7. Paṭṭhānamātikatthavaṇṇanā · 7. Paṭṭhānamātikattha解释

217 段 · CSCD 巴利原典

7. Paṭṭhānamātikatthavaṇṇanā七、《发趣论》母论义释

Idāni paṭṭhānamātikāya atthasaṃvaṇṇanānayo hoti. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. Pa-saddo hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhāna-saddo paccayatthaṃ. Atha vā vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ. Yathā hi paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkammanti āgataṭṭhāne vibhajanaṭṭho paṭṭhānasaddasamānattho paṭṭhapanā-saddo dissati, evamidhāpi kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādīhi vibhajanato vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ nāma. Atha vā paṭṭhitaṭṭhena paṭṭhānaṃ, gamanaṭṭhenāti attho. Sabbadhammesu hi asaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā gamanaṭṭhena paṭṭhānaṃ nāma, iti nānappakārapaccayaṭṭhena, vibhajanaṭṭhena, gamanaṭṭhena ca tikapaṭṭhānādīsu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekampi paṭṭhānaṃ nāma, tesaṃ pana samūhato pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāma, tesaṃ paṭṭhānānaṃ mātikā. Sayampi vā paṭṭhānabhūtā mātikā, sabbampetaṃ paṭṭhānamātikā. Yā sā ‘‘hetupaccayo, ārammaṇapaccayo…pe… avigatapaccayo’’ti evaṃ tikapaṭṭhānādicatuvīsatippabhedasamantapaṭṭhānadesanāya mūlabhūtapaccayabhedassa vasena bhagavatā pakaraṇassa ādimhi ṭhapitā, ayaṃ idha paṭṭhānamātikā nāma.

现在，对条目的总目录（术语表）有三种教授方法。为何称之为条目？是因为从不同的条件依次展开。音节即声音，由不同条件显现不同义理；地方音则依赖条件而生。或由区分条件出现条目。例如，说明、开显、注释、区分等，皆属入门之处，以区分条件为本与条目同义，如许多善法的因缘条件分类，故称条目。又或由成就条件为条目，即为进行的条件。在一切法中，无缝隙流转无碍且具广泛知识，故因根本条件、辅助条件等相异，善法得以详细展开，此无间不断流转故名为条件。由不同条件、区分条件及进行条件，合称为三种条目，并合计二十四种条目，各自为单一条目。若将其整体编成论书，名为条目，其下条目即为总目录。若其本身即为条目，则称为条目总目录。此条目总目录基础根本因分别，世尊于律藏初首开创此论书，此即为这里所说的条目总目录。

Tattha anuttānatthādisahito saṅkhepatthavinicchayo tāva evaṃ veditabbo – hetupaccayotiādīsu hi hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo, hetu hutvā paccayo hetupaccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. ‘‘Paṭiññāhetū’’tiādīsu hi loke vacanāvayavo ‘‘hetū’’ti vuccati, sāsane pana ‘‘ye dhammā hetuppabhavā’’tiādīsu (mahāva. 60; apa. thera 1.1.286) kāraṇaṃ, ‘‘tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū’’tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ, idaṃ idha adhippetaṃ , taṃ paṭicca etasmā etīti paccayo, apaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ paṭicca apaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa upakārakalakkhaṇena paccayo nāma. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo, kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti keci, evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati, ahetukacittānañca vinā etehi abyākatabhāvo siddho, sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo, na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca siyā, hetūsupi kusalādibhāvasādhakena aññena bhavitabbaṃ, kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, itare pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā, iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.

其中，包括最高利益等相关的集约与分析，应这样理解：所谓因缘者，因即是缘，因作为缘起因。称为因缘，是以因而起缘，缘是因的表现。因的本义是原因的根本、源头。世间言说中有“意向原因”等，佛法中说“诸法因缘生”等，意即因是三善因，三不善因等根本，是因，缘则依此而起，因此称因缘；非反对缘而立因。因缘者，即所依赖而起、助成善法的条件。作为因的根本条件称为因，辅助条件称为缘。简言之，根本条件为因，辅助条件称缘。因作为根本法，是产生善法的因缘，有些因虽存在，但未必表现因缘特性，因为心不生起因性。若能以辅助因令因成就，则因被稳固，因缘得成，善法得建立，如此因辅助条件表现稳固，应认定为因缘。因缘因彼稳定故，像根深之树脚，根深实牢；反之犹如浅草种子，不能生长稳固。因作为根本，辅助条件成其稳固作用，称为因缘，应如此理解。

Niddese ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti vuttaṃ, tattha ‘‘cittasamuṭṭhānāna’’nti avatvā ‘‘taṃsamuṭṭhānāna’’nti idaṃ acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanatthaṃ. Pañhāvārasmiṃ hi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti āgataṃ, kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayena paccayo hoti , na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya, bhavapaṭhamanipātato cittajāti. Itararūpasantatiuppatthambhābhāvena eva dubbalavatthuṃ cittameva nissāya uppajjati ceva tiṭṭhati ca. Taṃ cittampi hi paṭisandhikkhaṇe kammavegakkhittatāya ceva apurejātavatthukatāya ca appatiṭṭhitaṃ, papāte patitamattako puriso na kiñci sippaṃ kātuṃ viya cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tameva kaṭattārūpaṃ nissāya patiṭṭhāti. Paṭisandhicittāni hi rūpaṃ na janenti, kammajarūpameva pana tesaṃ cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati, pavattiyaṃ pana paṭiladdhupatthambhatāya taṃ rūpaṃ vināpi kammapaṭibaddhāva pavatti, hetupaccayassa panettha kusalādibhedato, bhūmibhedato ca vibhāgo heṭṭhā vuttanayeneva veditabboti ayaṃ hetupaccaye nayo.

经中说：“缘诸有因之法及其所生之形皆因缘所所依。”此处“心所起”指谓所依《苏毗克梨》经中言：“由续接间之因，诸感受显现，缘起形，是以缘起形为因缘。”为何因缘正是续接实行为果之形？续接即连续，表示善业种子依然继存，故续接可视为因缘。此续接心依赖业的力量而生，亦即依生续接时之业力和随后心之相续。由续接心所摄受，形虽未生，业力所驱使形能存在。续接心不生形，唯业力与续接心之缘起相续共成形。故续接心所贯通业力而维持形之生起，业力即为因，续接心为缘，此即因缘理论。

Tato paresu ārammaṇabhāvena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo, so niddese ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ…pe… rūpāyatanaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā…pe… sabbe dhammā manoviññāṇadhātuyā…pe… yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti evaṃ niddiṭṭhattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalapuriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvā uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādīsu chasu yaṃ kiñci ālambitvā uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca, tasmā lokiyalokuttarādibhedā sabbepi dhammā yathāyogaṃ cittacetasikānaṃ ārammaṇapaccayoti veditabboti ayaṃ ārammaṇapaccaye nayo.

其后，有帮助产生的法即为所依条件，称为所依条件。经中说：“色处、眼识界……可触处依身识界，如是诸法皆依心识界。”以此示意，无论色等六尘，或世间俗世及出世间法，皆由心及心所之所依条件而生。譬如弱者亦可扶杖而起坐，诸心所法如色等六入皆以心为依并相随后起，故各类世俗及出世诸法，宜依心所为所依条件，称之为所依条件。

Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo, so niddese ‘‘chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ…pe… vīriyacittavīmaṃsādhipati…pe… adhipatipaccayena paccayo, yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’ti evaṃ dvidhā niddiṭṭho. Tattha chandādayo sahajātādhipatibhāvena vuttā, garukātabbaṃ ārammaṇādhipatibhāvena. Tattha ca lokiyakusalabhūto ārammaṇādhipati lokiyakusalānañceva lobhasahagatacittānañca ārammaṇādhipati hoti, nāññassa, akusalabhūto pana lobhasahagatacittuppādoti vuccati itaresu garukātabbatāya abhāvato, so dvihetukāhetukādilokiyavipākarūpakkhandhabhūto ca lobhasahagatasseva, nāññassa, tathā kiriyabhūtopīti aṭṭhakathāyaṃ āgataṃ, taṃ ñāṇasampayuttakiriyānaṃ sabbaññutaññāṇābhiññādipubbavasappavattānaṃ kāmāvacarakusalehi garukātabbabhāvassāvirodhabhāvassa dassanato vīmaṃsitabbaṃ. Lokuttarakusalāni pana kāmāvacarañāṇasampayuttajavanānameva ārammaṇādhipatipaccayā honti, nibbānaṃ pana tesaññeva lokuttarakusalavipākānañcāti veditabbanti ayaṃ adhipatipaccaye nayo.

以主导者为助缘，称为主导缘。如经中所示：“欲权为欲所缘生之法及其所现之形……勇权为勇心及其所现……以主导缘为缘，凡是重视之法及其生起之心及心所法，皆依此主导缘为缘。”此处主导权力为相应之缘，表明欲、勇两种权力系生起心所为缘；欲为俱心带贪染，故为主导缘。难趣者及有无漏者亦得此主导，表中二因及主导权力之归属，是说明诸善法产生时所依主导缘，及对应世俗恶法之缘。梵释或天人沙利子等亦有主导缘说。主导缘包含能令善法成就之因，及与相关心所相应为缘，此为主导缘说。

Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo, sova samanantarapaccayo, byañjanamattameva nānaṃ ‘‘upacayasantatī’’tiādīsu viya. Yampi ‘‘atthānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo’’ti ācariyānaṃ mataṃ, taṃ ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo’’tiādīhi virujjhati, taṃniddese ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā…pe… kāyaviññāṇadhātu…pe… manodhātu…pe… manoviññāṇadhātuyā…pe… purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ…pe… abyākatānaṃ dhammānaṃ…pe… purimā purimā akusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ akusalānaṃ…pe… abyākatānaṃ…pe… yesaṃ yesaṃ dhammānaṃ anantarā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti iminā anantarapaccayaniddesasamako eva samanantarapaccayo niddiṭṭho aññatra nāmanānāttāti ayaṃ anantarasamanantarapaccayadvaye nayo.

紧接着，助缘之法称为连续缘，亦即紧接缘，如同“平顺连续”等。师长论中说，“由有余灭及无余灭，紧接缘与平顺缘有所区别。”据经中：“色识界与心识界等所起之诸法，上一上一一相继，并前后相续密紧之善法，及未表达之法及非善法等，皆依此连续缘为缘。”此表明连续与平顺缘之别，前者为接续因缘具时段性，后者为无间断持续性。连续缘表现为同缘之相续或不同次第缘起相续，构成理法因缘分层结构，该种因缘即为紧接缘和连续缘，两者区别仅名不同，实为法法相续之缘。

Uppajjamānova saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, so niddese ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo, cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo, kiñcikāle nasahajātapaccayena paccayo’’ti evaṃ chabbidho niddiṭṭho. Tattha aññamaññanti iminā tesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti, paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ rūpaṃ nāma. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā, paṭisandhiyampīti keci tattha kaṭattārūpānampi cittasamuṭṭhāne paviṭṭhattā. Tesaṃ hi paṭisandhicittacetasikā sahajātapaccayā hontiyeva, tāni pana vatthuvirahitāni rūpāni pavattiyaṃ cittasamuṭṭhānānaṃ viya cittacetasikānaṃ paccayatthaṃ na pharanti, tasmā ‘‘aññamañña’’nti na vuttaṃ, tathā bhūtānaṃ upādārūpaṃ. Evaṃ hi agayhamāne paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ sahajātā nāma nissayatā na vuttāti sahajātapaccayaniddeso aparipuṇṇo eva siyā. Kiñcikāleti idampi okkantikkhaṇe hadayavatthumeva sandhāya vuttattā tatiyakoṭṭhāsameva bhajatīti atthato ayaṃ paccayo pañcavidhoti ayaṃ sahajātapaccaye nayo.

如法涅槃之理自然生成亦自然因缘而生，因此说：『四蕴无色者，彼此相依而生；四大互为因缘……彼时彼际，名色彼此相依而生……心及心所法为心所集的形态……四大为取相的形态……色法与无色法亦或相依而生，或则不相依而生。』此中所示六种相互依存之义。所谓“彼此相依”即指这些法在同一瞬间既具因缘又具共同生起的关系。所谓“集际”，即为现世间的形态。所谓心所法，指四蕴中的色法。所谓集际，谓某些特定不善境界等法，亦融入心所聚集中。此等集际心所因自然因缘彼此相依而起，但诸法中无形之色法因无所依托不相生，故此中不称“彼此相依”，亦如取相的大质。若论集际的诸不善境界因缘，虽自然相依，但因不齐全而不称真切自然因缘。所谓“或则不相依”，此意者，即指彼时彼际于核心心所活动的停顿和分离，本质上谓此因缘属五种之一，此为自然因缘之分界。由此，所谓自然因缘，含有五种不同层次。

Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo tidaṇḍakaṃ viya. So niddese ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo, cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayo’’ti evaṃ tidhā niddiṭṭhoti ayaṃ aññamaññapaccaye nayo.

因彼此互相起生起灭的相续，此法方便相互为因，如三种关系。此以四蕴无色者彼此为因；四大……彼时彼际，名色同理为因，如此以三法分示，此即互相为因的含义。

Adhiṭṭhānākārena, nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya, so niddese sahajātapaccaye viya chadhāva niddiṭṭho. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā…pe… yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ purejātanissayadassanavasena vibhatto, sesaṃ tādisameva. Tattha rūpanti hadayavatthu.

以作用缘和依赖缘而生起的法，如地水火风等基本元素，比喻为土地等之类。此法被称作依赖上的因缘，亦如自然因缘的区别法。《增支经》曾说：“眼处由眼识缘起，耳处由耳识缘起……以心所依起现各自的色法。”如是显说依赖因缘之理，所称色法即是心脏此处的物质。

Upanissayapaccayoti ettha panāyaṃ vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, nappaṭikkhittoti nissayo, yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo, balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ, tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti, iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

所谓依他因缘，在此语义上，意指依附其所持有的果报而不背离。譬如农夫所受劳苦，因自身支配不得违背，此种因缘称为役使依他因缘。依此，将有关因缘分成三种。其一为“器境依他因缘”，即以对应对象或领主相应而异。所谓以尊重所依对象而生起的心所法，是此类依他因缘。由此依主所生的所缘，称为器境依他因缘，依照力量作用称为力依他因缘，称谓区分详尽。

Anantarūpanissayopi anantarapaccayena nānattaṃ akatvāva vibhatto, evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā, purimacittassa pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā ca veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti, iti balavakāraṇaṭṭhena anantarova anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.

“不间断所依因缘”从不违反相续规则而生起，以此显明内在相依关系。虽然如此，仍须观察自他心续中瞬时相应的相续连贯状态。前一心念转入后一心念时，若无作用因缘而起彼后心，则称为力因缘，即不间断依他因缘。由此依据其力性差别，分辨不间断依他因缘。

Pakato upanissayo pakatūpanissayo, pakato nāma attano santāne uppādito vā saddhāsīlādiupasevito vā utubhojanādipakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, iti parūpanissayena amissoti attho. So ca pakatūpanissayo ‘‘saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti; vipassanaṃ, maggaṃ, abhiññaṃ, samāpattiṃ uppādeti; sīlaṃ, sutaṃ, cāgaṃ, paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādetī’’tiādinā imesaṃ saddhādīnaṃ vasena bahudhā vibhatto, evaṃ upanissayapaccayo tividho. Niddese panāyaṃ ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ …pe… akusalānaṃ kesañci…pe… abyākatānaṃ dhammānaṃ…pe… purimā purimā akusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ akusalānaṃ…pe… kusalānaṃ kesañci…pe… abyākatānaṃ dhammānaṃ…pe… purimā purimā abyākatā dhammā…pe… abyākatānaṃ, kusalānaṃ, akusalānaṃ upanissayapaccayena paccayo, puggalopi upanissayapaccayena paccayo, senāsanampī’’ti evaṃ niddiṭṭho. Tattha purimāti anantarūpanissaye samanantarātītāva labbhanti.

