9. Navamo paricchedo
9. Navamo paricchedo第九章
Puññavipākapaccayaniddesavaṇṇanā福业果报缘说明的注释
§560-1
560-1. Vaṭṭakathāya lokuttaravipākānaṃ alabbhanato ‘‘lokiyānevā’’ti vuttaṃ. Puññāpuññādisaṅkhārāti puññābhisaṅkhāro apuññābhisaṅkhāro āneñjābhisaṅkhāroti tayo saṅkhārā. Tattha punāti attano santānaṃ apuññaphalato, dukkhasaṃkilesato ca sodheti, pujjaṃ bhavaphalaṃ nibbattetīti vā puññaṃ, attano phalassa abhisaṅkharaṇaṭṭhena abhisaṅkhāro cāti puññābhisaṅkhāro, puññapaṭipakkhato apuññaṃ, vuttanayena abhisaṅkhāro cāti apuññābhisaṅkhāro. Samādhipaccanīkānaṃ atidūratāya na iñjati na kampatīti āneñjaṃ, taṃ abhisaṅkharotīti āneñjābhisaṅkhāro. Tattha dānasīlādivasena pavattā aṭṭha kāmāvacarakusalacetanā, bhāvanāvaseneva pavattā rūpāvacarakusalacetanā cāti terasa cetanā puññābhisaṅkhāro nāma. Pāṇātipātādivasena pavattā dvādasa akusalacetanā apuññābhisaṅkhāro nāma. Bhāvanāvaseneva pavattā catasso arūpāvacarakusalacetanā āneñjābhisaṅkhāro nāma. Bhavādīsu yathā paccayā, tathā yesañca vipākānaṃ paccayā, tepi viññātabbāti sambandho. Keci pana ‘‘tepīti saṅkhārānaṃ gahaṇa’’nti vadanti, taṃ na yuttaṃ, evaṃ sati ‘‘yesa’’nti aniyamaniddesassa niyamakavacanābhāvato.
关于果报的循环难以获得，因此称为『世间之果』。善恶诸造作，即善造作、不善造作和无记造作，共有三种造作。此中，所谓『返还造作』者，指自心系其身续，因不善果报及苦浊而清净，也就是善造作；与善果相对立者为不善造作；不能动摇、不震动者为无记造作。善造作包括因布施戒等八种欲界善业动因及因禅定等三种色界善业动因。因杀生等十二种欲界不善业动因为不善造作。因修习禅定等四无色界善业动因为无记造作。诸造作与身等有为及其果报相应，彼此因缘紧密。有论者言三者为造作之『总摄』，然此说不合正理，因为『果报』为不受拘束之指定词。
§562
562. Katame pana te bhavādayoti āha ‘‘tayo bhavā’’tiādi. Tattha kāmarūpārūpavasena tayo bhavā. Saññībhavaasaññībhavanevasaññīnāsaññībhavavasena, pana ekavokārabhavacatuvokārabhavapañcavokārabhavavasena ca tayo bhavā ettheva samodhānaṃ gacchanti. Catasso yoniyoti aṇḍajajalābujasaṃsedajaopapātikavasena cattāro sattanikāyā. Tattha bījakapāle nibbatto sattanikāyo aṇḍajayoni nāma. Mātugabbhe jalābuje nibbattasattanikāyo jalābujayoni nāma. Padumagabbhamānusakagabbhamalādisaṃsedūpanissayena uppajjanakasattanikāyo saṃsedajayoni nāma. Kutoci anuppajjitvā kevalaṃ tattha tattha paripuṇṇaṅgapaccaṅgo hutvā uppajjanakasattanikāyo opapātikayoni nāma. Gatipañcakaṃ heṭṭhā vibhāvitameva . Paṭisandhiviññāṇassa vatthubhūtā ca viññāṇakkhandhā cha viññāṇaṭṭhitiyo nāma. Tā pana nānattakāyādivasena sattavidhāti āha ‘‘viññāṇaṭṭhitiyo sattā’’ti. Vuttañhetaṃ –
关于诸有，所谓『三有』指欲色无色三种有。此三有又分为有色有及无色有。欲有分一类至五类，共三种有。四生处，即胎生、水生、湿生、化生，为四种生命的种类。胚胎生类为卵生，有壳胎生类为水生，依莲花胎、人胎、尸体等湿生类为湿生，未归生而独自成熟者为化生。五种境界分类如下：再生识为转续识，识蕴基为识所住，称为识位。识位有七种，因各色等相异而分类，故称为『识位众生』。
‘‘Sattimā, bhikkhave, viññāṇaṭṭhitiyo. Katamā satta? Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā nānattasaññino. Seyyathāpi manussā ekacce ca devā ekacce ca vinipātikā, ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā nānattakāyā ekattasaññino. Seyyathāpi devā brahmakāyikā paṭhamābhinibbattā, ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā nānattasaññino. Seyyathāpi devā ābhassarā, ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā ekattakāyā ekattasaññino. Seyyathāpi devā subhakiṇhā, ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā paṭighasaññānaṃ atthaṅgamā nānattasaññānaṃ amanasikārā ‘ananto ākāso’ti ākāsānañcāyatanūpagā, ayaṃ pañcamī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso ākāsānañcāyatanaṃ samatikkamma ‘anantaṃ viññāṇa’nti viññāṇañcāyatanūpagā, ayaṃ chaṭṭhī viññāṇaṭṭhiti. Santi, bhikkhave, sattā sabbaso viññāṇañcāyatanaṃ samatikkamma ‘natthi kiñcī’ti ākiñcaññāyatanūpagā, ayaṃ sattamī viññāṇaṭṭhitī’’ti (dī. ni. 3.332; a. ni. 7.44).
世尊说：『比库，识位众生有七。何等为七？有异色、异受、异想之众生，其一，也如人类、某些天人、某些地狱众生，这为第一识位众生。又有异色、统一受想者，如具身天人，乃第二识位众生。又有统一色、异受想者，如辉光天人，乃第三识位众生。又有统一色、统一受想者，如善巧天人，乃第四识位众生。又有已跨越一切色受想，去苦想，离异想、无念，依空界降处，此为第五识位众生。再者，跨越空界降处，入无尽识界降处者，此第六识位众生。又已跨越无尽识界降处，入无所有界降处者，此第七识位众生。』此文见于增支部及相应部。
Ettha hi aparimāṇacakkavāḷavāsino manussā kāmāvacaradevā punabbasumātupiyaṅkaramātādayo vinipātikāsurā ca kusalavipākapaṭisandhikā vemānikapetā ceti ime dīgharassakisathūlakāḷaodātādivaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa, ahetuduhetutihetuvasena paṭisandhisaññāya ca nānābhāvato nānattakāyanānattasaññino nāma, ayaṃ paṭhamā viññāṇaṭṭhiti. Paṭhamajjhānatalavāsino pana tayo devā uparūparivāsīnaṃ vaṇṇādikamapekkhitvā attano vaṇṇādīnaṃ nihīnatāya rūpakāyassa nānābhāvato, paṭhamajjhānavipākaviññāṇavasena samānasaññitāya ca nānattakāyaekattasaññino nāma, ayaṃ dutiyā viññāṇaṭṭhiti, caturāpāyavāsinopi vaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa nānāsabhāvattā, akusalavipākasaññāvasena saññāya ekasabhāvattā ca dutiyaviññāṇaṭṭhitiyaṃyeva samodhānaṃ gacchantīti veditabbaṃ. Dutiyajjhānatalavāsino tayo devā vaṇṇasaṇṭhānādivasena samānattā rūpakāyassa visesābhāvato pañcakanaye dutiyatatiyajjhānasaññāvasena paṭisandhisaññāya nānābhāvato ekattakāyanānattasaññino nāma, ayaṃ tatiyā viññāṇaṭṭhiti. Tatiyajjhānatalavāsino pana tayo devā rūpakāyavasena samānattā, pañcakanaye catutthajjhānavipākasaññāvasena paṭisandhisaññāya ca ekattā ekattakāyaekattasaññino nāma, ayaṃ catutthī viññāṇaṭṭhiti. Vehapphalavāsino ceva pañca suddhāvāsavāsino ca vaṇṇasaṇṭhānavasena rūpakāyassa, pañcamajjhānavipākasaññāvasena paṭisandhisaññāya ca samānattā catutthaviññāṇaṭṭhitimeva bhajanti. Ākāsānañcāyatanādayo tisso viññāṇaṭṭhitiyo pāḷivaseneva pākaṭā. Asaññasattā pana viññāṇābhāvena nevasaññānāsaññāyatanavāsino ca saññāya viya viññāṇassa sukhumabhāveneva viññāṇaṭṭhitīsu na gahitā, sattānaṃ nivāsatāya pana ‘‘sattāvāsā’’ti vuccanti. Evañca katvā tehi satta viññāṇaṭṭhitiyo samodhānetvā nava sattāvāsā vuttā.
