2. Vibhaṅgamātikā
2. Vibhaṅgamātikā2. 分别母论
Khandhavibhaṅgo
蕴分别
Pañcakkhandhā – (vibha. 1) rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandhoti. Khandhavibhaṅgaṃ.
五蕴——（分解第1）色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。蕴品分解。
Āyatanavibhaṅgo
处分别
Dvādasāyatanāni (vibha. 154) – cakkhāyatanaṃ rūpāyatanaṃ sotāyatanaṃ saddāyatanaṃ ghānāyatanaṃ gandhāyatanaṃ jivhāyatanaṃ rasāyatanaṃ kāyāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manāyatanaṃ dhammāyatananti. Āyatanavibhaṅgaṃ.
十二处——（分解第154）眼处、色处、耳处、声处、鼻处、香处、舌处、味处、身处、触处、意处、法处。处品分解。
Dhātuvibhaṅgo
界分别
Aṭṭhārasadhātuyo (vibha. 183) – cakkhudhātu rūpadhātu cakkhuviññāṇadhātu, sotadhātu saddadhātu sotaviññāṇadhātu, ghānadhātu gandhadhātu ghānaviññāṇadhātu, jivhādhātu rasadhātu jivhāviññāṇadhātu, kāyadhātu phoṭṭhabbadhātu kāyaviññāṇadhātu, manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātūti. Dhātuvibhaṅgaṃ.
十八界——（分解第183）眼界、色界、眼识界；耳界、声界、耳识界；鼻界、香界、鼻识界；舌界、味界、舌识界；身界、触界、身识界；意界、法界、意识界。界品分解。
Saccavibhaṅgo
圣谛的分别解说
Cattāri ariyasaccāni (vibha. 189) – dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccanti. Saccavibhaṅgaṃ.
圣谛有四种，称为苦圣谛、苦集圣谛、苦灭圣谛以及通向苦灭的圣谛道。此即是圣谛分别解说。
Indriyavibhaṅgo
根门的分别解说
Bāvīsatindriyāni (vibha. 219) – cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ manindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyanti. Indriyavibhaṅgaṃ.
二十二根门，包括眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、意根、女根、男根、命根、乐根、苦根、喜根、忧根、舍根、声根、精进根、念根、定根、慧根、不知不觉根、知根、所知根，皆为根门分别解说。
Paṭiccasamuppādavibhaṅgo
缘起的分别解说
Avijjāpaccayā saṅkhārā (vibha. 225), saṅkhārapaccayā viññāṇaṃ, viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, nāmarūpapaccayā saḷāyatanaṃ, saḷāyatanapaccayā phasso, phassapaccayā vedanā, vedanāpaccayā taṇhā, taṇhāpaccayā upādānaṃ, upādānapaccayā bhavo, bhavapaccayā jāti, jātipaccayā jarāmaraṇaṃ sokaparidevadukkhadomanassupāyāsā sambhavanti, evametassa kevalassa dukkhakkhandhassa samudayo hoti. Paṭiccasamuppādavibhaṅgaṃ.
无明为缘起行，行为缘起识，识为缘起名色，名色为缘起六入处，六入处为缘起触，触为缘起受，受为缘起渴爱，渴爱为缘起取，取为缘起有，有为缘起生，生为缘起老死、忧悲苦恼，苦堆集如此生起。此即缘起分别解说。
Satipaṭṭhānavibhaṅgo
念处分别
Cattārosatipaṭṭhānā (vibha. 355) – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati, bahiddhā kāye kāyānupassī viharati, ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
四念处（详见别解355）：在此，比库于内身观察身，亦于外身观察身，同时于内外身观察身，热诚、正知、具念，调伏世间之贪忧。
Ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati, bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati, ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
于内受中观察受，于外受中观察受，同时于内外受中观察受，热诚、正知、具念，调伏世间之贪忧。
Ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati, bahiddhā citte cittānupassī viharati, ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.
于内心观察心，于外心观察心，同时于内外心观察心，热诚、正知、具念，调伏世间之贪忧。
Ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati, bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati, ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ. Satipaṭṭhānavibhaṅgaṃ.
于内法中观察法，于外法中观察法，同时于内外法中观察法，热诚、正知、具念，调伏世间之贪忧。念处别解已。
Sammappadhānavibhaṅgo
正精勤分析
Cattāro sammappadhānā (vibha. 390) – idha bhikkhu anuppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ anuppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
四种正精进——在此，曰比库生起对未生的恶不善法不生起的断除，生起欲求，努力精进，起心，摄受并表达此法。
Uppannānaṃ pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
对已生起的恶不善法断除，生起欲求，努力精进，起心，摄受并表达此法。
Anuppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ uppādāya chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati.
对未生起的善法生起，产生欲求，努力精进，起心，摄受并表达此法。
Uppannānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ ṭhitiyā asammosāya bhiyyobhāvāya vepullāya bhāvanāya pāripūriyā chandaṃ janeti vāyamati vīriyaṃ ārabhati cittaṃ paggaṇhāti padahati. Sammappadhānavibhaṅgaṃ.
对已生起的善法，因牢固、不退转、无嗔恨、增长与充满而修习，圆满生起欲求，努力精进，起心，摄受并表达此法。四正精进的分析。
Iddhipādavibhaṅgo
神通基础的分析。
Cattāro iddhipādā (vibha. 430) – idha bhikkhu chandasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīriyasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, cittasamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti, vīmaṃsāsamādhipadhānasaṅkhārasamannāgataṃ iddhipādaṃ bhāveti. Iddhipādavibhaṅgaṃ.
四种神通基础——在此，比库修习具欲、定及心的聚合之神通基础，具努力、定及心的聚合之神通基础，具心、定及心的聚合之神通基础，及具反省、定及心的聚合之神通基础。神通基础的分析。
Bojjhaṅgavibhaṅgo
觉支分别
Sattabojjhaṅgā (vibha. 466) – satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo. Bojjhaṅgavibhaṅgaṃ.
七觉支（细分466）——念觉支、法觉支、精进觉支、喜觉支、安觉支、定觉支、舍觉支。觉支细分。
Maggaṅgavibhaṅgo
道支分别
Ariyo aṭṭhaṅgiko maggo (vibha. 486). Seyyathidaṃ – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi. Maggaṅgavibhaṅgaṃ.
圣八正道（细分486）。其为：正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。道支细分。
Jhānavibhaṅgo
禅那分别
Idha bhikkhu pātimokkhasaṃvarasaṃvuto viharati (vibha. 508) ācāragocarasampanno aṇumattesu vajjesu bhayadassāvī samādāya sikkhati sikkhāpadesu indriyesu guttadvāro bhojane mattaññū pubbarattāpararattaṃ jāgariyānuyogamanuyutto sātaccaṃ nepakkaṃ bodhipakkhikānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogamanuyutto.