所谓著名依他因缘，为已熟成且受持（如信、戒、禅等善根）而生起，诸佛法门广泛分析此类依他因缘。举例说明：信仰依他布施，持戒依他修行，受五欲制戒，入禅修止；善慧依他布施等多种依他因缘。经中说法：先有先善法，继后有后善法……先不善法，后有后不善法……先无记法，然亦而后生起无记法……先诸法相继因缘，连以众会，具足成就。人身亦由依他因缘而生。此义不别，如所安座仅依此因缘而起。所谓“先法”，即在不间断依他因缘范围内成立。

Ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu pana nānāvidhivasena purimatarāvāti tayopi rāsī kusalena kusalapade labbhanti. Kusalena panākusale samanantarātītā na labbhanti, tenāha ‘‘kesañcī’’ti. Idaṃ hi ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇūpanissayo pana dānaṃ datvā…pe… taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati…pe… pakatūpanissayo saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetī’’tiādinā pañhāvāre āgataṃ imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ.

虽说支撑与依止的种类多样，历代先贤皆知同样的果位须由善因而得。唯有善因，未曾超越当下的，无法即刻获得。因此说“某人如此”。此乃因善法是支撑与依止，支撑则由布施而生……继而起贪欲……依止则由信心所摄结，生傲慢等。诸如此类难题中，此义已被提出为此理据。

Akusalena kusalapade hi samanantarātītā na labbhanti, tenāha ‘‘kesañcī’’ti. Idaṃ pana ‘‘akusalo dhammo kusalassa dhammassa pakatūpanissayo. Rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī’’tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Yathā hi akusalaṃ kusalassa anantarūpanissayo na hoti, tathā ārammaṇūpanissayopi na hoti. Na hi taṃ garuṃ katvā kusalaṃ pavattati.

由不善而至善果位，未能即刻实现，故有“某人如此”语。又说不善法是善法的支撑与依止，依止起贪欲，通过布施等善行……乃至杀生时为应对敌对而布施……此理据用于疑难问题中，唯认可支撑与依止。不善对善非即刻缘起，支撑与依止亦无。善法不因不重视支撑而转起。

Akusalena abyākatapade pana ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi taṃ abyākatā garuṃ karonti, anantarā panassa honti. Tenevettha ‘‘kesañcī’’ti na vuttaṃ. Sesapadesu tayopi upanissayā labbhanteva. ‘‘Puggalopi, senāsanampī’’ti idampi dvayaṃ pakatūpanissayavasenevettha vuttaṃ, utubhojanādayo cettha saṅgahetabbā. Imasmiñca paccaye ekaccāya paññattiyā saddhiṃ sabbepi catubhūmakā dhammā saṅgahitāti veditabbāti ayaṃ upanissayapaccaye nayo.

由不善至未表态果位，亦得不到支撑与依止。未表态的因果不受重视，故此缘起不会即现。因而“某人如此”言亦不显。余果亦得依止。且说“有个体，亦有基座”（senāsana），此二者当视为支撑与依止。诸如饮食等需聚合，如此因缘中，依据同一有定义下，四支法相相聚，此为依止因缘之法则。

Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārakā rūpadhammā purejātapaccayo, so pasādatabbisayahadayavatthuvasena ekādasavidho. Niddese ca ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā …pe… rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā…pe… rūpāyatanaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā…pe… yaṃ rūpaṃ nissāya…pe… taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca kiñcikāle purejātapaccayena paccayo, kiñcikāle na purejātapaccayena paccayo’’ti evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvaseneva cāyaṃ niddiṭṭho. Pañhāvāre pana ārammaṇapurejātaṃ ‘‘arahā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassatī’’ti āgatattā manodvārepi aṭṭhārasannaṃ rūpānaṃ vasena ārammaṇapurejātampi labbhatevāti ayaṃ purejātapaccaye nayo.

第一者，是由生时现行所生有益色法，为先生所依，据心田和场域应敬视，共分十一种。文中示意：“眼处由眼识界为缘接联合诸色法之先生……身处由身识界……色处由眼识界……触处由身识界……色处由声臭味触处由心界……若以色为缘……依色缘由心界与心识界或依色界，由先生或非先生为缘”，此乃五处皆色法之理。疑难中，生色缘始，有如阿拉汉眼观察无常苦无我，故生色缘亦自心处得，于心处有十八种色相，此即先生缘理。

Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsā cetanā viya. Niddesepi cassa ‘‘pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti evaṃ vuttaṃ. Tattha imassa kāyassāti catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtupādāyarūpakāyassa. Dhammato cāyaṃ ṭhapetvā paṭisandhivipāke āruppavipāke avasesā sabbe catubhūmakā arūpadhammāti veditabbāti ayaṃ pacchājātapaccaye nayo.

先生之色法，因其辅助无色法，为后生的缘，由如蟾蜍身之食量等意念而成。文中说：“后生之心及心所法为此身之后生缘”，此身指四集成之一色身。若基于实法，观察再生与宿命转生，余诸无色法亦应视为四集之无色法，此即后生缘理。

Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvena upakārako dhammo āsevanapaccayo ganthādipurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho. Niddese panassa ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ…pe… akusalānaṃ dhammānaṃ…pe… kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo’’ti niddiṭṭho. Tattha purimā purimāti sabbattha samanantarātītāva daṭṭhabbā, tatthāpi kusalādayo abyākatādīnaṃ bhinnajātikānaṃ samanantarānampi vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātagatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya āsevanapaccayā na honti, bhūmito, pana ārammaṇato ca bhinnāpi kāmāvacaratihetukakusalakiriyā attanā sadisavedanānameva mahaggatalokuttarakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayā hontiyeva. Lokuttaro pana āsevanapaccayo natthi, tathā vipāko kammapariṇāmitattāti ayaṃ āsevanapaccaye nayo.

由爱着至即能力强弱，辅助法为依止之缘，前部经论说为相续与先行之联结。如由善恶行使活动而流转，分三种。文中示：“先先为先之善法为后后之善法…以及不善法…以及未表态法，皆由依止之缘所接”，此中“先先”通见非即刻且超前，虽善恶等未表态诸异种，依习染著及爱着，使其难以速成善等状态，故无依止缘。然虽在根本因缘色身不同，但因感受名号相似而能于世间高妙善行起依止。此依止与业活用、涅槃缘生皆有相续关系。世间则无此依止，且果报表现与业变化相应，此为依止缘理。

Cittappayogasaṅkhātena kiriyabhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānakkhaṇikāya kusalākusalacetanāya ceva sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Niddesepi cassa ‘‘kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ…pe… cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo’’ti dvidhāva vutto. Tattha kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā upacitattā nipphāditattā uppannānaṃ kammajānaṃ rūpānaṃ kaṭattā eva, kammampi kālantareyeva avasesapaccayasamāyoge sati attano phalaṃ uppādeti, na tu vinaṭṭhattā ṭhitattā taṃ vā ṭhitaṃ pana kammaṃ na janeti. Evaṃ taṃsamuṭṭhānanti iminā paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpaggahaṇaṃ daṭṭhabbanti ayaṃ kammapaccaye nayo.

以心的联结为基础，以行为的性质作为因缘作用的法即为业。此业因缘有两种类，一者为多瞬间的善意或不善意意念，二者为与生俱来的所有意念所支配。对此，经典中也说：“善不善的业，果报之蕴，身色的作用……以及与意念相应的法，这些诸法的出现，因行为所起色之因缘。”这里所谓业，专指意为业。所谓身色，是指业的性质、业所导致与消除的色相，即业生起的色相。业虽作用于未来，能够产生其果报，但并非由业的消失或持续不变所生。如此，所谓诸法的出现，即由此产生重聚的行为性质色相，此即业的因缘之理也。

Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ paccayo hoti. Yathāha sabbapañhāvāre – ‘‘vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ paṭisandhikkhaṇe…pe… kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo’’tiādi. Niddese panassa ‘‘vipākā cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ vipākapaccayena paccayo’’ti ettakameva vuttaṃ. Taṃ pañhāvāre vuttavidhānaṃ sandhāya sāvasesaṃ vuttanti ayaṃ vipākapaccaye nayo.

以无余断的现象为基础，无余断之现象为因缘的果报法即为果报因缘。此因缘是在心行出现时，行为色相的重聚处及诸处处处皆为其果报的因缘。如经典疑问中反复询问：“果报未明，其中一蕴已灭，诸蕴及所有心行及色，在重聚时……色的性质即为果报的因缘。”亦有经文说：“四蕴中无色者，彼此彼此因果相互为果报因缘。”根据此经文的质疑方式，完整表达了此果报因缘之道理。

Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Niddese pana ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa…pe… arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’ti evaṃ niddiṭṭho. Tattha catusamuṭṭhānamupagatā ojā kabaḷīkāro āhāro nāma. So yasmā āhārūpasevīnaññeva ajjhohaṭāhārautujāhārūpatthaddho eva ca kammajādiāhāro imassa kāyassa ṭhitiyā pavattati, na aññathā, tasmā kabaḷīkātabbautujavatthusannissitatādassanatthaṃ kabaḷīkāro āhāroti vutto. Kiñcāpi cāyaṃ ‘‘imassa kāyassā’’ti avisesena vutto, visesato pana āhārajarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā sesatisantatisamuṭṭhānarūpassa anupālako eva hutvā āhārapaccayo hoti. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhiyaṃ kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Pañhāvāre hi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’ti vuttanti ayaṃ āhārapaccaye nayo.

以滋养维持的作用为基础，有四种食为食的因缘。经典中说：“养护者之食，为此身……无色诸食，及与之相应法，诸法出现之色，即为食的因缘。”这里所谓“四种食”，指摄取维持身心的食物。因身食而生，食色维系，并非他途。故称其为滋养之食。特别地，称为“此身的食”，意表食是身之本源与维持者。因诸法重聚，食即为业生起的现象之因缘。经典疑问中亦说：“在重聚时，果报显示，食为蕴及身色的性质因缘。”因此，此乃食之因缘。

Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsati indriyā indriyapaccayo. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthipurisaliṅgākappādīnaṃ bījabhūtāni, neva pana tesaṃ, na aññesaṃ indriyādipaccayataṃ pharanti. Suttantikapariyāyena pana tesaṃ pakatūpanissayabhāvaṃ pharantīti bāvīsateva indriyāni. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānameva indriyapaccayo, rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānameva, sesā rūpārūpānaṃ. Niddese ‘‘cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ…pe… kāyaviññāṇadhātuyā…pe… rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ, arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo’’ti evaṃ niddiṭṭho. Taṃsamuṭṭhānānanti etthāpi kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Pañhāvāre hi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpāna’’nti vuttanti ayaṃ indriyapaccaye nayo.

以主宰性为基础，有二十种性别和人的根的禁戒为因缘。二十一根本根，即眼根等五根，组成身根缘。女性和男性之根为所有女性、男性特征及其生之因。彼此之间不相因果。依据经典论述，二十一根本根表现出明显的相依因果关系。五眼根属于无色法根缘，视觉生活根是行为之色的性质根，余者属色和无色法。经典中说：“眼根乃由眼识所缘法及相关法等产生，视觉生活根是行为性质的色根，无色根是与相应法及诸法现象重聚之因缘。”此处之出现，亦包括行为性质色的集合。经典疑问中说：“在重聚时，果报显现，根为蕴及所有色的性质。”此即根的因缘理。

Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu vedanāttayaṃ, ekaggatañca sesāni kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Dvipañcaviññāṇānaṃ hi abhinipātamattattā tesu vedanekaggatā upanijjhāyanākārassa abhāvena jhānaṅgesu na uddhaṭā, niddese panassa ‘‘jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’ti niddiṭṭho. Idhāpi taṃsamuṭṭhānānanti iminā ca kaṭattārūpampi gahitaṃ. Pañhāvārehi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpāna’’nti vuttanti ayaṃ jhānapaccaye nayo.

以沉心安定为基础，安定之内含七种禅支，是安定的因缘。因为二十五识未完满时，识受的安定性不显著，故不进入禅支。经典中说：“禅支是与禅定相应诸法，以及禅定所现色的因缘。”这里的现象，是包括行为性质色。疑问解答中说：“在重聚时，果报显示，禅支是蕴及色的性质。”此即安定为因缘。

Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Niddese pana ‘‘maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti niddiṭṭho. Etthāpi taṃsamuṭṭhānānanti iminā kaṭattārūpaggahaṇaṃ. Pañhāvāre hi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpāna’’nti vuttaṃ, ahetukacittesu cettha vijjamānāni maggaṅgāni maggapaccayā na honti. Ayaṃ maggapaccaye nayo.

以通达导出为基础，有十二条正道支为因缘。经典中说：“正道支，是与正道相应的诸法，以及正道的色法现象的因缘。”这里的现象也涵盖行为性质色。疑问中说：“在重聚时，果报显示，正道支为蕴及所有色的性质。”无缘无故的心中现有断灭的正道支，则无以为因缘。此即正道支的因缘理。

Ekavatthukaekārammaṇaekuppādaekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpino dhammā sampayuttapaccayo. Niddese pana ‘‘cattāro khandhā arūpino dhammā aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo’’ti niddiṭṭhoti ayaṃ sampayuttapaccaye nayo.

「单一境界」者、「单一境界之境」者、「单生起」者、「单灭尽」者，这些都是彼此相连合的无色法的辅助法。释义中说『四蕴是无色法，彼此相连合而相依为因』，此说为相连合相依的教义要旨。

Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayo, so sahajātapurejātapacchājātavasena tividho hoti. Vuttaṃ hetaṃ ‘‘sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo’’tiādi. Purejātaṃ pana chavatthuvaseneva veditabbaṃ. Niddese panassa ‘‘rūpino dhammā arūpīnaṃ…pe… arūpino dhammā rūpīnaṃ dhammānaṃ vippayuttapaccayena paccayo’’ti evaṃ sāmaññato niddiṭṭho. Tattha rūpinoti idaṃ chavatthūnaṃ vasena vuttaṃ, rūpādayo pana ārammaṇadhammā sampayogāsaṅkāyābhāvena vippayuttapaccayā na vuttā. Cakkhādīnaṃ hi vatthūnaṃ abbhantarato arūpadhammā nikkhamantā viya uppajjanti, tattha sampayogāsaṅkā hoti. Pañhāvārepi hi ‘‘vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ…pe… cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’tiādinā cha vatthūneva uddhaṭāni, arūpino dhammā rūpīnanti etthāpi nibbānaṃ arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti sabbathā sampayogāsaṅkābhāvato, ‘‘catūhi sampayogo catūhi vippayogo’’ti (dhātu. 3) hi vuttanti ayaṃ vippayuttapaccaye nayo.

由「单一境界」等状态的随顺出现，辅助的有色法与无色法互为分别相离的因果关系，分为同生、先生与后生三种类型。已有经文宣说：「同生善蕴，乃色护识等之身，后生善蕴因先生色之分别相离而起。」等语。先生应理解为死后存在。释义中还说「有色法对无色法……无色法对有色法，则为依分别相离而成立」，这是一般的释义。但此处「有色」是特指死后存在的意涵，有色等缘于接触法之汇集而生的因缘并未说为分别相离。因眼等境界内在，似乎无色法出入生起，仍存在接触之联系。于疑问篇亦说：「境界为善蕴，内有护识法」等语，故此处亦谓无色法同于色法不存在分别相离的因缘，所谓「四者有接触，四者分别相离」之义。

Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo, so niddese ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ…pe… cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā…pe… manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo’’ti evaṃ sahajātapurejātavasena ca bahudhā niddiṭṭho, pañhāvāre pana ‘‘sahajātaṃ purejātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya’’nti imesaṃ pañcannampi vasena āgatattā pacchājātakabaḷīkāraāhārarūpajīvitindriyānaṃ vasenāpi atthipaccayo gahetabbovāti ayaṃ atthipaccaye nayo.

以当前标志的义理和辅助条件为缘起的法，即为义理之因果关系。释义中说：「四蕴是无色法，彼此相依……四大相互依生……名色相继相依，心意法为色之生起，四大为色之本质，眼根为色识之所缘……亦为相依之法」。此理以同生、先生、后生的多重关联表明。于疑问篇称：「同生、先生、后生为饮食、根器」等，五者都到来后，从饮食的根本生活能力上亦应考虑义理因果关系，此为义理因缘说。

Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsadānavasena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo, niddese pana ‘‘samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayo’’ti evaṃ sāmaññatova niddiṭṭho. Sabbathā anantarapaccayasadisatāya tattha niddiṭṭhanayenevettha viseso ñātabboti ayaṃ natthipaccaye nayo.

自身后续出起的无色法之发生，因由辅助而及时止息，与无色法无义理因果关系。释义中说：「因辅助而同时止息，心意法之间未来起的心意法，不具义理因果」。此说为一般释义。由于无时断续的因缘存在，此处为无义理因缘关系之特例。

Natthipaccayadhammāva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayoti saha niddesena natthipaccayasadisovāti.

