三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附6. Yamakamātikā

6. Yamakamātikā

126 段 · CSCD 巴利原典
6. Yamakamātikā6. 双论母
Mūlayamakamātikatthavaṇṇanā根本双论母义释
Idāni yamakamātikāya saṃvaṇṇanānayo hoti. Sā panesā mūlayamakamātikā khandhaāyatanadhātusaccasaṅkhāraanusayacittadhammaindriyayamakamātikāti dasavidhā hoti. Kenaṭṭhena cettha yamakanti? Yugaḷaṭṭhena. Yugaḷaṃ hi ‘‘yamakapāṭihāriyaṃ’’, ‘‘yamakasālā’’tiādīsu ‘‘yamaka’’nti vuccati, iti yugaḷasaṅkhātānaṃ yamakānaṃ vasena desitattā imesu dasasu ekekampi, etesaṃ vibhajanattā niddesopi, sabbesaṃ samūhattā pakaraṇampi yamakaṃ nāma. Idha panetā niddesayamakaṃ upādāya ‘‘yamakamātikā’’tveva vuttā, tāsaṃ pana dasannaṃ yamakamātikānaṃ mūlayamakamātikā ādi. Tatthāpi ‘‘ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā. Ye vā pana kusalamūlā, sabbe te dhammā kusalā’’ti idaṃ yamakaṃ ādi. Tassa kusalamūlasaṅkhātānaṃ dvinnaṃ atthānaṃ vasena atthayamakanti vā, tesaññeva atthānaṃ anulomato paṭilomato pavattapāḷidhammavasena dhammayamakanti vā, anulomapaṭilomato pavattapucchāvasena pucchāyamakanti vā tidhā yamakabhāvo veditabbo. Sesesupi eseva nayo.
现在讲述称为相对对照之法。此处所谓根本相对对照,是指由五蕴、六处、十八界、四谛、业、感业、习气、心、法、根共十种相对对照组成。何以称为相对对照?以『对』者即双双配对也。因为成对之法如『对奇迹』、『对坛』等谓之『相对对照』。因两两相称而得名,诸此所指之十者皆分别说明,亦有分类,并整体涵摄,此章节称为相对对照。于此乃因所指相对对照,因此称为“相对对照法”。这些十种相对对照中,以其根本相对对照为首。虽说“凡有善法,皆以善为根;凡以善为根者,皆为善法”此为此相对对照之始。若从这些善根的两义之所在,谓之义相对照;亦或依正逆之法起灭转变谓之法相对照;又或依正逆法生起问答谓之问答相对照,共有三类相对照状态应当了知。余下诸理亦同此法分明解说。
Idāni imesaṃ yamakānaṃ vasena desitāya imissā mūlayamakamātikāya tāva nayayamakapucchāatthavārappabhedavasena pāḷivavatthānaṃ evaṃ veditabbaṃ – kusalattikamātikāya hi ‘‘kusalā dhammā’’ti idaṃ ādipadaṃ nissāya mūlanayo mūlamūlanayo mūlakanayo mūlamūlakanayoti ime cattāro nayā honti. Tesu ekekasmiṃ naye mūlayamakaṃ ekamūlayamakaṃ aññamaññamūlayamakanti tīṇi tīṇi yamakānīti dvādasa yamakāni. Ekekasmiṃ yamake anulomapaṭilomavasena dve dve pucchāti catuvīsati pucchā, ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthāti aṭṭhacattālīsa atthā.
以上就这些相对对照说,依据此根本相对对照的分类问答及义理重复之法,依巴利原文义应解说如下——以善法集成相对照为例,“善法”此语是此说始,依此为根本义、基础义、根本基础义、根本上基础义,共有四种义类。其中每一种义分根本义、等同根本义和异根本义,共三元合成十二种相对对照。在每一相对对照中,依其正逆问答态势有两对问答,共计二十四问答题。每一问答对因综艺疑惑而有两义,合计四十八义。
Tattha ye keci kusalāti kusalesu ‘‘kusalā nu kho, na kusalā nu kho’’ti sandehābhāvato imasmiṃ pade sanniṭṭhānattho veditabbo. Sabbe te kusalamūlāti ‘‘sabbe te kusalā dhammā kusalamūlā nu kho, na nu kho’’ti evaṃ vimativasena pucchitattā imasmiṃ pade saṃsayattho veditabbo. So ca kho veneyyānaṃ saṃsayaṭṭhāne saṃsayaṃ dīpetvā taṃvinodanatthaṃ bhagavatā vutto, tathāgatassa pana saṃsayaṭṭhānaṃ nāma natthi. Ito paresupi pucchāpadesu eseva nayo. Yathā ca kusalapadaṃ nissāya ime catunayādayo honti, akusalapadaṃ nissāyapi tatheva, abyākatapadaṃ nissāyapi tatheva, kusalādīni tīṇipi padāni ekato katvā niddiṭṭhaṃ nāmapadaṃ nissāya tathevāti kusalattikamātikāya catūsu padesu sabbepi soḷasa nayā, aṭṭhacattālīsa yamakāni, channavuti pucchā, dvānavutisataṃ atthā ca uddesavasena vuttāti veditabbā. Ettāvatā mūlavāro hetuvāro nidānavāro sambhavavāro pabhavavāro samuṭṭhānavāro āhāravāro ārammaṇavāro paccayavāro samudayavāroti sabbepi dasa vārā honti. Tattha mūlavāre āgataparicchedeneva avasesesupi nayādayo veditabbā. Pāḷi panettha atisaṃkhittā. Iti sabbesupi dasasu vāresu saṭṭhisataṃ nayā, asītiadhikāni cattāri yamakasatāni, saṭṭhiadhikāni nava pucchāsatāni, vīsādhikāni ekūnavīsati atthasatāni ca uddiṭṭhānīti veditabbāni.
其中凡有关“何谓善”即对“善法”中的“善否”存疑的文义,应分辨其存在义。全部这些善的根本,应问“众多善法是否皆为善之根本?”此为划分疑惑的文义。此处需要辨识有无疑惑状态。对于有疑惑之处,世尊曾说演说以解疑,但如来本无疑惑之境。此理亦适用于其他疑问句。若依善语做基础,则与此四种根本义诸例相同。依无善语同理,依不决语同理。归纳于善法相对对照四义内,共有十六种义类,对应四十八种相对对照,二千余问答,以及一千左右义理阐述。至此根本辩析、因缘辩析、起源辩析、发生辩析、催生辩析、资粮辩析、所缘辩析、条件辩析、集起辩析总计十种辩析皆包含。根本辩析尤以来历解析为主,其余类别均可知晓。巴利文于此甚简略。总之于此十种辩析共六千数百义,八十余相对对照百余问答数千义理,皆当知晓。
Evamettha nayayamakapucchā atthavārappabhedavasena pāḷivavatthānaṃ viditvā idāni tassā anuttānapadatthānusāreneva vibhaṅganayasahito saṅkhepatthavaṇṇanānayo evaṃ veditabbo – tattha ye kecīti anavasesavacanaṃ. Kusalā dhammāti anavajjasukhavipākā nissattasabhāvā. Sabbe te kusalamūlāti kiṃ te sabbeyeva kusalamūlā hontīti pucchā. Imāni pana vissajjanamātikāya natthi. Yamakamātikāya hi sabbattha pucchāpadāneva uddhaṭāni, na vissajjanānīti. Vissajjanāni pana niddeseyeva vuttāni, tasmā sabbattha niddesanayeneva vissajjanamukhaṃ dassayissāma. Imissāva ‘‘ye keci kusalā dhammā, sabbe te kusalamūlā’’ti pucchāya vibhaṅganayena idaṃ vissajjanamukhaṃ. ‘‘Tīṇeva kusalamūlāni, avasesā kusalā dhammā na kusalamūlā’’ti tassā cāyamattho – na te sabbe kusalā dhammā kusalamūlāni honti, alobhādīni pana tīṇeva kusalamūlānīti. Ye vā pana kusalamūlā tayo alobhādayo kusalānaṃ mūlāti vuttā, sabbe te kusalā dhammāti kiṃ te sabbe tayopi dhammā kusalāti pucchā. Tassā niddese ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Tassa tesaṃ tiṇṇaṃ mūlānaṃ kusalabhāvampi sampaṭicchāmīti attho. Ayaṃ tāva mūlanaye mūlayamakanayo.
如此依据辩析、相对对照、问答及义理差别,通晓巴利词义后,现谈其无余的文义归纳及要义说明——其中“诸善法”名词为非限定词义,意谓善法为无玷污、安乐和果报的本性行为。问“所有这些善的根本”者即“是否所有这些皆为善之根基”?此非根本相对法中的无余限定类别。在相对对照法中,于所有问答句均显现问句形式,并非不定句。于无余说明句中,专门用于指染点明,因此诸处皆以说明型句作为无余之首句,为明示之用。对此“凡有善法,皆为善法之根”的问句,经过辩析归类即“只有三种根,本质上存在的善法不属根”的含义。即非所有善法皆为根,诸贪、瞋、痴等为根者,仅此三根。谓之三种善根,亦即不贪欲等三根。若曰“以这三种善根为根者,皆为善法”,则对所有根中善法之义成问。释曰“称之为‘吁请者’”,即说明。意在示现三种根的全备善性。此即根本义、基础义所在。
Ekamūlayamake pana sabbe te kusalamūlena ekamūlāti gaṇanaṭṭhena ekamūlakaṃ aggahetvā samānatthena gahetabbā, ayaṃ hettha attho – ‘‘sabbe te kusalamūlena ekaṃ samānaṃ mūlaṃ etesanti ekamūlā’’ti. Yaṃ phassassa mūlaṃ, kiṃ tadeva vedanādīnanti ayaṃ pucchā. Atha nesaṃ tathābhāvaṃ sampaṭicchanavasena ‘‘āmantā’’ti vibhaṅge vissajjanaṃ. Ye vā pana kusalamūlena ekamūlā, sabbe te dhammā kusalāti pucchā. Tassā pana kusalacittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ kusalamūlena ekamūlameva, na kusalaṃ, phassādidhammajātaṃ pana kusalamūlena ekamūlañceva kusalañcāti idaṃ vissajjanaṃ. Yatheva hi phassādīnaṃ alobhādayo suppatiṭṭhitabhāvasādhanena hetupaccayattā mūlaṃ, tathā taṃsamuṭṭhānarūpassāpīti taṃrūpampi arūpadhammehi saddhiṃ samānamūlanti vuccati, na pana kusalaṃ anavajjasukhavipākattābhāvā. Ekamūlayamakanayo.
至于单根相对照,此即全部善根取其单数相等算作单根,意即“由所有善根中的同一根为一根”之理。此示范义即“由众善根中选一同根为单根”,如“触之根”即“何为该根?即为触觉受等此计”。这即提问之问句。进而针对这个情况,说明词用“吁请”,即加以划分和说明。若问“由善根单根为根者,所有法皆是善法否?”实则“善心生起中所有善法皆以单一根为根”,非善法本身。由此说明“触等身心法起皆属于善根单根”,以此辨除“非善”,此即说明义。论证如“当触等不贪根凭正因缘而巩固为根,则该心身缘起之根,同属一体,不为非善故也”。此即单根相对照义。
Aññamaññamūlayamake pana ‘‘ye keci kusalā’’ti apucchitvā ‘‘ye keci kusalamūlena ekamūlā’’ti pucchā katā. Kasmā? Imināpi byañjanena tassevatthassa sambhavadassanatthaṃ, kusalasamuṭṭhānarūpassāpi sampiṇḍanatthañca. Aññamaññamūlāti sabbeva te kiṃ aññamaññassa hetupaccayaṭṭhena mūlāni hontīti pucchā. Tassā yāni dve tīṇi mūlāni ekato uppajjanti, tāneva ekamūlāni ceva aññamaññamūlāni ca, avasesā kusalamūlasahajātā rūpārūpadhammā kusalamūlena ekamūlāva, na ca aññamaññamūlāti vissajjanaṃ. Tasseva paṭilomanaye sabbe te aññamaññamūlā alobhādayo kusalāti pucchā. Āmantāti vissajjanaṃ. Mūlanayo.
至于异根相对照,则谓“诸善法如何?”即对应“以各善根单根为根”,此为疑问。因此表现善法聚成及相应显现。所谓异根者,谓所有诸根因缘分别而成根,意即彼此以因缘所起为根之义而分别问。对此问答释义,“皆为异根之咨询”,此即说明语。于正逆类问答间,所有皆属异根不可混。这类问话称为“相反类”,乃言“所有异根皆为无贪之善”,意即问答之性质。此为根本义解析。
Yathā ca mūlanaye mūlayamakaekamūlayamakaaññamaññamūlayamakavasena chabbidhā pucchāvissajjananayā vuttā, evaṃ mūlamūlanayādīsupi veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – sabbe te kusalamūlamūlāti sabbe te kusalamūlasaṅkhātā mūlā, kusalamūlamūlātveva attho. Ekamūlamūlāti samānaṭṭhena ekameva mūlamūlaṃ etesanti ekamūlamūlā, samānamūlamūlātveva attho. Aññamaññamūlamūlāti aññamaññassa mūlaṃ aññamaññamūlaṃ, taṃ hetupaccayaṭṭhena mūlaṃ etesanti aññamaññamūlamūlā, aññamaññamūlamūlātveva attho. Sesaṃ tādisamevāti. Mūlamūlanayo.
如同『根本因』中有『单一的根本因』、又有『相互区别的根本因』等六种问答释疑相似,根本因及因缘亦当如此理解。此处的特别之处在于——凡所有善根皆称为根;所有名为善根的因皆为根,因善根即根之义。所谓单一根本因者,谓同一性质而为同一根本因,意谓同性质根本因之义。所谓相互区别的根本因者,谓彼此之间因的根彼此不同,即彼此区别的根本因,亦即彼此差别根本因之义。余亦同此。此即『根本因理』。
Mūlakanaye pana sabbe te kusalamūlakāti sabbe te kusalā hetupaccayaṭṭhena kusalabhūtaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlakāti pucchā. Āmantāti vissajjanaṃ. ‘‘Ye vā pana kusalamūlakā, sabbe te dhammā kusalā’’ti pucchā. Yaṃ rūpaṃ, taṃ ṭhapetvā sesaṃ kusalanti vissajjanaṃ, sesaṃ tādisamevāti. Mūlakanayo.
而在『具根因』中,所有这些都称为善根因,谓所有因缘皆因善而起,称为善根因。『因』者意为『所引出』。此问答即释“凡所有善根因,皆为善法”,设立此形象,置于此后,其余均称为善,以此释之,其余同上,即『具根因理』。
Mūlamūlakanaye pana kusalamūlamūlakāti kusalamūlasaṅkhātaṃ mūlaṃ etesanti kusalamūlamūlakā. Sesaṃ tādisamevāti.
在『根本具根因』中,则谓皆称善根具根因,即名为善根因所统摄之根本因,余同前述。
Ayaṃ tāva kusalapadesu pucchāvissajjananayo. Akusalapadādīsupi eseva nayo. Ayaṃ pana viseso – akusalapadamūlesu ekamūlayamake ‘‘ye keci akusalā dhammā, sabbe te akusalamūlena ekamūlā’’ti paṭhamapucchāya ‘‘ahetukaṃ akusalaṃ akusalamūlena ekamūla’’nti niddese vissajjanaṃ kataṃ. Tattha ahetukaṃ akusalanti dvīsu mohamūlacittesu mohaṃ sandhāya vuttaṃ, abyākatapadamūlesu ekamūlayamake ‘‘ye keci abyākatā dhammā, sabbe te abyākatamūlena ekamūlā’’ti pucchāya ‘‘ahetukaṃ abyākataṃ ṭhapetvā sesā abyākatamūlena ekamūlakā’’ti vissajjanaṃ. Tattha ahetukaṃ abyākatanti aṭṭhārasāhetukacittuppādā, rūpaṃ, nibbānañca. Ettha ca kiñcāpi sahetukaabyākatacittasamuṭṭhānarūpampi abyākatamūlena ekamūlameva, taṃ pana abbohārikaṃ katvā niddese ekato labbhamānakavasenapetaṃ vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ.
此乃针对善根品所设立的问答释疑。在不善品等亦是同样理。此处特别之处,在于不善品的根中,单一根本因中,有第一问:“凡所有不善法,皆为一根本,不生因的不善,由此根本而生”,以此释疑。此中『不生因』不善,即所谓两种愚痴根本之心所生的无因不善,拘无明确性称的根中,设有唯一根本因:“凡所有拘无明确法,皆由拘无明确之根为一根本”,问答释疑说:“置无因拘无明确法于此,余为拘无明确根本”,此中无因拘无明确谓八十八种无因起的心所、色、涅槃法等皆包含于此。若又有因和因缘所起拘无明确现象亦属此根,然此仅略作抽象表示,作为教理陡增、服从教义的释疑题材。
Nāmapadamūlesu ca ‘‘ye keci nāmā dhammā, sabbe te nāmamūlā’’ti pucchāya ‘‘naveva nāmamūlāni, avasesā nāmā dhammā, na nāmamūlā’’ti vissajjanaṃ. Ekamūlanaye panettha ‘‘ye keci nāmā dhammā, sabbe te nāmamūlena ekamūlā’’ti pucchā. ‘‘Ahetukaṃ nāmaṃ ṭhapetvā sesaṃ nāmamūlena ekamūla’’nti vissajjanaṃ. Tattha ahetukacittuppādavicikicchuddhaccasampayuttamohanibbānavasena ahetukaṃ nāmaṃ veditabbaṃ. Sesaṃ sabbattha kusalapade vuttānusārena suviññeyyamevāti. Ayaṃ mūlavāre nayo.
对于『名称根』,问曰“凡所有名称法,皆为名称根”,说:“唯名为名称根,余余名称不为名称根”作此释疑。又在单一根本因处说:“凡所有名称法,皆由名称根为唯一根本”,释:“置无因名称于此,余为名称根”,此处无因名称应是无因起心所及无疑净灭之智慧之名称。其余处依善根问答释疑法应当如此详细明了,此即所谓『根本分断理』。
Ito paresu hetuvārādīsu navasu vāresu mūlavārasadisova sabbattha saṃvaṇṇanānayo. Hetuādipadamattameva hettha viseso, tāni ca mūla-saddapariyāyato alobhādihetukāneva. Alobhādayo hi sahajātadhammasaṅkhātassa attano phalassa patiṭṭhānaṭṭhena mūlaṃ. Tassa nipphādanatthaṃ hinoti pavattatīti hetu, ‘‘handa naṃ gaṇhathā’’ti dassentaṃ viya attano phalaṃ nidetīti nidānaṃ. Etasmā phalaṃ sambhavatīti sambhavo. Pabhavatīti pabhavo. Samuṭṭhāti taṃ ettha, etenāti vā samuṭṭhānaṃ. Taṃ āharatīti āhāro. Apaṭikkhipitabbaṭṭhena tena ālambīyatīti ālambaṇaṃ. Etaṃ paṭicca taṃ etīti paccayo. Etasmā taṃ samudetīti samudayo. Sabbaṃ kāraṇapariyāyena vuttā ‘‘mūlaṃ hetu nidānañcā’’ti gāthā dasannampi vārānaṃ uddānagāthā nāma. Ayaṃ mūlayamakamātikatthavaṇṇanānayo.
自此以后,在他处诸如因缘义等新篇章中,根本分段理皆普遍适用。因缘诸语单纯指此处属于根本字义,且所说均是贪等因缘,因贪等为与生俱来的自然法,名为『自身果报依止之根』。因建灭故称为因,即指示“请勿取此”,示其果报之本,以此为因。因因生故应称为生,应为蕴生故言为生。蕴聚集即此,因聚集称为聚,因聚集取之为所食用,即为依止。依止为条件,借此而生。故因聚集生故,义为因缘,此皆因缘因果之论语有语曰:“根、因、缘”,并为十种韵文开头歌,为根本因之详细讲述。此乃根本因根理最细致的阐释篇。
Khandhayamakamātikatthavaṇṇanā蕴双论母义释
Khandhayamakapāḷiyā pana pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ – ‘‘pañcakkhandhā’’ti padaṃ ādiṃ katvā yāva ‘‘na khandhā na saṅkhārā’’ti padaṃ, tāva pavattā ayaṃ khandhayamakamātikā nāma. Sā paṇṇattivārassa ‘‘uddesavāro’’tipi ‘‘pucchāvāro’’tipi vuccati. So ca padasodhanavāro padasodhanamūlacakkavāro suddhakhandhavāro suddhakhandhamūlacakkavāroti catūhi nayavārehi paṭimaṇḍito. Tattha ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa’’ntiādinā nayena padameva sodhetvā gato padasodhanavāro nāma. So anulomapaṭilomavasena duvidho hoti . Tassa anulomavāre ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpa’’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘‘na rūpaṃ na rūpakkhandho, na rūpakkhandho na rūpa’’ntiādinā pañca vārā.
此处所谓五蕴之名称,以巴利文为标准,应如此了解——从“pañcakkhandhā”(五蕴)词头开始至“na khandhā na saṅkhārā”(非蕴,非行)词尾,全段即称为五蕴之对立表。此为词类相对的章节,称“目的对立段”或“询问对立段”。它由词义纯化阶段(padasodhanavāro)、词义纯洁法轮阶段(padasodhanamūlacakkavāro)、清净蕴阶段(suddhakhandhavāro)以及清净蕴根本法轮阶段(suddhakhandhamūlacakkavāro)四个相辅之层面构成。其中文字纯化阶段乃指通过“色即色蕴,色蕴即色”等对立方式,以语词本身予以净化,称为词义纯化;此阶段又分顺序对立与逆序对立两种。顺序对立处,诸如“色即色蕴,色蕴即色”之五组对句;逆序对立处,则为“非色,非色蕴,非色蕴,非色”之五组对句。
Tato paraṃ tesaññeva padasodhanavāre sodhitānaṃ khandhānaṃ ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’’tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato padasodhanamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya padasodhanamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tassa anulomavāre ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho, khandhā vedanākkhandho’’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘‘na rūpaṃ na rūpakkhandho, na khandhā na vedanākkhandho’’tiādīni vīsatimeva.
