6. Chaṭṭho paricchedo
6. Chaṭṭho paricchedo第六章
Ārammaṇavibhāganiddesavaṇṇanā所缘分类说明之注释
§291-3
291-3.Etesanti yathāvuttappabhedānaṃ. Nanu ca ‘‘cittaṃ cetasika’’ntiādinā cittādīniyeva uddiṭṭhānīti tāneva niddisitabbāni, ārammaṇaṃ pana appakataṃ, taṃ kasmā idha vuccatīti codanaṃ manasi karitvā āha ‘‘tena vinā natthi hi sambhavo’’ti. Yasmā ārammaṇena vinā cittasambhavo natthi, na hi anārammaṇaṃ cittaṃ nāma atthi, tasmā ‘‘tayidaṃ cittaṃ kaṃ ārabbha uppajjatī’’ti āsaṅkānivāraṇatthaṃ ito paraṃ ārammaṇaṃ dassayissāmīti attho . Katividhaṃ pana taṃ ārammaṇaṃ, kiṃ sarūpañcāti āha ‘‘rūpaṃ sadda’’ntiādi. Vacanatthaṃ pana nesaṃ sayameva vakkhati. Chaḷārammaṇakovidāti channaṃ ārammaṇānaṃ byākaraṇakusalā buddhādayo.
291-3. 前文已述诸分别。然由“心与心所”等说，仅应指出诸心等，而应舍弃所缘。是故于此反问“此处为何称为所缘？”起疑后，应答曰“无此，心无法产生。”彼因无所缘则无心，故欲断疑，须先示现更深层所缘。故言“此心由何所摄，缘起而生？”为除疑惑，今当进一步示现所缘。何种所缘？言“色声”等，谓即诸所缘。其语犹能自证。称“六所缘之能者”，谓洞明被遮所缘之智圣释论伽耶等大师。
Bhūteti cattāro mahābhūte. Upādāyāti nissāya. Catusamuṭṭhitoti kammādīhi catūhi paccayehi samuṭṭhito. Nidassitabbaṃ nidassanaṃ. Kiṃ taṃ? Daṭṭhabbabhāvo cakkhuviññāṇassa gocarabhāvo , saha nidassanenāti sanidassano. Paṭihaññati, paṭihanananti vā paṭigho, yena byāpārādivikārapaccayantarasahitesu cakkhādīnaṃ nissayesu vikāruppatti, so sayaṃ nissayavasena ca sampattānaṃ, asampattānañca paṭimukhabhāvo aññamaññapatanaṃ paṭighoti attho. Tattha sayaṃ sampattiṃ phoṭṭhabbassa nissayavasena sampatti gandharasaghānajivhākāyānaṃ. Itaresaṃ ubhayathāpi asampatti, tasmā idha asampattānaṃ paṭimukhabhāvo ‘‘paṭigho’’ti vuccati. Saha paṭighenāti sappaṭigho, sanidassano ca so sappaṭigho cāti sanidassanasappaṭigho. Etthāha – yassa daṭṭhabbabhāvo atthi, so sanidassano, cakkhuviññāṇagocarabhāvova daṭṭhabbabhāvo. Tassa ca rūpāyatanato anaññattā kathaṃ saha nidassanena sanidassanoti yujjatīti? Vuccate – anaññattepi tassa aññehi dhammehi rūpāyatanaṃ visesetuṃ aññaṃ viya katvā vuttaṃ ‘‘saha nidassanena sanidassana’’nti. Dhammasabhāvasāmaññena hi ekībhūtesu dhammesu yo nānattakaro viseso, so aññaṃ viya katvā upacārituṃ yutto. Evañhi atthavisesāvabodho hoti. Rūpārammaṇasaññitoti ayaṃ evarūpo vaṇṇo rūpārammaṇanti saññito. Idaṃ vuttaṃ hoti – cattāro mahābhūte upādāya te amuñcitvā pavattamāno kammasamuṭṭhāno cittasamuṭṭhāno utusamuṭṭhāno āhārasamuṭṭhāno ca nīlādivasena dissamāno indriyehi ghaṭṭento ca vaṇṇo rūpārammaṇaṃ nāmāti.
所谓诸元素即四大。依止即依赖。集起四因，即由业等四缘而集起。应当示现者，是何示现？谓视根识之所见所触，亦即与示现相应的显现。彼对治或抵触，或称为逆反，即由分别等变异缘触根等所致差异，是彼逆反行为。此处逆反者，指逆向相互对立。此中，自身的显现参照缘由，扰乱彼此，则谓逆反。若以自身显现反观眼耳等缘缘境界，则谓对立。此处如是诠释——凡有可视之所，即为显现；视识之所境也即可视。由色界无差别性，如何以示现合示现而成一体？答曰：色界与他法虽同一性，但因差异而得以显现，因此称“合示现”。诸法本质相同，若使差异表现，则符合理解，故谓合示现。这即是义理之差异知见。所谓色境所现感知者，是由此色所现之相态。此如是说——四大因依而生，及以蓝黑等色显现于根所知境中，刺激诸根，而名色境现。
§294-7
294-7. Cittañca utu ca cittotu, tehi sambhavati, te vā sambhavā paccayā imassāti cittotusambhavo. Saha viññattisamuṭṭhāpakaviññāṇena pavatto saddo saviññāṇakasaddo, saviññāṇakasaddo pana na kevalaṃ saviññāṇakasantānappavattova kucchisaddādivasena tassa utusamuṭṭhitassāpi sambhavato.
294-7. 心行及风行，与心共生发，或谓心与风之相生相依，即谓心与风相生。伴随识生起的声音，虽非唯凭识的连续产生，而是伴随风聚合而发之声，乃其生故。
Dharīyatīti kalāpaparamparāya sandhārīyati. Sūcanatoti attano vatthussa supākaṭakaraṇato. Gandho hi ‘‘idaṃ sugandhaṃ, idaṃ duggandha’’nti pakāseti, paṭicchannapupphaphalādīni ‘‘idamettha atthī’’ti pesuññaṃ karontaṃ viya hotīti.
持守者，指文化传统之传承保存。示现者，因自身事物明示。香气则“此为芳香，此为恶臭”明辩，藏覆之花果等亦以此喻，恰似明示于此。
Rasamānāti assādavasena tussamānā. Rasantīti asanti, anubhavantīti attho. Ettha ra-kāro padasandhikaro. Evañhi ‘‘rasamānā naṃ asantīti raso’’ti niruttinayo sundaro hoti. Itarathā ‘‘rasanti assādentī’’ti vuccamāne ‘‘rasamānā’’ti idaṃ niratthakameva siyā. Atha vā ‘‘rasamānā’’ti ito ra-kāraṃ, ‘‘rasantī’’ti ito sa-kārañca gahetvā ‘‘raso’’ti niruttinayo daṭṭhabbo.
味者，谓以味觉感受愉悦。尝味者，意为感受和体验。此处“味”字，因词缀连结而成。依此解析“尝味之意”逻辑则清鲜动听，若反之则无意味。换言之，味觉连缀于“味”字首尾音节而成，故“味”义成立。
§298
298.Phusīyatīti ghaṭṭīyati. Kiṃ taṃ phoṭṭhabbaṃ nāmāti āha ‘‘pathavītejavāyavo’’ti. Iminā dhātuttayameva kāyaviññāṇaviññeyyabhāvasaṅkhātaphoṭṭhabbaṃ nāma, na aññanti dasseti. Kasmā panettha āpodhātu na gahitā, nanu sītatā phusitvā gayhati, sā ca āpodhātu evāti? Saccaṃ gayhati, na pana āpodhātu, kiñcarahi tejodhātu eva. Mande hi uṇhabhāve sītavuddhi, na sītatā nāma koci guṇo atthi. Kevalaṃ pana uṇhabhāvassa mandatāya sītatābhimāno. Kathaṃ panetaṃ viññātabbanti ce? Sītavuddhiyā anavaṭṭhitabhāvato pārāpāre viya. Tathā hi ghammakāle ātape ṭhatvā chāyaṃ paviṭṭhānaṃ sītavuddhi hoti, tattheva pathavīgabbhato uṭṭhitānaṃ uṇhavuddhi ca. Kiñcarahi himapātasamayādīsu sītassa paripācakattadassanato ca tejodhātu eva sītatāti daṭṭhabbaṃ. Yadi ca sītatā āpodhātu siyā, ekasmiṃ kalāpe uṇhabhāvena saddhiṃ upalabbheyya dvinnaṃ dhātūnaṃ avinibbhogappavattito, na ca panevaṃ upalabbhati, tasmā ñāyati ‘‘na āpodhātu sītatā’’ti . Idaṃ catumahābhūtānaṃ avinibbhogavuttitaṃ icchantānaṃ uttaraṃ, anicchantānampi pana catunnaṃ mahābhūtānaṃ ekasmiṃ kalāpe kiccadassanena sabhāgavuttitāya sādhitāya idameva uttaraṃ. Keci pana ‘‘vāyodhātu sītatā’’ti vadanti, tesampi idameva uttaraṃ. Yadi vāyodhātu sītatā siyā, ekasmiṃ kalāpe uṇhabhāvena saddhiṃ upalabbheyya, na ca panevaṃ upalabbhati, tasmā viññāyati ‘‘na vāyodhātu sītatā’’ti. Ye pana vadanti ‘‘dravatā āpodhātu, sā ca phusitvā gayhatī’’ti, te vattabbā ‘‘dravabhāvopi nāma phusīyatīti idaṃ āyasmantānaṃ adhimānamattaṃ saṇṭhāne viyā’’ti. Vuttañhetaṃ porāṇehi –
298. 被触者，意谓所碰触。何谓此相？曰“地水风火四大”合成之所触。彼称地水火风四大为三质之生成体。此为由身心识法三界成的身触所表现的集成相。此处非指具体水元素，而指寒冷所生之相。寒冷无特性，纯为温度下降之表象，仅以温度降低视之。自冬季露地夕风寒冷生长，及地下潜热变冷等显现寒冷相态。由寒凉时节与冰雪等凝结表现，显形热质四大中寒冷相，此为地之特性非水。假如寒冷为水大，则在同一物质内水火相违相并，毋庸置疑不存在，故断言“寒冷非水大”。此即四大不混杂，而各有特性。有人云空气大含寒冷，亦同此理。不然即同一处呈水热二大不混合形态，显然不可，故断非此。亦有言曰“水为流动大，流动即被触”，此为尊者众多的主要现象复杂体证言。此说为古释论经典引录。
‘‘Dravabhāsahavuttīni , tīṇi bhūtāni samphusaṃ;
『流动、声音、触觉』三种元素凝合为『身』；
Dravataṃ samphusāmīti, lokoyamabhimaññati.