若无义理因缘之法存在，并非因辅助而存在，而是无因缘，本质上是无因果之法。释义以此说意谓无义理因果关系者即无因缘相似之法。

Avigatapaccayopi sabbathā atthipaccayasadisova, desanāvilāsena, veneyyavasena vā ayaṃ duko vuttoti ayaṃ avigatapaccaye nayo.

虽无义理因果，但随时皆有义理因缘，因说法细致层次，名为殊胜。释义谓此即无义理因果之说。

Pakiṇṇakavinicchayo杂项决择

Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ –

在这二十四因缘中，关于知识流转的明了性，存在如下说明——

Dhammato kālato ceva, ekassānekapaccayā;

既有法所为的，也有缘时的；这些是单一因缘的。

Anekesañca dhammānaṃ, ekapaccayabhāvato.

诸多法则，因有单一因缘的性质而成立。

Sabhāgā visabhāgā ca, yugaḷā janakādito;

存在部分与非部分，成对且有生起因缘；

Sabbaṭṭhānādibhedā ca, rūpārūpavikappato;

一切处所及其差别，表现为色与非色的变易；

Bhavato saṅgahā ñeyyo, pakiṇṇakavinicchayo.

有情的集合应当了解，须对散乱加以辨别总结。

Tattha dhammatoti imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso, tathā sahajātādhipatikammajhānamaggapaccayā, tathā āsevanavipākapaccayā, catukkhandhasaṅgahitāpi vipākadhammā anantarasamanantarapacchājātasampayuttanatthivigatapaccayā. Nibbānassa asaṅgahato nāmekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpadhammova, sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammā. Tattha ca ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu paññattipi saṅgahitāti ayaṃ dhammato vinicchayo.

在那里，所谓法，是指诸多因缘中，作为缘起因的业、心、色法诸法行有诸多差别，并非单一名称或法。亦如天生之主、烦恼、智慧、道等因缘；又有亲近行为之果报因缘。即使是蕴所集合法中，作为果报法之果亦以不间断或相续、相继、相应、相连之因缘分别而成立。涅槃因其无聚合性，故而亦可谈诸名称不同。前生因缘为色法本身，余由获得之缘形成心色法。又论入相之主，及入相所依，及客相所依，均有所谓集合法，此为对法的详尽分析。

Kālato pana hetusahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayā pannarasa paccuppannāva hutvā attano phalassa paccayā honti, anantarasamanantaraāsevananatthivigatapaccayā pañca atītā eva hutvā, kammapaccayo paneko paccuppannopi atītopi hutvā, sesā ārammaṇaadhipatiupanissayapaccayā tayopi tekālikāpi, nibbānapaññattivasena kālavimuttāpi hutvā attano phalassa paccayā hontīti ayaṃ kālato vinicchayo.

关于时间，业之因缘非自生，是诸多因缘相继、生灭、变异，且经食受根识等诸因缘相续而成。在时间上有十五缘起现行，作为其自身果之因缘。以不间断、相续、相应、无间断之因缘，总共有五，即为过去诸因缘。作为业因，有诸多现行及过去因缘；余缘作为入相主、所依篡相因，亦在一时段内发生，因其脱离时间而超越。此即为时间之详尽分析。

Ekassānekapaccayāti ekadhammassa, ekapaccayassa ca anekapaccayabhāvato. Kathaṃ? Hetupaccaye tāva amoho eko dhammo, so purejātakammaāhārajhānavajjānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena anekapaccayo hoti, hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ aññesaṃ ekādasannaṃ vasena vā anekapaccayo hoti , tathā alobhādayo, tesu pana alobhādosā indriyamaggapaccayā na honti, te tayo avipākabhūtā lobhadosamohā vipākapaccayāpi na honti, te pana amohavajjitā pañca adhipatipaccayā na honti, tathā sesāpi avipākabhūtā.

所谓一时多因，是指一法所依因许多，一缘所由生多缘。云何？作为因缘，迷惑为一法，乃由前生、业、食受、禅定、知根之三十五缘所聚合，多因缘俱存。于因缘上不执着者，即主缘非自生、诸多相继、生灭、变异以及脱离诸缘之因缘。比如贪欲诸缘，不过因非有贪欲、不善、痴等所熄灭；三因缘非甜迷为因，亦非恶欲贪痴所成因。非迷者也不具五主因。其余因缘亦非果报性质。

Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatānaṃ catunnaṃ vasena anekapaccayo hoti, tathā manodhātuyā, ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayānampi vasena, saddādīsupi eseva nayo. Dhammāyatanaṃ pana nissayavippayuttānaṃ vasenāpi anekapaccayo hoti, tathā ārammaṇapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparesampi sattannaṃ vasena anekapaccayo hotīti ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo. Tattha arūpānaṃ pana rūpānaṃ vā atītānāgatānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiupanissayamattameva uttari labbhati.

于入相因缘上，色界根入相与眼识界为诸入相前生存在无因之多缘相应，心界、无因识界亦复如是。由有因故，入相主、入相所依、入相客缘等三者相续存在，音声等亦同。法界非依缘相断除之前亦多因缘。只论入相因缘，忽视其他因，是由于入相主、所依、客缘三者及前生、变异、异生诸法不在此列，故可对外有七法相应多因。此为此处的详尽分析。未论色之非色，本处入相因缘因色故超出一切。

Adhipatipaccaye ārammaṇādhipati vuttanayova. Sahajātādhipatīsu cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggavajjānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena anekapaccayo hoti, adhipatipaccayattaṃ avijahanto aparesaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākāhārindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ dasannaṃ vaseneva, tathā vīriyaṃ āhārapaccayavajjānaṃ maggapaccayasahitānaṃ vasena, chando āhārindriyavajjānaṃ vasena anekapaccayo hoti, vīmaṃsā hetupaccaye vuttanayāva.

依主因缘，即入相主缘谓心与前生、业、食、禅定、智慧识等三十五缘合而成多因。若不专注主缘，则有他缘，依其他诸法诸缘，具名为非自生、相续、生灭、变异、异生，无分别。诸如精进、食、识、道、爱、食根识亦为多因缘，应如次讨论。

Anantarapaccaye catūsu khandhesu vedanākkhandho tāva hetupurejātakammāhāramaggapaccayavajjānaṃ ekūnavīsatiyā vasena , saññākkhandho tesu indriyajhānavajjānaṃ sattarasannaṃ vasena, saṅkhārakkhandho hetupurejātakammindriyajhānamaggavajjānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena, tathā cetanā kammasahitānaṃ, vitakko hetupurejātakammaāhārindriyavajjānaṃ jhānamaggasahitānaṃ, vicāro, pīti ca ānantariyānaṃ maggavajjānaṃ, ekaggatā hetupurejātakammāhāravajjānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena, saddhā, jīvitindriyañca anantarānaṃ hetupurejātakammāhārajhānamaggavajjānaṃ aṭṭhārasannaṃ, sati maggasahitānaṃ ekūnavīsatiyā, hiriottappakāyapassaddhādichayugā, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā, karuṇāmuditā ca hetupurejātakammāhārajhānamaggindriyavajjānaṃ sattarasannaṃ, viratiyo pana maggasahitānaṃ aṭṭhārasannaṃ, micchādiṭṭhi tato vipākavajjānaṃ sattarasannaṃ vasena, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena, ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggavajjānaṃ soḷasannaṃ, vicikicchā issāmacchariyakukkuccāni tato adhipativajjānaṃ pannarasannaṃ vasena anekapaccayā honti. Anantarapaccayattaṃ avijahantānaṃ panetesaṃ samanantaraupanissayakammanatthivigatānaṃ aparesaṃ channaṃ vasena ca. Viññāṇakkhandhassa adhipatipaccayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.

不间断缘起中，四蕴中受蕴，依乃诸诸因缘，业、前生、食、道、识三十五缘共存多因；想蕴中，有诸识根禅定七缘共存多因；行蕴有因生无因识、业、食、道识十八缘；及意志含业、思维、喜乐、专注、多神通力量等诸因，分别依三十五旬缘、七缘、十八缘、十八缘、二十一缘、二十七缘、八缘等多而复多因。信和命根等与正念道结合，诸相应多因也。羞耻、惭愧、身省察、慈悲喜乐、远离，有所得道德及十十八缘等。邪见及相应果识七缘，与邪语恶业心境等诸业果火相续共存三十五缘，以及无羞耻、无惭愧、无敬畏、傲慢、昏沉、掉举、疑惑、嫉妒、害心、烦恼心等十五相应主因。忽略不间断果因者，有彼因果与相应业果不显现之他因。于识蕴则依主因缘能见多因情形。

Sahajātapaccaye mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatānaṃ navannaṃ, hadayavatthu tesaññeva vippayuttasahitānaṃ vasena. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ navannaṃ vasena. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatānaṃ channaṃ vasena. Āhārapaccaye ojā ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayāhāraatthiavigatānaṃ channaṃ paccayānaṃ vasena anekadhā paccayo hoti. Taṃtaṃpaccayattaṃ avijahantānaṃ tesaṃ tesaṃ sabbattha ārammaṇādhipatianantarasamanantarūpanissayādipaccayatā vuttanayena veditabbā. Sesaṃ suviññeyyamevāti ayaṃ ekassānekapaccayato vinicchayo.

所谓同生缘者，是指大元素之所以生起，是因其根缘所依而共生，彼此为缘，互为依止，起于前因，故无新者。心所之所缘，亦由此共生，结合且无散离，由此而住。在依缘关系下，诸根如眼根等，亦是依此缘而同生，其现存属性断除，故无新者而住。再者，在先因之上，如色、声、香等六入所缘，亦由此缘而生，现象虽遮蔽，其住亦随之。就饮食因缘，精微生命力依缘而生，虽遮蔽，但众多因缘随之而起。遍及因缘，不离彼此，依缘相续、并续、同续及互为依止等各种因缘，具足其因缘相续性质，应以此因缘相续为标志而认识察觉。其余虽难详知，亦可由一单一缘推断了知。

Anekesañcadhammānaṃ, ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ sesesu tevīsatiyā paccayesu aneke anekesaṃ dhammānaṃ ekato ekekaṃ paccayā honti. Kammapaccayo pana cetanā ekadhammovāti ayaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo.

关于多种法的而有一缘性质者，是指其中立定了业因缘，诸余法中有三十三种因缘，相互之间各自为彼此之缘。业因缘乃是意志一法，故由多种法中一缘性质而断定此业因缘。

Sabhāgā visabhāgā cāti etesu hi anantarasamanantaraanantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā. Purejātapaccayo panettha pacchājātena visabhāgo, tathā sampayutto vippayuttena, atthi natthinā, vigato avigatenāti ayaṃ sabhāgavisabhāgato vinicchayo.

所谓有分与无分之法，是指在因缘依顺或违顺，缘断复生的差别中，构成有分法；如根境之间的依止和因缘相续，谓之有分。又先因缘和后因缘之间则是无分不连，彼此不同，有分与无分之别，因因果相续或不相续而分别，如此断定有分与无分。

Yugaḷāti ettha atthasarikkhatāya saddasarikkhatāya kālapaṭipakkhatāya hetuphalatāya aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷaṃ veditabbaṃ. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷaṃ nāma. Nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammavipākā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷaṃ, tathā atthinatthipaccayā, vigataavigatapaccayāti ayaṃ yugaḷato vinicchayo.

所谓双对者，是根据意趣对照、声对照、时序相应、因果相应及相反相对的各项缘故，应以这些因缘而认识双对。即因缘相续和果缘相续，彼此相对应为一双。依止与依靠间的声响对照，先因与后因的前后相应，业果的因果相应，以及相续与不相续的相对差异，都是一双。又依利有利之因果来说，以及依有无之因果，也是此双对之理。一切双对观以此断定。

Janakāditoti janakopatthambhakato. Etesu hi anantarasamanantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā, nānakkhaṇiko kammapaccayo, natthivigatapaccayā cāti ime janakā eva, na upatthambhakā. Pacchājātapaccayo upatthambhako eva, na janako. Sesā janakā ceva upatthambhakā cāti ayaṃ janakādito vinicchayo.

所谓造作因等，是指为生起事物而作作用的因。这些因缘包括因缘相续、不相续、近顺之因、远顺之因、业因，及无违因。是为造作因，非扶持因。后因则为扶持因，非生起因。其余有生造作因及扶持因并存。此即关于造作因之断定。

Sabbaṭṭhānādibhedāti sabbaṭṭhānikaasabbaṭṭhānikabhedato. Etesu hi sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā. Sabbesu paccayuppannesu icchitabbā. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthi. Sesā asabbaṭṭhānikā. Tattha ca ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayapurejātāsevanasampayutta atthinatthivigatapaccayā arūpadhammānaññeva kāraṇato asabbaṭṭhānikā. Tathā pacchājātapaccayo rūpānaññeva kāraṇato, sesā ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ kāraṇato asabbaṭṭhānikā. Ayaṃ sabbaṭṭhānādibhedato vinicchayo.

所谓一切所起之异，是指一切有生起之所起之异，及有起之所起间之异。此等中，缘同生者如共同生起之根之所起者，是一切生起之所起。诸所起之因缘中应知此等，否则无一法生起。其余则为非一切所起。以根境之依止、因缘之间相续翕合，及非色法之因缘，唯此是因故为非一切所起。又后因亦有色法为因，其余诸多色法为因，皆属于非一切所起。此即关于一切所起异之断定。

Rūpārūpavikappatoti rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassātiādi vikappato. Etesu hi ekopi paccayo rūpameva hutvā rūpasseva paccayo bhavanto nāma natthi, rūpameva pana arūpasseva atthi, so purejātapaccayo eko eva. Rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpameva hutvā arūpasseva paccayopi atthi, so anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. Arūpameva pana rūpasseva paccayopi atthi, so pacchājātapaccayo eko eva. Arūpameva hutvā rūpārūpānampi atthi, so hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. Rūpārūpapaññatti hutvā arūpasseva paccayopi atthi, so ārammaṇaupanissayavasena duvidho. Rūpārūpaṃ pana rūpārūpassāpi atthi, so adhipatisahajātaaññamaññanissayāhārindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidhoti ayaṃ rūpārūpavikappato vinicchayo.

色非色境散乱者者者，即色为色，非色者为色之外之散乱。于此诸者中，没有一者因另一者而成，唯有色自为色之因及果，色此之前因也。色既为色，无色即存在于非色，可见乃为预生因之一种。色为色，色及非色因果中无存在，唯有无色存在于无色因中，其状态为非间断相续且无相。无色存在于色因果，无色为后生因之一种。无色为色及非色因果之时，为因、业、果、知、道之五种。色非色境散乱为无色因果之时，为缘、所缘之二种。色及非色缘散乱亦为存在，由于同一主宰所生且互涉无碍，无色亦为色因果之一种。无色及色因果亦存在，因其无主宰，互不干扰而不存在。此为色非色境散乱之归纳总结。

Bhavatoti imesu hi paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma, sabbepi labbhanti. Catuvokārabhave pana purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammindriyaatthiavigatavasena satteva. Bāhire pana anindriyabaddharūpe tesu kammindriyavajjā pañceva labbhantīti ayaṃ bhavato vinicchayo.

