4. Puggalapaññattimātikā
4. Puggalapaññattimātikā4. 人施设母论
Ekakamātikatthavaṇṇanā一法母论义释
Idāni puggalapaññattimātikāsaṃvaṇṇanānayo hoti. Tattha anuttānatthato tāva cha paññattiyoti ettha ‘‘ācikkhati deseti paññapeti paṭṭhapetī’’ti (saṃ. ni. 2.20) āgataṭṭhāne sandassanā pakāsanā paññatti nāma. ‘‘Supaññattaṃ mañcapīṭha’’nti (pārā. 269) āgataṭṭhāne ṭhapanā nikkhipanā paññatti nāma, idha ubhayampi vaṭṭati. Cha paññattiyoti hi cha paññāpanā cha sandassanā pakāsanātipi, cha ṭhapanā nikkhipanātipi vuttaṃ hoti. Nāmapaññattiyeva hi te te vijjamānāvijjamāne dhamme sandassetītipi. Tena tena koṭṭhāsena ṭhapetītipi. Khandhapaññattītiādi pana saṅkhepato tāsaṃ paññattīnaṃ sarūpadassanaṃ. Tattha khandhānaṃ ‘‘khandhā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca khandhapaññatti nāma…pe… puggalānaṃ ‘‘puggalā’’ti paññāpanā sandassanā pakāsanā ca ṭhapanā nikkhipanā ca puggalapaññatti nāma. Imā eva cha paññattiyo vijjanti. Aññāsampi sammutiparamatthakathānaṃ paññattīnaṃ anantattā, upalakkhaṇavasena pana padhānabhāvato ca etāva vuttā. Pāḷimuttakanayena pana sabbasaṅgāhikā vijjamānapaññattiādayo cha nāmapaññattiyo aṭṭhakathāsu (pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) āgatā, tā ca heṭṭhā vuttāti idha na vuttā. Tāsu idha puggalapaññattipadena avijjamānapaññatti, sesehi vijjamānapaññatti cāti dve eva labbhanti.
现在是对『人施设』论母注释的方法。其中，就未详释义而言，首先关于「六施设」——在「宣说、教导、施设、建立」（《相应部》2.20）所出之处，「施设」乃展示、阐明之义；在「床榻座椅已善施设」（《巴拉基咖》269）所出之处，「施设」乃安置、置放之义；此处两者皆通。所谓「六施设」，即谓六种施设、六种展示阐明，亦即六种安置置放。盖名施设能展示彼彼有实无实之诸法，此为「展示阐明」义；以彼彼之区分而安置之，此为「安置置放」义。至于「蕴施设」等，则是简略地显示此等施设之自身相貌。其中，对于诸蕴施设以「蕴」之名，此施设、展示、阐明，以及安置、置放，名为「蕴施设」……乃至……对于诸人施设以「人」之名，此施设、展示、阐明，以及安置、置放，名为「人施设」。唯此六施设存在。其余世俗谛与胜义谛等论说之施设，数量无边，然以标志表显其主要者，故仅说此等。至于依离巴利正文之方式，摄一切的「有实施设」等六种名施设，已见于注疏（《人施设》注疏，论母注释第一），且已于前文述及，故此处不再重说。于此等施设中，就「人施设」一词而言，可得「无实施设」与「有实施设」此两者。
Aṭṭhakathāmuttakena pana ācariyanayena aparāpi cha paññattiyo – upādāpaññatti upanidhāpaññatti samodhānapaññatti upanikkhittapaññatti tajjāpaññatti santatipaññattīti, yā ‘‘atthapaññattī’’ti vuccati. Tattha yā khandhapañcakaṃ upādāya nissāya sammatā sattādikā, aṅgāni upādāya rathādikā, candādiparivattādayo upādāya kāladisādikā, taṃtaṃbhūtanimittaṃ, bhāvanāvisesañca upādāya kasiṇādiuggahapaṭibhāganimittādikāti ayaṃ evarūpā sabhāvadhammehi ekattena vā sacchikaṭṭhaparamatthena anupalabbhasabhāvā upādāpaññatti nāma. Paññāpetabbaṭṭhena cesā paññatti vuttā, na pana paññāpanaṭṭhena. Yā tassa tassatthassa paññāpanā, sā avijjamānapaññattiyeva.
然而，依离注疏的老师之方式，另有六施设，即：依取施设、比较施设、综合施设、累积施设、相应施设、相续施设，总称「义施设」。其中：依取五蕴而以世俗认可之「有情」等；依取诸支分而认可「车」等；依取月亮等运行而认可时间、方向等；依取彼彼缘起之相，以及依取修习之殊胜，而认可遍的取相、似相等——凡如此这般，以实义而言无有自性可得、不与胜义实际相合的，名为「依取施设」。此处所谓「施设」，是就所施设之义而言，并非就施设行为而言。凡对彼彼义的施设，那便是「无实施设」。
Yā pana aññaṃ paṭhamādiṃ upanidhāya apekkhitvā dutiyaṃ rassaṃ dīghaṃ dūraṃ santikantiādikā tadaññāpekkhūpanidhā, chattapāṇītiādikā hatthagatūpanidhā, kuṇḍalītiādikā sampayuttūpanidhā, dhaññasakaṭanti ādikā samāropitūpanidhā, indasālaguhātiādikā avidūragatūpanidhā, suvaṇṇavaṇṇotiādikā paṭibhāgūpanidhā, brāhmaṇagāmotiādikā tabbahulūpanidhā, maṇikaṭakantiādikā tabbisiṭṭhūpanidhāti evamādi anekappakārā paññāpanā, ayaṃ upanidhāpaññatti nāma.
而依照比较另一事物——如首先比较第一等基准，相对而施设的「第二、短、长、远、近」等，此为依他相待之比较；「手持伞者」等，此为依附于手上之物的比较；「螺旋形」等，此为依相应事物的比较；「一车粮食」等，此为依承载物的比较；「因陀罗娑罗石窟」等，此为依近处所在的比较；「金色」等，此为依相似物的比较；「婆罗门村」等，此为依其中多数者的比较；「宝石手镯」等，此为依其中显胜者的比较——如此等多种多样的施设，名为「比较施设」。
Dhaññarāsītiādikā pana samodhānapaññatti nāma. Purimassa purimassa upanikkhipitvā dve tīṇītiādikā upanikkhittapaññatti nāma. Taṃtaṃsabhāvanissitā pathavīādikā tajjāpaññatti nāma. Āsītikotiādikā pana santatipaññatti nāma.
而「一堆谷物」等，名为「综合施设」。将前前者依次累积叠加，施设为「二、三」等，名为「累积施设」。依附于彼彼自性而施设的「地」等，名为「相应施设」。而「八十俱胝」等，名为「相续施设」。
Aṭṭhakathāmuttakeneva ācariyanayena aparāpi dhammakathikādikā kiccapaññatti, kisathūlādikā saṇṭhānapaññatti, itthipurisādikā liṅgapaññatti, kāmāvacarādikā, kosalakādikā ca bhūmipaññatti, tisso nāgotiādikā paccattapaññatti, nirodhādikā asaṅkhatapaññatti cāti cha paññattiyo.
