11. Samādhiniddeso11. 定的解释
11. Samādhiniddeso11. 定的解释
Āhārepaṭikkūlabhāvanā食厌恶修习
§294
Idāni āruppānantaraṃ ekā saññāti evaṃ uddiṭṭhāya āhāre paṭikkūlasaññāya bhāvanāniddeso anuppatto. Tattha ti āhāro. So catubbidho kabaḷīkārāhāro, phassāhāro, manosañcetanāhāro, viññāṇāhāroti.
现在,在无色之后,「一想」如此被提及,对食厌逆想的修习分别论已到达。在此,食有四种:段食、触食、意思食、识食。
Ko panettha kimāharatīti? Kabaḷīkārāhāro ojaṭṭhamakaṃ rūpaṃ āharati. Phassāhāro tisso vedanā āharati. Manosañcetanāhāro tīsu bhavesu paṭisandhiṃ āharati. Viññāṇāhāro paṭisandhikkhaṇe nāmarūpaṃ āharati.
然而在此,什么滋养什么呢?段食滋养八支食素色。触食滋养三受。意思食滋养三有中的结生。识食在结生刹那滋养名色。
Tesu kabaḷīkārāhāre nikantibhayaṃ. Phassāhāre upagamanabhayaṃ. Manosañcetanāhāre upapattibhayaṃ. Viññāṇāhāre paṭisandhibhayaṃ. Evaṃ sappaṭibhayesu ca tesu kabaḷīkārāhāro (saṃ. ni. 2.63) dīpetabbo. Phassāhāro (saṃ. ni. 2.63). Manosañcetanāhāro (saṃ. ni. 2.63). Viññāṇāhāro ti (saṃ. ni. 2.63). Imesu pana catūsu āhāresu asitapītakhāyitasāyitappabhedo imasmiṃ atthe ti adhippeto. Tasmiṃ āhāre paṭikkūlākāraggahaṇavasena uppannā saññā āhāre paṭikkūlasaññā.
在这些当中,对段食有喜爱之怖畏。对触食有接近之怖畏。对意思食有再生之怖畏。对识食有结生之怖畏。如此,在这些具有怖畏的当中,应阐明段食、触食、意思食、识食。然而在这四种食当中,在此义中所意指的是所食、所饮、所嚼、所尝的区分。在那食中,通过把握厌逆相而生起的想,是食厌逆想。
Taṃ āhāre paṭikkūlasaññaṃ bhāvetukāmena kammaṭṭhānaṃ uggahetvā uggahato ekapadampi avirajjhantena rahogatena paṭisallīnena asitapītakhāyitasāyitappabhede kabaḷīkārāhāre dasahākārehi paṭikkūlatā paccavekkhitabbā. Seyyathidaṃ, gamanato, pariyesanato, paribhogato, āsayato, nidhānato, aparipakkato, paripakkato, phalato, nissandato, sammakkhanatoti.
想要修习那食厌逆想者,取了业处后,从取得起连一句也不忘失,独居、隐退,应以十种行相观察所食、所饮、所嚼、所尝区分的段食的厌逆性。即:从行、从寻求、从受用、从处所、从藏、从未消化、从已消化、从果、从流出、从涂抹。
§295
Tattha ti evaṃ mahānubhāve nāma sāsane pabbajitena sakalarattiṃ buddhavacanasajjhāyaṃ vā samaṇadhammaṃ vā katvā kālasseva vuṭṭhāya cetiyaṅgaṇabodhiyaṅgaṇavattaṃ katvā pānīyaṃ paribhojanīyaṃ upaṭṭhapetvā pariveṇaṃ sammajjitvā sarīraṃ paṭijaggitvā āsanamārūyha vīsatiṃsa vāre kammaṭṭhānaṃ manasikaritvā uṭṭhāya pattacīvaraṃ gahetvā nijanasambādhāni pavivekasukhāni chāyūdakasampannāni sucīni sītalāni ramaṇīyabhūmibhāgāni tapovanāni pahāya ariyaṃ vivekaratiṃ anapekkhitvā susānābhimukhena siṅgālena viya āhāratthāya gāmābhimukhena gantabbaṃ.
在此,如此在具大威力的教中出家者,整夜作佛语诵习或沙门法后,适时起来,作塔庭、菩提树庭的职务,准备饮水、食物,打扫住处,守护身体,登上座位,二十或三十次作意业处后,起来,取钵衣,舍弃自己的拥挤、远离之乐、具足荫凉与水、清净、凉爽、可爱的地区、苦行林,不顾圣远离乐,如朝向墓地的豺狼般,为了食而应朝向村落而行。
Evaṃ gacchatā ca mañcamhā vā pīṭhamhā vā otaraṇato paṭṭhāya pādarajagharagolikavaccādisamparikiṇṇaṃ paccattharaṇaṃ akkamitabbaṃ hoti. Tato appekadā mūsikajatukavaccādīhi upahatattā antogabbhato paṭikkūlataraṃ pamukhaṃ daṭṭhabbaṃ hoti. Tato ulūkapārāvatādivaccasammakkhitattā uparimatalato paṭikkūlataraṃ heṭṭhimatalaṃ. Tato kadāci kadāci vāteritehi purāṇatiṇapaṇṇehi gilānasāmaṇerānaṃ muttakarīsakheḷasiṅghāṇikāhi vassakāle udakacikkhallādīhi ca saṃkiliṭṭhattā heṭṭhimatalato paṭikkūlataraṃ pariveṇaṃ. Pariveṇato paṭikkūlatarā vihāraracchā daṭṭhabbā hoti.
如此行走时,从床或椅下来开始,应踏上被脚尘、痰团、粪等遍满的地毯。然后有时因被鼠粪、蝙蝠粪等损害,从内部应见比门更厌逆。然后因被猫头鹰、鸽子等粪涂抹,上层天花板比下层天花板更厌逆。然后有时因被风吹来的旧草叶、病沙玛内拉的尿粪痰涕、雨季的水泥等污染,住处比下层天花板更厌逆。应见住处比住处守护更厌逆。
Anupubbena pana bodhiñca cetiyañca vanditvā vitakkamāḷake ṭhitena muttarāsisadisaṃ cetiyaṃ morapiñchakalāpamanoharaṃ bodhiṃ devavimānasampattisassirīkaṃ senāsanañca anapaloketvā evarūpaṃ nāma ramaṇīyaṃ padesaṃ piṭṭhito katvā āhārahetu gantabbaṃ bhavissatīti pakkamitvā gāmamaggaṃ paṭipannena khāṇukaṇṭakamaggopi udakavegabhinnavisamamaggopi daṭṭhabbo hoti.
然而依次礼拜菩提树与塔后,站在思惟场所,不回顾如尿堆般的塔、如孔雀尾羽束般可爱的菩提树、具天宫成就与财富的住所,如此舍弃可爱的地方后,为了食而应行,出发后,行于村路者,应见有树桩荆棘的路或被水流冲破的不平路。
Tato gaṇḍaṃ paṭicchādentena viya nivāsanaṃ nivāsetvā vaṇacoḷakaṃ bandhantena viya kāyabandhanaṃ bandhitvā aṭṭhisaṅghātaṃ paṭicchādentena viya cīvaraṃ pārupitvā bhesajjakapālaṃ nīharantena viya pattaṃ nīharitvā gāmadvārasamīpaṃ pāpuṇantena hatthikuṇapaassakuṇapagokuṇapamahiṃsakuṇapamanussakuṇapaahikuṇapakukkurakuṇapānipi daṭṭhabbāni bhavanti. Na kevalañca daṭṭhabbāni, gandhopi nesaṃ ghānaṃ paṭihanamāno adhivāsetabbo hoti. Tato gāmadvāre ṭhatvā caṇḍahatthiassādiparissayaparivajjanatthaṃ gāmaracchā oloketabbā honti.
然后如遮盖疮般穿下衣,如绑伤布般绑腰带,如覆盖骨聚般披上衣,如取出药钵般取出钵,到达村门附近者,应见象尸、马尸、牛尸、水牛尸、人尸、蛇尸、狗尸等。不仅应见,它们的气味冲击鼻子,也应忍受。然后站在村门,为了避免凶恶象马等危险,应观察村落守护。
Iccetaṃ paccattharaṇādianekakuṇapapariyosānaṃ paṭikkūlaṃ āhārahetu akkamitabbañca daṭṭhabbañca ghāyitabbañca hoti. Aho vata bho paṭikkūlo āhāroti evaṃ gamanato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如此,从铺展物等开始,以种种尸体为终结,这厌恶的食物必须被踩踏、被看见、被嗅闻。应当如此随观从行走而来的厌恶性:「啊,尊者,食物真是厌恶的!」
§296
Kathaṃ ? Evaṃ gamanapaṭikkūlaṃ adhivāsetvāpi gāmaṃ paviṭṭhena saṅghāṭipārutena kapaṇamanussena viya kapālahatthena gharapaṭipāṭiyā gāmavīthīsu caritabbaṃ hoti. Yattha vassakāle akkantaakkantaṭṭhāne yāva piṇḍikamaṃsāpi udakacikkhalle pādā pavisanti, ekena hatthena pattaṃ gahetabbaṃ hoti, ekena cīvaraṃ ukkhipitabbaṃ. Gimhakāle vātavegena samuṭṭhitehi paṃsutiṇarajehi okiṇṇasarīrena caritabbaṃ. Taṃ taṃ gehadvāraṃ patvā macchadhovanamaṃsadhovanataṇḍuladhovanakheḷasiṅghāṇikasunakhasūkaravaccādīhi sammissāni kimikulākulāni nīlamakkhikaparikiṇṇāni oḷigallāni ceva candanikaṭṭhānāni ca daṭṭhabbāni honti akkamitabbānipi. Yato tā makkhikā uṭṭhahitvā saṅghāṭiyampi pattepi sīsepi nilīyanti.
如何?即使忍受了如此行走的厌恶,进入村落后,披着桑喀帝,如同贫穷的人,手持钵,必须挨家挨户地在村落的街道上行走。在雨季时,在所踩踏的地方,脚陷入水坑中,直至小腿肉处,必须一手持钵,一手提起衣服。在夏季时,必须以被风力所生起的尘土草屑所覆盖的身体行走。到达各个家门时,必须看见并踩踏那些混杂着洗鱼水、洗肉水、洗米水、痰、鼻涕、狗粪、猪粪等,充满虫群,被青蝇围绕,污秽的以及泥泞之处。那些苍蝇飞起后,停在桑喀帝上、钵上、头上。
Gharaṃ paviṭṭhassāpi keci denti, keci na denti. Dadamānāpi ekacce hiyyo pakkabhattampi purāṇakhajjakampi pūtikummāsapūpādīnipi dadanti. Adadamānāpi kecideva ‘‘aticchatha, bhante’’ti vadanti, keci pana apassamānā viya tuṇhī honti, keci aññena mukhaṃ karonti, keci ‘‘gaccha, re muṇḍakā’’tiādīhi pharusavācāhi samudācaranti. Evaṃ kapaṇamanussena viya gāme piṇḍāya caritvā nikkhamitabbanti.
即使进入家中,有些人给予,有些人不给予。即使给予者,有些人给予昨天煮的饭、陈旧的副食、腐败的粥饼等。即使不给予者,有些人说「请走过,尊者」,有些人如同没看见一样保持沉默,有些人转过脸去,有些人以「走开,秃头」等粗恶语对待。如此,如同贫穷的人在村中乞食后,必须离开。
Iccetaṃ gāmappavesanato paṭṭhāya yāva nikkhamanā udakacikkhallādipaṭikkūlaṃ āhārahetu akkamitabbañceva daṭṭhabbañca adhivāsetabbañca hoti. Aho vata bho paṭikkūlo āhāroti evaṃ pariyesanato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如此,从进入村落开始,直至离开,为了食物,必须踩踏、看见、忍受水坑等厌恶之物。应当如此随观从寻求而来的厌恶性:「啊,尊者,食物真是厌恶的!」
§297
Kathaṃ ? Evaṃ pariyiṭṭhāhārena pana bahigāme phāsukaṭṭhāne sukhanisinnena yāva tattha hatthaṃ na otāreti, tāva tathārūpaṃ garuṭṭhāniyaṃ bhikkhuṃ vā lajjimanussaṃ vā disvā nimantetumpi sakkā hoti. Bhuñjitukāmatāya panettha hatthe otāritamatte ‘‘gaṇhathā’’ti vadantena lajjitabbaṃ hoti. Hatthaṃ pana otāretvā maddantassa pañcaṅgulianusārena sedo paggharamāno sukkhathaddhabhattampi temento muduṃ karoti.
