5. Pañcamo paricchedo
5. Pañcamo paricchedo第五章
Bhūmipuggalacittuppattiniddesavaṇṇanā地、补特伽罗、心生起之说示的解释
§182-8
182-8. Buddhiyā vuddhiṃ viruḷhiṃ karotīti buddhivuddhikaraṃ. Yassa yassa nayassa kathanaṃ paṭiññātaṃ, taṃ taṃ dassento āha ‘‘cittānaṃ bhūmīsuppatti’’nti. Taṃ vatvā bhūmīnaṃ ādhāravasena pasaṅgāgataṃ gatibhedaṃ, bhavabhedañca dassetuṃ ‘‘devā cevā’’tiādi vuttaṃ. ‘‘Catassopāyabhūmiyo’’ti vatvā asuragatiyā petagatiyaṃyeva saṅgahitattā ‘‘gatiyo pañcā’’ti vuttanti vadanti. Mayaṃ pana ‘‘tissovāpāyabhūmiyo’’ti pāṭhena bhavitabbanti maññāma. Na hi esa anākulavacano ācariyo īdisaṃ pubbāparaviruddhaṃ viya sammohajanakaṃ vacanaṃ bhāsati. Pāḷiyampi hi –
使智慧增长与扩展，称为“增长智慧者”。凡谁向谁展示被认识的说话方式，皆称“心地成就”。说此处乃以地相作为依据，示现由此产生的趣向及生死类别等，“天人及诸等”之说即出于此。称之为“四种出路地”，因集聚如魔道、饿鬼道等，故谓“趣有五种”。然我们以“Tisso-vāpāyabhūmiyo”句法为当，认为此非妨碍之语，且老师绝不会如此前后冲突且令人迷惑地言说。巴利语中亦有曰——
‘‘Pañca kho imā, sāriputta, gatiyo. Katamā pañca? Nirayo tiracchānayoni pettivisayo manussā devā’’ti (a. ni. 9.68) –
“沙利子，确有五趣。何者五？地狱、畜生、饿鬼、人间、天上。”（《增支部》9.68）——
Evaṃ tiṇṇameva apāyānaṃ vasena vuttaṃ. Kāmarūpārūpavasena tayo bhavā. Tatthāti tesu tīsu bhavesu. Tiṃsevāti catasso apāyabhūmiyo, sattavidhā kāmasugatibhūmi, soḷasa rūpībrahmalokā, catasso arūpabhūmiyoti ekatiṃsabhūmīnamantare cittappavattiadhikārattā asaññabhūmiṃ apanetvā avasesā tiṃseva bhūmiyoti attho. Tāsu tiṃseva puggalāti tāsu bhūmīsu uppannā puggalā bhūmigaṇanavasena tiṃseva honti. Bhūmivasena tiṃsavidhāpi pana paṭisandhicittagaṇanāya ekūnavīsati hontīti dassento āha ‘‘bhūmīsvetāsū’’tiādi.
如此即为三恶趣。三有之中，即为欲界、色界与无色界。所谓三有，即此三界中。三有为四恶趣地，加上七种欲乐层、十六色界梵天界、四无色界。三十一界之间，以心转不共地为权，有不共处，乃称为三有。三有之中，众生之属按地分类计为三。虽有三种地，然从续心来计有二十一有。所以说“地之类者”等。
Paṭisandhikacittānanti dasa kāmāvacarapaṭisandhicittāni, pañca rūpāvacarapaṭisandhicittāni, cattāri arūpāvacarapaṭisandhicittānīti imesaṃ ekūnavīsatipaṭisandhicittānaṃ vasena. Asaññīnamacittakāti asaññasattānaṃ acittakā paṭisandhi. Vuttañhetaṃ –
续心谓十种欲界续心，五种色界续心，四种无色界续心，合计二十一续心。所谓不共有心，即不共有众生所谓续心。云何说？曰——
‘‘Asaññasattā devā ahetukā anāhārakā aphassakā avedanakā asaññakā acetanakā acittakā pātubhavantī’’ti.