所谓存在，乃于此五类因果中，除五者外不生他因，一切皆可得。四类因果中，未含二者相异之因果；余下为二十一种。单一类因果，乃由同一主宰及他因、业、感官、功能、无碍组成。外部不依感官之形态，为五种业感官因。此即存在之分类判别。

Saṅgahāti sabbepi hi ime catuvīsati paccayā ārammaṇasahajātaupanissayapurejātapacchājātakammāhārindriyesu aṭṭhasu ca paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kathaṃ? Tesu hi hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā cha sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarasamanantarāsevananatthivigatapaccayā pañca anantarūpanissaye upanissayapaccaye. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajāto sahajātapaccaye, purejāto purejātapaccaye. Adhipatipaccayopi ārammaṇabhūto ārammaṇūpanissaye, sahajātabhūto sahajātapaccaye. Vippayuttapaccayopi sahajātapurejātapacchājātabhūtatāya tattha tattha saṅgahaṃ gacchati. Atthiavigatapaccayāpi sahajātapurejātapacchājātāhārindriyabhūtatāya tattha tattha paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesu paccayesu sabbapaccayānaṃ saṅgaho veditabbo. Teneva tikapaṭṭhānapāḷiyaṃ paccanīyanaye imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vaseneva katipayapañhā vissajjitā. Imesaṃ pana aṭṭhannampi aññamaññasaṅgahopi atthiyeva. Tesu hi ārammaṇapaccayo adhipatibhūto upanissaye , anadhipatibhūto na katthacīti ārammaṇapaccayo hutvā visuññeva tiṭṭhati. Kammapaccayopi sahajāto sahajāte. Nānakkhaṇiko pana balavā vipākadhammānaṃ upanissayo hotīti upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Balavāpi pana kammajarūpānaṃ, dubbalo arūpānaṃ nānakkhaṇikakammapaccayo hutvā visuññeva tiṭṭhati. Āhārapaccayopi arūpabhūto sahajāte, rūpabhūto na katthacīti visuññeva tiṭṭhati, indriyapaccayopi arūpabhūto sahajāte, pasādindriyā purejāte, rūpajīvitindriyaṃ na katthaci saṅgahaṃ gacchatīti indriyapaccayo hutvā visuññeva tiṭṭhatīti evamevaṃ aññamaññasaṅgahopi attheva. Sabbepi panete catuvīsati paccayā ārammaṇaupanissayakammaatthipaccayesu catūsupi saṅgahaṃ gacchantīti ayaṃ saṅgahato vinicchayo. Ayaṃ anuttānapadatthasahito saṅkhepatthavinicchayo.

聚合指所有这二十四种因果中，缘、生、所缘、依、前因后因、业、食、感官共八经合而成。何以故？因各因各以异、果、知、道连续相接与缘因相合而聚合。无间断相继与五种非间断缘、依、因相接。依因有二种，依生之依因和前生之依因。其前者为生生依因，后者则为前生依因。主宰因则起于缘因，缘依生因，非依果因为聚合。分类相异的因果根据其不同属性也能聚合。无碍原因也因缘、生、依因及业、食、感官属性而聚合。如此这般，应当认识诸因果的聚合。基于此顺序依次，同一因果的八种正侧问题亦由此得以解答。八种中也有差别聚合，如缘因是主宰因，非主宰因则非聚合，缘因维持独立。业因与同主宰因生，业力强者依赖既成果果。强者具备业之色形，弱者无色而独立。食因凭无色而生，同主宰因存在。感官因亦如此，有无色依缘，净感官从前生生，色界生活感官则不聚合。故此分类亦完善无缺。所有二十四因果中，只有四种有关缘、生、所缘、业、食、感官因聚合，此即聚合之定义。此为最高层次之概略判别。

Pakiṇṇakavinicchayo niṭṭhito. · 杂项决择已毕。

Vibhaṅganaye panettha pāḷivavatthānaṃ tāva saṅkhepato evaṃ veditabbaṃ. Paṭṭhānapāḷiyaṃ hi ‘‘hetupaccayo…pe… avigatapaccayo’’ti paccayapadāni mātikāvasena nikkhipitvā tesaṃ paccayānaṃ – ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena paccayabhājanīyasaṅkhāto niddesavāro paṭhamaṃ vutto. Sopi ca anantarasaṅkhepatthavinicchayo tattha tattha dassito eva. Tadanantaraṃ tesaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ kusalattikādayo dvāvīsatitike, hetudukādayo sataṃ duke ca nissāya nānānayato vibhajanavasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ anantanayasamantapaṭṭhānaṃ vibhattaṃ. Kathaṃ? Catubbidhaṃ hi paṭṭhānaṃ – anulomapaṭṭhānaṃ, paccanīkapaṭṭhānaṃ, anulomapaccanīkapaṭṭhānaṃ, paccanīkānulomapaṭṭhānanti. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā, ‘‘hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā kusalādīnaṃ, hetuādīnañca dhammānaṃ anulomavasena pavattaṃ anulomapaṭṭhānaṃ nāma. ‘‘Nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayā…pe… nahetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetudhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā kusalādīnaṃ, hetuādīnañca dhammānaṃ paccanīkavasena pavattaṃ paccanīkapaṭṭhānaṃ nāma. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayā…pe… hetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetudhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā pavattaṃ anulomapaccanīkapaṭṭhānaṃ nāma . ‘‘Nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo…pe… nahetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā pavattaṃ paccanīkānulomapaṭṭhānaṃ nāma.

于细分章节中，依旧依巴利文略以概述法要。经中始终言及“缘因……非间断因”，将此类因词条归纳入表，指称“缘因即是联系诸缘起法之因”，由此展示因的分类法则及定义，首先说明此一义理。接着展示具体无间断相续之细分分类。然后于二十四种因果中，指称善因等二十二种，恶因两种，基于上下缘类分配，推展二十四种缘起的总分类。如是如何？因缘区分四种序列——顺缘、逆缘、顺逆缘、逆顺缘。于此顺序释义“善法因缘与相类法依顺序流转”为顺缘；“恶法因缘相类法依逆序流转”为逆缘；合并而生的两种顺逆序列，皆属此四种序列之一。此为述辨基础。

Evametesu catūsu paṭṭhānesu yaṃ dhammaṃ anulomapaṭṭhānaṃ nāma, taṃ tāva chabbidhaṃ hoti – tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ dukatikapaṭṭhānaṃ tikadukapaṭṭhānaṃ tikatikapaṭṭhānaṃ dukadukapaṭṭhānanti. Yathā cetaṃ, evaṃ paccanīkapaṭṭhānādīnipi tīṇi tīṇi paccekanti catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānappakaraṇaṃ veditabbaṃ. Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsatitike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Tato tike dukesu pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Tato duke tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke ca dukesu eva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Paṭhamaṃ tāvettha anulomapaṭṭhāne tikapaṭṭhānanayo niddiṭṭho. Evaṃ paccanīkapaṭṭhāne, anulomapaccanīkapaṭṭhāne, paccanīkānulomapaṭṭhāneti catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ desitaṃ.

于上述诸四序列中，何谓顺序者名曰顺生顺起法，共有六种，分别为三种单一序列及三种杂合序列，称分别为三顺法、二顺法、三二顺法、三二十三法、二二法等。与此同理，逆顺生起法亦复三种分类，共二十四轮回序列论述成篇。世尊曾已明说，顺序生起法中二十二种依赖是三顺法；一百及二十二者依存为二顺法；进一步分配为三二顺法等不同类别。依此分类，解说诸因果之流转和生起方式详细明晰。

Ettha ca duvidhaṃ anulomaṃ, paccanīkañca dhammānulomaṃ dhammapaccanīkaṃ, paccayānulomaṃ paccayapaccanīkanti. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’tiādinā kusalādīnaṃ tikadhammānaṃ, hetuādīnaṃ dukadhammānañca anulomadesanāvasena dhammānulomaṃ veditabbaṃ. ‘‘Nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo’’tiādinā tikadukadhammānaṃ paccanīkavasena dhammapaccanīkaṃ veditabbaṃ. ‘‘Hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena paccayānulomaṃ veditabbaṃ. ‘‘Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ paccayānaṃ paccanīkavasena paccayapaccanīkañca veditabbaṃ. Tatra yadidaṃ dhammānulomaṃ dhammapaccanīkañca, tassa vasena catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Paccayānulomaṃ paccayapaccanīkañca anulomatikapaṭṭhānādīsu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekatikadukesu evaṃ labbhati. Tañca upari pāḷinayadassane eva pākaṭaṃ bhavissati. Tatrimāni catuvīsati paṭṭhānāni imesaṃ tikadukānaṃ vasena niddiṭṭhattā tikapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuccati.

论顺序中有二类:顺序诸法及因果逆序法。所谓顺序诸法，即指善法之内涵；逆序法指恶法。依圣教“善因传生善果”“因因生因”等说，善法及因皆应用顺法推断为顺序；“恶因生恶果”等，则由逆法推断为逆序。缘因、所缘因亦依此推断为顺序和逆序。顺序与逆序对应于二十四种法之流转，称之为诸类顺逆缘起轮回。顺逆及混合变别，依因缘类别产生二十四种殊胜序列，此为佛教因缘判别之高级系统。

Tesu tikadukesu ekekaṃ tikadukaṃ imesaṃ hetupaccayādīnaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomādinayacatukkavasena sattahi sattahi mahāvārehi vitthārato vibhattaṃ. Katamehi sattahi? Paṭiccavāro sahajātavāro paccayavāro nissayavāro saṃsaṭṭhavāro sampayuttavāro pañhāvāroti imehi . Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’tiādinā paṭiccābhidhānena vutto paṭiccavāro nāma. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto, kusalaṃ dhammaṃ paccayā, kusalaṃ dhammaṃ nissāya, kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho, kusalaṃ dhammaṃ sampayutto’’ti evaṃ sahajātādiabhidhānehi vuttā pañca vārā sahajātādivārāni. Parato ca saṃsaṭṭhasampayuttavāresu dvīsu arūpadhammavaseneva paccayapaccayuppannā ca, sesesu catūsu vāresu, sattameva pañhāvāre ca rūpārūpavasena, paccayavāre, nissayavāre ca sahajātapacchājātapurejātavasena, sesesu sahajātavasena paccayapaccayuppannā ca kathitāti ayaṃ viseso. Sattamavāre pana yasmā ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna ‘‘kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā, niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhaṃ gato. Iti imehi sattahi mahāvārehi catuvīsatiyā samantapaṭṭhānesu sabbepi tikadukā catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomādivasena vitthārato vibhattā. Kathaṃ? Anulomapaṭṭhāne hi yadidaṃ dvāvīsatitike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma sabbapaṭhamaṃ niddiṭṭhaṃ. Tattha kusalattikaṃ tāva imehi paṭiccavārādīhi mahāvārehi paccayānulomādinayacatukkato vibhattaṃ. Tattha yo tāvesa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesaniddesato duvidho hoti.

在这二十三法中，各有三法一组，依因缘相续依次排列，合成四重，七七七分大类，详尽展开。所谓七法者，即：因缘法、同生法、缘法、依法、聚合法、连接法、疑问法，此为七种。因缘法是以「善法依止善法」等言说称呼因缘。其余五法，即同生法、缘法、依法、聚合法、连接法，合称为同生五类。除此之外，在聚合与连接双重法中，有的唯因缘而生，似无色界法；其他四重法中及第七疑问法，兼含色与无色二法，于缘、依等法中含有同生、异生、前后生等区别，这即该特征所在。在第七疑问法中，因「善法是善法所缘之因」等理而将各疑点取消，分解展开，这故第七疑问法经疑点良好拆解而成为疑问类。由此，依这七大类别再乘以二十三总共在卖法展示中详尽分解，展开细致。如何展开？在依序排他法中，依托二十一支所成三法组合为「三支法」最初说明，其中善法则依上述七大类别综说。此中「三支法」最初称谓，含有两重意义，待下文详解。

Tattha uddesavāro kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ yuttānaṃ, akusalādīnaṃ ayuttakānañca dhammānaṃ uppattipucchanavaseneva pavattattā ‘‘pucchāvāro’’tipi, pucchānaññeva paññāpanato ‘‘paṇṇattivāro’’tipi vuccati. Na hi tattha vissajjanaṃ atthi. Niddesavāro pana pucchāvāre paripucchitesu pañhesu ‘‘siyā akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjeyyā’’tiādikaṃ ayuttaṃ pañhaṃ anuddharitvā labbhamānānaññeva pañhānaṃ vasena pavatto. Itaresu pana sahajātādīsu, sesesu ca tikesu, sesapaṭṭhānesu ca sabbattha pucchāvāro natthi, labbhamānavasena sabbavissajjanameva dassitanti idamettha saṅkhepato pāḷivavatthānaṃ.

其中，表示意义的法，如善法等依因缘对治出现诸法，及不善法等不对治法，产生相互问答，则谓之「问法」；仅问答即称「问法别称」。非用于舍弃之义。表示法则指问法中，针对提出疑义已答之问所包含的「是否出现不善法因缘？」等未解难题，仍持续存在产生新的疑问。其他同生等及其余三法中皆无问法，故以产生的全为舍弃法，此为略举巴利义理。

Idāni panettha ādito paṭṭhāya evaṃ vibhaṅganayo veditabbo. Anulomapaṭṭhānasmiñhi tikapaṭṭhāne kusalattikassa sattasu mahāvāresu paṭhamassa paṭiccavārassa pucchāvāre tāva – ‘‘siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā…pe… akusalo dhammo…pe… abyākato…pe… kusalo ca abyākato ca…pe… akusalo ca abyākato ca…pe… kusalo ca akusalo ca…pe… kusalo ca akusalo ca abyākato ca dhammā uppajjeyyuṃ hetupaccayā’’ti kusalapadamūlā satta pucchā uddhaṭā.

现在于此明确把握起始的方法，是在依序排他法中，对三法基础的善法根本七大类别，于最初因缘法的问法中，此有七点问法提出：「是否善法依止善法而生？……是否不善法……是否不确定法……是否善且不确定法……是否不善且不确定法……是否善不善法……是否善不善及不确定法因缘而生？」以善法为核心，提出这七问。

Evaṃ akusalapadamūlā, abyākatapadamūlā ca. ‘‘Siyā kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca akusalo…pe… siyā akusalañca abyākatañca…pe… siyā kusalañca akusalañca…pe… siyā kusalañca akusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭiccā’’ti dvimūlakā, timūlakā ca satta satta pucchāti ekūnapaññāsa pucchā hetupaccayamūlakā uddhaṭā.

如上对不善法及不确定法为根本提出相似七问：「是否善及不确定法依止不善……是否不善及不确定法……是否善及不善法……是否善不善及不确定法缘生？」这样两根本及三根本合计七七共四十九问提出依因缘发问。

Imināva nayena ‘‘siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā…pe… avigatapaccayā’’ti evaṃ sesapaccayamūlakāpi pucchāveditabbā. Ekamūlakanayo.

因此，依此理路，对「是否善法依止善法生于起趣缘……解脱缘……」等诸缘生法，亦应提出问法说明。这为一根本理路。

Yathā ca ekamūlake, evaṃ ‘‘siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā ārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā avigatapaccayā’’tiādinā dvimūlakepi. ‘‘Hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā…pe… hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā…pe… hetupaccayā ārammaṇapaccayā avigatapaccayā’’tiādinā timūlakādīsu sabbamūlakapariyosānesu vāresu nayā veditabbā. Hetupaccayamūlakanayo.

如同一根本理路，亦对「是否善法依止善法生于因缘、起趣缘……」等两根本理路提出问法；对「因缘、起趣缘、主宰缘……因缘、起趣缘、紧接缘……因缘、起趣缘、解脱缘」等三根本根本理路提出应有问法，涵盖所有根本问法理路的终结说明，即根本因缘理路。

Yathā ca hetumūlake, evaṃ ‘‘siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā’’tiādinā sesapaccayamūlakesupi nayo ñātabbo. Paccayānulomavāro. Eteneva upāyena ‘‘siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā’’tiādinā sabbappakārayutto paccayapaccanīkavāropi. ‘‘Siyā kusalaṃ dhammaṃ…pe… uppajjati hetupaccayā nārammaṇapaccayā’’tiādinā anulomapaccanīkapaccayavāropi. ‘‘Siyā kusalaṃ dhammaṃ…pe… uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayā’’tiādinā paccanīyānulomavāropi sabbattha netabboti ayaṃ tāvettha pucchāvāre nayo.