同样依离注疏的老师之方式，另有六施设：依功能施设，如「说法者」等；依形状施设，如「瘦、胖」等；依性别施设，如「女、男」等；依界地施设，如「欲界」等及「国萨拉」等；依个别施设，如「三位龙」等；依无为施设，如「灭」等——共六施设。
Etāsu pana dvādasasu tajjāpaññatti, ekaccā bhūmipaññatti, asaṅkhatapaññatti ca vijjamānapaññattisaṅkhātā nāmapaññatti, tadaññā paramatthāvasesā, pana atthapaññattīti dīpitā avijjamānādipaññattiyo cāti. Ayaṃ tāvettha anuttānatthato saṃvaṇṇanā.
在此十二种施设之中，相应施设、某些界地施设、以及无为施设，被归入「有实施设」，属于名施设；其余以胜义为余的，则被阐明为「义施设」中的无实施设等。以上便是就未详释义而作的注释。
Atthanicchayo panetthāpi pāḷinayeneva saddhiṃ hoti, na vinā pāḷiṃ tassa vattumasakkuṇeyyattā . Pāḷiyañca yasmā ādito pañca paññattiyo, tadatthabhūtā khandhādayo ca heṭṭhā vibhaṅgappakaraṇe nippadesato kathitāti tā idha ‘‘kittāvatā khandhānaṃ khandhapaññatti, yāvatā pañcakkhandhā rūpakkhandho’’tiādinā saṅkhepeneva niddiṭṭhā, tā cetthāpi vuttatthā. Puggalapaññatti pana heṭṭhā na vuttāti ‘‘kittāvatā puggalānaṃ puggalapaññatti? Samayavimutto, asamayavimutto’’tiādinā ekakādibhedena yāva dasakā dasadhā mātikaṃ ṭhapetvā vitthāreneva vibhattā, sā ca ñātabbapabhedato avuccamānā dubbiññeyyā, tasmā puggalapaññattiyā eva cettha pāḷinayānusārena saṅkhepato atthanicchayo hoti, so cettha mātikāyaṃ vutte sabbapuggale anuddharitvā ñātabbānaṃ dubbiññeyyānaṃ puggalānaṃ ekakādibhedatova mātikaṃ uddharitvā vibhajanavasena saṅkhepatova hoti. Kathaṃ? ‘‘Samayavimutto asamayavimutto, kuppadhammo akuppadhammo, cetanābhabbo anurakkhaṇābhabbo, bhayūparato abhayūparato, bhabbāgamano abhabbāgamano, niyato aniyato, paṭipannako phale ṭhito, samasīsī ṭhitakappī, sotāpanno sattakkhattuparamo kolaṃkolo ekabījī, sakadāgāmī, anāgāmī antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī, arahā’’ti ekakamātikā.
从意义汇集来看，尽管如此，其内容仍与巴利语原文完全相合，缺一不可。巴利语最初包括五种指定（pañca paññatti），这些与意义相符的色法等五蕴，都已在分类讲述处明确说明，故此处称为“蕴的指定名目”，又举“到五蕴为止，即色蕴”等言简意赅区分，目的在于简明说明。至于“人之指定”，因未明确阐述，譬如“有世间住者与无世间住者”等一组分类，涵盖至多达十类并有相关表格，且依所知分类而非明言，故该“人之指定”在此依照巴利文教义，是意义归纳简辑之汇集，如同此处表格将所有人以已知的难解辨别性之一元分类方式概括，因而成为分类总结。如何构成？所谓“有世间住者与无世间住者、不善业、有善业、有意、无意、恐惧相违离、恐惧近住、有生有灭、定时与非定时、初果、七果满足、黑边、孤独一粒子、须陀洹、斯陀含、阿那含、中有涅槃、近有涅槃、无数行涅槃、有数行涅槃、上升音、非极上升、阿拉汉”等仅一表格所列。
Tattha yo appanaṃ nibbattetuṃ yuttapattakāle rūpārūpasamāpattisaṅkhātehi aṭṭhahi vimokkhehi paccanīkadhammato vimuccitvā tīsu maggesu yena kenaci yathāsakaṃ āsave khepetvā vuṭṭhito, ayaṃ samayavimutto nāma. ‘‘Ekacce āsavā parikkhīṇā’’tiādivacanato (pu. pa. 1) hi aṭṭhasamāpattilābhī puthujjano vā khīṇāsavo vā idha na gahito, samāpattilābhino pana phalaṭṭhasekhāva gahitāti veditabbā. Sukkhavipassakakhīṇāsavo, sabbepi ca ariyā maggavimokkhaṃ sandhāya asamayavimuttā nāma. Bāhirānañhi aṭṭhannaṃ samāpattīnaṃ samāpajjantassa pavivekaṭṭhānalābhādisamayopi atthi, vattakaraṇakālādiasamayopi atthi. Maggavimokkhena vimuccanassa pana tādiso samayo vā asamayo vā natthi, yassa saddhā balavatī, vipassanā ca āraddhā, tassa gacchantassa vā bhuñjantassa vā maggaphalapaṭivedho nāma na hotīti natthi, tasmā sabbe ariyā ariyavimokkhe asamayavimuttāti veditabbā. Purimapadepi lokiyasamāpattiññeva sandhāya sekhā samayavimuttā nāma jātā.
当中若于适当时间以色及非色的八种解脱受用净除彼此相应之缠，在三种圣道中任一依正去除烦恼升起者，是为“有世间住者”，又凭“某些烦恼已断”等言，虽有得八次解脱的凡夫或圣者于此不染，得圣道者持果位且未入取，宜当明知。断尽烦恼之圣者，即是观察正见皆具且尚未得果者，名为“无世间住者”。外相于八种解脱得入者亦有寂止处所及计时，经书中亦明述。因依圣道证入得解之圣者，无论时或非时，凡以坚信及修观慧而前进或受用者，虽未现证道果，亦应称为无世间住者。先前阶段不过是于世间得入，尚处修行中者称为有世间住者。
Avasibhāvā aṭṭhasamāpattilābhī pana puthujjano, sotāpannasakadāgāmino dve sekhā aṭṭhasamāpattiṃ sandhāya kuppadhammo nāma. Parihānadhammotipi duvidhā eva. Anāgāmiādayo suppahīnasamādhipāripanthikattā vasibhāvā samāpattilābhī puthujjano, ariyā ca lokuttaradhammepi sandhāya akuppadhammo nāma. Aparihānadhammoti te eva. Cetanābhabboti cetanāsaṅkhātena jhānasamāpattivaḷañjanena aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo. Yo hi rūpārūpajjhānesu āciṇṇavasitāya cetanāsaṅkhātāya jhānasamāpattiyā nirantaraṃ vaḷañjamāno tehi na parihāyati, avaḷañjamāno ca parihāyati, ayaṃ vaḷañjamāno cetanābhabbo nāma. Anurakkhaṇābhabboti jhānassa upakārānupakāradhamme jānitvā anurakkhaṇāya avaḷañjamānopi aparihāniṃ āpajjituṃ bhabbo, eso ca purimato balavataro, āciṇṇavasino paññāsampadāya upakārānupakāradhamme jānitvā tadanurūpaṃ paṭipajjanatoti veditabbo.