在此，比库持戒严明，修持戒律；行为端正，遵守规矩；于戒罚间谨慎畏惧；遵守仪式，勤用戒戒；守护五根，寡欲节食；先后不断精进不辍；觉醒精进，专注用心；专修觉悟之法，安住觉支清净。
So abhikkante paṭikkante sampajānakārī hoti, ālokite vilokite sampajānakārī hoti, samiñjite pasārite sampajānakārī hoti, saṅghāṭipattacīvaradhāraṇe sampajānakārī hoti, asite pīte khāyite sāyite sampajānakārī hoti, uccārapassāvakamme sampajānakārī hoti, gate ṭhite nisinne sutte jāgarite bhāsite tuṇhībhāve sampajānakārī hoti.
此人于行前进、后退时，皆具正知，照视观察时，具正知；身心聚集、舒展时，具正知；披着袈裟、手持衣钵时，具正知；坐卧饮食、睡眠时，具正知；发言吐气时，具正知；行走、站立、坐卧、听闻、清醒、说话、独处时，皆具正知。
So vivittaṃ senāsanaṃ bhajati araññaṃ rukkhamūlaṃ pabbataṃ kandaraṃ giriguhaṃ susānaṃ vanapatthaṃ abbhokāsaṃ palālapuñjaṃ appasaddaṃ appanigghosaṃ vijanavātaṃ manussarāhasseyyakaṃ paṭisallānasāruppaṃ.
此人住于清净独处之所，旷野、树根、山林、岩穴、山洞、荒废之地、森林之中、空旷之地、树叶聚积、幽静之所、无声之所、风声之中、适合人卧之处，专修独处。
So araññagato vā rukkhamūlagato vā suññāgāragato vā nisīdati pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so abhijjhaṃ loke pahāya vigatābhijjhena cetasā viharati, abhijjhāya cittaṃ parisodheti, byāpādapadosaṃ pahāya abyāpannacitto viharati sabbapāṇabhūtahitānukampī, byāpādapadosā cittaṃ parisodheti, thinamiddhaṃ pahāya vigatathinamiddho viharati ālokasaññī sato sampajāno, thinamiddhā cittaṃ parisodheti, uddhaccakukkuccaṃ pahāya anuddhato viharati ajjhattaṃ vūpasantacitto, uddhaccakukkuccā cittaṃ parisodheti, vicikicchaṃ pahāya tiṇṇavicikiccho viharati akathaṃkathī kusalesu dhammesu, vicikicchāya cittaṃ parisodheti.
此人或入林、或在树根下、或在空屋中，坐下展席，端正身体，面向前方，建立正念，离欲望于世间，心无贪著而修行，清净心中贪欲；舍除嗔恚之弊，心无嗔恚，慈悲诸有情；离开昏沉懈怠，心不昏沉，正念光知；除去掉举惶恐，心平静澄明；断除疑虑，达无疑之境，心专注善法，一一清净。
So ime pañca nīvaraṇe pahāya cetaso upakkilese paññāya dubbalīkaraṇe vivicceva kāmehi vivicca akusalehi dhammehi savitakkaṃ savicāraṃ vivekajaṃ pītisukhaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, vitakkavicārānaṃ vūpasamā ajjhattaṃ sampasādanaṃ cetaso ekodibhāvaṃ avitakkaṃ avicāraṃ samādhijaṃ pītisukhaṃ dutiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, pītiyā ca virāgā upekkhako ca viharati sato ca sampajāno sukhañca kāyena paṭisaṃvedeti, yaṃ taṃ ariyā ācikkhanti ‘‘upekkhako satimā sukhavihārī’’ti, tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati, sukhassa ca pahānā dukkhassa ca pahānā pubbeva somanassadomanassānaṃ atthaṅgamā adukkhamasukhaṃ upekkhāsatipārisuddhiṃ catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati.
抛弃此五盖，心离染污，智慧不退，远离各种欲乐，远离不善行故，心存正念思惟，生起静虑喜乐，进接初禅。初禅中心生安稳，内心平静无杂念，保持单一状态，无念无想，生定生喜，转入第二禅。于喜中生厌，生无喜，生舍，正念清楚，以身感受安乐，此谓圣者所传「持平等觉正念而安住者」，入第三禅。舍安乐舍苦楚，超越昔日喜忧，修习安忍一心清净，得无苦乐相伴之第四禅。
Sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘‘ananto ākāso’’ti ākāsānañcāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘‘anantaṃ viññāṇa’’nti viññāṇañcāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘‘natthi kiñcī’’ti ākiñcaññāyatanaṃ upasampajja viharati, sabbaso ākiñcaññāyatanaṃ samatikkamma nevasaññānāsaññāyatanaṃ upasampajja viharati. Jhānavibhaṅgaṃ.
超越一切色相想，进入觸感受之止息，远离差别分别，心不起念想，住于无边空间处；超越此无边空间，进入无边识处；再超越无边识，达无所有处；继之无无想无非想处。此为禅定之分断略释。
Appamaññāvibhaṅgo
无上智慧之分别解说。
Catasso appamaññāyo (vibha. 642) – idha bhikkhu mettāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ mettāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
四无量心（详见 Vibhaṅga 卷642）——在此，具戒比库用具慈心所感召的心意将一方广布于心，复将第二方、第三方、第四方广布心意。如此以上下、前后、左右，遍于一切方位，广泛广大，恒常无限地以慈心、无憎恨、无瞋恚之心，普遍心念游行于一切有情之上。
Karuṇāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhisabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ karuṇāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
具悲心所感召的心意将一方广布于心，复将第二方、第三方、第四方广布心意。如此以上下、前后、左右，遍于一切方位，广泛广大，恒常无限地以悲心、无憎恨、无瞋恚之心，普遍心念游行于一切有情之上。
Muditāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ muditāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati.
具喜心所感召的心意将一方广布于心，复将第二方、第三方、第四方广布心意。如此以上下、前后、左右，遍于一切方位，广泛广大，恒常无限地以喜心、无憎恨、无瞋恚之心，普遍心念游行于一切有情之上。
Upekkhāsahagatena cetasā ekaṃ disaṃ pharitvā viharati, tathā dutiyaṃ, tathā tatiyaṃ, tathā catutthaṃ. Iti uddhamadho tiriyaṃ sabbadhi sabbattatāya sabbāvantaṃ lokaṃ upekkhāsahagatena cetasā vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena pharitvā viharati. Appamaññāvibhaṅgaṃ.
具舍心所感召的心意将一方广布于心，复将第二方、第三方、第四方广布心意。如此以上下、前后、左右，遍于一切方位，广泛广大，恒常无限地以舍心、无憎恨、无瞋恚之心，普遍心念游行于一切有情之上。此即无量心分类解释。
Sikkhāpadavibhaṅgo
学处分别
Pañcasikkhāpadāni (vibha. 703) – pāṇātipātā veramaṇī sikkhāpadaṃ, adinnādānā veramaṇī sikkhāpadaṃ, kāmesumicchācārā veramaṇī sikkhāpadaṃ, musāvādā veramaṇī sikkhāpadaṃ, surāmerayamajjapamādaṭṭhānā veramaṇī sikkhāpadaṃ. Sikkhāpadavibhaṅgaṃ.
