19. Ekūnavīsatimo paricchedo
19. Ekūnavīsatimo paricchedo第十九章
Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddesavaṇṇanā度疑清净说明之注释
§1227
1227. Anantaraṃ niddiṭṭhāya diṭṭhivisuddhiyā visayabhāvena dassitattā ‘‘etassā’’ti vuttaṃ, na tadaññato visesanatthaṃ tadaññassa ca abhāvato. Ajjhattaṃ vā hi vipassanābhiniveso hotu bahiddhā vā, atthasiddhiyaṃ pana lakkhaṇato sabbampi nāmarūpaṃ anavasesato pariggahitameva hotīti. Jānitvā hetupaccayeti hetupaccaye pariggaṇhitvā, hetupaccaye pariggaṇhanahetūti vuttaṃ hoti. Paccayapariggahaṇahetu hissa addhattaye kaṅkhāvitaraṇaṃ hotīti. Vitaritvāti atikkamitvā, vikkhambhetvāti attho. Taṃ pana ñāṇaṃ tathāvigataṃ vasibhāvappattaṃ jhānaṃ viya yogino santāne pabandhavasena pavattatīti katvā vuttaṃ ‘‘ṭhita’’nti.
1227. 继而因见取清净，以见所缘之法所现，称此为“此因”，非因不知，亦非无因。内或有内观之执着，外或有外观之执着，但功德成就从标记上说，万法皆取名色，是取名色而无余。了知因缘，称因缘为因，因缘作为因之依据而加以周密加持，故称为“因缘之因”。因缘之因对内心定见有解脱疑惑之用。所谓“解脱”，即超越，亦即释义。此知见乃超越、从住入禅定境界而获得，自持如瑜伽行者，虽与境缘相缚如绳以系纽，因此说此知见为“立定”。
§1229-30
1229-30.Nāmarūpassa…pe… āvajjitvāti yathā nāma kusalo bhisakko rogaṃ disvā tassa samuṭṭhānaṃ pariyesati, yathā vā pana anukampako puriso kumāraṃ uttānaseyyaṃ rathikāya nipannaṃ disvā ‘‘kassa nu kho ayaṃ puttako’’ti tassa mātāpitaro āvajjati, evamevaṃ nāmarūpassa ko hetu, ko vā paccayo bhave. Na tāvetaṃ ahetukaṃ sabbattha, sabbadā, sabbesañca ekasadisabhāvāpattito, na issarādihetukaṃ nāmarūpato uddhaṃ issarādīnaṃ abhāvato. Yepi nāmarūpamattameva issarādayoti vadanti tesaṃ issarādisaṅkhātanāmarūpassa ahetubhāvāpattito, tasmā bhavitabbamassa hetupaccayehi, ‘‘ko nu kho’’ti nāmarūpassa hetupaccaye āvajjitvāti attho. Evaṃ tāva katvā imassa nāmarūpassa hetupaccaye pariggaṇhantena oḷārikattā, supākaṭattā ca rūpassa paccayapariggaho sukaroti paṭhamaṃ tassa paccayapariggaho kātabboti dassento āha ‘‘rūpakāyassā’’tiādi. Tattha yathā nāmarūpassa paccayapariggaho ahetuvisamahetuvādanivattiyā hoti, evaṃ nibbidāvirāgāvahabhāvena tattha tattha abhiratinivattiyāpi icchitabboti taṃ dvattiṃsākāravasena dassetuṃ ‘‘kesā lomā’’tiādi vuttaṃ.
1229-30. 关于名色…… 如善医见病，察其起因而探求治法，或如慈父见儿子跪倒丧车前，问“这是谁的孩子”而父母应答，如此名色何因？何缘成？绝无无因现象，恒常及一切法唯属唯一法之现象，亦非无上主因之名色。谓名色仅为诸主因之一者乃偏见，盖此类诸名色色相循因缘不生之无因说，是名色因缘必定，故应以“谁”询问名色之因缘谓何，取而观之。依此理观察名色因缘时，根柢纯净、明了易现中发现对色之缘起推究极难，初始应尤审视色之缘起，譬如“色身之法”所示。因名色色缘取中，有时以无因、偏因之辩而回避深入，然此亦当以不厌烦、恭敬喜乐之心，明复明识，从而依不同方面表现，以三十二种诸发毛发相等例证显示。
§1232-3
1232-3.Avijjā…pe… matoti avijjā taṇhā upādānaṃ kammanti idaṃ catubbidhaṃ dhammajātaṃ etassa yathāvuttassa rūpakāyassa hetu, catubbidho āhāro paccayoti attho. Kasmā pana purimaṃ hetu, itaro paccayoti codanaṃ sandhāya ‘‘janako’’tiādiṃ vatvā taṃ lokavasena samatthetuṃ ‘‘hetvaṅkurassā’’tiādi vuttaṃ. Tattha janakoti, anupālakoti ca antogatahetvatthamidaṃ visesanaṃ, janakattā, anupālakattāti vuttaṃ hoti. Tattha janakattāti nibbattakattā. Iminā bījaṃ viya aṅkurassa avijjādayo rūpakāyassa asādhāraṇakāraṇatāya hetūti dassitaṃ. Anupālakattāti upatthambhakattā. Iminā pana aṅkurassa pathavīsalilādayo viya āhāro sādhāraṇakāraṇatāya paccayoti dassitanti veditabbaṃ.
