13. Terasamo paricchedo
13. Terasamo paricchedo第十三章
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā作用分别之解释
Niddiṭṭhāti uddesaniddesādivasena dassitā. Kusalādayoti kusalākusalā. Etesaṃ pana na niddiṭṭhoti sambandho . Pubbe ‘‘kārako’’ti vacanaṃ viya ‘‘vedako’’ti avuttepi ‘‘attā kārako vedako’’ti attano laddhitāya ‘‘tassa hi kārakassa vedakassā’’ti vuttaṃ. Kusalākusalānamabhāvopi siyā, itarathā ahetukadosāpattitoti adhippāyo. Tesaṃ kusalākusalānaṃ āyattā vutti etesanti tadāyattavuttino. Tesanti kusalākusalādīnaṃ. Tasmāti kārakābhāve kusalākusalānaṃ, tabbipākānañca abhāvato. Niratthikāti desetvāpi bodhetabbābhāvato niratthikā. ‘‘Nāyaṃ niratthikā’’ti vatvāpi ‘‘sātthikā’’ti vacanaṃ pana parassa daḷhaggāhatthaṃ. Lokepi hi evaṃ vohāraṃ voharanti, evameva bhavati, nāññathātiādi. Tatthāti kārakābhāvepi attā atthīti gahaṇe. Anurodhoti anukūlapakkhapātoti attho. Idhāti kārakābhāvepi kusalādayo atthīti gahaṇe. Virodhoti paṭigho.
【释义】“Niddiṭṭhāti”表示通过举例或指示、说明的方式被展示出来。“Kusalādayoti”谓“善”及其余相关范畴。然此处“kusala”等词不构成与“niddiṭṭhoti”相应的从属关系。前文有言“作为作用者”如同被称为“感知者”，亦有“自作之感知者”的说法，即便如此所言“该作用者即感知者”，依旧是为了自身所执的表达。虽然可能有善不善的二分，但另说无因果便发生怒恨的情况，是另外的理解。善不善等的归属和运用便是所谓的归属论述。这里所说的归属，即“诸善恶”的归属说法。因此，因为无“作用者”，善恶果报不存在，故其无意义。宣说无意义因素也是不应被理解的说法。即便说“此非无意义”，但其为他者之坚固舌绳。世间人亦依此作为行为，事实亦如此，没有别的说法。在此，即使不存在“作用者”，仍是自我和利益的根本，词义深妙。所谓“Anurodha”是乐意、认同的含义。这里意谓即便无作用者，善及诸法仍有其意义。相反则是“拒斥”的意思。
Evaṃ kārakābhāvepi kusalādīnaṃ sabbhāvaṃ yuttito sādhetvā idāni lokasiddhena nidassanena sādhetuṃ ‘‘athāpī’’tiādi vuttaṃ. Athāpīti kārakābhāvepi. Pathavi-ggahaṇena pathavojaṃ dasseti. Tathā āpa-ggahaṇena āpojaṃ. Tejoti sītuṇhavasena duvidhā tejodhātu. Utūti hemantādiutu. Ādi-ggahaṇena bījādike saṅgaṇhāti. Janakapaccayo hetu, anupālanakapaccayo paccayo nāmāti āha ‘‘hetupaccayasāmaggiyā’’ti. ‘‘Phalanibbattako hetu, paccayo anupālanako’’ti hi vuttaṃ.