人们误以为这些元素的聚合即谓『身』；
‘‘Bhūte phusitvā saṇṭhānaṃ, manasā gayhate yathā;
心识触及元素时，如同心所运作的关系般；
Paccakkhato phusāmīti, ñātabbā dravatā tathā’’ti.
知此触及之理，便当认识此元素聚合之性。」
§299
299.Sabbaṃ nāmanti sabbaṃ cittacetasikanibbānasammataṃ nāmaṃ. Cittacetasikañhi ārammaṇaṃ pati namanato nāmaṃ. Nibbānaṃ pana cittacetasikassa attānaṃ pati nāmanato nāmaṃ. Rūpanti nipphannarūpaṃ. Kiṃ avisesenāti ce, noti āha ‘‘hitvā rūpādipañcaka’’nti. Lakkhaṇānīti aniccādilakkhaṇāni. Paññattīti nāmupādāyavasena duvidhā paññatti.
一切以名称称呼，皆依心识所感之对象名之。心识所缘者，谓为名称。涅槃则是心识之自相名之。色者谓具体色相。若问何以为无别，言『舍五取诸色等』也。标识即无常等标记。所构概念为依名称所造，有二种类型。
§300
300. Imāni pana chabbidhāni ārammaṇāni sabbāni sabbattha labbhanti, udāhu katthaci kānicīti āha ‘‘chaḷārammaṇānī’’tiādi. Tīṇi rūpeti rūpāvacarabhūmiyaṃ rūpasaddadhammavasena tīṇi ārammaṇāni labbhanti. Ghānādittayassa pana tattha abhāvato gandhārammaṇādīni dhammārammaṇato visuṃ na labbhanti. Arūpabhave pana sabbaso rūpānaṃ abhāvato ekaṃ dhammārammaṇameva labbhati, na aññanti āha ‘‘arūpe dhammārammaṇamekaka’’nti . Nanu ca arūpabhavato cavitvā kāmabhave nibbattantānaṃ arūpabhaveyeva gatinimittavasena rūpārammaṇaṃ upaṭṭhātīti? Saccaṃ upaṭṭhāti, taṃ pana kāmabhaveyeva ārammaṇaṃ. Upapajjitabbabhavasmiñhi vaṇṇo gatinimittavasena upaṭṭhāti.
这诸六种对象无一不处处可得。如某处有曰『六缘』等。三色则指物质形态、属色界、色法等三种对象。因无臭味等，处于无色界者，不具感官缘识故感物对象为心法。无色界中身物无故，惟存一心法感官对象，故曰『无色界独有心法缘』。然离无色界转生欲界者，亦有色缘辅助故实际缘是欲界色法。是则真实辅拂者，惟在欲界也。于受生处，以色相为转生缘起。
§301-2
301-2. Evaṃ cha ārammaṇāni sarūpato, pavattippabhedato ca dassetvā idāni tesu abhayagirivāsīnaṃ kiñci vippaṭipattiṃ dassetvā taṃ paṭikkhipituṃ ‘‘khaṇavatthuparittattā’’tiādi vuttaṃ. Tattha khaṇavatthuparittattāti khaṇassa ceva vatthuno ca parittattā. Ye rūpādayoti sambandho. Yesanti yesaṃ ācariyānaṃ laddhi. Yesanti vā dhammārammaṇena saha sambandhībhāvato, vuttaṃ vavatthāpakattā ca. Te hi dhammārammaṇaṃ vavatthāpento attanā saha taṃ sambandhenti, tasmā dhammārammaṇena saha sambandhībhāvāpekkhāya ‘‘yesa’’nti sāmivacananti. Iminā pana idaṃ vuttaṃ hoti – ye rūpādayo pañca ārammaṇā santattaayoguḷe patitajalabindu viya parittakkhaṇikā, dibbacakkhunā asakkuṇeyyaggahaṇā paramāṇu viya parittavatthukā, tato ca sakasakaviññāṇānaṃ āpāthaṃ na gacchanti, kevalaṃ pana manoviññāṇasseva gocarā, te dhammārammaṇaṃ nāmāti yesaṃ laddhi, te yesaṃ vā dhammārammaṇaṃ nāmāti. Eteneva ca atītānāgatabhāvena atidūraaccāsannabhāvena, kuṭṭādiantaritābhāvena ca āpāthaṃ anāgacchantānampi rūpādīnaṃ saṅgaho kato hotīti. Evaṃladdhikā pana te –
301-2. 如是，既说明这（五种）对象各自形态确然，且于现行分别阐明，现于此无畏山众（即佛弟子）中显示若有任何违犯，便驳斥之，谓其因短暂与狭小之处所限。所谓“短暂与狭小之处所限”，意谓既有短促之时段（短暂），亦有狭小之空间（狭小之处）。所谓“五种形态”，即指其相应联系。所谓“是者”，谓是那些为老师所授受者；亦谓是与法对象相应而联系者，此已被称为“叙述体裁”者也。彼等即自为法对象的叙述者，同时与其相连结，因此因期待与法对象相联系，故以“是者”作共称。由此，对过去未来状态，以及与极远或近距离相应，亦或受限于涂染等中断状态，不到达彼处的众生，虽未止息于形体诸法，但其不与六识合练所感之境相接触，唯独心识所及，彼即称为法对象所指的“是者”，即为“是者”之名。如此，即于过去未来之现象，虽极远或近，也包括被涂染蒙蔽之境界内不接触者，皆集成于形等法之中。诸如此类，彼等获得的即是——
‘‘Imesaṃ kho, āvuso, pañcannaṃ indriyānaṃ nānāvisayānaṃ nānāgocarānaṃ na aññamaññassa gocaravisayaṃ paccanubhontānaṃ mano paṭissaraṇaṃ, mano ca nesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotī’’ti (ma. ni. 1.455) –
「诸位善友，此五根之诸多境界，各有不同所缘，而相互不体验他方所缘境界，唯独心根退避，其心却不体验彼他方境界。」（中部尼柯耶1.455）
Idaṃ suttaṃ āharitvā paṭikkhipitabbāti dassento āha ‘‘te paṭikkhipitabbāvā’’tiādi. Tattha paṭikkhipitabbāvāti na anuvattitabbā. Aññamañña…pe… bhontānanti cakkhundriyaṃ sotindriyassa gocaraṃ na paccanubhoti, tathā ‘‘sotindriyaṃ cakkhundriyassā’’tiādinā aññamaññassa ārammaṇaṃ neva paccanubhontānaṃ nānubhavantānaṃ na gaṇhantānaṃ. Tesanti tesaṃ pañcannaṃ indriyānaṃ.
闻此经已，欲加驳正者说：“彼当驳正者”，此中所谓驳正者非谓相互跟从。所谓互不体验，谓五根之中，眼根感境不经验彼方境，如‘耳根与眼根’等，非互阅其对象，亦非互为体验，故称为互不体验者。这里所说的是五根众者也。
§303
303. Tañca gocaraṃ mano paccanubhotīti sambandho. Taṃ rūpādipañcavidhaṃ ārammaṇaṃ ca-saddena dhammārammaṇañca mano paccanubhoti, cittaṃ ārammaṇaṃ karotīti attho. Ayaṃ panettha adhippāyo – yadi cakkhādīnamāpāthagatāni vinā avasesā dhammārammaṇā honti, tadā taṃvisayaṃ cittaṃ pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhontaṃ nāma na hoti, attanoyeva pana visayaṃ paccanubhontaṃ nāma hoti. Evañca sati manova tesaṃ gocaravisayaṃ paccanubhotīti dupparihāriyaṃ bhaveyya, na ca taṃ suttavacanaṃ sakkā atikkametuṃ, tasmā vuttanayena cakkhādīnaṃ anāpāthagatāpi manogocarā rūpādayo rūpādiārammaṇāneva honti, na dhammārammaṇāti. Yadi rūpārammaṇaṃ cittaṃ attano visayaṃ nānubhoti, paravisayameva anubhoti, kathaṃ dassanādikiccaṃ na karoti? Taṃtaṃkiccānaṃ nissayabhūtassa vatthuno anissitattā. Kathañcarahi pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhoti nāma? Dassanādikiccassa akaraṇepi cakkhuviññāṇādīhi diṭṭhādiākārasseva gahaṇato pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhoti nāma. Yadi hi cakkhuviññāṇādīhi diṭṭhādiākāraṃ na gaṇhāti, rūpādīnaṃ nīlattādivasena jānanaṃ manoviññāṇameva karoti, na pañcaviññāṇānīti tathā jānanameva na hoti. Tassa pana atthitāyevetaṃ viññātabbaṃ – anāpāthagatarūpādārammaṇaṃ cittaṃ attano visayaṃ na paccanubhoti nāma. Atha kho pañcindriyānaṃ visayameva paccanubhotīti. Atha siyā, na mayaṃ cittassa pañcindriyavisayānubhavanaṃ paṭikkhipāma, tassa pana anubhavanaṃ dassanādikiccavirahena dhammārammaṇavasenevāti ce? Tampi na, sutte tathā āgataṭṭhānassa abhāvato. Yadi hi cittaṃ dassanādikiccavirahena pañcindriyavisayaṃ dhammārammaṇavaseneva paccanubhoti, pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhavamānā manodhātumanoviññāṇadhātupi dhammārammaṇāyeva siyā, evañca sati ‘‘dhammāyatanaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti paṭṭhāne vattabbaṃ siyā, tathā pana avatvā –
303. 五根所缘，谓心亦感受之。所谓心感五类形体等法对象，亦即心作诸法之对治，故曰此意。此处立意为：若无诸眼等根所缘境界而存诸法对象，则心所感境界乃非五根对应境界，然是心本身所感所缘境界。如此，若心亦感五根所缘境界，则构成不易处境，且此理不可逾越。故经文显示，即使诸眼等根无所缘，心所缘形体诸法，亦属心所感，而非法对象。若心不感形体对象，专为他方境界所感，如何导致见闻等因缘之所作？此为诸法依赖所缘而生，有赖无赖之理。更且若是五根感境，何以于见闻等因缘虽未举动，依眼识等执持见之形状而感五识境？若眼识等不感视形，则仅心识以色如青蓝等区别，非五识整体知识，此为不成立。故须知，即使未览色体对象，心所缘境界亦非属自身所缘。然五根缘境亦应得受。若非如是，吾等不应驳正心所对五根境界感受。然经中无此成立。若心感受是以见闻因缘为准，仅为法对象而现，则心与识根同依五法故亦应具此法对象，于念起观点说：“法境由心根识根等合缘生”，却又推翻之，谓不可资赖。经文有云——
‘‘Rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti (paṭṭhā. 1.1.2),
「形界、声界、香界、味界、触界，乃以心根及随心根者，诸法缘故而成相。」（识论第1章第1节第2句）
‘‘Rūpāyatanaṃ…pe… dhammāyatanaṃ manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti ca (paṭṭhā. 1.1.2) –
「形界……如前，法界乃由心识所依，诸缘合力而成相。」（识论第1章第1节第2句）
Vuttattā pañcindriyānaṃ visayaṃ paccanubhontī manodhātumanoviññāṇadhātu taṃpañcindriyānaṃ visayavasena paccanubhoti, na dhammāyatanavasenāti niṭṭhamettha gantabbaṃ.