又今于上述词义纯化阶段中,将五蕴名分别予以词义纯化,得“色即色蕴,蕴即受蕴”等四组四轮之法,构为词义纯化根本法轮。此亦分顺序与逆序两种对立。顺序处如“色即色蕴,蕴即受蕴”等句,合计二十对;逆序处如“非色,非色蕴,非蕴,非受蕴”等句,亦二十对。
Tato paraṃ ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā rūpa’’ntiādinā nayena suddhakhandhavaseneva gato suddhakhandhavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tassa anulomavāre ‘‘rūpaṃ khandho , khandhā rūpa’’ntiādīni pañca yamakāni. Paṭilomavārepi ‘‘na rūpaṃ na khandho, na khandhā na rūpa’’ntiādīni pañceva.
尔后以“色蕴即色,蕴即色”等对句为缘,以清净蕴现象为缘,构成清净蕴法轮。此亦遵顺序逆序对立体式,顺序有“五组对应”,逆序亦有“五组对应”。
Tato paraṃ tesaññeva suddhakhandhānaṃ ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā vedanā’’tiādinā nayena ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri cakkāni bandhitvā gato suddhakhandhamūlakānaṃ cakkānaṃ atthitāya suddhakhandhamūlacakkavāro nāma. Sopi anulomapaṭilomavasena duvidho hoti. Tassa anulomavāre ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā vedanā’’tiādīni ekekakhandhamūlakāni cattāri cattāri katvā vīsati yamakāni. Paṭilomavārepi ‘‘na rūpaṃ na khandho, na khandhā na vedanā’’tiādīni vīsatimeva. Evamettha catūsu nayavāresu ekaṃ yamakasataṃ, dve pucchāsatāni, ekekapucchāya sanniṭṭhānasaṃsayavasena dve dve atthe katvā cattāri ca atthasatāni uddiṭṭhānīti veditabbāni.
复次于上述清净蕴法轮中,取“色蕴即色,蕴即受”等句,分设四组四轮,即每蕴之根本,由四轮相系,称清净蕴根本法轮。此亦含顺序逆序两种对立。顺序中有二十对对应,逆序亦有二十对。如此于四种对立中,一百对立组合计百对对句,二百问答,并依每问中内容相应疑问,厘列四百义项。这即为应知之义。
Evametissā pāḷivavatthānaṃ viditvā idāni anuttānapadatthānusārena vibhaṅganayasahitasaṅkhepatthavaṇṇanānayo evaṃ veditabbo. Pañcakkhandhāti ayaṃ yamakavasena pucchitabbānaṃ khandhānaṃ uddeso. Rūpakkhandho…pe… viññāṇakkhandhoti tesaññeva pabhedato nāmavavatthānaṃ. Tato paraṃ padasodhanavārādayo cattāro nayavārā. Tattha rūpaṃ rūpakkhandhoti yaṃ kiñci ‘‘rūpa’’nti vuccati, sabbaṃ taṃ ‘‘rūpakkhandho’’ti pucchatīti vacanasodhanatthaṃ pucchā. Tassā ca ‘‘piyarūpaṃ sātarūpaṃ rūpaṃ na rūpakkhandho, rūpakkhandho rūpañceva rūpakkhandho cā’’ti idaṃ niddesanayena vissajjanaṃ. Tattha piyarūpaṃ sātarūpantiādīsu yaṃ ‘‘rūpa’’nti vuttaṃ, taṃ rūpameva na rūpakkhandho. Yo pana ‘‘rūpakkhandho’’ti vutto, so ‘‘rūpa’’ntipi ‘‘rūpakkhandho’’tipi vattuṃ vaṭṭatīti attho. Rūpakkhandho rūpanti ettha pana ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ rūpakkhandhassa niyamena rūpanti vattabbattā. Vedanā vedanākkhandhoti pucchāya, vedanākkhandho vedanāti pucchāya ca ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Saññāsaññākkhandhoti pucchāya ‘‘papañcasaññā’’tiādīsu āgatā diṭṭhisaññā saññā na saññākkhandho, saññākkhandho saññā ceva saññākkhandho cāti vissajjanaṃ. Saññākkhandho saññāti pucchāya ca ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Saṅkhārā saṅkhārakkhandhoti pucchāya ‘‘aniccā vata saṅkhārā’’tiādīsu āgato saṅkhārakkhandho, tato avasesā saṅkhatadhammā saṅkhārā na saṅkhārakkhandhoti vissajjanaṃ. Saṅkhārakkhandho saṅkhārāti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Viññāṇaṃviññāṇakkhandhoti pucchāya, viññāṇakkhandho viññāṇanti pucchāya ca ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ.
综上所述,此为巴利文对色、受、想、行、识五蕴名做的答问说明。五蕴指以相成对形式表示应问之蕴义。色蕴、识蕴等,乃依其差别而有不同的名称及解释。又有四种词义纯化法轮,即词义纯化段、词义纯化根本法轮、清净蕴法轮与清净蕴根本法轮。所谓“色即色蕴”,指凡含“色”字者均统属“色蕴”称谓,设问即为辨析词中细别含义。例如所谓“亲色”“细色”诸色类,不属色蕴称谓,唯“色蕴”一词专指一切色的总类也。谓“色蕴”者,意在同称“色”,用以统一归纳。对“受蕴”“想蕴”等词亦然。此文尚详尽论述何谓受、想、行、识蕴之名称由来,及其词义范围,以答见谛者所异疑。文中“āmanā”为披露含义,说明各蕴名称之既定规定。受、想、行、识诸蕴亦复如是。此即五蕴名称由来及其限定之根本说明。
Paṭilomavāre na rūpaṃ na rūpakkhandhoti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Tassa rūpa-saddavacanīyā dhammā rūpakkhandho na hontīti attho. Na rūpakkhandho na rūpanti pucchāya rūpakkhandhavirahitā ‘‘piyarūpaṃ sātarūpa’’nti vuttā dhammā na rūpakkhandho, rūpaṃ, piyarūpasātarūparūpakkhandhavirahitā pana dhammā na rūpakkhandho ceva na rūpañcāti vissajjanaṃ. Na vedanā na vedanākkhandhoti pucchāya, na vedanākkhandho na vedanāti pucchāya, na saññā na saññākkhandhoti pucchāya ca ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Na saṅkhārā na saṅkhārakkhandhoti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Na saññākkhandho na saññāti pucchāya pana diṭṭhisaññā na saññākkhandho, saññā, taṃ diṭṭhisaññaṃ, saññākkhandhañca ṭhapetvā avasesā na ceva saññā na ca saññākkhandhoti vissajjanaṃ. Na saṅkhārā na saṅkhārakkhandhoti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Na saṅkhārakkhandho na saṅkhārāti pucchāya saṅkhārakkhandhaṃ ṭhapetvā avasesasaṅkhatadhammā na saṅkhārakkhandho, saṅkhārā, asaṅkhatā pana dhātu na ceva saṅkhārā na ca saṅkhārakkhandhoti vissajjanaṃ. Na viññāṇaṃ na viññāṇakkhandhoti pucchāya, na viññāṇakkhandho na viññāṇanti pucchāya ca ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Imināva nayena ito paresupi sabbattha vissajjananayo veditabbo, visesamattameva pana vakkhāma.
逆序对立句如“非色,非色蕴”等,意谓排除非色、非色蕴称谓的事物,即表示色蕴所应包含的范畴内事物的界限。此意在指出包含“色蕴”之语义范围,非包含其他非色蕴之事。继而论述“非色蕴”意指没有色蕴属性的事物,虽为“亲色”“细色”等依然非色蕴范畴。证实“不含色蕴”的即非色、非色蕴物。对受、想、行、识蕴亦做同样的解释。又指出有些有“想”字的,非想蕴称谓,如“分别想”等为异见想,不纳入想蕴。结论为依此规律,于他处亦当套用此类说明,现仅就此作略述。
Padasodhanamūlacakkavāre pana ayaṃ viseso – khandhā vedanākkhandhoti ye keci khandhā, sabbe te vedanākkhandhoti pucchā. Tassā ‘‘vedanākkhandho khandho ceva vedanākkhandho ca, avasesā pana khandhā, na vedanākkhandho’’ti vissajjanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Paṭilome pana na khandhā na vedanākkhandhoti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. Ettha ca ye paññattinibbānasaṅkhātā dhammā khandhāpi na honti, te yasmā vedanākkhandhopi na hoti, tasmā ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ, sesaṃ suviññeyyameva. Padasodhanamūlacakkavāro.
就语词的净化根本轮回而言,此乃特殊例证——所谓蕴、受蕴者,即问及诸蕴悉皆为受蕴时,即答曰“受蕴蕴者即是蕴,亦即受蕴蕴,余蕴则非受蕴”,由此判定。其余亦依此理。反之否定问及“非蕴非受蕴”者则答曰“阿曼陀”。此处所言诸依名所成法非为蕴者,由于非受蕴蕴,即以“阿曼陀”判定,余义自当明了无疑。此即语词净化根本轮回。
Suddhakhandhavāre pana ‘‘rūpaṃ khandho’’ti pucchāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ piyarūpādīnañca pañcasu khandhesu saṅgahitattā. ‘‘Khandhā rūpa’’ntiādīsu ye keci khandhā, sabbe te rūpakkhandhotiādinā attho gahetabbo. Teneva hissa niddese ‘‘khandhā rūpa’’ntiādinā padaṃ anuddharitvā ‘‘khandhā rūpakkhandho’’tiādinā atthavaseneva padaṃ uddharitvā ‘‘rūpakkhandho khandho ceva rūpakkhandho ca, avasesā khandhā, na rūpakkhandho’’ti vissajjanaṃ kataṃ. Teneva ca kāraṇena suddhakhandhavāroti vutto. Vacanasodhane viya hi ettha na vacanaṃ pamāṇaṃ, yathā pana suddhakhandhā labbhanti, tathā tathā atthova pamāṇaṃ. Parato āyatanayamakamātikādīsupi eseva nayo. Paṭilome ‘‘na rūpaṃ na khandho’’ti yaṃ dhammajātaṃ rūpaṃ na hoti, taṃ khandhopi na hotīti pucchā, tassā ‘‘rūpakkhandhavirahitā khandhā, na rūpaṃ, tathā nibbānaṃ na pana rūpañceva na khandho cā’’ti vissajjanaṃ. Sesaṃ suviññeyyameva. Suddhakhandhavāro.
关于清净蕴轮回,则当“色为蕴”问时,以“阿曼陀”应答,即体现在色等五蕴的总合性。凡谓“五蕴”“色等蕴”者,当皆着眼于色蕴之义。依此理,于释义中提取“蕴色”等语,按其义举例阐明为“色蕴即蕴,亦即色蕴蕴,余蕴非色蕴”之结论,遂成判定。以此因缘,名为清净蕴轮回。如同词语净化般,此处无谓词句长度,因得清净蕴此义故规模不同。且从外延观,如根界名称及分类亦同理。反之“非色非蕴”之因缘,即色非属法所成,故非蕴者,问时答曰“非色蕴蕴之蕴,非色,涅槃亦非色与蕴”,此余义自明。此即清净蕴轮回。
Suddhakhandhamūlacakkavārepi ‘‘khandhā vedanākkhandho’’tiādinā heṭṭhā vuttanayena attho veditabboti ayaṃ paṇṇattivāre nayo.
于清净蕴根本轮回,亦称“蕴为受蕴”等,以上层的指称理可得明晰,这即属名相轮回。
Yasmā pana niddese imissā pana mātikāya paṇṇattivārasaṅkhātaṃ niddesaṃ vatvā tato imaṃ mātikākkamaṃ muñcitvā aparena pariyāyena aññepi uddesavāravirahitā ‘‘pavattivāro pariññāvāro’’ti dve mahāvārā pucchāvissajjanavasena vuttā, tasmā tesaṃ dvinnampi vārānaṃ nayo dassetabbo. Tato pavattivāre tāva pāḷivavatthānapubbikā mukhamattappakāsanā – imasmiṃ hi uppādavāro nirodhavāro uppādanirodhavāroti tayo antaravārā honti. Tattha uppādavāre tāva tiṇṇaṃ addhānaṃ vasena cha kālabhedā honti paccuppanno, atīto, anāgato, paccuppannenātīto, paccuppannenānāgato, atītenānāgatoti. Evametesu chasu kālabhedesu yvāyaṃ paṭhamo paccuppanno, tattha puggalato okāsato puggalokāsatoti tayo vārā honti.
因释义中此卷所说诸名相轮回已有分类说,后复舍弃本卷而以别种方法阐述称作“流转轮回”和“知识轮回”二大轮回作为问答判定,因而二者轮回须合并视为一体。于流转轮回方面,以巴利文义项系统表征之,谓此生起轮回、止息轮回、起止合一轮回三种差别。于生起轮回中有三类时间差别:现生、已往、未来所生,以及现生而非已往,现生而非未来,非已往亦非未来这六种时间互别之现象。于此六种时间中以第一现生为第一轮回,依个体和人员之存在,遂成个体和人员对应之三轮回。
Tattha ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjatīti? Asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho uppajjati. Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca uppajjati, vedanākkhandho ca uppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatīti? Arūpaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ vedanākkhandho uppajjati, no ca tesaṃ rūpakkhandho uppajjati. Pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ vedanākkhandho ca uppajjati, rūpakkhandho ca uppajjati. Yassa rūpakkhandho uppajjati…pe… tassa viññāṇakkhandho uppajjati…pe… yassa vā pana viññāṇakkhandho uppajjati, tassa rūpakkhandho uppajjatīti…pe… pañcavokāraṃ …pe… uppajjatī’’ti evaṃ rūpakkhandhamūlakāni cattāri, ‘‘yassa vedanākkhandho uppajjati, tassa saññākkhandho uppajjatī’’tiādinā ca vedanākkhandhamūlakāni tīṇi, saññākkhandhamūlakāni dve, saṅkhārakkhandhamūlakaṃ ekanti evametāni paccuppannakāle puggalavāre anulomanaye dasa yamakāni honti. Tattha rūpakkhandhamūlakesu catūsu ādito ekameva pāḷiyaṃ vissajjitaṃ, sesāni tena sadisavissajjanānīti tantiyā lahubhāvatthaṃ saṃkhittāni.
于此说:“色蕴若生起,则受蕴生起乎?于无识有生者中仅色蕴生起,不受蕴生起。五种形态生起于彼,则色蕴和受蕴俱生起。受蕴若生起,则色蕴生起乎?无色者生起仅受蕴出现,不色蕴。五种形态生起时,色蕴和受蕴俱生起。色蕴若生起……复言……则识蕴亦生起。识蕴若生起,则色蕴生起乎?如五种形态生起则两俱生起”,此即色蕴为根者四条规则;“受蕴为根”亦谓三条规则;“想蕴为根”二条,“行蕴为根”一条。此类根据生起时间等次序依个体轮回排列,共有十对轮回。于前述四条色蕴为根中首条为离经据以废止,其余皆依类似破除判定,简略表述以省力。
Vedanākkhandhamūlake pana sabbattha ‘‘āmantā’’ti ekasadisameva vissajjanaṃ. Vedanādīsu uppannesu niyamena saññādīnaṃ uppajjanato tattha sabbāni saṃkhittāni. Yathā ca puggalavāre dasa yamakāni, evaṃ okāsavārepi ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjati, tattha vedanākkhandho uppajjatīti? Asaññasatte tattha…pe… pañcavokāre tattha…pe… uppajjatī’’tiādinā, puggalokāsavārepi ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjati, tassa tattha vedanākkhandho uppajjatīti? Asaññasattaṃ…pe… pañcavokāraṃ…pe… uppajjatī’’tiādinā. Paccuppannakāle tīsu vāresu anulomanaye tiṃsa yamakā honti. Yathā anulomanaye tiṃsa, evaṃ paṭilomanayepi ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjati, tassa vedanākkhandho nuppajjatīti? Arūpaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho nuppajjati, no ca tesaṃ vedanākkhandho nuppajjati. Sabbesaṃ cavantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjati vedanākkhandho ca nuppajjati. Yassa vā pana vedanākkhandho nuppajjati, tassa rūpakkhandho nuppajjatīti? Asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ vedanākkhandho nuppajjati, no ca tesaṃ rūpakkhandho nuppajjati. Sabbesaṃ cavantānaṃ tesaṃ vedanākkhandho ca nuppajjati rūpakkhandho ca nuppajjatī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatīti? Uppajjati. Yattha vā pana…pe… nuppajjatīti? Uppajjatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjati, tassa tattha vedanākkhandho nuppajjatīti…pe… sabbesaṃ cavantānaṃ tadubhayaṃ nuppajjatī’’tiādinā cāti tiṃsa yamakā. Evaṃ paccuppannakāle saṭṭhi yamakāni, taddiguṇā pucchā, taddiguṇā ca atthā veditabbā.
关于受蕴为根则处处统一判断为“阿曼陀”。受等生起必遵规律,即在此基础上因想等而生起诸受蔽皆加以简约。如同个体轮回中有十对轮回,依此对欲着轮回也有十对;依个体-欲着轮回则有三十对。犹如三十对轮回见于个体轮回,反之亦然。其问答包括“色蕴若生起,则受蕴生起乎?”对无色者则受蕴生起,无色非受蕴。如所有涌现皆色与受俱生起。“受蕴若生起,则色蕴生起乎?”对无色答仅受蕴生起,无色非色蕴;所有涌现皆受与色俱生起。亦有类如“色蕴若未来生起,则受蕴未来生起乎?”等类似问答。故于现生层面有三十对轮回,加之相应双倍问题意涵而生,均应对等理解。
Tattha yassa rūpakkhandho uppajjatīti yassa puggalassa paṭisandhikkhaṇe rūpakkhandho uppajjati. Tassa vedanākkhandhoti vedanākkhandhopi tassa tasmiṃyeva khaṇe uppajjatīti attho imināva nayena. Tattha asaññasattanti asaññattabhavaṃ paṭisandhivasena upapajjantānaṃ tesaṃ uppajjanakkhaṇe rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ acittakattā vedanākkhandho uppajjatīti attho . Imināva nayena ‘‘yassa vā pana vedanākkhandho’’tiādikesu pucchāvissajjanesu, tato paresupi sabbattha attho veditabbo.
所谓色蕴生起者,即指某有情于某一再生时刻,色蕴随之生起。所说受蕴者,亦即于该时刻同一再生瞬间受蕴生起,依此理故。所谓无识性,乃指此于无识状态中再生之人,其生起时点生色蕴,而因非由心所分别,故不谓受蕴生起。依此理说,当问及“或受蕴”等众问答之时,应依此理分别于不同处通断其义。
Idaṃ panettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ – sakalepi hi imasmiṃ khandhayamake tattha tattha uppannānaṃ sattānaṃ pavatte yāva maraṇā vā khandhānaṃ apariyantesu uppādanirodhesu vijjamānesupi lahuparivattānaṃ dhammānaṃ vinibbhogaṃ katvā uppādanirodhe dassetuṃ na sukaranti pavattiyaṃ uppādanirodhe anāmasitvā paṭisandhiuppādavaseneva uppādavāro, nirodhamaraṇakāle nirodhavaseneva ca nirodhavāro kathito. Evamettha uppādanirodhesu niyamalakkhaṇaṃ viditvā paṭisandhiuppādameva ca cutinirodhameva ca gahetvā tesu tesu ṭhānesu āgatānaṃ pucchāvissajjanānaṃ atthavinicchayo veditabbo.
此处于生灭之间,标示一规律——即诸蕴中,无论何蕴,当彼诸有情生起时直至死灭时,诸蕴在生灭间均存在;生灭间,虽为轻微转变之法,仍能体证生灭;然要显现生灭,非易事,独于生灭间不谬解,方知生起为生起、灭亡时为灭亡。由是体认生灭间规律,结合再生生起及断灭,方可理解诸有生处问答意义。
Paṭilomanaye pana sabbesaṃ cavantānanti maraṇacittassa bhaṅgakkhaṇasamannāgatānaṃ. Tesaṃ hi tattha rūpakkhandho nuppajjati, vedanākkhandho ca cuticittassa uppattikkhaṇe eva uppannattā. ‘‘Yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjatī’’ti pucchāya arūpabhavaṃ sandhāya ‘‘uppajjatī’’ti idaṃ vissajjanaṃ kataṃ, anantarapucchāya asaññibhavaṃ sandhāya ‘‘uppajjatī’’ti idaṃ vissajjananti veditabbaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti ayaṃ paccuppannakāle nayo.