五戒法门（详见 Vibhaṅga 卷703）——杀生为戒绝戒；盗伐为戒绝戒；淫欲不正行为为戒绝戒；妄语为戒绝戒；饮酒及诸使觉迷逸乱之物为戒绝戒。戒律分类解释。
Paṭisambhidāvibhaṅgo
无碍解分别
Catasso paṭisambhidā (vibha. 718) – atthapaṭisambhidā dhammapaṭisambhidā niruttipaṭisambhidā paṭibhānapaṭisambhidā. Paṭisambhidāvibhaṅgaṃ.
四种洞察（分析）（第718条）–涵盖义理洞察、法义洞察、言语洞察及表露洞察。此即称为洞察分析。
Ñāṇavibhaṅgo
智分别
Ekavidhena ñāṇavatthu (vibha. 751) – pañca viññāṇā na hetū, ahetukā, hetuvippayuttā, sappaccayā, saṅkhatā, arūpā, lokiyā, sāsavā, saṃyojaniyā, ganthaniyā, oghaniyā, yoganiyā, nīvaraṇiyā, parāmaṭṭhā, upādāniyā, saṃkilesikā, abyākatā, sārammaṇā, acetasikā, vipākā, upādiṇṇupādāniyā, asaṃkiliṭṭhasaṃkilesikā, na savitakkasavicārā, na avitakkavicāramattā, avitakkaavicārā, na pītisahagatā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā, neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā, nevācayagāmināpacayagāmino, nevasekkhanāsekkhā, parittā, kāmāvacarā, na rūpāvacarā, na arūpāvacarā, pariyāpannā, no apariyāpannā, aniyatā, aniyyānikā.
智慧境界分为一种（第751条）–五种识界中无因、无缘、有缘离因、有共同条件、联系生起、无形相、世俗的、有染的、能缚的、缠结的、掩盖的、流转的、修习的、障碍的、超越的、依附的、染污的、不明的、准确认知的、无意识的、有意无意的识、不夹杂喜悦的、既非仅凭观察亦非禅思所应舍弃、既非观察亦非禅思所应舍弃之因、非由言语所致非由心生、非亦非因、非见习不见习者、绝少的、非欲界的、非色界的、非无色界的、有束缚的、非无束缚的、不定的、非带引的。
Uppannavatthukā, uppannārammaṇā, purejātavatthukā, purejātārammaṇā, ajjhattikavatthukā, bāhirārammaṇā, asambhinnavatthukā, asambhinnārammaṇā, nānāvatthukā, nānārammaṇā, na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhonti, na asamannāhārā uppajjanti, na amanasikārā uppajjanti, na abbokiṇṇā uppajjanti, na apubbaṃ acarimaṃ uppajjanti, na aññamaññassa samanantarā uppajjanti.
所生境界、所生对象、先生境界、先生对象、内在境界、外在对象、不相应的境界、不相应的对象、多样境界、多样对象、不相应他者境界、不相应摄受生起、不相应注意生起、不相应覆藏生起、不相应新旧连续生起、不相应间隔同时生起。
Pañca viññāṇā anābhogā, pañcahi viññāṇehi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti, aññatra abhinipātamattā, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na kañci dhammaṃ paṭivijānāti, pañcahi viññāṇehi na kañci iriyāpathaṃ kappeti, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na kañci iriyāpathaṃ kappeti, pañcahi viññāṇehi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na kāyakammaṃ na vacīkammaṃ paṭṭhapeti, pañcahi viññāṇehi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na kusalākusalaṃ dhammaṃ samādiyati, pañcahi viññāṇehi na samāpajjati na vuṭṭhāti, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na samāpajjati na vuṭṭhāti, pañcahi viññāṇehi na cavati na uppajjati, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na cavati na uppajjati, pañcahi viññāṇehi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati, pañcannaṃ viññāṇānaṃ samanantarāpi na supati na paṭibujjhati na supinaṃ passati, yāthāvakavatthuvibhāvanā paññā. Evaṃ ekavidhena ñāṇavatthu.
五种识皆无享受，五种识无法认识任何法除非是投生，五种识即使同时生起亦不认识任何法，五种识不制造任何善恶行径，五种识即便同时生起亦不生造任何行为，五种识不涵摄任何善恶法，五种识即使同时生起亦无法涵摄善恶法，五种识不出入世间，不生不灭，五种识即便同时生起亦不出入世间，不生不灭，五种识不眠不觉不梦见，如实唯有慧能辨析境界，如是谓唯一智慧境界。
Duvidhenañāṇavatthu – lokiyā paññā, lokuttarā paññā. Kenaci viññeyyā paññā, kenaci na viññeyyā paññā. Sāsavā paññā, anāsavā paññā. Āsavavippayuttā sāsavā paññā, āsavavippayuttā anāsavā paññā. Saṃyojaniyā paññā, asaṃyojaniyā paññā. Saṃyojanavippayuttā saṃyojaniyā paññā, saṃyojanavippayuttā asaṃyojaniyā paññā. Ganthaniyā paññā, aganthaniyā paññā. Ganthavippayuttā ganthaniyā paññā, ganthavippayuttā aganthaniyā paññā.
认识的根本有两种：世俗的聪慧与出世的智慧。何者可知，何者不可知。所谓有染慧，也有无染慧。有染慧中带染污的认识，无染慧中无染污的认识。有束缚的智慧，有无束缚的智慧。有束缚的智慧却摆脱束缚，无束缚的智慧亦摆脱无束缚。系绊性的智慧与非系绊性的智慧。系绊的智慧中摆脱系绊，非系绊的智慧亦摆脱非系绊。结缚性的智慧与非结缚性的智慧。结缚的智慧已摆脱结缚，非结缚的智慧亦摆脱非结缚。
Oghaniyā paññā, anoghaniyā paññā. Oghavippayuttā oghaniyā paññā, oghavippayuttā anoghaniyā paññā. Yoganiyā paññā, ayoganiyā paññā. Yogavippayuttā yoganiyā paññā, yogavippayuttā ayoganiyā paññā. Nīvaraṇiyā paññā, anīvaraṇiyā paññā. Nīvaraṇavippayuttā nīvaraṇiyā paññā, nīvaraṇavippayuttā anīvaraṇiyā paññā. Parāmaṭṭhā paññā, aparāmaṭṭhā paññā. Parāmāsavippayuttā parāmaṭṭhā paññā, parāmāsavippayuttā aparāmaṭṭhā paññā. Upādiṇṇā paññā, anupādiṇṇā paññā. Upādāniyā paññā, anupādāniyā paññā. Upādānavippayuttā upādāniyā paññā, upādānavippayuttā anupādāniyā paññā.