如此，即使无作用者，也要证明善恶之自然存在，以切合世间认知的示现，以“即便如此”等词表示。所谓“athāpi”谓即便无作用者。以取土比喻能取土者齐聚。水亦如是善地汇集。所谓“tejo”即寒暖二分的火元素。寒者谓冬热，暖谓夏火。以取土为起点，集合诸种子本源。因缘生者谓导致结果因，非因缘者则是共生之因，以“因缘因统一”言。谓“结果依赖于因，而非因必须持续存在”的意思。
Evaṃ kārakābhāvepi kusalākusalappavattiṃ sādhetvā idāni paraparikappitaṃ attānameva tāva paṭikkhipituṃ ‘‘athāpi cetthā’’tiādi āraddhaṃ. Kāmaṃ paññāparibāhiradiṭṭhiyā eva attā parikappīyati, paro pana ‘‘paññāya parikappemī’’ti maññatīti tassa laddhivasena ‘‘paññāya parikappito’’ti vuttaṃ. Taṃ upaparikkhissāma tāvāti tiṭṭhatu tāva cesā kārakābhāvepi kusalādīnaṃ bhāvābhāvavicāraṇā paṭhamaṃ tameva attānaṃ upaparikkhissāmāti attho. Dosamettha vattukāmo pucchatīti adhippāyena paṭiññaṃ adatvāva pucchanto āha ‘‘kiñcetthā’’ti. Sacetano vā udāhu acetano vāti ettha ko dosoti attho. Itaro ubhayathāpi dosoyeva. Yañhi acetanaṃ attānaṃ, na taṃ kārakaṃ, vedakañca, yathā taṃ pākārataruādayo. ‘‘Acetanovāyaṃ attā’’ti anumānena kārakavedakattābhāvasiddhitoti dassetuṃ ‘‘yadi acetano’’tiādi vuttaṃ. Anaññoti avinibbhogavasena anañño. Itarathā ‘‘sacetano’’ti vacanameva na upapajjeyya. Sahabhāvī nāma añño na hotīti. Attanopi nāso siyāti avinibbhogavuttirūpesu ekassa nāse itarassāpi vināso viya. Cetanāyapi nāso na bhavati avinibbhogarūpesu ekassa avināse itarassāpi avināso viyāti adhippāyo.
如此，即便无作用者，也能证明善恶的发生。现在对于他人评价自己之误解常基于“即便如此亦如是”等语气。起因是因为欲望与智慧相互对立的外在观念，自己却评价为他人之看法，由此产生“以智慧为参考”的说法。这里说明将对善恶发生的存在与不存在辩论作为首要课题进行深入考察。根据自身意愿想探讨“什么是过失”，心有疑惑问询，意图遵照标准回答。无论是有意识的或无意识的，这里“过失”之意如是。双方均有“过失”的观念。若谓“无意识的即非作用者”，亦非感知者，因其性质与亲属相异。推断“若无意识则非作用者感知者”，其成立则说明“若有无意识”，则无作用者与感知者俱失。另有说法认定“若存在有意识”话语才成立，不然不存在。所谓“共相”即互不属于，因此除了同属者外，无其他。从而导致一方消亡而另一方存续，如同一处消亡他处亦随之消亡。这是“过失”的主观推断，可见无意识时自我不灭；反之，视为两者同等力能共存。故“有意识导致过失”，“无意识时自我不灭，过失不生”，此即观点。“自我灭失时，有意识恒存，双方须具相应共存力”，这是推论。若“自我灭失即过失生”，则“非自我灭失即无过失”，此即观点。
‘‘Cetanāya anaññattā’’ti kāraṇaṃ vatvā tameva samatthetuṃ ‘‘cetanattāna’’ntiādi vuttaṃ. ‘‘Attano anāse sati cetanāyapi vināso na bhavatī’’ti sutvāpi parassa niruttarabhāvo, cetanāya nāse visesakāraṇābhāvatoti adhippāyenāha ‘‘atha cetanāyayevā’’tiādi. Attāva nassatu, tiṭṭhatu cetanā. Ko hi visesakāraṇābhāve attani anurodho, cetanāya virodhoti adhippāyo. Paṭiññā hīnāti pubbe dinnapaṭiññā parihīnā. Atha na bhavati, ‘‘paṭiññā hīnā’’ti yadi attano vināse cetanāya avināso na bhavati. Cetanattānaṃ anaññabhāvena cetanāya nāse attanopi vināsappasaṅgato attā na nassatīti tava paṭiññā hīnā. Vuttappakārato viparītaṃ vāti yathāvuttappakārato viparītaṃ. Cetanāya vināsepi attā na nassati, attano pana avināsepi cetanā nassatīti evaṃ vā tava adhippāyo siyāti attho. Attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu aññabhāve ubhinnaṃ samānayogakkhamatāya bhavitabbatoti adhippāyo. Paṭiññāhīno bhavasīti cetanāyeva nassati, attā na nassati paṭiññāya hīno bhavasi.