有无量转轮圣王所居之人类、欲界天众、爱子母等，又有堕落天、恶鬼，皆具善果报转生因缘，相续肉身、色受想俱各异故，称为第一识位众生。初禅天及中禅天众生，因三世间色之差别与乐受有等差别，名为第二识位众生。第二禅天中众生，因色集差别及乐受维系的差别，名为第三识位众生。第三禅天众生，同理为第四识位众生。第四禅天净住者及五净修者亦同归第四识位众生。空界天等三识位众生与巴利文对照明确。无识气者虽无识相，但以心识辅助故称住有者。世尊于是分别七识位，称为新生七识位。
§563-4
563-4. Idāni evaṃ vuttesu bhavādīsu dvattiṃsavipākānaṃ tiṇṇaṃ abhisaṅkhārānaṃ paccayabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘kāme puññābhisaṅkhārasaññitā’’tiādi āraddhaṃ. Navannaṃ pākacittānanti sahetukāhetukavasena navannaṃ sugatipaṭisandhivipākacittānaṃ. Nānakkhaṇika…pe… paccayehi cāti kusalākusalakammassa atītasseva attanā janetabbavipākānaṃ paccayabhāvato nānakkhaṇikakammapaccayena, tesameva balavakāraṇabhāvato upanissayapaccayena ca. Vuttañhi tassa upanissayattaṃ ‘‘kusalākusalaṃ kammaṃ vipākassa upanissayapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.423). Sabbattha upanissayabhāvo balavakammavasena yojetabbo. Dubbalañhi kammaṃ upanissayo na hotīti paṭṭhānavaṇṇanāyaṃ dassitametaṃ.
今已说转生诸有中二十三果报，特为显示三种造作因缘始，宣示「名为欲界善造作识因」等。所谓九识果表示因果相应、依因有果，作因有因，生起之果为善恶业所招感。此所谓『善恶业果，赖因果依缘，以力因缘相连』。以善业果为基，称为依缘；弱业无依缘，已为详解此义。
§566-8
566-8.Pañcannanti kusalavipākacakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇadvayavasena pañcannaṃ. Duggatiyaṃ kusalavipākapaṭisandhiyā abhāvato āha ‘‘na honti paṭisandhiya’’nti. Evaṃ paṭisandhipavattīnaṃ asaṅkaravasena paccayavidhiṃ dassetvā idāni samodhānetvā dassetuṃ ‘‘hontī’’tiādi vuttaṃ. Soḷasannaṃ pavatte, paṭisandhiyaṃ navannanti yathālābhavasena yojetabbaṃ.
所谓五识，即善果眼识、耳识等，断苦界善果无依缘，故曰『无依缘』。若有依缘之识，现已说尽，今为示诸存在乃生起，有依存关系，因依缘成立。十六种义中依某种对应构成九依缘，现生因果相应之二，称为『有』。
§569-74
569-74.Rūpe puññābhisaṅkhārāti abhiññāvajjitā pañca rūpāvacarapuññābhisaṅkhārā. Kasmā pana abhiññāya parivajjananti? Vipākadānābhāvato, tañca kho panassā vipākassa asambhavato , na pana vipākuppādanasabhāvābhāvato. Yadi hi abhiññācetanā vipākaṃ uppādeyya, aññabhūmikakammassa aññabhūmikavipākuppādanāyogato sabhūmikameva uppādeyya. Taṃ pana kiṃ navattabbārammaṇaṃ vā uppādeyya parittādiārammaṇaṃ vā? Kiñcettha – yadi tāva navattabbārammaṇaṃ uppādeti, taṃ na yuttaṃ rūpāvacaravipākānaṃ ekantena kammasamānārammaṇatāya dassitattā, abhiññācetanāya ca sayaṃ parittādiārammaṇattā. Atha parittādiārammaṇaṃ uppādeti, tampi na yujjati rūpāvacaravipākānaṃ ekanteneva navattabbārammaṇabhāvato. Tathā hi vuttaṃ cittuppādakaṇḍe –
色为功德业所引导者，谓由神通熏习所生五色功德业。然为何以神通而远离此？乃因无果报之授予，且此亦果报非可能所生，而非果报生起之性质所无。若神通心意能生果报，则异处业当导致异处果报，果报亦当生。然何以不生新五色果报，或生隔绝之果报乎？略言之，若生新隔绝果报，则不能仅以色所起果报纯粹作为业所缘相，亦非因神通心意而生隔绝果报。若生隔绝之果报，亦不能因色所起果报而独具新隔绝果报之性。正如心所起部中所说，
‘‘Rūpāvacaratikacatukkajjhānā kusalato ca vipākato ca kiriyato ca catutthassa jhānassa vipāko ākāsānañcāyatanaṃ ākiñcaññāyatanaṃ. Ime dhammā navattabbā ‘parittārammaṇā’tipi ‘mahaggatārammaṇā’tipi ‘appamāṇārammaṇā’tipī’’ti (dha. sa. 1422).
「色所起之四禅，皆由善、因果、行为所感，第四禅果乃虚空无边处、无所有处。此法称为非新生果，即称为大增长果和无量果。」（大部僧伽吒1422）
Apica samādhivijjāsambhārabhūtā abhiññā samādhissa ānisaṃsamattaṃ samādhiphalasadisā. Tassa tassa hi adhiṭṭhānavikubbanadibbasaddasavanādikassa yathicchitassa kiccassa nipphādanamattaphalā abhiññācetanā. Tenāha ‘‘so evaṃ samāhite citte’’tiādi (pārā. 12-13) tasmā samādhissa phalasadisā abhiññācetanā na ca phalaṃ deti, dānasīlānisaṃsabhūto tasmiṃ bhave paccayalābho viya natthi tassa vipākuppādananti. Keci pana ‘‘samānabhūmikato āsevanalābhena balavantāni jhānāni vipākaṃ uppādenti samāpattibhāvato, abhiññā pana satipi jhānabhāve tadabhāvato tasmiṃ tasmiṃ ārammaṇe āgantukāyevāti dubbalā, tasmā vipākaṃ na detī’’ti vadanti. Evañca katvā vuttaṃ anuruddhācariyena –
且为禅定智所成之神通，禅的成就程度如同禅果。因其主导入定中意向变异，及天声等任意能消灭障碍之利。故称「正如在定息心」等（八种解脱12-13），故禅中相应神通心意无果，缘赠布施戒律而得彼处无果之因果理，当无果生起。有人曰「因同一境界感受之力生强禅为果，神通则缺此禅境故该缘境不临彼境，故果不生。」如此说。尔后由阿努鲁达师尊说，
‘‘Samānāsevane laddhe, vijjamāne mahabbale;
「同感受而得，现已大力；
Aladdhā tādisaṃ hetuṃ, abhiññā na vipaccatī’’ti. (nāma. pari. 474);
未得该因，神通不转。」（大部论释474）
Tayidamakāraṇaṃ, parittajhānassa avisesena brahmapārisajjādīsu vipākadānavacanato. Na hi parittaṃ laddhāsevanameva tattha vipākaṃ detīti aṭṭhakathāyaṃ vuttaṃ, tasmā samānāsevane laddheyeva jhānassa vipākadānaṃ na sakkā vattuṃ. Apica punappunaṃ parikammavasena abhiññāyapi vasibhāvasabbhāvā tassāpi ca balavabhāvo atthevāti vipākaṃ uppādeyya.
