12. Dvādasamo paricchedo
12. Dvādasamo paricchedo第十二章
Paññattiniddesavaṇṇanā施设解说注释
Etthāti yathāuddiṭṭhadhammānaṃ niddesapariyosāne. Ettakamevāti cittacetasikarūpanibbānamattameva. Paññāpetabbatoti paramatthadhammā viya sakasakasabhāvavasena apaññāyamānā hutvā lokasaṅketavasena paññāpiyamānattā. Paññāpanatoti paramatthavasena vijjamānāvijjamānadhammānaṃ pakāsanavasena paññāpanato. Tattha ‘‘paññāpetabbato’’ti iminā paññāpīyati pakārena ñāpīyatīti paññattīti evaṃ kammasādhanavasena atthapaññattibhūtā upādāpaññatti vuttā. ‘‘Paññāpanato’’ti iminā paññāpeti pakārena ñāpetīti paññattīti evaṃ kattusādhanavasena tassā abhidhāyakabhūtā nāmapaññattīti veditabbaṃ. Paṇṇattidukaniddese ‘‘saṅkhā…pe… vohāro’’ti (dha. sa. 1313-1314) catūhi padehi upādāpaññatti vuttā. ‘‘Nāmaṃ…pe… abhilāpo’’ti (dha. sa. 1313-1314) chahi padehi nāmapaññatti kathitāti ācariyānaṃ icchitattā vuttaṃ ‘‘tenevāhā’’tiādi. Tesaṃ tesaṃ dhammānanti heṭṭhā abhidhammamātikāya vuttānaṃ kusalākusalādidhammānaṃ. Saṅkhāti ‘‘ahaṃ mamā’’tiādinā saṅkhāyamānatā. Samaññāti saṅketavasena ñāyamānatā. Paññattīti asaṅkaravasena anekadhā vibhajitvā paññāpiyamānatā. Vohāroti pākaṭaṃ katvā vuccamānatā, kathanavasena upayujjamānatā vā. Atthābhimukhaṃ namatīti nāmaṃ. Taṃ pana anvattharuḷhīvasena duvidhaṃ, sāmaññaguṇakittimaopapātikanāmavasena catubbidhaṃ. Nāmakammanti nāmakaraṇaṃ. Nāmadheyyanti nāmaṭhapanaṃ, nāmadheyyanti vā seṭṭhānaṃ nāmaṃ. Akkharadvārena atthaṃ nīharitvā utti kathanaṃ nirutti. Byañjananti pākaṭakaraṇaṃ. Abhilāpoti abhilāpanaṃ.
此处所说者，谓如先前所示诸法之阐述终结。『仅此而已』者，谓专指心意形态的熄灭而已。所谓应被显明者，即如最高意义之诸法，如同彼此相依之性质，虽无智慧而被世间所识知的显现。所谓显明，即以最高意义的见解，显现知识与无知之法。此处所谓『应被显明者』，依其表明与启示，称此为约定，用作达成意旨之法的限定虚构。所谓『由显明者』，即以表达之力为能者，意为此是作为表达用具之名称，[谓]名词之限定。关于限定的例子，『聚合…及…使用』（论藏1313-1314）被称为建立限定之聚合法。『名称…及语辞』（论藏1313-1314）以六词表名称的限定，此为各师愿意称之的『此为名称』等。诸法即下方于论藏纲目所说的善恶等法。『聚合』者，谓以『我』、『我有』等为聚合。『共同』者，谓以相互指示为共识。『限定』者，无混合地多种区分而为限定显现。『使用』者，谓将显著的言说加以应用或表达，以适合议论。归向意义者，谓名称。此名称依附于作用二分，同时以四种法诀显现：名称行为谓名称的形成。名称意指名称的设立与内容。文字谓借由字母达意的言说。声音谓明示发声。所谓言辞，即言说之事。行说即言语行为。所谓说者，即言说之行为。以上名称行为及类别繁多，其中以普通性质、常用性质、非固有名称三类分四种名称存在。名称行为为名称之造作。名称实为名称立定。名称实为最高名称。以字母言语遮覆意义，形成言说。音声谓其彰显表达。妄语即虚假语。
Ahanti rūpādivinimuttaṃ ahaṃkārabuddhivisayabhūtaṃ attano khandhasamūhasantānamupādāya paññattaṃ tadaññānaññabhāvena anibbacanīyaṃ upādāpaññattiṃ vadati. Tenāha ‘‘ahanti hī’’tiādi. ‘‘Ahanti…pe… katvā’’ti upādāpaññattiyā uppattiṃ dassetvā yathātiādinā taṃ pakāseti.