如何?如此寻求食物后,在村外舒适之处安乐而坐,只要还未将手伸入其中,见到如此值得尊敬的比库或羞耻的人,还能够邀请。但当因想要食用而将手伸入时,说「请取」时,应当感到羞耻。将手伸入后,揉捏时,随着五指流出的汗水,浸湿了干硬的饭,使之柔软。
Atha tasmiṃ parimaddanamattenāpi sambhinnasobhe ālopaṃ katvā mukhe ṭhapite heṭṭhimadantā udukkhalakiccaṃ sādhenti, uparimā musalakiccaṃ, jivhā hatthakiccaṃ. Taṃ tattha suvānadoṇiyaṃ suvānapiṇḍamiva dantamusalehi koṭṭetvā jivhāya samparivattiyamānaṃ jivhāgge tanupasannakheḷo makkheti, vemajjhato paṭṭhāya bahalakheḷo makkheti, dantakaṭṭhena asampattaṭṭhāne dantagūthako makkheti. So evaṃ vicuṇṇitamakkhito taṅkhaṇaññeva antarahitavaṇṇagandhasaṅkhāraviseso suvānadoṇiyaṃ ṭhitasuvānavamathu viya paramajegucchabhāvaṃ upagacchati. Evarūpopi samāno cakkhussa āpāthaṃ atītattā ajjhoharitabbo hotīti evaṃ paribhogato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
然后,仅以那揉捏就破坏了美观,做成食团放入口中时,下齿完成臼的作用,上齿完成杵的作用,舌头完成手的作用。在那里,如同狗槽中的狗食团,以齿杵捣碎,被舌头翻转,舌尖的稀薄唾液涂抹它,从中间开始浓厚的唾液涂抹它,齿木未到达之处的齿垢涂抹它。如此被粉碎、被涂抹,其色、香、形相的特性在那一刻消失,如同狗槽中的狗呕吐物一样,达到极其厌恶的状态。即使是如此,因为已离开眼的范围,必须被吞下。应当如此随观从受用而来的厌恶性。
§298
Kathaṃ ? Evaṃ paribhogaṃ upagato ca panesa anto pavisamāno yasmā buddhapaccekabuddhānampi raññopi cakkavattissa pittasemhapubbalohitāsayesu catūsu aññataro āsayo hotiyeva. Mandapuññānaṃ pana cattāro āsayā honti. Tasmā yassa pittāsayo adhiko hoti, tassa bahalamadhukatelamakkhito viya paramajeguccho hoti. Yassa semhāsayo adhiko hoti, tassa nāgabalapaṇṇarasamakkhito viya. Yassa pubbāsayo adhiko hoti, tassa pūtitakkamakkhito viya. Yassa lohitāsayo adhiko hoti, tassa rajanamakkhito viya paramajeguccho hotīti evaṃ āsayato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何?如此受用后进入内部时,因为即使是诸佛、辟支佛、转轮王,在胆汁、痰、脓、血四种容器中,必定有其中一种容器。但对于少福德者,则有四种容器。因此,对于胆汁容器过多者,如同被涂抹浓厚的苦油一样,极其厌恶。对于痰容器过多者,如同被涂抹龙力叶汁一样。对于脓容器过多者,如同被涂抹腐败的酪浆一样。对于血容器过多者,如同被涂抹染料一样,极其厌恶。应当如此随观从容器而来的厌恶性。
§299
Kathaṃ ? So imesu catūsu āsayesu aññatarena āsayena makkhito antoudaraṃ pavisitvā neva suvaṇṇabhājane na maṇirajatādibhājanesu nidhānaṃ gacchati. Sace pana dasavassikena ajjhohariyati dasa vassāni adhotavaccakūpasadise okāse patiṭṭhahati. Sace vīsa, tiṃsa, cattālīsa, paññāsa, saṭṭhi, sattati, asīti, navutivassikena, sace vassasatikena ajjhohariyati. Vassasataṃ adhotavaccakūpasadise okāse patiṭṭhahatīti evaṃ nidhānato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何?被这四种容器中的某一种容器所涂抹,进入腹内后,既不存放在金器中,也不存放在宝石、银等器皿中。如果被十岁者所吞食,则十年住在如同未清洗的粪坑般的处所。如果被二十、三十、四十、五十、六十、七十、八十、九十岁者所吞食,如果被百岁者所吞食,则百年住在如同未清洗的粪坑般的处所。应当如此随观从存放而来的厌恶性。
§300
Kathaṃ ? So panāyamāhāro evarūpe okāse nidhānamupagato yāva aparipakko hoti, tāva tasmiññeva yathāvuttappakāre paramandhakāratimise nānākuṇapagandhavāsitapavanavicarite atiduggandhajegucche padese yathā nāma nidāghe akālameghena abhivuṭṭhamhi caṇḍālagāmadvāraāvāṭe patitāni tiṇapaṇṇakilañjakhaṇḍaahikukkuramanussakuṇapādīni sūriyātapena santattāni pheṇapupphuḷakācitāni tiṭṭhanti, evameva taṃdivasampi hiyyopi tato purime divasepi ajjhohato sabbo ekato hutvā semhapaṭalapariyonaddho kāyaggisantāpakuthitakuthanasañjātapheṇapupphuḷakācito paramajegucchabhāvaṃ upagantvā tiṭṭhatīti evaṃ aparipakkato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何呢?这食物进入这样的处所后,只要还未消化,就在如前所说的那极黑暗、充满各种尸体臭味的风吹拂、极臭极可厌的地方,犹如在热季,被不时之云所降雨后,落在旃陀罗村门口垃圾堆的草、叶、破布片、蛇、狗、人的尸体等,被日光晒热,布满泡沫和水泡而存在,同样地,今天、昨天及之前诸日所吞食的一切聚集在一起,被痰膜所覆盖,被身火热恼而发酵产生泡沫和水泡所覆盖,达到极可厌的状态而存在。如此应观察未消化时的厌恶性。
§301
Kathaṃ ? So tattakāyagginā paripakko samāno na suvaṇṇarajatādidhātuyo viya suvaṇṇarajatādibhāvaṃ upagacchati. Pheṇapupphuḷake pana muñcanto saṇhakaraṇiyaṃ pisitvā nāḷike pakkhittapaṇḍumattikā viya karīsabhāvaṃ upagantvā pakkāsayaṃ, muttabhāvaṃ upagantvā muttavatthiñca pūretīti evaṃ paripakkato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何呢?它被那身火所消化时,不像金银等矿物那样变成金银等的状态。而是放出泡沫和水泡,犹如在细磨石上磨碎后放入管中的黄土,变成粪便的状态而显现粪便,变成尿的状态而充满膀胱。如此应观察消化时的厌恶性。
§302
Kathaṃ ? Sammā paripaccamāno ca panāyaṃ kesalomanakhadantādīni nānākuṇapāni nipphādeti asammāparipaccamāno daddukaṇḍukacchukuṭṭhakilāsasosakāsātisārappabhutīni rogasatāni, idamassa phalanti evaṃ phalato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何呢?这食物正确消化时,产生发、毛、爪、齿等各种须跋物;不正确消化时,产生癣、疮、疥癞、麻风、痔疮、咳嗽、痢疾等百种疾病,这是它的果报。如此应观察从果报方面的厌恶性。
§303
Kathaṃ ? Ajjhohariyamāno cesa ekena dvārena pavisitvā nissandamāno akkhimhā akkhigūthako kaṇṇamhā kaṇṇagūthakotiādinā pakārena anekehi dvārehi nissandati. Ajjhoharaṇasamaye cesa mahāparivārenāpi ajjhohariyati. Nissandanasamaye pana uccārapassāvādibhāvaṃ upagato ekakeneva nīhariyati. Paṭhamadivase ca naṃ paribhuñjanto haṭṭhapahaṭṭhopi hoti udaggudaggo pītisomanassajāto. Dutiyadivase nissandento pihitanāsiko hoti vikuṇitamukho jegucchī maṅkubhūto. Paṭhamadivase ca naṃ ratto giddho gadhito mucchitopi ajjhoharitvā dutiyadivase ekarattivāsena viratto aṭṭīyamāno harāyamāno jigucchamāno nīharati. Tenāhu porāṇā –
如何呢?这食物被吞食时,从一门进入,流出时则从眼中流出眼垢、从耳中流出耳垢等方式,从许多门流出。在吞食时,即使有大眷属也一起吞食。但在流出时,变成大便、小便等状态,只由一人排出。第一天享用它时,欢喜踊跃,兴奋激动,生起喜悦和愉快。第二天排出时,则捂住鼻子,扭曲面容,厌恶,羞愧。第一天贪染、贪求、执着、迷醉地吞食它,第二天经过一夜住留后,厌离、厌恶、羞耻、嫌恶地排出它。因此古人说——
‘‘Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;
「饭、饮、副食,以及大美食;
Ekadvārena pavisitvā, navadvārehi sandati.
从一门进入,从九门流出。
‘‘Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;
「饭、饮、副食,以及大美食;
Bhuñjati saparivāro, nikkhāmento nilīyati.
与眷属一起享用,排出时独自隐藏。」
‘‘Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;
「食、饮、副食、与大美味的食物;
Bhuñjati abhinandanto, nikkhāmento jigucchati.
欢喜地食用,排出时则厌恶。
‘‘Annaṃ pānaṃ khādanīyaṃ, bhojanañca mahārahaṃ;
「食、饮、副食、与大美味的食物;
Ekarattiparivāsā, sabbaṃ bhavati pūtika’’nti.
经过一夜的停留,一切都变成腐臭。」
Evaṃ nissandato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如此应当以流出而省察厌恶性。
§304
Kathaṃ ? Paribhogakālepi cesa hatthaoṭṭhajivhātālūni sammakkheti. Tāni tena sammakkhitattā paṭikkūlāni honti, yāni dhotānipi gandhaharaṇatthaṃ punappunaṃ dhovitabbāni honti. Paribhutto samāno yathā nāma odane paccamāne thusakaṇakuṇḍakādīni uttaritvā ukkhalimukhavaṭṭipidhāniyo makkhanti, evameva sakalasarīrānugatena kāyagginā pheṇuddehakaṃ paccitvā uttaramāno dante dantamalabhāvena sammakkheti. Jivhātāluppabhutīni kheḷasemhādibhāvena, akkhikaṇṇanāsaadhomaggādike akkhigūthakakaṇṇagūthakasiṅghāṇikāmuttakarīsādibhāvena sammakkheti. Yena sammakkhitāni imāni dvārāni divase divase dhoviyamānānipi neva sucīni, na manoramāni honti. Yesu ekaccaṃ dhovitvā hattho puna udakena dhovitabbo hoti. Ekaccaṃ dhovitvā dvattikkhattuṃ gomayenapi mattikāyapi gandhacuṇṇenapi dhovato pāṭikulyatā vigacchatīti evaṃ sammakkhanato paṭikkūlatā paccavekkhitabbā.
如何呢?即使在受用时,它也污染手、唇、舌、腭。由于被它所污染,这些变得厌恶,即使洗净了,为了去除气味也必须一再地洗。正在受用时,犹如煮饭时糠、米粒等浮起而污染锅口、锅盖,同样地,被遍布全身的身火所煮而生起泡沫,浮起而以齿垢的状态污染牙齿。以唾液、痰等的状态污染舌、腭等。以眼屎、耳垢、鼻涕、尿、粪等的状态污染眼、耳、鼻、下门等处。被它所污染的这些门,即使日日洗涤,既不清净,也不悦意。洗涤其中某些后,手必须再用水洗。洗涤某些后,即使用牛粪、泥土、香粉洗涤二三次,厌恶性才消失。如此应当以污染而省察厌恶性。
§305
Tassevaṃ dasahākārehi paṭikkūlataṃ paccavekkhato takkāhataṃ vitakkāhataṃ karontassa paṭikkūlākāravasena kabaḷīkārāhāro pākaṭo hoti. So taṃ nimittaṃ punappunaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti. Tassevaṃ karoto nīvaraṇāni vikkhambhanti. Kabaḷīkārāhārassa sabhāvadhammatāya gambhīrattā appanaṃ appattena upacārasamādhinā cittaṃ samādhiyati. Paṭikkūlākāraggahaṇavasena panettha saññā pākaṭā hoti. Tasmā imaṃ kammaṭṭhānaṃ āhāre paṭikkūlasaññā icceva saṅkhaṃ gacchati.
当他如此以十种行相省察厌恶性,作寻思、作伺察时,段食以厌恶相而显现。他一再地亲近、修习、多作那个相。当他如此作时,诸盖被镇伏。由于段食的自性法之深奥性,心以未达安止的近行定而得定。然而在此,以把握厌恶相之故,想显现。因此,这个业处被称为「食厌恶想」。
Imañca pana āhāre paṭikkūlasaññaṃ anuyuttassa bhikkhuno rasataṇhāya cittaṃ patilīyati patikuṭati pativaṭṭati. So kantāranittharaṇatthiko viya puttamaṃsaṃ vigatamado āhāraṃ āhāreti yāvadeva dukkhassa nittharaṇatthāya. Athassa appakasireneva kabaḷīkārāhārapariññāmukhena pañcakāmaguṇiko rāgo pariññaṃ gacchati. So pañcakāmaguṇapariññāmukhena rūpakkhandhaṃ parijānāti. Aparipakkādipaṭikkūlabhāvavasena cassa kāyagatāsatibhāvanāpi pāripūriṃ gacchati, asubhasaññāya anulomapaṭipadaṃ paṭipanno hoti. Imaṃ pana paṭipattiṃ nissāya diṭṭheva dhamme amatapariyosānataṃ anabhisambhuṇanto sugatiparāyano hotīti.
然而,对于勤修这食厌恶想的比库,心对味渴爱退缩、退避、转离。他犹如欲渡旷野者,无贪地食子肉,仅为了苦的出离而食用食物。于是,他以少功用,通过段食遍知之门,对五欲功德的贪得到遍知。通过五欲功德遍知之门,他遍知色蕴。由于未成熟等厌恶状态之故,他的身至念修习也达到圆满,他行于须跋想的随顺道。然而,依止这修行,若在现法中未证得以不死为终极,他成为善趣为归依者。
Ayaṃ āhāre paṭikkūlasaññābhāvanāya vitthārakathā.
这是食厌想修习的详细分别论。
Catudhātuvavatthānabhāvanā四界差别修习
§306
Idāni āhāre paṭikkūlasaññānantaraṃ nti evaṃ uddiṭṭhassa catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso anuppatto. Tattha nti sabhāvūpalakkhaṇavasena sanniṭṭhānaṃ, catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthānaṃ . Dhātumanasikāro, dhātukammaṭṭhānaṃ, catudhātuvavatthānanti atthato ekaṃ. Tayidaṃ dvidhā āgataṃ saṅkhepato ca vitthārato ca. Saṅkhepato mahāsatipaṭṭhāne āgataṃ. Vitthārato mahāhatthipadūpame rāhulovāde dhātuvibhaṅge ca. Tañhi –
现在,「食厌想之后」如此所说的四界差别的修习分别论已到达。在此,「界」是以自性特征为标志的存在,「四界的差别」。界作意、界业处、四界差别,在意义上是一。这以两种方式到来:简略与详细。简略地在《须跋经》中到来。详细地在《大象迹喻经》、《教诫拉胡喇经》和《分别论论经》中。那是——
‘‘Seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā goghātakantevāsī vā gāviṃ vadhitvā catumahāpathe bilaso vibhajitvā nisinno assa, evameva kho, bhikkhave, bhikkhu imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ dhātuso paccavekkhati, atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu āpodhātu tejodhātu vāyodhātū’’ti –
「诸比库,譬如熟练的屠牛者或屠牛者的弟子,杀牛后,分成块片,坐在四衢道,如是,诸比库,比库就此身,如其住、如其置,以界观察:『此身中有地界、水界、火界、风界。』」
Evaṃ tikkhapaññassa dhātukammaṭṭhānikassa vasena (dī. ni. 2.378) saṅkhepato āgataṃ.
如此,对于具有敏锐慧的界业处行者而言,简略地到来。
Tassattho – yathā cheko goghātako vā tasseva vā bhattavetanabhato antevāsiko gāviṃ vadhitvā vinivijjhitvā catasso disā gatānaṃ mahāpathānaṃ vemajjhaṭṭhānasaṅkhāte catumahāpathe koṭṭhāsaṃ katvā nisinno assa, evameva bhikkhu catunnaṃ iriyāpathānaṃ yena kenaci ākārena ṭhitattā yathāṭhitaṃ. Yathāṭhitattāva yathāpaṇihitaṃ kāyaṃ atthi imasmiṃ kāye pathavīdhātu…pe… vāyodhātūti evaṃ dhātuso paccavekkhati.
其义是:譬如熟练的屠牛者或他的受食物工资的弟子,杀牛后,剖开后,坐在称为四方大道的交会处——四衢道,分成块片而坐,如是,比库就此身,由于以任何方式住立于四种威仪,故「如其住」。如其住立即「如其置」,「此身中有地界……乃至……风界」,如此以界观察。
Kiṃ vuttaṃ hoti? Yathā goghātakassa gāviṃ posentassapi āghātanaṃ āharantassapi āharitvā tattha bandhitvā ṭhapentassapi vadhantassapi vadhitaṃ mataṃ passantassapi tāvadeva gāvītisaññā na antaradhāyati, yāva naṃ padāletvā bilaso na vibhajati. Vibhajitvā nisinnassa pana gāvīsaññā antaradhāyati, maṃsasaññā pavattati. Nāssa evaṃ hoti ‘‘ahaṃ gāviṃ vikkiṇāmi, ime gāviṃ harantī’’ti. Atha khvassa ‘‘ahaṃ maṃsaṃ vikkiṇāmi, imepi maṃsaṃ haranti’’cceva hoti, evameva imassāpi bhikkhuno pubbe bālaputhujjanakāle gihibhūtassapi pabbajitassapi tāvadeva sattoti vā posoti vā puggaloti vā saññā na antaradhāyati, yāva imameva kāyaṃ yathāṭhitaṃ yathāpaṇihitaṃ ghanavinibbhogaṃ katvā dhātuso na paccavekkhati. Dhātuso paccavekkhato pana sattasaññā antaradhāyati, dhātuvaseneva cittaṃ santiṭṭhati. Tenāha bhagavā ‘‘seyyathāpi, bhikkhave, dakkho goghātako vā…pe… nisinno assa, evameva kho, bhikkhave, bhikkhu…pe… vāyodhātū’’ti.