1232-3. 关于无明…… 无明、渴爱、取、行是四种法所生，故此乃色身因，称四种食为因缘意。何故前为因、后为缘？因缘彼此牵引，故有“造物主”之喻。所谓“造物主”乃特别之内因，维持之因。所谓“维持”，即支撑者。以此喻明，犹如种子而芽生，无明等似潜在种子，色身乃非常因。维持者如土水，普通因缘。应知此义。
§1234-7
1234-7.Itime…pe… gatāti evamete avijjādayo pañca dhammā yathārahaṃ hetubhāvaṃ, paccayabhāvañca gatā. Mātāva upanissayāti avijjā bhavesu vijjamānadosapaṭicchādanabhāvena, taṇhā patthanābhāvena, upādānaṃ daḷhaggāhabhāvenāti evaṃ saṅkhārabhavānaṃ hetubhūtā janakasahāyatāya bhavanikantitaṃsahajātaāsannakāraṇattā abhisaṅkhārikā, apassayabhūtā vāti mātā viya upanissayā honti. Yathā pitujanitasukke puttassa uppattīti pitā janako, evaṃ kammaṃ sattassa uppādakattā janakanti āha. Yathā dhātī jātassa kumārassa vaḍḍhitā sandhārikā, evaṃ āhāro uppannassa kāyassa brūhetā, sandhārako cāti vuttaṃ ‘‘dhātī…pe… bhave’’ti. Kāmañcettha avijjādayo nāmakāyassāpi paccayo, pakārantarena pana tassa pākaṭaṃ paccayapariggahavidhiṃ dassetuṃ ‘‘cakkhuñcā’’tiādi vuttaṃ. Tattha cakkhuñcāti ca-saddo samuccayattho, tena cakkhuviññāṇassa āvajjanādiṃ ajjhattaṃ sabbaṃ paccayajātaṃ saṅgaṇhāti. Rūpamālokameva cāti pana ca-saddena yathā bāhirarūpaṃ cakkhuviññāṇassa ārammaṇapaccayo, yathā ca āloko upanissayapaccayo, evaṃ aññampi bāhiraṃ paccayajātaṃ saṅgaṇhāti. Paṭiccāti paccayabhūtaṃ laddhāti attho. Tena cakkhussa nissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena, rūpālokānañca yathāsambhavaṃ ārammaṇaupanissayapurejātaatthiavigatavasena, itaresañca saddasaṅgahitānaṃ anantarādisahajātādivasena paccayabhāvaṃ dasseti. Ādi-saddena phassādīnaṃ viya saha paccayehi sotaviññāṇādīnaṃ saṅgaho veditabbo. Evaṃ sammasanūpagaṃ sabbaṃ nāmaṃ saha paccayena saṅgahitaṃ hoti. Tenāha ‘‘nāmakāyassa paccayaṃ parigaṇhatī’’ti.
1234-7. 由此类无明等诸法，五事随顺因缘与所依并存。所谓母与子者，无明如覆蔽存在于生之境界，渴爱乃根由深厚固集，取具有深根，故行蕴彼岸，生依附与结生体。如父为子之生因，佛言“造物主”喻其理。犹如父亲致力子之出生，因而言父，命名所生体。尔时指定护持之理，谓称维持者，维持者如土水及其它普通因缘。有时无明亦作名身之因，然以妨碍他因之明示，故言“眼等”诸因。所谓眼者，谓音声之总称。由此眼识之生起总因，一切内因悉入其中。色之所见乃视觉所缘，似之外缘亦计入。由此明白，色身集于外缘，名身集于音声等。所谓“缘”，意为依缘而生，得生。故眼若无生，有缘则失，是曰缘生。又由眼之所依存在，无障碍成色幻境；色之所依亦如是；音声束缚亦显因缘。音声与触等合，视为听识诸缘合集。一切皆因缘所摄。故说“名身有依缘”之义。
§1238-40
1238-40.Disvānāti etarahi pavattiṃ disvā. Tathevidanti iminā na kevalaṃ sappaccayatāmattameva paccāmaṭṭhaṃ, atha kho yādisehi etarahi pavattati, tādisehi avijjādipaccayeheva atītepi pavattitthāti paccayasahitatāpi paccāmaṭṭhāti daṭṭhabbaṃ. Pubbanteti atītakhandhappabandhakoṭṭhāse. Pañcadhāgatāti –
1238-40. “观看”即现时之起。依此理说，非仅起自善缘，而观往昔亦然，观因缘之链亦现，非断绝缘故，亦有因缘联结，以此为现证。所谓“此前”，即过去蕴会合。又称为五种，
‘‘Ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhānaṃ, na nu kho ahosiṃ ahamatītamaddhānaṃ, kiṃ nu kho ahosiṃ ahamatītamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho ahosiṃ ahamatītamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ ahosiṃ nu kho ahamatītamaddhāna’’nti (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) –
“是否自当无前时？是否不曾无前时？是否曾有无前时？如何有无前时？何所为，何故自当无前时乎？”此典出大毗尼经等处。
Pañcahi ākārehi āgatā, pavattā vā. Aparanteti anāgate khandhappabandhakoṭṭhāse. Pañcadhā samudīritāti –
此处谓五种形态已来或正在发生。所谓“未至”，乃指未来的蕴、处、结缚和缠累。五者被称为五种别释义——
‘‘Bhavissāmi nu kho ahamanāgatamaddhānaṃ, na nu kho bhavissāmi ahamanāgatamaddhānaṃ, kiṃ nu kho bhavissāmi ahamanāgatamaddhānaṃ, kathaṃ nu kho bhavissāmi ahamanāgatamaddhānaṃ, kiṃ hutvā kiṃ bhavissāmi nu kho ahamanāgatamaddhāna’’nti (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) –
『我将会否处于未来的现法中？我将不会处于未来的现法中？那么我将会怎样处于未来的现法中？我将要如何处于未来的现法中？我将因何而因何成为未来的现法？』（大念处经1章18节；小续经2章20节；大杂经174节）——
Evaṃ pañcadhā kathitā.