“不共众生天人无因，无食，无触，无感觉，无知觉，无意，无心，故名不共有心。”
Yadi paṭisandhivasena vīsati puggalā, kathaṃ bhūmivasena tiṃsāti vuttā. Ekatiṃsāti hi vattabbanti āha ‘‘idhā’’tiādi.
若续心计作二十，则地计为何以三十一？答曰——“此处……”
Na vijjati hetu imesanti ahetū, duve, tīṇi ca hetū imesanti dvitihetū, paṭisandhivasena ahetukā, duhetukā, tihetukā cāti attho. Tattha ahetukā āpāyikā ca, ekacce bhūmadevā, manussesu jaccandhajaccabadhirajaccummattakanapuṃsakaubhatobyañjanakādayo ca. Vuttāvasesā kāmasugativāsinova duhetukā. Tihetukā pana kāmasugativāsinova. Ariyā pana aṭṭhāti catunnaṃ ariyamaggasamaṅgīnaṃ, catunnañca ariyaphalasamaṅgīnaṃ vasena aṭṭha ariyapuggalā . Nanu ca ariyāpi tihetukāyevāti? Saccaṃ, cittuppādaṃ pana patvā tesaṃ visesasabbhāvato visuṃyeva uddhaṭāti daṭṭhabbaṃ.
不存在这些没有因缘者。有两种因缘、三种因缘指的是两因缘、三因缘；依因缘的连结，分别为无因缘、有二因缘、有三因缘，此为义。无因缘者，皆为恶因缘，有些天地神祇、人类及出生盲者、聋者、哑者、疯癫人、双性人等具恶相的种类。说来，贪欲流转者犹如有二因缘。有三因缘者亦如贪欲流转者。圣者则有八，即具四圣谛道谛完整相，及四圣谛果谛完整相，合计八圣人。难道圣者也只是一种三因缘吗？诚然，因心性生起时，必因其特殊本质而显现明显分别，这是必须观察的。
§189-92
189-92.‘‘Bhūmīsuppattiṃ bhaṇato me nibodhathā’’ti sutvā codako ‘‘tiṃsabhūmīsū’’tiādinā sabbesaṃ bhūmīnaṃ sādhāraṇacittāni pucchati, itaro ‘‘cuddasevā’’ti vissajjeti. Tattha aṭṭha parittakusalāni, cattāri diṭṭhivippayuttāni, uddhaccasahagataṃ, manodvārāvajjanañcāti cuddaseva, na ūnāni nādhikāni, sabbāsu tiṃsabhūmīsu honti, sabbabhūmīnaṃ sādhāraṇānīti attho.
听闻“说地之起，请为我说明”后，问者以“三十地”等名，询问诸地共通的心意，其中一人说“十地”以作释疑。这里有八种细分善业，四种与见解相违背，夹杂躁动，也包含心门所起等，皆为“十”之意，非多亦非少。于三十地中，诸地共通之意即如此。
Sadā…pe… siyunti dve dosamūlāni, kusalavipākacakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇadvayavajjitāni aṭṭhārasa kāmāvacaravipākacittānīti vīsati cittāni sadā kāmeyeva bhave siyuṃ, na kadāci aññattha uppajjantīti attho. Nanu ca brahmūnampi akusalavipākāni uppajjantīti? Saccaṃ uppajjanti, tāni kāmabhave aniṭṭharūpādayo ārabbha uppajjanti brahmaloke tesaṃ abhāvatoti kāmabhaveyeva niyamitāni. Rūpāvacaravipākacittāni pañca rūpāvacarabhaveyeva siyuṃ, cattāro ca arūpāvacaravipākā arūpīsūti āha ‘‘pañca rūpabhave’’tiādi.