此理说明：隔绝禅特别于梵行净戒等无果报授予义。若无隔绝禅则果报生不出，故论中称同感受得禅不可能有果报授予。且禅虽依重复修习达成神通性及强力，亦非由神通生果报。
Pañcannaṃ pākacittānanti pañcannaṃ rūpāvacaravipākacittānaṃ. Māpuññasaṅkhārāti apuññābhisaṅkhārā. ‘‘Ime apuññasaṅkhārā’’ti vā padacchedo. Ekassāti ekassa akusalavipākasantīraṇassa. Channanti santīraṇavajjānaṃ channaṃ akusalavipākānaṃ. Pavatte paccayā honti aniṭṭharūpādiāpāthāgateti adhippāyo. Sugatiyaṃ akusalavipākapaṭisandhiyā abhāvato āha ‘‘na honti paṭisandhiya’’nti. Catunnanti akusalavipākacakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇavasena catunnaṃ. Tāni pana ekantato aniṭṭhārammaṇāni. Rūpabhave ca kathaṃ aniṭṭhārammaṇasamāyogoti āha ‘‘so cā’’tiādi. Soti so paccayabhāvo. ‘‘Kāmabhave’’ti idaṃ aniṭṭharūpādīnaṃ visesanaṃ, na pana ‘‘upaladdhiya’’nti imassa. Tenāha ‘‘aniṭṭha…pe… na vijjare’’ti. Keci pana ‘‘upaladdhiyanti imasseva visesanabhāvena gahetvā brahmūnaṃ kāmabhavaṃ āgatakkhaṇe rūpādiupaladdhiya’’nti vadanti. Aniṭṭha…pe… na vijjare ekantasukhavatthubhūte tattha vokiṇṇasukhadukkhakāraṇassa abhāvato.
五者谓之不善心，亦谓之五色心的果报心。所谓不善业为非善业所种植。这里略断语句为“这些是不善业造作”，一者谓个个；二者谓个个所转的恶果。遮蔽是忌避恶果现起所必需遮蔽的。因缘转动则生，谓不善色心等所显现的。论者说，因为善道不续转，“无续转”也即“不续转”。所谓四者，是不善果报能见能闻的五蕴离别所转，成四者。然此四者完全都是非善现象。何以故？言色界生时，如何与非善现象相应？故以“也是”起首。听，即因缘和合。所谓欲界生，是不善现象之一类性状，不是“生起”意。因是故云“不善……亦不病”。又有些说“生起”意者，指凭依佛所生欲界时色界等生起。谓“不善……亦不病”，即身界所业感生的安乐果因不存在争恶之因故。
§576
576.‘‘Evaṃ tāvā’’tiādi yathāvuttassevatthassa appanaṃ. Yathā cāti ca-saddena ‘‘yesañcā’’ti saṅgaṇhāti. Tathāti etthāpi ‘‘te’’ti saṅgaṇhitabbaṃ.
第五百七十六章，『如此那里』等语，谓论述内容已满足。又有“如是”一词，以连系词表达“诸如此类”的含义。在此也应当统摄称之为“诸彼”，表示类属。
§577-81
577-81. Yattha vitthārappakāsanaṃ kataṃ, tato bhavato paṭṭhāya mukhamattappakāsanaṃ kātukāmo āha ‘‘tatrida’’ntiādi. Tatrāti tesu bhavādīsu. Idanti nidassitabbabhāvena āsannapaccakkhamāha. Ādito pana paṭṭhāyāti bhavato paṭṭhāya. Avisesenāti kāmāvacararūpāvacaravasena visesābhāvena terasa puññābhisaṅkhārā. Dvibhavesūti kāmarūpabhavesu. Kesañci manussānaṃ, bhummadevānañca aṇḍajajalābujānampi sambhavato tadapekkhāya ‘‘catūsu…pe… yonisū’’ti vuttaṃ. Nānatta…pe… ṭhitīsupīti aluttasamāsavasena vuttaṃ, nānattakāyanānattasaññādīsu catūsu viññāṇaṭṭhitīsūti attho. Vuttappakārasminti nānattakāyādike, puññābhisaṅkhārassa bhavādīsu ekavīsativipākānaṃ ekāvatthāya paccayo ahutvā duggatipariyāpannesu bhavayonigativiññāṇaṭṭhitisattāvāsesu paṭisandhiṃ adatvā pavatteyeva aṭṭhannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato, kāmāvacarasugatipariyāpannesu paṭisandhiṃ datvā pavatte soḷasannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato, rūpāvacarabhūmipariyāpannesu paṭisandhiṃ datvā pavatte dasannaṃ vipākānaṃ paccayabhāvato vuttaṃ ‘‘yathāraha’’nti.
第五百七十七至八百八十一章，既作详细说明，则欲论主因，只作大略说明，故言“在那里”等。所谓“在那里”指此等三界诸有。此为示现用语，谓依近因。所谓“主因”为依止所在。所谓「无差别」指欲色等三界诸有，具分别功用的善业所种植的三因。所谓二界，为色界与欲界。谓人类、天地神以及卵生、湿生、化生等众生之差异，由此众生获生处称为“四种有因之处”。谓众生所在的多样性，因此说“差别”是什么意思？所谓“处所扎根”，指不同身心，依不同识别而存于四种识住中的意义。论中所言生处变化，是指由根本烦恼新障所致身心差异生处变化。论说内容，谓身等不一等意，即色界及诸善业所种植因中二十一种因果，分别主因未立，而在恶趣生处隐匿脏污局者，断续障碍、产生成熟之处，违缘（即现起）生起八十九种果报因，欲界善处成立十六种果报因，色界善处成立十种果报因，论中言“一切如所应”，此如法成就。
§582-3
582-3. Kāme bhave, rūpe bhaveti sambandho. Tīsu gatīsūti devamanussavajjesu tīsu gatīsu. Ekissāti nānattakāyaekattasaññīsaṅkhātāya ekissā viññāṇaṭṭhitiyā. Ekasminti nānattakāyaekattasaññīsaṅkhāteyeva ekasmiṃ sattāvāse.
第五百八十二至八十三章，谓欲界生、色界生为依止之关联。所谓三种进流，指天人及人众之三种进流。所谓一者，指一识住，以异身生为基础。所谓一者，指在异身生识存处中有一识住。
§584-6
584-6.Ekārūpabhaveti ekasmiṃ arūpabhave. Ekissā yoniyāti ekissāyeva opapātikayoniyā. Tīsu cittaṭṭhitīsūti ākāsānañcāyatanādīsu tīsu viññāṇaṭṭhitīsu. Sattāvāse catubbidheti ākāsānañcāyatanādikeyeva catubbidhe sattāvāse. Vijānitabbā…pe… paccayāti saṅkhārā yathā paccayā yesañca paccayā, tathā tepi viññātabbāti attho.