以脱离色等诸法所缚，自我、我慢、智慧等烦恼俱足之身心五蕴为依止所成的限定，谓为凭依无知而不可熄灭的执着者。对此，宣说『我有我』等，以限定之起源作说明，示现此义。
Yasmā ‘‘samaññā paññatti vohāro’’ti ‘‘evaṃ saṅkhā’’ti imasseva vevacanaṃ, tasmā vuttaṃ ‘‘idāni paññāpanato paññatti’’ntiādi.
因为『共同限定聚合』、『即是聚合』此等词句之用，故此处说『现在以显明之方式为限定』等。
Tadanurūpā jātāti tajjā, avijjamānapaññatti viya kevalaṃ lokasaṅketavaseneva ahutvā dhammasabhāvassa anurūpavasena pavattā paññattīti attho. Nāmapaññattipi vacanatthasaṅkhātakāraṇaṃ upādāya paṭicca pavattanato upādāpaññattivohāraṃ labhatīti tassāpi upādāpaññattipariyāyo vutto. Gaṇṭhipadakārenāpi hi imināva adhippāyena upādāpaññattīti upādānavatī paññatti kāraṇavatiṃ kāraṇabhūtamatthamupādāya gahetvā tannissayena paññāpīyati, sabbopi paññattibhedo anena lakkhaṇena upādāpaññattimeva bhajati. Anupādāya hi paññatti natthīti vuttaṃ. Upanidhāpaññattīti paṭipakkhabhūtaṃ ekapaññattiṃ upanidhāya apekkhitvā pavattā paññatti. Cakkhusota-ggahaṇena ajjhattikāyatanāni dasseti, rūpasadda-ggahaṇena bāhirāyatanāni. Pathavītejovāyu-ggahaṇena phoṭṭhabbāyatanaṃ pabhedato dasseti. Eteneva dhammāyatanepi labbhamānabhedo dassitoti daṭṭhabbaṃ.
依前故此所谓生起，即依生起；譬如无明之限定，仅作为世间指示之相应，因与法性相合而行，所以称为限定。名称限定归因于词意之示现，而因依止而产生，于是称为凭依限定之显现。以量词及代词之类之助力亦称凭依限定，因为凭依之义摄于其因，依因而显现，所以普遍见诸名称的不同种类均属于凭依限定。且言无凭依则无限定。所谓反对限定，即相对单一定义为依止而行的限定。由眼耳等感官及内在六处示现，借由色声等分别外部感受境界。由此观察，即可见法界六入因果的差异。
Yasmā pathavādikā paññatti sasambhārapathaviyaṃ ekassa nāmaṃ gahetvā samūhamevopādāya paññāpīyati, ghaṭādikā ca paññatti dhammasamūhesu sabbesameva nāmaṃ gahetvā samūhamevopādāya paññāpīyati, tasmā vuttaṃ ‘‘ekassa vā’’tiādi . Tattha ekassa nāmaṃ gahetvā samūhamupādāya paññāpiyamānāya pathavādivasena pākaṭabhāvato taṃ ṭhapetvā itaraṃ dassetuṃ ‘‘katha’’ntiādi vuttaṃ. Ayaṃ samūhapaññatti nāma samūhassa paññāpanato. Disākāsādīsu disā-ggahaṇena candasūriyāvattanamupādāya paññāpiyamānaṃ puratthimādidisāpaññattiṃ dasseti. Ākāsa-ggahaṇena asamphuṭṭhadhamme upādāya paññāpiyamānaṃ kūpaguhādiākāsapaññattiṃ dasseti. Kāla-ggahaṇena candāvattanādikamupādāya paññāpiyamānaṃ pubbaṇhādikālapaññattiṃ dasseti. Nimitta-ggahaṇena bahiddhā pathavīmaṇḍalādikaṃ, ajjhattikañca bhāvanāvisesaṃ upādāya paññāpiyamānaṃ kasiṇanimittādikaṃ dasseti. Abhāva-ggahaṇena bhāvanābalena appavattanasabhāvaṃ ākāsānañcāyatanajhānaṃ upādāya pavattaṃ ākiñcaññāyatanajhānārammaṇaṃ abhāvapaññattiṃ dasseti. Nirodha-ggahaṇena bhāvanābalena niruddhaṃ nevasaññānāsaññāyatanaṃ nissāya paññattaṃ nirodhapaññattiṃ dasseti. Ādi-ggahaṇena khayādisabhāvaṃ taṃ taṃ dhammamupādāya paññāpiyamānaṃ aniccalakkhaṇādikaṃ saṅgaṇhāti. Sāpi hi disākāsādikā viya dhammasamūhamupādāya apaññattabhāvato asamūhapaññattiyevāti.