这是说什么?譬如屠牛者在养牛时、牵往屠场时、牵到那里后绑住放置时、杀时、杀后看见死牛时,直到那时「牛」之想不消失,直到他剖开它、分成块片。但分成块片而坐时,「牛」之想消失,「肉」之想生起。他不会这样想:『我卖牛,这些人取牛。』而是他这样想:『我卖肉,这些人也取肉。』如是,这位比库在以前愚痴凡夫时,无论是在家时或出家时,直到那时「有情」或「人」或「补特伽罗」之想不消失,直到他就此身如其住、如其置,作密集分别论后,以界观察。但以界观察时,「有情」之想消失,心仅以界而安立。因此世尊说:『诸比库,譬如熟练的屠牛者或……乃至……坐,如是,诸比库,比库……乃至……风界。』
§307
(ma. ni. 1.300 ādayo) pana – ‘‘katamā cāvuso, ajjhattikā pathavīdhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ. Seyyathidaṃ , kesā lomā…pe… udariyaṃ karīsaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ kakkhaḷaṃ kharigataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccati, āvuso, ajjhattikā pathavīdhātū’’ti ca,
然而:「诸友,什么是内地界?凡内的、自身的、坚的、坚固性的、所执取的。即:发、毛……乃至……腹中物、粪,或任何其他内的、自身的、坚的、坚固性的、所执取的,诸友,这称为内地界。」以及
‘‘Katamā cāvuso, ajjhattikā āpodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ. Seyyathidaṃ, pittaṃ…pe… muttaṃ, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ āpo āpogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccatāvuso, ajjhattikā āpodhātū’’ti ca,
「诸友,什么是内水界?凡内的、自身的、水、水性的、所执取的。即:胆汁……乃至……尿,或任何其他内的、自身的、水、水性的、所执取的,诸友,这称为内水界。」以及
‘‘Katamā cāvuso, ajjhattikā tejodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ. Seyyathidaṃ, yena ca santappati, yena ca jīrīyati, yena ca pariḍayhati, yena ca asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ tejo tejogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccatāvuso, ajjhattikā tejodhātū’’ti ca,
「诸友!什么是内火界?凡内在的、自身的、火、火性的、所执取的。即:由此而热,由此而老,由此而燃烧,由此使所食、所饮、所嚼、所尝的完全转化,或者任何其他内在的、自身的、火、火性的、所执取的,诸友!这称为内火界。」
‘‘Katamā cāvuso, ajjhattikā vāyodhātu? Yaṃ ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ. Seyyathidaṃ, uddhaṅgamā vātā, adhogamā vātā, kucchisayā vātā, koṭṭhāsayā vātā, aṅgamaṅgānusārino vātā, assāso passāso iti vā, yaṃ vā panaññampi kiñci ajjhattaṃ paccattaṃ vāyo vāyogataṃ upādinnaṃ, ayaṃ vuccatāvuso, ajjhattikā vāyodhātū’’ti ca –
「诸友!什么是内风界?凡内在的、自身的、风、风性的、所执取的。即:上行风、下行风、腹中风、肠中风、遍行于肢体的风、入息、出息,或者任何其他内在的、自身的、风、风性的、所执取的,诸友!这称为内风界。」
Evaṃ nātitikkhapaññassa dhātukammaṭṭhānikassa vasena vitthārato āgataṃ. Yathā cettha, evaṃ rāhulovādadhātuvibhaṅgesupi.
如此,对于慧不太利的界业处修习者,以详细的方式而来。如于此处,在《教诫拉胡喇经》和《分别论论》中也是如此。
Tatrāyaṃ anuttānapadavaṇṇanā, nti idaṃ tāva ubhayampi niyakassa adhivacanaṃ. nāma attani jātaṃ sasantānapariyāpannanti attho. Tayidaṃ yathā loke itthīsu kathā adhitthīti vuccati, evaṃ attani pavattattā attānaṃ paṭicca paṭicca pavattattā ntipi vuccati. nti thaddhaṃ. nti pharusaṃ. Tattha paṭhamaṃ lakkhaṇavacanaṃ, dutiyaṃ ākāravacanaṃ, kakkhaḷalakkhaṇā hi pathavīdhātu, sā pharusākārā hoti, tasmā kharigatanti vuttā. nti daḷhaṃ ādinnaṃ, ahaṃ mamanti evaṃ daḷhaṃ ādinnaṃ, gahitaṃ parāmaṭṭhanti attho. nti nipāto. Tassa taṃ katamanti ceti attho. Tato taṃ dassento ‘‘kesā lomā’’tiādimāha. Ettha ca vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu niddiṭṭhāti veditabbā. Yaṃ vā panaññampi kiñcīti avasesesu tīsu koṭṭhāsesu pathavīdhātu saṅgahitā.
于此,这是不明显词句的解释:「内在的」(ajjhattaṃ)和「自身的」(paccattaṃ)这两者都是自己的同义词。意思是:生于自身的、包摄于自相续的。那如同世间对女人的谈话称为「关于女人」(adhitthī),如此,因为发生于自身,因为依于自身而一再发生,所以也称为「内在的」(ajjhattaṃ)。「坚固的」(kakkhaḷaṃ)即坚硬的。「粗糙的」(pharusaṃ)即粗的。于此,第一个是特相的说法,第二个是行相的说法,因为地界以粗糙为特相,它以粗的行相而有,因此说「粗性的」(kharigatanti)。「所执取的」(upādinnaṃ)即坚固地取着的,以「我」、「我所」如此坚固地取着的,意思是:执取的、执着的。「或者」(vā)是语助词。其意思是:「那是什么?」(taṃ katamaṃ)。然后显示那个,说「发、毛」等。于此应知:以二十种行相说示地界。「或者任何其他」(yaṃ vā panaññampi kiñci)即在其余三部分中所摄的地界。
Vissandanabhāvena taṃ taṃ ṭhānaṃ appotīti . Kammasamuṭṭhānādivasena nānāvidhesu āpesu gatanti . Kiṃ taṃ? Āpodhātuyā ābandhanalakkhaṇaṃ.
「水界」(āpodhātu):以流动的状态到达各处,故为「水」(āpo)。以业等起等方式在种种水中所去的,故为「水性的」(āpogataṃ)。什么是那个?水界的结合特相。
Tejanavasena vuttanayeneva tejesu gatanti . Kiṃ taṃ? Uṇhattalakkhaṇaṃ. ti yena tejodhātugatena kupitena ayaṃ kāyo santappati, ekāhikajarādibhāvena usumajāto hoti. ti yena ayaṃ kāyo jīrati, indriyavekallataṃ balaparikkhayaṃ valipalitādibhāvañca pāpuṇāti. ti yena kupitena ayaṃ kāyo ḍayhati. So ca puggalo ‘‘ḍayhāmi ḍayhāmī’’ti kandanto satadhotasappigosīsacandanādilepañceva tālavaṇṭavātañca paccāsīsati. ti yenetaṃ asitaṃ vā odanādi pītaṃ vā pānakādi khāyitaṃ vā piṭṭhakhajjakādi sāyitaṃ vā ambapakkamadhuphāṇitādi sammā paripākaṃ gacchati, rasādibhāvena vivekaṃ gacchatīti attho. Ettha ca purimā tayo tejodhātusamuṭṭhānā. Pacchimo kammasamuṭṭhānova.
「火性的」(tejogataṃ):以热的方式,如前所说的方法,在诸火中所去的。什么是那个?热的特相。「由此而热」(yena ca santappati):由此火界性的激动,此身热,以一日热等的状态而生热。「由此而老」(yena ca jīrīyati):由此,此身老,达到诸根的衰弱、力的损减、皱纹白发等的状态。「由此而燃烧」(yena ca pariḍayhati):由此激动,此身燃烧。而那个人哭喊「我烧!我烧!」,期望百次洗过的酥油、牛头栴檀等的涂抹,以及扇子、风等。「由此使...完全转化」(yena ca...sammā pariṇāmaṃ gacchati):由此,所食的饭等、所饮的饮料等、所嚼的糕饼等、所尝的芒果、成熟果、蜜、糖浆等,完全成熟,意思是:以味等的状态而分离。于此,前三种是火界等起的。最后的只是业等起的。
Vāyanavasena vuttanayeneva vāyesu gatanti . Kiṃ taṃ? Vitthambhanalakkhaṇaṃ. ti uggārahikkādipavattakā uddhaṃ ārohaṇavātā. ti uccārapassāvādinīharaṇakā adho orohaṇavātā. ti antānaṃ bahivātā. ti antānaṃ antovātā. ti dhamanijālānusārena sakalasarīre aṅgamaṅgāni anusaṭā samiñjanapasāraṇādinibbattakā vātā. ti antopavisananāsikavāto. ti bahinikkhamananāsikavāto. Ettha ca purimā pañca catusamuṭṭhānā. Assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Sabbattha ti iminā padena avasesakoṭṭhāsesu āpodhātuādayo saṅgahitā.
「风性的」(vāyogataṃ):以吹的方式,如前所说的方法,在诸风中所去的。什么是那个?支持特相。「上行风」(uddhaṅgamā vātā):使呕吐、打嗝等发生的向上上升的风。「下行风」(adhogamā vātā):使大便、小便等排出的向下下降的风。「腹中风」(kucchisayā vātā):肠的外风。「肠中风」(koṭṭhāsayā vātā):肠的内风。「遍行于肢体的风」(aṅgamaṅgānusārino vātā):随着脉管网遍布全身、遍行于肢体、生起屈伸等的风。「入息」(assāso):进入的鼻风。「出息」(passāso):出去的鼻风。于此,前五种是四等起的。入息出息只是心等起的。一切处以「或者」(vā)这个词,摄取其余部分的水界等。
Iti vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu, dvādasahi āpodhātu, catūhi tejodhātu, chahi vāyodhātūti dvācattālīsāya ākārehi catasso dhātuyo vitthāritā hontīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
如此,以二十种行相地界,以十二种水界,以四种火界,以六种风界,以四十二种行相详说四界,这是此处经文的解释。
§308
Bhāvanānaye panettha tikkhapaññassa bhikkhuno kesā pathavīdhātu, lomā pathavīdhātūti evaṃ vitthārato dhātupariggaho papañcato upaṭṭhāti. Yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ, ayaṃ pathavīdhātu. Yaṃ ābandhanalakkhaṇaṃ, ayaṃ āpodhātu. Yaṃ paripācanalakkhaṇaṃ, ayaṃ tejodhātu. Yaṃ vitthambhanalakkhaṇaṃ, ayaṃ vāyodhātūti evaṃ manasikaroto panassa kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti. Nātitikkhapaññassa pana evaṃ manasikaroto andhakāraṃ avibhūtaṃ hoti. Purimanayena vitthārato manasikarontassa pākaṭaṃ hoti.
然而,在此修习方法中,对于利慧的比库,以「发是地界,毛是地界」等如此详细的界的把握以广说的方式现起。「凡是坚硬相,这是地界。凡是结合相,这是水界。凡是成熟相,这是火界。凡是支持相,这是风界」,如此作意者,其业处对他变得明显。然而,对于不太利慧者,如此作意时,则是黑暗、不明显的。以前述方法详细作意者,则变得明显。
Kathaṃ ? Yathā dvīsu bhikkhūsu bahupeyyālaṃ tantiṃ sajjhāyantesu tikkhapañño bhikkhu sakiṃ vā dvikkhattuṃ vā peyyālamukhaṃ vitthāretvā tato paraṃ ubhatokoṭivaseneva sajjhāyaṃ karonto gacchati. Tatra nātitikkhapañño evaṃ vattā hoti ‘‘kiṃ sajjhāyo nāmesa oṭṭhapariyāhatamattaṃ kātuṃ na deti, evaṃ sajjhāye kariyamāne kadā tanti paguṇā bhavissatī’’ti. So āgatāgataṃ peyyālamukhaṃ vitthāretvāva sajjhāyaṃ karoti. Tamenaṃ itaro evamāha – ‘‘kiṃ sajjhāyo nāmesa pariyosānaṃ gantuṃ na deti, evaṃ sajjhāye kariyamāne kadā tanti pariyosānaṃ gamissatī’’ti. Evameva tikkhapaññassa kesādivasena vitthārato dhātupariggaho papañcato upaṭṭhāti. Yaṃ thaddhalakkhaṇaṃ, ayaṃ pathavīdhātūtiādinā nayena saṅkhepato manasikaroto kammaṭṭhānaṃ pākaṭaṃ hoti. Itarassa tathā manasikaroto andhakāraṃ avibhūtaṃ hoti. Kesādivasena vitthārato manasikarontassa pākaṭaṃ hoti.
如何呢?譬如两位比库诵习有许多重复的经文,利慧的比库一次或两次详细展开重复的开头,从那以后仅以两端的方式进行诵习。在那里,不太利慧者会如此说:「这诵习难道不让人仅仅唇齿疲劳吗?如此诵习,何时经文才会熟练呢?」他每次来到时都详细展开重复的开头而诵习。另一位对他如此说:「这诵习难道不让人到达终点吗?如此诵习,何时经文才会到达终点呢?」同样地,对于利慧者,以发等详细的界的把握以广说的方式现起。以「凡是坚硬相,这是地界」等方法简略作意者,业处变得明显。对于另一位如此作意者,则是黑暗、不明显的。以发等详细作意者,则变得明显。
Tasmā imaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena tikkhapaññena tāva rahogatena paṭisallīnena sakalampi attano rūpakāyaṃ āvajjetvā yo imasmiṃ kāye thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā, ayaṃ pathavīdhātu. Yo ābandhanabhāvo vā dravabhāvo vā, ayaṃ āpodhātu. Yo paripācanabhāvo vā uṇhabhāvo vā, ayaṃ tejodhātu. Yo vitthambhanabhāvo vā samudīraṇabhāvo vā, ayaṃ vāyodhātūti evaṃ saṃkhittena dhātuyo pariggahetvā punappunaṃ pathavīdhātu āpodhātūti dhātumattato nissattato nijjīvato āvajjitabbaṃ manasikātabbaṃ paccavekkhitabbaṃ. Tassevaṃ vāyamamānassa nacireneva dhātuppabhedāvabhāsanapaññāpariggahito sabhāvadhammārammaṇattā appanaṃ appatto upacāramatto samādhi uppajjati.
因此,欲修习此业处的利慧者,首先应独居、隐退,观察自己的整个色身:「凡在此身中的坚硬性或粗糙性,这是地界。凡是结合性或流动性,这是水界。凡是成熟性或温热性,这是火界。凡是支持性或推动性,这是风界」,如此简略地把握诸界后,应一再地以「地界、水界」等仅为界、无有情、无命者而观察、作意、省察。如此努力者,不久即生起近行定,因为以自性法为所缘,以界的分别论显现的慧所把握,未达到安止。
Atha vā pana ye ime catunnaṃ mahābhūtānaṃ nissattabhāvadassanatthaṃ dhammasenāpatinā ‘‘aṭṭhiñca paṭicca nhāruñca paṭicca maṃsañca paṭicca cammañca paṭicca ākāso parivārito rūpantveva saṅkhaṃ gacchatī’’ti (ma. ni. 1.306) cattāro koṭṭhāsā vuttā. Tesu taṃ taṃ antarānusārinā ñāṇahatthena vinibbhujitvā vinibbhujitvā yo etesu thaddhabhāvo vā kharabhāvo vā, ayaṃ pathavīdhātūti purimanayeneva dhātuyo pariggahetvā punappunaṃ pathavīdhātu āpodhātūti dhātumattato nissattato nijjīvato āvajjitabbaṃ manasikātabbaṃ paccavekkhitabbaṃ. Tassevaṃ vāyamamānassa nacireneva dhātuppabhedāvabhāsanapaññāpariggahito sabhāvadhammārammaṇattā appanaṃ appatto upacāramatto samādhi uppajjati. Ayaṃ saṅkhepato āgate catudhātuvavatthāne bhāvanānayo.