如是，五种状况已被阐述完毕。
§1241
1241.Paccuppannepi addhāneti etarahi paṭisandhiṃ ādiṃ katvā cutipariyante addhānepi. Addhāna-ggahaṇena cettha paccuppannakhandhakoṭṭhāsameva vadati. Na hi tabbinimutto añño koci kālo nāma atthīti. Chabbidhā parikittitāti –
1241.所谓现法，指的是此处已分别为续现、断现等，如起始与终止之续现。续现指的是反复继续临现的蕴结缔合。正因如此，续现蕴结缔合即在此被论述。诚然现法解脱无他时也，乃是一时之意。所谓六种称呼，有如，“我是，我非，我为何，我如何，我为谁，我从何而来，向何处去。”（大念处经1章18节；小续经2章20节；大杂经174节）——
‘‘Ahaṃ nu khosmi, no nu khosmi, kiṃ nu khosmi, kathaṃ nu khosmi, ayaṃ nu kho satto kuto āgato, so kuhiṃ gāmī ca bhavissatī’’ti (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) –
如是，六种称谓亦被宣说完毕。类如“诸行无常”等偈语（法句经129-130节）中，诸言皆出于一切诸法流转。诸中用“诸”字、又谓“不剩余”，此非谓三界尚存，实则谓无余冷静所住。一切流转共十六种，比及对于单一疑虑亦无所湮灭。所谓“舍弃”，是断绝的义。离了名色五蕴，仅以清净见观，现前续现已无疑虑；过去、未来的疑虑已舍却，现前续现的疑虑亦随舍妥贴。故此，此处略解释了如何了知现前续现而断除疑虑。又或对现法中无名色缘起的流转疑虑，此亦在此了知穿越。此处针对断除现法疑虑，作了些许的说明。如同在初果道等中，已舍弃五种根本缠缚，乃至于无余涅槃道辞中亦如此说。
Evaṃ chabbidhā vuttā. ‘‘Sabbe tasanti daṇḍassā’’tiādīsu (dha. pa. 129-130) viya padesepi sabba-saddassa pavattanato ‘‘sabbā’’ti vatvāpi ‘‘anavasesā’’ti vuttaṃ. Natthi etissā avaseso avasiṭṭhoti anavasesā, soḷasavidhāpi cesā ekakaṅkhāvasenāpi anavasiṭṭhā hutvāti vuttaṃ hoti. Pahiyyatīti vikkhambhanavasena pahiyyati. Kāmaṃ nāmarūpamattaṃ vinā sattassa adassanena diṭṭhivisuddhiyāva paccuppanne kaṅkhā pahīnā, atītānāgate kaṅkhānaṃ pahānena pana paccuppanne kaṅkhāya atisayappahānaṃ dassetuṃ idheva sā vuttā. Atha vā paccuppanne nissattanāmarūpassa paccayesu pavattakaṅkhāya idheva tīraṇato sā idha vuttā. Vaṇṇabhaṇanaṃ vā etaṃ idha paccuppannakaṅkhāya pahānavacanaṃ yathā taṃ sotāpattimaggādīsu pahīnānampi ca pañcannaṃ orambhāgiyānaṃ saṃyojanānaṃ pahānātiādinā anāgāmimaggādīsu vacananti.
如此，已说六种。如在『一切众生怖于刑杖』等（法句129-130）处，「一切」之语亦通行于部分场合，故在说「一切」之后，又说「无余」。『无余』者，此中无有余留、无有剩余之义也；此十六种疑，以单一之疑为基准，亦皆无有余留，此即所说之意。『被舍断』者，以镇伏之力而舍断。诚然，由于不见除名色之外另有实我，藉由见清净，于现在之疑已得舍断；然为显示因舍断过去与未来之疑，从而令现在之疑得到超胜之舍断，故于此处亦说之。又或者，由于现在诸无实我之名色的缘起运行中所生之疑，正是于此处经由审察而得断除，故此疑于此处说之。此亦不过是赞叹之语——此处说现在之疑之舍断，犹如说已于须陀洹道等处舍断的五下分结之舍断，亦于不来道等处再加提及一般。
§1242
1242.Kammavipākānaṃ vasenāpīti purimakammabhavasmiṃ moho avijjā, āyūhanaṃ saṅkhārā, nikanti taṇhā, upagamanaṃ upādānaṃ, cetanā bhavo iti ime pañca dhammā purimakammabhavasmiṃ idha paṭisandhiyā paccayā, idha paṭisandhi viññāṇaṃ, okkanti nāmarūpaṃ, pasādo āyatanaṃ, phuṭṭho phasso, vedayitaṃ vedanā iti ime pañca dhammā idhūpapattibhavasmiṃ pure katassa kammassa paccayā, idha paripakkattā āyatanānaṃ moho avijjā…pe… cetanā bhavo iti ime pañca dhammā kammabhavasmiṃ āyatiṃ paṭisandhiyā paccayāti evaṃ vuttānaṃ kammavaṭṭavipākavaṭṭānaṃ vasena. Kilesavaṭṭopi cettha kammasahāyatāya kammavaṭṭeneva saṅgahitoti daṭṭhabbaṃ.
1242.业报现起现行者，是谓以过去业为基础。于过去业的存在中，迷惑是无明，生命延续是行，出处是渴爱，趋触是取，意志是存在，这五法乃于过去业存在中构成相续因缘。此处相续现行者，有识为现前，识续随染名色，依止处所得安乐，触发触处，感受由感官呈现，此五法乃于此当前现行存在中为业果之因。业果成熟时，安乐处起迷惑无明……意志起存在，如是此五法于业存在中，为未来相续业果之缘。故称业之轮转因缘为因果业报轮。烦恼轮亦以此处业助业脉络连结，应见之。
§1243
1243.Diṭṭhadhammavedanīyanti ettha diṭṭhadhammo vuccati paccakkhabhūto paccuppanno attabhāvo, tattha veditabbaphalaṃ kammaṃ diṭṭhadhammavedanīyaṃ. Upapajjāparāpariyāhosikammavasā panāti upapajjavedanīyaaparāpariyavedanīyaahosikammavasena. Uttarapadalopavasena hi ‘‘upapajjāparāpariya’’nti vuttaṃ. Tattha paccuppannabhavato anantaraṃ upapajjitvā veditabbaphalaṃ kammaṃ upapajjavedanīyaṃ. Apare apare diṭṭhadhammato aññasmiṃ aññasmiṃ yatthakatthaci attabhāve veditabbaphalaṃ kammaṃ aparāpariyavedanīyaṃ. Ahosi eva kammaṃ, na tassa vipāko ahosi, atthi, bhavissati cāti evaṃ vattabbakammaṃ ahosikammaṃ.