正如在因缘本位中，诸如“倚赖善法，则善法生；缘起条件亦如此”等之语句，谓之余缘本位之理，当知是理是依次序推演而得。此谓依次缘起之道理。借此方法，诸如“倚赖善法，则善法生，非因缘条件”等诸说，包含全面状况，是缘果相反之因果倒置；诸如“倚赖善法，则善法生，是因缘条件非缘生条件”等言，亦为缘果相称之因果反推。若言“倚赖善法，则善法生，非因缘条件，而缘生条件”者，是缘果不应成立之论，故此不可通用，此即此处疑难问答之辩理。

Niddesavāro pana uddesavāre dassitāsu pucchāsu kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā etā ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjatī’’tiādikā pucchā sabbaso vissajjanaṃ labhanti, tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāsameva vissajjanavasena pavatto. Tatrāyaṃ nayo – ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā. Tayo khandhe paṭicca eko khandho. Dve khandhe paṭicca dve khandhā. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati hetupaccayā. Kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo ca abyākato ca dhammā uppajjanti hetupaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ. Tayo khandhe paṭicca eko khandho cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ. Dve khandhe paṭicca dve khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpa’’nti evaṃ kusalapadamūlāsu sattasu pucchāsu tissova labbhamānā vissajjitā. Tathā akusalapadamūlāsupi tissova. Abyākatapadamūlāsu pana ‘‘abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati hetupaccayā. Vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ…pe… dve khandhe paṭicca dve khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā kaṭattā ca rūpaṃ…pe… dve khandhā kaṭattā ca rūpaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhā. Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā…pe… dve mahābhūte paṭicca dve mahābhūtā. Mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ kaṭattārūpaṃ upādārūpa’’nti ekāva. Dvimūlikādīsu ca ‘‘kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati hetupaccayā. Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti ekā. Tathā ‘‘akusalañca abyākatañca paṭiccā’’ti, evaṃ hetupaccayamūlikāsu ekūnapaññāsāya pucchāsu naveva labbhamānā vissajjitā. Sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Evaṃ upari ārammaṇapaccayādīsu vissajjitāvasesā moghapucchāti gahetabbā. Vijānanasukhatthaṃ pana bhagavatā pucchāvāre labbhamānā, alabbhamānā ca sabbāpi tā dassitāti veditabbāti.

至于示范上的否定，已在所示问答中指出，由于善恶等共生之法不存在，故问“倚赖善法，则善法生”等诸问题皆被全面否定，弃绝之；弃绝者即为否定而成立之理。在此缘上，论曰：“倚赖善法，则善法生，因缘条件故也。单一善蕴为因，则三蕴为缘；三蕴为因，则一蕴为缘；两蕴为因，则两蕴为缘。倚赖善法，则未显法生，因缘条件故也。倚赖善蕴则有心所起与色。倚赖善法，则善及未显诸法皆因缘而生。倚赖单一善蕴，则有三蕴与心所及色。倚赖三蕴，则一蕴与心所及色。倚赖两蕴，则两蕴及心所及色。”如是基于善法语根的三个问题均获得三次答案而得否定。同样基于不善语根亦三次答案。至于未别明语根，则依次曰：“倚赖未别法，则未别法生，因缘故也。于果报别于行为别，以一蕴为因，缘三蕴与心所及色……两蕴为因，缘两蕴及心所及色。再生时，果报别以一蕴为因缘，三蕴并且有色……两蕴及色。蕴以缘，以缘为蕴。以一大元素为因，缘三大元素……两大元素。大元素以心所及色为因，包括造作及取有形相。”此为唯一例。又见两根基论：“倚赖善与未别之法，则未别法生为因。故善蕴与大元素为因，缘心所及色”等仅一说。又“倚赖不善与未别”等同此。基于因缘条件本位的五十九问中，此乃新被否定，余下四十余皆为无益疑问。以上虽已否定诸缘起所论条件，然其应知缘起之顺序行为皆由世尊示现，无所遗漏。

Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti sahajātesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā, sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvāti attho. Sadisattho hi ettha paṭisaddo ‘‘paṭipuggalo’’tiādīsu viya. Kusalo dhammoti saññākkhandhādibhedo sahuppanno kusalo dhammo. Uppajjatīti pākaṭabhāvato uddhaṃ uppādādiṃ pāpuṇāti, attānaṃ vā paṭilabhati. Hetupaccayāti na kevalaṃ kusaladhammamattameva paṭicca uppajjati, atha kho kusalahetunā hetupaccayataṃ sādhentena ca uppajjatīti evamattho gahetabbo.

是处“倚赖善法”意谓于同种中，以感受蕴等区别中所依善法为因而生，具共同性质而成立。此处共同性质，即所谓“对治者”“当修行人”等。所谓善法，是由色等心所所别之善法。所谓“生”，是明显起始，即现前等所生，或自知得。所谓因缘条件，不仅仅是单纯赖善法本身，而是因善因具有因缘性与功效性而产生，此应如此了解。

Evamidaṃ ‘‘uppajjeyyā’’ti pucchāya ‘‘uppajjatī’’ti avisesena vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca ye dhammā uppajjanti, te paccayapaccayuppanne khandhavasena visesetvā dassetuṃ ‘‘kusalaṃ ekaṃ khandha’’ntiādi vuttaṃ. Yasmā panettha eko khandho ekasseva, dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayā nāma na honti, tasmā te pakārena anāmasitvā ‘‘ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’tiādinā paccayabhāvena gahitāvasesaṃ sabbaṃ paccayuppannaṃ katvā dassitanti veditabbaṃ. Evaṃ uparipi sabbattha. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ ‘‘vipākābyākataṃ kiriyābyākata’’nti. Ettha hetupaccayādhikāre ahetukā na gahetabbā. Khandhe paṭicca vatthūtiādi kaṭattārūpaggahaṇena vatthusmiṃ gahitepi vatthuṃ paṭicca arūpakkhandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ mahābhūtantiādi pana rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ. Hetupaccaye upatthambhakānameva cettha cittajānaṃ, paṭisandhiyaṃ kammajānañca aññamaññaṃ paccayapaccayuppannatā gahetabbā, na ahetukacittajautujādīnaṃ tesaṃ hetupaccayā uppattiyā abhāvato. Mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānantiādi mahābhūte paṭicca upādādīnaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi vissajjanānaṃ attho veditabbo.

对于“应生”问，谓“生”则特别否定者，现今诸法倚赖而生者，乃从因缘条件中产生，特指为蕴之类别而彰显。“善法为一蕴”，谓独存一蕴或两三蕴；因缘上无“以一蕴为单独对缘”者，故言以其类别分别意谓“一蕴为因，三蕴为缘”等叙述，将所有缘起现象整体表现。此理适用于一切。所谓心所有色，是指依赖此本质性质而生之共相；“因缘条件”非无因缘之念起等故。所谓色依赖具足物，是就色蕴随其依存存在而言。又称一大元素等，是为色的显现因缘。对缘因缘中，心理、业生等分别影响彼此，显示彼此因缘而起，非无因缘心理等自生。大元素以依缘心生诸色为缘，此理说也。由此方法，应当理解诸缘起条件如所示。

Ārammaṇapaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati ārammaṇapaccayā. Ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhe paṭicca dve khandhā. Akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo…pe… abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati ārammaṇapaccayā. Vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā. Vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti evaṃ tisso vissajjitā. Sesā rūpamissakattā, rūpassa ca ārammaṇapaccayena anuppattito na gahitā. Teneva ‘‘vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti vatvā ‘‘khandhe paṭicca vatthū’’ti na vuttaṃ. Ettha ca ārammaṇapaccayāti sahajātaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca uppajjamāno kusalo dhammo tato aññena asahajātena chabbidhena ārammaṇabhūtena paccayenāti evaṃ attho gahetabbo. Na hi attanā sahajātaṃ ārammaṇaṃ katvā cittacetasikā uppajjanti.

关于依止缘条件，言“倚善法，则善法生，依此缘等。单一蕴……两蕴同理。亦如“不善法倚不善法生”，及“未别法倚未别法故生”等语。果报能观察、行为能观察，于单一蕴为因，及两三蕴同理，果报与行为际遇昙现等，三则皆得否定。余下色之假状分，既非因果相续，故不纳入。又言“以对缘缘”，谓自然所生之善法为因，另有非自然所生之六种依止缘，故为此义。盖非自性心法，无法独自生起。

Adhipatipaccaye hetupaccayasadisaṃ vissajjanaṃ. Anantarasamanantaresu pana rūpābhāvato ārammaṇapaccayasadisaṃ. Sahajātapaccayepi hetupaccayasadisaṃ. Abyākataṃ paṭicca abyākatuppattiyā pana ‘‘bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca…pe… dve mahābhūtā. Mahābhūte paṭicca upādārūpaṃ…pe… āhārasamuṭṭhānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ…pe… dve mahābhūtā…pe… utusamuṭṭhānaṃ ekaṃ…pe… dve mahābhūtā…pe… asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca…pe… dve mahābhūtā…pe… kaṭattārūpaṃ upādārūpa’’nti idaṃ adhikaṃ. Evaṃ aññamaññapaccayepi. Kevalaṃ tattha kaṭattārūpaṃ upādārūpañca na gahitaṃ tesaṃ aññamaññapaccayattābhāvā. Nissayapaccayepi sahajātapaccayasadisaṃ vissajjanaṃ. Paṭiccatthassa pana sahajātatthattā cakkhādīsu purejātanissayā idha na gahitāti. Upanissayapaccayepi rūpassa upanissayapaccayuppannattābhāvā ārammaṇapaccayasadisameva vissajjanaṃ.

主宰缘上，因缘条件有明确否定。无间无间中无色，故无依止缘否定。自然缘亦同于因缘条件否定。未别依赖未别起者，谓“外有一大元素”等。诸多他缘亦同，无仅依造作形相等而独立起生者。依止缘亦如因缘条件否定。对于所依缘起，本性之缘起，诸色等眼等先已生，无此处涵盖。就上依赖缘，色之依赖时无依赖起因故，依止缘否定同上。

Purejātapaccaye pana ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati purejātapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ…pe… dve khandhā. Vatthuṃ purejātapaccayā. Akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo…pe… abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… purejātapaccayā. Vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā. Vatthuṃ purejātapaccayā’’ti evaṃ tisso pucchā vissajjitā. Tattha vatthuṃ purejātapaccayāti idaṃ ārammaṇapurejātanivattanatthaṃ vuttaṃ. Taṃ hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhayati, na manoviññāṇadhātuyāti idha na gahitaṃ.

对于先行条件，『善法依先行条件而生，善法本身亦由善法而生』。善法有一乘……至于二蕴，是基于先行条件。又『不善法依不善法而生』，以及『不决定法依不决定法而生』。关于果报不决定者与行为不决定者，一蕴……至二蕴，是基于先行条件。这里三问已了结。所谓基于先行条件，是为了说明缘起法中种种条件的起处。譬如眼识等，皆属于先行条件而生，而非心识法界须分别取故。

Pacchājātapaccayo idha arūpadhammesu na labbhati. Rūpadhammesu ca upatthambhakova, na janako, tasmā ‘‘abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatī’’tiādi na vattabbovāti ayaṃ na gahito. Āsevanapaccayepi ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā vissajjitā.

后行条件在无色法中不存在。无色法如同支承物而非生因，故『不决定法依不决定法而生』等说法不可成立，此为未及取理。又依止条件亦如先行条件，此处亦以三问了结。

Kammapaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati kammapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… abyākato dhammo uppajjati…pe… cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ…pe… kusalo ca abyākato ca dhammā…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti kusalapade tisso, tathā akusalapade. Abyākatapade pana ‘‘abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca…pe… mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ kaṭattārūpaṃ upādārūpaṃ, asaññasattānaṃ…pe… kaṭattārūpaṃ upādārūpa’’nti evaṃ tisso. ‘‘Kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’ntiādinā sahajātasadisaṃ vissajjanaṃ. Natthivigatapaccayesu ārammaṇasadisaṃ.

关于业因，『善法依善法而生，善法本生，善法一蕴……无决定法生起，心生诸色……善法与不决定法生诸法……心生诸色』等语，善法部分有三问，不善法亦复如是。无决定部分云：『不决定法依不决定法生，果报与行为不决定法生一蕴……大种依止心生种，见闻无知者诸相，非见闻者诸相』等语，亦以三问。『善法及无决定法，依无决定法而生；善蕴及大种，依心生诸色』，如是说为共生之说。无有无条件果之缘，如同先行相似。

Evaṃ sabbapaccayesu labbhamānapañhe vissajjanaṃ dassetvā tato hetuadhipatijhānamaggapaccayā ekasadisā. Ārammaṇānantarasamanantarūpanissayāsevananatthivigatapaccayā ekasadisā. Sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatā ekasadisā. Āsevanapaccaye vipāko na labbhati. Aññamaññapaccaye cittajarūpaṃ, upādārūpañca na labbhatītiādinā paccayānaṃ aññamaññasadisattaṃ vatvā puna tesaṃ ‘‘hetuyā nava. Ārammaṇe tīṇi. Adhipatiyā nava. Anantarasamanantaresu tīṇi. Sahajāte nava. Aññamaññe tīṇi. Nissaye nava. Upanissaye tīṇi. Purejāte tīṇi. Āsevane tīṇi. Kamme nava. Vipāke ekaṃ. Āhāre nava. Indriye nava. Jhāne nava. Magge nava. Sampayutte tīṇi. Vippayutte nava. Atthiyā nava. Natthiyā tīṇi. Vigate tīṇi. Avigate navā’’ti evaṃ hetupaccayādīnaṃ ekekasmiṃ pucchāvissajjanavāragaṇanā vuttāti ayaṃ ekamūlakanayo.

诸缘起中所获问答都已显现，而后依于因缘、主宰、接续、共生、差别等条件，逐项分明。诸缘中有『因』九类，『缘』三类，『主宰』九类，『无间接续』三类，『共生』九类，『相他缘』三类，『基础』九类，『次基础』三类，『先行』三类，『依止』三类，『初生』三类，『食』九类，『根』九类，『禅』九类，『道』九类，『相应』三类，『相离』九类，『有』九类，『无』三类，『灭』三类，『不灭』九类，诸如此类，此乃根本论题。

Yathā ca ekamūlake, evaṃ ‘‘hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’tiādinā dvimūlakādīsupi sabbamūlakapariyosānesu yathānurūpaṃ nayo netabbo. Pāḷiyampi vitthāranayaṃ adassetvā ‘‘hetupaccayā ārammaṇe tīṇī’’tiādinā vissajjanavāragaṇanabhedo dassitoti ayaṃ paccayānulome nayo.

如同根本论题，依於『因缘』『依止缘』等多种根本缘论，乃至末了都应如理解释。原文亦广举根本缘例，如因缘三及诸分组问答之别，此为顺缘说。

Paccayapaccanīye pana ‘‘akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā. Vicikicchāsahagate uddhaccasahagate khandhe paṭicca vicikicchāsahagato uddhaccasahagato moho. Abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati nahetupaccayā. Ahetukaṃ vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ. Ahetukapaṭisandhikkhaṇe vipākābyākataṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā kaṭattā ca rūpaṃ…pe… vatthuṃ paṭicca khandhā. Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca…pe… mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, kaṭattārūpaṃ upādārūpaṃ…pe… ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca…pe… upādārūpa’’nti imā dve vissajjitā.

问及条件的细分，『善法依善法而生，非因缘』。执疑或躁动等蕴依执疑躁动等蕴生，为无明执；『不决定法依不决定法而生，非因缘』。无因果属果报不决定、行为不决定、一蕴到二蕴、心生诸色等缘起。对无因果的近说曰，果报不决定一蕴……二蕴、心生之色明确有基缘，基于大种；『一种大种为根本、心生诸色皆属起』，并列成对，双重了结。此两问分别答就缘起条件而生。

Nārammaṇapaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale…pe… akusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… akusale…pe… abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti imā pañca vissajjitā.

在无造作缘起下，『善法』依止于『未分别』……『善法』……『不善法』依止于『未分别』……『不善法』……『未分别法』依止于『未分别』……『善法与未分别法』依止于『未分别』……心所生起之色，『不善法与未分别法』依止于『未分别』……依止于大元素之心所生起之色」，此五者俱舍已舍。

Nādhipatipaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo…pe… kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… dve khandhā. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo ca abyākato ca dhammā uppajjanti…pe… akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo…pe… dve khandhe paṭicca dve khandhā, akusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… akusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo ca abyākato ca dhammā…pe… abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato …pe… mahābhūte paṭicca…pe… kaṭattārūpaṃ upādārūpaṃ. Kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Akusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… akusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti nava pucchā vissajjitā. Nānantaranasamanantarapaccayā nārammaṇapaccayasadisā.