所谓浊人，即断烦恼得八次解脱者，初果至斯陀含有二种，即“有恶法”称浊人。恶法有二种，分别为损坏法与不损坏法。初果以上者，安稳禅定不足的外境缘于浊之法即归于损坏法；善法与出世法缘于不破坏的安稳称其为不损坏法。所谓无意，是因禅定构成而不能造成损坏。人于色与无色禅定中，因内心稳定的禅定构成不破坏，常住者不失，非常住者失，失者为无意，非失者为安稳。所谓缺乏守护者，知禅定诸辅助法，虽守护而常住亦能得不坏，此为先贤圣者，以智慧明了辅项，依教修行者应知。
Bhayūparatoti bhayena pāpato uparato virato sekho, kalyāṇaputhujjano ca. Tesu pacchimo duggativaṭṭakilesaupavādasaṅkhātehi catūhi bhayehi pāpato oramati, sekho duggativajjehi, apāyehi muttattā. Khīṇāsavo pana abhayūparato nāma samucchinnabhayattā, upavādato pana oramitabbo.
所谓“恐惧相违”，即恐怖的不善欲令不近者止息者，是恶道违缘之修行者与凡夫。于此之前有四恐怖，含摄不善业恶道之缘，缘于恶趣而远离恶趣。断尽烦恼恶趣之圣者称为“无恐惧违缘”，因无恐惧止息应称为违缘。
Abhabbāgamanoti sammattaniyāmāgamanassa abhabbo, ye ānantariyasaṅkhātena kammāvaraṇena, niyatamicchādiṭṭhisaṅkhātena kilesāvaraṇena, ahetukaduhetukapaṭisandhisaṅkhātena vipākāvaraṇena ca samannāgatā, buddhādīsu ca saddhārahitā, maggabhāvanāya ca uttarakurukādayo viya acchandikā, pubbūpanissayarahitā ca, sabbete abhabbāgamanā nāma. Viparītā bhabbāgamanā nāma. Pañcānantariyaniyatamicchādiṭṭhikā nirayagamane, aṭṭha ariyapuggalā anupādāparinibbānādīsu niyatā nāma. Avasesapuggalā anibaddhagatikatāya aniyatā nāma, uttarakurukā pana sugatiniyatāpi micchattasammattaniyāmasseva idhādhippetattā ‘‘niyatā’’ti na vuttā. Maggasamaṅgī puggalo maggakkhaṇe phalatthāya paṭipannako nāma, phalasamaṅgī phalānuppattiyampi phale ṭhito nāma.
所谓“不应往来”，即不能依戒律正确往来者，是由内在行为障碍，因执迷错误见障碍烦恼，因无因缘或有因缘受果障碍，以及缺信于佛法，且不修圣道，类似懒惰者，皆称为不可往来者。相对为“应往来”，即受戒能习行，正信修道者。受圣道者于圣道时供养或结果处实修道者称为通达者，在果位证得正念而立于果。
Yassa pana apubbācarimaṃ āsavapariyādānañca hoti jīvitapariyādānañca, ayaṃ samasīsī nāma. So ca tividho hoti iriyāpathasamasīsī rogasamasīsī jīvitasamasīsīti. Tattha yo catūsu iriyāpathesu ekasmiṃ vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā tasmiññeva iriyāpathe parinibbāti, ayaṃ iriyāpathasamasīsī nāma. Yo pana ekaṃ rogaṃ patvā antoroge eva vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ patvā teneva rogena parinibbāti, ayaṃ rogasamasīsī nāma. Yassa pana kilesasīsasaṅkhātā avijjā, arahattamaggena pavattasīsasaṅkhātaṃ jīvitindriyañca cuticittena samaṃ pariyādānaṃ gacchati, ayaṃ jīvitasamasīsī nāma. Kathamidaṃ samaṃ hotīti? Vārasamatāya. Yasmiṃ hi vāre maggena kilese khepite paccavekkhaṇañāṇāni pavattanti, tassānantarameva parinibbāyato imāya vārasamatāya idaṃ ubhayasīsapariyādānampi samaṃ hoti nāma, ayameva jīvitasamasīsī idhādhippeto.
若有三恶趣与生命烦恼执着，即称此人为“俱足执”。三者为五欲道俱足、疾苦俱足、生命俱足。于五欲道中以一念修慧得阿拉汉证果者，于彼道涅槃，此为五欲道俱足。或于一疾苦部位得慧成就证果者，于此病苦涅槃者，为疾病俱足。又或因烦恼为所执着的无明，随着阿拉汉道起，生命根断则执着同灭者，称为生命俱足。如何谓“同”？乃于一周期间，随着正道断烦恼，慧眼随之起，于此间涅槃，故俱足二执皆同，谓即此生命俱足。
Ṭhitakappīti ṭhito kappo ṭhitakappo, svāssa atthīti ṭhitakappī, kappamhi vinassamānamhi kappaṃ ṭhapetuṃ samatthoti attho.
『现世期』者，是现世的时期与时间；『现期』者，是现世的时期；『现世期』者，在现世的时期。此乃指在一个时期内，能够确立该时期的本质，并能够实现该时期灭亡的作用。
Sace hi yesaṃ maggasamaṅgikkhaṇe kappavināso bhaveyya, neva tāva kappo vinasseyya, yāvāyaṃ yathāsakaṃ phalaṃ na sacchikarotīti te vinassamānampi kappaṃ ṭhapentīti ṭhitakappino nāma jātāti. Kiñcāpi kappavināsanakāle sāsanaṃ natthi, gatakoṭike hi kāle kappavināso hoti, evaṃ santepi maggānantaraphalassa anantarāyaṃ dīpetuṃ idaṃ abhūtampi kāraṇaṃ āhaṭaṃ.
如果一个时期的灭亡发生于其正道证得之后，那么在那个时期尚未灭亡之前，佛法不会消失，直到这一时期的果报得以证成。故即使时期正在消灭，仍可确立时期，因此称为现世时期。况且在时期灭亡的时候，教法仍然存在，因时段有灭亡现象存在，故此亦能说明教法连续不绝之理。
Sotāpannoti nibbānasamuddaninnatāya sotasaṅkhātassa maggassa paṭhamasamaṅgī vuccati, idha pana phalaṭṭho adhippeto. Tasseva ca pabhedadassanatthaṃ ‘‘sattakkhattuparamo’’tiādi vuttaṃ. Sattavārā paramā assa bhavūpapattīti sattakkhattuparamo, tato paraṃ aṭṭhamaṃ bhavaṃ nādiyatīti attho. Sotāpanno hi yo sattakkhattuṃ devesu, manussesu ca paṭisandhiṃ gahetvā sattame bhave dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ sattakkhattuparamo nāma. Kulato kulaṃ bhavato bhavaṃ gacchatīti kolaṃkolo. So hi devamanussavasena dve gatiyo bhave saṃsaritvā dukkhassantaṃ karoti, ayaṃ kolaṃkolo nāma. Kammapaṭisandhiyā ekaṃ kammaṃ kilesabījaṃ assāti ekabījī. So hi ekasmiññeva bhave khīṇāsavo hoti. Kiṃ panassa bhedassa niyāmakanti? Vipassanābhiññābhedā. Sotāpannesu hi yo vipassanāya pamatto, so sattakkhattuparamo hoti. Yo kiñci appamatto, so kolaṃkolo. Yo pana vipassanāya ativiya appamatto, so ekabījī hoti. Ye pana abhiviya pamattā vaṭṭajjhāsayā anāthapiṇḍikavisākhāsakkādayo, te punappunaṃ vaṭṭasmiṃyeva vicarantā ādito paṭṭhāya cha devaloke osāpetvā brahmalokesupi yathākkamaṃ nibbattitvā akaniṭṭhe ṭhatvā parinibbanti, na te idha gahitā. Te hi manussagatiṃ punappunaṃ ādiyanti. Ye pana manussagatiyampi bhavaṃ ādiyanti, tesaṃ vasena sattakkhattuparamo kolaṃkolo mānusikabhavanibbattako eva ekabījī gahito. Te pana saddhādhurena āgatā tayo, paññādhurena āgatā tayoti sotāpanno chabbidho hotīti veditabbo.