1243.所谓见法感业，指的是所谓见法者，即身心现象现起现行而生的我有自性。应知此见法果为业果，名见法感业。此业感受或始生，或中有转变，故分别言其有初现生感受，及感受变异二种。以脚为例，触脚得感称为初现生感受。不同时间不同见法所生我法果称为变异感受。感业除果时无果报，但业因确有未来果。故名为有为业。
Paṭipakkhehi anabhibhūtatāya, paccayavisesena paṭiladdhavisesatāya ca balavabhāvappattā tādisassa pubbābhisaṅkhārassa vasena sātisayā hutvā pavattā paṭhamajavanacetanā tasmiṃyeva attabhāve phaladāyinī diṭṭhadhammavedanīyā nāma. Sā hi vuttākārena balavati javanasantāne guṇavisesayuttesu upakārānupakāravasappavattiyā, āsevanālābhena appavipākatāya ca itaradvayaṃ viya pavattasantānuparamāpekkhaṃ, okāsalābhāpekkhañca kammaṃ na hotīti idheva pupphamattaṃ viya pavattivipākamattaṃ ahetukaphalaṃ deti, sahetukaphaladāne pana paṭisandhiākaḍḍhanampi āpajjeyya. Tathā asakkontanti kammassa vipākadānaṃ nāma upadhippayogādipaccayantarasamavāyeneva hotīti tadabhāvato tasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ dātuṃ asakkontaṃ. Ahosikammaṃ…pe… vipākoti ettha ‘‘ahosi kamma’’nti padaṃ visuṃ visuṃ yojetabbaṃ ‘‘ahosi kammaṃ nāhosi kammavipāko, ahosi kammaṃ na bhavissati kammavipāko, ahosi kammaṃ natthi kammavipāko’’ti (paṭi. ma. 1.234). Tattha sakasakakālātikkantassa upapajjavedanīyassa, diṭṭhadhammavedanīyassa ca vasena purimaṃ vuttaṃ. Tañhi kammassa , vipākakālassa ca atītattā tathā vattabbattaṃ labhati, dutiyaṃ anāgate arahattaṃ pāpuṇantassa purimabhavesu kataṃ adinnavipākaṃ aparāpariyavedanīyaṃ sandhāya vuttaṃ, tatiyaṃ pana anantarabhave kataṃ upapajjavedanīyaṃ, arahato atītabhavesu kataṃ aparāpariyavedanīyañca sandhāya vuttaṃ. Apare pana ‘‘ekameva atītaṃ kammaṃ addhattaye vipākābhāvaṃ sandhāya tidhā vibhajitvā vutta’’nti vadanti.
业力与果不得胜过其本，且有因缘差异，前行之一业力为基础，随顺外力如种子发芽生果，初生念业即为见法感业，能成熟令果生起。此业涉及行为之增减，初生念业为名见法感业。业生果随顺彼果之不同境界，有时如花开果实成熟般无缘由果，也是无因果名为无生此果。若有因果，即是因缘相续。此中“无生此业”，指“无业感果”，不生感业轮回果报。
Atthasādhikāti dānādipāṇātipātādiatthassa nipphādikā. Kā pana sāti āha ‘‘sattamajavanacetanā’’ti. Sā hi sanniṭṭhāpakacetanā vuttanayena paṭiladdhavisesā, paṭisandhiyā anantarapaccayabhāvino vipākasantānassa anantarapaccayabhāvena vā tathā abhisaṅkhatā samānā anantarattabhāve vipākadāyinī upapajjavedanīyaṃ nāma. Yebhuyyavuttiyā cettha ‘‘sattamajavanacetanā’’ti vuttaṃ. Paccavekkhaṇavasitādipavattiyaṃ pana pañcamādikāpi hoti. Vipākaṃ detīti paṭisandhiṃ datvā pavattivipākaṃ deti, adinnapaṭisandhikaṃ pana pavattivipākaṃ detīti natthi. Cutianantarañhi upapajjavedanīyassa okāsoti ācariyā. Paṭisandhiyā pana dinnāya jātisatepi pavattivipākaṃ deti. Tenāha bhagavā ‘‘tiracchānagate dānaṃ datvā sataguṇā pāṭikaṅkhitabbā’’ti (ma. ni. 3.379). Ubhinna…pe… detīti yathāvuttakāraṇavirahato diṭṭhadhammūpapajjavedanīyabhāvaṃ asampattā pañca cetanā vipākadānasabhāvassa anupacchinnattā yadā okāsaṃ labhati, tadā paṭisandhivipākaṃ, pavattivipākaṃ vā deti. Sati saṃsārappavattiyāti iminā asati saṃsārappavattiyaṃ ahosikammapakkhe tiṭṭhati vipaccanokāsassa abhāvatoti dīpeti.
所谓功能持有者，乃指施等所生诸果。所谓第七生念，即为依前因缘得果灭故，续起其果业力之法，于现行业果系中为续起见法感业。此所谓第七生念于五业果力之转化、得失间，依缘转续，依时转生。因由相续得果，或现果通达，或非果调节，诸果有对应果报起灭，如佛所言无常果业。
§1244
1244. Evaṃ tāva vipākadānakālavasena catubbidhaṃ dassetvā idāni vipākadānapariyāyato, kiccato ca catubbidhataṃ dassetuṃ ‘‘garuka’’ntiādi vuttaṃ. Tattha garukanti mahāsāvajjaṃ, mahānubhāvañca aññena kammena paṭibāhituṃ asakkuṇeyyakammaṃ. Bahulanti abhiṇhaso kataṃ, ekavāraṃ katvāpi abhiṇhasamāsevitañca. Āsannanti maraṇāsannakāle anussaritaṃ, tadā katañca. Kaṭattākammanti garukādibhāvaṃ asampattaṃ katamattatoyeva kammanti vattabbakammaṃ. Tattha kusalaṃ vā hotu akusalaṃ vā, garukāgarukesu yaṃ garukaṃ mātughātakādikammaṃ vā mahaggatakammaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Tathā bahulābahulesu yaṃ bahulaṃ susīlyaṃ dussīlyaṃ vā, tadeva paṭhamaṃ vipaccati. Dūrāsannesu yaṃ āsannaṃ maraṇakāle anussaritaṃ, teneva upapajjati. Āsannakāle kate ca vattabbameva natthīti. Kaṭattā pana kammaṃ punappunaṃ laddhāsevanaṃ purimānaṃ abhāve paṭisandhiṃ ākaḍḍhati. Iti garukaṃ sabbapaṭhamaṃ vipaccati. Tathā hi taṃ ‘‘garuka’’nti vuttaṃ. Garuke asati bahulīkataṃ, tasmimpi asati āsannaṃ, tasmimpi asati kaṭattākammanti vuttaṃ ‘‘purimajātīsu katakammaṃ vipaccatī’’ti.