波浪般烦恼的智慧与无波浪的智慧。波浪智慧已摆脱波浪，无波浪智慧亦脱无波浪。结合性的智慧与非结合性的智慧。结合智慧已脱结合，非结合智慧亦脱非结合。烦恼障碍的智慧与无烦恼障碍的智慧。烦恼障碍已断除的智慧，无障碍智慧亦断除无障碍。极微妙的智慧与非极微妙的智慧。极微妙智慧已摆脱极微妙，非极微妙智慧亦断除非极微妙。执着的智慧与无执着的智慧。执着智慧与非执着智慧。执着断除的智慧，执着断除的执着智慧。
Saṃkilesikā paññā, asaṃkilesikā paññā. Kilesavippayuttā saṃkilesikā paññā, kilesavippayuttā asaṃkilesikā paññā. Savitakkā paññā, avitakkā paññā. Savicārā paññā, avicārā paññā. Sappītikā paññā, appītikā paññā. Pītisahagatā paññā, na pītisahagatā paññā. Sukhasahagatā paññā, na sukhasahagatā paññā. Upekkhāsahagatā paññā, na upekkhāsahagatā paññā . Kāmāvacarā paññā, na kāmāvacarā paññā. Rūpāvacarā paññā, na rūpāvacarā paññā. Arūpāvacarā paññā, na arūpāvacarā paññā. Pariyāpannā paññā, apariyāpannā paññā. Niyyānikā paññā, aniyyānikā paññā. Niyatā paññā, aniyatā paññā. Sauttarā paññā, anuttarā paññā. Atthajāpikā paññā, jāpitatthā paññā. Evaṃ duvidhena ñāṇavatthu.
混浊污染的智慧与未被污染的智慧。污染已断除的智慧与污染未断的智慧。有思维的智慧与无思维的智慧。有念想的智慧与无念想的智慧。夹带喜悦的智慧与无喜悦的智慧。夹带安乐的智慧与无安乐的智慧。夹带平等心的智慧与无平等心的智慧。涉欲的智慧与不涉欲的智慧。涉色的智慧与不涉色的智慧。涉无色的智慧与不涉无色的智慧。圆满的智慧与不圆满的智慧。必然的智慧与非必然的智慧。确定的智慧与不确定的智慧。超越的智慧与无上智慧。目的导向的智慧与为本意的智慧。由此可见，认识之根本有二种。
Tividhena ñāṇavatthu – cintāmayā paññā, sutamayā paññā, bhāvanāmayā paññā. Dānamayā paññā, sīlamayā paññā, bhāvanāmayā paññā. Adhisīle paññā, adhicitte paññā, adhipaññāya paññā. Āyakosallaṃ, apāyakosallaṃ, upāyakosallaṃ.
认识根本有三种：由思虑所生的智慧，由听闻所生的智慧，由修习思惟而成的智慧。又有布施所生的智慧，持戒所生的智慧，修习禅定所生的智慧。依止道德的智慧，依止心念的智慧，依止智慧本身的智慧。善巧的智慧，有不善巧的智慧，半善巧的智慧。
Vipākā paññā, vipākadhammadhammā paññā, nevavipākanavipākadhammadhammā paññā. Upādiṇṇupādāniyā paññā, anupādiṇṇupādāniyā paññā, anupādiṇṇaanupādāniyā paññā. Savitakkasavicārā paññā, avitakkavicāramattā paññā, avitakkaavicārā paññā. Pītisahagatā paññā, sukhasahagatā paññā, upekkhāsahagatā paññā. Ācayagāminī paññā, apacayagāminī paññā, nevācayagāmināpacayagāminī paññā. Sekkhā paññā, asekkhā paññā, nevasekkhanāsekkhā paññā. Parittā paññā, mahaggatā paññā, appamāṇā paññā. Parittārammaṇā paññā, mahaggatārammaṇā paññā, appamāṇārammaṇā paññā. Maggārammaṇā paññā, maggahetukā paññā, maggādhipatinī paññā. Uppannā paññā, anuppannā paññā, uppādinī paññā. Atītā paññā, anāgatā paññā, paccuppannā paññā. Atītārammaṇā paññā, anāgatārammaṇā paññā, paccuppannārammaṇā paññā. Ajjhattā paññā, bahiddhā paññā, ajjhattabahiddhā paññā. Ajjhattārammaṇā paññā, bahiddhārammaṇā paññā, ajjhattabahiddhārammaṇā paññā.
成熟、产出成果的智慧；成熟而能执持法的智慧；既非成熟又非成熟不能执持法的智慧。执着与执着断除的智慧，不执着且断除的智慧，不执着且不执着断除的智慧。有思维及念想的智慧，思维念想尚浅的智慧，无思维念想的智慧。含乐的智慧，含安乐的智慧，含平等心的智慧。摄取的智慧与非摄取的智慧，既非摄取亦非非摄取的智慧。受训导的智慧，未受训导的智慧，以及既非受又非未受的智慧。导入与未导入的智慧以及既非导入又非未导入的智慧。超越性稳固的智慧，极广大与无量的智慧。以护持为业的智慧，作为业因的智慧，证得道果的智慧。已现起的智慧，未现起的智慧，起发性的智慧。过去的智慧，未来的智慧，现在的智慧。过去、未来、现在各自稳固的智慧。内在智慧，外在智慧，内外相兼的智慧。内在、外在及兼内外智慧各自稳定。
Savitakkasavicārāpaññā atthi vipākā, atthi vipākadhammadhammā, atthi nevavipākanavipākadhammadhammā. Atthi upādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇaanupādāniyā . Atthi pītisahagatā, atthi sukhasahagatā, atthi upekkhāsahagatā. Atthi ācayagāminī, atthi apacayagāminī, atthi nevācayagāmināpacayagāminī. Atthi sekkhā, atthi asekkhā, atthi nevasekkhanāsekkhā. Atthi parittā, atthi mahaggatā, atthi appamāṇā. Atthi parittārammaṇā, atthi mahaggatārammaṇā, atthi appamāṇārammaṇā. Atthi maggārammaṇā, atthi maggahetukā, atthi maggādhipatinī. Atthi uppannā, atthi anuppannā, atthi uppādinī. Atthi atītā, atthi anāgatā, atthi paccuppannā. Atthi atītārammaṇā, atthi anāgatārammaṇā, atthi paccuppannārammaṇā. Atthi ajjhattā, atthi bahiddhā, atthi ajjhattabahiddhā. Atthi ajjhattārammaṇā, atthi bahiddhārammaṇā, atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
具有思维念想的智慧，同时具备成熟、成熟能持法以及非成熟非成熟能持法三种特征。具备执着与非执着以及既非执着又非执着的智慧。含喜乐、安乐、平等心的智慧。指导、未指导以及既非指导亦非未指导的智慧。成熟、未成熟以及既非成熟又非未成熟的智慧。稳固、广大、无限的智慧。稳固持具、广大持具及无量持具智慧。道的稳固持具、道因、和证果的智慧。已现、未现及起发性的智慧。过去、未来、现在智慧及其稳固形态。内在、外在、内外兼具的智慧及其稳固形态。
Avitakkavicāramattā paññā atthi vipākā, atthi vipākadhammadhammā, atthi nevavipākanavipākadhammadhammā. Atthi upādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇaanupādāniyā. Atthi ācayagāminī, atthi apacayagāminī, atthi nevācayagāmināpacayagāminī. Atthi sekkhā, atthi asekkhā, atthi nevasekkhanāsekkhā. Atthi uppannā, atthi anuppannā, atthi uppādinī. Atthi atītā, atthi anāgatā, atthi paccuppannā. Atthi ajjhattā, atthi bahiddhā, atthi ajjhattabahiddhā.