第五百八十四至八十六章，谓单一色界存在于单一无色界现象中。所谓一者缘起舟指其缘起道处。所谓三识住，指空处、无边处等三种识住。谓七住处有四种，指空处等无色界住处各有四住所。谓须知，意指依缘皆为造作，缘于所依，亦应识别。
§587-90
587-90. Nanu ca saṅkhārānaṃ paṭisandhipavattīsupi vipākānaṃ paccayabhāvo vutto. Tattha paṭisandhiyeva tāva na sakkā viññātuṃ. Yadi hi purimabhavato paṭisandhiviññāṇaṃ idhāgacchatīti vucceyya, taṃ na yuttaṃ, rūpārūpadhammānaṃ kesaggamattampi desantarasaṅkamanābhāvato. Atha atītabhavanibbattasaṅkhārato na nibbattati, tampi na yujjati ahetukadosāpattitoti iminā adhippāyena codento āha ‘‘na rūpārūpadhammāna’’ntiādi. Ācariyo tassādhippāyaṃ sampaṭicchitvā taṃ saññāpetukāmo āha ‘‘natthi cittassā’’tiādi. Tato hetuṃ vināti tattha hetuṃ vinā, atītabhavanibbattakammasaṅkhāranikantiārammaṇaṃ vināti attho . Suladdhapaccayanti avijjādisahakārīkāraṇasahitassa saṅkhārassa vasena suṭṭhu avekallato paṭiladdhapaccayaṃ. Rūpārūpamattanti bāhirakaparikappitassa adhitiṭṭhanakassa sattajīvādino abhāvato rūpārūpadhammamattaṃ. Tenāha ‘‘na ca satto’’tiādi. Bhavantara…pe… pavuccatīti vohāramattena bhavantaramupetīti pavuccati. Atthato pana paccayasāmaggiyā bhavantarabhāvena uppajjanamattanti adhippāyo.
第五百八十七至九十章，问：诸造作生续接果报果生之因果关系已说，然未能由续识识知。盖彼若识知前世续识，实则不当，因善恶色法界彼此明别不可转移。又，彼因过去造作相续之界未生，因此不生，而此亦不应存，谓无故无缘。以此为由，质疑谓“非色非无色所有现象”之因果。师依此理深查，欲说明“识识无有”，议为因灭，因灭则无因，如此即名彼过去造作之灭尽，盖此与无知等同，乃为造作之缘，以此资粮故，因缘得成。所谓色无色界仅限外在所执，以色无色现象无个我之生命，没有自我存在。说“非真实性”，此仅为依断舍离他者所说。两者相互言说，意在显示依止和界生之由来。
§591
591. Idāni taṃ paṭisandhikkamaṃ pākaṭāya manussapaṭisandhiyā vasena pakāsetuṃ samārabhanto āha ‘‘tayida’’ntiādi. Sudubbudhanti atidubbijāniyaṃ. Tenāhu porāṇā –
591. 现在开始明显地以人类再生之方式，着手解释“她这样做”的意义，开示曰：“此言《tayida》等。此言难解，至难领会。”因此，古人曾说：
‘‘Saccaṃ satto paṭisandhi, paccayākārameva ca;
“真实的生命是再生，其因缘显现无疑；
Duddasā caturo dhammā, desetuñca sudukkarā’’ti.
难以说明的四法，当为善巧而宣讲。”
§592-3
592-3.Āsannamaraṇassāti parūpakkamena vā āyukkhayādivasena vā samāsannamaraṇassa. Sussamāneti anukkamena upasussamāne. Gabbhaseyyakassa āyatanānaṃ anupubbuppatti viya nirodhopi anupubbato hotīti vuttaṃ ‘‘naṭṭhe cakkhundriyādike’’ti. Keci pana ‘‘nānākammasamuṭṭhitesu cakkhundriyādīsu naṭṭhesū’’ti vadanti. ‘‘Hadaya…pe… ke’’ti iminā sesakāye kāyindriyassa niruddhabhāvo vuttoti ekakammasamuṭṭhitampi nassatevāti apare. Ānandācariyo pana ‘‘yamake’’ yassa cakkhāyatanaṃ nirujjhati, tassa manāyatanaṃ nirujjhatīti. Āmantā. Yassa vā pana manāyatanaṃ nirujjhati, tassa cakkhāyatanaṃ nirujjhatīti. Sacittakānaṃ acakkhukānaṃ cavantānaṃ tesaṃ manāyatanaṃ nirujjhati, no ca tesaṃ cakkhāyatanaṃ nirujjhati. Sacakkhukānaṃ cavantānaṃ tesaṃ manāyatanañca nirujjhati, cakkhāyatanañca nirujjhatī’tiādinā (yama. 1.āyatanayamaka.120) cakkhāyatanādīnaṃ cuticittena saha nirodho vuttoti cakkhundriyādīni cutito pubbe na nassanti. Atimandabhāvūpagamanaṃ pana sandhāya aṭṭhakathāya ‘niruddhesu indriyesū’ti vuttaṃ, na anavasesanirodhaṃ sandhāya. Pañcadvārikajavanānantarampi cuti aṭṭhakathāyaṃ dassitā’’ti vadati. Hadayavatthumattasminti hadayavatthupadesamatte. Na hi hadayavatthuṃ nissāya kāyindriyaṃ pavattati.
592-3.【临终】是指伴随他生之期近，或寿命将尽之日数，即临近死亡。所谓“清明相合”即以柔和顺畅之相缘逐渐趋近。比喻如胎卧之所在（护胎所依），其各处次第出现，消失亦循序渐进，故说“眼根等未断”，即尚未断除诸根。然亦有人说“因多种业缘缘起所生的诸根，未曾断灭。”“心及心所”断灭失用时，他者根、识亦断灭。阿难长老云“有差别——若眼根不生，则心根断灭；反之亦然。”被告知：若心根断灭，则眼根断灭；但若无眼根之心者死亡，则非其眼根断灭。若有眼根之心俱灭，则眼根与心根俱断灭（参照《业障集》第120）。眼根等断灭同时，但觉之根先前并未灭失。为细致说明眼根等断灭之缓慢，注疏称“于断灭之根中而论”，“非无余断灭”，并指出更进一步临终之后五道之流变，亦见于注疏。所谓“心所之处”，概指心所法之所属，非实赖身体诸根存在；故生理是身之范畴，其理不凭生理而存。
§594-7
594-7.Vatthusannissitanti sesindriyānaṃ niruddhattā viññāṇassa nissayabhāvūpagamanasāmatthiyāyogena mandabhāvato vā hadayavatthumattasannissitaṃ. Cittanti tadā kammakammanimittādīni ārabbha pavattajavanaviññāṇaṃ. Taṃ pana sugatiyaṃ nibbattamānassa kusalaṃ hoti, duggatiyaṃ nibbattamānassa akusalaṃ. Tenāha bhagavā –
594-7.“业体依止”是说诸余根断故，意识依止于生理疲弱或心所处所而复得维持，或出于缓慢衰弱。彼时，意识依止于所起业的种子等因缘，进而引起意识波动。此意识为向善境界转生者善法，为向恶境界转生者则是不善法。世尊因此言：
‘‘Nimittassādagadhitaṃ vā, bhikkhave, viññāṇaṃ tiṭṭhamānaṃ tiṭṭhati anubyañjanassādagadhitaṃ vā, tasmiṃ ce samaye kālaṃ karoti, ṭhānametaṃ vijjati, yaṃ dvinnaṃ gatīnaṃ aññataraṃ gatiṃ upapajjeyya nirayaṃ vā tiracchānayoniṃ vā’’tiādi (saṃ. ni. 4.235).