或者,为了显示这四大种的无有情性,法将说:「依骨、依筋、依肉、依皮,虚空被围绕,才被称为色」,这四部分已被说。在这些当中,以随顺的智手一再地分解,「凡在这些当中的坚硬性或粗糙性,这是地界」,以前述方法把握诸界后,应一再地以「地界、水界」等仅为界、无有情、无命者而观察、作意、省察。如此努力者,不久即生起近行定,因为以自性法为所缘,以界的分别论显现的慧所把握,未达到安止。这是简略所说的四界差别中的修习方法。
§309
Vitthārato āgate pana evaṃ veditabbo. Idaṃ kammaṭṭhānaṃ bhāvetukāmena hi nātitikkhapaññena yoginā ācariyasantike dvācattālīsāya ākārehi vitthārato dhātuyo uggaṇhitvā vuttappakāre senāsane viharantena katasabbakiccena rahogatena paṭisallīnena sasambhārasaṅkhepato, sasambhāravibhattito, salakkhaṇasaṅkhepato, salakkhaṇavibhattitoti evaṃ catūhākārehi kammaṭṭhānaṃ bhāvetabbaṃ.
然而,在详细所说中,应如此了知。欲修习此业处的不太利慧的瑜伽者,应在老师处以四十二行相详细学习诸界后,住在所说种类的住所,已作一切应作,独居、隐退,应以四种方式修习业处:有伴随物的简略、有伴随物的分别论、有相的简略、有相的分别论。
Tattha kathaṃ ? Idha bhikkhu vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhākāraṃ pathavīdhātūti vavatthapeti. Dvādasasu koṭṭhāsesu yūsagataṃ udakasaṅkhātaṃ ābandhanākāraṃ āpodhātūti vavatthapeti. Catūsu koṭṭhāsesu paripācanakaṃ tejaṃ tejodhātūti vavatthapeti . Chasu koṭṭhāsesu vitthambhanākāraṃ vāyodhātūti vavatthapeti. Tassevaṃ vavatthāpayatoyeva dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati.
在那里,如何呢?在此,比库在二十部分中确定坚硬相为地界。在十二部分中确定汤汁中的水所称的结合相为水界。在四部分中确定成熟的火为火界。在六部分中确定支持相为风界。当他如此确定时,诸界即变得明显。一再观察、作意它们,以所说方法生起近行定。
§310
Yassa pana evaṃ bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati, tena bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Tena hi bhikkhunā yaṃ taṃ kāyagatāsatikammaṭṭhānaniddese sattadhā uggahakosallaṃ dasadhā manasikārakosallañca vuttaṃ. Dvattiṃsākāre tāva taṃ sabbaṃ aparihāpetvā tacapañcakādīnaṃ anulomapaṭilomato vacasā sajjhāyaṃ ādiṃkatvā sabbaṃ tattha vuttavidhānaṃ kātabbaṃ. Ayameva hi viseso, tattha vaṇṇasaṇṭhānadisokāsaparicchedavasena kesādayo manasikaritvāpi paṭikkūlavasena cittaṃ ṭhapetabbaṃ, idha dhātuvasena. Tasmā vaṇṇādivasena pañcadhā pañcadhā kesādayo manasikaritvā avasāne evaṃ manasikāro pavattetabbo.
然而,对于如此修习而业处不成就者,应如此修习。如何呢?那位比库应以身至念业处的解释中所说的七种学习善巧和十种作意善巧。首先在三十二行相中,不舍弃那一切,以皮五法等的顺逆以言语诵习为始,应作那里所说的一切方法。这正是差别:在那里,以色、形、方位、处所、界限观察发等后,也应以须跋相安立心;在此则以界相。因此,以色等五种五种地观察发等后,最后应如此作意。
§311
Ime nāma sīsakaṭāhapaliveṭhanacamme jātā. Tattha yathāvammikamatthake jātesu kuṇṭhatiṇesu na vammikamatthako jānāti mayi kuṇṭhatiṇāni jātānīti, napi kuṇṭhatiṇāni jānanti mayaṃ vammikamatthake jātānīti, evameva na sīsakaṭāhapaliveṭhanacammaṃ jānāti mayi kesā jātāti, napi kesā jānanti mayaṃ sīsakaṭāhaveṭhanacamme jātāti, aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kesā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
「这些名为生于头骨锅覆盖皮的。在那里,譬如生于蚁丘顶的野草,蚁丘顶不知『野草生于我』,野草也不知『我们生于蚁丘顶』,同样地,头骨锅覆盖皮不知『发生于我』,发也不知『我们生于头骨锅覆盖皮』,这些法互相离于关注与省察。如此,发名为在此身中个别的部分、无心、无记、空、无有情、坚硬的地界」。
§312
sarīraveṭhanacamme jātā. Tattha yathā suññagāmaṭṭhāne jātesu dabbatiṇakesu na suññagāmaṭṭhānaṃ jānāti mayi dabbatiṇakāni jātānīti, napi dabbatiṇakāni jānanti mayaṃ suññagāmaṭṭhāne jātānīti, evameva na sarīraveṭhanacammaṃ jānāti mayi lomā jātāti. Napi lomā jānanti mayaṃ sarīraveṭhanacamme jātāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lomā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
生于身体包裹皮。于此,譬如在空村处所生起的草木,空村处所不知「草木生于我」,草木也不知「我们生于空村处所」,如是,身体包裹皮不知「毛生于我」,毛也不知「我们生于身体包裹皮」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,毛,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§313
aṅgulīnaṃ aggesu jātā. Tattha yathā kumārakesu daṇḍakehi madhukaṭṭhike vijjhitvā kīḷantesu na daṇḍakā jānanti amhesu madhukaṭṭhikā ṭhapitāti, napi madhukaṭṭhikā jānanti mayaṃ daṇḍakesu ṭhapitāti, evameva na aṅguliyo jānanti amhākaṃ aggesu nakhā jātāti. Napi nakhā jānanti mayaṃ aṅgulīnaṃ aggesu jātāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nakhā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
生于指端。于此,譬如孩童们以小棍刺蜜蜡块游戏时,小棍不知「蜜蜡块置于我们」,蜜蜡块也不知「我们置于小棍」,如是,手指不知「爪生于我们的端」,爪也不知「我们生于指端」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,爪,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§314
hanukaṭṭhikesu jātā. Tattha yathā vaḍḍhakīhi pāsāṇaudukkhalakesu kenacideva silesajātena bandhitvā ṭhapitathambhesu na udukkhalā jānanti amhesu thambhā ṭhitāti. Napi thambhā jānanti mayaṃ udukkhalesu ṭhitāti, evameva na hanukaṭṭhīni jānanti amhesu dantā jātāti. Napi dantā jānanti mayaṃ hanukaṭṭhīsu jātāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti dantā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
生于颚骨。于此,譬如木匠们以某种树脂将石臼绑在所置立的柱子上,臼不知「柱立于我们」,柱也不知「我们立于臼」,如是,颚骨不知「齿生于我们」,齿也不知「我们生于颚骨」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,齿,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§315
sakalasarīraṃ pariyonandhitvā ṭhito. Tattha yathā allagocammapariyonaddhāya mahāvīṇāya na mahāvīṇā jānāti ahaṃ allagocammena pariyonaddhāti. Napi allagocammaṃ jānāti mayā mahāvīṇā pariyonaddhāti, evameva na sarīraṃ jānāti ahaṃ tacena pariyonaddhanti. Napi taco jānāti mayā sarīraṃ pariyonaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti taco nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
遍裹全身而住。于此,譬如以湿牛皮包裹的大琵琶,大琵琶不知「我被湿牛皮包裹」,湿牛皮也不知「大琵琶被我包裹」,如是,身不知「我被皮包裹」,皮也不知「身被我包裹」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,皮,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§316
aṭṭhisaṅghāṭaṃ anulimpitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā mahāmattikalittāya bhittiyā na bhitti jānāti ahaṃ mahāmattikāya littāti. Napi mahāmattikā jānāti mayā bhitti littāti, evameva na aṭṭhisaṅghāṭo jānāti ahaṃ navapesisatappabhedena maṃsena littoti. Napi maṃsaṃ jānāti mayā aṭṭhisaṅghāṭo littoti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti maṃsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
涂抹骨聚而住。于此,譬如以大泥涂抹的墙,墙不知「我被大泥涂抹」,大泥也不知「墙被我涂抹」,如是,骨聚不知「我被九百片肉涂抹」,肉也不知「骨聚被我涂抹」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,肉,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§317
sarīrabbhantare aṭṭhīni ābandhamānā ṭhitā. Tattha yathā vallīhi vinaddhesu kuṭṭadārūsu na kuṭṭadārūni jānanti mayaṃ vallīhi vinaddhānīti. Napi valliyo jānanti amhehi kuṭṭadārūni vinaddhānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti mayaṃ nhārūhi ābaddhānīti. Napi nhārū jānanti amhehi aṭṭhīni ābaddhānīti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti nhāru nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身内绑缚骨而住。于此,譬如以藤绑缚的朽木,朽木不知「我们被藤绑缚」,藤也不知「朽木被我们绑缚」,如是,骨不知「我们被筋绑缚」,筋也不知「骨被我们绑缚」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,筋,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§318
paṇhikaṭṭhi gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Ūruṭṭhi kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Kaṭiṭṭhi piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ, piṭṭhikaṇṭako gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhito. Gīvaṭṭhi sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitaṃ. Sīsaṭṭhi gīvaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gīvaṭṭhi piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitaṃ. Piṭṭhikaṇṭako kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhito. Kaṭiṭṭhi ūruṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Ūruṭṭhi jaṅghaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Jaṅghaṭṭhi gopphakaṭṭhike patiṭṭhitaṃ. Gopphakaṭṭhi paṇhikaṭṭhike patiṭṭhitaṃ.
足骨举起踝骨而住。踝骨举起胫骨而住。胫骨举起股骨而住。股骨举起腰骨而住。腰骨举起脊椎骨而住,脊椎骨举起颈骨而住。颈骨举起头骨而住。头骨立于颈骨。颈骨立于脊椎骨。脊椎骨立于腰骨。腰骨立于股骨。股骨立于胫骨。胫骨立于踝骨。踝骨立于足骨。
Tattha yathā iṭṭhakadārugomayādisañcayesu na heṭṭhimā heṭṭhimā jānanti mayaṃ uparime uparime ukkhipitvā ṭhitāti. Napi uparimā uparimā jānanti mayaṃ heṭṭhimesu heṭṭhimesu patiṭṭhitāti, evameva na paṇhikaṭṭhi jānāti ahaṃ gopphakaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na gopphakaṭṭhi jānāti ahaṃ jaṅghaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na jaṅghaṭṭhi jānāti ahaṃ ūruṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na ūruṭṭhi jānāti ahaṃ kaṭiṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na kaṭiṭṭhi jānāti ahaṃ piṭṭhikaṇṭakaṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na piṭṭhikaṇṭako jānāti ahaṃ gīvaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na gīvaṭṭhi jānāti ahaṃ sīsaṭṭhiṃ ukkhipitvā ṭhitanti. Na sīsaṭṭhi jānāti ahaṃ gīvaṭṭhimhi patiṭṭhitanti. Na gīvaṭṭhi jānāti ahaṃ piṭṭhikaṇṭake patiṭṭhitanti. Na piṭṭhikaṇṭako jānāti ahaṃ kaṭiṭṭhimhi patiṭṭhitoti. Na kaṭiṭṭhi jānāti ahaṃ ūruṭṭhimhi patiṭṭhitanti. Na ūruṭṭhi jānāti ahaṃ jaṅghaṭṭhimhi patiṭṭhitanti. Na jaṅghaṭṭhi jānāti ahaṃ gopphakaṭṭhimhi patiṭṭhitanti. Na gopphakaṭṭhi jānāti ahaṃ paṇhikaṭṭhimhi patiṭṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhi nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
于此,譬如砖、木、牛粪等的堆积,下面的下面的不知「我们举起上面的上面的而住」,上面的上面的也不知「我们立于下面的下面的」,如是,足骨不知「我举起踝骨而住」。踝骨不知「我举起胫骨而住」。胫骨不知「我举起股骨而住」。股骨不知「我举起腰骨而住」。腰骨不知「我举起脊椎骨而住」。脊椎骨不知「我举起颈骨而住」。颈骨不知「我举起头骨而住」。头骨不知「我立于颈骨」。颈骨不知「我立于脊椎骨」。脊椎骨不知「我立于腰骨」。腰骨不知「我立于股骨」。股骨不知「我立于胫骨」。胫骨不知「我立于踝骨」。踝骨不知「我立于足骨」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,骨,名为在此身中个别的部分,无觉、无记、空、无生命者、坚硬的地界。
§319
tesaṃ tesaṃ aṭṭhīnaṃ abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbādīnaṃ anto pakkhittachinnavettaggādīsu na veḷupabbādīni jānanti amhesu vettaggādīni pakkhittānīti. Napi vettaggādīni jānanti mayaṃ veḷupabbādīsu ṭhitānīti, evameva na aṭṭhīni jānanti amhākaṃ anto miñjaṃ ṭhitanti. Nāpi miñjaṃ jānāti ahaṃ aṭṭhīnaṃ anto ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti aṭṭhimiñjaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
住立于那些那些骨的内部。于此,譬如在竹节等内部放置的切断的藤尖等,竹节等不知道「藤尖等被放置在我们之中」,藤尖等也不知道「我们住立在竹节等之中」,如是,骨不知道「骨髓住立在我们之内」,骨髓也不知道「我住立在骨的内部」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为骨髓者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§320
galavāṭakato nikkhantena ekamūlena thokaṃ gantvā dvidhā bhinnena thūlanhārunā vinibaddhaṃ hutvā hadayamaṃsaṃ parikkhipitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā vaṇṭupanibaddhe ambaphaladvaye na vaṇṭaṃ jānāti mayā ambaphaladvayaṃ upanibaddhanti. Napi ambaphaladvayaṃ jānāti ahaṃ vaṇṭena upanibaddhanti, evameva na thūlanhāru jānāti mayā vakkaṃ upanibaddhanti. Napi vakkaṃ jānāti ahaṃ thūlanhārunā upanibaddhanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vakkaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
从喉结出来,以一根行少许后分为二的粗筋所系缚,围绕心脏肉而住立。于此,譬如以茎系缚的两个芒果,茎不知道「两个芒果被我系缚」,两个芒果也不知道「我们被茎系缚」,如是,粗筋不知道「肺被我系缚」,肺也不知道「我被粗筋系缚」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为肺者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§321
sarīrabbhantare uraṭṭhipañjaramajjhaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nissāya ṭhapitāya maṃsapesiyā na sandamānikapañjarabbhantaraṃ jānāti maṃ nissāya maṃsapesi ṭhitāti. Napi maṃsapesi jānāti ahaṃ jiṇṇasandamānikapañjaraṃ nissāya ṭhitāti, evameva na uraṭṭhipañjarabbhantaraṃ jānāti maṃ nissāya hadayaṃ ṭhitanti. Napi hadayaṃ jānāti ahaṃ uraṭṭhipañjaraṃ nissāya ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti hadayaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身体内部,依靠胸骨笼的中间而住立。于此,譬如依靠旧的腐朽笼而安置的肉块,腐朽笼的内部不知道「肉块依靠我而住立」,肉块也不知道「我依靠旧的腐朽笼而住立」,如是,胸骨笼的内部不知道「心脏依靠我而住立」,心脏也不知道「我依靠胸骨笼而住立」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为心脏者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§322