逆序者谓于诸将死之时,生死念所相应之破碎瞬间。于此刻诸色蕴不生起,但于断灭念起瞬同时,受蕴亦断灭生起。就问“何处色蕴不生起”而受蕴生起,意在寻索无色状态之际有生起;此处为断灭意识所现生起,而由此明了无识状态问答,谓此时受生起是断灭念生,理应如此明白,这是现行法理之总结。
Yathā ca paccuppannakāle saṭṭhi yamakādīni, evaṃ sesesupi pañcasu kālabhedesu paccekanti gahetabbaṃ. Pucchāvissajjanesu panettha kiñcāpi ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjitthāti? Āmantā’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjittha, tattha vedanākkhandho uppajjitthāti? Pañcavokāre uppajjittha, nāññatthā’’tiādinā ca, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjittha, tassa tattha vedanākkhandho uppajjitthāti? Pañcavokārānaṃ tesaṃ tattha uppajjittha, nāññatthā’’tiādinā ca atītakāle anulomanaye, ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjittha, tassa vedanākkhandho nuppajjitthāti? Natthī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjittha, tattha vedanākkhandho nuppajjitthāti? Uppajjitthā’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjittha, tassa tattha vedanākkhandho nuppajjitthāti? Arūpānaṃ tesaṃ tattha rūpakkhandho nuppajjittha, no ca tesaṃ…pe… suddhāvāsānaṃ tesaṃ tattha tadubhayaṃ nuppajjitthā’’tiādinā tīsu vāresu paṭilomanaye ca,
犹如当前时刻之六重对立(相反相续)法,诸非当前时间之五个不同时间或状态,亦需各自分别对待。问答里,例如:“某处色蕴生起时,受蕴生起乎?”、“色蕴现处受蕴必现乎?”以及“于何处色蕴生起时,受蕴必在?”等问题。对于过去逆序顺序问“色蕴不生时受蕴生否?”“何处色蕴不生时受蕴生否?”“于无色界无有色界生起时此法如何?”等等多种不同问答及时间相异情况下,应分别审视。
‘‘Yassa rūpakkhandho uppajjissati, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti? Āmantā’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjissati, tattha vedanākkhandho uppajjissatīti…pe… pañcavokāre uppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjissati, tassa tattha vedanākkhandho uppajjissati…pe… pañcavokārānaṃ tesaṃ tattha uppajjissatī’’tiādinā ca anāgatakāle anulomanaye, ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjissati, tassa vedanākkhandho nuppajjissatīti? Ye arūpaṃ upapajjitvā parinibbāyissanti, tesaṃ rūpakkhandho nuppajjissati, netaro, pacchimabhavikānaṃ tadubhayaṃ nuppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjissati, tattha vedanākkhandho nuppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjissati, tassa tattha vedanākkhandho nuppajjissatīti? Arūpānaṃ tesaṃ tattha rūpakkhandho nuppajjissati, netaro, pacchimabhavikānaṃ tadubhayaṃ nuppajjissatī’’tiādinā paṭilomanaye ca,
未来逆序亦同:“某处色蕴将生起时,受蕴将生起乎?”“于何处色蕴将生起,受蕴将生否?”“未来诸无色界临灭入灭者,色蕴生起否?”“何处色蕴将生起,受蕴将生否?”“诸无色界中未生色界是否生起?”“非无色界二法是否生?”等多问题,对于未来时境界的生起与非生起亦须详加分别。
‘‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjitthā’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjati, tattha vedanākkhandho uppajjitthāti…pe… pañcavokāre uppajjatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjati, tassa tattha vedanākkhandho uppajjitthāti? Suddhāvāsaṃ asaññasattaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ tattha rūpakkhandho uppajjati, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho uppajjittha, pañcavokāre pana uppajjitthā’’tiādinā paccuppannena atītakāle anulomanaye, ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjati, tassa vedanākkhandho nuppajjitthā’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjitthāti? Uppajjitthā’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjati , tassa tattha vedanākkhandho nuppajjitthāti? Pañcavokārā cavantānaṃ arūpānañca tesaṃ tattha rūpakkhandho nuppajjati, no ca tesaṃ tattha vedanākkhandho nuppajjittha, suddhāvāse parinibbantānaṃ asaññasattā cavantānaṃ tesaṃ tattha rūpakkhandho ca nuppajjati vedanākkhandho ca nuppajjitthā’’tiādinā paṭilomanaye ca,
问答又如:“某处色蕴生起时,受蕴亦生起否?”“何处色蕴生起,受蕴亦生起否?”“无染净处及无识者中,色蕴生否?受蕴亦生否?”“五处色蕴生处否?”——此乃现行时间的问答。过去及逆序亦同理:“某处色蕴不生时,受蕴不生否?”“何处色蕴不生时,受蕴不生否?”“于色界死去者五处色蕴与无色界亡者中,色蕴生乎?无色界亡者色蕴生否?”“无染处涅槃者及无识灭亡者中,色蕴及受蕴生否?”这些诸问皆当依次次时间状态,分别辨解,以明蕴生灭与受生灭问题。
‘‘Yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti? Pacchimabhavikānaṃ pañcavokāraṃ upapajjantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho uppajjatī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjati, tattha vedanākkhandho uppajjissatīti? Pañcavokāre…pe… uppajjissatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjati, tassa tattha vedanākkhandho uppajjissatīti ? Pacchimabhavikānaṃ pañcavokāre…pe… uppajjissatī’’tiādinā ca paccuppannena anāgatakāle anulomanaye, ‘‘yassa rūpakkhandho nuppajjati, tassa vedanākkhandho nuppajjissatīti pañcavokāre parinibbantānaṃ arūpe pacchimabhavikānaṃ…pe… nuppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjati, tattha vedanākkhandho nuppajjissatīti? Uppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjati, tassa tattha vedanākkhandho nuppajjissatīti…pe… pañcavokāre parinibbantānaṃ arūpe pacchimabhavikānaṃ asaññasattā cavantānaṃ tesaṃ tattha…pe… nuppajjissatī’’tiādinā paṭilomanaye ca,
『于此,若色蕴生起,则受蕴亦当生起乎?』此言缘后世存在者,五种触(色触等)俱起,故色蕴生起。又说『色蕴生起之处,受蕴亦生起』;复于五种触处,受蕴生起。亦言『色蕴生起之处,受蕴必然生起乎?』同前五种触,因后世存在者而说。此与现起之色蕴与未来之受蕴相顺,言:『色蕴不生起,则受蕴亦不生起』,于五种触处灭尽者如是。又言:『色蕴不生起之处,受蕴亦不生起』,以同上五触,后世无色者为据。复言『色蕴不生起之处,受蕴亦不生起』,此与五种触处无色者、无识者,皆灭尽。逆顺论者亦复如是。
‘‘Yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti? Pacchimabhavikānaṃ uppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho uppajjittha, tattha vedanākkhandho uppajjissatīti…pe… pañcavokāre uppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho uppajjittha, tassa tattha vedanākkhandho uppajjissatīti? Pañcavokāre pacchimabhavikānaṃ asaññasattānaṃ…pe… uppajjissatī’’tiādinā atītena anāgatakāle anulomanaye, ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjittha, tassa vedanākkhandho uppajjissatīti? Natthī’’tiādinā, ‘‘yattha rūpakkhandho nuppajjittha, tattha vedanākkhandho nuppajjissatīti? Uppajjissatī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha rūpakkhandho nuppajjittha, tassa tattha vedanākkhandho nuppajjissatīti…pe… suddhāvāsānaṃ arūpe pacchimabhavikānaṃ tesaṃ tattha rūpakkhandho ca nuppajjittha vedanākkhandho ca nuppajjissatī’’tiādinā paṭilomanaye ca suddhā atthavisesā upalabbhanti. Tathāpi ganthavitthārabhayena anavasesato na dassayissāma, dassitanayeneva sabbattha pucchāvissajjanaṃ sakkā paṇḍitena ñātunti ayaṃ uppādavāre nayo.
『色蕴生起处,则受蕴亦生起』,此由后世存在者推知;『色蕴生起处,受蕴生起』于五触等。又言『色蕴生起处,受蕴必生起乎?』同五触中后世无识者亦生起。以过去与未来相顺,论『色蕴生起处,受蕴必生起乎?』答曰:『无也』。又言『色蕴不生起处,受蕴不生起乎?』答曰『生起也』。以清净住处之无色后世者论之,若色蕴不生,受蕴亦不生起。依逆顺法此处可得清净含义。然而因篇幅展开,所示明未尽,唯凭现起而广泛提问可由博学明了,此即起止之途也。
Yathā ca uppādavāre chasu kālabhedesu paccekaṃ puggalādibhedato anulomapaṭilomanayubhayena cha cha vārā, ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā saṭṭhi saṭṭhi yamakāni, sabbānipi saṭṭhiadhikāni tīṇi yamakasatāni, tato dviguṇā pucchā, dviguṇā atthā ca honti, evaṃ nirodhavāre uppādanirodhavārepi veditabbā. Tattha ca ‘‘yassa rūpakkhandho nirujjhati, tassa vedanākkhandho nirujjhatīti…pe… pañcavokārā cavantānaṃ…pe… nirujjhatī’’tiādinā, ‘‘yassa rūpakkhandho na nirujjhati, tassa vedanākkhandho na nirujjhatīti…pe… sabbesaṃ upapajjantānaṃ…pe… na nirujjhatī’’tiādinā nirodhavāre, ‘‘yassa rūpakkhandho uppajjati, tassa vedanākkhandho nirujjhatīti? No. Yassa rūpakkhandho nuppajjati, tassa vedanākkhandho na nirujjhatīti…pe… arūpaṃ upapajjantānaṃ asaññasattā cavantānaṃ tesaṃ rūpakkhandho ca nuppajjati, vedanākkhandho ca na nirujjhatī’’tiādinā uppādanirodhavāre ca heṭṭhā vuttānusārena sabbattha pucchāvissajjananayo ñātabboti ayaṃ pavattivāre nayo.
于生起灭止处,六个时间差别,根据个人差异,正顺逆论互用,共六个阶段。每阶段正逆论各添十倍乘六十,共三百六十,乃至十二倍百,计六百,推至两倍与两倍义理。言:『于断尽处,如色蕴断尽,则受蕴亦断尽』等,五种触死灭者皆断亦如是。若色蕴不灭,则受蕴不灭;对一切生起者亦复如是。究生住灭止,问答辨析,由此得知变化之法。以下文所述,一切处均应认知调伏之理,是为此转变之法。
Pariññāvāre pana puggalavārādīsu tīsu puggalavāro ekova labbhati, na okāsapuggalokāsavārā sadisavissajjanattā. Yo hi koci puggalo rūpādiṃ parijānantova , yattha katthaci niruddhopi tādisova hoti, tasmā chasu kālabhedesu anulomato puggalavasena dve dve vārā, ekekasmiṃ vāre dasa dasa katvā vīsati vīsati yamakānīti vīsaṃ yamakasataṃ, taddiguṇā pucchā, taddiguṇā ca atthā veditabbā. Tattha ca ‘‘yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānātīti? Āmantā’’tiādinā ca, ‘‘yo rūpakkhandhaṃ na parijānāti, so vedanākkhandhaṃ na parijānātīti? Āmantā’’ti ādinā ca anulomapaṭilomato ādito tīsu kālesu sabbapucchānaṃ ‘‘āmantā āmantā’’tveva vissajjanaṃ. Itaresu pana tīsu missakakālesu ‘‘yo rūpakkhandhaṃ parijānāti, so vedanākkhandhaṃ parijānitthāti? No. Yo vā pana…pe… no’’ti evaṃ itarakāladvayepi anulomanaye ‘‘no no’’tveva vissajjanaṃ.
于圆满知见处,有且仅有一个个人阶段,非他类别阶段以相似仁者悔过。若一人知色等,如彼虽于何处断已,仍是如是,即于六时间差异,正顺论各得二二个阶段,每阶段十倍计二十倍六十倍百,合计二千倍,再双增问答与意义。言:『知色蕴者,必知受蕴』,又言『不知色蕴者,不知受蕴』,如是正顺论皆以此答复。然于他三差异时间中,正顺逆论相互否定,彼正顺为“不”,逆也是“不”,此为相互否定答复。
Paṭilomanaye pana ‘‘yo rūpakkhandhaṃ na parijānāti, so vedanākkhandhaṃ na parijānitthāti? Arahā rūpakkhandhaṃ na parijānāti, no ca so vedanākkhandhaṃ na parijānittha. Aggamaggasamaṅgiñca arahantañca ṭhapetvā avasesā puggalā rūpakkhandhañca na parijānanti, vedanākkhandhañca na parijāniṃsū’’tiādinā, ‘‘yo rūpakkhandhaṃ na parijānāti, so vedanākkhandhaṃ na parijānissatīti? Ye maggaṃ paṭilabhissanti, te rūpakkhandhaṃ na parijānanti, no ca vedanākkhandhaṃ na parijānissanti. Arahā ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissanti, te rūpakkhandhañca na parijānanti, vedanākkhandhañca na parijānissantī’’tiādinā ca, ‘‘yo rūpakkhandhaṃ na parijānittha, so vedanākkhandhaṃ na parijānissantīti? Ye maggaṃ paṭilabhissanti, te rūpakkhandhaṃ na parijāniṃsu, no ca vedanākkhandhaṃ na parijānissanti. Aggamaggasamaṅgī ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissanti, te rūpakkhandhañca na parijāniṃsu, vedanākkhandhañca na parijānissantī’’tiādinā ca pucchāvissajjananayo veditabbo.
逆论中言:『不知色蕴者,则不知受蕴。比库及阿拉汉亦不知色蕴,不知受蕴。初行与最终行之众亦不知』。又言『不知色蕴者则不知受蕴,获道者不知色蕴,不知受蕴;未获道的凡夫亦不知色蕴,不知受蕴』。由此问答辨析理应掌握。
Ettha ca atītānāgatapaccuppannasaṅkhātā tayo addhā pavattivāre cutipaṭisandhivasena na labbhanti, pavatte cittakkhaṇavaseneva labbhanti. Lokuttaramaggakkhaṇasmiṃ hi nibbānārammaṇena cittena pañcasu khandhesu pariññākiccanipphattiyā yaṃ kañci ekaṃ khandhaṃ parijānanto itarampi ‘‘parijānātī’’ti anulomapañhesu pariññākiccassa matthakappattaṃ aggamaggasamaṅgiṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ vuttaṃ. ‘‘Na parijānātī’’ti paṭilomapañhesu puthujjanādayo sandhāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ vuttanti veditabbaṃ. ‘‘Parijānitthā’’ti imasmiṃ pana atītakālavāre maggānantare aggaphale ṭhitopi pariññākiccassa niṭṭhitattā parijānitthayeva nāma. ‘‘Parijānātī’’ti ca aggamaggasamaṅgī vuccati, ‘‘parijānissantī’’ti puthujjanādayo, tasmā yo na parijānāti, so parijānitthāti vā, parijānissatītiādinā vā vattuṃ asakkuṇeyyatāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ kataṃ.
此中过去未来现起诸阶段,三者不同,终不复还,唯得现行心时。于胜上道心时,因涅槃所显,五蕴得圆满理解,若了解一蕴者亦知其他,正顺之问答由聚集于领悟获道者谓为『告诉者』。相反逆论由凡夫等谓为『告诉者』。此处以过去时计获道后,因圆满知见已成,谓为已知。而『告诉者』为正顺获道者称谓;『将知者』为凡夫称谓。未知者无力以此称呼,故仅以『告诉者』名之。
Paṭilomanaye pana ‘‘aggamaggasamaṅgiñca arahantañca ṭhapetvā’’ti idaṃ aggamaggasamaṅgino ‘‘na parijānātī’’ti vacanaṃ, arahato ca ‘‘na parijānitthā’’ti vattuṃ asakkuṇeyyatāya vuttaṃ, ‘‘ye ca puthujjanā maggaṃ na paṭilabhissantī’’ti iminā atīte viya anāgatepi anantakālaṃ amuccanakā sattā nāma atthīti dasseti, te ca arahatā niṭṭhitapariññākiccena, ‘‘na parijānissantī’’ti vattabbataṃ vā āpannena samakā jātā, sabbattha ca ekaṃ khandhaṃ parijānanto sabbaṃ parijānāti, aparijānantopi ca sabbaṃ na parijānātīti veditabbanti ayaṃ khandhayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
关于“倒行者既安立正道正行者”的说法,此处称为“正道正行者”的却“不为所知”,又说阿拉汉“不能被知”,这是由于无力为他们论说之故。又说“凡夫不能得道”的话,说明过去如未来,无尽无量中,无法解脱的众生名为“无义”,阿拉汉则因究竟通达而成已,故此“不能被知”是论说时的适用表述,即在当下已到达之际。无论何处认知一蕴者即认知一切,未能认识者理应知其不全知,因此这是对蕴重叠表义的描述讲解。
Āyatanayamakamātikatthavaṇṇanā处双论母义释
Āyatanayamakamātikāya pana pāḷivavatthānādikaṃ sabbaṃ khandhayamakamātikāya vuttanayeneva veditabbaṃ aññatra visesā , tatrāyaṃ viseso – ‘‘dvādasāyatanānī’’ti padaṃ ādiṃ katvā yāva ‘‘nāyatanā na mano’’ti, tāva pavattā ayaṃ āyatanamātikā nāma. Tattha dvādasāyatanāni uddisitvā yamakavasena pucchāsu khandhapadaṃ ṭhapetvā cakkhādīni pañca ajjhattikāyatanāni paṭhamaṃ vuttāni, pacchā rūpādipañcabāhirāyatanāni, pariyosāne manāyatanadhammāyatanānīti evaṃ pāḷivavatthāne pañhe. Vissajjane pana ‘‘cakkhu cakkhāyatananti? Dibbacakkhu paññācakkhu cakkhumeva, na cakkhāyatanaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhu ceva cakkhāyatanañca. Sotaṃ sotāyatananti? Dibbasotaṃ taṇhāsotaṃ sotameva, na sotāyatanaṃ. Ghānaṃ ghānāyatananti? Āmantā…pe… kāyo kāyāyatananti? Nāmakāyo cittakāyotiādi kāyo, na kāyāyatanaṃ. Rūpaṃ rūpāyatananti? Bhūtādi, piyarūpādi ca rūpaṃva, na rūpāyatanaṃ. Saddo saddāyatananti? Āmantā. Gandho gandhāyatananti? Sīlagandhādayo gandhova, na gandhāyatanaṃ. Raso rasāyatananti? Attharasādayo rasova, na rasāyatanaṃ. Dhammo dhammāyatananti? Pariyattidhammādayo dhammova, na dhammāyatanaṃ. Dhammāyatanaṃ dhammoti? Āmantā’’ti ayaṃ paṇṇattivāre viseso.
关于“处所蕴”的类别,如巴利经文所说一切皆属“蕴重叠类”,除某些特别外应如此理解。其中特殊者为自“十二处”起,至“非处亦非心”为止,此即所谓“处所类”。在此,提出十二处以对偶形式进行质问,设立蕴字:先说眼等五内处为第一,继而说色等五外处,最后说心所处,均为巴利经文中常见提法。舍弃时有言:“眼即眼所处”,此非指眼即处所,乃为何谓眼与眼所处;耳、鼻、身、意亦然;色乃缘色及所显色,非处所;声、香、味、法亦同理,分别由缘起,非处所。这是有关名相层面的特殊说明。
Pavattivāre pana ‘‘yassa cakkhāyatanaṃ uppajjati, tassa sotāyatanaṃ uppajjatīti? Sacakkhukānaṃ asotakānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ cakkhāyatanaṃ uppajjati, no ca tesaṃ sotāyatanaṃ uppajjati. Sacakkhukānaṃ sasotakānaṃ upapajjantānaṃ tesaṃ cakkhāyatanañca uppajjati, sotāyatanañca uppajjati…pe… yassa rūpāyatanaṃ uppajjati, tassa manāyatanaṃ uppajjatīti? Acittakānaṃ rūpāyatanaṃ uppajjati, no ca tesaṃ manāyatanaṃ uppajjati. Pañcavokāre uppādakkhaṇe tadubhayaṃ uppajjati. Yassa vā pana manāyatanaṃ uppajjati, tassa rūpāyatanaṃ uppajjatīti? Arūpabhavavajjite saññābhave upapajjantānaṃ…pe… uppajjati . Yassa rūpāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Arūpabhavavajjite sabbattha uppajjati. Yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti? Āmantā, yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Asaññabhavavajjite sabbattha uppajjatī’’ti evaṃ saddāyatanavajjitā sesāyatanamātikāyamakayojanā yathānurūpaṃ veditabbā. Saddāyatanaṃ hi paṭisandhikkhaṇe na labbhati, ayaṃ uppādavāre viseso, iminā nayena nirodhavārādīsu, pariññāvāre ca yojanāviseso veditabbo, sabbattha ca khandhato āyatanānaṃ bahutā ca yamakavārabahutā ca veditabbā. Sesaṃ tādisamevāti ayaṃ āyatanayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
流转层面,如言“谁有眼所处,必有耳所处”,实指有眼而无耳者,眼所处虽有,耳所处却无。眼耳俱有者则眼处与耳处皆现。与此类似,若有色所处,即意所处俱现,但无心者则无意所处。五蕴起时二处俱生。若有意所处,必有色所处。无色境界无识则无意之处。色所处必生法所处。舍弃时法所处仍生。若有意所处,法所处亦生。无识时处所亦俱生。这是处所起灭相续相依之理。声所处不可得于重生,故为新增点。此理依此推知止诤时、通达时处所连接、相续种类诸多多样,应知蕴中处所亦如是多重多样。这即处所重叠类之详述。
Dhātuyamakamātikatthavaṇṇanā界双论母义释
Dhātuyamakamātikāya pana pāḷivavatthānaṃ sabbaṃ āyatanayamakamātikāya vuttanayeneva veditabbanti ayaṃ dhātuyamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
质料蕴重叠类依巴利经文众处所类所说一切悉应如此理解,此为质料类重叠类的释义。
Saccayamakamātikatthavaṇṇanā谛双论母义释
Saccayamakamātikāya pana khandhayamake vuttanayena vārabhedā, kālādibhedā ca veditabbā, pāḷivavatthāne panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro padasodhanamūlacakkavāro suddhasaccavāro suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā. Pucchāvissajjanesu pana ‘‘dukkhaṃ dukkhasaccanti? Āmantā. Dukkhasaccaṃ dukkhanti? Kāyikacetasikaṃ dukkhaṃ ṭhapetvā avasesaṃ dukkhasaccaṃ, na dukkhaṃ. Kāyikacetasikaṃ dukkhaṃ pana dukkhañceva dukkhasaccañca. Samudayo samudayasaccanti? Taṇhaṃ ṭhapetvā avasesā saccavibhaṅge niddiṭṭhā kusalādidhammā samudayo, na samudayasaccaṃ. Taṇhā pana samudayo ceva samudayasaccañca. Samudayasaccaṃ samudayoti? Āmantā. Nirodho nirodhasaccanti? Tadaṅganirodhādayo, khaṇikanirodho ca nirodhova, na nirodhasaccaṃ. Nibbānaṃ pana nirodho ceva nirodhasaccañca. Nirodhasaccaṃ nirodhoti? Āmantā. Maggo maggasaccanti? Micchāmaggaṅgādayo maggo, na maggasaccaṃ. Ariyamaggo pana maggo ceva maggasaccañca. Maggasaccaṃ maggoti? Āmantā’’tiādinā paṇṇattivāre nayo veditabbo.