在主宰缘起下，『善法』依止于『善法』……『善法』一蕴……二蕴。『善法』依止于『未分别』……『善蕴』依止于心所生起之色。『善法』依止于『善法与未分别法』生起。『不善法』依止于『不善法』……二蕴依止于二蕴，『不善法』依止于『未分别』……『不善蕴』依止于心所生起之色。『不善法』依止于『不善法与未分别法』。『未分别法』依止于『未分别法』……依止于大元素……依止于坚固色、缘取色。『善法与未分别法』依止于『未分别』……『善蕴』及大元素依止于心所生起之色。『不善法与未分别法』依止于『未分别』……『不善蕴』及大元素依止于心所生起之色」，此九问俱舍已舍。无间续缘及无间续缘同类境界即此所说。

Nāññamaññapaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Akusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… akusale…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Abyākataṃ dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… vipākābyākate kiriyābyākate khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate…pe… kaṭattā rūpaṃ. Mahābhūte paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ kaṭattārūpaṃ upādārūpaṃ. Bāhire mahābhūte paṭicca upādārūpaṃ. Āhārasamuṭṭhāne mahābhūte paṭicca upādārūpaṃ. Utusamuṭṭhāne…pe… upādārūpaṃ. Asaññasattānaṃ mahābhūte paṭicca kaṭattārūpaṃ upādārūpaṃ. Kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Akusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato…pe… akusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti pañca vissajjitā. Tattha vipākābyākatekhandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ. Naupanissayapaccayo nārammaṇapaccayasadiso.

在他方缘起下，『善法』依止于『未分别』……『善法』……心所生起之色。『不善法』依止于『未分别』……『不善法』……心所生起之色。『未分别法』依止于『未分别』……果报未分别、业作未分别，蕴依止于心所生起之色。再生时果报未分别……坚固色。依止大元素之心所生起之色、坚固色及缘取色。外缘大元素依止缘取色。依止饮食之集的大元素缘取色。依止季节之集亦缘取色。非识有情之大元素契经、坚固色及缘取色。『善法与未分别法』依止于『未分别』……『善蕴』及大元素依止于心所生起之色。『不善法与未分别法』依止于『未分别』……『不善蕴』与大元素依止于心所生起之色」，此五辞舍已舍。此中果报未分别蕴依止坚固色为心脏所在应解。无依赖缘及无造作缘同类境界亦同。

Napurejātapaccaye ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo…pe… arūpe kusalaṃ…pe… dve khandhā. Kusalaṃ paṭicca abyākato…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’nti kusalapade dve, tathā akusalapadepi. ‘‘Abyākataṃ paṭicca abyākato…pe… arūpe vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ…pe… bāhiraṃ…pe… upādārūpaṃ. Kusalañca abyākatañca dhammaṃ paṭicca abyākato. Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Akusalañca abyākatañca…pe… akusale khandhe ca…pe… rūpa’’nti imā tissoti satta vissajjitā. Napacchājātanāsevanapaccayā nādhipatipaccayasadisā. Tattha kusalākusalakiriyānaṃ paṭhamajavanavasena nāsevanapaccayappavatti veditabbā.

在非新生缘起下，『善法』依止『善法』……无色善法……二蕴。『善法』依止『未分别』……心所生起之色」，善辞二，此亦不善辞二。『未分别法』依止『未分别』……无色果报未分别、业作未分别……外缘……缘取色。『善法与未分别法』依止『未分别』。『善蕴』及大元素依止心所生起之色。『不善法与未分别法』依止于『未分别』……『不善蕴』及……色」，此三辞共七舍已舍。非后生之依止缘与主宰缘相同。列举善恶业初生及依止缘时不可逾越之非后生依止缘。

Nakammapaccaye ‘‘kusalaṃ paṭicca kusalo, kusalā cetanā. Akusalaṃ paṭicca akusalo, akusalā cetanā. Abyākataṃ paṭicca abyākato, vipākakiriyā cetanā. Bāhiraṃ, āhārasamuṭṭhānaṃ, utusamuṭṭhāna’’nti tisso vissajjitā.

在业缘起下，『善法』依止於善法者，為善意。『不善法』依止於不善法者，為不善意。『未分别法』依止於未分别法者，為果报业作意。外境、饮食之集、季节之集」，此三辞舍已舍。

Navipākapaccaye ‘‘kusalaṃ paṭicca kusalo, abyākato. Kusalo ca abyākato cā’’ti kusalapade tisso, tathā akusalapadepi. ‘‘Abyākataṃ paṭicca abyākato…pe… bāhiraṃ āhārasamuṭṭhānaṃ utusamuṭṭhānaṃ asañña…pe… upādārūpaṃ…pe… akusalañca abyākatañca abyākato’’ti imā tissoti nava vissajjitā.

在新果报缘起下，『善法』依止于善法、未分别。善且未分别。以善辞计有三，恶辞亦如是。『未分别法』依止于『未分别』……外境、饮食之集、季节之集、非识……缘取色……『不善法与未分别法』依止于『未分别』」，此三辞共九舍已舍。

Nāhārapaccaye ‘‘abyākataṃ paṭicca abyākato. Bāhiraṃ utusamuṭṭhānaṃ, asañña…pe… upādārūpa’’nti ekāva.

在食缘中，谓“未分别者依止未分别而成未分别。外在的是风起，非认识的……及执持之相”是唯一。

Naindriyapaccaye ‘‘abyākataṃ paṭicca abyākato. Bāhiraṃ āhārasamuṭṭhānaṃ…pe… utusamuṭṭhānaṃ…pe… asaññasattānaṃ mahābhūte paṭicca rūpajīvitindriya’’nti ekāva.

在根缘中，谓“未分别者依止未分别而成未分别。外在的是食起……及风起……非认识的众生及大水地之等依止色生命根”是唯一。

Najhānapaccaye ‘‘abyākataṃ paṭicca abyākato. Pañcaviññāṇasahagataṃ…pe… bāhiraṃ āhārautuasaññaupādārūpa’’nti ekāva.

在禅那缘中，谓“未分别者依止未分别而成未分别。五识相随……外在的食与风及非认识执持之相”是唯一。

Namaggapaccaye ‘‘abyākataṃ paṭicca abyākato. Ahetukaṃ vipākābyākataṃ kiriyābyākataṃ…pe… cittasamuṭṭhānaṃ…pe… ahetukapaṭisandhikkhaṇe vipākā…pe… kaṭattā ca rūpaṃ…pe… bāhiraṃ āhārautuasaññaupādārūpa’’nti ekāva.

在身缘中，谓“未分别者依止未分别而成未分别。无因、果报非分别、行为非分别……心起……无因果报转续、行为果报……色之根……外在的食与风及非认识执持之相”是唯一。

Nasampayuttapaccayo nārammaṇapaccayasadiso.

非共相缘非烦恼缘之类皆不同。

Navippayuttapaccaye ‘‘kusalaṃ paṭicca kusalo. Arūpe kusalova. Akusalaṃ…pe… arūpe akusalo. Abyākataṃ paṭicca abyākato, arūpe vipākakiriyābyākataṃ. Bāhiraṃ asañña…pe… upādārūpa’’nti imā tissova pucchā vissajjitā. Nonatthinovigatapaccayā nārammaṇapaccayasadisā. Nasahajātananissayanoatthinoavigatapaccayā panettha cattāropi na labbhantīti.

在非离别缘中谓“善依止善，色界仅善。恶……色界仅恶。未分别依止未分别，色界果报行为非分别。外在的是非认识……执持之相”此三者问答已释。非生灭因缘非非共相缘相似。非同生依止、非义非因缘者中，此处四者不成就。

Evaṃ paccanīke labbhamānapañhavissajjanaṃ dassetvā tato ‘‘nahetuyā dve. Nārammaṇe pañca. Nādhipatiyā nava. Nānantare nasamanantare nāññamaññe naupanissaye pañca. Napurejāte satta. Napacchājāte nāsevane nava. Nakamme tīṇi. Navipāke nava. Nāhāre naindriye najhāne namagge ekaṃ. Nasampayutte pañca. Navippayutte tīṇi. Nonatthinovigatesu pañcā’’ti vissajjanavāragaṇanā vuttāti ayaṃ ekamūlakanayo.

由此，先行条件下所生的五种感官净具现起，显现之后，依次说：“无因果者二，无起始者五，无主宰者九，无后续者与无并行者间无别者五，无世间所生者七，无彼岸生者与无此岸生者九，无功用者三，无新生者九，无清净者无根无止唯有一，无相应者五，无同类相应者三，无有益或无障者五。”这是清净诸法分类的基本纲领。

Imināva nayena dvimūlakādīsupi yathānurūpaṃ nayo netabbo, pāḷiyaṃ pana ‘‘nahetupaccayā nārammaṇe eka’’ntiādinā vissajjanavāragaṇanāva dassitāti ayaṃ paccayapaccanīyanayo.

依此纲领，亦应相应地引导两根本法门等。巴利语中“无因缘者、无起始者之一”等言，用来说明清净诸法的分类，故称为“条件与先行论法”或“因缘与先行论法”。

Iminā vuttānusāreneva ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati hetupaccayā nārammaṇapaccayā’’tiādinā anulomapaccanīyanaye, ‘‘akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā ārammaṇapaccayā’’tiādinā paccanīyānulomanaye pañhavissajjananayo veditabbo . Pāḷiyaṃ panettha vissajjanavāragaṇanāva dassitāti ayaṃ anulomapaccanīyakusalattike paṭiccavāranayo.

依此已说，“善法因缘而生，未表达的法由因缘、起始缘、感官缘而生”等属追随顺缘论；“不善法因缘而生，不善法因非因缘、感官缘而生”等属逆缘论，皆是分别解析五感官净具的先行法。巴利文所谓“清净诸法分类”，此即顺缘善法的因缘所成论。

Sahajātavārādīsupi chavāresu paṭiccavāre vuttānusārena sabbattha nayo netabbo. Ye pana tattha tattha pāḷivisesā, atthavisesā ca upalabbhanti, te paṭṭhānapāḷiaṭṭhakathāsu eva sabbākārato gahetabbā. Idha pana te sabbe saṅkhepanayato dassiyamānāpi ganthabhāriyaṃ karontīti na dassitā.

依前所说的先天类别等条件，以及受六处等分类，皆应通行法理整体分析。若其中存在特定巴利语词句的意思区别，应以同序注疏中对应释文为主。此处即使简略显现，亦不可使篇章负担过重，故未详尽阐述。

Tesu pana vāresu ‘‘kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā. Kusalaṃ dhammaṃ paccayā… kusalaṃ dhammaṃ nissāya… kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho… kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā’’ti evaṃ ādito pañcasu vāresu pāḷigati ñātabbā. Tesu ca paṭiccasahajātā ekatthā, paccayanissayā ekatthā, saṃsaṭṭhasampayuttā ekatthā. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ sahajāto’’tiādīsu kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvātiādinā yathānurūpaṃ attho veditabbo. Pacchime pana pañhāvāre ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo. Kusalo abyākatassa…pe… kusalassa ca abyākatassa ca…pe… kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañcā’’tiādinā hetupaccaye,

在此种类别中，谓“善法先天所起，善法因缘生。善法凭缘起，善法共生，善法相应生”等五类，应熟知。此中，先天之善法归为一类，缘所缘一类，共养共生一类。在此“善法先天起”等，可依其义理详解。后五类中“善法因缘为善法之因凭起”等，意指因缘缘起合理，且因缘与诸蕴共相关联。描述由因缘发起一切善行相应之义。

‘‘Kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo. Dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati. Pubbe suciṇṇāni…pe… jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ… sekhā gotrabhuṃ vodānaṃ maggaṃ paccavekkhanti. Sekhā vā puthujjanā vā kusalaṃ aniccato dukkhato anattato vipassanti. Cetopariyañāṇena kusalacittasamaṅgissa cittaṃ jānanti . Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanakusalassa ārammaṇapaccayena paccayo. Ākiñcaññāyatanakusalaṃ nevasaññānāsaññāyatanakusalassa… kusalā khandhā iddhividhañāṇassa cetopariyapubbenivāsayathākammūpagaanāgataṃsañāṇassa ārammaṇapaccayena paccayo.

“善法因缘为善法之起，以布施具戒行持，斋戒功德为依。先前所积功德，禅定显现。修学者及托生者等，察访其道。修学者或凡夫观法皆知无常苦无我。以心识见解，了知善心均等。空无界相应善，识界相应善，以感官缘而起。无所有界相应善，与无识相应善。善法诸蕴属神通智之先导心所感续觉知之根缘。”

Kusalo akusalassa…pe… dānaṃ datvā…pe… katvā taṃ assādeti abhinandati. Taṃ ārabbha rāgo uppajjati. Diṭṭhi vicikicchā uddhaccaṃ domanassaṃ uppajjati. Pubbe suciṇṇāni assādeti …pe… domanassaṃ uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ assādeti…pe… uddhaccaṃ uppajjati. Jhāne parihīne vippaṭisārissa domanassaṃ uppajjati.

善人为不善之人……布施之后……行此事而使彼生贪欲并欢喜。由此起始，贪欲萌生。随之，见解生疑惑，心生躁乱与忧苦。此前已熟悉的欲望被触动……忧苦由此生起。离禅之后，复起禅定……烦恼躁动生起。禅定断灭之后，烦恼甚烈，忧苦随之生起。

Kusalo abyākatassa…pe… paccayo. Arahā maggaṃ paccavekkhati. Pubbe suciṇṇāni… kusala…pe… vipassati…pe… vipāko tadārammaṇatā uppajjati. Ākāsānañcāyatanakusalaṃ viññāṇañcāyatanavipākassa…pe… kiriyassa. Ākiñcaññāyatana…pe… vipākassa ca kiriyassa ca. Kusalā khandhā cetopariya…pe… anāgataṃsañāṇassa āvajjanāya.

善人为未决者……此为因。阿拉汉观察道。此前的欲望乃善。通过内观……此时果报现起内心产生离相无碍。善解空无边处与识无边处所发之因果生起动作。无边空处及无所有处……果报与其作意。善行蕴及心所……为未来知之示现。

Akusalo akusalassa…pe… paccayo. Rāgaṃ assādeti…pe… uddhaccaṃ uppajjati. Akusalo kusalassa…pe… paccayo. Sekhā pahīne kilese…pe… anāgataṃsañāṇassa. Akusalo abyākatassa… arahā pahīne kilese…pe… āvajjanāya.

不善人为不善者……为因。贪欲被唤起……躁动生起。不善人为善者……为因。离弃沙门之后烦恼……为未来知。其与不决者……阿拉汉离欲之作意。

Abyākato abyākatassa… arahā phalaṃ paccavekkhati. Nibbānaṃ, cakkhuṃ…pe… phoṭṭhabbaṃ vipassati. Dibbena cakkhunā rūpaṃ passati…pe… ākiñcaññāyatanakiriyaṃ…pe… kiriyassa. Rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… āvajjanāya. Abyākato kusalassa… sekhā phalaṃ…pe… anāgataṃsañāṇassa. Abyākato akusalassa… cakkhuṃ assādetī’’tiādinā ārammaṇapaccaye ca,

不决者观不决者……阿拉汉观其果报。见净尽涅槃，如眼睛见光明……神通眼见色身……无所有处动作……作意。色界为眼识……为示现。观不决者之善者，沙门、果位……为未来知。观不决者之不善者……眼生贪欲』等依缘起。

‘‘Kusalo kusalassa adhipatipaccayena paccayo. Ārammaṇādhipati, sahajātādhipati. Ārammaṇādhipati – dānaṃ datvā’’tiādinā adhipatipaccaye ca,

善人为善者，依于颜色主因，为因。颜色主因，及自性主因。颜色主因……如布施之后』等，依颜色主因。

‘‘Kusalo kusalassa anantarapaccayena paccayo’’tiādinā vitthārato anantarasamanantarasahajātaaññamaññanissayapaccayesu ca,

善人为善者，依无间连接因，为因』等详细解说无间、顺间、共生各种不同依缘。

‘‘Kusalo kusalassa upanissayapaccayena paccayo. Ārammaṇūpanissayo anantarūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā’’tiādinā ārammaṇapaccaye vuttanayena, ‘‘anantarūpanissayo – purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimāna’’ntiādinā anantarapaccaye vuttanayeneva, ‘‘pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya…pe… uposathakammaṃ karoti. Jhānaṃ, vipassanaṃ, maggaṃ, abhiññaṃ, samāpattiṃ uppādeti. Sīlaṃ, sutaṃ, cāgaṃ, paññaṃ upanissāya…pe… paṭhamassa jhānassa parikammaṃ paṭhamassa jhānassa upanissayapaccayena paccayo…pe… ākiñcaññāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatanassa…pe… yathākammūpagañāṇaṃ anāgataṃsañāṇassa…pe… paṭhamassa maggassa parikammaṃ paṭhamassa…pe… tatiyo maggo catutthassa. Maggo sekhānaṃ atthapaṭisambhidāya…pe… ṭhānāṭhānakosallassa upanissaya. Kusalo akusalassa…pe… ārammaṇūpanissayo. Pakatūpa…pe… pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti. Diṭṭhiṃ gaṇhāti…pe… saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa, dosassa, mohassa, mānassa, diṭṭhiyā. Patthanāya…pe… kusalo abyākatassa…pe… ārammaṇūpanissayo. Anantarūpanissayo. Pakatūpa…pe… pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya attānaṃ ātāpeti…pe… kāyikassa sukhassa, dukkhassa, phalasamāpattiyā. Kusalaṃ kammaṃ vipākassa…pe… maggo arahato atthapaṭisambhidāya paccayo.