1244.然则依业果生之时，因果所生果多有四种，应当指出所谓“重罪”等，是大过恶业，难以被他业所消除。所谓多生多报，纵然一次犯严重罪行，亦与多次犯罪累积相类。所谓临终业，谓临死时所忆所为的行为。恶业之果即为严重恶行，如母子相残大恶业等，果报果先生起。多业杂集亦然，临死时所忆恶业即续生。若恶业无法消除，即业力积聚，临终果报优先生起。故称“重罪”为重果先起。重罪中，存在诸多善恶业，临终忆及果报，因果相续无有断灭。
§1245
1245. Paṭisandhidānādivasena vipākasantānassa nibbattakaṃ janakaṃ. Sukhadukkhasantānassa, nāmarūpappabandhassa vā ciratarappattihetubhūtaṃ upatthambhakaṃ. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavattetī’’ti. Sukhadukkhe pavattamāne bavhābādhatādipaccayūpanipātanena saṇikaṃ saṇikaṃ tassa vibādhakaṃ upapīḷakaṃ. Tenāha ‘‘sukhadukkhaṃ pīḷeti bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na detī’’ti. Tathā paṭipakkhakammavipākassa appavattikaraṇavasena upacchedakaṃ paṭibāhakaṃ upaghātakaṃ. Tenāha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’ti.
1245.相续业报产生基础，谓快乐苦痛相续，及名色束缚久远之缘，维持生命连续不绝者。故称能维持苦乐者，名为供养相续之因。苦乐流转时，诸因缘苦痛折磨，令此生命阻碍前进。故称苦乐折磨生命，使其当前不得畅行。转业果时，业报不畅，阻止果报产生，称阻碍者。
Rūpañca arūpavipākakkhandho cāti rūpārūpavipākakkhandho, kammajarūpassāpi vipākapariyāyo atthīti ‘‘rūpārūpavipākakkhandhe’’ti vuttaṃ. Aññena kammenāti kusalena vā akusalena vā aññena kammena kattubhūtena dinnāya paṭisandhiyā vipāke janite. Tenāha ‘‘janite vipāke’’ti. Pavattivipākaṃ sandhāya ‘‘janite vipāke’’ti vadanti. Uppajjanakasukhadukkhaṃupatthambhetīti upatthambhakakammaṃ kusalaṃ samānaṃ aññenapi kusalakammena uppajjamānakaṃ sukhaṃ tassa paṭipakkhavibādhanavasena upatthambheti. Akusalaṃ aññena akusalakammena upapajjamānaṃ dukkhaṃ tatheva upatthambheti. Evañca upatthambhentaṃ taṃ dīghakālaṃ pavatteti nāmāti āha ‘‘addhānaṃ pavattetī’’ti. Uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷetīti upapīḷakaṃ akusalaṃ samānaṃ sukhitassa rogādiantarāyakāraṇasampādakabhāvena sukhasantānaṃ upacchindantaṃ pīḷeti, kusalañca rogādinā dukkhitassa bhesajjādisukhādikāraṇasampādakabhāvena dukkhasantānaṃ vicchindantaṃ pīḷeti. Keci pana ‘‘sukhadukkhassa kāraṇaṃ asampādentampi paṭisandhidāyakakammassa pavattivipākaṃ paṭibāhitvā sayaṃ vipākadāyakakammaṃ upapīḷakakamma’’nti vadanti. Evaṃ sante pana paṭisandhidāyakameva janakakammanti vuttaṃ siyā.
所谓色及非色果报蕴，即色与非色的果报蕴。即使是由业生起的色，也包含果报的变化，因此称为『色非色果报蕴』。所谓他因业者，谓善业或不善业，以及由他人业作所生，入于续世时而生起的果报。所以说『生时的果报』。所谓流转的果报，是指果报生起时的现象。生时的果报虽然可生起快乐或痛苦，但有抑止作用的业，是善业，依善业而生起的快乐，因其与所对立的恶业相违而受抑止。恶业依恶业所生起的痛苦，同理也受到抑止。这样被抑止的果报可持续长久，故称之为『持续流转』。生起时之快乐痛苦受苦，谓被痛苦之恶业所扰乱，成为破坏快乐连续性的原因，从而受苦；善业则因病痛等障碍，成为分断痛苦连续性的治疗等缘起，因此使痛苦连续性受搅乱，也属受苦。有学者说：即使不成就快乐痛苦原因，抑止果报业仍生起流转果报，且自身业又是受苦果报的恶业。若如此，果报应被认为是由抑止果报业而产生。对此说法，若存在，便称那些抑止果报业即是生起业。
Apica upaghātakena saha imassa visesabhāvo āpajjati, taṃ paṭisandhivipākassa paṭibāhakanti ce? Taṃ na, avisesena vuttattāti. ‘‘Dubbalaṃ kammaṃ ghātetvā’’ti vutte ‘‘nanu tassa pubbeyeva siddhattā, niruddhattā ca kathamidaṃ tadupaghātakaṃ hotī’’ti āpannaṃ codanaṃ sandhāya kammassa ghātanaṃ nāma tassa vipākapaṭibāhanamevāti dassento āha ‘‘tassa vipākaṃ paṭibāhitvā’’ti. Taṃpaṭibāhanañca attano vipākuppattiyā okāsakaraṇanti vuttaṃ ‘‘attano vipākassa okāsaṃ karotī’’ti. Vipaccanāya katokāsaṃ kammaṃ vipakkameva nāma hotīti āha ‘‘evaṃ…pe… uppannaṃ nāma hotī’’ti.