据所说，五根的境界由心根和识界等诸根所共同体验，故五根作为感官的境界而被体验，但并非作为法界而被体验，至此应当止于此。
§304-5
304-5. Evaṃ ekenākārena paṭikkhepavidhiṃ dassetvā puna aparenapi kāraṇena dassento āha ‘‘dibbacakkhādī’’tiādi. Ādi-ggahaṇena dibbasotañāṇaggahaṇaṃ. Itipi na yujjatīti na kevalaṃ pubbe vutteneva kāraṇena, atha kho imināpi kāraṇena na yujjatīti vuttaṃ hoti. Yadipi cakkhādīnaṃ anāpāthagatarūpādīni dhammārammaṇā nāma honti, tadā dibbacakkhādīni rūpādiārammaṇāni na siyuṃ tesaṃ pasādavisayānaṃ rūpasaddānaṃ pariggaṇhanato, evañca sati suttesu dibbacakkhudibbasotānaṃ dhammārammaṇatāva vattabbā, na rūpādiārammaṇatā, vuttā ca sā, tasmā cakkhādīnaṃ avisayā rūpādayo rūpādārammaṇāneva, na dhammārammaṇāti. Teneva ca dhammasaṅgahepi –
304-5. 如此以一因缘显示断除之法，复又由别因缘示曰“天眼等”。“天眼等”之名起于始缘，此始缘为天耳识的起缘。故非仅凭前述因缘相应，亦不能凭此因缘相应。虽言眼等诸识之无行为性境界为法境，然天眼等诸识非为色等境界，非为净信所缘之色声等境界。因此于诸经典，天眼天耳等识当称为法境，而非色等境界，故称眼等诸识非以境为色等，乃缘法境存在。以此义理归纳曰——
‘‘Yasmiṃ samaye kāmāvacaraṃ kusalaṃ cittaṃ uppannaṃ hoti somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ rūpārammaṇaṃ vā saddārammaṇaṃ vā gandhārammaṇaṃ vā rasārammaṇaṃ vā phoṭṭhabbārammaṇaṃ vā dhammārammaṇaṃ vā, yaṃ yaṃ vā panārabbha, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hotī’’ti (dha. sa. 1) –
“于何时有欲界善心生起，具足喜悦，具足智解，能缘色境，缘声境，缘香境，缘味境，缘触境，缘法境，从其所缘生触现，心不动摇”如是说（达磨萨11章1节）。
Vuttaṃ. Kiñca anāpāthagatānaṃ dhammārammaṇatte sabbaññutaññāṇaṃ rūpādiārammaṇaṃ na hotīti āpajjatīti. Evaṃ satīti yadi kadāci rūpādiārammaṇaṃ hutvā kadāci dhammārammaṇaṃ hoti, kadāci dhammārammaṇaṃ hutvā kadāci rūpādiārammaṇaṃ hoti, tadā tesaṃ rūpādiārammaṇānaṃ niyamopi kathaṃ bhave ‘‘idaṃ rūpādiārammaṇaṃ, idaṃ dhammārammaṇa’’nti niyamo na bhaveyya, ārammaṇasaṅkaro bhaveyyāti attho.
如是已说。且缘无行为境界，通晓诸识非色等境界之法境存在。故此缘而能生灭，若有时缘色等境界，有时缘法境，有时缘法境，有时缘色等境界，则其缘色等境界之法则不应有‘‘此为色等境界，此为法境’’之别，唯应存缘起之条件作用。
§306
306. Evaṃ chabbidhaṃ ārammaṇaṃ dassetvā idānissa anantarabhedaṃ parittārammaṇādittikavasena dassento āha ‘‘sabbaṃ ārammaṇa’’ntiādi. Chabbidhaṃ parittattikādikaṃ taṃ etaṃ sabbaṃ ārammaṇanti sambandho. Parittattikādīnanti parittārammaṇattikādīnaṃ. Parittārammaṇattiko hi idha ‘‘parittattiko’’ti vutto majjhapadalopavasena. Ādi-ggahaṇena maggārammaṇattiko atītārammaṇattiko ajjhattārammaṇattikoti imesaṃ tiṇṇaṃ tikānaṃ saṅgaho. Tattha ‘‘parittārammaṇā dhammā, mahaggatārammaṇā dhammā, appamāṇārammaṇā dhammā’’ti evamāgato parittārammaṇattiko. Ādipadavasena ‘‘maggārammaṇā dhammā, maggahetukā dhammā, maggādhipatino dhammā’’ti evamāgato maggārammaṇattiko. ‘‘Atītārammaṇā dhammā, anāgatārammaṇā dhammā, paccuppannārammaṇā dhammā’’ti evamāgato atītārammaṇattiko. ‘‘Ajjhattārammaṇā dhammā, bahiddhārammaṇā dhammā, ajjhattabahiddhārammaṇā dhammā’’ti evamāgato ajjhattārammaṇattikoti veditabbaṃ.
306. 如此示六种所缘，续乃显现无间断之别，谓为包容、续转、先发三种所缘。此谓包容所缘者，总称为诸所缘。续转所缘者即诸续转所缘。所谓续转，即续转所缘，以中足废除而称。始缘者谓道所缘，中过去所缘，未来所缘以及现在所缘。包容所缘中有‘‘包容之法、殊胜包容之法、无量包容之法’’。始缘所缘谓‘‘道所缘、道之因缘、道之主宰’’。过去所缘谓‘‘过去所缘、未来所缘、现前所缘’’。现在所缘谓‘‘内在所缘、外在所缘、内外共缘’’，此为三种所缘之集相，应知之。
§307-9
307-9.Kriyāhetudvayanti ahetukakiriyadvayaṃ hasituppādamanodhātu itarassa mahaggatādiārammaṇatāvasenāpi vakkhamānattā. ‘‘Iṭṭhādibhedā’’tiādi parittārammaṇabhāvavibhāvanaṃ. Iṭṭhādibhedāti iṭṭhaiṭṭhamajjhattaaniṭṭhaaniṭṭhamajjhattabhedā. Paṭipāṭiyāti ‘‘rūpaṃ cakkhuviññāṇassa, saddo sotaviññāṇassā’’tiādinā anukkamato. Rūpādi…pe… ttayassa tūti kiriyāmanodhātuyā ceva kusalākusalavipākavibhāgavasena dvinnaṃ manodhātūnañca sabbaṃ rūpādipañcakagocaraṃ . Tā hi hadayavatthuṃ nissāya cakkhuviññāṇādīnaṃ purimapacchimā hutvā niyatā rūpādīneva ārabbha pavattanti.
307-9. 作缘因缘谓无因缘与有因缘之作作用。心根之生起与诸大境界等作缘之善恶变化分类中，称为“欲类之区别等”，谓分别好等，中等，坏等不同种类的缘。行法者谓色为眼识之所缘，声为耳识所缘等类推。色等一切五境界，均缘于二种心根，遍于眼等五根所共感。此众皆依心府，心识等前后相续，从而规定由色等五根起始运作。
§311
311.Kāmadhātuyanti kāmabhave. Tattha hi nesaṃ sabbesaṃ vatthārammaṇāni upalabbhanti. Cattārīti tesveva kiriyāmanodhātu, kusalavipākacakkhusotaviññāṇāni, tathā sampaṭicchananti imāni cattāri cittāni. Sesāni pana vatthārammaṇābhāvena tattha nuppajjanti. Neva kiñcīti vatthārammaṇānaṃ sabbaso abhāvato etesu kiñci na jāyati.
311. 欲界现行于欲有漏。于此一切诸法所依缘处悉得现前。所谓四者，即此三界行法所生之境；与善恶业果之眼识、耳识、意识等，如是合称四种心。余者因所缘境未现遂此不生。因诸缘处悉无之故，此中无有生起。
§312-3
312-3.‘‘Mahāpākāna’’ntiādi paṭhamaparicchede vuttatthameva. Paṭuppannāti paccuppannā.
312-3. “大熟”之说，唯承第一分所记教义。所谓“现起”者，过去已显，今又现起。
§314
314. Evaṃ parittārammaṇe dassetvā idāni mahaggatārammaṇe appamāṇārammaṇe ca dassetuṃ ‘‘dutiyāruppacittañcā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dutiyāruppacittaṃ paṭhamāruppārammaṇato, catutthāruppaṃ tatiyāruppārammaṇato mahaggatārammaṇaṃ. Chabbidhanti kusalavipākakiriyāvasena paccekaṃ tividhatāya chappakāraṃ.