无分别与分别的智慧有果报存在，存在着果报法，存在着既非果报亦非非果报法。存在着所依赖的、有依赖的以及既非有依赖亦非非依赖的法。存在着增长的、消减的，以及既非增长亦非消减的法。存在着已受学、未受学以及既非受学亦非未受学的法。存在着现行的、未现行的以及发生中的法。存在着过去的、未来的以及现在的法。存在着内在的、外在的，以及内外兼具的法。
Avitakkaavicārā paññā atthi vipākā, atthi vipākadhammadhammā, atthi nevavipākanavipākadhammadhammā. Atthi upādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇaanupādāniyā. Atthi pītisahagatā, atthi sukhasahagatā, atthi upekkhāsahagatā. Atthi ācayagāminī, atthi apacayagāminī, atthi nevācayagāmināpacayagāminī. Atthi sekkhā, atthi asekkhā, atthi nevasekkhanāsekkhā. Atthi parittārammaṇā, atthi mahaggatārammaṇā, atthi appamāṇārammaṇā. Atthi maggārammaṇā, atthi maggahetukā, atthi maggādhipatinī. Atthi uppannā, atthi anuppannā, atthi uppādinī. Atthi atītā, atthi anāgatā, atthi paccuppannā. Atthi atītārammaṇā, atthi anāgatārammaṇā, atthi paccuppannārammaṇā. Atthi ajjhattā, atthi bahiddhā, atthi ajjhattabahiddhā. Atthi ajjhattārammaṇā, atthi bahiddhārammaṇā, atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
无分别与分别的智慧有果报存在，存在着果报法，存在着既非果报亦非非果报法。存在着所依赖的、有依赖的以及既非有依赖亦非非依赖的法。存在着由喜悦相伴的智慧，由快乐相伴的智慧，由平等心相伴的智慧。存在着增长的、消减的，以及既非增长亦非消减的法。存在着已受学、未受学以及既非受学亦非未受学的法。存在着狭小相的观想，有广大相的观想，及无量相的观想。存在着与道相伴的观想，作为道缘起的因，以及主宰道的存在。存在着现行的、未现行的以及发生中的法。存在着过去的、未来的以及现在的法。存在着过去相的观想、未来相的观想，以及现前相的观想。存在着内在、外在及内外兼具的法。存在着内相、外相及内外兼具的观想。
Pītisahagatā paññā, sukhasahagatā paññā atthi vipākā, atthi vipākadhammadhammā, atthi nevavipākanavipākadhammadhammā . Atthi upādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇaanupādāniyā. Atthi savitakkasavicārā, atthi avitakkavicāramattā, atthi avitakkaavicārā. Atthi ācayagāminī, atthi apacayagāminī, atthi nevācayagāmināpacayagāminī. Atthi sekkhā, atthi asekkhā, atthi nevasekkhanāsekkhā. Atthi parittā, atthi mahaggatā, atthi appamāṇā. Atthi parittārammaṇā, atthi mahaggatārammaṇā, atthi appamāṇārammaṇā. Atthi maggārammaṇā, atthi maggahetukā, atthi maggādhipatinī. Atthi uppannā, atthi anuppannā, atthi uppādinī. Atthi atītā, atthi anāgatā, atthi paccuppannā. Atthi atītārammaṇā, atthi anāgatārammaṇā, atthi paccuppannārammaṇā. Atthi ajjhattā, atthi bahiddhā, atthi ajjhattabahiddhā. Atthi ajjhattārammaṇā, atthi bahiddhārammaṇā, atthi ajjhattabahiddhārammaṇā.
由喜悦相伴的智慧及由快乐相伴的智慧，皆有果报存在，存在果报法，存在既非果报亦非非果报法。存在所依赖的、有依赖的，及既非有依赖亦非非依赖的法。存在有思有观的智慧，存在无分别的思想程度，以及由无分别与分别两者结合的智慧。存在增长的、消减的，及既非增长亦非消减的法。存在已受学、未受学及既非受学亦非未受学的法。存在狭小、广大及无量的三种境相。存在与道相伴的观想，有道缘起因，有道主宰。存在现行、未现行及发生中的法。存在过去、未来及现前的法。存在过去相、未来相及现前相的观想。存在内在、外在及内外兼具的法。存在内、外及内外兼具的观想。
Upekkhāsahagatā paññā atthi vipākā, atthi vipākadhammadhammā, atthi nevavipākanavipākadhammadhammā. Atthi upādiṇṇupādāniyā , atthi anupādiṇṇupādāniyā, atthi anupādiṇṇaanupādāniyā. Atthi ācayagāminī, atthi apacayagāminī, atthi nevācayagāmināpacayagāminī. Atthi sekkhā, atthi asekkhā, atthi nevasekkhanāsekkhā. Atthi parittā, atthi mahaggatā, atthi appamāṇā. Atthi parittārammaṇā, atthi mahaggatārammaṇā, atthi appamāṇārammaṇā. Atthi maggārammaṇā, atthi maggahetukā, atthi maggādhipatinī. Atthi uppannā, atthi anuppannā, atthi uppādinī. Atthi atītā, atthi anāgatā, atthi paccuppannā. Atthi atītārammaṇā, atthi anāgatārammaṇā, atthi paccuppannārammaṇā. Atthi ajjhattā, atthi bahiddhā, atthi ajjhattabahiddhā. Atthi ajjhattārammaṇā, atthi bahiddhārammaṇā, atthi ajjhattabahiddhārammaṇā. Evaṃ tividhena ñāṇavatthu.