“比库们，维持意识或因前行之因，或因现时之缘，意识持续存在；若持续时久，随着时间，必有此地，作为两种归宿之一，使某归往他处，或地狱，或恶道。”（参《增支部》4.235）
Yadi evaṃ –
若如是——
‘‘Gatisampattiyā ñāṇasampayutte katamesaṃ aṭṭhannaṃ hetūnaṃ paccayā upapatti hoti, kusalassa kammassa javanakkhaṇe tayo hetū kusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati kusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Nikantikkhaṇe dve hetū akusalā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati akusalamūlapaccayāpi saṅkhārā. Paṭisandhikkhaṇe tayo hetū abyākatā tasmiṃ khaṇe jātacetanāya sahajātapaccayā honti, tena vuccati nāmarūpapaccayāpi viññāṇaṃ, viññāṇapaccayāpi nāmarūpa’’nti (paṭi. ma. 1.232) –
『就八因缘中，哪一种因缘与知识相应时生起？』在具足行进之时，有三因缘善根在此刹那，为生起意生缘故自相依存，故称为善根之依因。于末刹那时，两因缘不善根于此刹那，为生起意生缘故自相依存，故称为不善根之依因。于续生刹那，三因缘未说之因缘于此刹那，为生起意生缘故自相依存，故称名色之依因亦为识之依因（名色依识，识依名色）。」（巴利文释义1.232）
Nikantikkhaṇe hetudvayapaccayāpi sugatipaṭisandhikassa kathaṃ dassitāti? Nayidaṃ maraṇāsannajavanasampayuttahetuyo sandhāya vuttaṃ, atha kho katakammassa taṃ kammaṃ ārabbha assādavasena pavattajavanasampayuttahetuyo sandhāya. Katūpacitampi hi kammaṃ taṇhāya assāditaṃ vipākābhinipphādane samatthanti. Keci pana ‘‘kammakaraṇakāle appahīnāvatthāya santāne anusayitahetuyo sandhāya nikantikkhaṇe dve hetuyoti vutta’’nti vadanti, taṃ na yujjati, tesaṃ sahajātapaccayattāyogato. Pubbānusevitaṃ puññaṃ vā apuññameva vā kammaṃ, kammanimittaṃ vā ālambitvā cittaṃ pavattatīti sambandho. Pubbānusevitanti pubbe āsevitaṃ. ‘‘Katattā upacitattā’’ti hi vuttaṃ. Taṇhāya anusevitabhāvaṃ sandhāya vā ‘‘pubbānusevita’’nti vuttaṃ. ‘‘Anupubbasevita’’ntipi pāṭhaṃ vadanti, paṭisandhivasena pubbe āsevitaṃ, pubbe dinnapaṭisandhikanti attho. Dinnapaṭisandhikampi pana aparajātīsu pavattivipākaṃ na nibbattetīti natthi. Puññāpuññaggahaṇena yathākammaṃ sugatiduggatipaṭisandhīnaṃ ārammaṇaṃ dasseti. Kammaṃ kammanimittaṃ vāti vā-saddena gatinimittaṃ saṅgaṇhāti. Tattha kammaṃ, gatinimittañca manodvāreyeva āpāthamāgacchati, kammanimittaṃ pana pañcadvārepi. Evañca katvā pañcadvāraggahitepi ārammaṇe paṭisandhi hoti. Apare pana gatinimittampi chadvāresu labbhatīti vaṇṇenti. Evañca katvā vuttaṃ saccasaṅkhepe –
当说末刹那时双因缘亦为善逝续生之因缘，如何证之？此非指临死之行进因缘，而是指某一业所引起，自根本激起生起此行进之因缘。有学者言，许多业行于果报中虽一时放下但余余染污因缘依然存在于末时二因缘，此论不合，因为末刹那依缘为自相依存。所谓先行，即由曾经习用的功过业或业因引起心之运行，业因依存其体心转动。由「生、熟」之义理言，此有「未曾使用」一说，即称「先未生使用」。末时续生即是之前后相续，「受赠续生」之意也。虽宿因并非出离果报，仍不停止其运行。功过积聚能显示善恶果报的去来往返。业因即业根，行进因即去处因，两者合称。此处业为根于心门而至，业因覆盖五根门。由此，连五门覆盖故，刹那间续生依止。后来有说法认为还有六处，谓非故文义。综之简言，「五门为续生接合处，若无业则两次续生不成。」（萨毗书173）
‘‘Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare’’ti. (Sa. sa. 173).
『接合处遍及五门，若无业则不成两次续生。』（萨毗书173）
Aṭṭhakathāyaṃ pana ‘‘gatinimittaṃ manodvāre āpāthamāgacchatī’’ti vuttattā, tadārammaṇāya ca pañcadvārikapaṭisandhiyā adassitattā, mūlaṭīkādīsu ca ‘‘kammabalena upaṭṭhāpitaṃ vaṇṇāyatanaṃ supinaṃ passantassa viya, dibbacakkhukassa viya ca manodvāre eva gocarabhāvaṃ gacchatī’’ti niyametvā vuttattā tesaṃ vacanaṃ na sampaṭicchanti ācariyā. Kammanimittañca panettha paccuppannaṃ pañcadvāre āpāthamāgacchantaṃ cutikālāsanne katakammassa ārammaṇasantāne uppannaṃ taṃsadisanti daṭṭhabbaṃ, itarathā tadeva paṭisandhiyā ārammaṇupaṭṭhāpakaṃ tadeva paṭisandhijanakaṃ bhaveyya, na ca paṭisandhiyā upacārabhūtāni viya, ‘‘etasmiṃ tayā pavattitabba’’nti paṭisandhiyā ārammaṇaṃ anuppadentāni viya ca pavattāni cutiāsannajavanāni paṭisandhijanakāni bhaveyyuṃ. ‘‘Katattā upacitattā’’ti hi vuttaṃ. Tadā ca paṭisandhiyā ekavīthiyaṃ viya pavattamānāni kathaṃ katūpacitāni siyuṃ, assādanabhūtāya taṇhāya aparāmaṭṭhāni kathaṃ paṭisandhinibbattakāni, na ca lokiyāni lokuttarāni viya samānavīthiphalāni hontīti. Taṃ viññāṇanti taṃ javanaviññāṇaṃ. Ekattanayena paṭisandhiviññāṇañca sandhāya vuttaṃ. Cutipaṭisandhitadāsannaviññāṇānañhi santativasena viññāṇanti upanītekattaṃ idha taṃ viññāṇanti adhippetaṃ.
然注疏中言及业因「由心门而至受感」，当因是业根激发续生缘，由于注疏体例不当未呈现「五门接合」之义，故师长们对此说法不合意。因业因于末刹那的心门来感时，乃为续生业起点产生之缘起。若不同于续生接合缘，则非续生触缘或续生因。所谓『善恶适合』者指此处。若此续生因得业因加持，携带此续，方成续生契机。若非，有续生因亦不可能产生。所谓「适合与不适合」是对此理之说明。业因在末刹那到心门由五门赴感而至。由此使得五门都成续生缘起，若有他续生因，也必出于诸处之中。故记述时对续生起因之五门覆盖阐明。此理简括为：「五门共为接合处，若无业则不成两次续生。」（萨毗书173）
Avijjāya paṭicchannādīnaveti anusayavasena pavattāya bhavataṇhāya, cittasampayuttāya vā avijjāya chāditadukkhādīnave. Tathābhūte pana kammādivisaye paṭisandhiviññāṇassa ārammaṇabhāvena uppattiṭṭhānabhūte. Taṇhāya appahīnattā eva purimuppannāya ca santatiyā tathāpariṇatattā paṭisandhiṭṭhānābhimukhaṃ viññāṇaṃ ninnapoṇapabbhāraṃ hutvā pavattatīti āha ‘‘taṇhā nametī’’ti. Sahajā pana saṅkhārāti cutiāsannajavanaviññāṇasahajātacetanā, sabbepi vā phassādayo. Khipantīti khipantā viya tasmiṃ visaye paṭisandhivasena viññāṇapatiṭṭhānassa hetubhāvena pavattanti. Tanti taṃ viññāṇaṃ. ‘‘Santativasā’’ti vadanto tadeva viññāṇaṃ sandhāvati saṃsarati, na aññanti imañca micchāvādaṃ paṭikkhipati. Sati hi nānattanaye santativasena ekattanayo hotīti.