314. 如此所缘境显现已，如今于大境、无量大境亦应显现，故云“第二无色心”等次第说。此中第二无色心起于第一无色境所依，第四无色心起于第三无色境所依，而大境即为无量大境。六为称谓，依善恶业果及行法分作三类共六重。
§316-20
316-20. Ñāṇaṃ parihīnaṃ etesaṃ, ñāṇato parihīnāti vā ñāṇahīnā. Parittārammaṇā…pe… honti teti aṭṭha ñāṇavippayuttacittuppādā sekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ kadāci nirussukkabhāvena ādarākaraṇavasena akammaññasarīratāaññavihitatāhi vā asakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanādīsu atipaguṇavipassanāya ca kāmāvacaradhamme ārabbha pavattikāle parittārammaṇā. Atipaguṇānaṃ paṭhamajjhānādīnaṃ paccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇā. Kasiṇanimittādipaññattipaccavekkhaṇakāle parittārammaṇādivasena navattabbā. Akusalesu cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā catupaññāsakāmāvacaradhammānaṃ, rūpassa ca ‘‘attā satto’’ti parāmasanaassādanābhinandanakāle parittārammaṇā. Tenevākārena sattavīsatimahaggatadhamme ārabbha pavattakāle mahaggatārammaṇā. Paṇṇattidhamme ārabbha pavattanakāle siyā navattabbā parittārammaṇādivasena. Diṭṭhivippayuttāni teyeva dhamme ārabbha vinā parāmāsena assādanābhinandanavasena pavattiyaṃ, paṭighasampayuttāni domanassavasena pavattiyaṃ, vicikicchāsampayuttaṃ dveḷhakabhāvena, uddhaccasahagataṃ vikkhipanavasena, avūpasamavasena ca pavattiyaṃ parittamahaggatanavattabbārammaṇāti veditabbā. Kriyatopi ca tathāti kiriyacittatopi ñāṇasampayuttā cattāroti attho. Kriyāvoṭṭhabbananti sarūpakathanametaṃ, na pana kusalākusalavipākavoṭṭhabbanassa vijjamānattā.
316-20. 此中无智者，或为智慧低下者。所谓所缘境有八，为净修、凡夫、断流阿含者所异手所生之心起，比库、外道、萨迦、露越等各阶位及未修习众妙观察时之超绝特质，缘欲法尚存而心发转之时生所缘境。初禅诸境观察时应起大境。因于所知境所起新境观察时应由所缘境等更新，三界及禅定类别境，为初禅时所缘之境。恶心有四，即与见相应心起，属五十欲行法中；对色“我即存在”之妄想，怀放纵心起，称为所缘境。如此以七十二大境起，初禅诸境应由大境更新。于分别所知境开始时，由此大境起；于分类境开始时，应由所缘境等新生。非善境中，四种与见相应之心起，是五十欲行法中；于色法有“我是自性”之谤，尊重时产生所缘境。由此起七十二大境，大境起始时应以大境更新。归纳明了故，执行心亦智慧相应之四，即此意。所谓行法显现，仅指形体受，非善恶业之显现。
Tividho hoti gocaroti parittamahaggataappamāṇavasena tividhopi gocaro hoti. Kathaṃ? Kusalakiriyāvasena aṭṭha ñāṇasampayuttacittuppādā sekhaputhujjanakhīṇāsavānaṃ sakkaccadānapaccavekkhaṇadhammassavanavipassanādīsu kāmāvacaradhamme ārabbha pavattakāle kāmāvacarārammaṇikaabhiññāya parikammānulomakāle ca parittārammaṇā. Paṭhamajjhānādipaccavekkhaṇakāle mahaggatārammaṇajhānādīnaṃ parikammakāle mahaggatadhamme ārabbha sammasanakāle ca mahaggatārammaṇā honti. Yathālābhaṃ gotrabhuvodānakāle pana lokuttaraṃ dhammaṃ paccavekkhaṇakāle ca nibbānārammaṇābhiññāya parikammakāle ca appamāṇārammaṇā. Paṇṇattipaccavekkhaṇakāle paṇṇattārammaṇikajhānābhiññānaṃ parikammakāle ca navattabbā. Abhiññādvayassa parittādiārammaṇataṃ sattarasamaparicchede vakkhati. Kiriyāvoṭṭhabbanampi yathāvuttadhammānaṃ taṃtaṃārammaṇe pavattamānānaṃ purecaraṃ hutvā taṃ tadeva āvajjantaṃ pavattatīti parittādiārammaṇaṃ. Pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ parittārammaṇameva.
三种而有境界出现，依大小境而分别有三重境界与所缘境。如何解说？依善行法，共有八种智慧相应心起，为净修、凡夫、断流阿含者偶尔于业果观察等察闻，缘欲行为法初发心起时，以欲行为境而现境界；于初禅观察及所习等发心时，依大境而现大境；于大禅观察及所习时，因大禅境起动而现大境；如当得亲属借助时，乃至于出世间法观察及涅槃所现境，依无量小境而现无量境；于分类观察及无量境观察时亦应生成新境界。关于双明等初禅等七十二大境处，论述于七分中有。行法显现，依前述法依次放行，前者之境引出次境，次境依次现起，于是由五门以此顺序显现，此即三种大境与所缘境。
Vuttāvasesānīti yathāvuttehi avasiṭṭhāni pannarasa rūpāvacarāni paṭhamatatiyāni, cha arūpāvacarakusalavipākakiriyacittānīti ekavīsati cittāni. Navattabbārammaṇānīti parittādivasena navattabbassa kasiṇādinimittasattapaññattiākāsaviññāṇābhāvassa ārammaṇakaraṇato navattabbārammaṇāni.
所谓结集末座者，是指如所说相续之十五色行，二十三无色善行果业及行法心共二十一心。所谓新现境者，依所缘境缘次类别及卡西那等七十五种识无界处等所缘而现的新境界。
Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ. · 有限所缘三法组结束。
§321-2
321-2. Evaṃ parittārammaṇattikavasena visayīvibhāgaṃ dassetvā idāni yasmā appamāṇārammaṇaniddeseneva maggārammaṇattikasaṅgahitopi visayīvibhāgo niddiṭṭho hoti, tasmā taṃ pahāya atītārammaṇattikavasena dassetuṃ ‘‘dutiyāruppacittañcā’’tiādi vuttaṃ. Tattha dutiyāruppacittaṃ atītassa paṭhamāruppaviññāṇassa ārammaṇakaraṇato, catutthāruppaṃ tatiyāruppassa ārammaṇakaraṇato ekantaatītārammaṇaṃ. Paccuppannāva gocarāti rūpādimhi dharamāneyeva pañcadvārikacittānaṃ uppajjanato. Anāgatārammaṇaṃ pana niyataṃ kiñci natthi anāgataṃsañāṇassapi pañcamajjhānato abhinnattā.
321-2. 如此，以避难之缘，示现各境界之分别。现在，因为在对无量境界的示现指示中，即使聚合诸境界的缘，也显示出分别。故舍弃此，按过去境界之缘加以示现，故言『次别念亦复如此』等。此处，第二别念乃先前第一别根识之缘境，第四分别乃第三别根识之缘境，故独属过去境界。所谓现行境界，是指于色等五门中所安住的心所生起而持。未来境界则无一定，未来识所知亦无于中有第五禅之相应性。
§324-6
324-6.Siyā…pe… nāgatagocarāti aṭṭha tāva mahāvipākā devamanussānaṃ paṭisandhiggahaṇakāle kammaṃ vā kammanimittaṃ vā ārabbha pavattiyaṃ atītārammaṇā. Bhavaṅgacutikālepi eseva nayo. Gatinimittaṃ pana kadāci kammanimittañca ārabbha paṭisandhiggahaṇakāle, tadanantaraṃ bhavaṅgakāle ca paccuppannārammaṇā, tathā pañcadvāre tadārammaṇavasena pavattiyaṃ. Manodvāre pana atītānāgatapaccuppannārammaṇānaṃ javanānaṃ ārammaṇaṃ gahetvā pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇā. Kusalākusalavipākāhetukaupekkhāsahagatamanoviññāṇadhātudvayepi eseva nayo. Kevalañhi tā yathākkamaṃ manussesu jaccandhādīnaṃ, apāyesu ca sabbesaṃ paṭisandhi honti. Pañcadvāre ca santīraṇakāle paccuppannārammaṇāva hontīti ayametesaṃ viseso. Somanassasahagatā pana pañcadvāre santīraṇavasena, tadārammaṇavasena ca pavattikāle paccuppannārammaṇā, manodvāre ca tadārammaṇakāle atītānāgatapaccuppannārammaṇāti veditabbā. Hasituppādacittaṃ pana khīṇāsavānaṃ pañcadvāre haṭṭhapahaṭṭhākāraṃ kurumānānaṃ paccuppannārammaṇaṃ hoti, manodvāre atītādibhede dhamme ārabbha hasituppādavasena pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannārammaṇaṃ. ‘‘Kusalākusalā’’tiādīsu kusalesu tāva cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā sekhaputhujjanānaṃ, atītādibhedāni khandhadhātuāyatanāni sammasanakāle, paccavekkhaṇakāle, atītādiārammaṇikaabhiññānaṃ parikammakāle ca atītānāgatapaccuppannārammaṇā. Paññattinibbānapaccavekkhaṇakāle, gotrabhuvodānakāle, paññattinibbānārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle ca navattabbārammaṇā. Paññattinibbānāni hi idha atītādikālavasena navattabbānīti tadārammaṇāni atītārammaṇādivasena navattabbāni. Tenāha ‘‘santapaññattikālepī’’ti, yathāsambhavaṃ santassa nibbānassa, paññattiyā ca ārammaṇakaraṇakāleti attho. Potthakesu pana ‘‘sante paññattikālesū’’ti likhanti, so apāṭho. Tassa pana apāṭhabhāvaṃ ajānantā atthahānimpi asallakkhetvā vacanavipallāsavasena paññattikālasmiṃ satīti atthaṃ likhanti. Ñāṇavippayuttānipi vuttanayeneva veditabbāni. Kevalañhi tesaṃ maggaphalanibbānapaccavekkhaṇāni natthi. Ñāṇavirahena lokuttaradhammārammaṇe asamatthabhāvatoti ayameva viseso.