此外，若与阻碍业同时生起特殊性质，是否即是抑止果报？非也，此说非特定。譬如他说『毁灭恶业』，对早已完成且已被断灭之业，如何再有毁灭性质呢？以此反问，说明所谓业的毁灭即是抑止果报的现象，谓『抑止其果报』。而这种抑止，是对自身果报的断绝作用，有谓『断绝自身果报』。依逻辑，因违逆而断绝业，果报是必生的，故说『如是……生起的业果』。
Upapīḷakaṃ aññassa vipākaṃ upacchindati, na sayaṃ attano vipākaṃ deti, upaghātakaṃ pana dubbalakammaṃ upacchinditvā attano vipākaṃ uppādetīti ayametesaṃ viseso. Keci pana ācariyā aparenāpi nayena janakādikammaṃ icchanti. Kathaṃ? Yasmiṃ kamme kate paṭisandhiyaṃ, pavatte ca vipākakaṭattārūpānaṃ uppatti hoti, taṃ janakaṃ. Yasmiṃ pana kate aññena janitassa iṭṭhassa vā aniṭṭhassa vā phalassa vibādhakavicchedakapaccayānuppattiyā, upabrūhakapaccayuppattiyā ca janakānubhāvānurūpaṃ pariposakaciratarappabandhā honti, taṃ upatthambhakaṃ. Janakena nibbattitaṃ kusalaphalaṃ, akusalaphalaṃ vā yena paccanīkabhūtena rogadhātuvisamatādinimittatāya bādhīyati, taṃ upapīḷakaṃ. Yena pana kammunā janakasāmatthiyavasena ciratarappabandhārahampi samānaṃ phalavicchedakapaccayuppattiyā upahaññati vicchijjati, taṃ upaghātakanti.
他方，受苦者断灭他人果报时，自无断灭自身果报。毁灭业则毁灭恶业，因而使自身果报消失，这是它们的不同。有些教师企图用教理说法来解释生起业等。如何说？以何种业中生起续世，及因果报种种现象而生现起的，即是生起业。由他人所造生起对喜乐或不喜乐果报的损害障碍的，称为抑止业。生起的善果或恶果，被因缘所压迫致障的，即是受苦业。以业为因而能延缓、切断对果报连结之长期持续，与果报障碍现象相应，称为毁灭业。
Ettha ca keci appābādhadīghāyukatāsaṃvattanavasena dutiyassa kusalabhāvaṃ, bavhābādhaappāyukatāsaṃvattanavasena pacchimānaṃ dvinnaṃ akusalabhāvañca vaṇṇenti, bhūridattādīnaṃ pana nāgādīnaṃ, ito anuppadinnayāpanakapetānañca apāyesu akusalavipākassa upatthambhanūpapīḷanūpaghātakāni kammāni santīti catunnampi kusalākusalabhāvo na virujjhati. Kiñcāpi kammānaṃ kammantarañceva vipākantarañca buddhānaṃ kammavipākañāṇasseva yāthāvasarasato pākaṭaṃ hoti. Buddhāveṇikañhetaṃ asādhāraṇaṃ sāvakehi, vipassakena pana ekadesato jānitabbaṃ. Na hi sabbena sabbaṃ ajānantassa paccayapariggaho paripūrati, tasmā tādisaṃ pariggahaṃ sandhāya ‘‘iti ima’’ntiādi vuttaṃ. Yādisehi paccayehi paccuppanne addhāne nāmarūpassa pavatti, tādiseheva itarasmimpi addhadvayeti evaṃ yathā atītānāgate nayaṃ neti, taṃ dassetuṃ ‘‘yathā ida’’ntiādi vuttaṃ. Addhattayepi kiriyākiriyāphalamattatādassanaparattā codanāya. Itī kammañcevātiādinā vuttassevatthassa nigamanavasena vuttaṃ. Tassevaṃ…pe… pahiyyatīti tassevaṃ samanupassato yā sā pubbantādayo ārabbha ‘‘ahosiṃ nu kho aha’’ntiādinā nayena pavattā vicikicchā pahiyyati.
此外，有时候，有些善恶业因避免某些苦害而表现为延迟现象，譬如护法神或被收摄的业力在非生起处保持不生。有些业起与业果时间间隔，即使主要由佛陀以业果的识见觉知，其他须以明智的观察方能察知。因无能全面掌握故有疏漏，因此以此种方式称之为『如此等』。有些缘生名喷发，且此生起被划分为对待过往未失去行为的区分。对于现在的业果，因仅现现行、报果，故在因缘报果间分别而有业果。此理作用，是促使诸业果通过行为果的现行而圆满。此说即是对业而言的结论。细观此说，可见以过去及最初起点的连贯而持久的疑惑消除。
§1246-8
1246-8. Pahīnāya pana tāya sabbabhavayonigatiṭhitisattāvāsesu hetuphalasambandhavaseneva pavattanāmarūpamattameva khāyati. Tenevāha ‘‘hetuphalassa sambandhavasenevā’’tiādi. Kāraṇasāmaggiyaṃ dānādīhi sādhitakiriyāya pavattamānāya kāraṇamatte kattuvohāroti āha ‘‘kāraṇato uddhaṃ kāraṇaṃ na ca passatī’’ti. Pāka…pe… paṭivedakaṃ na passatīti sambandho. Pākapaṭivedakanti vipākavindakaṃ. Evaṃ apassanto pana kāraṇe sati kārakoti, vipākappavattiyā sati paṭisaṃvedakoti samaññāmatteneva paṇḍitā voharanti. Iccevaṃ sammappaññāya passati. Suddhadhammāti kenaci sattena vā puggalena vā amissadhammā. Evetanti evaṃvidhaṃ etaṃ dassanaṃ sammadassanaṃ, aviparītadassananti attho.