得初果者，谓对证得之道的初果如流通之流，故称为第一果。其果报上亦称称『七十劫满者』等句，谓寿命至七十劫满时即入第二果。得初果者，在七十劫间于天、人间不断转生，于第七生断除苦，故名七十劫满者。『家族归家，生命转生』谓命脉续存。此者谓天人间及人间等二处轮回，故称家族归家者。由业力续受，一有业种子便作一业种子。如此于一生之中便可断尽烦恼者为一业种子者。以何为尺度？是观智之分别也：于初果若不起观照者即称七十劫满者；若起少分粗心，即称为家族归家者；若极其粗心，即称为单一业种子者。诸粗心之者如跋阇底母、惭愧妻、如维萨卡等，是反复游走五欲业中，前后游走欲界天、人间自在生死，终得无上涅槃者，并非此处所执。此等得人间者，或能再得七十劫满者、家族归家者、单一业种子者。诸众中以信心为基，慧为依，则称为六类初果者。
Paṭisandhivasena pana sakiṃ imaṃ manussagatiṃ āgacchatīti sakadāgāmī, dutiyamaggaphalasamaṅgī. Iminā pañcasu sakadāgāmīsu cattāro vajjetvā ekova gahito. Ekacco hi sakadāgāmiphale ṭhatvā puna dutiyabhave idheva parinibbāti, ekacco idha patvā devaloke parinibbāti, ekacco devaloke patvā dutiyabhave tattheva parinibbāti, ekacco devaloke patvā idhūpapajjitvā parinibbāti, ime cattāropi idha na gahitā. Yo pana idha patvā devaloke nibbattitvā puna idhūpapajjitvā parinibbāti, ayamekova idha gahito. Imassa ca dve paṭisandhiyo, ekabījissa pana ekāvāti idaṃ tesaṃ nānākaraṇanti veditabbaṃ.
由受业延续之因，复于人间再生者称作来生者，即五个初来生中之第二果。以五中者，剔除四个，唯留一者。或某者坚立于初来生果后，即以此处涅槃；或某者涅槃于此处后生天界；或某者于天界生后转生第二人间果，如此种状。彼四者皆不涅槃于此，即涅槃后生天界复生等故。只有涅槃于天界生后，复于此生者，独此确立。此人中有二种受续态：单业种子者仅有一法，此二种差别应知。
Paṭisandhivasena kāmabhavaṃ nāgacchatīti anāgāmī, tatiyamaggaphalasamaṅgī. Tasseva pana pabhedadassanatthaṃ ‘‘antarāparinibbāyī’’tiādi vuttaṃ. Tattha antarāparinibbāyīti āyuvemajjhassa antarā eva arahattamaggaṃ uppādetvā kilesaparinibbānena parinibbāyanasīlo eko anāgāmī. So ca uppannasamanantaraṃ parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ appatvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ patvā parinibbāyīti tividho hoti. Upahaccaparinibbāyīti āyuvemajjhaṃ upahacca atikkamitvā, maraṇasamayaṃ vā upahacca upagantvā parinibbāyī, āyuvemajjhaṃ atikkamitvā yāva maraṇasamayā parinibbāyīti attho. Asaṅkhāraparinibbāyīti asaṅkhārena appadukkhena adhimattappayogaṃ akatvā parinibbāyanasīlo. Sasaṅkhāraparinibbāyīti sasaṅkhārena dukkhena kasirena adhimattappayogena parinibbāyanasīlo. Uddhaṃsototi uddhaṃvāhibhāvena uddhamassa taṇhāsotaṃ vaṭṭasotañca, uddhaṃ vā gantvā paṭilabhitabbato uddhaṃ maggasotamassātipi uddhaṃsoto. Akaniṭṭhaṃ gacchatīti akaniṭṭhagāmī. Imesaṃ pana anāgāmīnaṃ pabhedadassanatthampettha uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmītiādi catukkaṃ veditabbaṃ.
由受业延续之因，不复游生欲界，而入不还果者，为第三果之所有。为显示三果区别，称之为中间涅槃者。谓此者生前修习阿拉汉道，断除烦恼，达涅槃于寿命终期或中途等三类。何谓三类？谓一、于寿命终期逝去；二、于中途逝去；三、不必等至死而涅槃。亦有由烦恼作主人，或由境界甚重烦恼作主人而达涅槃。谓由行缘涅槃、无行为缘涅槃、随行缘涅槃三种。谓上涌者，即涅槃如上流火焰由根向上滋长。达到不复退转者，谓不还果菩萨。不同类涅槃者，大致可知此流上涌与不复退转之情况。
Tattha yo avihato paṭṭhāya catūsu yathākkamaṃ uppajjitvā yāvatāyukaṃ ṭhatvā cuto akaniṭṭhe uppajjitvā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana akaniṭṭhaṃ appatvā antarā parinibbāti, ayaṃ uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma. Yo manussaloko akaniṭṭhameva gantvā parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī nāma. Yo pana heṭṭhā catūsu suddhāvāsesu aññatarasmiṃ uppajjitvā tattheva parinibbāti, ayaṃ na uddhaṃsoto na akaniṭṭhagāmī nāma . Evamete anāgāmino aṭṭhacattālīsavidhā honti. Kathaṃ? Avihesu tāva tayo antarāparinibbāyino, eko upahaccaparinibbāyī, eko uddhaṃsototi pañca, te asaṅkhāraparinibbāyisasaṅkhāraparinibbāyivasena dasa honti, evaṃ atappasudassasudassīsūti cattālīsaṃ, akaniṭṭhe pana uddhaṃsoto natthi, tasmā tattha taṃ sasaṅkhārāsaṅkhāravasena duvidhaṃ uddhaṃsotaṃ vajjetvā aṭṭha cāti aṭṭhacattālīsa honti.