『善』者，以善为因缘、条件而生起。此因缘包括对象的因缘、无间断的因缘、明显显现的因缘。其中对象的因缘，如施舍法。无间断的因缘，如先前先前的善蕴，后续诸蕴。明显显现的因缘，如信任为因缘，行五戒、守斋法。禅定、观慧、道、神通、三昧，皆由此信为因缘而生起。戒、闻法、布施、智慧依止……以第一禅境为修习，依第一禅故为因缘而起；以无所有处、无想处作修习，依彼而生；依正智于未来智，而起第一道境；第三道接第四道。道为学人具明解之助缘……具立处巧妙为依缘。善依止于不善，亦复如是；对象之因缘。所谓明显显现之因缘，即依信念而起名誉；执持见解。信依止戒、闻、施、慧，断恚、贪、痴、慢、见见。于灾祸为因缘。善治未显者……对象因缘。无间断因缘。明显显现因缘，即依信而自恃，执着自己身心的乐苦和果报。善业因果，乃阿拉汉道明解之因缘。

Akusalo akusalassa…pe… pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya pāṇaṃ hanati…pe… samphaṃ palapati…pe… saṅghaṃ bhindati. Dosaṃ, mohaṃ, mānaṃ, diṭṭhiṃ, patthanaṃ upanissāya…pe… saṅghaṃ bhindati…pe… pāṇātipāto pāṇātipātassa…pe… saṅghabhedakammassa…pe… paccayo.

『不善』者，与不善为因缘条件并列，又称明显显现因缘。依贪欲为缘，杀生，破坏和谤乱，会众。依嗔恚、痴惑、慢、见、灾祸等因缘，破坏众僧，谓杀生杀身之业及分裂僧众之业，皆为因缘。

Akusalo kusalassa…pe… pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… maggaṃ uppādeti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo…pe… patthanā. Saddhāya, sīlassa…pe… paññāya upanissaya. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī’’tiādinā ca upanissayapaccaye ca,

不善依善者，明显显现因缘。依贪而起施舍。依信戒慧为缘，生起道境、三昧。贪为灾祸。依信戒慧为条件。杀身为自身敌害，起施舍。

‘‘Abyākato abyākatassa purejātapaccayena paccayo…pe… ārammaṇapurejātaṃ – arahā cakkhuṃ…pe… phoṭṭhabbe, vatthuṃ vipassati…pe… dibbena cakkhunā rūpaṃ passati…pe… rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… vatthupurejātaṃ – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… vatthu vipākābyākatāna’’ntiādinā purejātapaccaye ca,

『未显者』者，依「先前生」为因缘条件。所谓对象先前生，如阿拉汉眼解得，能遍知眼前所见境界，天眼所见色界诸相。色所依的缘处，也即眼识的有缘处，是此先前生未显者因缘。

‘‘Kusalo abyākatassa…pe… pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassā’’tiādinā pacchājātapaccaye ca,

善者依未显者，生后生善蕴在此身上。

‘‘Kusalo kusalassa…pe… purimā purimā kusalā khandhā’’tiādinā āsevanapaccaye ca,

善者依善者，生先先善蕴。此即行法之继起因缘。

‘‘Sahajātā nānākkhaṇikā, sahajātā kusalā cetanā…pe… sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ. Nānākkhaṇikā vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpāna’’ntiādinā kammapaccaye ca,

“同生的现象各不相同时，同生的善意念……以及相应的集聚蕴和心生起的色。各种现象的变化、各种蕴的变化以及色的变化。”等如此以业为因。

‘‘Abyākato abyākatassa…pe… eko khandho tiṇṇanna’’ntiādinā vipākapaccaye ca,

“不表行者与表行者……只有一个蕴经历了三者变化。”等以果报为因。

‘‘Kusalo kusalassā’’tiādinā āhārapaccayādīsu ca, ‘‘kusalo abyākatassa, sahajātaṃ, pacchājātaṃ, sahajātā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ. Pacchājātā imassa kāyassa…pe… abyākato kusalassa…pe… purejātaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo’’tiādinā vippayuttapaccayādīsu ca pāḷigati veditabbā.

“善者属于善者。”等在食因等因缘中说，“善者，不表者，同生的，以及后生的，同生的心所生起的色。后生的色依赖于此身……不表的善者……前生的净处所断善蕴消除为因。”等在消除因缘等说应以此巴利句法辨识。

Tattha kusaladhammo nāmesa yasmā uppajjanto ṭhapetvā pacchājātapaccayaṃ, vipākapaccayañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa ca paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayuttapaccaye sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Evaṃ kusalo kusalādīnaṃ, akusalo ca akusalādīnaṃ yathānurūpaṃ paccayā honti, tasmā kusalādīnaṃ taṃtaṃpaccayuppannavibhāgaṃ dassetuṃ pañhāvāro vutto. Tattha sekhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ, vodānanti sakadāgāmianāgāmino. Tesaṃ hi gotrabhucittaṃ vodānaṃ nāma. Maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthito vuṭṭhāya. Na hi maggānantarā paccavekkhaṇā nāma atthīti ayaṃ anulomapaṭṭhāne kusalattikanayo.

此中『善法』名，是因为生起后存立，依靠后生因果共二十二因缘生起。善者的因缘生起，乃立于前生、后生、果报、消除切除之因缘共二十因缘。善与善等及不善与不善等，依其相应而成因缘。故为显示善等相应因缘差别，已说问题环节。论及修行者、种姓，即声闻、须陀洹、斯陀含、阿那含及阿拉汉。其心名为种姓心。说“道已显起”，意谓道阶显出。此非意谓道彼此间的反复观照，而是顺行薰习善法的注释法门。

Vedanāttikādīsu ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā. Sukhāya vedanāya sampayuttaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā. Dve khandhe paṭicca eko khandho’’tiādinā kusalattike vuttānusārena paṭiccavārādīsu pañhāvārapariyosānesu sattasu vāresu ekekasmiṃ paccayānulomādīhi ca ekamūlādīhi nayehi ca sabbattikesu labbhamānapadavasena gaṇanānayo yojetvā ñātabbo. Tattha vedanāttike vedanākkhandhassa alabbhanato ‘‘ekaṃ khandhaṃ nissāya dve khandhā’’tiādi vuttaṃ. Sabbattha viseso pāḷiaṭṭhakathānusāreneva ñātabboti ayaṃ anulomapaṭilome tikapaṭṭhānanayo.

在受等上，说“依缘受乐所缠法，因缘受乐所缠法生起”。“依缘受乐所缠一蕴，依二蕴”。“依二蕴，一蕴”。按照善类教法依次因果，由此解知所有三藏中的各问题环节，一一因顺序及其本根法相应，由此统计方法应悉知。受类中因无受蕴，故说“一蕴依两蕴”。总之应依巴利正疏分讲，谓为顺逆观察的三种解析方法。

Dukapaṭṭhāne pana ‘‘hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetu dhammo uppajjati hetupaccayā. Alobhaṃ paṭicca adoso. Amoho. Adosaṃ amohaṃ paṭicca alobho. Adoso. Lobhaṃ paṭicca moho. Mohaṃ paṭicca lobho. Dosaṃ paṭicca moho. Mohaṃ paṭicca doso. Paṭisandhikkhaṇe hetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetu dhammo uppajjati…pe… hetū ca nahetū ca. Nahetuṃ paṭicca nahetu dhammo na…pe… hetū ca nahetū cā’’tiādinā hetuduke,

在不善的解析上，“缘缘成为因的法因缘生起因。缘贪缘嗔。缘无明。缘嗔缘无明。缘贪。缘无明。缘嗔。缘无明。缘嗔缘无明。缘嗔缘无明。缘无因缘无缘的法亦生起……诸因无因。无因法无……”等以因缘不善难释。

‘‘Sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca sahetuko dhammo uppajjati hetupaccayā. Sahetukaṃ ekaṃ khandhaṃ…pe… sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca. Ahetuko…pe… cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ. Paṭisandhikkhaṇe…pe… sahetuko ca, ahetuko ca…pe… ahetukaṃ khandhaṃ paṭicca ahetuko. Vicikicchāsahagataṃ uddhaccasahagataṃ mohaṃ paṭicca sampayuttakā khandhā…pe… cittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhāna’’ntiādinā sahetukadukādīsu ca kenaciviññeyyadukavajjitesu sabbadukesu paccekaṃ paṭiccavārādīsu sattasu mahāvāresu ekekasmiṃ paccayānulomādīsu catūsu nayesu ekamūlakādīhi sabbavārehi kusalattike vuttānusārena yathānurūpaṃ vibhaṅganayo yojetvā ñātabbo. Sabbasmimpi hi paṭṭhāne kenaciviññeyyadukaṃ na labbhatīti ayaṃ dukapaṭṭhānanayo.

「依缘故法者，缘者法生，因缘生起。依缘故者，谓依一支蕴……依缘故法。无缘故者……心所现起，色法。于续会时……缘者与无缘者……依无缘故者，即无缘支蕴。疑惑同生所缠，跳挚相随无明，俱结蕴中……食缘起」等，诸依缘故苦等，分别缘起境，诸苦缘分别，共七大别，依七因缘逆顺四种理路，一根本等诸别，按善恶理说，相应差别，应当了知。盖于缘起中，不能得一识别苦者，此为苦缘所说理路也。

Dukatikapaṭṭhāne pana ‘‘hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā hetudukena saddhiṃ kusalattike kusalaṃ padaṃ yojetvā paṭiccavārādīsu sattasu vāresu paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasena labbhamānakapaccayā ekamūlakādinayehi dassitā . Yathā ca kusalaṃ padaṃ, evaṃ akusalaṃ padaṃ, abyākatañca hetudukena yojetvā vuttanayena dassetvā hetukusaladukatikanti ṭhapitaṃ. Pāḷi pana atisaṃkhittā. Yathā kusalattikaṃ, evaṃ ‘‘hetuṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā labbhamānakapadavasena vedanāttikādayopi hetudukena yojetvā hetuvedanadukatikādīni ekavīsatidukatikāni dassitānīti. Yathā ca hetudukena saddhiṃ labbhamānakapadavasena dvāvīsatitikā yojitā, evaṃ sahetukadukādīhi sabbehi saddhiṃ paccekaṃ dvāvīsatitikā yojetabbā. Pāḷi panettha ito paresupi sabbattha atisaṃkhittā. Evaṃ dvāvīsatitike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ desitanti ayaṃ dukatikapaṭṭhānanayo.

于苦理缘起处，有言：「缘善法者，缘善法生，因缘生起」及诸因缘，连合善缘枝，善之法门，于七大别众缘逆顺四理路根本等，所示验得。善之法门，如是不善，及无记，连结因缘，依说分，示知因善不善苦理三者定立。巴利语甚略。以善理，亦如「缘愉悦受者，缘愉悦受法生，因缘生起」等，善受等因缘枝，相连因缘，示诸因缘与受理苦理等二十一分别。且因缘枝连合，合成二十二分别苦，及诸缘别连合。此处巴利文，较别处略尽。取二十二入集苦中，谓苦理缘起者说，此即苦理缘起说也。

Tikadukapaṭṭhānepi ‘‘kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetu dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā kusalattikena saddhiṃ hetupadaṃ yojetvā paṭiccavārādīsu sattasu mahāvāresu paccayānulomādinayacatukkavasena labbhamānakapaccayā ekamūlādīhi sabbavārehi dassitā. Yathā hetupadaṃ, evaṃ nahetupadampi kusalattikena saddhiṃ yojetvā kusalahetu tikadukanti ṭhapitaṃ. Yathā ca kusalattikena saddhiṃ hetudukaṃ, evaṃ ‘‘sukhāya vedanāya sampayuttaṃ hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā’’tiādinā vedanāttikādīhipi taṃ yojetvā vedanāttikadukādīni ekavīsatitikadukādīni dassitāni. Yathā ca hetudukaṃ, evaṃ sahetukādayopi sabbe paccekaṃ dvāvīsatiyā tikehi labbhamānapadavaseneva yojitā. Evaṃ dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ desitanti ayaṃ tikadukapaṭṭhānanayo.

于三苦理缘起处，亦有言：「缘善因法者，缘善因法生，因缘生起」等，连合善因字，依七大别众逆顺四理路，涵盖因缘得示现。因字如是，非因字亦连善理，共立三苦因理。且因善缘连合，及「缘愉悦受者，缘愉悦善因法生」等，连结受理因缘，示诸受理因缘等二十一分别。诸因缘连合，及缘者等各别，皆连合二十二分，然后示现。以此二十二合配，故称三苦理缘起说。

Tikatikapaṭṭhānepi ‘‘kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā kusalattikaṃ vedanāttikādīhi sabbattikehi, vedanāttikādayo ca kusalattikādīhi vuttanayena yojetvā paccayā dassitā. Evaṃ tikesu eva tike pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ desitanti ayaṃ tikatikapaṭṭhānanayo.

于三苦理缘起处亦有言：「缘善愉悦受法者，缘善愉悦受法生，因缘生起」等，按善理及受理等诸皆，详加说于缘起。此将三理分开，逐一分说，故称三三理缘起说。

Dukadukapaṭṭhānepi ‘‘hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā hetudukaṃ sahetukādīhi, sahetukañca hetudukādīhi yojetvā heṭṭhā vuttanayehi paccayā dassitā. Evaṃ dukesu eva duke pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ desitanti ayaṃ dukadukapaṭṭhānanayo. Evaṃ tāva anulomapaṭṭhāne –

于苦苦理缘起处，有言：「缘因善法者，缘因善法生，因缘生起」等，连合因缘以及缘因，依下面说理，示现缘故。于诸苦中各苦相入，故称苦苦理缘起说。此乃所说，同续顺理，

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

「三者及最善理，诸苦之最」

Dukatikañceva tikadukañca;

三恶，三苦；

Tikatikañceva dukadukañca,

三苦，三恶，

Cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti. –

六种同顺之路，广大深远。」

Vuttā cha nayā veditabbā. Paccayavasena panetesu chasu ekekasmiṃ paṭṭhāne paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasena etena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitamidaṃ dhammānulomapaṭṭhānanti veditabbaṃ. Ayaṃ anulomapaṭṭhānanayo.

所说之路应当知晓。依缘而言，于六处各自对境法中，因缘随顺等四种道路的遍及，此为二十四道境的根本，即名为同顺道境。此为同顺之遍照路径。

Paccanīyapaṭṭhāne pana ‘‘nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayā. Akusalaṃ abyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca…pe… dve khandhā, cittasamuṭṭhānañca rūpa’’ntiādinā tikapaṭṭhāne, ‘‘nahetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetu dhammo uppajjati hetupaccayā. Nahetuṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca…pe… cittasamuṭṭhānañca rūpa’’ntiādinā dukapaṭṭhāne ca, ‘‘nahetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca nahetu nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayā. Nahetuṃ nakusalaṃ abyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’tiādinā dukatikapaṭṭhāne ca, ‘‘nakusalaṃ nahetuṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo nahetu dhammo uppajjatī’’tiādinā tikadukapaṭṭhāne ca, ‘‘nakusalaṃ nasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo nasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjatī’’tiādinā tikatikapaṭṭhāne ca, ‘‘nahetuṃ nasahetukaṃ dhammaṃ paṭicca nahetu nasahetuko dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā dukadukapaṭṭhāne cāti chasu paccanīyapaṭṭhānesu anulomatikapaṭṭhānādīsu chasu paṭṭhānesu vuttena sabbena pakārena pāḷinayo veditabbo. Idañca kusalādīnaṃ, hetuādīnañca dhammānaṃ paccayuppannabhāvapaṭikkhepavasena pavattattā dhammapaccanīyapaṭṭhānaṃ nāma jātaṃ. Tattha hi nakusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayapaṭikkhepo. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa paccayuppannabhāvapaṭikkhepo. Tathā ‘‘akusalaṃ abyākataṃ ekaṃ khandhaṃ paṭicca…pe… akusalā, abyākatā khandhā cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ uppajjatī’’ti evamādinā nayenettha attho veditabbo. Evamettha paccanīyapaṭṭhāne –

至于依缘见道说：『依恶法则生恶法，因缘所生，不善法不善不明。依一蕴不善…等依二蕴、心起及色』是三缘见；『依无因法，亦无因法所生缘』是无因见；『依无因恶法，不善恶法生』是三恶见；『依恶不因法，恶法生』是三恶苦见；『依恶不乐受所缘法，恶法生』是三苦见；『依无因不因法，无因法生』是两恶苦见。以上六种依缘见说，在所有六种依缘见中全部为巴利经典中所传之法理。此为涵盖善恶因缘法缘生理之依缘见，共名为法的依缘生起。于此，有『恶法所缘』，即为善之缘绝；曰『不善法生』，则为善之因绝，亦言恶之缘起，恶法因起。譬如『恶不明一蕴所缘…又言无明蕴、两蕴、心起及色』等对应之义，乃如是。依赖此理说，即法之依缘理者应知之。

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

「三法为主，恶法为次，……」

Dukatikañceva tikadukañca;

三为三，即三不三。

Tikatikañceva dukadukañca,

三不三，即不三三。

Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti. –

这六者，在缘起中，方法是深广而稳固的。

Vuttā cha nayā veditabbā. Paccayavasena panetthāpi ekekasmiṃ paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitamidaṃ dhammapaccanīyapaṭṭhānanti veditabbanti ayaṃ paccanīyapaṭṭhānanayo.