antosarīre dvinnaṃ thanānamabbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā ukkhalikapālapassamhi lagge yamakamaṃsapiṇḍe na ukkhalikapālapassaṃ jānāti mayi yamakamaṃsapiṇḍo laggoti. Napi yamakamaṃsapiṇḍo jānāti ahaṃ ukkhalikapālapasse laggoti, evameva na thanānamabbhantare dakkhiṇapassaṃ jānāti maṃ nissāya yakanaṃ ṭhitanti. Napi yakanaṃ jānāti ahaṃ thanānamabbhantare dakkhiṇapassaṃ nissāya ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti yakanaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身体内部,在两乳之间,依靠右侧而住立。于此,譬如附着在锅盖侧面的双肉团,锅盖侧面不知道「双肉团附着在我」,双肉团也不知道「我附着在锅盖侧面」,如是,在两乳之间的右侧不知道「肝脏依靠我而住立」,肝脏也不知道「我依靠两乳之间的右侧而住立」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为肝脏者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§323
paṭicchannakilomakaṃ hadayañca vakkañca parivāretvā ṭhitaṃ. Appaṭicchannakilomakaṃ sakalasarīre cammassa heṭṭhato maṃsaṃ pariyonandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pilotikapaliveṭhite maṃse na maṃsaṃ jānāti ahaṃ pilotikāya paliveṭhitanti. Napi pilotikā jānāti mayā maṃsaṃ paliveṭhitanti, evameva na vakkahadayāni sakalasarīre ca maṃsaṃ jānāti ahaṃ kilomakena paṭicchannanti. Napi kilomakaṃ jānāti mayā vakkahadayāni sakalasarīre ca maṃsaṃ paṭicchannanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kilomakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
有覆盖的脂膜围绕心脏与肺而住立。无覆盖的脂膜在全身,从皮肤之下包裹肉而住立。于此,譬如以破布包裹的肉,肉不知道「我被破布包裹」,破布也不知道「肉被我包裹」,如是,肺、心脏与全身的肉不知道「我被脂膜覆盖」,脂膜也不知道「肺、心脏与全身的肉被我覆盖」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为脂膜者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§324
hadayassa vāmapasse udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitaṃ. Tattha yathā koṭṭhamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāya gomayapiṇḍiyā na koṭṭhamatthakapassaṃ jānāti gomayapiṇḍi maṃ nissāya ṭhitāti. Napi gomayapiṇḍi jānāti ahaṃ koṭṭhamatthakapassaṃ nissāya ṭhitāti, evameva na udarapaṭalassa matthakapassaṃ jānāti pihakaṃ maṃ nissāya ṭhitanti. Napi pihakaṃ jānāti ahaṃ udarapaṭalassa matthakapassaṃ nissāya ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pihakaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在心脏的左侧,依靠腹膜的上侧而住立。于此,譬如依靠谷仓上侧而住立的牛粪团,谷仓上侧不知道「牛粪团依靠我而住立」,牛粪团也不知道「我依靠谷仓上侧而住立」,如是,腹膜的上侧不知道「脾脏依靠我而住立」,脾脏也不知道「我依靠腹膜的上侧而住立」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为脾脏者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§325
sarīrabbhantare dvinnaṃ thanānamantare hadayañca yakanañca upari chādetvā olambantaṃ ṭhitaṃ. Tattha yathā jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambamāne sakuṇakulāvake na jiṇṇakoṭṭhabbhantaraṃ jānāti mayi sakuṇakulāvako lambamāno ṭhitoti. Napi sakuṇakulāvako jānāti ahaṃ jiṇṇakoṭṭhabbhantare lambamāno ṭhitoti, evameva na taṃ sarīrabbhantaraṃ jānāti mayi papphāsaṃ lambamānaṃ ṭhitanti. Napi papphāsaṃ jānāti ahaṃ evarūpe sarīrabbhantare lambamānaṃ ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti papphāsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在身体内部,在两乳之间,覆盖心脏与肝脏之上而悬挂住立。于此,譬如在旧谷仓内部悬挂的鸟巢,旧谷仓内部不知道「鸟巢悬挂在我之中而住立」,鸟巢也不知道「我在旧谷仓内部悬挂而住立」,如是,那身体内部不知道「肺悬挂在我之中而住立」,肺也不知道「我在如是的身体内部悬挂而住立」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为肺者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§326
galavāṭakakarīsamaggapariyante sarīrabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā lohitadoṇikāya obhujitvā ṭhapite chinnasīsadhammanikaḷevare na lohitadoṇi jānāti mayi dhammanikaḷevaraṃ ṭhitanti. Napi dhammanikaḷevaraṃ jānāti ahaṃ lohitadoṇiyā ṭhitanti, evameva na sarīrabbhantaraṃ jānāti mayi antaṃ ṭhitanti. Napi antaṃ jānāti ahaṃ sarīrabbhantare ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在喉结与粪道的终端之间,在身体内部住立。于此,譬如在血槽中弯曲放置的切断头的蛇尸,血槽不知道「蛇尸住立在我之中」,蛇尸也不知道「我住立在血槽中」,如是,身体内部不知道「肠住立在我之中」,肠也不知道「我住立在身体内部」。这些法缺乏相互的作意与省察。如是,名为肠者,在此身中是各别的部分,无觉、无记、空、无有情、坚硬的地界。
§327
antantare ekavīsatiantabhoge bandhitvā ṭhitaṃ. Tattha yathā pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbetvā ṭhitesu rajjukesu na pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ jānāti rajjukā maṃ sibbitvā ṭhitāti. Napi rajjukā jānanti mayaṃ pādapuñchanarajjumaṇḍalakaṃ sibbitvā ṭhitāti, evameva na antaṃ jānāti antaguṇaṃ maṃ ābandhitvā ṭhitanti. Napi antaguṇaṃ jānāti ahaṃ antaṃ ābandhitvā ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti antaguṇaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
在肠之间,以二十一圈的方式缠绕而住。于此,譬如将擦脚绳圈缝合而住的诸绳,擦脚绳圈不知「诸绳缝合我而住」,诸绳也不知「我们缝合擦脚绳圈而住」,如是,肠不知「肠膜缠绕我而住」,肠膜也不知「我缠绕肠而住」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓肠膜,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、坚固的地界。
§328
udare ṭhitaṃ asitapītakhāyitasāyitaṃ. Tattha yathā suvānadoṇiyaṃ ṭhite suvānavamathumhi na suvānadoṇi jānāti mayi suvānavamathu ṭhitoti. Napi suvānavamathu jānāti ahaṃ suvānadoṇiyaṃ ṭhitoti, evameva na udaraṃ jānāti mayi udariyaṃ ṭhitanti . Napi udariyaṃ jānāti ahaṃ udare ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti udariyaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
住在腹中的所食、所饮、所嚼、所尝之物。于此,譬如住在狗食盆中的狗呕吐物,狗食盆不知「狗呕吐物住在我中」,狗呕吐物也不知「我住在狗食盆中」,如是,腹不知「胃中物住在我中」,胃中物也不知「我住在腹中」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓胃中物,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、坚固的地界。
§329
pakkāsayasaṅkhāte aṭṭhaṅgulaveḷupabbasadise antapariyosāne ṭhitaṃ. Tattha yathā veḷupabbe omadditvā pakkhittāya saṇhapaṇḍumattikāya na veḷupabbaṃ jānāti mayi paṇḍumattikā ṭhitāti. Napi paṇḍumattikā jānāti ahaṃ veḷupabbe ṭhitāti, evameva na pakkāsayo jānāti mayi karīsaṃ ṭhitanti. Napi karīsaṃ jānāti ahaṃ pakkāsaye ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti karīsaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
住在称为熟脏、如八指竹节的肠末端。于此,譬如压入竹节中的细黄土,竹节不知「黄土住在我中」,黄土也不知「我住在竹节中」,如是,熟脏不知「粪住在我中」,粪也不知「我住在熟脏中」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓粪,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、坚固的地界。
§330
sīsakaṭāhabbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā purāṇalābukaṭāhe pakkhittāya piṭṭhapiṇḍiyā na lābukaṭāhaṃ jānāti mayi piṭṭhapiṇḍi ṭhitāti. Napi piṭṭhapiṇḍi jānāti ahaṃ lābukaṭāhe ṭhitāti, evameva na sīsakaṭāhabbhantaraṃ jānāti mayi matthaluṅgaṃ ṭhitanti. Napi matthaluṅgaṃ jānāti ahaṃ sīsakaṭāhabbhantare ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti matthaluṅgaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto thaddho pathavīdhātūti.
住在头盖骨内。于此,譬如放入旧葫芦壳中的面团,葫芦壳不知「面团住在我中」,面团也不知「我住在葫芦壳中」,如是,头盖骨内不知「脑住在我中」,脑也不知「我住在头盖骨内」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓脑,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、坚固的地界。
§331
abaddhapittaṃ jīvitindriyapaṭibaddhaṃ sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Baddhapittaṃ pittakosake ṭhitaṃ. Tattha yathā pūvaṃ byāpetvā ṭhite tele na pūvaṃ jānāti telaṃ maṃ byāpetvā ṭhitanti. Napi telaṃ jānāti ahaṃ pūvaṃ byāpetvā ṭhitanti, evameva na sarīraṃ jānāti abaddhapittaṃ maṃ byāpetvā ṭhitanti. Napi abaddhapittaṃ jānāti ahaṃ sarīraṃ byāpetvā ṭhitanti. Yathā vassodakena puṇṇe kosātakikosake na kosātakikosako jānāti mayi vassodakaṃ ṭhitanti. Napi vassodakaṃ jānāti ahaṃ kosātakikosake ṭhitanti, evameva na pittakosako jānāti mayi baddhapittaṃ ṭhitanti. Napi baddhapittaṃ jānāti ahaṃ pittakosake ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā . Iti pittaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
未结合的胆汁与命根相连,遍满全身而住。结合的胆汁住在胆囊中。于此,譬如遍满油饼而住的油,油饼不知「油遍满我而住」,油也不知「我遍满油饼而住」,如是,身不知「未结合的胆汁遍满我而住」,未结合的胆汁也不知「我遍满身而住」。譬如充满雨水的苦瓜囊,苦瓜囊不知「雨水住在我中」,雨水也不知「我住在苦瓜囊中」,如是,胆囊不知「结合的胆汁住在我中」,结合的胆汁也不知「我住在胆囊中」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓胆汁,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、汤状的、结合形态的水界。
§332
ekapatthapūrappamāṇaṃ udarapaṭale ṭhitaṃ. Tattha yathā upari sañjātapheṇapaṭalāya candanikāya na candanikā jānāti mayi pheṇapaṭalaṃ ṭhitanti. Napi pheṇapaṭalaṃ jānāti ahaṃ candanikāya ṭhitanti, evameva na udarapaṭalaṃ jānāti mayi semhaṃ ṭhitanti. Napi semhaṃ jānāti ahaṃ udarapaṭale ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti semhaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
一钵多的量,住在腹膜上。于此,譬如上面生起泡沫层的泥浆,泥浆不知「泡沫层住在我中」,泡沫层也不知「我住在泥浆中」,如是,腹膜不知「痰住在我中」,痰也不知「我住在腹膜上」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓痰,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、汤状的、结合形态的水界。
§333
anibaddhokāso yattha yattheva khāṇukaṇṭakappaharaṇaaggijālādīhi abhihate sarīrappadese lohitaṃ saṇṭhahitvā paccati, gaṇḍapīḷakādayo vā uppajjanti, tattha tattha tiṭṭhati. Tattha yathā pharasuppahārādivasena paggharitaniyyāse rukkhe na rukkhassa pahārādippadesā jānanti amhesu niyyāso ṭhitoti, napi niyyāso jānāti ahaṃ rukkhassa pahārādippadesesu ṭhitoti, evameva na sarīrassa khāṇukaṇṭakādīhi abhihatappadesā jānanti amhesu pubbo ṭhitoti. Napi pubbo jānāti ahaṃ tesu padesesu ṭhitoti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti pubbo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
无固定处所,无论何处身体部位被木片、刺、打击、火焰等所伤,血凝结而化脓,或生起疮疖等,就住在那里。于此,譬如被斧击等而流出树脂的树,树的被击等处不知「树脂住在我们中」,树脂也不知「我住在树的被击等处」,如是,身体被木片、刺等所伤之处不知「脓住在我们中」,脓也不知「我住在那些处所」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓脓,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、汤状的、结合形态的水界。
§334
saṃsaraṇalohitaṃ pittaṃ viya sakalasarīraṃ byāpetvā ṭhitaṃ. Sannicitalohitaṃ yakanaṭṭhānassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā ekapatthapūramattaṃ vakkahadayayakanapapphāsāni tementaṃ ṭhitaṃ. Tattha saṃsaraṇalohite abaddhapittasadisova vinicchayo. Itaraṃ pana yathā jajjarakapāle ovaṭṭhe udake heṭṭhā leḍḍukhaṇḍādīni temayamāne na leḍḍukhaṇḍādīni jānanti mayaṃ udakena temiyamānāti. Napi udakaṃ jānāti ahaṃ leḍḍukhaṇḍādīni tememīti, evameva na yakanassa heṭṭhābhāgaṭṭhānaṃ vakkādīni vā jānanti mayi lohitaṃ ṭhitaṃ amhe vā temayamānaṃ ṭhitanti. Napi lohitaṃ jānāti ahaṃ yakanassa heṭṭhābhāgaṃ pūretvā vakkādīni temayamānaṃ ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lohitaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
流动的血如胆汁般遍满全身而住。积聚的血充满肝脏处所的下部,一钵多的量,温暖脾、心、肝、肺而住。于此,流动的血的判别如未结合的胆汁。其余的,譬如在破旧的钵中倒入水,下面的土块碎片等被浸润,土块碎片等不知「我们被水浸润」,水也不知「我浸润土块碎片等」,如是,肝脏的下部处所或脾等不知「血住在我中或浸润我们而住」,血也不知「我充满肝脏的下部、浸润脾等而住」。这些法互相缺乏作意与省察。如是,所谓血,在此身中是个别的部分,无心、无记、空、无我、汤状的、结合形态的水界。
§335
aggisantāpādikālesu kesalomakūpavivarāni pūretvā tiṭṭhati ceva paggharati ca. Tattha yathā udakā abbūḷhamattesu bhisamuḷālakumudanāḷakalāpesu na bhisādikalāpavivarāni jānanti amhehi udakaṃ paggharatīti. Napi bhisādikalāpavivarehi paggharantaṃ udakaṃ jānāti ahaṃ bhisādikalāpavivarehi paggharāmīti, evameva na kesalomakūpavivarāni jānanti amhehi sedo paggharatīti. Napi sedo jānāti ahaṃ kesalomakūpavivarehi paggharāmīti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti sedo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
在火热等时,充满毛孔的孔隙而住,并且流出。在那里,譬如从水中拔出的莲藕茎束等,莲藕等束的孔隙不知道「汗从我们流出」,流出莲藕等束孔隙的水也不知道「我从莲藕等束的孔隙流出」,同样地,毛孔的孔隙不知道「汗从我们流出」,汗也不知道「我从毛孔的孔隙流出」。这些法彼此没有作意与省察。如此,汗在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§336
thūlassa sakalasarīraṃ pharitvā kisassa jaṅghamaṃsādīni nissāya ṭhito patthinnasineho. Tattha yathā haliddipilotikapaṭicchanne maṃsapuñje na maṃsapuñjo jānāti maṃ nissāya haliddipilotikā ṭhitāti. Napi haliddipilotikā jānāti ahaṃ maṃsapuñjaṃ nissāya ṭhitāti, evameva na sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ jānāti maṃ nissāya medo ṭhitoti. Napi medo jānāti ahaṃ sakalasarīre jaṅghādīsu vā maṃsaṃ nissāya ṭhitoti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti medo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto patthinnayūso ābandhanākāro āpodhātūti.