由于如地等所成的限定是集合之地，以单独名称成立集合并成为限定，同样如器皿等限定是以法集合普遍名为单位而成立；故有言『随一而名』等。对以单一名称成立的集合限定，地类明显作为依止施设，已有他法示现，故问『如何？』等。此为合集限定，对合集加以显现。诸如东南西北等，以方向的认取作为依止，显现日月星辰等仰观自然形成的前方诸方位限定。空之认取，以不可分事物诸如窟穴等作为依止显现空的限定。时令之认取，以月轮运转等为依止显现春夏季节等时间限定。相之认取，外部地界等及内部修习特异作为依止，显现作遍法等相的限定。无之认取，依修习力量停灭等性质作为依止，显现空处禅境无之限定。灭之认取，依修力量断绝等，以无色无受处为依止而显现灭之限定。起始等认取，依各法消灭等性质显现无常三相等特征。此等诸如方向等皆为法集合依止而成的非单一定义之限，称为非单一定义限定。
Sāti ayaṃ dvidhā upādāpaññatti. Tajjāpaññatti vacanatthaṃ amuñcitvā pavattito upādāpaññattiyaṃyeva saṅgayhatīti vuttaṃ ‘‘vijjamānaṃ paramatthaṃ jotayatī’’ti. Evañca katvā upari ‘‘cha paññattiyopi ettheva saṅgahaṃ gacchantī’’ti vuttaṃ. Vijjamānanti sabhāvena upalabbhamānaṃ. Avijjamānanti ṭhapetvā lokasaṅketaṃ sabhāvavasena anupalabbhamānaṃ. Nāmamattanti nāmamattavantaṃ. Sotadvārajavanānantaranti paccuppannasaddārammaṇāya sotadvārajavanavīthiyā, tadanusārappavattāya atītasaddārammaṇāya manodvārajavanavīthiyā ca anantarappavattena . Manodvārajavanavīthipi hi sotadvārajavanānantarappavattā taggahaṇeneva idha gahitā. Gahitapubbasaṅketenāti ‘‘ayaṃ imassa attho, idamimassa vācaka’’nti evaṃ vacanavacanatthasambandhaggahaṇavasena gahitapubbabhāvasaṅketena. Yāyāti yāya nāmapaññattiyā karaṇabhūtāya. Manodvārajavanaviññāṇena kattubhūtena. Manodvārajavanaviññāṇena vā karaṇabhūtena, yāya nāmapaññattiyā kattubhūtāyāti attho. Paññāpīyatīti sammutiparamatthavasena pana duvidhaṃ atthajātaṃ paññāpīyati viññāpīyatīti vuttaṃ hoti. Tenāhu porāṇā –
以上即为两种凭依限定。依其定义舍弃不论，唯行其道为凭依限定，于是有言『显现最高义者乃此』。如是说，并且前文亦说『这两种限定此处仍归入一类』。显现者，指普遍被认取。未显现者，于世间显著本质不为认取。所谓名称程度者，谓名称具有程度。所谓声门之间，指当前声响表象生成以声门路径，即继声门路径而生之心门路径。心门路径乃继声门路径之后。声门路径即此意。『已得吾意，即此义者，谓文义与释义相连取先向义。』其谓行为，为名称界的行为。由于依心门路径的识为行为，名称因而具行为属性。
‘‘Atthā yassānusārena, viññāyanti tato paraṃ;
「依所依顺，诸义乃显现；
Sāyaṃ paññatti viññeyyā, lokasaṅketanimmitā’’ti.