324-6. 或许可说……现行境界，谓为八大果报天、人再生之时，根据所作之业或业缘果而发起的过去境界。即便在心流断灭时，亦然。至于趣向缘，有时于业缘果始发动之前，即复次痕时及心流时，皆为现行境界；亦如五门时时起之境界变化。意门则捕取过去、未来和现行境界三者的相因缘，并为其发起根本。此乃有善恶果报因缘之等无分别心识所聚合之法。唯此法，正如人中盲目者于生灭之诸处，皆有再生。过去，未来，现行之五门境界于通达之时为现行境界，此为彼等的特别所在。于五门当愉快心起时、境界刚现之时，乃为现行境界，其于意门之现行境界即为过去、未来及现行境界。关于生起喜乐心，是已断烦恼圣者，于五门中行来行去之心，正是现行过去、未来及现行境界。所谓善恶之境界，如『善恶等』四智相应心之生起，是未解脱凡夫于过去及其变化五蕴、界处之观察、回顾、经验及过去未来境界的直接证知。于言说灭尽回顾、念知余类、亲属缘故，以及时诸已设灭尽境界皆属过去境界。故说「当忍受已设时间」，意指依止如是观灭，除去障碍及烦扰而于灭尽境界中住。书本中说「在灭尽时间」，此是一偏见。因无知者不了解且误用词义，便作如是解说。照此说法，即使未得智的也能了知。然而，上述者中未有对正道果的直接证照。缺智者无法通达彼出世法境界，故此为特别。
Akusalesu cattāro diṭṭhisampayuttacittuppādā atītādibhedānaṃ tebhūmakadhammānaṃ assādanābhinandanaparāmasanakāle atītādiārammaṇā. Tatheva paññattiṃ ārabbha pavattikāle navattabbārammaṇā. Diṭṭhivippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tattha parāmāsaggahaṇaṃ natthi. Dve paṭighasampayuttacittuppādā atītādibhede dhamme ārabbha dussanakāle atītādiārammaṇā, paṇṇattiṃ ārabbha dussanakāle navattabbārammaṇā. Vicikicchuddhaccasampayuttā tesu dhammesu aniṭṭhaṅgatabhāvena ca avūpasamavikkhepavasena ca pavattiyaṃ atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Kiriyāsu aṭṭha sahetukacittuppādā kusalacittuppādagatikā eva. Tattha hi ñāṇasampayuttā kusalesu ñāṇasampayuttehi, ñāṇavippayuttā ñāṇavippayuttehi samānā. Kevalaṃ pana te sekhaputhujjanānaṃ uppajjanti, ime khīṇāsavānanti ayamevettha viseso. Kiriyāhetukamanoviññāṇadhātu pana upekkhāsahagatā pañcadvāre voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ paccuppannārammaṇā, manodvāre atītānāgatapaccuppannārammaṇānañceva paññattinibbānārammaṇānañca javanānaṃ purecārikakāle atītānāgatapaccuppannanavattabbārammaṇā. Abhiññādvayassa atītādiārammaṇataṃ vakkhati. Navattabbā…pe… ādināti kasiṇanimittādipaññattārammaṇattā atītārammaṇādinā navattabbā.
于不善法中，有四种与见解相应之心起，于过去诸境区别根本之三种法对之供养、赞叹及恭敬时，属于过去诸境界。同样，依由分别起时起，是为已设境界。于相反见见解时，亦同理。唯有此处无恭敬或赞叹供养。二种与触缘心相应之心起，于过去境界之恶法中生起，并于于是恶道时是已设境界；依由分别起也是已设境界。不定见解、愚痴忧乱相应法的心，即由不善法中生起，伴随不安宁等扰乱，起现行、过去、未来已设境界之变化。动作心有八种及其因缘心，都是善法心的变化。于有智相应的善法中与无智相应的无智之间，心相依相依法相称。唯有是诸种心起，为初学者所生，是彼证得断惑成就者之特色。由业缘因缘非识根本所生之心，依于五门像遮蔽而呈现，为现行境界。而于意门，兼摄过去、未来及现行境界，与已设灭尽境界相关的现行境界。所谓「过去等境界的证明」，即过去诸境界之确证。所谓现行及过去境界，是由分别所致，以五根五境之相作为基础。
§327
327.Kriyā pañcāti ñāṇasampayuttā catasso, ahetukamanoviññāṇadhātu upekkhāsahagatāti imā pañca kiriyā. Rūpato pañcamī kriyāti rūpāvacarapañcamajjhānasaṅkhātā kiriyābhiññā ca. Natthi kiñci agocaranti atītādibhedesu, kālavimuttesu ca agocaraṃ nāma kiñci natthi, sabbameva nesaṃ gocaraṃ hotīti attho.
327. 行为五者，具足智慧相应心起，非缘起无明相应心，兼带平等心，这五者即为行为心。就色境而论，第五种行为，是依色境、即第五禅而得名为行为对应之智慧。于过去诸境及时间上的超出诸法，皆无所不现；总之，此即是诸法之境界（gocara）。
Atītārammaṇattikaṃ. · 过去所缘三法组。
Vuttanayānusāreneva ajjhattārammaṇattikasaṅgahitopi visayīvibhāgo sakkā viññātunti so visuṃ na uddhaṭo. Sarūpato panesa evaṃ veditabbo – viññāṇañcāyatanaṃ nevasaññānāsaññāyatananti ime tāva kusalavipākakiriyāvasena cha cittuppādā attano santānasambandhaṃ heṭṭhimaṃ samāpattiṃ ārabbha pavattanato ajjhattārammaṇā. Rūpāvacaracatukkajjhānāni, paṭhamatatiyārūppāni, lokuttarakusalavipākāni ca niyakajjhattato bahibhāvena bahiddhābhūtāni pathavīkasiṇādīni ārabbha pavattito bahiddhārammaṇāni. Sabbeva kāmāvacarakusalākusalābyākatā dhammā rūpāvacarapañcamajjhānañca ajjhattabahiddhārammaṇāni. Tattha kāmāvacarakusalato cattāro ñāṇasampayuttacittuppādā attano khandhādīni paccavekkhantassa ajjhattārammaṇā, paresaṃ khandhādipaccavekkhaṇe, paṇṇattinibbānapaccavekkhaṇe ca bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Ñāṇavippayuttesupi eseva nayo. Kevalañhi tesaṃ nibbānapaccavekkhaṇā natthi. Akusalāpi attano khandhādīnaṃ assādanābhinandanaparāmāsādikāle ajjhattārammaṇā, parassa khandhādīsu ceva anindriyabaddharūpakasiṇādīsu ca tatheva pavattikāle bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Dvepañcaviññāṇāni, tisso ca manodhātuyoti ime terasa cittuppādā attano rūpādīni ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, parassa rūpādīsu pavattā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā, somanassasahagataṃ santīraṇaṃ pañcadvāre santīraṇatadārammaṇavasena attano pañcarūpādidhamme manodvāre tadārammaṇavasena aññepi ajjhattike kāmāvacaradhamme ārabbha pavattiyaṃ ajjhattārammaṇā, paresaṃ dhammesu pavattamānā bahiddhārammaṇā, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇā. Upekkhāsahagatasantīraṇadvayepi eseva nayo.
依教义说明，即便只就内在境界之聚合而言，境界分别可知，然非过度宣扬。以此类比，应知如此——乃至觉知所缘亦可视为境界，如六识之境界既非非觉识亦非觉识，乃是此类善果和业力之心起所演现的连绵不绝的自心及其对境界的结连。就色界的四禅，首第三禅境界，乃出世间善果，一部分在根本处显现，一部分从外显露，诸如地等境界，从外部开始活动而形成外境界。所有的欲界善恶混合之现象，与色界第五禅，皆属于内外双重境界。于智慧相应心起者亦如是。唯于彼等无灭尽之智慧分别。邪见相应心等亦然。所有恶行同样。于此，内境界与外境界双重而显。于无明破除及断灭智慧无照见处，出世法境界难以成就，正是此特征。
Kevalaṃ pana taṃ sugatiduggatīsu paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi ajjhattādibhedesu kammādīsu pavattati. Aṭṭha mahāvipākāni paṭisandhibhavaṅgacutitadārammaṇavasena ajjhattādibhedesu dhammesu pavattanato ajjhattādiālambaṇāni. Hasituppādampi attano rūpādīni ārabbha pahaṭṭhākārakaraṇavasena pavattiyaṃ ajjhattārammaṇaṃ, parassa rūpādīsu pavattaṃ bahiddhārammaṇaṃ. Manodvārepi attano katakiriyapaccavekkhaṇena hasituppādane ajjhattārammaṇaṃ, paresaṃ katakiriyapaccavekkhaṇena bahiddhārammaṇaṃ, tadubhayavasena ajjhattabahiddhārammaṇaṃ. Manodvārāvajjanaṃ pana manodvāre āvajjanavasena, pañcadvāre ca voṭṭhabbanavasena pavattiyaṃ ajjhattādiārammaṇaṃ. Aṭṭha mahākiriyā kusalagatikāyeva. Kevalañhi tā khīṇāsavānaṃ uppajjanti, kusalāni sekhaputhujjanānanti ettakameva nānattaṃ. Rūpāvacarapañcamajjhānassa ajjhattādiārammaṇataṃ vakkhati.
唯独在善往恶往、生死相续流转及心流变化时，于内外境界之境界中呈现行为。于八大果报生天人之再生时，正如心流断灭时类似的内外境界中，而行为于内外境界之境界呈现。于喜乐生起时，于自身色界诸境，因形状类暴露而使内境界显现；于他方色界诸境则为外境界。于意门，则因自业所照见之行为而生内境界，因他业所显见之行为而生外境界，更兼内外双重境界。以意门招引力作为内境界起现之缘，而因五门门口所摄内外境界之不同进展，乃至出现内外双重境界。是以解释「八大行为唯生于断烦恼者，是为初学者之差别」。色界中第五禅内外境界即是此义。
§329
329. ‘‘Phalaṃ, magga’’nti ca sāmaññena pucchitattā āha ‘‘cattāro…pe… puññato’’ti.