于此，若不妄执，依序如实生起，持守至老死，即得究竟不退，这称为上流火焰与不退转者。若于老死尚未至而涅槃，不为上流火焰不退转者。若于人间涅槃，亦非上流火焰与不退转者。若于下界之一净处生，涅槃于彼，亦非上流火焰与不退转者。如是类不还果中，共有四十八种。如何分类？于不退转中，有三类为中间涅槃者，一类为上涌火焰者，五种为无行为缘涅槃者，十种为随行缘涅槃者，故共四十八种。因无行为缘涅槃与随行缘涅槃不同而分为两种上流火焰，故八加四十八。
Arahāti kilesārīnaṃ hatattādinā khīṇāsavo arahā nāma. So suññatādivimokkhattayavasena tividho hutvā puna paccekaṃ paṭipadācatukkavasena dvādasavidhā honti. Yathā ca arahā dvādasavidho, evaṃ dvādaseva sakadāgāmino, catuvīsati sotāpannā aṭṭhacattālīsa anāgāminova paccekanti veditabbaṃ. Ime ca sabbe ariyā imasmiṃ sāsane eva uppajjanti, no bahiddhāti. Ekakanayo.
阿拉汉者，于烦恼之灭断亦应如是，即由烦恼之灭断，谓断除诸染污者，即名为阿拉汉。此阿拉汉具有以空等解脱为根本之三种自由；又依其修习之对境次第，有十二种阿拉汉之修行法。阿拉汉虽有十二种，对应修习的菩萨却有十二种，其余亦当知四分之一土波罗尼迦斯的二十四位初果阿拉汉、三十八位不还来者便是同类之那样，亦是十二类阿拉汉。此等诸圣人皆于此教法中显现，绝无出此教法之外者，一般如此确定。
Dukādimātikatthavaṇṇanā二法等母论义释
Dukādīsu ‘‘dve puggalā – kodhano ca upanāhī ca makkhī ca paḷāsī cā’’tiādinā dukañca, ‘‘tayo puggalā – nirāso āsaṃso vigatāso’’tiādinā tikañca, ‘‘cattāro puggalā – asappuriso, asappurisenaasappurisataro, sappuriso, sappurisenasappurisataro’’tiādinā catukkañca, ‘‘pañca puggalā – atthekacco puggalo ārabhati ca vippaṭisārī ca hoti, tañca cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ yathābhūtaṃ nappajānāti. Yatthassa te uppannā pāpakā akusalā dhammā aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo ārabhati na vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti, atthekacco puggalo nārabhati vippaṭisārī ca hoti…pe… aparisesā nirujjhanti. Atthekacco puggalo nārabhati na vippaṭisārī hoti…pe… aparisesā nirujjhantī’’tiādinā pañcakañca vitthārato mātikaṃ nikkhipitvā sabbepi te puggalā niddiṭṭhā, idha pana te ganthavitthārabhayena sabbe na uddiṭṭhā, pāḷiyā eva ñātabbāti.
在苦等品类中，论谓二种人：一曰易怒者，二曰怨恨者，三曰恶口者，四曰恶辩者。又言三种人：一曰无所依赖者，二曰无所亲近者，三曰无所依附者。再言四种人：一曰非善人，二曰不如非善人之非善人，三曰善人，四曰不如善人之善人。又言五种人：其中有一部分人发起正念，且不反覆违背；他们无法如实认识心之解脱与智慧解脱。就此五类而言，恶行不善业录尽断绝，其中一部分人虽发起正念但偶有反覆，另一些则不发起正念但无违背，也有不发起且反覆违背者，且其恶业皆无遗漏地断绝。此五类详细分类已依次展开著录于论典，但论述未尽，为释经方便，文字仅以巴利语为知悉依据。
Tattha tike nirāsoti arahattāsāya virahito dussīlo. Tassa hi attano abhabbatāya bhabbasahāyakassa sīlavato arahattappattiṃ sutvā, caṇḍālaputtassa viya kassaci rājaputtassa rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, ‘‘kudāssu nāmāhampi arahattaṃ pāpuṇeyya’’nti arahattappattiyaṃ patthanāpi na uppajjati. Āsaṃsoti arahattaṃ āsīsamāno patthayamāno sīlavā. Tassa hi arahattapatthanāya sīlasampattiyā ṭhitattā kassaci arahattappattiṃ sutvā, ubhatosujātassa rājakumārassa viya tādisassa kassaci rajjābhisekaṃ sutvā abhisekappattiyaṃ, arahattappattiyaṃ patthanā uppajjati. Vigatāsoti arahā. So hi pattaarahattatāya tattha vigatāso hoti pattābhiseko viya khattiyo abhisekappattiyanti veditabbaṃ.
其中所谓三种恶人为：行为作恶而求涅槃者为不善，彼因自己无德，为达到圣果须依善行，即如流氓之子闻闻大王继位授冠之事，无生气求得圣果之志不生。所谓依赖者，即被欲望缠绕而行佛果者，此人性善。其因具持善德坚持圣果所至，有如贵族子嗣闻王后加冕，心生相应之依赖，此依赖即产生涅槃之心。所谓除去者，即达阿拉汉者，此人在成就圣果时，已断绝此类依赖，犹如王侯加冕时得授正式封印者。
Catukke pana pāṇātipātādiakusalakammapathasamannāgato asappuriso nāma. Yo pana sayampi pāṇātipātādīni katvā parañca tattha samādapeti, ayaṃ asappurisenaasappurisataro, asappurisatopi asappurisataroti attho. Vuttapaṭipakkhakusalavasena sappuriso, sappurisenasappurisataro ca veditabbo.
至于四类恶人，皆为犯杀生等恶业之非善行者，称为非善人。若此人即使同样杀生等恶业，仍持于他人心中存放，则为非善中之不善，亦为不善中之极不善。反之，若依正道修习，则为善人，亦为善人中更高之善人。
Pañcake ārabhati ca vippaṭisārī ca hotīti ettha ārambha-saddo āpattivītikkame vattati, tasmā āpattivītikkamavasena ārabhati ceva tappaccayā ca vippaṭisārī hotīti attho. Cetovimuttinti phalasampayuttasamādhiṃ. Paññāvimuttinti phalasampayuttañāṇaṃ. Yathābhūtaṃ nappajānātīti anadhigatattā yathāsabhāvato nappajānāti. Yatthassāti yasmiṃ arahattaphalasaṅkhāte jhāne adhigate assa puggalassa sabbe pāpakā akusalā dhammā niravasesā nirujjhanti, te nappajānātīti sambandho. Kiñcāpi te maggakkhaṇe eva nirujjhanti nāma, phalakkhaṇe pana niruddhā nāma honti, idha pana maggakiccavasena ‘‘phalakkhaṇe nirujjhantī’’ti vuttāti veditabbā.