这里谈及“因‘有意识无别’而成因”，谓“有意识者”之说法。即使闻说“自我灭失时，有意识不灭”，但若无特殊原因与有意识相应，则不能成立。“自我消灭时止于有意识障碍、意识对抗”，此为推论。此前“意志不足”意为曾被赋予的意志消失。此时若“意志不足”，故自我终不崩毁，有意识亦无消灭，此即意为“意志不足”。从相反角度理解，言辞显然相反，前言是反面说法。即使有意识消灭时，自我不灭；自我消灭时，意识终不灭。依此，观点认为“自我灭失意识存续，反之亦然”，故持前者立场者称意志不足等价于生获否定。
Idhāti aññattha pakkhe. Lakkhaṇakatanti aññamaññavisadisehi bhinnalakkhaṇehi kataṃ. Desantarakatanti bhinnadesakataṃ. Jāto vedīyati ñāyatīti jātavedo, aggissetaṃ adhivacanaṃ. Ḍayhamāneti uddhane pakkhipitvā paccamāne. Eko pavattipadeso imesanti ekadesā, tesaṃ bhāvoti ekadesattaṃ.
这里谈“另法”即不同方面、不同标识的差别。所谓“标识分别”讲的是不同的细微差别、不同名称所指之状况。“他译”指用不同语言或文体的表达。所言“‘Jāto vedīyati ñāyatīti jātavedo’”为专门名称含义解释，“jātavedo”是火之总称亦谓“先头”，乃最高者之表达。所谓“ḍayhamāneti”是取益火种时的动作，意为在精炼或锤炼工艺中不断击打、升温。所谓“ekadesā”即单一方位、单一地区，“bhāvoti”谓存在单一性。
Avinibbhogatoti lakkhaṇato bhedepi ṭhānavasena avinibbhujjanato avisaṃsaṭṭhattā ‘‘ekadesatte’’tiimasseva vevacanavasena ‘‘avinibbhogabhāvepī’’ti vuttaṃ. Taṃ ayuttanti taṃ ‘‘ubhinnaṃ ekadesatā natthī’’ti iminā saha na yujjati. Paṭiññā hīnāti yadi pubbapaṭiññā pamāṇaṃ, ayaṃ paṭiññā hīnā. Yadi vā pana ayaṃ pamāṇaṃ, itarā hīnāti attho. Atha vā cetanāya attano padesavasena nānatte attano acetanattabhāvappattito ‘‘sacetano attā’’ti heṭṭhā tayā dinnapaṭiññā parihīnāti evamettha attho daṭṭhabbo.
所谓“avinibbhogatoti”即依性质及场所有别，作用不统一，因而互不融合的说法。这里用“ekadesatte”作为说明该性质的词语，意谓“存在于单一领域或单一方面”。所谓“不融合”即两者本质不同而不相溶。谈到“意志不足”，若是曾经给予的意志减少，则是“意志不足”；若所给量标准为此，即其余则不足。若对意识而言，因无异变区域，意志不足无法发生，故该观点应予以明示。
Acetano attāti attā acetanoti katvā. Pubbe vuttadosatoti ‘‘yadi acetano siyā’’tiādinā ādito vuttadosato. Tasmāti yasmā evaṃ upaparikkhiyamāne vimaddanasaho hoti, tasmā.
「无感者为有感，感者谓无感。」此句引自先前所说的「若为无感者」等语，由此处起称为开端引言。因为在此教法中，如此进行考察时，观察者常生疑惑，因此使用此语。
§779
779.Yadievanti yadi paramatthato kusalākusalānaṃ kārako, tabbipākānañca vedako natthi, evaṃ sante atha kasmā bhagavatā vuttanti sambandho.
「779.如若说作之因根本上是善恶业者，且无感知果报者；既然如此，世尊何以称其为‘缘’呢？」
Sandhāvatīti saṃsarati. Attanā katakusalākusalakammapaccayattā vipākabhūtaṃ sukhadukkhampi attanā katameva nāma hotīti vuttaṃ ‘‘sukhadukkhaṃ sayaṃkata’’nti.