真实重叠类依蕴重叠所说的四种真理的差别及时间差辨明,于巴利经文中,四种真实包括言语净化、语根净通、净真理及净真理根。在四种不同方面分析计数须知。问答舍弃时说:“苦为苦真理吗?此为不善身心苦称为苦余余为真理;集是集真理吗?除渴余余为集真理;灭是灭真理吗?当前灭诸瞬间乃灭真理,涅槃称为灭真理;道是道真理吗?错误道非真理,圣道及圣道因果为道真理。”如是分类推明于文字层面,应知此理。
Pavattivāre pana ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjatīti? Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ samudayasaccaṃ uppajjati. Taṇhāya uppādakkhaṇe tadubhayaṃ uppajjati. Yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa maggasaccaṃ uppajjatīti…pe… pañcavokāre maggassa uppādakkhaṇe tadubhayaṃ uppajjati. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjati. Pañcavokāre tadubhayaṃ uppajjati. Yassa samudayasaccaṃ uppajjati, tassa maggasaccaṃ uppajjatīti? No, yassa vā pana…pe… no’’tiādinā puggalavāre, ‘‘yattha dukkhasaccaṃ uppajjati, tattha samudayasaccaṃ uppajjatīti? Asaññasatte tattha dukkhasaccaṃ uppajjati, no ca tattha tadaññaṃ, aññattha tadubhayampi. Yattha dukkhasaccaṃ uppajjati, tattha maggasaccaṃ uppajjatīti? Apāye, asaññasatte ca dukkhameva, no ca tattha tadaññaṃ, aññattha tadubhayampī’’tiādinā okāsavāre, puggalokāsavārepīti evaṃ anulomanaye,
流转层面,言“谁处有苦真理,则有集真理”,谓烦恼断心生时诸众生苦真理现,但集真理未现。烦恼生时苦集真理同起。谁有苦真理,必有道真理。五蕴五处起时道苦俱生。若道真理起,苦真理亦应起,非色界识失时,二真理俱出。谁处有苦集真理,必有道真理。非也。烦恼失时苦真理有生,无苦集真理。谁处有苦真理,必有道真理?于地狱及烦恼失时苦真理显,无道真理显,此二处不同或皆有。此为个体烦恼失层面,亦即个体烦恼失理,如是逐次追溯。
‘‘Yassa dukkhasaccaṃ nuppajjati, tassa samudayasaccaṃ nuppajjatīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… nuppajjatīti? Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe samudayasaccaṃ nuppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ nuppajjati. Sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe arūpe maggassa ca phalassa ca uppādakkhaṇe tesaṃ samudayasaccañca nuppajjati, dukkhasaccañca nuppajjatī’’tiādinā, ‘‘yattha dukkhasaccaṃ nuppajjati, tattha samudayasaccaṃ nuppajjatīti? Natthi. Yattha vā pana samudayasaccaṃ nuppajjati, tattha dukkhasaccaṃ nuppajjatīti? Uppajjatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa yattha dukkhasaccaṃ nuppajjati, tassa tattha samudayasaccaṃ nuppajjatīti? Āmantā. Yassa vā pana yattha samudayasaccaṃ nuppajjati, tassa tattha dukkhasaccaṃ nuppajjatīti? Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tattha samudayasaccaṃ eva nuppajjati, netaraṃ, sabbesaṃ pana cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe arūpe maggassa ca phalassa ca uppādakkhaṇe tesaṃ tattha tadubhayampi nuppajjatī’’tiādinā ca sabbattha paṭilomanaye ca,
『是否存在不会生起苦谛的呢?』质问说。『或者说是否存在不会生起集谛的呢?』答言:对于一切已生起的心,在渴爱分别断灭时生起集谛,而非生起苦谛。对于一切断灭的心,在身心变异时和无色之道及果生起时,生起集谛也生起苦谛。由此,『苦谛生起则集谛生起吗?』不然。『集谛生起则苦谛生起吗?』是生起的。依此种说:『苦谛生起之处,集谛亦生起』质问说。『或者说集谛生起之处,苦谛亦生起吗?』答言:对于一切已生起的心,在渴爱分别断灭时生起的,唯生起集谛;非唯生起,断灭心在身心变易时及无色道果生起时,亦同时生起苦谛集谛,且皆相反生起。
‘‘Yassa dukkhasaccaṃ uppajjittha, tassa samudayasaccaṃ uppajjitthāti? Āmantā. Yassa dukkhasaccaṃ uppajjittha, tassa maggasaccaṃ uppajjitthāti? Abhisametāvīnaṃ uppajjittha, na itaresa’’ntiādinā, ‘‘yassa yattha dukkhasaccaṃ uppajjittha, tassa tattha samudayasaccaṃ uppajjitthāti? Suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāne asaññasattānaṃ tattha dukkhasaccaṃ uppajjittha, netaraṃ, itaresaṃ tadubhayaṃ uppajjitthā’’tiādinā, ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjissati, tassa samudayasaccaṃ uppajjissatīti? Aggamaggasamaṅgīnaṃ arahantānaṃ yassa cittassa anantarā aggamaggaṃ paṭilabhissanti, tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjissati, netaraṃ, itaresaṃ tadubhayaṃ uppajjissatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjitthāti? Āmantā, yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe arūpe maggaphaluppattikkhaṇe tesaṃ samudayasaccaṃ uppajjittha, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjati. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte cittassa uppādakkhaṇe samudayasaccañca uppajjittha , dukkhasaccañca uppajjatī’’tiādinā ca sesakālabhedesu ca anulomapaṭilomādīsu ca vuttānusārena uppādavāre sabbattha vissajjananayo yathānurūpaṃ ñātabbo. ‘‘Yassa dukkhasaccaṃ nirujjhati, tassa samudayasaccaṃ nirujjhatīti…pe… taṇhāya bhaṅgakkhaṇe tesaṃ tadubhayaṃ nirujjhatī’’tiādinā nirodhavāre, uppādanirodhavārepīti evaṃ pavattivāre sabbattha yathānurūpato yojanā veditabbā.
『苦谛已生起,则集谛亦已生起乎?』答言:对已得除灭者生起,而非他人。如是问:『苦谛生起之处,集谛亦生起乎?』答言:在清净居住第三念处,非凡人无有知觉时生起苦谛;他者则二者兼生。又问:『苦谛将生起时,则集谛亦将生起乎?』答言:具根本正道之阿拉汉,心续中即得根本正道时生起苦谛;他者则二者兼生。又言:『苦谛生起时,则集谛亦已生乎?』答言:对一切断灭者生起心在身心灭时及无色道果发生时,生起集谛,非生起苦谛;对一切已生起者心在生起时,集苦二谛皆生。此依不同时间有不同顺逆而说。
Tathā ‘‘yo dukkhasaccaṃ parijānāti, so samudayasaccaṃ pajahatīti? Āmantā’’tiādinā pariññāvārepīti evamettha pāḷinayo ñātabbo.
『谁若了知苦谛,则摒弃集谛乎?』问。答言:此当知为了达之法。
Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – pavatti vāre tāvettha nirodhasaccaṃ na labbhateva, sesesu pana tīsu saccesu samudayamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃ eva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepīti evamettha yaṃ yaṃ sabbattha labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo. Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva uppajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ, tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttaphalasamāpattiyā uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Tadubhayanti dukkhasamudayasaccadvayaṃ. Tasmiṃ hi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti taṃ sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇe pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma, sesā maggasahajātā dhammā saccavinimuttāva. Teneva kāraṇena ‘‘arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe. Tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti anabhisamitasaccānanti iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.
在义理断窥中,此乃标记——在生起时,方不作灭谛,而别三谛集谛于生起正相中得之。即便苦谛生起于因缘转折处,亦须辨其意性。此三法中常为苦谛生起;渴爱分别断灭心乃苦集二谛唯一发显显示之故,应据五蕴分析。余四蕴于渴爱分别果趣中一次亦无生起真理,惟苦集二谛是也。故于苦集谛时取渴爱,则得其余苦谛无存;当无色道中生起路时,其名曰苦谛,余魔之所生悉为法谛。故说「无色道生起时,生起道谛不生起苦谛」。一切已生之心渴爱分别断灭生起之时,得其处份,即此间隙契机。彼处余例亦同。谓未得根本正道者,皆当依此理义审知。
Pariññāvāre pana ñātatīraṇapahānavasena tissopi pariññāyo labbhanti. Yasmā pana lokuttaradhammesu pariññānāma natthi, tasmā idha dve eva saccāni gahitāni. Tattha ‘‘dukkhasaccaṃ parijānātī’’ti ñātatīraṇapariññāvasena vuttaṃ, ‘‘samudayasaccaṃ pajahatī’’ti ñātapahānapariññāvasena , iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbattha attho veditabbo. Ayaṃ saccayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
于了达之理,亦于断除彼岸,三者得智。由于世间法无此彼岸之智,故此处唯存二谛,此曰『苦谛了知』谓悟通彼岸,『集谛摒弃』谓断除彼岸。依此智慧而全持此义。此即三谛一味明说之旨意。
Saṅkhārayamakamātikatthavaṇṇanā行双论母义释
Saṅkhārayamakamātikāya pana heṭṭhā vuttanayeneva mahāvārantarādibhedā veditabbā. Ayaṃ panettha viseso – mātikāya tāva yathā heṭṭhā khandhādayo dhamme uddisitvā ‘‘rūpaṃ rūpakkhandho’’tiādinā padasodhanavāro āraddho, tathā anārabhitvā ‘‘assāsapassāsā kāyasaṅkhāro’’tiādinā paṭhamaṃ tayopi saṅkhārā vibhajitvā dassitā. Tattha kāyassa saṅkhāro kāyasaṅkhāro, assāsapassāsā. ‘‘Kāyikā ete dhammā kāyapaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanato kāraṇabhūtassa karajakāyassa phalabhūto esa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro. Aparo nayo – saṅkharīyatīti saṅkhāro. Kena saṅkharīyati? Kāyena. Ayaṃ hi vāto viya bhastāya karajakāyena saṅkharīyati, evampi kāyassa saṅkhāroti kāyasaṅkhāro, kāyena kato assāsapassāsavātoti attho. Cetasā vitakketvā vicāretvā pacchā vācaṃ bhindati, tasmā ‘‘vitakkavicārā vacīsaṅkhāro’’ti (ma. ni. 1.463) vacanato pana saṅkharotīti saṅkhāro, kiṃ saṅkharoti? Vaciṃ. Vaciyā saṅkhāroti vacīsaṅkhāro, vacībhedasamuṭṭhāpakassa vitakkavicāradvayassetaṃ nāmaṃ. ‘‘Saññā ca vedanā ca cetasikā ete dhammā cittapaṭibaddhā’’ti (ma. ni. 1.463; saṃ. ni. 4.348) vacanatoyeva pana tatiyapade saṅkharīyatīti saṅkhāro, kena saṅkharīyati? Cittena, iti cittassa saṅkhāroti cittasaṅkhāro, sabbesampi cittasamuṭṭhānānaṃ cetasikānaṃ dhammānaṃ etaṃ adhivacanaṃ. Vitakkavicārānaṃ pana vacīsaṅkhārabhāvena visuṃ gahitattā ‘‘ṭhapetvā vitakkavicāre’’ti vuttaṃ.
于行法条目中,以下所说乃显明大生灭等诸分别。此处特色:条目中如初以五蕴诸法为例,明说『色即色蕴』等辞句之修正,缘于未始即断之假设,初步分别『身行即身行』。其中身行身为身行,呼吸行也。谓身体作为因、为业因,及果报所生之法即身行。另一说法谓行即作用之行。何以谓之作?以身为作业者,似风吹摇,故谓身行,身为息出入也。心所作用思维后分出言语,故称『意行即言行』。此为言行,即言语造作,何谓作?言语也。以言语作用谓言行,为言行。又遣心识造作,谓心所造作,为心行,此即心行,诸识聚合境界名心所行。意行言行及心所行统一适用于此名种。思惟言语作用洁净所称『结止思维』,谓置入思维中也。
Idāni ‘‘kāyo kāyasaṅkhāro’’ti padasodhanavāro āraddho, tassa anulomanaye tīṇi, paṭilomanaye tīṇīti cha yamakāni. Padasodhanamūlacakkavāre ekekasaṅkhāramūlakāni dve dve katvā anulomanaye cha, paṭilomanaye chāti dvādasa yamakāni. Suddhasaṅkhāravāre pana yathā suddhakhandhavārādīsu ‘‘rūpaṃ khandho, khandhā rūpa’’ntiādinā nayena yamakānivuttāni, evaṃ ‘‘kāyo saṅkhāro, saṅkhārā kāyo’’ti avatvā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro’’tiādinā nayena kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti anulome tīṇi, paṭilome tīṇīti cha yamakāni vuttāni. Kiṃ kāraṇā? Suddhikaekekapadavasena atthabhedābhāvato, kāyasaṅkhāroti pana dvīhipi padehi ekova attho labbhatīti ayaṃ visesova, tasmā ekekapadavasena na vuttaṃ, ‘‘kāyo kāyasaṅkhāro’’tiādi pana vattabbaṃ siyā, sopi nayo padasodhanavāre vināpi atthena vacanaṃ yujjatīti tattheva vutto, idha pana kāyasaṅkhārādīnaṃ vacīsaṅkhārādīhi aññattā ‘‘kāyasaṅkhāro vacīsaṅkhāro’’tiādināpi yamakāni vuttāni. Suddhasaṅkhāramūlacakkavāro panettha na gahitoti ayaṃ tāvettha pāḷivavatthāne viseso.
现在“身乃身行”这一词句净化之法已开始,其顺行有三种,逆行亦有三种,共计六种相互对照的组合。在词句净化的根本循环中,分别将各个行蕴的根本分为两组,各置于顺行中,又在逆行中各置为十二种对照组合。净行蕴的循环亦是如此,譬如在净色蕴循环等处,以“色为蕴,蕴为色”等引导,类似地将“身为行,行为身”等展开,再以“身行、语行”等引导,将身行之根本划为两组,语行之根本为一组,在顺行中三种,逆行六种对照组合被陈说。何以故?由于单词为单位时无义理差别,身与行二词合时仅得一义,这为特别之理。因此未以单词为单位,说成“身是身行”等语,却仍以词句净化中方法为准,此即所述。在此,身行等与语行等不同之处,亦以“身行语行”等词句出现对照组合。净行蕴循环中此点未能收摄,此为巴利语现象上的特别情况。
Pañhavissajjanesu pana ‘‘kāyo kāyasaṅkhāroti? No, kāyasaṅkhāro kāyoti? No’’ti vā evaṃ sabbattha paṭisedho. Vissajjanānaṃ kāyādīnaṃ eva kāyasaṅkhārādināmattā. Na hi kāyādayo viya kāyasaṅkhārādīnaṃ nāmaṃ hoti, paṭilome pana na kāyo na kāyasaṅkhāroti yo kāyo na hoti, so kāyasaṅkhāropi na hotīti pucchāya attho, tassā kāyasaṅkhāro na kāyo kāyasaṅkhāroti kāyasaṅkhāro kāyo na hoti, kāyasaṅkhāroyeva paneso hoti, kāyañca kāyasaṅkhārañca ṭhapetvā avasesaṃ saṅkhatāsaṅkhatādibhedaṃ sabbaṃ na ca kāyo, na ca kāyasaṅkhāroti vissajjanaṃ. Sesesupi eseva nayo, itaresu ca anulomapaṭilomesu ‘‘kāyo kāyasaṅkhāroti? No, saṅkhārā vacīsaṅkhāroti? Vacīsaṅkhāro saṅkhāro ceva vacīsaṅkhāro ca, avasesā saṅkhārā, na vacīsaṅkhāro, na saṅkhārā na vacīsaṅkhāroti? Āmantā’’tiādinā sabbattha pucchāvissajjananayo veditabbo.
在五种舍弃中也存在“身是身行否?身行是身否?”等普遍否定。舍弃者实是以身等为名者,诸身及诸行类。非谓身等诸名称即称为身行诸名称,反之于逆行,非身非身行者,若无身则无身行,此问旨在诘问此义,答案是身行并非身,亦非称“身是身行”等,而身行实有自身,身及身行二者并列,余下诸相以聚合与非聚合的差别通归无身、无身行的舍弃。其余处亦是如此,在顺逆行相中,有“身是身行否?非,行为语行否?语行为行及语行是二者,余为行,非语行、行、语行者?”常有疑问且需判别否定之理。
Pavattivāre pana ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjatīti? Vinā vitakkavicārehi assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro uppajjati, netaro, savitakkasavicāracittasamaṅgīnaṃ pana kāmāvacarasattānaṃ tadubhayampi uppajjati. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Rūpārūpabhavikānaṃ vitakkavicāruppādakkhaṇe vacīsaṅkhārova uppajjati, netaro…pe… yathāvuttakāmāvacarānaṃ pana tadubhayaṃ uppajjati. Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa cittasaṅkhāro uppajjatīti? Āmantā…pe… yassa vā pana…pe… uppajjatīti…pe… assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tadubhayaṃ uppajjati. Yassa vacīsaṅkhāro uppajjati, tassa cittasaṅkhāro uppajjatīti? Āmantā…pe… yattha kāyasaṅkhāro uppajjati, tattha vacīsaṅkhāro uppajjatīti ? Kāmāvacarasattānaṃ dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhārova uppajjati, netaro, paṭhamajjhānādīsu pana tadubhayaṃ uppajjati. Yattha vā pana …pe… uppajjatīti? Kāmāvacare uppajjati, na rūpārūpabhavesu. Yattha kāyasaṅkhāro uppajjati, tattha cittasaṅkhāro uppajjatīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… uppajjatīti? Kāmāvacarasattānaṃ catutthajjhāne rūpārūpabhave ca tattha cittasaṅkhārova uppajjati, netaro, itarajjhānādīsu pana tadubhayaṃ uppajjatī’’tiādinā,
在发生阶段,谓“身行发生时,语行亦发生乎?”答曰:在无思考无观之呼吸起始时,身行发生,但非语行;持有思维意识的结合念,自在欲界之心意当中,则身语二行俱生。又谓:“身行生时则心行生乎?”答曰:同样解释。又问:“何处身行生,语行亦必生耶?”答曰:於欲界第二、第三禅处身行必生,非彼则二禅以上诸禅处二行俱起。又反问诸处经验证明。
‘‘Yassa kāyasaṅkhāro nuppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nuppajjatīti? Vinā assāsapassāsehi vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhārova nuppajjati, netaro, sabbesaṃ cittassa bhaṅgakkhaṇe vinā assāsapassāsehi avitakkaavicāracittassa uppādakkhaṇe nirodhasamāpannānaṃ asaññasattānañca tadubhayampi nuppajjati…pe… yassa kāyasaṅkhāro nuppajjati, tassa cittasaṅkhāro nuppajjatīti…pe… sabbacittānaṃ bhaṅgakkhaṇe nirodhasamāpannānaṃ asaññasattānañca nuppajjatī’’tiādinā ca, ‘‘yattha kāyasaṅkhāro nuppajjati, tattha vacīsaṅkhāro nuppajjatīti…pe… catutthajjhānakkhaṇe rūpabhavādīsu nuppajjatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjittha, tassa vacīsaṅkhāro uppajjitthāti? Āmantā’’tiādinā, ‘‘yassa kāyasaṅkhāro nuppajjittha, tassa cittasaṅkhāro nuppajjitthāti? Natthī’’tiādinā, ‘‘yassa yattha kāyasaṅkhāro nuppajjittha, tassa tattha vacīsaṅkhāro nuppajjitthāti…pe… catutthajjhānaṃ samāpannānaṃ suddhāvāsānaṃ dutiye citte vattamāne asaññasattānaṃ tesaṃ tattha kāyasaṅkhāro ca nuppajjittha vacīsaṅkhāro cā’’tiādinā ca,
在灭尽阶段,谓“身行灭时,语行亦灭乎?”答曰:无呼吸时无思无观,即身行灭;禅定破灭时,无思无观心亦灭,语行亦随灭。又谓“身行灭时,心行亦灭乎?”答曰:身行灭时心行灭。又论“何处身行灭,语行亦灭耶?”答曰:欲界第四禅涅槃时必然灭,色界等诸禅未必灭。
‘‘Yassa kāyasaṅkhāro uppajjissati, tassa vacīsaṅkhāro uppajjissatīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjissatīti? Yassa cittassa anantarā kāmāvacarānaṃ pacchimacittaṃ uppajjissati, rūpārūpabhave pacchimabhavikānaṃ vacīsaṅkhārova uppajjissati, na kāyasaṅkhāro , aññesaṃ pana tadubhayaṃ uppajjissatī’’tiādinā ca, ‘‘yassa kāyasaṅkhāro nuppajjissati, tassa vacīsaṅkhāro nuppajjissatīti…pe… pacchimacittasamaṅgīnaṃ yassa cittassa anantarā avitakkaavicāraṃ pacchimacittaṃ uppajjissati, tesaṃ tadubhayaṃ nuppajjissatī’’tiādinā sabbakālabhedesu yathānurūpato uppādavāre yojanānayo veditabbo. ‘‘Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti…pe… paṭhamajjhānaṃ samāpannānaṃ kāmāvacarānaṃ assāsapassāsānaṃ bhaṅgakkhaṇe tadubhayaṃ nirujjhati. Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatīti? Āmantā’’tiādinā nirodhavāre, ‘‘yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatīti? No’’tiādinā uppādanirodhavāre ca,
谓“身行将生时,语行亦将生乎?”答曰:欲界心即将起时,欲界语行生,不是身行,其余诸处语行及身、语二行共生。又“身行将灭,语行亦将灭乎?”答曰:欲界初禅灭时身、语二行生灭俱尽。又问“身行生时,语行灭乎?”否定之说。
‘‘Yo kāyasaṅkhāraṃ parijānāti, so vacīsaṅkhāraṃ parijānātīti? Āmantā’’tiādinā pariññāvāre ca heṭṭhā vuttānusārena sabbattha pāḷinayo veditabbo.