遍满肥胖者的全身而住,依止瘦者的小腿肉等而住的扩展之脂。在那里,譬如被姜黄泥覆盖的肉团,肉团不知道「姜黄泥依止我而住」,姜黄泥也不知道「我依止肉团而住」,同样地,全身或小腿等的肉不知道「脂依止我而住」,脂也不知道「我依止全身或小腿等的肉而住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,脂在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、扩展之汁液、束缚之相、水界。
§337
yadā sañjāyati tadā akkhikūpake pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā udakapuṇṇesu taruṇatālaṭṭhikūpakesu na taruṇatālaṭṭhikūpakā jānanti amhesu udakaṃ ṭhitanti. Napi taruṇatālaṭṭhikūpakesu udakaṃ jānāti ahaṃ taruṇatālaṭṭhikūpakesu ṭhitanti, evameva na akkhikūpakā jānanti amhesu assu ṭhitanti. Napi assu jānāti ahaṃ akkhikūpakesu ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti assu nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
当生起时,充满眼窝而住或流出。在那里,譬如充满水的嫩棕榈果核的孔穴,嫩棕榈果核的孔穴不知道「水在我们中住」,在嫩棕榈果核孔穴中的水也不知道「我在嫩棕榈果核的孔穴中住」,同样地,眼窝不知道「泪在我们中住」,泪也不知道「我在眼窝中住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,泪在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§338
aggisantāpādikāle hatthatalahatthapiṭṭhipādatalapādapiṭṭhi nāsāpuṭanalāṭaaṃsakūṭesu ṭhitavilīnasneho. Tattha yathā pakkhittatele ācāme na ācāmo jānāti maṃ telaṃ ajjhottharitvā ṭhitanti. Napi telaṃ jānāti ahaṃ ācāmaṃ ajjhottharitvā ṭhitanti, evameva na hatthatalādippadeso jānāti maṃ vasā ajjhottharitvā ṭhitāti. Napi vasā jānāti ahaṃ hatthatalādippadesaṃ ajjhottharitvā ṭhitāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti vasā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
在火热等时,住在手掌、手背、脚掌、脚背、鼻孔、额、肩端的融化之脂。在那里,譬如涂了油的皮革,皮革不知道「油遍覆我而住」,油也不知道「我遍覆皮革而住」,同样地,手掌等处不知道「膏遍覆我而住」,膏也不知道「我遍覆手掌等处而住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,膏在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§339
tathārūpe kheḷuppattipaccaye sati ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale tiṭṭhati. Tattha yathā abbocchinnaudakanissande nadītīrakūpake na kūpatalaṃ jānāti mayi udakaṃ santiṭṭhatīti. Napi udakaṃ jānāti ahaṃ kūpatale santiṭṭhāmīti, evameva na jivhātalaṃ jānāti mayi ubhohi kapolapassehi orohitvā kheḷo ṭhitoti. Napi kheḷo jānāti ahaṃ ubhohi kapolapassehi orohitvā jivhātale ṭhitoti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti kheḷo nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
在有如此唾液生起之缘时,从两颊流下,住在舌面。在那里,譬如不断流水的河岸井穴,井底不知道「水在我中停住」,水也不知道「我在井底停住」,同样地,舌面不知道「唾从两颊流下而住在我」,唾也不知道「我从两颊流下而住在舌面」。这些法彼此没有作意与省察。如此,唾在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§340
yadā sañjāyati, tadā nāsāpuṭe pūretvā tiṭṭhati vā paggharati vā. Tattha yathā pūtidadhibharitāya sippikāya na sippikā jānāti mayi pūtidadhi ṭhitanti. Napi pūtidadhi jānāti ahaṃ sippikāya ṭhitanti, evameva na nāsāpuṭā jānanti amhesu siṅghāṇikā ṭhitāti. Napi siṅghāṇikā jānāti ahaṃ nāsāpuṭesu ṭhitāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti siṅghāṇikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
当生起时,充满鼻孔而住或流出。在那里,譬如充满腐酪的贝壳,贝壳不知道「腐酪在我中住」,腐酪也不知道「我在贝壳中住」,同样地,鼻孔不知道「鼻涕在我们中住」,鼻涕也不知道「我在鼻孔中住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,鼻涕在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§341
aṭṭhikasandhīnaṃ abbhañjanakiccaṃ sādhayamānā asītisatasandhīsu ṭhitā. Tattha yathā telabbhañjite akkhe na akkho jānāti maṃ telaṃ abbhañjitvā ṭhitanti. Napi telaṃ jānāti ahaṃ akkhaṃ abbhañjitvā ṭhitanti, evameva na asītisatasandhayo jānanti lasikā amhe abbhañjitvā ṭhitāti. Napi lasikā jānāti ahaṃ asītisatasandhayo abbhañjitvā ṭhitāti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti lasikā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
完成涂抹骨节之作用,住在一百八十个关节中。在那里,譬如涂了油的车轴,车轴不知道「油涂抹我而住」,油也不知道「我涂抹车轴而住」,同样地,一百八十个关节不知道「滑液涂抹我们而住」,滑液也不知道「我涂抹一百八十个关节而住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,滑液在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§342
vatthissa abbhantare ṭhitaṃ. Tattha yathā candanikāya pakkhitte amukhe ravaṇaghaṭe na ravaṇaghaṭo jānāti mayi candanikāraso ṭhitoti. Napi candanikāraso jānāti ahaṃ ravaṇaghaṭe ṭhitoti, evameva na vatthi jānāti mayi muttaṃ ṭhitanti. Napi muttaṃ jānāti ahaṃ vatthimhi ṭhitanti. Aññamaññaṃ ābhogapaccavekkhaṇarahitā ete dhammā. Iti muttaṃ nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto yūsabhūto ābandhanākāro āpodhātūti.
住在膀胱内。在那里,譬如放在泥土中的无口的铜罐,铜罐不知道「泥土汁在我中住」,泥土汁也不知道「我在铜罐中住」,同样地,膀胱不知道「尿在我中住」,尿也不知道「我在膀胱中住」。这些法彼此没有作意与省察。如此,尿在此身中是个别的部分,无觉知的、无记的、空的、无有情的、汁液性质的、束缚之相、水界。
§343
Evaṃ kesādīsu manasikāraṃ pavattetvā yena santappati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātūti, yena jīrīyati, yena pariḍayhati, yena asitapītakhāyitasāyitaṃ sammā pariṇāmaṃ gacchati, ayaṃ imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto paripācanākāro tejodhātūti evaṃ tejokoṭṭhāsesu manasikāro pavattetabbo.
如此对发等作意之后,应当如此对火部分作意:「凡借此而感到温暖,这在此身中是各别的部分,无心、无记、空、无有情,具有遍熟之相,是火界;凡借此而衰老,凡借此而燃烧,凡借此所食、所饮、所嚼、所尝得以完全消化,这在此身中是各别的部分,无心、无记、空、无有情,具有遍熟之相,是火界」,应当如此对诸火部分作意。
§344
Tato uddhaṅgame vāte uddhaṅgamavasena pariggahetvā adhogame adhogamavasena, kucchisaye kucchisayavasena, koṭṭhāsaye koṭṭhāsayavasena, aṅgamaṅgānusārimhi aṅgamaṅgānusārivasena, assāsapassāse assāsapassāsavasena pariggahetvā uddhaṅgamā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātūti, adhogamā vātā nāma, kucchisayā vātā nāma, koṭṭhāsayā vātā nāma, aṅgamaṅgānusārino vātā nāma, assāsapassāsā vātā nāma imasmiṃ sarīre pāṭiyekko koṭṭhāso acetano abyākato suñño nissatto vitthambhanākāro vāyodhātūti evaṃ vāyokoṭṭhāsesu manasikāro pavattetabbo. Tassevaṃ pavattamanasikārassa dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati.
其后,以上行之相把握上行风,以下行之相把握下行风,以腹中住之相把握腹中住风,以肠中住之相把握肠中住风,以肢体循环之相把握肢体循环风,以入息出息之相把握入息出息风,「名为上行风者,在此身中是各别的部分,无心、无记、空、无有情,具有支持之相,是风界;名为下行风者,名为腹中住风者,名为肠中住风者,名为肢体循环风者,名为入息出息风者,在此身中是各别的部分,无心、无记、空、无有情,具有支持之相,是风界」,应当如此对诸风部分作意。对他如此作意者,诸界变得明显。对它们反复作意、思惟者,以所说之法生起近行定。
§345
Yassa pana evaṃ bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati, tena salakkhaṇasaṅkhepato bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Vīsatiyā koṭṭhāsesu thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti. Paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti. Vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti.
然而,对如此修习而业处不成就者,应当以自相简略而修习。如何?应当在二十部分中确定:「坚硬相是地界」。就在那里,「结合相是水界」。「遍熟相是火界」。「支持相是风界」。
Dvādasasu koṭṭhāsesu ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti. Vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti. Thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti.
应当在十二部分中确定:「结合相是水界」。就在那里,「遍熟相是火界」。「支持相是风界」。「坚硬相是地界」。
Catūsu koṭṭhāsesu paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti vavatthapetabbaṃ. Tena avinibhuttaṃ vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti. Thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti. Ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti.
应当在四部分中确定:「遍熟相是火界」。与它不分离的「支持相是风界」。「坚硬相是地界」。「结合相是水界」。
Chasu koṭṭhāsesu vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti. Ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti. Paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti. Tassevaṃ vavatthāpayato dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati.
应当在六部分中确定:「支持相是风界」。就在那里,「坚硬相是地界」。「结合相是水界」。「遍熟相是火界」。对他如此确定者,诸界变得明显。对它们反复作意、思惟者,以所说之法生起近行定。
§346
Yassa pana evampi bhāvayato kammaṭṭhānaṃ na ijjhati, tena salakkhaṇavibhattito bhāvetabbaṃ. Kathaṃ? Pubbe vuttanayeneva kesādayo pariggahetvā kesamhi thaddhalakkhaṇaṃ pathavīdhātūti vavatthapetabbaṃ. Tattheva ābandhanalakkhaṇaṃ āpodhātūti. Paripācanalakkhaṇaṃ tejodhātūti. Vitthambhanalakkhaṇaṃ vāyodhātūti. Evaṃ sabbakoṭṭhāsesu ekekasmiṃ koṭṭhāse catasso catasso dhātuyo vavatthapetabbā. Tassevaṃ vavatthāpayato dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati.
然而,对如此修习而业处仍不成就者,应当以自相分别论而修习。如何?以前面所说之法把握发等之后,应当在发中确定:「坚硬相是地界」。就在那里,「结合相是水界」。「遍熟相是火界」。「支持相是风界」。如此应当在一切部分中,在每一部分确定四界。对他如此确定者,诸界变得明显。对它们反复作意、思惟者,以所说之法生起近行定。
Apica kho pana vacanatthato, kalāpato, cuṇṇato, lakkhaṇādito, samuṭṭhānato, nānattekattato, vinibbhogāvinibbhogato, sabhāgavisabhāgato, ajjhattikabāhiravisesato, saṅgahato, paccayato, asamannāhārato, paccayavibhāgatoti imehipi ākārehi dhātuyo manasikātabbā.
再者,应当以这些行相思惟诸界:从语义、从聚、从微尘、从相等、从生起、从异与一、从分别论与不分别论、从同分与异分、从内外无差别、从摄、从缘、从不混杂、从缘的分别论。
§347
Tattha manasikarontena patthaṭattā pathavī. Appoti āpiyati appāyatīti vā āpo. Tejatīti tejo. Vāyatīti vāyo. Avisesena pana salakkhaṇadhāraṇato dukkhādānato dukkhādhānato ca dhātūti. Evaṃ visesasāmaññavasena vacanatthato manasikātabbā.
在此,由作意者:由于扩展故为地。流动或使流动故为水。加热故为火。吹动故为风。但无差别地,由持自相、承受苦、苦之住处故为界。如此应以特殊与一般的方式,从词义来作意。
§348
ti yā ayaṃ kesā lomātiādinā nayena vīsatiyā ākārehi pathavīdhātu, pittaṃ semhanti ca ādinā nayena dvādasahākārehi āpodhātu niddiṭṭhā, tattha yasmā –
以「发、毛」等方式所说的二十种行相的地界,以及以「胆汁、痰」等方式所说的十二种行相的水界,在此,因为——
Vaṇṇo gandho raso ojā, catasso cāpi dhātuyo;
「色、香、味、食素,以及四界;由八法的结合,有『发』的概念;
Aṭṭhadhammasamodhānā, hoti kesāti sammuti;
「色、香、味、食素,以及四界;由八法的结合,有『发』的概念;
Tesaṃyeva vinibbhogā, natthi kesāti sammuti.
由它们的分离,无『发』的概念。」
Tasmā kesāpi aṭṭhadhammakalāpamattameva. Tathā lomādayoti. Yo panettha kammasamuṭṭhāno koṭṭhāso, so jīvitindriyena ca bhāvena ca saddhiṃ dasadhammakalāpopi hoti. Ussadavasena pana pathavīdhātu āpodhātūti saṅkhaṃ gato. Evaṃ kalāpato manasikātabbā.
因此,发也只是八法聚而已。毛等亦如是。但在此,凡是业生的部分,与命根及性根一起,也成为十法聚。但以显著性,被称为地界、水界。如此应以聚的方式来作意。
§349
ti imasmiṃ hi sarīre majjhimena pamāṇena pariggayhamānā paramāṇubhedasañcuṇṇā sukhumarajabhūtā doṇamattā siyā. Sā tato upaḍḍhappamāṇāya āpodhātuyā saṅgahitā, tejodhātuyā anupālitā vāyodhātuyā vitthambhitā na vikiriyati na viddhaṃsiyati, avikiriyamānā aviddhaṃsiyamānā anekavidhaṃ itthipurisaliṅgādibhāvavikappaṃ upagacchati, aṇuthūladīgharassathirakathinādibhāvañca pakāseti.
在此身中,以中等的量来把握,被粉碎成极微尘、成为细微粉末的地界,可能有一斗之量。它被半量的水界所摄持,被火界所维护,被风界所支持,不散乱、不破坏,不散乱、不破坏地,进入种种女男相等状态的差别,并显示细粗、长短、坚硬等状态。
Yūsagatā ābandhanākārabhūtā panettha pathavīpatiṭṭhitā tejānupālitā vāyovitthambhitā na paggharati na parissavati, apaggharamānā aparissavamānā pīṇitapīṇitabhāvaṃ dasseti.