由平等心相伴的智慧，有果报存在，存在果报法，存在既非果报亦非非果报法。存在所依赖的、有依赖的、及既非有依赖亦非非依赖法。存在增长的、消减的、及既非增长亦非消减的法。存在已受学、未受学、及既非受学亦非未受学之法。存在狭小相、大广大相、无量相。存在与道相伴的观想，作为道的缘起因及道的主宰。存在现行、未现行及发生中的法。存在过去、未来及现前的法。存在过去相的观想、未来相的观想及现前相的观想。存在内在、外在及兼有二者的法。存在内相、外相，以及内外兼具的观想。如此三种智慧源起。
Catubbidhena ñāṇavatthu – kammassakatañāṇaṃ, saccānulomikaṃ ñāṇaṃ, maggasamaṅgissa ñāṇaṃ, phalasamaṅgissa ñāṇaṃ. Dukkhe ñāṇaṃ, dukkhasamudaye ñāṇaṃ, dukkhanirodhe ñāṇaṃ, dukkhanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Kāmāvacarā paññā, rūpāvacarā paññā, arūpāvacarā paññā, apariyāpannā paññā. Dhamme ñāṇaṃ, anvaye ñāṇaṃ, paricce ñāṇaṃ, sammuti ñāṇaṃ. Atthi paññā ācayāya, no apacayāya, atthi paññā apacayāya, no ācayāya, atthi paññā ācayāya ceva, apacayāya ca, atthi paññā nevācayāya, no apacayāya. Atthi paññā nibbidāya, no paṭivedhāya, atthi paññā paṭivedhāya, no nibbidāya , atthi paññā nibbidāya ceva, paṭivedhāya ca, atthi paññā neva nibbidāya, no paṭivedhāya. Hānabhāginī paññā, ṭhitibhāginī paññā, visesabhāginī paññā, nibbedhabhāginī paññā.
智慧之处有四种：业果知识（卡玛萨卡达智慧）、顺谛智慧、道相应知识、果相应知识。苦之智慧、苦集之智慧、苦灭之智慧、苦灭道之修行之智慧。关于欲界、色界、无色界以及不完备智慧。关于法、法义、缘起及约定俗成的智慧。智慧有增长者，无消减者；有消减者，无增长者；有增有减者；无增长无消减者。智慧中存在厌离者，无深入者；存在深入者，无厌离者；既厌离亦深入者；又非厌离亦非深入者。智慧有减少份、稳定份、特殊份及厌离份。
Catasso paṭisambhidā. Catasso paṭipadā. Cattāri ārammaṇāni. Jarāmaraṇe ñāṇaṃ, jarāmaraṇasamudaye ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhe ñāṇaṃ, jarāmaraṇanirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Jātiyā ñāṇaṃ…pe… bhave ñāṇaṃ…pe… upādāne ñāṇaṃ…pe… taṇhāya ñāṇaṃ…pe… vedanāya ñāṇaṃ…pe… phasse ñāṇaṃ…pe… saḷāyatane ñāṇaṃ…pe… nāmarūpe ñāṇaṃ…pe… viññāṇe ñāṇaṃ…pe… saṅkhāresu ñāṇaṃ, saṅkhārasamudaye ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhe ñāṇaṃ, saṅkhāranirodhagāminiyā paṭipadāya ñāṇaṃ. Evaṃ catubbidhena ñāṇavatthu.
四种证悟能力，四种修行法门，四种所缘。有关老死的知识、老死集起的知识、老死灭尽的知识及老死灭道修行的知识。有关生的知识……依此类推……有关存在的知识、爱着的知识、受的知识、触的知识、六处的知识、名色的知识、识的知识、行的知识、行集起的知识、行灭尽的知识，以及行灭道修行的知识。如此具有四种智慧之处。
Pañcavidhena ñāṇavatthu – pañcaṅgiko sammāsamādhi, pañcañāṇiko sammāsamādhi. Evaṃ pañcavidhena ñāṇavatthu.
五种知所：指具足五支的正定，以及具足五种智慧的正定。如此称为五种知所。
Chabbidhena ñāṇavatthu – chasu abhiññāsu paññā. Evaṃ chabbidhena ñāṇavatthu.
六种知所：指于六种神通中具足智慧。如此称为六种知所。
Sattavidhena ñāṇavatthu – sattasattati ñāṇavatthūni. Evaṃ sattavidhena ñāṇavatthu.
七种知所：指七十七种知所。如此称为七种知所。
Aṭṭhavidhena ñāṇavatthu – catūsu maggesu, catūsu phalesu paññā. Evaṃ aṭṭhavidhena ñāṇavatthu.
八种知所：指对四种正道及四种圣果具足智慧。如此称为八种知所。
Navavidhena ñāṇavatthu – navasu anupubbavihārasamāpattīsu paññā. Evaṃ navavidhena ñāṇavatthu.
九种知所：指对九种渐次修行成就的智慧。如此称为九种知所。
Dasavidhena ñāṇavatthu – dasa tathāgatassa tathāgatabalāni, yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Katamāni dasa? Idha tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato ṭhānañca ṭhānato aṭṭhānañca aṭṭhānato yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
十种知所：指如来的十种如来力。具这些力量的如来能够通达诸处不迷惑，于众会中发出狮子吼，转动法轮。何为这十种？这里，如来分别从处处、境界境界真实认识，如实通达处处境界，即为如来力。由此力量，如来能圆满通达无碍，不为所缚，能于众会中发出狮子吼声，转动转法轮。
Puna caparaṃ tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti. Yampi tathāgato atītānāgatapaccuppannānaṃ kammasamādānānaṃ ṭhānaso hetuso vipākaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知过去、未来、现在三时中行为的基础、缘由和果报。何等是如来真实了知过去、未来、现在三时中行为的基础、缘由和果报？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato sabbatthagāminiṃ paṭipadaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知一切处处贯行的道路。何等是如来真实了知一切处处贯行的道路？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato anekadhātunānādhātulokaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知多种界域及其不同层次之界的实相。何等是如来真实了知多种界域及其不同层次之界的实相？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato sattānaṃ nānādhimuttikataṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知众生不同心相的实相，且了达不同的心类。何等是如来真实了知众生不同心相的实相？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato parasattānaṃ parapuggalānaṃ indriyaparopariyattaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知他人不同众生，差别个体之间感官及感官以外交互的实相。何等是如来真实了知他人不同众生差别个体间感官及感官以外交互的实相？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato jhānavimokkhasamādhisamāpattīnaṃ saṃkilesaṃ vodānaṃ vuṭṭhānaṃ yathābhūtaṃ pajānāti , idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知禅定、解脱定与三摩地的到达，及其蕴、习气、烦恼、咆哮、显起的实相。何等是如来真实了知禅定、解脱定与三摩地的到达，及其蕴、习气、烦恼、咆哮、显起的实相？此即是如来的如来力量。凭借此力量，如来能够知晓不退转的境地，僧团中发出狮吼，转动圣法轮。
Puna caparaṃ tathāgato pubbenivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato pubbenivāsānussatiṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知前世事，如来于前世真实了知，此亦为如来具足如来的威力。依此威力，如来乃知不动地，众会中狮子吼震响，转动梵轮。
Puna caparaṃ tathāgato sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato sattānaṃ cutūpapātaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知众生生死流转，如来于众生生死流转真实了知，此亦为如来具足如来的威力。依此威力，如来乃知不动地，众会中狮子吼震响，转动梵轮。
Puna caparaṃ tathāgato āsavānaṃ khayaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, yampi tathāgato āsavānaṃ khayaṃ yathābhūtaṃ pajānāti, idampi tathāgatassa tathāgatabalaṃ hoti. Yaṃ balaṃ āgamma tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti.