五类人中，所谓发起而不反覆者，是指其虽偶有犯戒，却能因破戒而生修行之决心而不再犯。因而又能生起出离之心及智慧之心。所谓心解脱者，即成就伴随圣果之定，所谓慧解脱，即成就伴随圣果的慧智。所谓如实不知者，谓未得圣果之前，虽于正定中断灭一切恶法，亦未如实洞察，即未断诸染，故未得真实慧解脱。又谓这些恶法于修道之处即断，如圣果中止残存，但于习气未除仍存，故称“于道处灭”与“于果处灭”之别。
Ārabhati na vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ āpajjati, taṃ pana desetuṃ sabhāgapuggalaṃ pariyesati, vuṭṭhāpeti vā, tasmā na vippaṭisārī hoti. Nārabhati vippaṭisārī ca hotīti āpattiṃ nāpajjati, vinayapaññattiyaṃ pana akovidattā anāpattiyā āpattisaññitāya vuṭṭhitāyapi taṃ āpattiyā vippaṭisāraṃ vinodetuṃ asakkuṇeyyatāya vippaṭisārī hoti. Nārabhati na vippaṭisārī hotīti nārabhati neva āpattiṃ āpajjati, na vippaṭisārī hoti. Arahattañca na pāpuṇāti. Kataro panesa puggaloti? Sīlavā ossaṭṭhavīriyo puggalo. So hi ‘‘kiṃ me imasmiṃ buddhakāle parinibbānena, anāgate metteyyasammāsambuddhakāle parinibbāyissāmī’’ti visuddhasīlopi paṭipattiṃ na pūreti. Ime cattāropi puggalā tathā tathā ovaditvā āsavakkhaye patiṭṭhāpetabbā. Evaṃ hi tepi yvāyaṃ pañcamo puggalo nārabhati na vippaṭisārī āraddhavīriyo arahattaṃ pāpuṇāti, tena samasamāva bhavissantīti.
发起而无反覆者，将犯戒，故需多方调查其行为是否犯戒，故非真不反覆。未发起而反覆者，则不犯戒，且因不知戒犯之法则，其反覆之行亦不能断除，故仍为不反覆。既未发起亦未反覆者，则既不犯戒亦不反覆，故不能得阿拉汉。此人即为持戒正行、稍有懈怠之人。此等人虽有清净戒行，却未真实精进断烦恼，故未证阿拉汉。此四类人皆应如是被教诲，进而破除烦恼。如此，五类人中，那第五类既不反覆也努力者，必得阿拉汉果，故必成就圣果。
Chakkādīsu –
自『六』开始——
‘‘Cha puggalā – atthekacco puggalo pubbe ananussutesu dhammesu sāmaṃ saccāni abhisambujjhati, tattha ca sabbaññutaṃ pāpuṇāti balesu ca vasībhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… abhisambujjhati, na ca tattha sabbaññutaṃ pāpuṇāti, na ca balesu vasibhāvaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, sāvakapāramiñca pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… dukkhassantakaro hoti, na ca sāvakapāramiṃ pāpuṇāti. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, anāgāmī hoti anāgantā itthattaṃ. Atthekacco puggalo…pe… anabhisambujjhati, na ca diṭṭheva dhamme dukkhassantakaro hoti, āgāmī hoti āgantā itthatta’’nti –
『六种人』——六种人中，有些个体在过去未曾接触过的法上清晰明了，因而达到通达无碍，在所断烦恼中获得主宰之力。亦有些个体对某些法清晰明了，却未得普遍通达，也则未得烦恼的主宰。有些个体对某些法未得清晰明了，在现法中究竟为苦的终结者，且得比库的彼岸。又有些个体虽为苦的终结者，却不得彼岸。又有些个体未得清晰明了，不是现法中苦的终结者，乃是不来者，即断尽作意未再来者。又有些个体未得清晰明了，不是现法苦的终结者，乃是来者，未来或会再来。如此说也。
Chakkaṃ, ‘‘satta puggalā – satta udakūpamā puggalā sakiṃ nimuggo nimuggova hoti, ummujjitvā nimujjati, ummujjitvā ṭhito hoti, ummujjitvā vipassati viloketi, ummujjitvā patarati, ummujjitvā paṭigādhappatto hoti, ummujjitvā tiṇṇo hoti pāraṅgato, thale tiṭṭhati brāhmaṇo’’tiādinā sattakaṃ, ‘‘aṭṭha puggalā – cattāro maggasamaṅgino, cattāro phalasamaṅgino puggalā’’ti aṭṭhakaṃ, ‘‘nava puggalā – sammāsambuddho paccekasambuddho ubhatobhāgavimutto paññāvimutto kāyasakkhī diṭṭhippatto saddhāvimutto dhammānusārī saddhānusārī’’ti navakaṃ, ‘‘dasa puggalā – pañcannaṃ idha niṭṭhā, pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhā’’ti dasakañca mātikaṃ nikkhipitvā pāḷiyaṃ niddeso kato. Tattha chakke paṭhamena padena sammāsambuddho daṭṭhabbo. So hi anācariyako attanā uppāditena sabbaññutaññāṇapadaṭṭhānena arahattamaggañāṇena sabbākārato saccāni abhisambujjhitvā sabbaññutaṃ pāpuṇi, dasañāṇabalesu ca vasibhāvanti. Dutiyena pana paccekasambuddho daṭṭhabbo. Tatiyena aggasāvako, catutthena avasesā arahanto , pañcamena anāgāmī, chaṭṭhena sotāpannasakadāgāmino daṭṭhabbā. Te hi ‘‘āgantā itthatta’’nti vuttāti.
关于六：『七种人』——如同七种水池，有者经由染着水沉下去，如水池中沉入水中；水池泛起波浪又复落下；波浪起立；波浪起时察见观察；波浪升起时下降；波浪上有扶持，净着着岸；波浪升起时了脱，彼岸邻立之婆罗门。这样的七类。『八种人』——四类之道等齐，四类之果等齐的八种人。『九种人』——正觉者、辟支佛、两者得解脱者、智慧者、身证者、见断者、信解者、法行者、信行者的九种。『十种人』——五类这里了了者，五类此处舍弃了者之十种人，并归集为目录，对巴利文作了说明。其中以第一种人，即正觉者为第一。此人言行无失，凭自起觉所证无碍知见，证得阿拉汉果，涵摄一切真理。并具六种能力为主宰。第二即辟支佛。第三为最高弟子。第四为余余阿拉汉。第五为不来者。第六为漏尽通达者。此诸人谓为“来者样态”。
Sattake paṭhamena padena sāsane aniviṭṭhasaddho niyatamicchādiṭṭhidhammehi ekantakāḷakehi samannāgato gahito. So hi samudde udakabhīrukapuriso viya saṃsāre apāye nimuggo nimuggova hoti, na puna bhavato vuṭṭhāti, anantampi kālaṃ bhave eva vicarati sāsanasamāyogābhāvā. Dutiyena padena sāsane paṭiladdhasaddhopi devadattādayo viya saddhādiparihāniyaṃ ṭhito dussīlo gahito. So hi samudde kenaci kāraṇena ummujjitvā puna nimuggo viya sāsanasaddhāya ummujjitvāpi apāye nimujjati eva, ayaṃ pana cirakālātikkamena buddhādīhi, attanā eva vā paccekabodhiñāṇena bhavato uddharaṇīyo hoti sāsane sakiṃ uppannāyapi saddhāya mokkhabhāvena niyamena nibbānāvahattā. Ayameva hissa purimapuggalato viseso, itarathā tassa visuṃ gahaṇe payojanameva na siyāti gahetabbaṃ. Tatiyena sāsane uppannasaddho ṭhitibhāgiyehi sīlādiguṇehi samannāgato gahito. So hi ummujjitvā tīraṃ adisvāva samuddamajjhe nāvādiāgamanaṃ olokento puna animujjitvā uṇṇatappadese ṭhito viya sāsanasaddhāya ummujjitvā nibbānaṃ adisvāva buddhādiṃ olokayamāno sagge, sīlādimhi ṭhito hoti. Catutthena pana sotāpanno gahito. So hi ummujjitvā ṭhito tīraṃ disvā uttaraṇūpāyaṃ vilokayamāno viya lokuttarasaddhāya ummujjitvā nibbānatīraṃ disvā uttaraṇopāyaṃ viloketi. Pañcamena sakadāgāmī gahito. So hi samudde tīraṃ disvā tadabhimukhaṃ pataramāno viya paṭhamamaggena nibbānatīraṃ disvā tadabhimukhaṃ dutiyamaggena patarati nāma. Chaṭṭhena anāgāmī gahito. So hi pataritvā tīraṃ upaggamma kaṭippamāṇe udake ṭhito viya arahattasamīpe satikavāṭapatitthe anāvattidhammatāya tatiyamaggena tiṭṭhati. Sattamena pana arahā gahito, so hi taritvā pāraṃ patvā ṭhitapuriso viya cattāro oghe taritvā nibbānatthale ṭhito khīṇāsavabrāhmaṇo nāma hotīti.