但在此,如汤中的绑结形态,依止于地、被火所维护、被风所支持的水界,不流出、不渗漏,不流出、不渗漏地,显示充满的状态。
Asitapītādipācakā cettha usumākārabhūtā uṇhattalakkhaṇā pathavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā vāyovitthambhitā imaṃ kāyaṃ paripāceti, vaṇṇasampattiñcassa āvahati. Tāya ca pana paripācito ayaṃ kāyo na pūtibhāvaṃ dasseti.
于此,由所食、所饮等所产生的,成为热量之形态的,以热性为特相的,以地界为依止的,以水界所摄持的,以风界所支持的[火界],遍熟此身,并且带来他的色泽圆满。而且,由它所遍熟的此身不显示腐败的状态。
Aṅgamaṅgānusaṭā cettha samudīraṇavitthambhanalakkhaṇā pathavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā tejānupālitā imaṃ kāyaṃ vitthambheti. Tāya ca pana vitthambhito ayaṃ kāyo na paripatati, ujukaṃ saṇṭhāti. Aparāya vāyodhātuyā samabbhāhato gamanaṭṭhānanisajjāsayanairiyāpathesu viññattiṃ dasseti, samiñjeti, sampasāreti, hatthapādaṃ lāḷeti. Evametaṃ itthipurisādibhāvena bālajanavañcanaṃ māyārūpasadisaṃ dhātuyantaṃ pavattatīti evaṃ cuṇṇato manasikātabbā.
于此,遍布于肢体与肢体的,以激发与支持为特相的,以地界为依止的,以水界所摄持的,以火界所护持的[风界],支持此身。而且,由它所支持的此身不会倒下,直立地住立。由另一风界所激发,在行、住、坐、卧诸威仪路中显示表示,屈曲,伸展,摇动手足。如此,这个以女人、男人等状态欺骗愚痴之人的,类似幻化之色的界之机关运转。如是应以粉碎的方式作意。
§350
ti pathavīdhātu kiṃ lakkhaṇā, kiṃ rasā, kiṃ paccupaṭṭhānāti evaṃ catassopi dhātuyo āvajjetvā kakkhaḷattalakkhaṇā, patiṭṭhānarasā, sampaṭicchanapaccupaṭṭhānā. paggharaṇalakkhaṇā, brūhanarasā, saṅgahapaccupaṭṭhānā. uṇhattalakkhaṇā, paripācanarasā, maddavānuppadānapaccupaṭṭhānā. vitthambhanalakkhaṇā, samudīraṇarasā. Abhinīhārapaccupaṭṭhānāti evaṃ lakkhaṇādito manasikātabbā.
「地界以何为特相、以何为味、以何为现起?」如是简察四界后,[应知:]以坚硬性为特相,以住立为味,以领受为现起。以流动为特相,以增长为味,以摄持为现起。以热性为特相,以遍熟为味,以柔软之不生起为现起。以支持为特相,以激发为味,以导向为现起。如是应以特相等的方式作意。
§351
ti ye ime pathavīdhātuādīnaṃ vitthārato dassanavasena kesādayo dvācattālīsa koṭṭhāsā dassitā. Tesu udariyaṃ karīsaṃ pubbo muttanti ime cattāro koṭṭhāsā . Assu sedo kheḷo siṅghāṇikāti ime cattāro . Asitādiparipācako tejo . Assāsapassāsā cittasamuṭṭhānāva. Avasesā sabbepi ti evaṃ samuṭṭhānato manasikātabbā.
「这些地界等,以详细显示的方式所显示的从发等四十二部分中,其中胃物、粪、脓、尿,这四个部分[是食生]。泪、汗、唾、涕,这四个[是时节生]。遍熟所食等的火[是时节生]。入息出息唯是心生。其余一切[是业生]。」如是应以生起的方式作意。
§352
ti sabbāsampi dhātūnaṃ salakkhaṇādito nānattaṃ. Aññāneva hi pathavīdhātuyā lakkhaṇarasapaccupaṭṭhānāni. Aññāni āpodhātuādīnaṃ. Evaṃ lakkhaṇādivasena pana kammasamuṭṭhānādivasena ca nānattabhūtānampi etāsaṃ rūpamahābhūtadhātudhammaaniccādivasena ekattaṃ hoti. Sabbāpi hi dhātuyo ruppanalakkhaṇaṃ anatītattā . Mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi .
「一切界从自相等[来看]是不同的。」因为地界的特相、味、现起是一种。水界等的[特相、味、现起]是另一种。然而,如是以特相等的方式以及以业生等的方式虽然是不同的,这些色、大种、界、法,以无常等的方式是一性的。因为一切界都不超越坏灭之相。由于大的显现等诸原因。
ti etā hi dhātuyo mahantapātubhāvato, mahābhūtasāmaññato, mahāparihārato, mahāvikārato, mahattā bhūtattā cāti imehi kāraṇehi mahābhūtānīti vuccanti.
「这些界由于大的显现、大种的共性、大的变易、大的变化、大性与种性,以这些原因被称为大种。」
Tattha ti etāni hi anupādinnasantānepi upādinnasantānepi mahantāni pātubhūtāni. Tesaṃ anupādinnasantāne –
「其中,由于大的显现」:因为这些[界]在非执取的相续中以及在执取的相续中都是大的、显现的。它们在非执取的相续中——
Duve satasahassāni, cattāri nahutāni ca;
「二十万,以及四那由他;」
Ettakaṃ bahalattena, saṅkhātāyaṃ vasundharāti. –
「以如此粗大性，此大地被称为」等。
Ādinā nayena mahantapātubhāvatā buddhānussatiniddese vuttāva.
以开始的方法，在佛随念的解释中已说明了大显现性。
Upādinnasantānepi macchakacchapadevadānavādisarīravasena mahantāneva pātubhūtāni. Vuttañhetaṃ ‘‘santi, bhikkhave, mahāsamudde yojanasatikāpi attabhāvā’’tiādi.
即使在所取的相续中，也以鱼、龟、天人、阿修罗等身体的方式显现为大的。因为这已说:「诸比库,在大海中有百由旬的身体」等。
ti etāni hi yathā māyākāro amaṇiṃyeva udakaṃ maṇiṃ katvā dasseti, asuvaṇṇaṃyeva leḍḍuṃ suvaṇṇaṃ katvā dasseti.
这些确实如同幻师将非宝珠的水作成宝珠而显示,将非黄金的土块作成黄金而显示。
Yathā ca sayaṃ neva yakkho na yakkhī samāno yakkhabhāvampi yakkhibhāvampi dasseti, evameva sayaṃ anīlāneva hutvā nīlaṃ upādārūpaṃ dassenti, apītāni alohitāni anodātāneva hutvā odātaṃ upādārūpaṃ dassentīti māyākāramahābhūtasāmaññato mahābhūtāni.
又如同自己既非亚卡也非亚卡女,却显示亚卡性与亚卡女性,同样地,它们自己并非青色却显示青色的所造色,并非黄色、红色、白色却显示白色的所造色,因此以幻师大种的共同性而为大种。
Yathā ca yakkhādīni mahābhūtāni yaṃ gaṇhanti, neva nesaṃ tassa anto na bahi ṭhānaṃ upalabbhati, na ca taṃ nissāya na tiṭṭhanti, evameva tānipi neva aññamaññassa anto na bahi ṭhitāni hutvā upalabbhanti, na ca aññamaññaṃ nissāya na tiṭṭhantīti acinteyyaṭṭhānatāya yakkhādimahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni. Yathā ca yakkhinīsaṅkhātāni mahābhūtāni manāpehi vaṇṇasaṇṭhānavikkhepehi attano bhayānakabhāvaṃ paṭicchādetvā satte vañcenti, evameva etānipi itthipurisasarīrādīsu manāpena chavivaṇṇena manāpena attano aṅgapaccaṅgasaṇṭhānena manāpena ca hatthapādaṅgulibhamukavikkhepena attano kakkhaḷattādibhedaṃ sarasalakkhaṇaṃ paṭicchādetvā bālajanaṃ vañcenti, attano sabhāvaṃ daṭṭhuṃ na dentīti vañcakattena yakkhinīmahābhūtasāmaññatopi mahābhūtāni.
又如同亚卡等大种所取的,既不能得知它们在那之内或之外的位置,也不是不依靠那而住,同样地,它们也不是住在彼此之内或之外而被了知,也不是不相互依靠而住,因此以不可思议的位置性,以亚卡等大种的共同性而为大种。又如同称为亚卡女的大种,以可意的色、形状、动作遮蔽自己的可怖性而欺骗众生,同样地,这些也在女人、男人身体等中,以可意的皮肤色、以可意的自己肢体的形状、以可意的手足指臂的动作,遮蔽自己粗糙等差别的自性特相而欺骗愚痴的人,不让见到自己的本性,因此以欺骗性,以亚卡女大种的共同性而为大种。
ti mahantehi paccayehi pariharitabbato. Etāni hi divase divase upanetabbattā mahantehi ghāsacchādanādīhi bhūtāni pavattānīti mahābhūtāni. Mahāparihārāni vā bhūtānītipi mahābhūtāni.
以大的缘所应护持故。因为这些日日应当供给,以大的食物、衣服等而存在、转起,故为大种。或者「大护持的存在」,也是大种。
ti etāni hi anupādinnānipi upādinnānipi mahāvikārāni honti. Tattha anupādinnānaṃ kappavuṭṭhāne vikāramahattaṃ pākaṭaṃ hoti. Upādinnānaṃ dhātukkhobhakāle. Tathā hi –
这些无论是非所取的或所取的,都是大变异。其中,非所取的在劫末时的变异之大是明显的。所取的在界扰乱时。如是——
Bhūmito vuṭṭhitā yāva, brahmalokā vidhāvati;
从地升起直至，梵天界奔驰；
Acci accimato loke, ḍayhamānamhi tejasā.
火焰从火中，以威力燃烧世间。
Koṭisatasahassekaṃ, cakkavāḷaṃ vilīyati;
十万亿，轮围世界消融；
Kupitena yadā loko, salilena vinassati.
当世间被激怒的，水所毁灭时。
Koṭisatasahassekaṃ, cakkavāḷaṃ vikīrati;
十万亿，轮围世界散坏；
Vāyodhātuppakopena, yadā loko vinassati.
当世间被风界的激怒，所毁灭时。
Patthaddho bhavati kāyo, daṭṭho kaṭṭhamukhena vā;
身体变得僵硬，如被木桩刺穿；
Pathavīdhātuppakopena, hoti kaṭṭhamukheva so.
由于地界的激怒，它变得如木桩一般。
Pūtiyo bhavati kāyo, daṭṭho pūtimukhena vā;
身体变得腐臭,或被腐臭口所咬;
Āpodhātuppakopena, hoti pūtimukheva so.
由于水界的激动,它就像腐臭口一样。
Santatto bhavati kāyo, daṭṭho aggimukhena vā;
身体变得灼热,或被火口所咬;
Tejodhātuppakopena, hoti aggimukheva so.
由于火界的激动,它就像火口一样。
Sañchinno bhavati kāyo, daṭṭho satthamukhena vā;
身体被切断,或被刀口所咬;
Vāyodhātuppakopena, hoti satthamukheva so.
由于风界的激动,它就像刀口一样。
Iti mahāvikārāni bhūtānīti mahābhūtāni.
如此,诸大变异,故为大种。
ti etāni hi mahantāni mahatā vāyāmena pariggahetabbattā bhūtāni vijjamānattāti mahattā bhūtattā ca mahābhūtāni.
这些确实是大的,因为需要以大的努力来把握,故为大;因为存在,故为种;由于大性与种性,故为大种。
Evaṃ sabbāpetā dhātuyo mahantapātubhāvādīhi kāraṇehi mahābhūtāni.
如是,这一切界由于大显现等原因而为大种。
Salakkhaṇadhāraṇato pana dukkhādānato ca dukkhādhānato ca sabbāpi dhātulakkhaṇaṃ anatītattā . Salakkhaṇadhāraṇena ca attano khaṇānurūpadhāraṇena ca . Khayaṭṭhena . Bhayaṭṭhena . Asārakaṭṭhena .
然而,由于持自相、由于取苦、由于置苦,一切界皆不超越苦之相。由持自相,即由持自己刹那相应之相。由坏灭之义。由怖畏之义。由无实质之义。
Iti sabbāsampi rūpamahābhūtadhātudhammaaniccādivasena ekattanti evaṃ nānattekattato manasikātabbā.
如是,一切色大种界法由无常等而为一,如是应从种种性与一性而作意。
§353
ti sahuppannāva etā ekekasmiṃ sabbapariyantime suddhaṭṭhakādikalāpepi padesena avinibbhuttā. Lakkhaṇena pana vinibbhuttāti evaṃ vinibbhogāvinibbhogato manasikātabbā.
这些仅是俱生的,即使在每一个纯八法聚等一切边际聚中,就部分而言不分离。然而就相而言则分离,如是应从分别论与不分别论而作意。
§354
ti evaṃ avinibbhuttāsu cāpi etāsu purimā dve garukattā sabhāgā. Tathā pacchimā lahukattā. Purimā pana pacchimāhi pacchimā ca purimāhi visabhāgāti evaṃ sabhāgavisabhāgato manasikātabbā.
如是,在这些不分离者中,前二者由于重性而相似。同样,后者由于轻性。然而前者与后者、后者与前者不相似,如是应从相似与不相似而作意。
§355
ti ajjhattikā dhātuyo viññāṇavatthuviññattiindriyānaṃ nissayā honti, sairiyāpathā, catusamuṭṭhānā. Bāhirā vuttaviparītappakārāti evaṃ ajjhattikabāhiravisesato manasikātabbā.
内界成为识所依处、表、诸根之所依,有姿态、有行境,四种等起。外界与所说相反,如是应从内外差别而作意。
§356
ti kammasamuṭṭhānā pathavīdhātu kammasamuṭṭhānāhi itarāhi ekasaṅgahā hoti samuṭṭhānanānattābhāvato . Tathā cittādisamuṭṭhānā cittādisamuṭṭhānāhīti evaṃ saṅgahato manasikātabbā.
业等起的地界与业等起的其余诸界为一摄,因为等起无种种性。同样,心等等起者与心等等起者,如是应从摄而作意。
§357
ti pathavīdhātu āposaṅgahitā tejoanupālitā vāyovitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā paccayo hoti. Āpodhātu pathavīpatiṭṭhitā tejoanupālitā vāyovitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ ābandhanaṃ hutvā paccayo hoti. Tejodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā vāyovitthambhitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ paripācanaṃ hutvā paccayo hoti. Vāyodhātu pathavīpatiṭṭhitā āposaṅgahitā tejoparipācitā tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ vitthambhanaṃ hutvā paccayo hotīti evaṃ paccayato manasikātabbā.
地界为水所摄、为火所护、为风所支持,成为三大种之住处而为缘。水界住于地、为火所护、为风所支持,成为三大种之结合而为缘。火界住于地、为水所摄、为风所支持,成为三大种之成熟而为缘。风界住于地、为水所摄、为火所成熟,成为三大种之支持而为缘,如是应从缘而作意。
§358
ti pathavīdhātu cettha ‘‘ahaṃ pathavīdhātū’’ti vā, ‘‘tiṇṇaṃ mahābhūtānaṃ patiṭṭhā hutvā paccayo homī’’ti vā na jānāti. Itarānipi tīṇi ‘‘amhākaṃ pathavīdhātu patiṭṭhā hutvā paccayo hotī’’ti na jānanti. Esa nayo sabbatthāti evaṃ asamannāhārato manasikātabbā.