无明隐蔽之苦，依染污潜流之缘生，心受覆盖如无明等苦。此为续生识生起之驻因缘，业事起始之根基。若渴爱减损，现行境界以往之心续及转变，无明依止续生识断舍轻安而行。如常常言「此即渴爱」。就本质论，渴爱即末时生起识与本自生起意相依，及生诸触等，称为自相依存行。迅速而言，即迅速依止于此处因缘而续生此识。故称此识为续生识。说「相续其境」，此识生生续续运行，不曲异异，否定此迷见。念乃相续之统一，具一紧密之心续。
§599
599.Ārammaṇādīhi…pe… pavattatīti ārammaṇanissayapaccayādīhi pavattati. Kathaṃ ? Āsannamaraṇassa hi kammabalena manodvāre upaṭṭhāpitaṃ avijjāya paṭicchannādīnavaṃ kammādivisayaṃ ārabbha manodvārāvajjanaṃ uppajjati, tato maraṇāsannavīthiyā vatthudubbalabhāvena mandappavattiyā cattāri, pañca vā javanāni pavattanti, tadanantaraṃ tadārammaṇe sati, asati vā bhavaṅgavisayamālambitvā cuticittaṃ uppajjati. Bhavaṅgānantarampi cuti hotīti vadanti. Cuticitte pana niruddhe tadeva āpāthagataṃ kammakammanimittādiṃ ārabbha anupacchinnakilesabalavanimittaṃ sahajātasaṅkhārehi kammādiārammaṇe khipiyamānaṃ orimatīrarukkhavinibandhaṃ rajjuṃ ālambitvā mātikātikkāmako viya purimañca nissayaṃ jahati, aparañca kammasamuṭṭhitaṃ nissayaṃ assādayamānaṃ vā anassādayamānaṃ vā ārammaṇādīhi paccayehi pavattati. Ettha ca orimatīraṃ viya purimabhavo daṭṭhabbo, tattha ṭhitarukkho viya purimabhave pavattamānakkhandhā, rajju viya kammādiārammaṇaṃ. Keci pana ‘‘rajju viya hadayavatthū’’ti vadanti, ‘‘rajju viya taṇhā’’tipi apare. Puriso viya viññāṇaṃ, tassa rajjuggahaṇaṃ viya taṇhāya ārammaṇābhimukhanamanaṃ, payogo viya khipanakasaṅkhārā, mātikā viya cuticittaṃ, paratīraṃ viya paraloko.
599. 由诸缘起转变等而生。何以故？临近死者，因业力而由心门被无明所覆蔽，起始于业之类境界的心门散乱，于是因临近死亡之路途中的身、心力弱，故以迟缓之行，发生四、五次运转，继而于彼缘起处持记，或不持记，以依止生灭流转之法而生死心。谓生死心，即在生死流转中亦为死心。然死心若被阻断，则缘起随之而来，如同无常束缚的藤蔓般缠绕绳索，断绝前依，如同欲望者舍弃先前依止，又重新依止业集所生之依止，或依止未依止者而起。此中，绳索如同前生，人当观察绳索如前世的存在，束缚之绳即业等缘起。有人言“如心藏的绳索”，也有人言“如贪欲的绳索”。人当如对心识，观心识由绳索般的执着及缘起之业所引，变易迅速，如织机，心识似绳索而常挂，彼方如彼方世间。
§600
600. Yathā puriso paratīre patiṭṭhahamāno paratīrarukkhavinibandhaṃ kiñci assādayamāno vā anassādayamāno vā kevalaṃ pathaviyaṃ sakabalappayogeheva patiṭṭhāti , evamidampi bhavantarattabhāvavinibandhahadayavatthusaṅkhātaṃ nissayaṃ pañcavokārabhave assādayamānaṃ vā catuvokārabhave anassādayamānaṃ vā kevalaṃ ārammaṇanissayasampayuttadhammeheva pavattatīti taṃ viññāṇaṃ nāpi idhāgataṃ imasmiṃyeva bhave nibbattattā. Kammādinti atītabhavanibbattakammādiṃ. Ādi-saddena khipanakasaṅkhārānaṃ, namanavasena pavattataṇhāya, kammādivisayāya ādīnavapaṭicchādikāya ca avijjāya, daḷhaggāhādikarānaṃ upādānādīnañca gahaṇaṃ daṭṭhabbaṃ. Tattha kammaṃ nāma upapajjavedanīyabhūtaṃ, aparāpariyavedanīyabhūtaṃ vā paṭisandhinibbattakakammaṃ. Khipanakasaṅkhārā nāma cutiāsannajavanasahajātasaṅkhārā, paṭisandhijanakakammasahagatasaṅkhārā vā, tato purimajavanasahagatasaṅkhārāti vā keci. Namanavasena pavattataṇhā nāma anusayāvatthāya pavattataṇhā. Esa nayo ādīnavapaṭicchādakaavijjāyapi. Kammādivisayā pubbe vuttāyeva. Daḷhaggāhakaraupādānā nāma maṇḍūkaṃ pannago viya upapattibhavassa daḷhaggahaṇavasena pavattā kāmupādānādayo.
600. 如同人在彼方世间立足，虽依止彼方的藤蔓绳索，且或依止或不依止，然此藤蔓绳索与生死内在现象凝聚之心所依止之所，若依止五蕴之一者，或非依止四蕴之一者，皆因缘起故发生，而该心识非现生世间识。所谓业，乃是往昔生灭之业力。由初声见业，迅速意识聚集，因无明所遮盖而生起贪欲及业之境界，及诸根本执着与把持等，应见其执取根本。此处业为能生起与继续往现生灭之业。迅速行乃生死临近运转之先行业，亦即再生之业随行行，亦或是从先前行转到新的行。所谓贪欲的无明生起于伏藏，亦为形成贪欲之机。根本执着，犹如蟾蜍或龙般，发挥因缘合起之业执念，如欲执取及诸根本执着。
§601-5
601-5. Saddapaṭighosādīnaṃ satipi paccayapaccayuppannabhāve santānabandho na pākaṭoti tesaṃ ekattanānattabhāvaṃ anāmasitvā anāgatamatītahetusamuppādameva dassento ‘‘ettha cā’’tiādimāha. Etthāti imasmiṃ cutipaṭisandhādhikāre. Paṭighosadīpamuddādīti ādi-saddena ādāsatalagatamukhanimittādīnaṃ gahaṇaṃ. Aññattha agantvāti saddādipaccayadesaṃ anupagantvā. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā saddādīnaṃ uppattipadesaṃ anupagantvā paṭighoso saddahetuko, padīpo padīpantarādihetuko, muddā lañchanahetuko, mukhanimittādikaṃ ādāsādiabhimukhādihetukaṃ hoti tato pubbe abhāvā, evamidampi paṭisandhiviññāṇaṃ na hetudesaṃ gantvā taṃhetukaṃ hoti tato pubbe abhāvā, tasmā na idaṃ hetudesato purimabhavato idhāgataṃ paṭighosādayo viya saddādidesato, nāpi tato hetuṃ vinā uppannaṃ saddādīhi vinā paṭighosādayo viyāti. Atha vā aññatra agantvāti pubbe paccayapadese sannihitā hutvā tato aññatra gantvā tappaccayā na honti uppattito pubbe abhāvā, nāpi saddādipaccayā na honti, evaṃ idampīti vuttanayena yojetabbaṃ. Santānabandhato natthīti santānappabandhato natthi ekatā santānekattepi aññasseva viññāṇassa pātubhavanato, nāpi nānatā apubbānaṃ apubbānaṃ uppādepi paṭhamuppannaṃ dhammaṃ vinā pacchimassa anuppajjanato, padīpassa viya nānatā na siyā. Khaṇikāpi hi padīpajālā santānekattaṃ upādāya sā evāti vuccati, attakiccañca sādheti. ‘‘Sati santānabandhe’’tiādinā santānabandhe ekantaṃ ekattāya ca nānattāya ca aggahetabbataṃ, gahaṇe ca dosaṃ dasseti. Idaṃ vuttaṃ hoti – santānabandhe sati yadi ekantena ekatā siyā, khīradadhīnampi anaññabhāvato, attatoyeva ca sayaṃ anuppajjanato khīrato dadhisambhūtaṃ na bhaveyya. Athāpi santānabandhe sati ekantaṃ nānatā bhaveyya, khīradadhīnampi nānattā, aññassa ca sāmibhāvamattena aparassa sāmibhāvāyogato khīrasāmi naro dadhisāmi na bhaveyya, na ca panevaṃ loke dissatīti.