至于第1246-1248条，经云：当过去、现在、未来三世众生所依之因果关系起伏时，果报表现为名及色二法。因缘和合推动业起，业即因。谓『因缘相联故』。为已成就善行、布施等善业正业，因之业因起首相善缘而推动。谓『不能随意见因』。不见因乃不识因之果报感受者。所谓业果觉知者即觉知果报显现者。无因果意识，谓执着业因之因果。亦称因果相知之精进。智慧者如此观察。婆罗门之真理或圣者所证为纯净法。如此等见即正见。其义即是不反悖正见。
§1249
1249.Bījarukkhādikānaṃ vāti yathā bījato rukkho, rukkhato bījanti evaṃ kāraṇaparamparagavesane anādikālikattā bījarukkhasantānassa pubbā koṭi natthi, evaṃ kammapaccayā vipāko, vipākapaccayā kammanti pariyesane anādikālikattā kammavipākasantānassa pubbā koṭi na paññāyati. Ādi-saddena ‘‘kukkuṭiyā aṇḍaṃ, aṇḍato kukkuṭī, punapi kukkuṭiyā aṇḍa’’nti evamādiṃ saṅgaṇhāti.
1249节说道：就如种子与树相互依存，不可追溯最初，种树相传无始无终；同样，业因及果报也随因缘无始终传续，无法揣度业果连续始终。以起始语比附：『鸡生蛋，蛋生鸡』，意指此因果相续不见起始，如此涵盖始终相续。
§1250-3
1250-3.Anāgatepisaṃsāreti yathā atīte, evaṃ anāgatepi addhāne khandhānaṃ paṭipāṭītiādinā vuttasaṃsāre sati. Appavatti na dissatīti kammato vipāko bhavissati, vipākato kammanti anāgate kāriyaparamparāya gavesiyamānāya aparikkhīṇasaṃyojanassa kammavipākānaṃ appavattanaṃ na dissati, pavattati evāti attho. Hetuphalasambandhavasena pavattamāne saṃsāre ‘‘pubbā koṭi na paññāyatī’’ti vacanena kāraṇe ādissa abhāvo vutto, ‘‘appavatti na dissatī’’ti vacanena phalassa avasānābhāvo vuttoti. Etamatthanti ‘‘kammassa kārako natthī’’tiādinā vuttamatthaṃ. Asayaṃvasīti na sayaṃvasino, micchābhinivesaparavasāti attho. Aññamaññavirodhinoti itarītaraviruddhā diṭṭhiyo vā diṭṭhiyā vā aññamaññena saha virodhino. Gambhīrañāṇagocaratāya gambhīraṃ. Tathā nipuṇaṃ. Sattasuññatāya, aññamaññasabhāvasuññatāya ca suññaṃ. Paccayanti nāmarūpassa paccayaṃ, tappaccayapaṭivedheneva ca sabbaṃ paṭividdhaṃ hotīti.
未曾来的果报，犹如过去的果报一样，在此教法中，即未来诸蕴次第之流转，诚如经中所说。所谓未显现之退转，即业的后果不显现；已显现之后果者，是指因未来果报尚未完结之善恶业及其果报之续流未被洞悉，无退转现象，为此义也。于因果相依之轮回中，谓过去无数劫未曾被知晓者，乃因缘缺失而无果报，此谓未显退转；故说“未见退转”，即果报之终止未见。此义为“此业之因无存”之类所表达之义。“异业流转”非指自身承受，而是谓因邪见而生之错觉业流续。彼此相互对立者，谓见解各异或相互冲突之观点。此义深奥难测，亦高深精妙。以虚无实相、彼此本质空无为喻。名为假相。名称缘起于色受想行识之因缘，诸受触明显般分解之故，故所有现象皆为无我之假相。
§1254-6
1254-6.Kammaṃ natthi vipākamhīti kuṭṭādīsu rajādi viya vipāke santiṭṭhamānaṃ kammaṃ natthi. Pāko kamme na vijjatīti tathā kamme santiṭṭhamāno vipāko natthi. Yathāvuttamevatthaṃ upamāya vibhāvetuṃ ‘‘yathā na sūriye’’tiādi vuttaṃ. Maṇimhīti sūriyakantamaṇimhi. Na tesaṃ bahi so atthīti te muñcitvā tehi bahi so aggi natthi. Sambhārehīti samaṅgībhūtehi ātapādīhi tīhi kāraṇehi. Na anto kammassātiādi atthato heṭṭhā vuttampi upamānigamanatthaṃ punapi vuttanti daṭṭhabbaṃ.
“业无果报”之说，如剑之无锋，火焰未生之无焰。意谓现存业中无结业果。故业力虽有，然当下无果报生起。此亦明确比喻所示：“如日光所射宝石”，宝石虽内藏光辉，外无法焰燃烧。所谓聚合，是因三火合力而成。亦说此义非断业尽义，仅为比喻之便，言说待见之理。
§1257-8
1257-8. Yadi hetu, phalañca aññamaññarahitaṃ, kathaṃ hetuto phalaṃ nibbattatīti āha ‘‘kammañca kho upādāyā’’ti. Na kevalaṃ kammaphalameva suññaṃ katturahitaṃ, sabbampi dhammajātaṃ kārakarahitanti dassetuṃ ‘‘na hettha devo’’tiādigāthā vuttā. Hetusambhārapaccayāti ekena hetunā ekassa, anekassa vā phalassa anibbattito hetusamūhanimittaṃ, sambhāroti vā paccayādhivacananti hetupaccayanimittanti attho.