夕时闻知，便是世间符号。」
Katarajavanavīthiyaṃ panāyaṃ viññāyatīti? ‘‘Ghaṭo’’tiādisaddaṃ suṇantassa ekamekaṃ saddaṃ ārabbha paccuppannātītārammaṇavasena dve dve javanavārā honti, tato saddasamudāyamārabbha eko, tato nāmapaññattimārabbha ekoti evaṃ saddasamudāyārammaṇāya javanavīthiyā anantaraṃ nāmapaññatti pākaṭā hoti, tato paraṃ atthāvabodhoti ācariyā.
何谓旋转曲折之路？乃谓聆听「罐」等单音者，自一音起，以现前与过去之境相，生二旋转环。继此以音集起一，复作名称之分别，乃如是由音集合显现，旋转曲折之路随即生，继而名之分别显现，之后即是意义之了知，师教如是說。
Yaṃ sandhāya chakkanayo vuttoti sambandho. Tathā avijjamānānanti paramatthato avijjamānānaṃ. Kenaci ākārenāti paramatthato, lokasaṅketato vā kenaci pakārena. Anupalabbhamānānaṃ pañcamasaccādīnanti ākāsādipañcamasaccādīnaṃ. Ādi-ggahaṇena aṭṭhamabojjhaṅgādike saṅgaṇhāti. Pakatipurisādīnanti satvarajatamānaṃ samānāvatthā pakatiaṅguṭṭhādiparimāṇo kārako vedako attā purisotiādinā parikappitānaṃ pakatipurisādīnaṃ. Ādi-ggahaṇena ākāsakusumādiṃ saṅgaṇhāti. Vijjamānena avijjamānapaññatti paramatthato vijjamānāhi vijjādīhi avijjamānassa puggalassa paññattattā. Sesesupi imināva nayānusārena attho veditabbo. Etthevāti upādāpaññattiyameva.
所说差别乃由连结而起，称为关联。实义上无明即为真无明。所谓何种形态？依实义或依世间习用之某种方式。未觉察者诸如五蕴之真实性。以开始彻知八正道觉支等为取相。所谓知见之人，谓迅速辨知等于相同境界，或以手指长度为量度因缘，或由作因、作缘、译意、作者、自己、观察者等概念加以阐明。以开始彻知天空花等为取相。所觉之知即对无明相对之有明知，实义上对应有明知及智慧者之名相。余义亦当依此理证知。此即谓以依止之分别名相而已。
‘‘Kusaggenudakamādāya, samudde udakaṃ mine;
「取清水自壶中，采水入海边；
Evaṃ mānusakā kāmā, dibbakāmāna santike’’ti. (jā. 2.21.389) –
男女众皆如是，天界欲人近」(《相应部》2.21.389)—
Vacanato manussaloke cakkavattisampattidibbasampattiṃ upanidhāya nihīnāyevāti vuttaṃ ‘‘kapaṇaṃ…pe… nidhāyā’’ti. Mānusakanti manussaloke bhavaṃ. Paramattho ca vijjatīti pāṭhaseso.
『vacanato』者，谓举论说法。在人间世界中，夹杂着诸王世主的财富与天界的财富而聚积，故称之为已入灭。此意即『kapaṇaṃ……pe…… nidhāyā』所说。『mānusaka』是指在人类世界之有法有事的存在。至于究竟义则不能穷尽，这是文句的结尾。
§778
778.Tatiyā koṭi na vijjati anupalabbhamānattā. Vuttañhetaṃ mahāaṭṭhakathāyaṃ –
七百七十八。第三重类不可得见，谓不可观察、不可认识。经大注中如是宣说曰——
‘‘Duve saccāni akkhāsi, sambuddho vadataṃ varo;
『佛陀开示二谛，诸佛所说至高无上；
Sammutiṃ paramatthañca, tatiyaṃ nopalabbhatī’’ti. (dī. ni. aṭṭha. 1.439-443);
世俗真理与究竟真理，第三谛不可得见。』（出自大尼柯耶注释第一卷第439至443行）
Paravādesu na kampatīti pakatipurisantarādivādīnaṃ paresaṃ titthiyānaṃ vādesu sampattesu, nimittabhūtesu vā na kampati na pavedhati na calatīti attho.
『不动摇于他人之非议』，即指反对者、论战者、他国异教徒的辩论及外道论述之中，譬如缘起之相等，不动摇、不感动、不动摇振荡之义。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如是，在名为《阿毗达摩义显明》的
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 《入阿毗达摩》注释中
Paññattiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 施设解说注释终了。