329. 由以平常询问之故，他回答说：「四……种……善(行的)果报。」
§332-4
332-4. Arahattamaggaphalāni pana te jānituṃ na sakkonti, tathā kusalābhiññā ca . Tenāha ‘‘sabbesu panā’’tiādi. Voṭṭhabbanassa āvajjanakiccasamayaṃ sandhāya gāthābandhasukhatthaṃ ‘‘voṭṭhabbanampi cā’’ti vuttaṃ. ‘‘Cattāro…pe… puññato’’ti idaṃ ñāṇasampayuttassāpi sekhaputhujjanasantānappavattassa aggamaggaphalajānane asamatthatāya nidassanamattaṃ. Kusalābhiññācittampi pana taṃ gocaraṃ kātumasamatthameva. Evañca katvā heṭṭhā ‘‘kriyābhiññā manodhātū’’ti vuttaṃ.
332-334. 阿拉汉道果虽有，然他却不能知晓，亦如善慧解亦然。对此他说：「诸果皆为……」等语。为说明收摄身口意三业时之时机，特作偈赞以增益法义，云：「即便于收摄时亦应知。」「四……种……善果」此句，乃是与此知识相连的学人凡夫群起不能知晓殊胜道果之不圆满的表征。就善慧心而言，亦无法达至彼边际。所以如次言及下文「行慧心」之语。
§335-8
335-8.Kasmāti kāraṇapucchā. ‘‘Arahato’’tiādi vissajjanaṃ. Hi-saddo ‘‘yasmā’’ti imassa atthe. Yasmā puthujjanā vā sekhā vā arahato maggacittaṃ, phalamānasañca jānituṃ na sakkonti, tasmāti attho. Ayañca nesaṃ asamatthatā anadhigatattā anadhigate ca visaye sabbesampi moho atthevāti dassetuṃ ‘‘puthujjano na jānātī’’tiādi vuttaṃ. Sotāpannassa mānasanti sotāpannassa pāṭipuggalikaṃ maggaphalasaṅkhātalokuttaramānasaṃ. Evaṃ ‘‘sakadāgāmissa mānasa’’ntiādīsupi. Lokiyamānasaṃ pana arahantassāpi jānāti. Tathā hi vuttaṃ ‘‘atha kho māro pāpimā bhagavato cetasā cetoparivitakkamaññāyā’’ti. Vuttamevatthaṃ saṅkhipitvā dassento āha ‘‘heṭṭhimo heṭṭhimo’’tiādi. Yatheva heṭṭhimo heṭṭhimo puggalo uparūpari cittaṃ na jānāti, evaṃ uparimo uparimopi heṭṭhimassa heṭṭhimassa cittaṃ na jānātīti ce? No na jānāti, so pana attanā adhigatavisayattā jānātiyevāti dassento āha ‘‘uparūparī’’tiādi. Yathā ‘‘uparūparī’’ti vuttaṃ, evaṃ ‘‘heṭṭhimassa heṭṭhimassā’’ti vattabbe ekaṃ heṭṭhima-saddaṃ ca-saddena saṅgahetvā ‘‘heṭṭhimassa ca mānasa’’nti vuttaṃ.
335-338. 何故问者？谓『阿拉汉』等之通诠。『嗡』音在此义即「因为」之意。因为凡夫及学人不能了知阿拉汉之道心及果报心，于是此旨成立。此不能圆满、不具断证与未入境界，通为无明故障，如「凡夫不知」等语所明。初果入流人心为入流所具之道果名，故有「入流果心」等语。又曰「有余来心」等语。凡夫世间心，阿拉汉则能知之。如经言：「当时恶魔以彼世尊之心，意念思维则……」等等。经文此处略述其义后，复言「上下互不知」，就如先言「上下」者，二词合而为一，谓「上下相互之心」，此即所谓「上下心」也。
§339-41
339-41. Evampi visayīpadhānavasena vibhāgaṃ dassetvā idāni visayappadhānavasena dassetuṃ ‘‘yo dhammo’’tiādi vuttaṃ. Kusalameva ārammaṇanti kusalārammaṇaṃ. Kāmeti padaṃ ubhayattha sambandhitabbaṃ ‘‘kāme kusalārammaṇaṃ kāme kusalākusalassā’’ti. Kiñcāpi hi akusalassa ekantakāmāvacarattā na etassa visesitabbatā atthi, kusalaṃ pana visesitabbamevāti taṃ apekkhāya ‘‘kāme’’ti uparipadena sambandhitabbameva. Atha vā akusalasahacariyato kusalampi kāmāvacarameva gayhatīti ‘‘kāme’’ti idaṃ purimapadasseva visesanaṃ daṭṭhabbaṃ.
339-341. 又如从所在对象初步分辨现量，现表所在对象主观之法，如「法者」等语所言。唯善为所缘，即善所缘相。『卡末』字两处谓皆须联系，此指「欲界之善所缘」与「欲界善不善二境之所缘」两者。盖恶只因专一欲行故，非能别特异，唯善当别为缘故，因而以『欲』加于上文作修饰。或因恶相伴善行，故善亦以『欲』加作前文修饰。
Kāmāvacarapākassāti pañcaviññāṇasampaṭicchanānaṃ ekantena rūpakkhandhārammaṇattā tadavasesassa ekādasavidhassa kāmāvacaravipākassa. Kāmakriyassāti vuttanayeneva manodhātuvajjitassa dasavidhakāmāvacarakiriyacittassa. Etesaṃ…pe… ārammaṇaṃ siyāti ettha kusalassa tāva attanā katassa dānādikāmāvacarakusalassa pasannacittena anussaraṇakāle, tatheva parehi katassa anumodanakāle, tasseva duvidhassāpi aniccatādivasena paccavekkhaṇakāle , cetopariyañāṇādīnaṃ parittakusalārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle ca ārammaṇaṃ hoti. Akusalesu ca catunnaṃ diṭṭhigatasampayuttānaṃ kāmāvacarakusalaṃ ārabbha assādanābhinandanaparāmasanakāle, diṭṭhivippayuttānaṃ kevalaṃ assādanādikāle ca dvinnaṃ paṭighasampayuttānaṃ attanā, parehi ca katakusalamārabbha vippaṭisāradussanakāle, vicikicchācittassa asanniṭṭhānakāle, uddhaccasahagatassa avūpasamavikkhepakāle ca ārammaṇaṃ hoti. Abhiññācittadvaye kusalassa sekhaputhujjanānaṃ attanā, parehi vā katakusalassa anussaraṇakāle, paracittavijānanakāle, ‘‘iminā puññakammena manussesu, kāmāvacaradevesu ca nibbattatī’’ti jānanakāle, ‘‘anāgate dānādīni puññāni karomi, karissatī’’ti jānanakāle ca kiriyacittassāpi khīṇāsavānaṃ attanā, parehi vā katakammānussaraṇakālādīsu ārammaṇaṃ hoti. Kāmāvacaravipākesu navannaṃ sugatipaṭisandhīnaṃ kammakammanimittārammaṇikapaṭisandhikāle, sabbesampi tadārammaṇānaṃ kāmāvacarakusalārammaṇikajavanānantaraṃ tadārammaṇakāle ca ārammaṇaṃ hotīti. Dasavidhakāmāvacarakiriyāsu ca aṭṭhannaṃ mahākiriyacittānaṃ khīṇāsavānaṃ kāmāvacarakusalapaccavekkhaṇasammasanakāle, parittārammaṇikakiriyābhiññānaṃ parikammādikāle, hasituppādassa dānādiṃ paccavekkhitvā tussanakāle, manodvārāvajjanassa pana kāmāvacarakusalārammaṇikajavanānaṃ purecārikakāle ca ārammaṇaṃ hotīti evaṃ kāmāvacarakusalaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hoti.
欲行果报者，是因五识断舍对应色蕴所缘所摄，此乃种种第十一之欲行果报。欲行行为者，则如所说，乃意根相应的十种欲行行动心。此等……缘起之际，于善者而言，即于自身所行布施等欲行善心，以欢喜心忆念及外人所行批准时，亦有非定等因缘回顾，及心遍察等善慧不净等正知，修习等情况，皆与之相应。同此在恶者方面，起见四种定见心连恶欲行，于仅起见之时，二种苦恼心、外人恶行时之不悦心、怀疑心发生时、动扰心未息时等亦无不缘观察。具慧明心之学人或他人行善善心忆念时，于「由此善业，人与欲界天生」，「未来将作布施善业」等知识生起，灭尽染后修行心忆念等亦被缘起。欲行果报九种乃出离圣贤转生善道之因缘，在一切此缘内，所缘为欲行果报善缘习心之现行。于十种欲行行为中，八种已断烦恼之大作用心，及对分裂观照修习之知等，作布施等时观察，喜乐时观察，于意门起身之欲行习心前行亦是缘起。如此，欲行果报善心为藏积数量之所缘现行。
§342
342.Tatoti yathāvuttarāsito. Tenāha ‘‘pañcannaṃ pana rāsīna’’nti. Ettha ca kiriyacittesu hasituppādo na sambhavati ekantaparittārammaṇattā. Tattha kāmāvacarakusalassa tāva sekhaputhujjanānaṃ jhānapaccavekkhaṇasammasanakāle, rūpāvacarakusalārammaṇikaabhiññānaṃ parikammādikāle, akusalassa vuttanayena parāmasanādikāle, abhiññāsu kusalābhiññāya sekhaputhujjanānaṃ attanā, parehi vā atītabhave uppāditajhānānussaraṇakāle, paresaṃ rūpāvacaracittaparicchindanakāle, ‘‘iminā kammena imasmiṃ brahmaloke nibbattissatī’’ti jānanakāle ca ‘‘anāgate jhānaṃ bhāvessatī’’ti vā jānanakāle, kiriyābhiññāya ca khīṇāsavānaṃ yathāvuttavasena pavattikāle ca navavidhassa pana kiriyacittassa khīṇāsavānaṃ heṭṭhā vuttanayena rūpāvacarakusalapaccavekkhaṇakāleti evaṃ rūpāvacarakusalaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hoti.