复次，如来真实了知烦恼断尽，如来于烦恼断尽真实了知，此亦为如来具足如来的威力。依此威力，如来乃知不动地，众会中狮子吼震响，转动梵轮。
Imāni dasa tathāgatassa tathāgatabalāni. Yehi balehi samannāgato tathāgato āsabhaṃ ṭhānaṃ paṭijānāti, parisāsu sīhanādaṃ nadati, brahmacakkaṃ pavatteti. Evaṃ dasavidhena ñāṇavatthu.
此为十种如来之威力。由此等威力具足，如来乃知不动地，众会中狮子吼震响，转动梵轮。如是，十种智力所在。
Ñāṇavibhaṅgaṃ. · 智分别。
Khuddakavatthuvibhaṅgo
小事分析
Ekakaṃ一法
Jātimado (vibha. 832), gottamado, ārogyamado, yobbanamado, jīvitamado, lābhamado, sakkāramado, garukāramado, purekkhāramado, parivāramado, bhogamado, vaṇṇamado, sutamado , paṭibhānamado, rattaññumado, piṇḍapātikamado, anavaññātamado, iriyāpathamado, iddhimado, yasamado, sīlamado, jhānamado, sippamado, ārohamado, pariṇāhamado, saṇṭhānamado, pāripūrimado, mado, pamādo, thambho, sārambho, atricchatā, mahicchatā, pāpicchatā, siṅgaṃ, tintiṇaṃ, cāpalyaṃ, asabhāgavutti, arati, tandī, vijambhitā, bhattasammado, cetaso ca līnattaṃ, kuhanā, lapanā, nemittikatā, nippesikatā, lābhena lābhaṃ nijigīsanatā, ‘‘seyyohamasmī’’ti māno, ‘‘sadisohamasmī’’ti māno, ‘‘hīnohamasmī’’ti māno. Seyyassa ‘‘seyyohamasmī’’ti māno, seyyassa ‘‘sadisohamasmī’’ti māno, seyyassa ‘‘hīnohamasmī’’ti māno, sadisassa ‘‘seyyohamasmī’’ti māno, sadisassa ‘‘sadisohamasmī’’ti māno, sadisassa ‘‘hīnohamasmī’’ti māno, hīnassa ‘‘seyyohamasmī’’ti māno, hīnassa ‘‘sadisohamasmī’’ti māno, hīnassa ‘‘hīnohamasmī’’ti māno, māno, atimāno, mānātimāno, omāno, adhimāno, asmimāno, micchāmāno, ñātivitakko, janapadavitakko, amaravitakko, parānuddayatāpaṭisaṃyutto vitakko, lābhasakkārasilokapaṭisaṃyutto vitakko, anavaññattipaṭisaṃyutto vitakko (vibha. 832). Ekakaṃ.
欲生贪、系生贪、健康贪、青春贪、生命贪、利得贪、威敬贪、摩顶贪、容貌贪、随从贪、享受贪、色相贪、闻受贪、理解贪、国土贪、饭食贪、未识贪、行住贪、神通贪、名声贪、戒律贪、禅定贪、技艺贪、上升贪、变化贪、组织贪、圆满贪、傲慢、疏忽、怠惰、好逸恶劳、心懈怠、虚伪、不诚实、两舌、恶语、乱语、叛逆、滥饮酒、愤怒、恶感、思虑忧虑、困惑、烦恼、难忍、烦躁、好争、瞋恚、猜疑、侵犯、妄想、取非取、慢心、别慢、资慢、上慢、自慢、邪慢、亲慢、世慢、无明慢、不善慢（详见编次第832节）。一切诸苦恶连锁如此。
Dukaṃ二法
Kodho ca upanāho ca, makkho ca paḷāso ca, issā ca macchariyañca, māyā ca sāṭheyyañca, avijjā ca bhavataṇhā ca, bhavadiṭṭhi ca vibhavadiṭṭhi ca, sassatadiṭṭhi ca ucchedadiṭṭhi ca, antavādiṭṭhi ca anantavādiṭṭhi ca, pubbantānudiṭṭhi ca aparantānudiṭṭhi ca, ahirikañca anottappañca, dovacassatā ca pāpamittatā ca, anajjavo ca amaddavo ca, akkhanti ca asoraccañca, asākhalyañca appaṭisanthāro ca, indriyesu aguttadvāratā ca bhojane amattaññutā ca, muṭṭhassaccañca asampajaññañca, sīlavipatti ca diṭṭhivipatti ca, ajjhattasaṃyojanañca bahiddhāsaṃyojanañca. Dukaṃ.
嗔恨与怨恨，痴迷与昏乱，嫉妒与吝啬，欺骗与诡诈，无明与生死渴爱，生死见与极乐见，常见与断灭见，有终观点与无终观点，过去心见与未来心见，无耻与无惭，谗言嫉恨与恶交结，无出生性与无死亡性，宽容与无恐惧，放逸与不安稳，不谦逊与不忍耐，根处不适当遮蔽，饮食无节制，偷盗与不谨慎，戒律犯失与见惑妄想，内在束缚与外在束缚，苦。
Tikaṃ三法
Tīṇi akusalamūlāni, tayo akusalavitakkā, tisso akusalasaññā, tisso akusaladhātuyo, tīṇi duccaritāni, tayo āsavā, tīṇi saṃyojanāni, tisso taṇhā, aparāpi tisso taṇhā, aparāpi tisso taṇhā, tisso esanā, tisso vidhā, tīṇi bhayāni , tīṇi tamāni, tīṇi titthāyatanāni, tayo kiñcanā, tīṇi aṅgaṇāni, tīṇi malāni, tīṇi visamāni, aparānipi tīṇi visamāni, tayo aggī, tayo kasāvā, aparepi tayo kasāvā.
三种不善根，三个不善念，三个不善识别标记，三种不善法，三种恶行，三种烦恼，三个束缚，三种渴爱，以及另外三种渴爱，三种诱导，三种方法，三种恐惧，三种暗闇，三种倾向解脱境界，三种杂染，三种肮脏，三种不正，另外还有三种不正，三种火，三种衣服，以及另外三种衣服。
Assādadiṭṭhi attānudiṭṭhi micchādiṭṭhi, arati vihesā adhammacariyā, dovacassatā pāpamittatā nānattasaññā, uddhaccaṃ kosajjaṃ pamādo, asantuṭṭhitā asampajaññatā mahicchatā, ahirikaṃ anottappaṃ pamādo, anādariyaṃ dovacassatā pāpamittatā, assaddhiyaṃ avadaññutā kosajjaṃ, uddhaccaṃ asaṃvaro dussīlyaṃ, ariyānaṃ adassanakamyatā saddhammaṃ asotukamyatā upārambhacittatā, muṭṭhassaccaṃ asampajaññaṃ cetaso vikkhepo, ayoniso manasikāro kummaggasevanā cetaso ca līnattaṃ. Tikaṃ.