在第一段中，教法内坚固信心者，于固定邪见及狭隘见中，自然具有一定时期。其人如海中畏水之人，虽沉入三界，沉如水下，不复起。无尽时光流转于轮回，缺乏教法契合。第二，与第一不同，信端虽得，然如魔王等破坏信心者，秽恶劣行所困。彼人如海中水波起澎湃后又沉，虽于教学中渐起信心，然终仍沉入恶道。此类者经过长时间，乃由佛及辟支佛自身觉知加以提拔，令其以信为解脱、以规律证涅槃。此类为其前人独具殊胜，不能换他人时时效用。第三段称第二段，具信及守持戒德之人，如登舟瞻望海中航行，波浪破灭不动，如此中教法信心复兴，证得涅槃亦如佛族。第四，流通入者——断流果位者，于波浪起时，寻找超世般若之道，觉知涅槃岸，察其超出。第五，后生者，即阿近未来来者，见海岸而向岸而下。第六者为不来者者，安立涅槃彼岸，止于牢固，近阿拉汉之位。第七阿拉汉，越过四洋，证得涅槃彼岸，称为净净断尽有染阿拉汉。
Navake ubhatobhāgavimuttoti rūpārūpasamāpattiyā vikkhambhanavimokkhena, ariyamaggena samucchedavimokkhena kilesato vimutto, arūpasamāpattiyā vā rūpakāyato, maggena ca nāmakāyatoti imehi ubhatobhāgehi vimuttotipi ubhatobhāgavimutto, so catunnaṃ arūpasamāpattīnaṃ ekekato vuṭṭhāya saṅkhāre sammasitvā arahattappattānaṃ catunnaṃ, nirodhā vuṭṭhāya arahattappattaanāgāmino ca vasena pañcavidho, tesu pacchimova nippariyāyato ubhatobhāgavimutto nāma, sesā pariyāyena. Ettha ca rūpāvacaracatutthajjhānaṃ kilesakāyato vimuttampi rūpakāyato avimuttaṃ, arūpāvacaraṃ pana tadabhayatopi vimuttaṃ, tasmā tadeva pādakaṃ katvā arahattappattova ubhatobhāgavimutto hoti, na rūpāvacaranti veditabbaṃ. Paññāvimuttoti arahattamaggapaññāya āsavehi vimutto. So hi sukkhavipassako, catūhi rūpāvacarajjhānehi vuṭṭhāya arahattappattā cattāro cāti pañcavidho. Arūpāvacarajjhānesu hi ekasmimpi sati ubhatobhāgavimuttova nāma hoti.
就第九之九种人论双重解脱者：即身色界与无色界相应禅定所断烦恼的解脱，是由正道灭尽烦恼，与身色界的相续断除，以及无色界相续的得自由为解脱。由此以四种无色界禅定轮流，分别对一个行法斩断染污成就阿拉汉果。于断灭中生起阿拉汉果的五类，称为双重解脱者。此中颜色界、无色界相续禅定与烦恼之断见解，其中颜色界不净净灭烦恼，唯无色界障碍亦灭，此故称为前述双重解脱者，但非称色界外解脱。慧解脱者，是指依阿拉汉道慧，智慧明了染污悉除。此人常修细悉观，高起颜色界诸入定而得阿拉汉果，为五法之一。于无色禅中至少一法念起即称为双重解脱。
Kāyasakkhīti rūpārūpajjhānalābhī ariyo. So hi sotāpattimaggaṭṭhavajjitānaṃ channaṃ sekhānaṃ vasena chabbidho. Teneva hissa ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā’’ti niddese vuttaṃ. Sotāpattimaggaṭṭhassa ca na kecipi āsavā parikkhīṇāti vattabbā, parikkhīyissantīti pana vattabbā, arahato pana sabbepi āsavā parikkhīṇā, na ekacceti. So hi phuṭṭhantaṃ sacchikarotīti kāyasakkhī, phuṭṭhānaṃ paṭiladdhānaṃ jhānānaṃ anantaraṃ nāmakāyena nirodhaṃ sacchikarotītipi kāyasakkhī, kāyenāti cettha ‘‘nāmakāyena ceva paramatthasaccaṃ sacchikaroti, paññāya ca ativijjha passatī’’ti vacanato arahattaphalaṃ ṭhapetvā sesamaggaphalānametaṃ adhivacanaṃ, tena kāyena paṭhamajjhānānantaraṃ nibbānassa sacchikaraṇatopi kāyasakkhīti keci. Diṭṭhippattoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca, ayaṃ diṭṭhantappattoti diṭṭhippatto. Dassanaṃ diṭṭhi, paṭhamamaggo, tassa anantaraṃ nirodhappattoti attho. Diṭṭhappattotipi pāṭho, tassa paṭhamamaggena diṭṭhaṃ nibbānaṃ puna pattoti attho.
所谓『身证者』，乃指在色界无色界禅定觉行得果的圣者。于断流法门得以通过，乃六类修学者之中。对此，曾说某些烦恼已断尽。对断流道法门，尚不能说烦恼悉尽，而是将断除中之说。阿拉汉则烦恼尽断无遗，非仅部分。因此称为身证者。已达此，表示已证境界，禅定已至终极，乃以慧通达而觉。此为阿拉汉果的陈述。所谓『见断者』，即有细慧之根，得色界禅定诸入，依此断见。『见』即见解，是初法门。断见之后，则直接达涅槃。『断见』意指修初道得见证涅槃再生之义。
Saddhāvimuttoti sukkhavipassako, rūpajjhānalābhī ca yathāvutto chabbidho sekho ca. Ayaṃ hi saddahanto vimuttoti saddhāvimutto. Kathaṃ panetassa diṭṭhippattato nānattanti? Āgamanīyapaṭipadāya. Diṭṭhippatto hi paññāsampadāya pubbabhāge vipassanāya kilese appadukkhena vikkhambhento āgato, saddhāvimutto pana saddhābahulatāya kilese dukkhena vikkhambhento āgato. Etameva hi bhedaṃ sandhāya niddese ‘‘ekacce āsavā parikkhīṇā honti, no ca kho yathādiṭṭhippattassā’’ti vuttaṃ.