601-5. 因声响、触感等众多因缘所生之业，彼此相续不显现相续之连续，不显现其连贯性，以观往来因果及过去现在因缘生起关系，以此证言“此则如是”等。此处指死后再生之识。声触诸缘之生起，谓因声响等初缘而生的熏习、标记及缘起。若未及往昔声音等因缘，彼声响不可作苦或乐之因。由前无此因，故非业因引生之声，但若缘别处，如此诸声所缘之境不相干，则无彼因果，声亦无彼因缘之因生。此或谓非暂时过来，而是前方诸因缘已在，若别离因处，从前因处而别去，亦无缘生。此理应记，于众多章节中被明示。谓因缘相续没，众识变化不同时生，或识不同处出现，不同识彼此生起时无同识连接，故无彼诸声之先起因遇彼增益，犹如灯火光之不同。若心中相续识完全一如一体，不现差异，牛乳与牛乳混合如一体，则牛乳不可形成新牛乳。若心识连续中存有差异，则牛乳不一同，且于他处有他之相续作用，此诸比喻说明于心识连续中差异之必然性。
§606
606.Tasmāti yasmā evaṃ lokavohāraparicchedo hoti, tasmā ekantaṃ ekatā, nānatāpi vā na ceva upagantabbā. Ekatte pana adhippete dhammato aggahetvā santānatova gahetabbaṃ, nānatte adhippete santānavasena aggahetvā dhammatova gahetabbanti adhippāyo. Tenāhu porāṇā –
606. 因此，世间行为分明，故不能全有单一整体，亦不全从差异而起。整体反而言，应以主要法则为统领，取整体为优先；差异亦复然，取差异为主要现象，以整体为次。此为概念上的统领与从属。古人因此说：
‘‘Diṭṭhasantānabandhasmiṃ , ekaññattavicāraṇe;
“于见的连续中，专注于一心无二，
Sabhāguppattiyekatta-maññattaṃ khaṇabhedato’’ti.
于分立中，则有一体微妙之不同”。
Ettha ca ekantaṃ ekatāpaṭisedhena ‘‘sayaṃkataṃ sukhadukkha’’nti imaṃ diṭṭhiṃ nivāreti, ekantaṃ nānatāpaṭisedhena ‘‘paraṃkataṃ sukhadukkha’’nti.
这里说，若是完全以单一的对立禁止来说，便能消除“自己所作的苦乐”这种见解；若是完全以多种对立禁止来看，则是“他人所作的苦乐”。
§607-9
607-9. Nanu na sundaraṃ, nanu siyāti vā sambandho. Asaṅkantipātubhāveti saṅkantipātubhāvarahite, asaṅkantivasena vā pātubhāve, asaṅkamitvāva pātubhāveti attho. Khandhābhisambhavāti abhisambhūtakkhandhā, atha vā abhisambhavati kammaṃ etesūti abhisambhavā, khandhā, evaṃ abhisambhavā kammādhiṭṭhānabhūtā khandhāti attho. Idha niruddhattāti phalādhiṭṭhānabhūtaṃ paralokaṃ agantvā idheva niruddhattā. Paratthāgamatoti paralokaṃ agamanato. Tassāti kammassa. Aññassāti yena taṃ kammaṃ kataṃ, tato aññassa. Aññatoti yaṃ taṃ kammaṃ nibbattaṃ, tato aññato. Etaṃ vidhānanti idhalokato paralokaṃ gantvā natthi, tattha ‘‘aññeva khandhā nibbattantī’’ti idaṃ sabbaṃ yathāvuttavidhānaṃ.
607-609。难道这不是美妙的，难道这不是相关联的吗？“无分别而生者受苦”，即没有分别而生的不善感受；“有分别而生者受苦”，即是有所分别而生的不善感受；“无联合就生不善感受”，就是无联合地生起不善感受。色蕴生起者，是指由行为所生起的色蕴，或色蕴生起行为，这就是生起的意思。这里“阻断”是指由果报所决定的，未到他方而在此断尽。“往彼方去”是指去他方生起。“从此”是指业。“他人”是指受该业感报的他者。“彼异”是指该业结果不同的他者。此说，是以此世观断彼方不存在，故才说“他色蕴生起”，此乃所有如实之规定。
§611-4
611-4. ‘‘Santāne…pe… sādhako’’ti saṅkhepato vuttamatthaṃ pakāsetuṃ ‘‘ekasmiṃ panā’’tiādi vuttaṃ. Ekasmiṃ santāneti yasmiṃ dhammapuñje kammaṃ nibbattaṃ, tasseva santāneti attho. Aññassātipi vā…pe… hoti. Tattha ekantaṃ ekattanānattānaṃ paṭisiddhattāti adhippāyo. Etassatthassāti hetuphalānaṃ atthato aññattepi teneva hetuphalabhāvena sambandhattā taṃ phalaṃ aññassa, aññatoti vā na vattabbanti etassa atthassa. Bījānanti ambamātuluṅgabījānaṃ. Abhisaṅkhāroti madhuādiparibhāvanaṃ. Madhuādināti madhucatumadhuraalattakarasādinā. Tassāti tassa paribhāvitabījassa. Paṭhamaṃ laddhapaccayoti madhurabhāvūpagamanato paṭhamameva laddhapaccayo. Kālantareti phalakāle. Evaṃ ñeyyamidampi cāti yathā etaṃ, evaṃ idampi ñātabbaṃ. Idaṃ vuttaṃ hoti – yathā hi ambabījādīsu madhunā, catumadhurena vā yojetvā ropitesu phalaraso madhuro hoti, mātuluṅgabīje ca alattakarasena rajitvā ropite ambilabhaṇḍo ratto hoti, na ca taṃ bījaṃ abhisaṅkharaṇaṃ vā phalaṭṭhānaṃ pāpuṇāti, evaṃ santepi kālantare phalaviseso na aññabījasantāne hoti, na ca aññasmiṃ bīje abhisaṅkhārapaccayato hoti, evameva ye idha loke nibbattakkhandhā, tesu nipphannaṃ kammaṃ vā paralokaṃ na gacchanti. Evampi kālantare vipākakkhandhā aññasmiṃ santāne na nibbattanti, na ca aññakammapaccayato hontīti.