「缘」者，谓转动不息。如以自身所行之善恶业为因缘，身所感受之苦乐也是由此所成，则称为『苦乐乃自身所造』。
§780
780.Saṃsāramāpannoti –
「780.有生死轮回者即是如此。」
‘‘Khandhānañca paṭipāṭi, dhātuāyatanāna ca;
「行蕴依次，界处亦复，」「
Abbocchinnaṃ vattamānā, ‘saṃsāro’ti pavuccatī’’ti. (dha. sa. aṭṭha. nidānakathā; visuddhi. 2.619) –
断续不绝地运行，人谓之『生死轮回』。」（引自《长部》萨婆多波义疏、《净戒论》卷二六一）
Evaṃ vuttakhandhapaṭipāṭiādivasappavattaṃ saṃsāraṃ punappunaṃ pavattivasena paṭipanno. Dukkhamassa mahabbhayanti assa saṃsārāpannassa sattassa jātiādidukkhaṃ mahabbhayaṃ mahābhayasaṃvattanakanti attho. Opapātikoti uppajjamāno.
如是所说，依止五蕴的变化而反复流转的轮回便是这样发生。对于身处轮回中众生而言，其痛苦令人极为恐惧。这种痛苦是指生死轮回中五蕴所生的生苦等诸苦，是极大的恐怖和极为可怖之苦。所谓复起者，是指正在生起的现象。
§781
781.Bhārā have pañcakkhandhāti rūpādayo pañcakkhandhā bhārabhūtā, sīse nikkhittabhārasadisāti vuttaṃ hoti. Bhārahāro ca puggalo tassa pañcakkhandhabhārassa hārako. Bhārādānanti paṭisandhivasena pañcakkhandhabhāraggahaṇaṃ. Bhāranikkhepananti puna aggahetabbatāpādanena anupādāparinibbānavasena bhārassa nikkhipanaṃ.
五蕴负担者称，五蕴即色等五蕴本是负担，谓其如头上所承载的负重。负重者即人，彼负人即担负此五蕴负担。所谓承负，是生生相续地承载五蕴之负担。所谓负重卸下，则是指由于不再执著、涅槃止息负担而卸除负重。
§782
782.Yanti kusalākusalakammaṃ. Sakanti āyattaṃ.
行为则行善恶业。意念则主宰。
§783
783. Ekassa puggalassāti sambandho. Ekena kappenāti ekasmiṃ kappe.
‘‘独一人’’者谓存在一众生。 ‘‘一劫中’’者谓在一劫时间中。
§784
784.Assaddhotiādi heṭṭhā vuttatthaṃ.
‘‘不信’’等义，乃对前文进行解释。
‘‘Tañca kho sammutivasena, na paramatthato’’ti vatvā tadeva patiṭṭhāpetuṃ ‘‘nanu bhagavatā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Kiṃ nu satto’’ti gāthā vajirāya theriyā vuttāpi bhagavato adhippāyavaseneva vuttattā bhagavatā vuttā nāma hotīti katvā vuttaṃ ‘‘bhagavatā idampi vutta’’nti.
云：“且依世俗约定说，不是最高实相。”据此立说，回答“世尊难道不同意吗？”之问。又有偈曰：“何等是有？”此偈与世尊为尊者跋提般那所作，按世尊正式宣说而成。因此谓“此亦出世尊言”。
§785
785.Kiṃ nu sattoti paccesīti rūpavedanādīsu kiṃ nāma satto puggaloti gaṇhāsi.
何者为有？当依色、受等而说何名为有？何者谓有人？
§786
786.Aṅgasambhārāti cakkādiavayavasambhāresu, cakkādiavayavānaṃ samodhānevāti attho. Saddoti vohāro.