执乐见、我见与邪见，不乐与嫉恨，以及邪行为，谗言嫉恨与恶友情，五观差异，躁动、慵懒与懈怠，不满足与不谨慎，愚昧羞耻心减退，不尊敬谗言嫉恨恶友情，违背真信，懒惰、躁动失控与恶行，不希望正法，为听正法心怀敌意，盗痴与不省察心乱如麻，不正念，邪思，走错路，心志昏沉。三种。
Catukkaṃ四法
Cattāro āsavā, cattāro ganthā, cattāro oghā, cattāro yogā, cattāri upādānāni, cattāro taṇhuppādā, cattāri agatigamanāni, cattāro vipariyāsā, cattāro anariyavohārā, aparepi cattāro anariyavohārā, cattāri duccaritāni, aparāpi cattāri duccaritāni, cattāri bhayāni, (aparānipi cattāri bhayāni,) catasso diṭṭhiyo. Catukkaṃ.
四种烦恼，四种根结，四种洪流，四种禅那，四种取集，四种渴爱生起，四种无法到达的境界，四种相反，四种不圣善行，另外还有四种不圣善行，四种恶行，另外还有四种恶行，四种恐惧，（另外还有四种恐惧，）四种见解。四种。
Pañcakaṃ五法
Pañcorambhāgiyāni saṃyojanāni, pañcuddhambhāgiyāni saṃyojanāni, pañca macchariyāni, pañca saṅgā, pañca sallā, pañca cetokhilā, pañca cetasovinibandhā, pañca nīvaraṇāni, pañca kammāni ānantarikāni, pañca diṭṭhiyo, pañca verā, pañca byasanā, pañca akkhantiyā ādīnavā, pañca bhayāni, pañca diṭṭhadhammanibbānavādā. Pañcakaṃ.
五种相应束缚，五种归结束缚，五种吝啬，五种交结，五种谗言，五种心障碍，五种心缚，五种蔽障，五种即刻身业，五种见解，五种怨恨，五种习气，五种怨恨毒害，五种恐惧，五种有关见法涅槃的观念。五种。
Chakkaṃ六法
Cha vivādamūlāni, cha chandarāgā dhammā, cha virodhavatthūni, cha taṇhākāyā, cha agāravā, cha parihāniyā dhammā, aparepi cha parihāniyā dhammā, cha somanassupavicārā, cha domanassupavicārā, cha upekkhupavicārā, cha gehasitāni somanassāni, cha gehasitāni domanassāni, cha gehasitā upekkhā, cha diṭṭhiyo. Chakkaṃ.
六种争执根本，六种爱欲之境，六种相悖之物，六种渴爱身体，六种轻慢，六种应舍易坏之境，另外还有六种应舍易坏之境，六种欢喜之相关，六种忧愁之相关，六种平等心，六种居家欢喜，六种居家忧愁，六种居家平等心，六种见解。六种。
Sattakaṃ七法
Satta anusayā, satta saṃyojanāni, satta pariyuṭṭhānāni, satta asaddhammā, satta duccaritāni, satta mānā, satta diṭṭhiyo. Sattakaṃ.
七种习气、七种结缚、七种放逸、七种不善法、七种恶行、七种傲慢、七种见解，共计七十种。
Aṭṭhakaṃ八法
Aṭṭha kilesavatthūni, aṭṭha kusītavatthūni, aṭṭhasu lokadhammesu cittassa paṭighāto, aṭṭha anariyavohārā, aṭṭha micchattā, aṭṭha purisadosā, aṭṭha asaññivādā, aṭṭha nevasaññināsaññivādā. Aṭṭhakaṃ.
八种烦恼因缘、八种恶趣因缘、八种心意的反感、八种不圣行、八种邪见、八种为人所恶的行为、八种不合时宜的言说、八种既不中断又不中断的言说，共计八种。
Navakaṃ九法
Nava āghātavatthūni, nava purisamalāni, navavidhā mānā, nava taṇhāmūlakā dhammā, nava iñjitāni, nava maññitāni, nava phanditāni, nava papañcitāni, nava saṅkhatāni. Navakaṃ.
九种损害因缘、九种人身的污秽、九种分别的傲慢、九种渴爱的根本法、九种被激起的法、九种被认为的法、九种被阻碍的法、九种被污染的法、九种有碍的法，共计九种。
Dasakaṃ十法
Dasa kilesavatthūni, dasa āghātavatthūni, dasa akusalakammapathā, dasa saṃyojanāni, dasa micchattā, dasavatthukā micchādiṭṭhi, dasavatthukā antaggāhikā diṭṭhi. Dasakaṃ.
十种烦恼因缘、十种损害因缘、十条不善业行道、十种结缚、十种邪见、十种以事为依据的邪见、十种内在的暗害见，共计十种。
Aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni ajjhattikassa upādāya, aṭṭhārasa taṇhāvicaritāni bāhirassa upādāya, tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā chattiṃsa taṇhāvicaritāni honti , iti atītāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, anāgatāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, paccuppannāni chattiṃsa taṇhāvicaritāni, tadekajjhaṃ abhisaññuhitvā abhisaṅkhipitvā aṭṭha taṇhāvicaritasataṃ hoti, yāni ca dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni brahmajāle veyyākaraṇe vuttāni bhagavatā.
十八种由内在渴爱引起的渴爱行为，十八种由外在渴爱引起的渴爱行为，将此二者合一分析归纳，即三十六种渴爱行为。过去的三十六种渴爱行为，未来的三十六种渴爱行为，现在正在发生的三十六种渴爱行为，将此归一细察归纳，即有六十八种依见取的渴爱行为，是世尊在婆罗门网论中所说。
Khuddakavatthuvibhaṅgaṃ. · 小事分别。
Dhammahadayavibhaṅgo法心分别
Kati khandhā, kati āyatanāni, kati dhātuyo, kati saccāni, kati indriyāni, kati hetū, kati āhārā, kati phassā, kati vedanā, kati saññā, kati cetanā, kati cittāni (vibha. 978)?
多少色蕴？多少处？多少界？多少谛？多少根？多少缘？多少食？多少触？多少受？多少想？多少心念？多少心？
Pañcakkhandhā, dvādasāyatanāni, aṭṭhārasa dhātuyo, cattāri saccāni, bāvīsatindriyāni, nava hetū, cattāro āhārā, satta phassā, satta vedanā, satta saññā, satta cetanā, satta cittāni (vibha. 978).
五蕴、十二处、十八界、四谛、二十二根、九因、四食、七触、七受、七想、七意、七心（详见第978条）。
Dhammahadayavibhaṅgaṃ. · 法心分别。
Vibhaṅgamātikā niṭṭhitā. · 分别论母已毕。