“了解身行者,则能了解语行乎?”答曰:在详解阶段,依据经文规约,凡处均应认识成理。
Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye kāyasaṅkhāramūlakāni dve, vacīsaṅkhāramūlakaṃ ekanti tīṇeva yamakāni labbhanti. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imasmiṃ hi saṅkhārayamake ‘‘assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe, vitakkavicārānaṃ uppādakkhaṇe’’tiādivacanato (yama. 2.saṅkhārayamaka.19) paccuppannādikālabhedo pavattivasenāpi gahetabbo, na cutipaṭisandhivaseneva. ‘‘Dutiyajjhāne tatiyajjhāne tattha kāyasaṅkhāro uppajjatī’’tiādivacanato (yama. 2.saṅkhārayamaka.21) ca jhānampi okāsavasena gahitanti veditabbaṃ. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo. Tatridaṃ nayamukhaṃ – ‘‘vinā vitakkavicārehī’’ti dutiyatatiyajjhānavasena vuttaṃ, na catutthajjhānavasena tattha assāsapassāsānaṃ abhāvato. ‘‘Cittassa bhaṅgakkhaṇe’’ti idaṃ kāyasaṅkhārassa ekantacittasamuṭṭhānattā vuttaṃ, uppajjamānameva hi cittaṃ rūpaṃ, arūpaṃ vā samuṭṭhāpeti, na bhijjamānaṃ, ṭhitaṃ vā. ‘‘Pacchimacittasamaṅgīna’’nti sabbapacchimena appaṭisandhikacittena samaṅgīnaṃ khīṇāsavānaṃ. ‘‘Avitakkaavicāraṃ pacchimacitta’’nti ettha rūpāvacarānaṃ dutiyajjhānikādicuticittavasena, arūpāvacarānañca catutthajjhānikacuticittavasena attho gahetabbo.
现于此处波动之际,个人波动的顺行体,身体造作根本共有二种,言语造作根本独有一种,且仅此三种两种之顺逆两组而得。对其逆行体,亦如烦恼波动等,适用同样顺理。由此在众波动中,当以三组各组之住持来了解两组的计算。义理辨析则有此标志——此造作性波动中有“入息出息起时,思维念想起时”等词句(两组波动第二波造作性十九)应以现起时间区别,依波动推移,而非常以断续时间为别。又“第二禅中,第三禅中身造作起”(两组第二波造作性第二十一)等语,亦应以时间波动为顺理,禅亦以波动辨别。由此取得之各项,须以各自之住持而辨义。此三理的主旨,谓“无思维念的”第二第三禅住持所说,非第四禅因无入息出息故。又“心之断灭时”,谓此身造作为心态集起,心一转生即现起形色,或非形色;心不是断灭或常住。所谓“同末心合相”,即诸前心及非续心相合之无染者。“无思维念的末心”,是指有形色境界第二禅之末心,及无色境界第四禅之末心义。
‘‘Yassa kāyasaṅkhāro nirujjhati, tassa cittasaṅkhāro nirujjhatī’’ti ettha niyamato kāyasaṅkhārassa cittasaṅkhārena saddhiṃ ekakkhaṇe nirujjhanato ‘‘āmantā’’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ na ekacittakkhaṇikattā. Cittasaṅkhāro hi kāyasaṅkhārena vināpi uppajjati ca nirujjhati ca. Kāyasaṅkhāro pana cittasamuṭṭhānattā yena cittena saddhiṃ uppajjati, tato paṭṭhāya sattarasamena saddhiṃ nirujjhati, esā cittasamuṭṭhānarūpassa dhammatā. Yaṃ pana vibhaṅgappakaraṇassa sīhaḷaṭṭhakathāya ‘‘cittasamuṭṭhānarūpaṃ sattarasamacittassa uppādakkhaṇe nirujjhatī’’ti vuttaṃ, taṃ imāya pāḷiyā virujjhati. ‘‘Yassa kāyasaṅkhāro uppajjati, tassa vacīsaṅkhāro nirujjhatī’’ti ettha yasmā kāyasaṅkhāro cittassa uppādakkhaṇe uppajjati, na ca tasmiṃ khaṇe vitakkavicārā nirujjhanti, tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Iminā nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabbo. Ayaṃ saṅkhārayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
"身体造作止息者,心造作亦止息",此处依规律,身体与心造作同时一刻止息,语中‘吁唤’回应,非单指心念一刻。心造作虽无身体造作亦能生灭,身体造作则因心产生而生,因心离散而灭,此乃心造作生起住灭之法。锡兰注对此种名为‘心造作形态于身体造作止息生起一瞬间亦止息’之释,谓之武断。又“身体造作起时,言语造作止息”,此因身体造作起于心生刻,思维念未止故,故不反对。由此顺理处处当辨析。此为造作性波动母题注释。
Anusayayamakamātikatthavaṇṇanā随眠双论母义释
Anusayayamakamātikāya pana pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ. Anusayayamakepi khandhayamakamātikādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedavāro paricchinnuddesavāroti dve vārā uddesavasena desitā, tato uppattiṭṭhānavāroti eko khuddakavāro. Tato anusayavāro sānusayavāro pajahanavāro pariññāvāro pahīnavāro uppajjanavāro dhātuvāroti anusaye yojetvā yamakavasena papañcato niddiṭṭhā satta mahāvārāti aṭṭhakaniddesavasena desitā, evaṃ dasahi vārehi anusayayamakadesanā katā. Tesu ye ime hi paricchedavārotiādinā dve vārā uddesavasena vuttā, te idha anusayayamakamātikāti gahetabbā.
至于烦恼波动母题,巴利原文意亦应如此理解。烦恼波动注释与蕴波动母题等不同,无他说为一。如何?首曰分段波动次曰分断义波动二波动以题说,继说生住住转波动一小波动。继后又称烦恼波动、禀受波动、破除波动、寂灭波动、生起波动、界波动,以烦恼连结,分组成七大波动,依八个指示波动描述,依此十余波动讲说。于此十余波动中,先述分段波动等二波为分断义波动,此当名为烦恼波动母题。
Tattha hi satta anusayāti ayaṃ gaṇanāya paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavasena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā ‘‘ime nāma te’’ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Tattha anuttānatthato tāva anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Kāmarāgānusayādayo hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā ‘‘anusayā’’ti vuccanti, anusentīti ca taṃ taṃ anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro, appahīnākāro ca na uppajjati, tasmā anusayā na uppajjantīti. Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati, so cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalova hoti kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) anusayānaṃ cittavippayuttabhāvassa paṭisedhitattā , so ca atītopi hoti, anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yuttaṃ. Tathā hi dhammasaṅgahe mohassa padabhājane 317 ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ…pe… ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti (dha. sa. 390). Imasmiñca yamake uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ, tasmā ‘‘anusentīti taṃ taṃ anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ suvuttanti veditabbaṃ. Kāmarāgānusayoti kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo. Ayaṃ tāvettha anuttānattho. Atthavinicchayo panetthāpi niddesanayamukhadassanavaseneva hoti, niddeso cettha heṭṭhā vutto.
此七烦恼波动数,称为分断义波动,因破坏烦恼描述分段波动,称为分断波动。何为烦恼波动之极?谓烦恼极也。何名极?是无少也。诸如贪欲烦恼等皆因无少而遍顺各世代相继,名为烦恼,谓是因随各自生命相应而生。即使如此,极也谓无欲无恚等不生故烦恼不生。于此有说:无欲烦恼即无欲根染,根染心俱,随缘而生,为单纯善故。禅经(556章等)及法聚论中称,无明烦恼消亡……此时无明烦恼即是惑乱本,非无明即生惑乱。此波动中生起波动云“贪欲烦恼起,则瞋恚烦恼起”,以此云“随起”即依各适因应起故,如此说乃精彩完备也。贪欲烦恼是贪欲根身,亦是无少根眷属,余词从之。此义为极义。义理辨析此极义尚于下文。
Uppattiṭṭhānavārādayo aṭṭha vārā ca, tatrāyaṃ pāḷivavatthānānupubbikāmukhamattappakāsanā. Tesaṃ hi paṭhamo anusayānaṃ uppattiṭṭhānavāro nāma. Tattha vārabhedo yamakayojanavāre natthi, itaresu pana sattasu mahāvāresu atthi. Tesu hi paṭhamo anusayavāro anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti. Tattha anulomanaye ‘‘yassa yattha…pe… anusetī’’ti puggalokāsatadubhayanāmavasena tayo antaravārā honti, tesu ekekasmiṃ ekamūlakadvimūlakatimūlakacatumūlakapañcamūlakachamūlakānaṃ vasena yamakabhedā honti. Yathā ca anulomanaye, evaṃ paṭilomanayepi veditabbā. Yathā cettha anusayavāre, evaṃ sānusayavārapajahanavārapariññāvārapahīnavārauppajjanavāresu pañcasupi. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre ‘‘yattha tatthā’’ti avatvā ‘‘yato tato’’ti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva . Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro vissajjanavāroti dvidhā ṭhito. Tattha pucchāvāro anulomapaṭilomavasena duvidho. Tassāvasāne pucchānukkamena vissajjanaṃ katanti. Evaṃ tāvettha pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.
生住波动等八波动中,此处巴利原文说明依序渐进。首称烦恼生住波动。波动差异在两种顺逆波动结合中无异,而于七大波动中有之。首波动为烦恼波动,有顺逆两种。其顺波动中有从何处何处……三重顺入,顺理相异五重组合。逆波动亦如是。烦恼波动中,亦列诸患波动、净除波动、了解波动、破除波动、生起波动。此中前三波动于前三大波动中有特殊法类。妨碍波动云“何处何处”,作为依属语说。其余亦同。波动末端,称为“小患波动”,其除灭波动为两种,末除波动为顺逆两种,末除波动顺还使诸患波动消灭。此乃巴利原文之解义。
Tatridaṃ aṭṭhannaṃ vārānaṃ ādito paṭṭhāya mukhamattadassanaṃ. ‘‘Kattha kāmarāgānusayo anuseti? Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anuseti. Kattha paṭighānusayo anuseti? Dukkhāya vedanāya…pe… mānānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu rūpadhātuyā arūpadhātuyā ca anuseti. Diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo ca sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu, bhavarāgānusayo rūpārūpadhātūsu, avijjānusayo sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu anusetī’’ti ayaṃ tāva paṭhamavāre pāḷinayo.
此八波动之首波动,亦做生住波动,其内容略显。贪欲烦恼随者何处?谓贪欲根处二受处。恚恼烦恼随者何处?谓苦受处。慢慢烦恼随者,谓贪欲根二受处及色界、无色界处。见烦恼与疑烦恼,遍布诸法及一切五蕴法。生起烦恼随者,遍及色界与无色界处。无明烦恼亦遍一切蕴法。如此论述,为此首波动巴利注释之理。
Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ceva upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu, kāmarāgānusayo pana sahajātavasena, ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti uppajjati, tattha akusalāhi sukhaupekkhāhi sahajātopi hutvā tā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjati. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati, imāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Imāsaṃ pana vedanānaṃ assādaṭṭhena kāmarāgānusayuppattiyā sesasampayuttehi padhānattā, oḷārikattena veneyyānaṃ subodhattā ca dvīsu vedanāsuyeva anusetīti vuttaṃ, evaṃ uparipi. Na kevalañcesa anusayamāno imāsu dvīsu vedanāsuyeva, vedanāsampayuttesu dhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anuseti eva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe ‘‘yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī’’ti (vibha. 816), etthānusayayamakepi vuttaṃ ‘‘dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānusetī’’tiādi. Etena vuttāvasesarūpādīsu chasupi ārammaṇesu anusetīti vuttaṃ hoti. Idha pana taṃ sabbaṃ avatvā kiñcideva padhānattādinā kāraṇena vuttanti gahetabbaṃ.
此中,欲界色界中存在两种受感受,一为喜悦,一为不动心(舍)。此二受中,欲爱之染习天性相续,作为缘境而起。虽为同体,恶不善之喜不动心亦然,成为缘境而生。剩余部分的欲界二善受果报感受,纯以该缘境而生。于此受中,烦恼染习随之,亦作用于识、想、行等法。对这些受的修习主要是清净、容易觉知的两种受,因此讲说此法。上述仅凭此染习,于二受中及相续法中起作用,至于喜好诸色受等,也有所作用。同时律藏中的《分论》有言:「世间可爱的、美丽的色,欲爱之习染引起众生的爱好。」针对染习者,亦有言:「于苦感及色界中,欲爱之染悉不相续。」基于此说,课程中亦包含对六种缘境(色等)缘境的修习。至于此处诸法,依其重点须认真理解采纳。
Dukkhāyāti ettha paṭighacittasampayuttā dve domanassavedanā, kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanā cāti tisso vedanā, taṃ sampayuttā ca dhammā, aniṭṭhā cha rūpādayo dhammā paṭighānusayasahajātavasena, ārammaṇavasena ca yathārahaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa hi naṭṭhaṃ iṭṭhaṃ sasampayuttadhammaṃ jhānamārabbha domanassaṃ uppajjati, taṃ pana ārammaṇamattameva, nānusayanaṭṭhānaṃ iṭṭhattā. Aniṭṭhameva hi iṭṭhato paṭihanananimittaṃ, yaṃ pana tatthuppannaṃ, tassa paṭighamattameva hoti, na paṭighānusayoti. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihananavasena uppanno thāmagato kileso, itaro domanassena saddhiṃ uppannopi attano paṭihananakiccassa akaraṇato paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti, abbohārikattaṃ gacchati, evanti gahetabbaṃ. Teneva nekkhammassitaṃ domanassaṃ sevitabbaṃ vuttaṃ. Mānānusayassa pana dukkhadomanassavajjitā sabbe lokiyā dhammā anusayanaṭṭhānaṃ. ‘‘Dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha…pe… mānānusayo ca nānusetī’’ti hi vuttaṃ. Diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ pana lokuttaravajjitā sabbepi dhammā anusayanaṭṭhānaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesū’’ti. Tattha saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Evaṃ avijjānusayopi veditabbo. Sabbattha ca sahajātārammaṇabhedo heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo.
苦感中指两种嫌恶心绪相续的忧伤痛苦感受,与身识相续之苦感,共有三种不同苦感。此种相续诸法本质为不乐,色等法因缘起,具有烦恼染习之天性,作为缘境而起。其他两种感受是否也必有喜好缘境或嫌恶缘境,不,不是必然。因欲望止息禅定已失,苦乐相续之法生起苦痛,唯此为缘境,由欲望止息之所在而起,非因此类讨厌缘习染。讨厌习染必然因缘境而生,代表烦恼体质,若仅以苦怪生起而无随身讨厌相续,则不能称为讨厌习染,而属可若无若有之程度。譬如杀生意念虽一同起,怨恨念非由心起,亦无讨厌心故,故此修辞宜明。故欲除恶念,应先治苦感之厌恶。傲慢习染,与苦忧痛苦感断绝,为世俗法中唯一无烦恼业缘法。有言:「于苦感不满足处,傲慢习染不相续。」执著见习、疑虑习,均为出世间断绝法。故有言:「于实体存在极尽处诸法。」意即因为轮回所依身见的极致,故称曰此。愚痴习染亦须如此分别认知。且普遍认清同性缘境所别,亦由上述论述中明了。
Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātavasena kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vattabbo bhaveyya, so pana yasmā rūpārūpāvacaramevārammaṇaṃ labhati, na kāmāvacarārammaṇameva, anusayānaṃ pana taṃ na anusayanaṭṭhānaṃ, tasmā ārammaṇavasena niyamaṃ akatvā ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ. Taṃ rāgavasena so ca sabbopi rāgo kāmarāgānusayo gahetabboti ayaṃ uppattiṭṭhānavāre nayo.
生死染习天性因四心起不同见所分别,依色界色与非色界非色起,于色界色之欲界二种感受相续。因色界色与非色界非色为暂时之缘境,不专依欲界缘境,故非愿望缘境,此习染非其所依缘境。故不得依此缘境称为其修习境界。故有言:「于色界与非色界中生死染习相续。」此习气与欲爱相同,故此起处名称此也。
Itaresu pana sattasu mahāvāresu tāva ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti? Āmantā. Yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetīti? Āmantā. Yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo anusetīti? Āmantā. Yassa vā pana mānānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetīti? Anāgāmissa mānānusayo anuseti, no ca tassa kāmarāgānusayo anuseti, tiṇṇaṃ puggalānaṃ mānānusayo ca anuseti, kāmarāgānusayo ca anuseti. Yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa diṭṭhānusayo anusetīti? Dvinnaṃ puggalānaṃ kāmarāgānusayo anuseti, no ca…pe… diṭṭhānusayo ca anuseti, yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa vicikicchānusayo anusetī’’ti pucchāyapi diṭṭhānusayasadisameva vissajjanaṃ. Yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa bhavarāgānusayo anusetīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… anusetīti…pe… tiṇṇaṃ puggalānaṃ bhavarāgānusayo ca anuseti, kāmarāgānusayo ca anuseti. Avijjānusayepi eseva nayo. Iminā nayena paṭighānusayādimūlikāsu pucchāsu vissajjananayo veditabbo. Ayaṃ ekamūlake nayo.
于其他七大缘习中,诸问曰:若有人欲爱习染相续,则讨厌习染相续否?答曰是。若有人讨厌习染相续,则欲爱习染相续否?亦曰是。若欲爱习染相续,则傲慢习染相续否?答曰是。若傲慢习染相续,则欲爱习染相续否?答曰非。三人俱习傲慢,则兼习欲爱。欲爱习相续,则二人兼习见习。若见习续,则疑习亦续,此为其依问及答。欲爱习续,则生死习续亦续。若生死续,则三人俱习欲爱及生死习。愚痴习染亦是此理。以此理,应识别讨厌习等根本源头之问答法,此为一根本理论体系。
Yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anuseti, tassa mānānusayo anusetīti? Āmantā. Dvinnaṃ dvimūlikā…pe… pañcamūlikānaṃ pana ekamūle vuttānusārena vissajjananayo ñātabbo. Tatrāyaṃ pacchimānusaye yojanā – ‘‘yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca bhavarāgānusayo ca anuseti, tassa avijjānusayo anusetīti? Āmantā. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo ca…pe… bhavarāgānusayo ca anusetīti? Anāgāmissa avijjānusayo ca mānānusayo ca bhavarāgānusayo ca anuseti, na itare, dvinnaṃ puggalānaṃ avijjānusayo ca kāmarāgapaṭighamānabhavarāgānusayā ca anusenti, na diṭṭhivicikicchānusayā, puthujjanassa pana sabbepi anusentī’’ti ayaṃ puggalavāre nayo.
若欲爱习及讨厌习相续,则傲慢习亦相续否?答曰是。两二根本习染……五根本习染,依某一根本中所说,应知其互续关系。后段依顺序言:「欲爱、讨厌、傲慢、见、疑、生死、愚痴如是一切相续,若愚痴相续,则欲爱、讨厌、生死等相续;反之非也。」谓不来者愚痴及傲慢等四无续者,凡夫普遍习染皆相续。此为种姓论理。
Okāsavāre pana ‘‘yattha kāmarāgānusayo anuseti, tattha paṭighānusayo anusetīti? No. Yattha vā pana…pe… anusetīti? No. Yattha kāmarāgānusayo anuseti, tattha mānānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana mānānusayo anuseti, tattha kāmarāgānusayo anusetīti? Rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayo anuseti , na kāmarāgānusayo, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu tadubhayaṃ anuseti. Yattha kāmarāgānusayo…pe… anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti? Dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo anuseti, na kāmarāgānusayo, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu tadubhayaṃ anuseti. Yattha kāmarāgānusayo…pe… anuseti, tattha bhavarāgānusayo anusetīti? No. Yattha vā pana…pe… no. Yattha kāmarāgānusayo anuseti, tattha avijjānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti? Dukkhāya vedanāya rūpārūpadhātuyā ettha avijjānusayo anuseti, na kāmarāgānusayo, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu tadubhayaṃ anuseti.