名为组成肢体者，是眼等诸根的来集；眼等诸根的产生即此义。名为缘起或作用者，是运行或运动。
Tasmāti yasmā evaṃ paramatthato sattassa abhāvo bhagavatā vutto, tasmā. Na vacanamattameva ālambitabbaṃ adhippāyaṃ pahāyāti attho. Daḷhamūḷhova hutvā gaṇhātīti daḷhamūḷhaggāhī, kāraṇe dassitepi apariccajanavasena gahaṇaṃ daḷhaggahaṇaṃ. Kāraṇasseva daṭṭhumasamatthatāvasena gahaṇaṃ mūḷhaggahaṇaṃ. Tādisena na bhavitabbanti āha ‘‘na ca…pe… bhavitabba’’nti. Suttapadānanti neyyatthanītatthavasena ubhayathā ṭhitānaṃ suttantānaṃ.
因此，如世尊所说，从最高真实义而言，『有』无实体故不具足。是以，不能单依言语为凭，抛弃执著视为有。谓如坚木根扎根深厚故称为根扎持者，即依因缘缘起显明也。仅缘故缘起如视见般相似，故为根扎持也。对此不可生起『亦非…不可』等断见。所谓经文授记者，既非无关系亦非超越意义，乃两者并立的经文法义也。
Dve saccāni vuttāni tathā tathā vinetabbānaṃ puggalānaṃ vasenāti adhippāyo. Yesañhi sammutidesanāya visesādhigamo hoti, tesaṃ sammutisaccavasena deseti. Yesañca paramatthadesanāya, tesaṃ paramatthavasena deseti. Desabhāsākusalo viya ācariyo taṃtaṃdesavāsimāṇavānaṃ tāya tāya bhāsāya. Sammutisaccaṃ paramatthasaccañcāti ettha ‘‘puggalo satto itthī puriso khattiyo brāhmaṇo devo’’tievamādi paramatthato avijjamānampi loke katasaṅketavasena tathattā sammutisaccaṃ . Khandhadhātuāyatanāni satipaṭṭhānātievamādi paramatthavaseneva tathatthā paramatthasaccaṃ. Tenāhu aṭṭhakathācariyā –
两种真实宣说著经文为教化众生之说解。若依习俗共识教化之事实，则称为习俗真理。若依最高真实义教化，则称为究竟真理。能善讲解者，如教师般，以众生所属语言一一宣说。习俗真理与究竟真理者，比如『有人为男、女、王公、婆罗门、天人』等，如世俗众生未解最高真实而误认的习俗真理。色、蕴、界、根、念处等，亦同样为究竟真理。故阿阇黎师注曰——
‘‘Saṅketavacanaṃ saccaṃ, lokasammutikāraṇaṃ;
『共识真言为真理，因缘众生习俗成；
Paramatthavacanaṃ saccaṃ, dhammānaṃ bhūtakāraṇaṃ. (dī. ni. aṭṭha. 1.439-443);
究竟真言为真理，法性本源所成理。』（《长部尼拘经注》一四三九至四四三页）
‘‘Tasmā vohārakusalassa, lokanāthassa satthuno;
因此，为了修学善法的、为诸世尊师的所敬重者，
Sammutiṃ voharantassa, musāvādo na jāyatī’’ti.
言语约定而行者，说谎之事不会生起。」
§787-8
787-8. Yo so imaṃ ganthaṃ accantaṃ satatampi cinteti, tassa tato siddhā paramā paññā vepullabhāvaṃ gacchati. Adhiṃ cittasantāpaṃ nīharati apanetīti adhinīharaṃ. Vimatiyā vicikicchāya, mohassa vā vināsaṃ karoti upanissayabhāvatoti vimativināsakaraṃ. Atthabyañjanasampadāya manavaḍḍhanato piyakaraṃ. Vikasatīti dibbati. Idhāti imasmiṃ sāsane, abhidhamme vā.
787-8. 凡是始终不断专心思惟此经文之人，随即获得圆满的最高智慧，并且具足丰富的表现。此处所谓“使心安止”者，意指消除心中烦恼而得安宁，称为“使其安止”。由于误解、怀疑或迷惑而消灭，导致依止性破坏，谓之“破坏误解之害”。因具足辞义与内涵而增益智者之心，使其喜爱并增长，此谓“开显”。此处“在此教法中”即指戒律学派经典诸理义。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如是名为阿毗达摩义广释
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 阿毗达摩入门注释中
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā niṭṭhitā. · 作用分别之解释已竟。