在此,地界不知「我是地界」,或「我成为三大界的所依而成为缘」。其余三界也不知「地界成为我们的所依而成为缘」。此理于一切处皆然。如是应以不集合性而作意。
§359
ti dhātūnaṃ hi kammaṃ, cittaṃ, āhāro, utūti cattāro paccayā. Tattha kammasamuṭṭhānānaṃ kammameva paccayo hoti, na cittādayo. Cittādisamuṭṭhānānampi cittādayova paccayā honti, na itare. Kammasamuṭṭhānānañca kammaṃ janakapaccayo hoti, sesānaṃ pariyāyato upanissayapaccayo hoti. Cittasamuṭṭhānānaṃ cittaṃ janakapaccayo hoti, sesānaṃ pacchājātapaccayo atthipaccayo avigatapaccayo ca. Āhārasamuṭṭhānānaṃ āhāro janakapaccayo hoti, sesānaṃ āhārapaccayo atthipaccayo avigatapaccayo ca. Utusamuṭṭhānānaṃ utu janakapaccayo hoti, sesānaṃ atthipaccayo avigatapaccayo ca. Kammasamuṭṭhānaṃ mahābhūtaṃ kammasamuṭṭhānānampi mahābhūtānaṃ paccayo hoti cittādisamuṭṭhānānampi. Tathā cittasamuṭṭhānaṃ, āhārasamuṭṭhānaṃ. Utusamuṭṭhānaṃ mahābhūtaṃ utusamuṭṭhānānampi mahābhūtānaṃ paccayo hoti kammādisamuṭṭhānānampi.
诸界有业、心、食、时节四种缘。其中,业生的只以业为缘,不以心等为缘。心等生的也只以心等为缘,不以其余为缘。对业生的,业是生因缘,对其余的,依方式而为亲依止缘。对心生的,心是生因缘,对其余的是后生缘、有缘、不离缘。对食生的,食是生因缘,对其余的是食缘、有缘、不离缘。对时节生的,时节是生因缘,对其余的是有缘、不离缘。业生的大界对业生的大界也是缘,对心等生的也是缘。同样,心生的、食生的。时节生的大界对时节生的大界也是缘,对业等生的也是缘。
Tattha kammasamuṭṭhānā pathavīdhātu kammasamuṭṭhānānaṃ itarāsaṃ sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena ceva patiṭṭhāvasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantatimahābhūtānaṃ nissayaatthiavigatavasena paccayo hoti, na patiṭṭhāvasena na janakavasena. Āpodhātu cettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva ābandhanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissayaatthiavigatapaccayavaseneva, na ābandhanavasena na janakavasena. Tejodhātupettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva paripācanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissayaatthiavigatapaccayavaseneva, na paripācanavasena, na janakavasena. Vāyodhātupettha itarāsaṃ tiṇṇaṃ sahajātādivasena ceva vitthambhanavasena ca paccayo hoti, na janakavasena. Itaresaṃ tisantatikānaṃ nissayaatthiavigatapaccayavaseneva, na vitthambhanavasena, na janakavasena. Cittaāhārautusamuṭṭhānapathavīdhātuādīsupi eseva nayo.
其中,业生的地界对业生的其余三界,以俱生、相互、依止、有、不离之方式及以所依之方式而为缘,不以生因之方式。对其余三相续的大界,以依止、有、不离之方式而为缘,不以所依之方式,不以生因之方式。在此,水界对其余三界,以俱生等之方式及以结合之方式而为缘,不以生因之方式。对其余三相续的,只以依止、有、不离缘之方式,不以结合之方式,不以生因之方式。在此,火界对其余三界,以俱生等之方式及以成熟之方式而为缘,不以生因之方式。对其余三相续的,只以依止、有、不离缘之方式,不以成熟之方式,不以生因之方式。在此,风界对其余三界,以俱生等之方式及以支持之方式而为缘,不以生因之方式。对其余三相续的,只以依止、有、不离缘之方式,不以支持之方式,不以生因之方式。于心、食、时节生的地界等,也是此理。
Evaṃ sahajātādipaccayavasappavattāsu ca panetāsu dhātūsu –
如是,于这些以俱生等缘之方式而转起的诸界中——
Ekaṃ paṭicca tisso, catudhā tisso paṭicca eko ca;
「依一而三,四种方式;依三而一;
Dve dhātuyo paṭicca, dve chaddhā sampavattanti.
依二界而二,六种方式而转起。」
Pathavīādīsu hi ekekaṃ paṭicca itarā tisso tissoti evaṃ ekaṃ paṭicca tisso catudhā sampavattanti. Tathā pathavīdhātuādīsu ekekā itarā tisso tisso paṭiccāti evaṃ tisso paṭicca ekā catudhā sampavattati. Purimā pana dve paṭicca pacchimā, pacchimā ca dve paṭicca purimā, paṭhamatatiyā paṭicca dutiyacatutthā, dutiyacatutthā paṭicca paṭhamatatiyā, paṭhamacatutthā paṭicca dutiyatatiyā, dutiyatatiyā paṭicca paṭhamacatutthāti evaṃ dve dhātuyo paṭicca dve chadhā sampavattanti.
于地界等中,依每一个而其余三个三个,如是依一而三以四种方式而转起。同样,于地界等中,每一个依其余三个三个,如是依三而一以四种方式而转起。前二依后二,后二依前二,第一第三依第二第四,第二第四依第一第三,第一第四依第二第三,第二第三依第一第四,如是依二界而二以六种方式而转起。
Tāsu pathavīdhātu abhikkamapaṭikkamādikāle uppīḷanassa paccayo hoti. Sāva āpodhātuyā anugatā patiṭṭhāpanassa. Pathavīdhātuyā pana anugatā āpodhātu avakkhepanassa. Vāyodhātuyā anugatā tejodhātu uddharaṇassa. Tejodhātuyā anugatā vāyodhātu atiharaṇavītiharaṇānaṃ paccayo hotīti evaṃ paccayavibhāgato manasikātabbā.
其中,地界于前进后退等时,是压迫的缘。它被水界随行而为建立的缘。被地界随行的水界是下降的缘。被风界随行的火界是上升的缘。被火界随行的风界是移动与转动的缘。如是应以缘的分别论而作意。
Evaṃ vacanatthādivasena manasi karontassāpi hi ekekena mukhena dhātuyo pākaṭā honti. Tā punappunaṃ āvajjato manasikaroto vuttanayeneva upacārasamādhi uppajjati. Svāyaṃ catunnaṃ dhātūnaṃ vavatthāpakassa ñāṇassānubhāvena uppajjanato catudhātuvavatthānantveva saṅkhaṃ gacchati.
如此以语义等方式作意者,确实以每一方面诸界变得明显。对于反复转向、作意者,如前所述的方式生起近行定。此因四界的简择智之力而生起,故称为四界差别。
§360
Idañca pana catudhātuvavatthānaṃ anuyutto bhikkhu suññataṃ avagāhati, sattasaññaṃ samugghāteti. So sattasaññāya samūhatattā vāḷamigayakkharakkhasādivikappaṃ anāvajjamāno bhayabheravasaho hoti, aratiratisaho, na iṭṭhāniṭṭhesu ugghātanigghātaṃ pāpuṇāti. Mahāpañño ca pana hoti amatapariyosāno vā sugatiparāyano vāti.
而且,致力于此四界差别的比库深入空性,根除有情想。由于根除有情想,他不转向猛兽、亚卡、罗刹等的分别论,能忍受恐怖畏惧,能忍受不乐与乐,在可意与不可意中不达到执取与排斥。而且他成为大慧者,以不死为终极或以善趣为归依处。
Evaṃ mahānubhāvaṃ, yogivarasahassa kīḷitaṃ etaṃ;
如此大威力,此是瑜伽者中最胜者的游戏;
Catudhātuvavatthānaṃ, niccaṃ sevetha medhāvīti.
四界差别,智者应常修习。
Ayaṃ catudhātuvavatthānassa bhāvanāniddeso.
这是四界差别的修习分别论。
§361
Ettāvatā ca yaṃ samādhissa vitthāraṃ bhāvanānayañca dassetuṃ ‘‘ko samādhi, kenaṭṭhena samādhī’’tiādinā nayena pañhākammaṃ kataṃ, tattha ‘‘kathaṃ bhāvetabbo’’ti imassa padassa sabbappakārato atthavaṇṇanā samattā hoti.
至此,为了显示定的详说与修习方法,以「什么是定,以何义为定」等方式所作的问题工作中,对于「如何应修习」这一句的一切方面的义注已完成。
Duvidhoyeva hayaṃ idha adhippeto upacārasamādhi ceva appanāsamādhi ca. Tattha dasasu kammaṭṭhānesu, appanāpubbabhāgacittesu ca ekaggatā . Avasesakammaṭṭhānesu cittekaggatā . So duvidhopi tesaṃ kammaṭṭhānānaṃ bhāvitattā bhāvito hoti. Tena vuttaṃ ‘‘kathaṃ bhāvetabboti imassa padassa sabbappakārato atthavaṇṇanā samattā’’ti.
此处所指的定只有二种:近行定与安止定。其中,在十种业处中,在安止前分心中的一境性是近行定。在其余业处中的心一境性是安止定。此二种定因修习那些业处而被修习。因此说「对于『如何应修习』这一句的一切方面的义注已完成」。
Samādhiānisaṃsakathā定的功德论
§362
Yaṃ pana vuttaṃ ‘‘samādhibhāvanāya ko ānisaṃso’’ti, tattha diṭṭhadhammasukhavihārādipañcavidho samādhibhāvanāya ānisaṃso. Tathā hi ye arahanto khīṇāsavā samāpajjitvā ekaggacittā sukhaṃ divasaṃ viharissāmāti samādhiṃ bhāventi, tesaṃ appanāsamādhibhāvanā hoti. Tenāha bhagavā ‘‘na kho panete, cunda, ariyassa vinaye sallekhā vuccanti. Diṭṭhadhammasukhavihārā ete ariyassa vinaye vuccantī’’ti (ma. ni. 1.82).
至于所说的「修习定有何功德」,其中,修习定有现法乐住等五种功德。如是,那些漏尽的阿拉汉们为了「入定后以一境心安乐度日」而修习定,对他们来说是安止定的修习。因此世尊说:「纯达,然而在圣者之律中,这些不称为损减,在圣者之律中,这些称为现法乐住」。
Sekkhaputhujjanānaṃ samāpattito vuṭṭhāya samāhitena cittena vipassissāmāti bhāvayataṃ vipassanāya padaṭṭhānattā appanāsamādhibhāvanāpi sambādhe okāsādhigamanayena upacārasamādhibhāvanāpi hoti. Tenāha bhagavā ‘‘samādhiṃ, bhikkhave, bhāvetha. Samāhito, bhikkhave, bhikkhu yathābhūtaṃ pajānātī’’ti (saṃ. ni. 3.5).
对于有学与凡夫,从等至出来后,以「我将以定心修习观」之心修习时,因为是观的足处,安止定的修习也通过在狭窄处获得空间的方式成为近行定的修习。因此世尊说:「诸比库,你们应当修习定。诸比库,得定的比库如实了知。」
Ye pana aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā abhiññāpādakaṃ jhānaṃ samāpajjitvā samāpattito vuṭṭhāya ekopi hutvā bahudhā hotīti vuttanayā abhiññāyo patthento nibbattenti, tesaṃ sati sati āyatane abhiññāpadaṭṭhānattā appanāsamādhibhāvanā hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘so yassa yassa abhiññāsacchikaraṇīyassa dhammassa cittaṃ abhininnāmeti abhiññāsacchikiriyāya, tatra tatreva sakkhibhabbataṃ pāpuṇāti sati sati āyatane’’ti (ma. ni. 3.158; a. ni. 3.102).
然而,那些生起八等至后,进入作为神通之足的禅那,从等至出来后,以「一人成为多人」等所说的方式,希求而生起诸神通者,对他们来说,在各个处所,因为是神通的足处,是安止定的修习。因此世尊说:「对于任何应以神通作证的法,他倾心于以神通作证,在各个处所,他都达到作证的能力。」
Ye aparihīnajjhānā brahmaloke nibbattissāmāti brahmalokūpapattiṃ patthentā apatthayamānā vāpi puthujjanā samādhito na parihāyanti, tesaṃ bhavavisesāvahattā appanāsamādhibhāvanā hoti. Tenāha bhagavā – ‘‘paṭhamaṃ jhānaṃ parittaṃ bhāvetvā kattha upapajjanti. Brahmapārisajjānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjantī’’tiādi (vibha. 1024).
那些禅那不退失的凡夫,希求「我将生于梵天界」的梵天界往生,或虽不希求却不从定退失者,对他们来说,因为带来殊胜的有,是安止定的修习。因此世尊说:「修习小的初禅后,生于何处?他们生于梵众天的同伴处。」等等。
Upacārasamādhibhāvanāpi pana kāmāvacarasugatibhavavisesaṃ āvahatiyeva.
然而,近行定的修习也确实带来欲界善趣的殊胜有。
Ye pana ariyā aṭṭha samāpattiyo nibbattetvā nirodhasamāpattiṃ samāpajjitvā satta divasāni acittā hutvā diṭṭheva dhamme nirodhaṃ nibbānaṃ patvā sukhaṃ viharissāmāti samādhiṃ bhāventi, tesaṃ appanāsamādhibhāvanā hoti. Tenāha – ‘‘soḷasahi ñāṇacariyāhi navahi samādhicariyāhi vasībhāvatā paññā nirodhasamāpattiyā ñāṇa’’nti (paṭi. ma. 1.34).
然而,那些圣者生起八等至后,进入灭尽定,成为无心七日,以「我将于现法证得灭、涅槃而安乐住」之心修习定者,对他们来说,是安止定的修习。因此说:「以十六智行、九定行而得自在的慧,是灭尽定的智。」
Evamayaṃ diṭṭhadhammasukhavihārādi pañcavidho samādhibhāvanāya ānisaṃso –
如此,这现法乐住等是定的修习的五种利益——
‘‘Tasmā nekānisaṃsamhi, kilesamalasodhane;
「因此,在具多利益、净除烦恼垢的
Samādhibhāvanāyoge, nappamajjeyya paṇḍito’’ti.
定的修习瑜伽中,智者不应放逸。」
§363
Ettāvatā ca ‘‘sīle patiṭṭhāya naro sapañño’’ti imissā gāthāya sīlasamādhipaññāmukhena desite visuddhimagge paridīpito hoti.
如此,以「住立于戒,有慧之人」这个偈颂,通过戒、定、慧之门所开示的清净道已被阐明。
Iti sādhujanapāmojjatthāya kate visuddhimagge · 如是为善人欢喜故而作的清净道论中
Samādhiniddeso nāma · 定的解释名为
Ekādasamo paricchedo. · 第十一品
§364
Paṭhamo sīlaniddeso. Dutiyo dhutaṅganiddeso;. Tatiyo kammaṭṭhānaggahaṇaniddeso. Catuttho pathavīkasiṇaniddeso. Pañcamo sesakasiṇaniddeso. Chaṭṭho asubhaniddeso. Sattamo chaanussatiniddeso. Aṭṭhamo sesānussatiniddeso. Navamo brahmavihāraniddeso. Dasamo āruppaniddeso. Paṭikkūlasaññādhātuvavatthānadvayaniddeso ekādasamoti.
第一、分别论。第二、分别论。第三、取业处的解释。第四、地遍的解释。第五、其余遍的解释。第六、须跋的解释。第七、六随念的解释。第八、其余随念的解释。第九、梵住的解释。第十、无色的解释。第十一、厌逆想与界差别二者的解释。
Visuddhimaggassa paṭhamo bhāgo niṭṭhito. · 清净道论第一分完