于烦恼根本习染中,有问答云:「若欲爱习相续,则讨厌习亦续乎?」答曰否。若讨厌续,则否。若欲爱续,则傲慢续乎?答曰是。若傲慢续,则欲爱续乎?答曰非。在色界色及非色界非色缘中,傲慢习相续而非欲爱,依欲界色二受二法皆相续。若欲爱续,则见习续乎?答曰两人欲爱习续中,一人是二人,见习续于其中一,若……答曰是。若欲爱续,则疑习续否?所问亦随类似见习解答。若欲爱续,则生死习续乎?答曰是。若生死续,则否。若欲爱续,则愚痴续否?答曰是。若愚痴续,则于苦感、色界、非色界中疑习续而非欲爱,依欲界色二受法也相续。
Yattha paṭighānusayo anuseti, tattha mānānusayo anusetīti? No. Yattha vā pana…pe… no. Yattha paṭighānusayo anuseti, tattha diṭṭhānusayo vicikicchānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti? Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu rūpārūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo anuseti, na paṭighānusayo, dukkhāya pana vedanāya tadubhayaṃ anuseti. Yattha paṭighānusayo anuseti, tattha bhavarāgānusayo anusetīti? No. Yattha vā pana…pe… no. Yattha paṭighānusayo anuseti, tattha avijjānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti…pe… dukkhāya vedanāya tadubhayaṃ anuseti, aññattha avijjānusayo ca.
问:当愤恨习气起时,是否必然生起我见习气?答曰:不然。又问:当……否?不然。问:当愤恨习气起时,是否必然生起见见习气与疑惑习气?答曰:必然。又问:当……是否必然?答曰:在欲界的两种感受中,以及色界无色界的感受中,此处是疑惑习气起,而非愤恨习气,且对于苦感受同样依缘起。问:当愤恨习气起时,是否必然生起有贪着习气?答曰:不然。又问:当……否?不然。问:当愤恨习气起时,是否必然生起无明习气?答曰:必然。又问:当……必然起?答曰:依缘苦感受,二者俱起;也有别处无明习气同起者。
Yattha mānānusayo anuseti, tattha diṭṭhānusayo vicikicchānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti? Dukkhāya vedanāya diṭṭhānusayova, netaro , tadaññesu sabbattha anuseti. Yattha mānānusayo anuseti, tattha bhavarāgānusayo anusetīti? Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu mānānusayo, netaro, rūpārūpadhātuyā pana tadubhayaṃ anuseti. Yattha vā pana…pe… āmantā. Yattha mānānusayo anuseti, tattha avijjānusayo…pe… āmantā. Yattha vā pana…pe… anusetīti? Dukkhavedanaṃ ṭhapetvā tadaññāsu sabbattha tadubhayaṃ anuseti. Yattha diṭṭhānusayo, tattha vicikicchānusayo…pe… āmantā. Yattha diṭṭhānusayo, tattha bhavarāgānusayo anusetīti? Kāmadhātuyā tīsu vedanāsu diṭṭhānusayova, rūpārūpabhavesu tadubhayaṃ anuseti. Yattha vā pana…pe… āmantā. Yattha diṭṭhānusayo anuseti, tattha avijjānusayo…pe… āmantā. Yattha vā pana…pe… āmantā. Esa nayo vicikicchāmūlakesupi. Yattha bhavarāgānusayo, tattha avijjānusayo anusetīti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… anuseti, tattha kāmadhātuyā tīsu vedanāsu avijjānusayova, rūpārūpabhavesu pana tadubhayaṃ anusetī’’ti ayamettha ekamūlanayo.
问:当我见习气起,是否必然生起见见习气与疑惑习气?答曰:必然。又问:当……必然?答曰:对苦感受,我见习气单独起时,见见疑惑已遍及他处。问:当我见习气起,是否必然生起有贪着习气?于欲界的二种感受,我见习气单独起,色界无色界则二者俱起。又问:当……必然?答曰:必然。问:当我见习气起,是否必然生起无明习气?答曰:必然。又问:当……必然?答曰:置苦感受处,二处境俱依,见见习气起时,疑惑习气亦必然遍于诸处。又问:当见见习气起,是否必然生起疑惑习气?答曰:必然。又问:当见见习气起,是否必然生起有贪着习气?于欲界三种感受,见见习气单独起,色界无色界二处俱起。又问:当……必然?答曰:必然。问:当见见习气起,是否必然生起无明习气?答曰:必然。又问:当……必然?答曰:必然。此为疑惑为根本习气之道理。问:当有贪着习气起时,是否必然生起无明习气?答曰:必然。又问:当……必然?答曰:于欲界三种感受处,无明习气随有贪着习气遍起,色界无色界二处亦然,此为共同根本道理。
‘‘Yassa…pe… nānuseti. Yassa…pe… nānuseti mānānusayo, arahato pana tadubhayampi nānuseti. Yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa kāmarāgānusayo nānuseti, tassa diṭṭhānusayo vicikicchānusayo nānusetīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… nānusetīti? Dvinnaṃ puggalānaṃ vicikicchānusayova nānuseti, netaro, anāgāmiarahantānaṃ tadubhayampi nānusetī’’tiādinā nayena puggalavāre,
问:若无习气生起,是否无?若无我见习气生起,阿拉汉亦无二者俱生起。若有……必然?答曰:必然。问:若欲爱习气不起,是否无见见习气与疑惑习气?答曰:必然。若两人无明习气亦无,二人中较早阿拉汉者亦不现二者,依此个人差别理论。
‘‘Yattha kāmarāgānusayo nānuseti, tattha paṭighānusayo nānusetīti? Dukkhāya vedanāya kāmarāgānusayova nānuseti, netaro, rūpārūpadhātupariyāpannesu tadubhayaṃ nānuseti. Yattha vā pana…pe… nānusetīti ? Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu paṭighānusayova, rūpārūpapariyāpannesu pana tadubhayaṃ nānuseti. Yattha kāmarāgānusayo nānuseti, tattha mānānusayo nānusetīti? Rūpārūpadhātūsu kāmarāgānusayova, dukkhāya pana vedanāya, apariyāpannesu ca tadubhayaṃ nānuseti. Yattha vā pana…pe… āmantā. Yattha kāmarāgānusayo nānuseti, tattha diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo nānusetīti? Dukkhāya vedanāya rūpārūpadhātūsu kāmarāgānusayova, apariyāpanne pana tadubhayaṃ nānusetī’’tiādinā nayena okāsavāre ca,
问:当欲爱习气不起时,是否必无愤恨习气?于苦感受处,欲爱习气常起,愤恨习气未必;色界无色界则俱起。又问:当……必无?答曰:必无。问:当欲爱习气不起时,是否必无我见习气?于色界无色界处,欲爱习气起时,我见习气有别,苦感受处则二者俱无。又问:当……必无?答曰:必无。问:当欲爱习气不起时,是否必无见见习气与疑惑习气?于苦感受处,欲爱习气起时,二者俱无。此类论法,于五蕴染污清除时之习气消灭亦如是。
‘‘Yassa yattha kāmarāgānusayo nānuseti, tassa tattha paṭighānusayo nānusetīti? Tiṇṇaṃ puggalānaṃ dukkhāya vedanāya kāmarāgānusayova, rūpārūpapariyāpannesu tadubhayaṃ nānuseti, dvinnaṃ puggalānaṃ sabbattha tadubhayaṃ nānuseti. Yassa vā pana yattha…pe… nānusetīti? Tiṇṇaṃ puggalānaṃ kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu paṭighānusayova, rūpārūpapariyāpannesu tadubhayaṃ nānuseti, dvinnaṃ puggalānaṃ sabbattha tadubhayaṃ nānuseti. Yassa yattha kāmarāgānusayo nānuseti, tassa tattha mānānusayo nānusetīti? Tiṇṇaṃ puggalānaṃ rūpārūpadhātuyā kāmarāgānusayova, netaro, dukkhāya vedanāya, apariyāpanne ca tadubhayaṃ nānuseti, anāgāmissa kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu rūpārūpadhātuyā kāmarāgānusayova, arahato pana sabbattha tadubhayaṃ nānusetī’’tiādinā puggalokāsavāre ca vuttānusārena nayo ñātabboti ayaṃ pāḷinayo.
问:若某人欲爱习气不起,则愤恨习气必不起?对三人苦感受处,欲爱习气必起,愤恨习气亦必起,二人处处皆起。问:若……必无?答曰:必无。问:若某人欲爱习气不起,则我见习气必不起?对三人色界无色界处欲爱习气起,我见习气无别,苦感受处则二者俱无,阿拉汉处三处俱无。依此人们差别论,如今于染污消除时理明。
Tattha ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī’’ti ettha yadetaṃ ‘‘āmantā’’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi ‘‘yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatī’’tiādīsu manāyatanadhammāyatanādīni ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā, visuññeva uppajjanato, tasmā ettha ‘‘no’’ti paṭisedho kattabbo siyā, taṃ pana akatvā ‘‘āmantā’’ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhā yamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo. Kathaṃ gahetabbo? Appahīnavasena. Appahīnataṃ hi sandhāya ayaṃ anusetīti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ, tasmā imissā pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayo appahīnoti evamattho gahetabbo. Yasmā ca tesu kāmarāgapaṭighesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Ito paresupi evarūpesu uppajjativārādivissajjanesu eseva nayo. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Evaṃ uppajjanaṃ dīpitaṃ. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgapaṭighā ekacitte na uppajjanti, tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Dukamūlādīsu ca yasmā kāmarāgapaṭighādayo ekasmiṃ ṭhānasaṅkhāte citte, ārammaṇe vā na uppajjanti, tasmā ‘‘natthī’’ti tattha paṭikkhepo kato, ayaṃ pucchā apubbā evāti adhippāyo. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ. Paṭilome dvinnanti anāgāmiarahante sandhāya vuttanti ayaṃ anusayavāre nayo.
于此处“若欲爱习气起,则愤恨习气必起”之说,作为谏言,读来令人怀疑。何以故?欲爱与愤恨习气无法同时于瞬间生起。譬如“当心领域生,则法领域生”等项,心及法领域同时瞬间生起,非此如是。欲爱与愤恨习气乃渐生起,若责备其同时生起,则不实,故应理解为谏言。如何理解?谓此谏言缘于欲爱习气渐次消减状况之当前说明,而非瞬时生起描述。故于此询问中,当欲爱习气稍减未尽灭时,其愤恨习气亦稍减,非完全无起;反之则不然。因于欲爱愤恨中任一稍减,他亦趋减故,以此为谏言。从此类他处例证及三类人即凡夫、初果入流者、斯陀含、阿那含而至阿拉汉等归类见此。故饮除次第询问中,若欲爱习气一意不生,则称否定;若苦根等处某心不生,则称无。此为初步论问。于染污消除中有四类人,即凡夫、初果、斯陀含、阿那含者之区别,逆向对应二人与阿那含与阿拉汉之差,故此习气差别理论应当如此了解。
Sānusayavāre pana ‘‘yo kāmarāgānusayena sānusayo, so paṭighānusayena sānusayoti? Āmantā…pe… mānānusayena sānusayoti? Āmantā. Yo vā pana mānānusayena sānusayo, so kāmarāgānusayena sānusayoti? Anāgāmī mānānusayeneva, na kāmarāgānusayena, tayo pana puggalā tadubhayenāpi anusayenā’’ti iminā nayena sesesu dukamūlādīsu pucchāvissajjananayo ñātabbo, ayaṃ puggalavāre nayo.
又关于习气的论断说:“所谓‘习’是指感官欲的习气,那么它也就是触怒习气吗?答案是不对……是指我慢习气吗?答案是肯定的。又反过来说,如果是我慢习气,那么它就是感官欲习气吗?不是的。经过非来果位的我慢习气,而非感官欲习气,然而这三类众生无论如何至少同时具足二者习气。”以此推理法,针对余诸苦根等问题,须了知此乃人群中的分类因果关系。
‘‘Yato kāmarāgānusayena sānusayo, tato paṭighānusayena sānusayoti? No…pe… mānānusayena sānusayoti? Āmantā. Yato vā pana mānānusayena sānusayo, tato kāmarāgānusayena sānusayoti? Rūpārūpadhātuyā mānānusayeneva, netarena, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu tadubhayenāpī’’tiādinā okāsavāre ca,
“既然由感官欲习气而成,则必由触怒习气而成吗?并非如此……或由我慢习气而成吗?确实如此。反过来说,若有我慢习气,则必定是感官欲习气吗?形色界及非形色界的我慢习气,并不由眼根,如欲界在二种受上亦不完全相同。”以此等为起始,问答论及染污法门的次第展开。
‘‘Yo yato kāmarāgānusayena sānusayo, so tato paṭighānusayena sānusayoti? No’’tiādinā puggalokāsavāre cāti evaṃ anulomanaye ca, ‘‘yo kāmarāgānusayena niranusayo, so paṭighānusayena niranusayoti? Āmantā’’tiādinā paṭilomanayepi sabbattha anusayavāre vuttānusārato pucchāvissajjananayo ñātabbo.
又:“既由感官欲习气而成,则必由触怒习气而成吗?并非如是。”于众生界染污阶层,乃至逆行(反论)种种皆表明:若感官欲习气未被除断,则不代表触怒习气亦被除断。对此依照前述习气序列及论理,须彻底了知其问答推演法。
Tattha yato kāmarāgānusayena sānusayoti yato kāraṇato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato kāraṇato uppannapaṭighānusayenapi sānusayoti vuccati. Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā na uppajjanti, tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato sesaṃ tādisamevāti ayaṃ sānusayavāre nayo.
其中,若说由因缘起感官欲习气,则必也由因缘起触怒习气这说法如何成立?盖因二者不会在同一处同时生起,故坚决否定此见,并据此得出此一习气推理法则。
Pajahanavāre pana ‘‘yo kāmarāgānusayaṃ pajahati, so paṭighānusayaṃ pajahatīti? Āmantā…pe… mānānusayaṃ pajahatīti? Tadekaṭṭhaṃ pajahati. Yo vā pana mānānusayaṃ pajahati, so kāmarāgānusayaṃ pajahatīti? No…pe… so diṭṭhānusayaṃ vicikicchānusayaṃ pajahatīti? No. Yo vā pana vicikicchānusayaṃ pajahati, so kāmarāgānusayaṃ pajahatīti ? Tadekaṭṭhaṃ pajahati. Yo…pe… bhavarāgānusayaṃ avijjānusayaṃ pajahatīti? Tadekaṭṭhaṃ pajahati…pe… yo kāmarāgānusayañca paṭighānusayañca mānānusayañca…pe… pajahatīti? Natthī’’tiādinā puggalavāre,
又于断除习气方面:“若断除感官欲习气,则断除了触怒习气吗?答案是否定……是否断除了我慢习气?断除其中之一。反转过来,若断除我慢习气,则断除感官欲习气吗?否。若断除见习气和疑习气,则断除感官欲习气吗?否。反转过来,若断除疑习气,则断除感官欲习气吗?断除其中之一。又若断除了生存欲、无明习气呢?皆各别断除……至于是否能够同时断除感官欲、触怒、我慢等习气?是没有的。”以上论述于众生界的归类询问。
‘‘Yato kāmarāgānusayaṃ pajahati, tato paṭighānusayaṃ pajahatīti? No…pe… yato kāmarāgānusayaṃ pajahati, tato mānānusayaṃ pajahatīti? Āmantā. Yato vā pana mānānusayaṃ pajahati, tato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti? Rūpārūpadhātuyā tato mānānusayameva, kāmadhātuyā pana dvīsu vedanāsu tato mānānusayaṃ pajahatī’’tiādinā okāsavāre ca,
“既已断除感官欲习气,则必断除触怒习气吗?否……是否断除我慢习气?确实断除。反之,若断除我慢习气,则必断除感官欲习气吗?在形色及非形色界,只断除我慢习气;而于欲界在二受上,断除的是我慢习气。”以上论义亦在染污法门问答中展开。
‘‘Yo yato kāmarāgānusayaṃ pajahati, so tato paṭighānusayaṃ pajahatīti? No…pe… mānānusayaṃ pajahatīti? Tadekaṭṭhaṃ pajahati…pe… vicikicchānusayaṃ pajahatīti? No. Yo vā pana yato vicikicchānusayaṃ pajahati, so tato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti? Aṭṭhamako dukkhāya vedanāya rūpārūpadhātuyā so tato vicikicchānusayaṃ pajahati, no ca so tato kāmarāgānusayaṃ pajahati, sveva puggalo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu so tato vicikicchānusayaṃ pajahati, kāmarāgānusayaṃ tadekaṭṭhaṃ pajahatī’’tiādinā puggalokāsavāre cāti evaṃ anulomanaye ca, ‘‘yo kāmarāgānusayaṃ na pajahati, so paṭighānusayaṃ na pajahatīti? Āmantā…pe… vicikicchānusayaṃ na pajahatīti ? Aṭṭhamako kāmarāgānusayaṃ na pajahati, netaraṃ, anāgāmimaggasamaṅgiṃ, aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesā puggalā tadubhayaṃ na pajahantī’’tiādinā paṭilomanaye ca sabbattha pucchāvissajjananayo ñātabbo.
『何者能断除欲爱习气者,是否自能断除恚习气?非也……或能断除傲慢习气乎?唯有断除一者也……或能断除疑习气乎?非也。尔者若断除疑习气,能否断除欲爱习气乎?第八者即由色非色界的痛苦受,故断除疑习气,非断除欲爱习气,凡夫于欲界两种感受因缘,能断除疑习气,唯有断除欲爱习气之一者』。诸此谓人世间习气断除,于正行顺序所谓『若不能断除欲爱习气,不能断除恚习气乎?若不能断除疑习气乎?第八者断除欲爱习气,非二者中所断,断除道至阿那含行者建立之第八者,于余众生二者俱不能断除』。诸此逆行次第,皆当细审问答辨别。
Tattha pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati. Tadekaṭṭhanti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Paṭhamamaggādinā hi na kevalaṃ diṭṭhādikā eva dhammā pahīyanti, atha kho apāyagamaniyā tena kāmarāgapaṭighamānādayopi pahīyanti eva. Paṭhamamaggavajjhā hi kāmarāgā, apāyagamaniyā ca mānāvijjādayopi, tatiyamaggavajjhāti pahānekaṭṭhā hutvā pahīyanti evāti ‘‘no’’ti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi kāmarāgānusayaṃyeva pahīnattā na pajahatīti. Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho, aṭṭhamakoti sotāpattimaggaṭṭho. So hi dakkhiṇeyyakkamena arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya gaṇiyamāno aṭṭhamako nāma. Paṭilomanaye anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti puthujjanasesasekhāsekhā. Tesu hi puthujjanā pahānapariññāya abhāvena na pajahanti, sesā tesaṃ pahīnattāti iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti ayaṃ pajahanavāre nayo.
『断除』是指随一切行路,具足破除之智断除。所谓断除一者,是指对断除各别分别。由最初道起,非唯彼见等,诸行皆断,且由于堕落恶道,亦断除欲爱与恚等习气。又由最初道的修证,断除诸欲爱、恶见及傲慢等,乃至第三道终除断故,谓断除之道中所成。故所谓『非』,即于阿拉汉道位所言。此者即断除欲爱习气后,尚未断除尔习气。因断除欲爱习气及生起之欲爱习气,其义也。此第八者,则指初果斯陀含道。彼以南方吉星为现相,故称第八者。逆行次第,断除阿那含道及第八者者,乃余凡夫残余。凡夫因无智慧,故不断除,残余即彼所断。由斯理,即为断除次第。
Pariññāvāro pana ‘‘yo kāmarāgānusayaṃ parijānāti, so paṭighānusayaṃ parijānātī’’tiādinā pajahanavārasadisova. Ayampi hi pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjito. Tattha parijānātīti tīhi pariññāhi parijānātīti attho. Ayaṃ pariññāvāre nayo.
所谓智解障者,即谓『晓知断除欲爱习气者,亦晓知断除恚习气』之断除障。此障亦若断除障,仅凭一道所成。晓知即三种智识,即是此障之义。此为智解障理。
Pahīnavāre pana ‘‘yassa kāmarāgānusayo pahīno, tassa paṭighānusayo pahīnoti? Āmantā…pe… mānānusayo pahīnoti? Anāgāmissa kāmarāgānusayova, arahato pana mānānusayopi pahīno’’tiādinā puggalavāre, ‘‘yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha paṭighānusayo pahīnoti? Na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vā. Yattha vā pana…pe… na vattabbo…pe… tattha mānānusayo pahīnoti? Āmantā. Yattha vā pana…pe… pahīnoti? Rūpārūpadhātuyā ettha mānānusayo pahīno, kāmarāgānusayo na vattabbo, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha tadubhayaṃ pahīna’’ntiādinā okāsavāre, puggalokāsavāreti evaṃ anulomanaye, ‘‘yassa kāmarāgānusayo appahīno, tassa paṭighānusayo appahīnoti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… āmantā…pe… yassa vā pana mānānusayo appahīno, tassa kāmarāgānusayo appahīnoti? Anāgāmissa mānānusayova, tiṇṇaṃ puggalānaṃ tadubhayaṃ appahīna’’ntiādinā paṭilomanaye ca vuttanayeneva pucchāvissajjananayo ñātabbo.