342. 如前所述。由此说「五种藏积」。此处心行不生喜乐，缘仅于单一非具体之正知观察故。彼处，欲行善心正知观察时，欲行色界果缘相应善慧，学人自知，或他人忆念已往生天、破除定等时，乃作知识，谓「由此业，未来将生梵天，未来将起禅」。以行慧观察，断尽染其现时，在九种行务中，有十种舍尽集心较下说法，于欲行色界善观察时，有五种藏积之欲行善所缘现行。
§343-7
343-7. Āruppakusalañcāpi ārammaṇapaccayo hotīti sambandho. Tebhūmakakusalassāti sabbassa kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalesu kusalābhiññāya, arūpāvacarakusalesu dutiyacatutthakusalassa cāti imassa tebhūmakakusalassa. Esa nayo ‘‘tebhūmakakriyassā’’ti etthāpi. ‘‘Catutthadūna’’nti vā ‘‘catutthadutiyāna’’nti vā vattabbe gāthābandhavasena vibhattiyā, savibhattissa vā tiya-saddassa lopaṃ katvā ‘‘catutthadū’’ti vuttaṃ. Imesaṃ…pe… paccayoti kāmāvacarakusalassa, tāva abhiññākusalassa ca rūpāvacarārammaṇesu vuttanayena dutiyacatutthāruppassa paṭhamatatiyavasenāti evaṃ tebhūmakakusalassa tathā sekhaputhujjanakāle attano santānagatassa, parasantānagatassa vā āruppakusalassa pajānanakāle kāmāvacararūpāvacarakiriyacittassa sekhaputhujjanakāleyeva attanā nibbattitaṃ paṭhamatatiyāruppaṃ ārabbha khīṇāsavakāle dutiyacatutthāruppanibbattane arūpakiriyacittassāti evaṃ tebhūmakakiriyassa heṭṭhā vuttanayeneva akusalassa, catutthadutiyānañca arūpāvacaravipākānanti evametesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ arūpakusalamārammaṇaṃ hoti.
343-7. 无色善法也依止于对象，即缘起关系。所谓三种境界的善法，即涵盖一切欲界行善法，色界行善法中以善慧为本，无色界行善法则为第二类至第四类的善法。此三种善境界合称为「三境界的善行」。此说可称为「三境界的行为」。有时「四次第二」或「四次第二」依韵文节奏分解，为方便起见，删去「二」字称之为「四次」。此中……依关系言，是属欲界行善者，且界于第一、第二、第三层无色境界的对象中，故在此称为三境界的善行。修行子弟时代，于自身后续生及后后续生得无色境界善法之认识时，此种三境界的善行为起于第一层无色境界，自除尽染启悟时起至第二层无色境界，遂完成无色境界行心。此等三境界行为以下种法名之，说法参照，亦适用不善法与第四次第二无色界果报感受，故此八类聚集成无色善境界的对象。
Paricchijja gāhikāya taṇhāya āpannanti pariyāpannaṃ, tebhūmakadhammajātaṃ, na pariyāpannanti apariyāpannaṃ, tadeva puññañcāti apariyāpannapuññaṃ. Kāmāvacaratopi kusalassa kiriyassāti sambandho. Rūpatoti rūpāvacarato. Catunnaṃ…pe… sadāti sekhānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇikakusalābhiññāya parikammādikāle ñāṇasampayuttakusalassa, khīṇāsavānaṃ maggapaccavekkhaṇakāle maggārammaṇikakiriyābhiññāya ca parikammakāle ñāṇasampayuttakiriyacittassa, tesaṃ tesaṃ javanānaṃ purecaravasena pavattikāle manodvārāvajjanassa, sekhānaṃ attano, paresaṃ vā maggajānanakāle abhiññādvayassāti evametesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ apariyāpannakusalamārammaṇaṃ hoti.
对因贪欲生起者为「布施断尽」，即三境界法所生，未断尽者称为未断尽，未断尽又称为不善功德。欲界善行属于此因缘。色界者即色界（境）。四种……禅修之时及修行子弟初窥正道之际，因专注于正道境界的善慧与知识而得成，是纯净善法。除尽烦恼时，修行子弟初观正道及行法时具足觉知，是如斯四种中无染净慧善行。于一切行（行蕴）运作前缘中生起，由修行子弟及他人对正道的双重认识所成。由此诠释，如斯四类气聚生起为未断尽清净善境界的对象。
Tathevākusalaṃ…pe… īritanti sekhānaṃ pahīnāvasiṭṭhakilesapaccavekkhaṇakāle, sekhaputhujjanānaṃ attano, paresaṃ vā santānappavattākusalasammasanakāle, akusalārammaṇikakusalābhiññāya parikammādikāle kāmāvacarakusalassa, attano, paresaṃ vā pavattaakusalānussaraṇādīsu rūpāvacarakusalassa, khīṇāsavānaṃ pahīnakilesapaccavekkhaṇaaññasantānagataakusalasammasanādikāle, pahīnakilesapaccavekkhaṇena tussanakāle, sabbesampi taṃtaṃjavanānaṃ purecarakāle ca kāmāvacarakiriyacittassa, kusalābhiññāya vuttanayena rūpāvacarakiriyacittassa, parāmāsaassādanābhinandanādivasena pavattiyaṃ akusalassa, uddhaccarahitakammārammaṇavasena akusalavipākasantīraṇassa, kāmāvacarajavanānaṃ anussaraṇakāle sabbampi ekādasatadārammaṇavipākassāti evaṃ kāmāvacaravipākānanti evametesaṃ channaṃ rāsīnaṃ akusalamārammaṇaṃ hoti.
同样，此亦不善。于修行者破除粗重烦恼之时，遂令自己及他人对行界不善产生认知；因善慧认识的缘故，当行有爱之欲界善境界下，自己及他人对生起不善诸法牢记之缘；除尽烦恼时及末世大众被害之际，因破除烦恼之认知时，且于喜悦等境起时，种种念头运作之处，烦恼删除时此等一切，在欲界不善行为识中，以善慧作基础的如实说明，以及色界行为的认知，喜悦、精进、赞叹等感受状态之中都存在，皆因行界顺境的缘起。因无牵染之身心作用为基本，诸由欲界诸行为力量及认识产生之不善果报，均归类于欲界行为果报。由此说明，诸行气中遮蔽一切行为果的障碍，就为此欲界不善境界的对象。
§348-56
348-56.Vipākārammaṇaṃ…pe… paccayoti sekhaputhujjanānaṃ vipākasammasanādikāle kāmāvacarakusalassa, vipākakkhandhānussaraṇādīsu rūpāvacarakusalassa, vuttanayeneva khīṇāsavānaṃ vipākasammasanādikāle, puthujjanakāle aniṭṭhavipākābhāvaṃ ārabbha tussanakāle, yathāvuttajavanānaṃ purecarakāle kāmāvacarakiriyacittassa, kusalesu vuttanayeneva rūpāvacarakiriyacittassa, vipākaṃ ārabbha tadārammaṇappavattiyaṃ vipākārammaṇikakammunā paṭisandhiṃ gaṇhantassa kammanimittavasena pavattiyañca kāmāvacaravipākassa, assādanābhinandanaparāmāsādivasena pavattiyaṃ akusalassāti evametesaṃ channaṃ rāsīnaṃ kāmāvacaravipākamārammaṇapaccayo hotīti. Rūpāvacaravipākārammaṇepi imināva nayena yojanā kātabbā. Kevalañhi taṃ kāmāvacaravipākānaṃ kiriyacittesu ca hasituppādassārammaṇaṃ na hotīti ayamettha viseso. Lokuttaravipākassa kāmāvacarakusalakiriyānamārammaṇakkamo appamāṇārammaṇaniddese vuttanayena veditabbo.
348-56. 业果境界即行为之果所依之缘。如上述，修行者破除执见之时，欲界善法所生之业果，及正智所护持之色界善业果，清净念灭时之觉受，凡夫不善果未生之时，嗜欲消退时，犹如前述于行为运作之前识者、欲界之行为识，及色界行为识中皆生起业果。业缘及果缘由行为者之业因及所生业果之境而成立，故称为欲界果报之有缘。喜悦、赞叹、欲望之类感受等，皆于此因缘之所生无间断果中现起，为此亦说如此。色界果报亦依此缘建立。唯独于欲界业果中，因其行为识未生喜乐等感受形成，故独特不同。于超世间果报，欲界善业之行为对象其境界无量广大，于此当熟知。
Kāmāvacarakiriyacittassa kāmāvacarakusalādīnaṃ channaṃ rāsīnamārammaṇakkamo kusalārammaṇe vuttasadisova. Kevalañhi ettha yadetaṃ khīṇāsavasantānasseva niyataṃ navavidhaṃ kiriyacittaṃ, taṃ parasantānappavattakusalākusalassa, sasantāneva sekhaputhujjanakāle anāgatārammaṇikaabhiññāya parikammādivasappavattakusalassa ārammaṇaṃ hoti. Vipākesu ca paṭisandhibhavaṅgacutisaṅkhātānaṃ vipākānaṃ kammārammaṇavasena ārammaṇaṃ na hotīti ayameva viseso.
欲界行为识所依欲界善法等善法之聚集，应视同善根缘境。唯独于此，即依于清净念灭中恒常出现之新九种行为识，乃属于后后生起之善不善境界，且于行者时代，于未来所成之相续主导之善不善境界。业果中，因有限制之业果发生为因，故无缘不成立。此为区别特征，不能以一概之。
Rūpāvacarakiriyacittassa pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇakkamo kusalārammaṇe vuttasadisova. Visesopi kāmāvacarakiriyārammaṇe vuttanayeneva veditabbo. Āruppakiriyacittassāpi tesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ gocarabhāvo vuttasadisova. Āruppakiriyassa pana paṭhamatatiyaṃ dutiyacatutthasseva gocaro hoti.