所谓信解脱，是指由信而得清净智慧之见，能够获得色界观察的种种果报，如前所述，此即信心解脱。然其见解为何不相同？皆因其来由不同。因依行为而来，见解由智慧具足且烦恼少、痛苦轻微时显现而生，信解脱则因信力强盛且烦恼痛苦深重时显现而生。此即差别所在，如经中所说：『有些烦恼尽除，不同于见解的起断。』
Dhammānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe paññindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ paññāsaṅkhātena dhammena sarati anussaratīti dhammānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte diṭṭhippatto nāma hoti. Saddhānusārīti yassa sotāpattimaggakkhaṇe saddhindriyaṃ adhimattaṃ hoti, ayaṃ saddhāya sarati anussaratīti saddhānusārī, sotāpattimaggaṭṭhassetaṃ nāmaṃ. Phale pana patte saddhāvimutto nāma hoti.
所谓随法者，指的是在初入须陀洹果位之时，智慧根较为增长，能随顺具足之智慧（以智慧为主而随顺法），此即所称随法者，属于须陀洹果位境界。果位得时，称为见解显现者。所谓随信者，指的是在初入须陀洹果位之时，信根较为增长，能随顺具足之信心（以信为主而随顺法），此即所称随信者，同属须陀洹果位境界。果位得时，称为信解脱者。
Lokuttaradhammaṃ hi nibbattentānaṃ dve dhurāni nāma, dve abhinivesā nāma, dve sīsāni nāma. Tattha saddhādhuraṃ paññādhuranti dve dhurāni nāma. Eko pana samathābhiniveso, eko vipassanābhinivesoti dve abhinivesā. Eko ca arahattaṃ matthakaṃ pāpuṇanto ubhatobhāgavimutto hoti, eko paññāvimuttoti imāni dve sīsāni nāma. Ye hi keci lokuttaraṃ dhammaṃ nibbattenti, sabbe te dve ime dhamme dhuraṃ katvā imesu dvīsu ṭhānesu abhinivisitvā imehi dvīhi ṭhānehi vimuccanti. Tesu yo bhikkhu aṭṭhasamāpattilābhī paññaṃ dhuraṃ katvā samathavasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu kāyasakkhī nāma. Arahattaphalaṃ patte ubhatobhāgavimutto nāma.
出世间法者有两柄，谓之二执，有两执根，有两顶端。此中信柄与智慧柄为二柄。二执有一者，谓止定执着，另一者谓慧观执着。又有一者得阿拉汉果时解已断二执，成全二果之解脱者，称为智慧解脱，为此两顶端。凡出世间之法皆以此二柄为执著根，执着于此二处而从中解脱。于此中有一比库，得八向完成，持智慧根为柄，执止定，先成非色界禅那，再修慧观，终证阿拉汉果，此为初入须陀洹果位境界中之随法者；其后修行六处证得身证，名为身证者。得阿拉汉果即成全二果解脱。
Aparo paññameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe dhammānusārī nāma. Parato pana chasu ṭhānesu diṭṭhippatto nāma, arahattaṃ patte paññāvimutto nāma.
另一人持智慧柄，观慧深入，终证阿拉汉果时，曾于纯净法中或身色不净入中，稍作观照，此人亦为初入须陀洹果位随法者。其后证六处见解称为见解显现者。得阿拉汉果时则称为智慧解脱。
Aparo pana aṭṭhasamāpattilābhī saddhaṃ dhuraṃ katvā samādhivasena abhiniviṭṭho aññataraṃ arūpasamāpattiṃ padaṭṭhānaṃ katvā vipassanaṃ paṭṭhapetvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayaṃ sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu kāyasakkhīyeva nāma. Arahattaṃ patte ubhatobhāgavimuttoyeva nāma. Aparo saddhameva dhuraṃ katvā vipassanāvasena abhiniviṭṭho suddhasaṅkhāre vā rūpāvacarajjhānesu vā aññataraṃ sammasitvā arahattaṃ pāpuṇāti, ayampi sotāpattimaggakkhaṇe saddhānusārī nāma, parato chasu ṭhānesu saddhāvimutto nāma. Arahattappatte paññāvimutto nāma. Ime satta puggalā sammāsambuddhapaccekasambuddhehi saddhiṃ nava loke aggadakkhiṇeyyā nāmāti.
又一人持信柄，达八功德完成，执止定，先成非色界禅那，再修慧观，终证阿拉汉果者，是须陀洹果位随信者。其后六处入身证，如身证者。得阿拉汉果时即成两果之信解脱者。又有持信柄，观慧深入于净法或身色不净入中稍作观照，终证阿拉汉果者，亦为须陀洹果位随信者。其后六处证得信解脱，得阿拉汉果称智慧解脱。此七类人，皆为正觉、辟支佛与独觉者共同行于九界顶尖，应受敬羡者。
Dasake pañcannaṃ idha niṭṭhāti sattakkhattuparamo, kolaṃkolo, ekabījī, sakadāgāmī kāmāvacarapaṭisandhiko, arahā cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacarabhūmiyaññeva anupādisesanibbānasaṅkhātā niṭṭhāti attho. Kāmāvacarattabhāve eva hi ete parinibbāyanti, nāññasmiṃ. Pañcannaṃ idha vihāya niṭṭhāti antarāparinibbāyī upahaccaparinibbāyī asaṅkhāraparinibbāyī sasaṅkhāraparinibbāyī uddhaṃsoto akaniṭṭhagāmī cāti imesaṃ pañcannaṃ idha kāmāvacare attabhāvaṃ vihāya vijahitvā brahmattabhāve ṭhitānaññeva niṭṭhāti attho. Sesamettha uttānatthamevāti. Ayamettha saṅkhepato pāḷinayena saddhiṃ atthanicchayo, vitthāro pana puggalapaññattipāḷiaṭṭhakathāsu (pu. pa. mātikā 1 ādayo; pu. pa. aṭṭha. mātikāvaṇṇanā 1) gahetabboti.
有十人中五类止于此界，十善满具，是究竟上胜，雉群鸟、种子鸟、一次来者、欲界止者及阿拉汉，谓此五类皆于欲界地无染无贪而涅槃，止于此处。抛弃此五类者，还有后续灭之类型，即先至彼岸、间中灭、非为所造灭、由所造灭及生死往返未竟入灭者，此五类离欲界之境界，抛弃原有欲界状态而立身于梵界。意即彼等是一切如实之结论，详解收载于个人名相巴利本注疏（如《巴利文三藏注疏尾部之序文一》及《巴利文三藏注疏释文一》记载宜参考）。
Mohavicchedaniyā abhidhammamātikatthavaṇṇanāya · 痴断除阿毗达摩母论义释中
Puggalapaññattimātikatthavaṇṇanā niṭṭhitā. · 人施设母论义释已毕。