以上六种方法，应当理解为缘起。这些方法以缘为顺序，尽管在各自处所，上下四个缘的四个不同方法相依，二十四种方法得以成立，此即称为缘起方法。

Anulomapaccanīyapaṭṭhāne pana ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo dhammo uppajjati hetupaccayā. Kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’ntiādinā tikapaṭṭhāne, ‘‘hetuṃ dhammaṃ paṭicca nahetu dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā dukapaṭṭhāne ca, ‘‘hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca nahetu nakusalo dhammo uppajjatī’’tiādinā dukatikapaṭṭhāne ca, ‘‘kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo nahetu dhammo uppajjatī’’tiādinā tikadukapaṭṭhāne ca, ‘‘kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca nakusalo nasukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjatī’’tiādinā tikatikapaṭṭhāne ca, ‘‘hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca nahetu nasahetuko dhammo uppajjatī’’tiādinā dukadukapaṭṭhāne ca heṭṭhā vuttanayena sabbena pakārena pāḷinayo veditabbo. Idaṃ kusalādīnaṃ dhammānaṃ paccayattaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannānaṃ kusalādibhāvapaṭikkhepavasena pavattattā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ nāma jātaṃ. Tattha hi kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvavidhānaṃ. Nakusalo dhammo uppajjatīti kusalassa paccayuppannabhāvanivāraṇaṃ, tasmā ‘‘kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’ntiādinā vissajjanaṃ vuttanti veditabbanti evamettha anulomapaccanīyapaṭṭhāne –

在顺缘起方法中，谓“善法依止生，恶法生由不善因。善蕴依止，心起色现”，等此三种方法；谓“因法依止，非因法生因法”，等此二种方法；谓“因善法依止，不因恶法生”，等此二种方法；谓“善因法依止，恶因法不生”，等此二种方法；谓“善法依止，恶法不善果现”，等此两种方法；谓“有因法依止，无因法不生”，等此两种方法等，以下诸种说法，通为巴利经论所知。是了知善等法的缘起，而不误入断灭，故名缘起方法。所谓“善法依止”即善的因果关系成立；“恶法生由不善因”是善的因果障碍，因而“善蕴依止，心起色现”之类为否定蕴和缘起因果。证此，顺缘起方法中如此说法为显著者。

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

三法为妙，二恶为甚。

Dukatikañceva tikadukañca;

三为苦的，二为三苦；

Tikatikañceva dukadukañca,

三为苦者，二为苦多，

Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti. –

此六种正顺相续之法为道，深奥难解。

Vuttā cha nayā veditabbā. Paccayavasena panetthāpi ekekasmiṃ paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitamidaṃ dhammānulomapaccanīyapaṭṭhānanti veditabbanti ayaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānanayo.

此道已说，须当了知。缘起所依，此处各分别在各各缘起之正顺相续四种四种之道，合为二十四道集，此即法之正顺相续缘起道，应当了知。

Paccanīyānulomapaṭṭhāne ‘‘nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo…pe… nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjati hetupaccayā’’tiādinā tikapaṭṭhāne, ‘‘nahetuṃ dhammaṃ paṭicca hetu dhammo uppajjatī’’tiādinā dukapaṭṭhāne ca, ‘‘nahetuṃ nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu akusalo dhammo…pe… hetu abyākato dhammo uppajjatīti’’ādinā dukatikapaṭṭhāne ca, ‘‘nakusalaṃ nahetuṃ dhammaṃ paṭicca akusalo hetu dhammo…pe… abyākato hetu dhammo uppajjatī’’tiādinā tikadukapaṭṭhāne ca, ‘‘nakusalaṃ nasukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo…pe… abyākato sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjatī’’tiādinā tikatikapaṭṭhāne ca, ‘‘nahetuṃ nasahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjatī’’tiādinā dukadukapaṭṭhāne ca, heṭṭhā vuttena pakārena pāḷinayo veditabbo. Idañca kusalādidhammānaṃ paccayattaṃ paṭikkhipitvā tesaṃ paccayuppannabhāvaappaṭikkhepavasena pavattattā dhammapaccanīyānulomapaṭṭhānaṃ nāma jātaṃ. Tattha nakusalaṃ dhammanti kusalassa paccayabhāvanivāraṇaṃ. Akusalo dhammo uppajjatīti akusalassa uppattividhānaṃ. Kusalaṃ pana paṭicca kusalassa uppattiabhāvato ‘‘kusalo dhammo uppajjatī’’ti avatvā ‘‘akusalo dhammo uppajjatī’’ti labbhamānapadavasena vuttaṃ. Kusalaṃ, hi akusalaṃ, abyākataṃ vā sahajātapaccayaṃ katvā uppajjamāno kusalo nāma natthi, tasmā akusalassa ca abyākatassa ca vasena desanā katā. Evamaññattha. Evamettha dhammapaccanīyānulomapaṭṭhāne –

于缘起正顺道中：『恶法依善法而起，恶法若无因而起』等语谓之三道。『无因法依因法而起』等语谓之二道。『无因恶法依善因起，因无记法起』等语谓之二三道。『恶非因法依善因法起，因无记因法起』等语谓之三二道。『恶苦受缘善乐受法起，善无记乐受缘法起』等谓之三三道。『无因无因缘法依因因缘法起』等谓之二二道。以下所说须当以此法理解此巴利语之道。此即排除善法之因，因果关系断绝，由此关系成立法之正顺缘起道。其间恶法者即善法之因果障碍。恶法之生者为恶生之理。善法因善法生故语善法生，即称恶法生也。善法、恶法及无记法，本无先后因果自存，故对恶及无记法也以定法解释。如此而已。是破坏法之正顺缘起道理。

‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,

『三为苦道中，以二苦为最。』

Dukatikañceva tikadukañca;

又有二-三类与三-二类；

Tikatikañceva dukadukañca,

又有三-三类与二-二类，

Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti. –

逆顺六法中诸理甚深。」——

Vuttā cha nayā veditabbā. Paccayavasena panetthāpi tikapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasena ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitamidaṃ dhammapaccanīyānulomapaṭṭhānanti veditabbanti ayaṃ paccanīyānulomapaṭṭhānanayo.

所说六种理路，应当知晓。就缘的方面而言，在此亦于三法发趣等诸篇中，依各各缘的顺逆等四种四种理路，以一种方式，此法逆顺发趣乃以二十四种理路所庄严，应当如是了知。此即逆顺发趣之理路。

Evamidaṃ bhagavatā anulomapaṭṭhānādīsu catūsu ekekasmiṃ paṭṭhāne tikadukādīnaññeva channaṃ channaṃ nayānaṃ vasena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ samantapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ desitaṃ. Paccayavasena panetesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekasmiṃ paccayānulomādīnaṃ catunnaṃ catunnaṃ nayānaṃ vasenetaṃ channavutinayapaṭimaṇḍitaṃ hoti, dhammavaseneva cetaṃ pakaraṇaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānaṃ vuttanti ayamettha vibhaṅganayo.

如是，此一切发趣大论，乃世尊于顺发趣等四部发趣中，就各各一部发趣，依三法二法等六种六种理路，以二十四种理路所庄严而宣说。就缘的方面而言，于此二十四部发趣中各各一部，依顺缘等四种四种理路，此论则以九十六种理路所庄严；而就法的方面，此论即以二十四种一切发趣所宣说。此即此处之分别理路。

Mohavicchedaniyā abhidhammamātikatthavaṇṇanāya · 于断痴阿毗达摩母论义释中

Paṭṭhānamātikatthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《发趣论》母论义释已毕。

Nigamanakathā

结论

Ettāvatā ca –

此程度上，

§1

Mātikāyābhidhammassa, āraddhā atthavaṇṇanā;

关于法门纲领，已开始对意义加以说明；

Mohavicchedanī nāma, yā sā niṭṭhamupāgatā.

名为断疑者，是指烦恼习气已被断尽者。

§2

Niṭṭhaṃ yathāyaṃ sampattā, lajjīhi abhipatthitā;

断尽是指如实证得，应受无羞耻；

Sabbe niṭṭhaṃ tathā santā, samentu sumanorathā.

皆已断尽，如是安住，皆怀善意。

§3

Yo gambhīro sasādīnaṃ, samuddova bhayāvaho;

如深海一般深广，令人恐惧的猛毒般深沉者；

Kālesmiṃ dhīmatañcāpi, api ganthāvalokane.

在适当的时机里，也应精通文献的阅读与观察。

§4

Paṭhamantaradhānassa, abhidhammassa tassa yaṃ;

对于某些教义的初次消失，也就是其本质的消失；

Silālekhā nidhīnaṃva, dhammatthānaṃ pakāsikā.

犹如石刻铭文的储藏一般，昭示诸法义理。

§5

Nāvā viya samuddassa, sukhotaraṇapaddhati;

好比海上的船只，有通达彼岸的合适方法；

Pāḷiaṭṭhakathā cesā, parisuddhā anākulā.

此巴利注疏清净纯正，无有杂乱纷纷之弊。

§6

Nayatopi avikkiṇṇā, asaṃkiṇṇā nikāyato;

不论何种经部皆无散布或不分散的状况；

Yato sakkacca sotabbā, saddhammaṭṭhitiyā satā.

因其确实应当被听闻，且以正法为依止而成立。

§7

Saddhammaṭṭhitikāmena, anattukkaṃsanādito;

由于坚定持守正法，从无我思维起始；

Mayāpi vaṇṇayantena, racitā suddhacetasā;

我亦由一位善巧为人称述者以清净心智所作；

Tettiṃsabhāṇavārāya, parimāṇena tantiyā.

以三十句讲说之数，恰如选取之长绳为准绳。

§8

Mātikāvaṇṇanā yā sā, yāva niṭṭhaṃ yathābalaṃ;

此如纲目般的解说，至终究所能及之力；

Sabbatthasaṅgahā esā, anākulapadakkamā.

于诸处合辑而成，呈现清晰明了的步骤与次第。

§9

Yaṃ pattaṃ kusalaṃ tena, patvā sambodhimuttamaṃ;

所得之功德利益，乃因获得如此殊胜觉悟；

Niṭṭhaṃ pāpeyyamakhile, pāṇino hitacetasā.

以善心专注利众生者，必能究竟断除一切恶业。

§10

10.

Nānājanādhiramaṇīyatarassa,

诸种人等心爱乐闻、心悦意欢之事，

Coḷaraṭṭhassa bhāramadhivāhakulandharassa;

如昔日拘罗国之重担骆驼所承载的重物；

Kāveripūtasalilena hitālayassa,

如嘉利浊水润泽其所行住之境，

Rājādhirājavaravaṃsasupīṇitassa.

如大王中之王，顶戴繁盛荣贵的冠冕。

§11

11.

Majjhamhi coḷakakalaṅkanibhena maggaṃ,

在中间部位，好似涂满朱红颜料的道路，

Pūraṃ visālavibhavehi mahākulehi;

以广大而富饶的尊贵大家族为满盈，

Pākāracakkaparikhāhi ca gopurehi,

并以环绕环城的围墙和高楼为庄严，

Yuttaṃ janākulasusajjitarājamaggaṃ.

配合与众生家族相应装饰的皇城道路。

§12

12.

Sabbūpabhogaparibhogadhanehi nānā-

由各种丰富的生活用品和享用之物为财富，

Vaṇṇehi puṇṇavividhāpaṇikehi sobhaṃ;

以多种色彩各异的珍宝作为光辉装饰；

Coḷādhināgapuranandananāthabhūtaṃ,

如彼城中，名为忧阇那城，

Ye tattha sogatavihāravarābhirāmā.

此中所居住者，俱为善众，庄严悦目，生活其中安乐。

§13

13.

Tesaṃ mukhe janamanoharasatthubimba-

其众面容，显现生动美好之相，

Sambhāvite mahati sajjanamānanīye;

于广大社群中，因品行高尚而受尊敬；

Vijjālayehi udayācalasannibhehi,

如同光明之所映照，遍布学问殿堂而稳固，

Kelāsakūṭasikharopamacetiyehi.

又如戏乐高楼之巅，巍峨华美且崇高。

§14

14.

Pāsādahammiyavarehi ca maṇḍapehi,

以精美华丽的殿宇和华盖等装饰，

Jambambatālapanasāditarāvalīhi;

以及由红木、檀香木和黄金炼成的垂饰，

Nandopanandabhujagassa varassa bhoga-

宛如满载珍宝的宝藏与享乐，

Cakkāvalīsamasudhākatagopurehi.

如同环绕宫殿的车轮般华美坚固的高楼。

§15

15.

Yutte visālasikatāsitamāḷakehi,

配以宽广莲座和华丽花环，

Yutte susīlayatisaṅghanisevitamhi;

配以善行盛行、戒律严明的僧团所赞叹。

Kalyāṇakammaniratehi haṭūpahāre,

专注于善业的行持者，放弃杖棒；

Nāgajjunavhayavihāravare vasanto.

住于最佳的象栾间居所。

§16

16.

Nāmena yo dhutadharaggasamānanāmo,

持杖者，其名如法名相同，

Candova pākaṭanabhoditavītapañño;

如明月般显示显达无疑的智慧；

Satthantaresu nipuṇo piṭakattaye ca,

精通经藏之法于诸师中，

Vādībhayūthavipine migarājalīlo.

如同林中猛虎般勇猛威严的辩士。

§17

17.

Yo sāgarova na vilaṅghati sīlavela-

若有人如同大海一般，不违犯清净戒律的时节，

Mappicchatādiguṇasāravibhūsitatto;

被洁净端正的道德美德所庄严充满，

Joteti sāsanamalaṃ nikhilaṃ jahanto,

照耀着法的清净光明，断除一切污秽，

Sakkacca dhammavinayaṃ paridīpayanto.

真诚地宣扬戒律与法的教导，

§18

18.

Tenābhidhammapiṭakaṇṇavavippakiṇṇa-

以此从经藏的篇章中揭示开来，

Sārattharatnanikareva samuddharitvā;

如同从宝藏之海中提取出其核心义理般，

Sammāpajānagaḷalaṅkaraṇāya moha-

为具足正智之装饰，除惑断惑而成，

Vicchedanī viracitā ratanāvalī yā.

构成如宝链一般璀璨华美者。

§19

19.

Sāyaṃ pabhāsatu sukittivirājamānā,

愿其于夜间亦能光明炯炯，荣耀良善名声，

Dhammesu mohatimiraṃ vinihacca sammā;

于法中除灭迷惑黑暗而圆满正解；

Ābhātu tāva jinasāsanajoti yāva,

愿其永远闪耀如吉萨（佛陀）教法之光明，

Vattissatissa janatāhitamāvahantī.

承行此教，利益众生而兴盛不衰。

Iti coḷaraṭṭhe mahākassapattherena viracitā · 如是由住于朱腊国的大咖萨巴长老所造

Mohavicchedanī nāma · 名为《痴断》

Abhidhammamātikatthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《阿毗达摩论母义注》完毕。