611-614。“在这一连接中……成就者，”这是略说其意，故说“某一连接”。“某一连接”是指在某一法缠中业力生起，这里的连接是指此。“或他亦然”，即或他亦是如此。此中“单一对立”是指确定其专一不可二的主张。此意是说，因因果法间还存在差异，故说此果他异，彼果自己，故不应说“彼此皆同”。“种子”是指诸如芒果树种子等。“熏习”是指蜂蜜等之熏习。“蜂蜜等”是指如蜜、橘蜜、酸味、淡汁、浆汁等。其中“彼此”是彼种子所受熏习之味。“初得缘”是指因以蜜之特质为因而初得缘之果。时间差别是指果实成时。本义亦应如此，此义亦应知。譬如芒果树种子，由蜂蜜、四种甜味交织种植，果肉甘甜；青芒果浆汁带酸涩，果皮果柄因涩味带红；此种子不因熏习而具果实性质，亦不因果实之处而得受熏，诸如此类。此处世间所生色蕴，若是成熟业，则不赴彼方；故亦如是，成熟时之感果色蕴不在他连接中，亦非他业所决定。
Ettha hi abhisaṅkhataṃ bījaṃ viya kammaṃ vā satto, abhisaṅkhāro viya kammaṃ, bījassa aṅkurādippabandho viya sattassa paṭisandhiviññāṇādippabandho. Tatthuppannassa madhurarasassa ambilabhaṇḍe rattassa ca tasseva bījassa tato eva ca abhisaṅkhārato bhāvo viya kammakārakasseva sattassa tato eva ca abhisaṅkharaṇato bhāvo veditabbo.
这里说，如同已受熏种子一般，主体与所作业相似；熏习犹如业，种子的果芽等部位犹如主体的续识。已现甘甜芳香于芒果果肉间，红色于果篮，亦当理解为由熏习和业的作用而产生，业者当知此即是业作标志。
§615
615.Bālakāle…pe… phaladāyināti bālasarīre kataṃ vijjāpariyāpuṇanaṃ, sippasikkhanaṃ, osadhūpayogo ca na vuḍḍhasarīraṃ gacchati, atha ca tannimittaṃ vijjāpāṭavaṃ, sippajānanaṃ, anāmayatādi ca vuḍḍhasarīre honti, na ca tāni aññassa honti taṃsantatipariyāpanne eva sadise uppajjanato. Na ca yathā payuttena vijjāpariyāpuṇanādinā vinā tāni aññato honti tadabhāve abhāvato, evaṃ idhāpi santāne yaṃ phalaṃ, etaṃ nāññassa, na ca aññatoti yojetabbaṃ. Etena ca saṅkhārābhāve phalābhāvameva dasseti, na aññapaccayanivāraṇaṃ karoti.
615、关于少壮时……“果报给予者”是指少年时期以获得知识开悟、学习技能、使用药物等业力所致，非老年体得之；而由此获知技巧、掌握工艺、健康等，亦非由他者所得，而是连续感果自生出生。非因缺少知识开悟之联结，果报便不可得。由此可见，色蕴虽受业力生，而果报非他力所生，且不应视为他种因缘妨碍。
§616-8
616-8.Evaṃ santepīti asaṅkantipātubhāve. Tattha ca yathāvuttadosapariharaṇe sati siddhepīti attho. Vijjamānanti padīpassa vaṭṭikāsneho viya vijjamānaṃ aniruddhanti attho. Avijjamānanti vaṭṭadukkhābhāvassa arahato cuticittaṃ viya avijjamānaṃ niruddhanti attho. Tappavattikkhaṇeti kammassa pavattamānakkhaṇeyeva. Tenāha ‘‘saddhimeva ca hetunā’’ti. Avijjamānanti pavattikkhaṇato pubbe vijjamānataṃ asampattaṃ. Niruddhanti khaṇattayaṃ patvā niruddhaṃ. Tenāha –
616-618。因如此而成，谓无分别而生之苦感。此处因如实除罪之故，谓修成良善。所谓“出现”，好比茧中蝴蝶蜕出；“不出现”，好比蝴蝶被茧束缚未出。时间瞬间既现即灭，故说“仅以此因”。“不现”为与先出现状态不相称而未能成现。“阻断”是指时间性地止息，故说——
‘‘Pavattikkhaṇato pubbe, pacchā niccaphalaṃ siyā’’ti.
“从业起故，前方果乃后方常有。”
Pubbeti kammāyūhanato pubbe. Avijjamānatāsāmaññena hetaṃ vuttaṃ. Pacchāti vipākappavattito pacchā ca.
“前方”指因业而起之前。所谓无明者，由其常无知之故说此。所谓后方，是果报生起与后续之义。
§619-20
619-20.Kaṭattāpaccayoti kaṭattā eva paccayo, na vijjamānatāya avijjamānatāya vāti attho. Tenāha ‘‘kāmāvacarassa kusalassa kammassa katattā upacitattā vipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ uppannaṃ hotī’’tiādi (dha. sa. 431). Yadi evaṃ arahatā katakammampi kaṭattāpaccayo siyāti? Nayidamevaṃ. Yathā hi acchinnamūlasmiṃ rukkhe pupphitaṃ bījasamatthampi kusumaṃ mūle chinnamatte phaladāyakaṃ na hoti, evaṃ arahatopi kilesamūlassa abbocchinnakāle santāne pavattampi kammaṃ kilesamūlacchinnamatteyeva phaladāne asamatthabhāvaṃ āpannanti. Tenāhu porāṇā –
“业所依之条件”者，指业之本源，而非无知或无明也。因此说：“欲界行为善业，其业所依及果报，眼识因缘而生。”（律藏第431页）假使阿拉汉亦有业所依之条件乎？不然。正如树木若根断绝，则如同花种虽生，根断则不能结实，阿拉汉亦然，烦恼根断灭后，断灭时有继承（存续）之业，为烦恼根断故，不可能生果。故此古语说——
‘‘Bālajanajjhāruḷho ,
“幼稚愚昧如荆棘，
Jātiratho kammakilesacakkoyaṃ;
生死业乱烦恼轮转；
Kilesacakkavidhamano,
烦恼轮消灭者，…”
Na yāti kammekacakkepī’’ti.
此非谓单独从一业轮回。
Kaṭattā ce paccayo, niccaphaladāyako vibandhoti āha ‘‘pāṭibhogādika’’ntiādi. Pāṭibhogādikanti mūlabhāvūpagamanādikaṃ. Ādi-ggahaṇena ‘‘pacchā mūlaṃ dassāmī’’ti bhaṇḍaggahaṇaṃ, iṇaggahaṇañca saṅgaṇhāti. Ayaṃ panettha adhippāyo – pāṭibhogakiriyādīnaṃ vijjamānatā, avijjamānatā vā niyyātane, paṭibhaṇḍadāne, iṇadāne ca paccayo na hoti, atha kho karaṇamattaṃ, na ca taṃ niyyātanādīnaṃ niccameva paccayo hoti niyyātanādimhi kate paccayattābhāvato, evameva vipākuppādanepi kammassa vijjamānatā, avijjamānatā vā paccayo na hoti, atha kho karaṇamattameva, karaṇamatte ca sati vipakkavipākānaṃ paccayo na hotīti.
如从根本而言，若作因缘者则必导致常恒之果，故称为「消灭等」。所谓「消灭等」者，即根本性存在之起现等义。以取持初义者谓之「之后显根」，取集初义者谓之「集收」。此处主张者为：业之发生与不发生，无因缘于诸取持等；亦无因缘于诸取藏等。若然，则唯以行为本身为因，而于取持等法无因缘；因根本因缘缺失亦无因摘取之因。业果之生起亦复如是，发生与否亦无因缘；唯于行为缘本身，行为缘存已，亦不为业果生灭之因缘。
§621
621. Paramassa uttamassa atthassa pakāsanato paramatthappakāsano. Pītibuddhivivaḍḍhanoti pītiyā, ñāṇassa ca, pītisahagatassa vā ñāṇassa vivaḍḍhano.
第六二一讲。于至上最高义之说明，为达至究竟义之发示。所谓生喜增智者，即于欢喜与智慧，及含有欢喜之智能悉增进。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如此，在名为《阿毗达摩义显扬》的
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 《入阿毗达摩论注》中
Puññavipākapaccayaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 福业果报缘说明的注释结束。