若谓因果无别，缘起自相离，则何以因产生果？答案在“业即我执”，非单因果相，即非因亦非果皆空无。诸法皆由法法所生，非单独作因。故有偈言“非诸天所作”之意。因果依合，所谓缘由因，谓一因生多果，或多因生一果；汇聚而不生，称为聚合或因缘之义。
§1259
1259.Addhāsu taritvā kaṅkhanti tīsu addhāsu soḷasavidhaṃ kaṅkhaṃ vitaritvā. Na kevalametaṃ soḷasavidhameva kaṅkhaṃ vitarati, atha kho ‘‘satthari kaṅkhatī’’tiādinayappavattaṃ (dha. sa. 1123; vibha. 915) aṭṭhavidhaṃ kaṅkhampi pajahati. Tathā hettha buddho dhammo saṅgho sikkhāti kaṅkhāya gocarabhūtā lokiyā dhammā adhippetā. Na hi lokuttaradhamme ārabbha kilesā pavattituṃ sakkonti. Pubbantoti atītā khandhāyatanadhātuyo, aparantoti anāgatā, pubbantāparantoti tadubhayaṃ, addhāpaccuppannaṃ vā tadubhayabhāgayuttattā. Paṭiccasamuppannadhammaggahaṇena gahito aṭṭhamo kaṅkhāvisayo nāmarūpamattaṃ, idappaccayatā-ggahaṇena pana tassa paccayo gahito, tasmā soḷasavatthukāya pahīnāya aṭṭhavatthukā kaṅkhā appatiṭṭhāva hotīti. Etāsañca pahānena dvāsaṭṭhidiṭṭhigatānipi vikkhambhanti diṭṭhekaṭṭhattā vicikicchāya. Yathā hi diṭṭhi samucchijjamānā vicikicchāya saddhiṃyeva samucchijjati, evaṃ vicikicchā vikkhambhiyamānā diṭṭhiyā saddhiṃyeva vikkhambhīyati. Attābhinivesūpanissayā hi ‘‘ahosiṃ nu kho aha’’ntiādinayappavattā (ma. ni. 1.18; saṃ. ni. 2.20; mahāni. 174) soḷasavatthukā kaṅkhā, sā eva ca pubbantādivatthubhāvena vuttā, attābhinivesavatthukāni dvāsaṭṭhi diṭṭhigatāni, buddhādivatthukā ca tadekaṭṭhāti. Uṭṭhitanti uppajjitvā ṭhitaṃ.
于三界之中穿越疑惑，彼放下十六种疑惑，其中非仅这些，而是释迦牟尼释伏多种疑惑。佛、法、僧、戒皆被疑惑主宰，是老生死烦恼源。所谓过去者，为已逝之蕴、处、界等；未来者为未至之法；过去未来相连，现有此二结合。因缘和合造就第八种疑虑，乃仅具名色之疑。以现因缘取舍之智慧破除。此十六疑碍虽除八，余疑尚存。此疑因见慢生，彼此纠织，随见执固，虚妄难断。亦是内我执支相续，一旦执取，我相便生。故佛人制已，成就四果之一圣者。觉者早释此疑，断除魔障。
§1260-2
1260-2.Kaṅkhāvitaraṇaṃnāmāti yathāvuttakaṅkhāvitaraṇato kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma. Na kevalaṃ kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, dhammaṭṭhitiñāṇantipi yathābhūtañāṇantipi sammādassanantipi idaṃ samudīritaṃ. Ettha ca dharīyanti attano paccayehīti dhammā, tiṭṭhati ettha phalaṃ tadāyattavuttitāyāti ṭhiti, dhammānaṃ ṭhiti dhammaṭṭhiti, paccayadhammā. Atha vā dhammoti kāraṇaṃ ‘‘dhammapaṭisambhidā’’tiādīsu (vibha. 718-721) viya, dhammassa ṭhitisabhāvo, dhammato ca añño sabhāvo natthīti paccayadhammānaṃ paccayabhāvo, dhammaṭṭhitiyaṃ ñāṇaṃ dhammaṭṭhitiñāṇaṃ. Saṅkhārānaṃ yathābhūtaṃ aniccatādi yathābhūtaṃ, tattha ñāṇanti yathābhūtañāṇaṃ. Sammā passatīti sammādassanaṃ. Laddhappatiṭṭhoti sāsane patiṭṭhā nāma ariyamaggo. Ayaṃ pana taṃ anadhigatopi tadadhigamupāyapaṭipattiyaṃ ṭhitattā laddhappatiṭṭho viya hotīti ‘‘laddhappatiṭṭho’’ti vutto. Tatoyeva cūḷako sotāpanno, lokiyāhi sīlasamādhipaññāhi samannāgatattā uttari appaṭivijjhanto sotāpanno viya niyato, sugatiparāyaṇo ca hotīti cūḷasotāpanno. Sotāpanno hi khīṇāpāyaduggativinipātoti. Atha vā laddhappatiṭṭho kaṅkhāvitaraṇavisuddhisamadhigamena. Sappaccayanāmarūpadassanena hi sammadditadiṭṭhikaṇṭako viniddhutaahetukavisamahetuvādo yathāsakapaccayeheva dhammappavattiṃ ñatvā sāsane patiṭṭhitasaddho laddhappatiṭṭho nāma hotīti. Nāmarūpavavatthānena dukkhasaccaṃ, dhammaṭṭhitiñāṇena samudayasaccaṃ, tasseva aparabhāge aniccato manasikārādividhinā maggasaccañca abhiññāya pavattiyā dukkhabhāvaṃ disvā tassa appavatte nirodhe ekaṃseneva ninnajjhāsayatāya lokiyeneva ñāṇena catunnaṃ ariyasaccānaṃ adhigatattā apāyesu abhabbuppattiko, sotāpannabhūmiyañca bhabbuppattiko hotīti cūḷasotāpanno nāmāti vuttaṃ ‘‘sotāpannohi cūḷako’’ti. Tasmāti yasmā evaṃ mahānisaṃsametaṃ ñāṇaṃ, tasmā sapañño attano hitānupekkhanapaññāya samannāgato. Tenāha ‘‘atthakāmo’’ti.
所谓破除疑惑，即前所说破除疑难也。非仅断除疑惑，亦含智慧之正见、明解。此处所说法，谓法之坚持即法之真实智慧，是正见之义。诸法如行无常，见闻知法，乃贤圣果道之根基。此种坚定智慧，虽暂时未得，但若修行得证，便如已得，故称“所得定着“。此谓初果得者为小缘觉，以世俗戒定慧具足，精进不退，故名小果菩萨。菩萨定能了知因果，断疑去惑，世俗法中壮重士也。依此坚定智慧，断除疑惑，现法正见，及深广慧根使信根安稳，故称确立。以名色见苦，以法中断见集灭道，尤其观察无常、念切断等，显其苦相，见苦灭义。故得断疑非间断，以四圣谛正断苦法见证，能断福薄起。此成小果，成彼初果得者之名。因如此大慧已成，智慧仁心兼具，故云“无私欲”。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如此，在名为《阿毗达摩义显明》者中，
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 即《阿毗达摩入门》的注释中，
Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 度疑清净说明之注释终。