于断除层面,谓『断除欲爱习气者,亦断除恚习气。或傲慢习气。于阿那含果位亦断除傲慢习气』等人之等级;又谓『若断除欲爱习气,则断除恚习气,无论断除或不断除;若非如是,亦断除傲慢习气』等,色非色界中断除傲慢习气,欲界两种感受中断除二者,此类,皆谓断除级别次第。随顺人世间习气层面,谓『若欲爱习气未断,则恚习气亦未断;或傲慢习气亦未断;若傲慢习气未断,则欲爱习气亦未断;阿那含亦断除傲慢习气与二者;诸三类人之二习气均未断除』等,反向次第亦如是,所有问答辨别,悉当了解。
Ettha ca phalaṭṭhavaseneva attho gahetabbo maggaṭṭhānaṃ pahīnakilesattābhāvā. Tesaṃ hi anusayā pahīyanti eva, na pana pahīnāti anāgāmiādayo phalaṭṭhāva gahetabbā, okāsavāre pana ‘‘na vattabbo’’ti idaṃ ubhinnaṃ uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā vuttaṃ. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti, tasmā so tattha pahīnoti vā, appahīnoti vā na vattabbo, sabbatthāpi pana sayaṃ abhāvena tattha appahīnoti na vattabbo. Ubhinnaṃ pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Mānānusayo hi kāmadhātuyā vedanādvayasaṅkhāte sādhāraṇaṭṭhāne kāmarāgena saddhiṃ pahīno nāma hoti . Yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanassa, sotāpattisakadāgāmiphalaṭṭhānañca vasena attho gahetabbo. ‘‘Tiṇṇaṃ puggalāna’’nti hi vuttaṃ. Sesaṃ suviññeyyamevāti ayaṃ pahīnavāre nayo.
此果位级别,即取道证果之意义,谓断除烦恼习气之无余。此习气皆断除,非断除阿那含等果位之无余,此乃果位无余,称『非当』,此二境起处之非一般。欲爱习气之别处有起,恚习气别处亦有。除非具足道理,该处方断除故。由此理故,无余果位在此地断除或未断除,皆不得妄议,但普遍于此无所断除者不当。此所谓『不当』乃彼处一般所成之理。傲慢习气因与欲界两受相和合,故于欲爱习气断除时亦断除。若欲爱习气于凡夫未断除,则须视为有初果或斯陀含果位成就。谓“三种人”二习气均未断者,余此理皆应明了。
Uppajjanavāre pana ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādinā sabbattha anusayavārasadisovāti ayaṃ uppajjanavāre nayo.
于生成次第,即谓『若欲爱习气生起,则恚习气生起』等,诸处皆为二习气生起障,即生成障理。
Dhātuvāre pana ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kati anusayā anusenti, kati anusayā nānusenti, kati anusayā bhaṅgā? Kāmadhātuyā cutassa rūpadhātuṃ upapajjantassa…pe… kati bhaṅgā? Kāmadhātuyā cutassa arūpadhātuṃ upapajjantassa…pe… rūpadhātuṃ upapajjantassa na arūpadhātuṃ upapajjantassa…pe… kati bhaṅgaṃ? Kāmadhātuyā cutassa na kāmadhātuṃ, na arūpadhātuṃ upapajjantassa…pe… na rūpadhātuṃ na arūpadhātuṃ upapajjantassa. Na kāmadhātuṃ na rūpadhātuṃ upapajjantassa kati bhaṅgā’’ti evaṃ kāmadhātumūlakā nava pucchā, tathā ‘‘rūpadhātuyā cutassā’’tiādinā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātuyā nava cāti sattavīsati anulomapucchā, tathā ‘‘na kāmadhātuyā cutassā’’tiādinā sattavīsati paṭilomapucchā ca, tathā ‘‘na kāmadhātuyā na arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassā’’tiādinā sattavīsati dukamūlakā pucchā cāti evaṃ pucchāvāre ekāsīti pucchā veditabbā.
关于界处清辨部分,所谓“欲界界内已灭者中再生入欲界者,其染习有多少?其染习无多少?其染习断灭多少?”又云,“欲界界内已灭者中再生入色界者……染习断灭多少?”又云,“欲界界内已灭者中再生入无色界者……染习断灭多少?”再云,“色界界内已灭者中再生入无色界者……色界界内已灭者中非无色界者……染习断灭多少?”又云,“欲界界内已灭者中非欲界、非无色界者……染习断灭多少?”又云,“非欲界、非色界界内已灭者中染习断灭多少?”如此欲界为本的九问,以及“色界界内已灭者”等字样的色界本九问,无色界为本的二十七问,以及“非欲界界内已灭者”等字样的二十七反问,及“非欲界非无色界界内已灭者中再生入欲界者”等字样的二十七苦本问,共计共七十三问,如此询问聚集,谓对此询问必当了知。
Tattha anusentīti cittasantāne anugatā hutvā kati anusenti, bhaṅgāti anusenti ca nānusenti cāti evaṃ kati vibhajitabbāti attho. Na kāmadhātuṃ upapajjantassāti kāmadhātuvirahitā dve rūpārūpadhātuyo upapajjantassa. Na kāmadhātuṃ na rūpadhātunti arūpadhātuṃ upapajjantassa. Na kāmadhātuyāti rūpārūpadhātūhi cutassa, evaṃ sesesupi sabbattha paṭisandhivasena, dhātuvasena ca attho veditabboti ayaṃ uddesavāre nayo.
其中所说“其染习有”者,即指心识流中依止而有染习的状态;“其染习无”者,谓无染习者;“断灭多少?”即断灭多少的意思。谓“非欲界中生入者”,即指非欲界界中,唯有色界、无色界两者生起者。谓“非欲界非色界”者,是指无色界界中生起者。谓“非欲界”者,是指色界与无色界中生起的。依此推知,所有皆以心续相续之际分别界处而言。此即说法指标的归纳。
Niddesavāre panassa ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusenti, kassaci pañca anusayā anusenti, anusayā bhaṅgā natthi, kāmadhātuyā cutassa rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusenti, kassaci pañca, kassaci tayo …pe… bhaṅgā natthī’’ti iminā nayena sabbattha vissajjanaṃ veditabbaṃ, ayaṃ panettha viseso – rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa satteva anusayā anusenti, tathā ‘‘arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassā’’tiādīsupi, arūpadhātuyā pana cutassa rūpadhātuyā upapatti natthi, heṭṭhā upapajjamāno kāmadhātuṃ eva upapajjati, satteva anusayā anusentīti evaṃ aññesupi evarūpesu vissajjananayo veditabboti ayaṃ viseso, sesaṃ vuttanayamevāti ayamettha pāḷinayo.
在说法指标处,有言:欲界界中已灭者再生入欲界者中,有七种染习者,再生入者中有五种染习者,有染习断灭者无。又云:欲界界中已灭者生色界者中,有七种染习者,有五种染习者,有三种者……断灭者无;以此理,普遍理解诸处皆复如是。此处特别者在于:色界界中已灭者再生入欲界者中有七种染习者,及“无色界界中已灭者再生入欲界者”等者亦如是,且无色界界中已灭者不会生入色界,以下生起者唯生欲界,故七种染习有者即是如是。对诸其他复有类似之分类,以此为律藏上的规约理则。
Tattha kassaci sattāti puthujjanavasena vuttaṃ, pañcāti sotāpannasakadāgāmīnaṃ vasena. Tesaṃ hi diṭṭhivicikicchānusayā pahīnāti, kāmadhātuyā pana anāgāmīnaṃ upapattiabhāvato paṭhamavāre ‘‘kassaci tayo’’ti na vuttaṃ, rūpārūpadhātūsu uppajjanavāresu eva vuttaṃ…pe… anāgāmīnaṃ hi kāmarāgapaṭighānampi pahīnattā tayova anusayā anusenti, idha ca anusayānaṃ uppattivasena nayo, anusayānaṃ anusayanaṃ aggahetvā appahīnabhāvena paṭisandhikkhaṇe api anusayanaṃ gahetabbaṃ. Sattevāti ariyasāvakassa rūpārūpadhātuyā cutassa heṭṭhā kāmabhavādīsu upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā ‘‘sattevā’’ti niyametvā vuttaṃ, arūpadhātuyā cutassa rūpadhātuyā upapatti natthīti. Kasmā natthi? Arūpīnaṃ rūpajjhānassa abhāvā. Te hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamanarūpadhātuṃ upapannāti. Sesaṃ nayato suviññeyyamevāti ayaṃ dhātuvāre nayo. Ayaṃ anusayayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
其中所说“有七者”是凡夫俗人的常说法;“五者”为初果流出果位阿那含弟子所说法。因其断尽见惑疑惑之染习,初果阿那含入欲界无生故未曾言“三者”,唯在色界、无色界生起处有言。实则阿那含已断尽欲界贪嗔等染习,故其断言三者不存在。此处所说染习,因时作用有无之故,染习者援染习而为染习,因未断尽故,故尚有逆续承担存在,虽不执其恒常,仍应应当认取。谓七者即有余漏之含义,乃圣弟子于色界及无色界界中不生欲界故,故以“七者”为规约。“色界界中已灭者无生无色界”,缘色界禅那中无色界禅四禅不得生,是故如此说。此理乃尽通理,必须明了。此则为界处清辨部分之归纳理说。
Cittayamakamātikatthavaṇṇanā心双论母义释
Cittayamakamātikāyaṃ pana pāḷivavatthānaṃ tāva evaṃ veditabbaṃ. Imissaṃ hi mātikāyaṃ puggalavāro dhammavāro puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti, tattha ‘‘yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatī’’ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhatī’’ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. ‘‘Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhatī’’ti evaṃ ubhayavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma.
论及心清辨部分,此巴利文母典中当知如是。于此母典中,谓有人清辨、法清辨、人法清辨三大范畴,谓谓如“其心生起不灭者”,于是以心生起不灭之差别为准则,分别为人清辨;以“其心生起不灭者”之差别为准则,分别为法清辨;以及以二者皆为准则,分别为人法清辨。此即心清辨包含三者之说。
Tato ‘‘yassa sarāgaṃ citta’’ntiādīnaṃ soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsa missakavārā honti, te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṃkhittā. Tato ‘‘yassa kusalaṃ citta’’ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhātānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā, chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti, tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṃkhittāyeva, yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena gahitānīti.
次谓“其染心”等十六字为说法范畴中另有殊胜之十六人清辨、十六法清辨、十六人法清辨,是四十八小周期,即为四十八种论藏母题。彼等显示染心之最多者,略述其义。其次谓“其善心”等字,以此为别,共说六十二种人清辨、法清辨、人法清辨亦是数;此亦略示善心等之全貌。此亦为表明本处所说字义与心义不合,乃虚妄迂言之质问法纽带。
Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre tāva uppādanirodhakālasambhedavāro uppāduppannavāro nirodhuppannavāro uppādavāro nirodhavāro uppādanirodhavāro uppajjamānananirodhavāro uppajjamānuppannavāro nirujjhamānuppannavāro uppannuppādavāro atītānāgatavāro uppannuppajjamānavāro niruddhanirujjhamānavāro atikkantakālavāro cāti cuddasa antaravārā, tesu uppādavāro nirodhavāro uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu paccekaṃ vattamānātītassa, vattamānānāgatassa, atītānāgatassa cāti tiṇṇaṃ kālabhedānaṃ vasena anulomapaṭilomato cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni, uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni, sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, antare niddiṭṭhesu tīsu, avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni, evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā, aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammamahāvāre, suddhikapuggaladhammamahāvārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, diguṇā atthā ca veditabbā, idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imissā cittayamakamātikāya anekāni yamakasahassāni, taddiguṇā pucchā, taddiguṇā atthā ca honti, pāṭho pana saṃkhitto. Evamettha pāḷivavatthānaṃ viditvā idāni anuttānapadatthānusārena vibhaṅganayasahito saṅkhepatthavaṇṇanānayo evaṃ veditabbo.
在这三种期间内,最为首要的为纯净圣人之大期间。此时段内包括了出生与灭尽的时间区分:出生与未出生的时期,灭尽与已灭尽的时期,出生的时期与灭尽的时期,出生与灭尽皆在的时期,生成中的灭尽时期,生成中与已生成的时期,正灭尽与已生成并再次出生时期,以及过去与未来的时期。在这十七个间隔中,出生期、灭尽期及出生灭尽两期,在这三种期间中,分别称为现在、未来与过去的三种时间差别。依次按照顺行与逆行拆解,成十八组对;在已生成的出生期及过去未来的时间中,将顺行分为两组逆行为两组,共四组对;其余初始、中间及末尾时间段,顺逆各一组对,共十组对。三种期间共计十四个时间间隔,对应四十二组对,四十八个问句,总共六千六百多字。于某一纯净圣人之大期间内,同样在纯净法之大期间与纯净圣人法之大期间内,共三大期间分别含有二千六百三十组对,乘二为问句数目并应理解其意义。此计算以巴利语为准。了解巴利语义后,依无上目的修订归纳说明,此为所当明白者。
Yassa cittaṃ uppajjatīti yassa puggalassa cittaṃ uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati. Na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti kiṃ tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissatīti pucchā, tassā ca, ‘‘pacchimacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhati, nirujjhissati nuppajjissati, itaresaṃ cittassa uppādakkhaṇe tesaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhati, nirujjhissati ceva uppajjissati cā’’ti vissajjanaṃ. Tattha tesaṃ cittanti yesaṃ khīṇāsavānaṃ pacchimacittasaṅkhātassa cuticittassa uppādakkhaṇe vattati, tesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati nāma, idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekhāsekhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva aññaṃ pana tasmiṃ vā attabhāve uppajjissati cāti attho.
所谓心起,即指某人之心在心起时刻与心同时产生。所谓不灭,谓非于灭时刻无故断灭。今问心为何物?为某人之心,何以为证?即使心断灭,复有疑问。答言:于已灭者之心起时刻内,有此心生不灭,有此心断灭,尚不可定言将灭或不灭。其他心亦同,在心起时刻内生此心不灭或断灭皆可。所谓心,即是那些已灭尽烦恼者前一心所造之最终心,在心起时刻中生起称为新生;有不生灭称为断灭,现已断灭者即将不生者之心也。因此今虽断灭,必然灭后心断,故今问所断灭心果断灭么?果断灭而后必有新生心,故心断灭后必有他心起,众生心亦复如此,于此义中已明。
‘‘Yassa vā pana cittaṃ nirujjhissati nuppajjissati, tassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatī’’ti imissā dutiyapucchāya pacchimacittasamaṅgino khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya ‘‘āmantā’’ti vissajjanaṃ. ‘‘Yassa cittaṃ nuppajjati nirujjhati, tassa cittaṃ na nirujjhissati uppajjissatī’’ti pucchāya ‘‘no’’ti paṭisedhova vissajjanaṃ. Na uppajjati nirujjhatīti hi bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi pucchati, tato paṭṭhāya pana arahato tāva cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ, uppajjissatīti pana na sakkā, tasmā ‘‘no’’ti ettha paṭisedho kato, ‘‘yassa vā pana cittaṃ na nirujjhissati uppajjissati, tassa cittaṃ nuppajjati nirujjhatī’’ti pucchāya ‘‘natthī’’ti paṭikkhepova vissajjanaṃ. Yassa hi cittaṃ na nirujjhissati uppajjissati, so ca puggalo natthīti.
问曰:“若心断灭而不生,其心生起而不灭,如何?”对此问题,依已灭烦恼者心结论者答曰:“不。”不生即断灭,彼时心已断,且断剩余心复生,故可言断灭心虽生起,其断亦存在,故否定“心断灭而不生,心生起而不灭”。若心断灭不复生者,此人即灭尽,故无心生,因无此故称其人不存在。
Yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ uppannanti? Āmantā, yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cittassa bhaṅgakkhaṇe taṃ cittaṃ uppannaṃ, no ca uppajjati, sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tesaṃ cittaṃ uppannañceva uppajjati ca, yassa cittaṃ nuppajjati , tassa cittaṃ nuppannanti? Cittassa bhaṅgakkhaṇe cittaṃ nuppajjati, no ca nuppannaṃ, nirodhasamāpannānaṃ asaññasattānaṃ cittaṃ nuppajjati ceva nuppannañca. Yassa vā pana…pe… nuppajjatīti? Āmantā. Ettha ca uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ, uppajjatīti ca uppādasamaṅginova.
问曰:心既生,则心为已生乎?答曰:依情理有生心为已生,不谓心新生。所有心于断灭之时生起称为已生心,非单言心起为新生;于生起时刻心亦同时生起,称为刚生心。又问:心生时即生心乎?答曰:于所有心生起时刻,此心生起称为已生成,而非新生。故以此意,所谓已生心即生起心相同。
Yassa cittaṃ nirujjhati, tassa cittaṃ uppannanti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… nirujjhatīti? Bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ na nirujjhati, tassa cittaṃ nuppannanti? Nirodhasamāpannādīnaṃ cittaṃ. Yassa vā pana…pe… āmantā.
问曰:心断灭时,则心为已生乎?答曰:是此理。若心不灭,则称为不存在心生起。对应于已断故而心不灭者,谓之已断相。又问:心不灭时,则心为未生乎?答曰:对于涅槃已证者心,非指心生起,而是心已断灭处境。答者示意以上意境。
Yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ uppajjitthāti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tathā. Ettha ca uppādappattattā uppajjittha, taṃ anatītattā uppajjati nāmāti atthoti aṭṭhakathāyaṃ khaṇapaccuppannavasena attho vutto. Uppajjitthāti pana imassa atītacittakkhaṇavasena atthe gayhamāne eva uparipāḷiyā na virujjhati, na aññathāti paññāyati, tasmā pubbāparaṃ oloketvā pāḷiavirodhena attho gahetabbo.
问曰:心生起时,谓为已生乎?答曰:是也。又曰:心生起为已生乎?答曰:所有心于生起时刻皆为已生。此谓生起为已生,不谓心于生起时刻为新生——意即对已生心,生起时刻称为生起,非历时生起。此义在注疏中谓之暂时现前,巴利文中不违义理,不取也别义。故当前观其前后不违,方可了达此义。
Yassa cittaṃ nuppajjati, tassa cittaṃ nuppajjitthāti? Uppajjittha. Yassa vā pana…pe… nuppajjatīti? Natthi. Yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ uppajjissatīti? Pacchimacittasamaṅgikhīṇāsavavirahitānaṃ cittaṃ tathā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Uppādakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ…pe… nuppajjissatīti? Asekhānaṃ pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa vā pana…pe… nuppajjatīti? Pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ uppajjittha, tassa cittaṃ uppajjissatīti? Pacchimacittasamaṅgiṃ ṭhapetvā sesānaṃ tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa cittaṃ nuppajjittha, tassa cittaṃ nuppajjissatīti? Natthi. Yassa vā pana…pe… nuppajjitthāti? Uppajjittha.
『若心未生者,其心称为未生乎?』称为已生。『然若心未生称否?』无此。『若心生者,其心将生乎?』谓的是与后心相应、已断烦恼者的心亦复如是。『若心将生称否?』于生起刹那亦复如是。『若心将未生者乎?』乃如断后心之坏灭刹那。『若心将生者乎?』亦于后心坏灭刹那。『若心已生者,其心将生乎?』立后心相修后余心亦如是。『若心将生者乎?』假言。『若心未生者,其心将生乎?』无此。『若心将未生称乎?』称为已生。
Yassa cittaṃ nirujjhati, tassa cittaṃ nirujjhitthāti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… nirujjhatīti? Bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ…pe… na nirujjhitthāti? Nirujjhittha. Yassa vā pana…pe… natthi. Yassa cittaṃ nirujjhati, tassa cittaṃ nirujjhissatīti? Pacchimacittasamaṅgiṃ ṭhapetvā sesānaṃ cittassa bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa vā pana…pe… sesānaṃ bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ…pe… nirujjhissati. Yassa vā pana…pe… nirujjhati.
『若心灭者,其心称为已灭乎?』是假言。『若心将灭者乎?』于坏灭刹那亦复如是。『若心未灭者乎?』称为已灭。『若心称灭乎?』无此。『若心灭者,其心将灭乎?』立后心相修,余心坏灭刹那亦复如是。『若心将灭者乎?』于余心坏灭刹那亦复如是。『若心将灭者乎?』若心将灭。『若心称灭乎?』称为灭者。
Yassa cittaṃ nirujjhittha, tassa cittaṃ nirujjhissatīti? Pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe ṭhapetvā sesānaṃ cittaṃ tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa cittaṃ na nirujjhittha, tassa cittaṃ na nirujjhissatīti? Natthi. Yassa vā pana…pe… na nirujjhitthāti? Nirujjhittha.
『若心已灭者,其心将灭乎?』立后心坏灭刹那,余心亦如是。『若心将灭称乎?』是假言。『若心未灭者,其心未将灭乎?』无此。『若心称未灭乎?』称为已灭。
Yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ nirujjhitthāti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ nuppajjati, tassa cittaṃ na nirujjhitthāti? Nirujjhittha. Yassa vā pana…pe… natthi, yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ nirujjhissatīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ nuppajjati, tassa cittaṃ na nirujjhissatīti? Pacchimacittassa bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa cittaṃ uppajjittha, tassa cittaṃ nirujjhissatīti? Nirujjhamānaṃ pacchimacittaṃ ṭhapetvā tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā. Yassa cittaṃ nuppajjittha, tassa cittaṃ na nirujjhissatīti? Natthi. Yassa vā pana…pe… nuppajjitthāti? Uppajjittha.