色界行为识五种聚集之缘境，亦宜视同善根缘境。当中意行之色界行为识亦依其所说方式应当了知。同样，无色界行为识亦于此五种聚集之所缘境相同。无色界行为识之地位，仅在第一至第三层无色界内业果之间游移。
§357-8
357-8. Evaṃ rūpanibbānavajjitamārammaṇaṃ dassetvā idāni rūpārammaṇaṃ, nibbānārammaṇañca dassetuṃ ‘‘rūpaṃ catusamuṭṭhāna’’ntiādi āraddhaṃ. Rūpanti aṭṭhavīsatividho bhūtopādāyabhedabhinno rūpakkhandho. Kiñcāpi na sabbameva rūpaṃ paccekaṃ catusamuṭṭhānaṃ, samudito pana rūpakkhandho catūhi eva samuṭṭhānehi samuṭṭhātīti katvā vuttaṃ ‘‘catusamuṭṭhāna’’nti. Kāmapākakiriyassāti kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyacittassa ca, tattha ca kāmāvacarakusalassa tāva vaṇṇadānādipuññakiriyakāle, vaṇṇādīnaṃ aniccādivasena sammasanakāle, abhiññāya parikammādikāle, akusalassa assādanābhinandanaparāmāsādikāle, abhiññādvayassa iddhividhabhūtassa suvaṇṇadubbaṇṇādirūpanimmānakāle, pubbenivāsānussatibhūtassa ‘‘purimabhave evaṃvaṇṇo ahosi’’ntiādinā anussaraṇakāle, dibbacakkhubhūtassa cavamānaupapajjamānasattānaṃ vaṇṇadassanakāle, dibbasotabhūtassa saddasavanakāle, anāgataṃsañāṇabhūtassa ‘‘anāgate evaṃvaṇṇo bhavissāmī’’tiādinā jānanakāle, kāmāvacaravipākesu dvipañcaviññāṇasampaṭicchanadvayassa yathāyogaṃ rūpādivijānanakāle, sukhasantīraṇassa santīraṇatadārammaṇakāle, upekkhāsantīraṇadvayassa santīraṇatadārammaṇakammanimittagatinimittārammaṇakāle , sahetukavipākassa kammanimittagatinimittārammaṇakāle, tadārammaṇakāle ca, kāmāvacarakiriyāsu pana kusale vuttanayānusārena aṭṭhamahākiriyacittassa, ‘‘evarūpaṃ vaṇṇādimadāsi’’nti tussanakāle hasituppādassa, pañcadvāramanodvāresu voṭṭhabbanāvajjanakāle manodvārāvajjanassa, pañcadvāre āvajjanakāle pañcadvārāvajjanassa ca ārammaṇaṃ hotīti evaṃ catusamuṭṭhānikaṃ rūpaṃ channaṃ rāsīnamārammaṇaṃ hoti.
357-8. 如是，见到了没有色入的涅槃境界，现在开始论说色入和涅槃入。所谓“色是四随眠”，这是从这卷色蕴的二十八种本体、缘起、别异而分别出来的色蕴。虽然没有任何事皆是色缘起的四随眠，但现起的色蕴，恰恰以这四种随眠为组成部分，因此称为“四随眠”。所谓欲界果报作用，是指欲界行为和欲界行为心的果报，及其善行的色、净、施功德之时，以及色等诸法的无常法相时，真解之际，运作阿漏尽等神通时，忆念前世时，显现天眼之际，闻天声之时，对未来知见时，根据两种识和二十五识所起色等诸识的知觉时，贯穿快乐的转变时，贯穿平等心的转变时，因缘和合的果报之际，及托果报之因缘和合之时。在欲界行为中依教说为八大作用心。现象如是，是这些色等对烦恼、五门心之障碍及心门障碍产生的阻碍所呈现之境，即名为色的覆藏块聚住之处。
§359-60
359-60. Nibbānaṃ pana gotrabhuvodānakāle, nibbānārammaṇikaabhiññāya parikammādikāle ca kāmāvacaratihetukakusalassa, atītabhave sacchikatanirodhānussaraṇakaālādīsu rūpāvacarakusalassa, vuttanayeneva kāmarūpāvacarakiriyacittassa, maggaṭṭhānaṃ tadanantaraphalavaḷañjanaphalakālesu apariyāpannakusalavipākassa cāti evaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇaṃ hotīti dassetuṃ ‘‘nibbānārammaṇa’’ntiādi vuttaṃ. Ubhayassāti kāmāvacararūpāvacaravasena duvidhassa.
359-60. 涅槃在族裔出生之时、涅槃境界的神通显现时，及欲界行为的善因缘起时，已生灭尽已往世的真实断灭记忆境界等，涅槃的色界善境起时，及依教说欲界色界善行为心在修行道路及其之后果报呈现时，皆显现此覆藏块聚住，由此称为“涅槃境界”。此有二种，既是欲界色界也是涅槃界。
§361-2
361-2.Nānappakārakanti dvādasamaparicchede vakkhamānanayena nānāvidhappakāraṃ. Navannaṃ…pe… paccayoti kāmāvacarakusalassa, akusalassa, hasituppādamanodhātuvajjitakāmāvacarakiriyacittānañceva dvinnaṃ abhiññācittānañca sabbāpi paññatti, rūpāvacarakusalavipākakiriyānaṃ kasiṇanimittādikā, paṭhamāruppakusalavipākakiriyānaṃ ākāsapaññatti, tatiyāruppakusalādīnaṃ tiṇṇaṃ abhāvapaññattīti evaṃ paññatti navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hotīti.
361-2. “多种种类”者是指在十二品的分类中，分为各类各异。所谓净足……，因缘是指欲界善、恶、忿怒等烦恼断除两个神通心的所有名字，是色界的善果报行中由遍处法境界等引起第一善果报行的缘起名字，是第三善果报等三种无的境界名字，因此成为这“净足覆藏色之缘起”。
§363-5
363-5. Evaṃ yo dhammo yassa dhammassa ārammaṇaṃ hoti, taṃ ekekuddhāravasena dassetvā idāni sabbe catubhūmakacittuppāde chahi ārammaṇehi yojetvā dassetuṃ ‘‘rūpārammaṇikā dve’’tiādi gāthāttayaṃ vuttaṃ. Taṃ heṭṭhā vuttatthameva.
363-5. 如此，法中凡有法作为其境界，就逐一展显、示现。现在说，诸色缘境界随六入心的现起相连而成，于六处而成，乃至于有《色缘境界双重》的三句偈颂。含义即如下面所述。
§366-9
366-9.‘‘Paṭhamāruppakusala’’ntiādi pana heṭṭhā vuttanayampi arūpāvacarārammaṇesu arūpāvacaradhammānaṃ sekhāsekhavasena nānappakārato pavattiākāraṃ pakāsetuṃ vuttaṃ. Kusalassāti sekhaputhujjanānaṃ dutiyāruppakusalassa. Vipākassa pana khīṇāsavānaṃ pavattamānassāpi ārammaṇaṃ hoti tassa purimabhave kammanimittārammaṇattā. Arūpabhave atisantabhāvena pavattamānaṃ bhavaṅgacittaṃ na bhāvanāya parisuddhaṃ upaṭṭhātīti āha ‘‘paṭhamāruppapāko’’tiādi. Paṭhamaṃ tu kiriyacittaṃ puññassa dutiyāruppacetaso ārammaṇaṃ na hoti, vipākassa dutiyāruppacetaso ārammaṇaṃ na hotīti sambandho. Tattha khīṇāsavakāle kassaci kusalassa abhāvato ‘‘na puññassā’’ti vuttaṃ. Ākāsānañcāyatanakiriyāsamaṅgissa viññāṇañcāyatanavipākacittaṃ na pavattatīti ‘‘na pākassā’’ti vuttaṃ. Khīṇāsavassa diṭṭhadhammasukhavihāratthaṃ, nirodhasamāpajjanatthañca samāpattiyo samāpajjantassa paṭhamāruppakiriyacittaṃ dutiyassa ārammaṇaṃ hotīti āha ‘‘paṭhamaṃ tu kriyācitta’’ntiādi.
366-9. “第一净遍处”等，如下面的论说中指出，无色界境界中，无色界法的修习状况依种种不同以出离和断除分别显现。所谓净是指修习者的初次无色界净定，果报者则是断烦恼已出现在第二无色界净定上。因果由前劫业缘起显现，没有造作之第二无色界净定之入相，果报无第二无色界净定之入相。二者无相应关系。关于断烦恼时某些无，提出无福德说法。空间无边处行者无识界果报心不发生，故称“不成熟”。断烦恼境界为见境的真实安乐和解脱达成时，成就第一无色界净定之作用入相，此称“第一清净造作心”。
§370-3
370-3. ‘‘Dvidhā’’ti ca vatvā tameva duvidhataṃ, tividhatañca dassetuṃ ‘‘kusalaṃ kusalassā’’ti, ‘‘kriyassāpi kriyā hotī’’ti ca ādi vuttaṃ. Taṃ vuttanayameva. Evameva…pe… siyāti paṭhamāruppacitte vuttanayena sekhaputhujjanānaṃ dvidhā, khīṇāsavānañca tidhā ārammaṇaṃ bhavatīti attho.
370-3. 又言“二种”，即说此有二种不同情况，且有三种分别说法谓“善是善的根基”与“造作用即造作”，此乃所说之义。如此……依第一无色界净定说，修行者分为二类，断烦恼者分为三类入相。此是义理。
§374-5
374-5.Yaṃ yaṃ gocaraṃ ārabbhāti rūpārūpanibbānapaññattīsu yaṃ yaṃ gocaraṃ ārabbha. Ye yeti arūpadhammā. Yonaroti yo gahaṭṭho, pabbajito vā māṇavo. Kirāti anumatiyaṃ. Tassa ‘‘uttaratevā’’ti iminā sambandho. Pāranti avasānaṃ. Taṃ imassa paramanipuṇagambhīranayasamaṅgitāya yāthāvato otarantehi akasirena tarituṃ asakkuṇeyyattā duppāpuṇeyyanti katvā āha ‘‘duttara’’nti. Uttaranti uttamaṃ. Abhidhammāvatārassa hi uttamatāya tadekadesabhūtapārampi uttamameva hoti. Soti so samuttiṇṇābhidhammāvatārapāro naro. Uttarateva, na pana na sakkoti taṃ uttaritunti attho.
凡入于色及非色解脱境界者，各有所缘所起。所谓缘者，乃由子宫；谓初出世为沙玛内或出家学童。此乃观许可。此中以『向上』为缘。缘尽即灭。此因其极为深妙严密，不能速得透解，于是称为『难越』。世尊称之为『上越』。所谓『上』，即最上之义也。依阿毗达摩教理而言，出世境界唯有一处至上无上。心得此上境界而出离之人谓之『越越者』。所谓『越越者』者，非谓不能越，实为超越最高之义也。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如是，在名为《阿毗达摩义开显》的
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 《入阿毗达摩论》注释中
Ārammaṇavibhāganiddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 所缘分别解说的注释已毕。