『若心生者,其心已灭乎?』是假言。『若心将生称乎?』于一切心生起刹那亦复如是。『若心未生者,其心未灭乎?』称为已灭。『若心未生者,其心将灭乎?』是假言。『若心将生称乎?』于一切心生起刹那亦复如是。『若心未生者,其心未将灭乎?』于后心坏灭刹那亦复如是。『若心将生称乎?』是假言。『若心已生者,其心将灭乎?』灭去后心,余心亦如是。『若心将生称乎?』是假言。『若心未生者,其心未将灭乎?』无此。『若心将未生称乎?』称为已生。
Yassa cittaṃ uppajjati, tassa cittaṃ na nirujjhatīti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjatīti? Sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ nuppajjati, tassa cittaṃ nirujjhatīti? Sabbesaṃ cittassa bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa vā pana…pe… nuppajjatīti? Āmantā.
『若心生者,其心未灭乎?』是假言。『若心将生称乎?』于一切心生起刹那亦复如是。『若心未生者,其心已灭乎?』于一切心坏灭刹那亦复如是。『若心将未生称乎?』是假言。
Yassa cittaṃ uppajjamānaṃ, tassa cittaṃ uppannanti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppajjamānanti? Sabbesaṃ cittassa uppādakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ nuppajjamānaṃ, tassa cittaṃ nuppannanti? Nirodhasamāpannādīnaṃ cittaṃ tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā.
『若心正在生者,其心称为已生乎?』是假言。『若心将正在生称乎?』于一切心生起刹那亦复如是。『若心未正在生者,其心称未生乎?』谓灭尽已至等心亦如是。『若心将生称乎?』是假言。
Yassa cittaṃ nirujjhamānaṃ, tassa cittaṃ uppannanti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… bhaṅgakkhaṇe tathā. Yassa cittaṃ na nirujjhamānaṃ, tassa cittaṃ nuppannanti? Nirodhasamāpannādīnaṃ cittaṃ tathā. Yassa vā pana…pe… āmantā.
『心』者,若出生灭已歇,则谓其心生起者为何?答曰:辅导者。或者若在破坏之时亦复如是。若『心』未曾歇灭,则谓其心未生起者为何?答曰:此心为止灭相之完成等。或者若在……亦复如是。
Yassa cittaṃ uppannaṃ, tassa cittaṃ uppajjitthāti? Āmantā. Yassa vā pana…pe… uppannanti ? Cittasamaṅgīnaṃ tathā. Yassa cittaṃ nuppannaṃ, tassa cittaṃ nuppajjitthāti? Uppajjittha. Yassa vā pana…pe… nuppannanti? Natthi…pe… yassa cittaṃ nuppannaṃ, tassa cittaṃ nuppajjissatīti? Uppajjissati. Yassa vā pana…pe… nuppannanti? Uppannaṃ.
『心』者,若心已生,则谓其心为已生起者为何?答曰:辅导者。或者若……心生起者为何?答曰:心之相具也。若心未生,则谓其心为未生起者为何?答曰:已生起也。或者若……心未生起者,答曰:无。……若心未生,则谓其心将来生起者为何?答曰:将生起也。或者若……心生起者为何?答曰:已生也。
Yassa cittaṃ uppajjittha no ca tassa cittaṃ uppannaṃ, tassa cittaṃ uppajjissatīti? Āmantā. Yassa vā pana cittaṃ uppajjissati no ca tassa cittaṃ uppannaṃ, tassa cittaṃ uppajjitthāti? Āmantā. Ettha ‘‘no ca tassa cittaṃ nuppanna’’nti idaṃ asaññādiacittake sandhāya vuttaṃ. Tesaṃ niyamena cittuppattiyā abhāvato ‘‘āmantā’’ti ubhayattha vissajjanaṃ vuttaṃ. Ayañca vāro kālattaye gahetvā samatthitoti gahetabbo.
若心已生起,而心未曾生,则谓其心将生起者为何?答曰:辅导者。或者若心将生起,而心未生,则谓其心已生起者为何?答曰:辅导者。此中『心未生』语,针对无分别等内心状态而说。依此法则,因心生起之无有,二者皆称为辅导。如是界限当以时间为度量而立,方可称定。
‘‘Yassa cittaṃ nuppajjittha no ca tassa cittaṃ nuppannaṃ, tassa cittaṃ nuppajjissatīti? Natthi. Yassa vā pana cittaṃ nuppajjissati no ca tassa cittaṃ nuppannaṃ, tassa cittaṃ nuppajjitthāti? Uppajjittha.
『心未生起,心未生』则谓其心将生起者为何?答曰:无。或者『心将生起,心未生』则谓其心已生起者为何?答曰:已生起。
Uppannaṃ uppajjamānanti? Uppādakkhaṇe cittaṃ tathā. Uppajjamānaṃ uppannanti? Āmantā. Nuppannaṃ nuppajjamānanti? Āmantā. Nuppajjamānaṃ nuppannanti? Atītānāgatacittaṃ tathā.
『已生』者,谓在生起之际心亦然。『生起中』者,则为辅导。『未生』者,为辅导。『未生中』者,则谓为过去未来之心亦然。
Niruddhaṃ nirujjhamānanti? No, nirujjhamānaṃ niruddhanti? No, naniruddhaṃ nanirujjhamānanti? Uppādakkhaṇe anāgatañca cittaṃ tathā. Nanirujjhamānaṃ naniruddhantipi tatheva.
『止息』者,谓心已歇灭也?否。『歇灭中』者,谓止息亦然?否。『非止息,非歇灭中』者,谓在生起之际或未来心亦然。即便非歇灭中且非止息,亦复如是。
Yassa cittaṃ uppajjamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, nirujjhamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, tassa cittanti? No ca bhaṅgakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ tadubhayaṃ vītikkantaṃ, yassa vā pana cittaṃ nirujjhamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, uppajjamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, tassa cittanti? Atītaṃ citta’’nti iminā nayena puggalavāre sabbattha vissajjananayo veditabbo.
若一个心在产生的刹那,片刻片刻超越了已超越的时间,那时心是否还存在?若心在灭尽的刹那,片刻片刻超越了已超越的时间,那时心是否存在?不是在断灭的刹那超越,而是在过去的心二者都超越了。又或者心在灭尽的刹那,片刻片刻超越已超越时间,产生的刹那也如此超越,那心是否存在?所谓过去心,依此理,须于个别处处普遍看作消失而知。
Tattha uppajjamānaṃ khaṇanti uppajjamānassa khaṇaṃ, uppādakkhaṇanti attho. Khaṇaṃ vītikkantaṃatikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ, tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati, nirujjhamānaṃ khaṇanti nirujjhamānassa khaṇaṃ, bhaṅgakkhaṇanti attho. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Yassa bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, nirodhakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti atītacittavasena vissajjanaṃ kataṃ. Imināva upāyena uparimesu atthadhammavārādīsu ca sabbavissajjanesu attho veditabbo. Ayaṃ atikkantakālavāre nayo.
此中,所谓产生的刹那,是指正处于产生的刹那。所谓产生的刹那超越已超越时间,意谓不过长久的超越,而是就该产生刹那以后的超越时间方称已超越。所谓灭尽的刹那,是指正处于灭尽的刹那。所谓断灭的刹那,是指断灭之义。问曰:如此心、断灭的刹那二者都超越了,断灭的刹那能被称为已超越时间吗?若在断灭刹那中心已超越了产生的刹那,即已超越时间,灭尽的刹那也已超越时间,过去的心二者皆已超越,即视为过去之心而称为消失。借此方可了解后续诸义理通达消失之义。此即所谓已超越时间的理。
Yaṃ cittaṃ uppajjati nanirujjhati, taṃ cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti? Āmantā. Yaṃ vā pana…pe… āmantā. Yaṃ cittaṃ nuppajjati nirujjhati, taṃ cittaṃ nanirujjhissati uppajjissatīti? No. Yaṃ vā pana cittaṃ nanirujjhissati uppajjissati, taṃ cittaṃ nuppajjati nirujjhatīti? Natthi.
问曰:产生的心灭却,是否灭却的心就不会再生?答曰不会。再问:若心不再生而灭却,是否心就再不存在?答曰否。若不生的心再灭,生起的心会不会灭?答曰不会。若不生的心不灭,生起的心会灭却吗?答曰没有这种情况。
Yaṃ cittaṃ uppajjati, taṃ cittaṃ uppannanti? Āmantā. Yaṃ vā pana…pe… uppajjatīti? Uppādakkhaṇe cittaṃ tathā, evaṃ paṭilomapucchāsupi tato sesāsupi. ‘‘Yaṃ cittaṃ nuppajjati, taṃ cittaṃ nuppannanti? Atītānāgataṃ cittaṃ tathā. Yaṃ vā pana…pe… āmantā…pe… bhaṅgakkhaṇe citta’’ntiādinā, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjati, taṃ cittaṃ uppajjitthāti? No. Yaṃ cittaṃ nuppajjati, taṃ cittaṃ nuppajjitthāti? Bhaṅgakkhaṇe cittaṃ anāgatañcā’’tiādinā, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjati, taṃ cittaṃ uppajjissatīti? No. Yaṃ vā pana…pe… no, yaṃ cittaṃ nuppajjati, taṃ cittaṃ nuppajjissatīti? Anāgataṃ cittaṃ nuppajjati, no ca taṃ cittaṃ nuppajjissati, bhaṅgakkhaṇe cittaṃ atītaṃ citta’’ntiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjittha, taṃ cittaṃ uppajjissatīti? No. Yaṃ vā pana…pe… no, yaṃ cittaṃ nuppajjittha, taṃ cittaṃ nuppajjissatīti? Anāgataṃ citta’’ntiādinā ca,
问曰:产生的心,就是产生了吗?答曰是。再问:产生的吗?答曰是。在产生刹那心是这样,后来亦是如此。又问:不生的心也一样吗?答曰是。过去现在未来的心亦然。又问:断灭的心呢?答曰用断灭等名,是说产生的心,不是已产生,断灭的心亦非将来之心。再问:产生的心,是否将来还会产生?答曰不会。如是不生的心也不会再生。断灭的心是过去心。由此用断灭等名明心的状态。
‘‘Yaṃ cittaṃ nirujjhati, taṃ cittaṃ nirujjhitthāti? No’’tiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjati, taṃ cittaṃ nirujjhitthāti? No’’tiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjati, taṃ cittaṃ nirujjhissatīti ? Āmantā’’tiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ uppajjittha, taṃ cittaṃ nirujjhissatīti? No’’tiādinā ca,
又问:灭尽的心,是不是灭尽了?答曰不是。又问:产生的心,是不是灭尽了?答曰不是。再问:产生的心,是不是将要灭尽?答曰不能如此说。又问:已经产生的心,将来会灭尽吗?答曰不会。
‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjamānaṃ, taṃ cittaṃ uppannanti? Āmantā. Yaṃ vā pana…pe… uppajjamānanti…pe… uppādakkhaṇe citta’’ntiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ nirujjhamānaṃ, taṃ cittaṃ uppannanti? Āmantā’’tiādinā ca, ‘‘yaṃ cittaṃ uppannaṃ, taṃ cittaṃ uppajjitthāti? No. Yaṃ vā pana…pe… no’’tiādinā ca,
问曰:正在产生的心,就是生了吗?答曰是。又问:正在产生的心,就是叫产生的心吗?是。又问:正在灭尽的心,是生的吗?答曰是。又问:已经产生的心,就是产生了吗?答曰不是。再问:不是吗?否。
‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjittha no ca taṃ cittaṃ uppannaṃ, taṃ cittaṃ uppajjissatīti? No. Yaṃ vā pana…pe… no. Yaṃ cittaṃ nuppajjittha no ca taṃ cittaṃ nuppannaṃ, taṃ cittaṃ nuppajjissatīti? Āmantā’’tiādinā ca, ‘‘uppannaṃ uppajjamānanti…pe… uppādakkhaṇe uppannañceva uppajjamānañca. Uppajjamānaṃ uppannanti? Āmantā’’tiādinā ca, ‘‘niruddhaṃ nirujjhamānanti? No’’tiādinā ca,
『那个心起了,还是那个已经起的心呢?那个心将要起吗?不。或者说……也不是。那个心没有起,还是那个已经没有起的心呢?那个心将要没有起吗?无终止者』等言说中,「起已起心……起现之时起已起」等义。『目前正在起的即起已起』,『正在起的即已起』吗?『无终止者』等言说中,「止息止灭」等义:不是。
‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, nirujjhamānaṃ khaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālaṃ, taṃ cittanti…pe… atītaṃ citta’’ntiādinā ca dhammavāre,
『那个正在起的心不断地超越时间段,那个正在止息的心不断地超越时间段,是那个心……已经过去的心』等语,在法句中。
‘‘Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati na nirujjhati, tassa taṃ cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti? Āmantā’’tiādinā ca puggaladhammavāre ca, sarāgādipadehi, kusalādipadehi ca missesu sabbavāresu ca pucchāsu heṭṭhā vuttānusārena vissajjananayo veditabbo. Ayaṃ cittayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
『那一心起而不灭者,其心将会灭或不灭吗?』「无终止者」等语,以及人身法中,针对爱等谤语、不善等谤语诸问答,应依次透彻了解。此为关于心法唯一性的义理说明。
Dhammayamakamātikatthavaṇṇanā法双论母义释
Dhammayamakamātikāya pana khandhayamake vuttanayeneva pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ. ‘‘Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahatī’’ti āgatattā panettha pariññāvāro bhāvanāvāro nāma. Tattha yasmā abyākato dhammo neva bhāvetabbo na pahātabbo, tasmā padameva na uddhaṭanti veditabbaṃ . Pucchāvissajjane panettha ‘‘kusalākusalā dhammāti? Āmantā’’tiādinā, ‘‘dhammā akusalā dhammāti? Akusalā dhammā dhammā ceva akusalā dhammā ca, avasesā dhammā na akusalā dhammā’’tiādinā ca paṇṇattivāre vissajjananayo ñātabbo.
就法唯一性说,应该以五蕴唯一性之说了解巴利文义。「修持善法者,舍弃不善法」是现存用语,此处有明白障碍,即名为『修习障碍』。因该法非显明,亦不可修习亦不可舍弃,故第一点不可显现,必须理解。至于问题「善不善法」,「善法与不善法俱为法,除了这两者外无不善法」,根据辩言,应知此释义。
‘‘Yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā uppajjantīti? No. Yassa vā pana…pe… yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa abyākatā dhammā uppajjantīti? Pañcavokāre kusalānaṃ uppādakkhaṇe…pe… uppajjantī’’tiādinā ca, ‘‘yattha kusalā dhammā uppajjanti, tattha akusalā dhammā uppajjantīti? Āmantā…pe… tattha abyākatā dhammā uppajjantīti? Āmantā. Yattha vā pana abyākatā dhammā uppajjanti, tattha kusalā dhammā uppajjantīti …pe… catuvokāre…pe… uppajjantī’’tiādinā ca, ‘‘yassa yattha kusalā dhammā…pe… uppajjantīti? No’’tiādinā ca,
『善法产生时,难道不善法也生吗?不。或者……当善法产生时,难道不确定法也生吗?』五种产生方式中善法之起时……『善法起时,不善法也起吗?』、『善法起时,不确定法也起吗?』等言说中,『善法起时,不善法起;善法起时,不确定法起;不确定法起时,善法起。』『善法…起吗?不』等言说。
‘‘Yassa kusalā dhammā nuppajjanti, tassa akusalā dhammā nuppajjantīti…pe… sabbesaṃ cittassa bhaṅgakkhaṇe abyākatacittassa uppādakkhaṇe nirodhasamāpannānaṃ asaññasattānaṃ tesaṃ kusalā ca dhammā nuppajjanti, akusalā ca dhammā nuppajjantī’’tiādinā ca, ‘‘yassa kusalā dhammā nuppajjanti, tassa abyākatā dhammā nuppajjantīti…pe… sabbesaṃ cavantānaṃ pavatte cittassa bhaṅgakkhaṇe āruppe akusalānaṃ uppādakkhaṇe ca nuppajjantī’’tiādinā ca, ‘‘yattha kusalā dhammā nuppajjanti, tattha akusalā dhammā nuppajjantīti? Āmantā…pe… tattha abyākatā dhammā nuppajjantīti? Uppajjanti. Yattha vā pana abyākatā dhammā nuppajjanti, tattha akusalā dhammā nuppajjantīti? Natthī’’tiādinā ca uppādavāre,
『善法不生时,难道不善法也不生吗?』所有心断灭时,不确定心起时,无识有情之中,善法与不善法俱生;『善法不生时,不确定法也不生吗?』所有消散中的活动心断灭时,非形有情不善法起时也不生;『善法生处,难道不善法也生吗?』『不确定法亦生;不确定法生处,善法亦生;不确定法生时,善法生否?』『不生』等诸问答,于生起处。
‘‘Yassa kusalā dhammā nirujjhanti, tassa akusalā dhammā nirujjhantīti? No’’tiādinā nirodhavāre ca,
“为何说善法停息时,恶法也随之停息呢?并非如此。”此类说辞,谓于止灭之际,
‘‘Yassa kusalā dhammā uppajjanti, tassa akusalā dhammā nirujjhantīti? No’’tiādinā uppādanirodhavāre ca,
“为何说善法起时,恶法随之停息呢?并非如此。”此类说辞,谓于生灭止灭并行之际,
‘‘Yo kusalaṃ dhammaṃ bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ pajahitthāti? No…pe… yo kusalaṃ dhammaṃ na bhāveti, so akusalaṃ dhammaṃ nappajahitthāti? Aggamaggasamaṅgiñca arahantañca ṭhapetvā avasesā puggalā’’tiādinā bhāvanāvāre ca pucchāvissajjananayo heṭṭhā vuttānusārena ñātabbo.
“修习善法者,必舍弃恶法,非也……如是……不修善法者,必不舍恶法。”此类说辞,于修习之际,依照先后顺序,应了知、了知之义。诸阿拉汉亦同,谓余余众生者亦然。
Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ. Imassa hi dhammayamakassa pavattimahāvāre uppajjanti nirujjhantīti imesu uppādanirodhesu kusalākusaladhammā tāva ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti, na cutipaṭisandhīsu, abyākatadhammā pana pavatte ca cutipaṭisandhīsu cāti tīsupi kālesu labbhanti, evamettha yaṃ yattha yattha labbhati, tassa vasena tattha tattha vinicchayo veditabbo.
于义理明辨处,此为标志。实因此法相即法集合在重大变异时生起与灭去,于此生灭止灭之间,善恶法仅得单一连续运行,不得断续重叠;而未明辨法则则可生起且停续不断。故于三时期中,赖所获而辨别。
Tatridaṃ nayamukhaṃ – kusalākusalānaṃ tāva ekakkhaṇe anuppajjanato ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Abyākatā cāti idaṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Yattha kusalā dhammā nuppajjantīti asaññabhavaṃ sandhāya vuttaṃ, abyākatānaṃ dhammānaṃ anuppattiṭṭhānassābhāvā ‘‘natthī’’ti paṭikkhepo kato, nirodhavāre kusalākusalānaṃ ekato anirujjhanato ‘‘no’’ti vuttanti imināva nayamukhena sabbattha vinicchayo veditabbo. Ayaṃ dhammayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
此处之理,有三面:一、不生起任何善恶法时,应断言“非也”;二、未明辨法,具心识呈现,所不生起无显现根基,当以“不存”否定;三、止灭中善恶法不共生起,必单一不灭,应以“不”断言。依此理门,须遍处辨别。此即法集合归纳理门注释。
Indriyayamakamātikatthavaṇṇanā根双论母义释
Indriyayamakamātikāyaṃ pana khandhayamakamātikādīsu vuttanayeneva pāḷivavatthānādiko sabbo atthasaṃvaṇṇanānayo veditabbo. Manindriyaṃ panettha yathā cakkhundriyādimūlakehi, tatheva itthindriyādimūlakehi saddhiṃ sampayogaṃ gacchati, tasmā nikkhittapaṭipāṭiyā ayojetvā sabbehipi cakkhundriyamūlādīhi saddhiṃ pariyosāne yojitaṃ, cakkhundriyena ca saddhiṃ sukhindriyadukkhindriyadomanassindriyāni, lokuttarindriyāni ca paṭisandhiyaṃ natthīti na gahitāni. Yathā cettha, evaṃ sesindriyamūlakesupi yathānurūpaṃ ñātabbaṃ. Indriyānaṃ pana bahukatāya dhātuyamakatopi bahutarāni yamakāni honti ayaṃ viseso, sesaṃ heṭṭhā vuttānusārena ñātabbanti. Ayaṃ indriyayamakamātikatthasaṃvaṇṇanānayo.
然而,在根双对母中,一切诠释方式——包括巴利文确立等——皆应依蕴双对母等所述之方式加以了知。此处,意根与眼根等为首诸根相应,亦与女根等为首诸根相应;因此,不依已列之次第逐一配对,而于末尾统一与一切眼根为首诸根等相配。又,乐根、苦根、忧根,以及出世间诸根,因于结生时不存在,故与眼根相配时未予收录。此处如何,其余诸根为首各项亦应随宜了知。然而,由于根之数量众多,较之界双,根双之对亦更为繁多,此为其差异所在;其余应依前文所述而了知。此为根双对母义释之方式。
Mohavicchedaniyā abhidhammamātikatthavaṇṇanāya · 《断痴论》的阿毗达摩论母义释
Yamakamātikatthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 《双论》论母义释完毕。