总而言之，有两种烦恼根源，总计十八分别为善业及其果报所转的眼、耳、意识的分别完成八种，二十种则是总计二十种心，恒常在欲界中有生，不曾在他界出现。难道诸梵天中也会生起不善果报吗？确实生起，但这些不善果报从欲界而起，在梵天界中逐渐消退，因而只能在欲界中生起。五种色界的因果受生分别亦然，四种无色界的因果亦有，称为“五色界及无色界”。
Kāma…pe… bhavantīti rūpāvacarakusalakiriyacittāni ceva kusalavipākāni ca cakkhusotaviññāṇasampaṭicchanasantīraṇāni voṭṭhabbanavajjāni ca dve ahetukakiriyacittāni paṭhamamaggaviññāṇanti aṭṭhārasa cittāni kāmarūpabhaveyeva bhavanti, na arūpabhave. Tattha hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkantattā rūpāvacarakusalakiriyā nuppajjanti. Cakkhuviññāṇādīni vatthudvāravirahato, hasituppādo ekantavatthunissayattā, sotāpattimaggo paratoghosapaccayāyeva nibbattanato na uppajjati. Dvecattālīsāti aṭṭha parittakusalāni, cattāri arūpakusalāni, paṭhamamaggavajjāni satta lokuttaracittāni, paṭighadvayavajjitāni ca dasa akusalacittāni, pubbe vuttaahetukakiriyādvayavajjitāni nava kāmāvacarakiriyacittāni, cattāri arūpāvacarakiriyacittānīti evaṃ dvecattālīsa cittāni tīsu bhavesu honti.
关于欲界，有色界善业作用心及善果报心，眼、耳、意等意识分别完成，此及两种无因果作用心为最初道识，十八种心中皆在欲界及色界生起，不于无色界。因为一切色界感知皆已超越，色界善业作用无生起。眼识等离物质之门，因单一物质依缘，乐的产生单一，故道之初达更生无发，乃结束而不生。四十二指的是八种小善，四种无色善，初道识，七个出世心，二种敌对障碍，十种恶心，先前所说两种有因果之作业心，以及九种欲界善业作业心，四种无色界善业作业心，因此四十二心在三界中有生。
§193-204
193-204. Evaṃ bhavavasena cittuppattiṃ dassetvā idāni kālavasena dassento āha ‘‘ṭhapetvā panā’’tiādi. Sabbāsanti niddhāraṇatthe sāmivacanaṃ. Aṭṭha mahākiriyā, arahattamaggaphalacittāni, anāgāmiphalaṃ, nevasaññānāsaññāyatanakusalakiriyāti teraseva cittāni apāyarahitāsu chabbīsabhūmīsu honti apāyesu vipākāvaraṇasabbhāve etesaṃ anuppajjanato. Aparāni cha cittānīti sambandho. Tāni pana rūpabhavasādhāraṇānaṃ pañcaparittavipākānaṃ, kiriyamanodhātuyā ca vasena veditabbāni.
经分析显示，此处关于心生起之法，现在以时间先后阐述“安置”等词语。因言“安置诸如八大业，阿拉汉道果心，无余涅槃果，未生心处净善业”等，三者共数二十六种心，住于无余涅槃境界中，因无障碍故未生起。其余六心即关系之心。五种色界一般共有的五种现行果报，及由作业心所引发的受身果报，须加以观察辨别。
Pañca cittānīti diṭṭhisampayuttavicikicchāvasena pañca cittāni. Tāni hi pañcasu suddhāvāsabhūmīsu na labbhanti. Tattha anāgāmikhīṇāsavānameva adhivutthattā, tesañca paṭhamamaggeneva imesaṃ pañcannaṃ viññāṇānaṃ anuppādadhammataṃ āpāditattā.
所谓五种心，乃因与见解相连之疑惑心。此五种心于五个清净住地中不生。此中唯有断尽烦恼、成就无余之圣者，乃得此五种心为第一道境识，此因这些五识的生起质地皆被灭除。
Aparāni duveti tatiyāruppakusalakiriyacittāni. Tāni hi nevasaññānāsaññāyatanesu atikkantārammaṇattā, apāyesu ca ahetukapaṭisandhikattā nuppajjanti. Catuvīsatībhūmisu dve cāti viññāṇañcāyatanakusalakiriyāvasena dve cittāni. Tevīsabhūmisu dveyevāti ākāsānañcāyatanakusalakiriyacittāni.
所谓他者，是指第三境界中不具善业作用的心。此等心不是陷于无明境界或有明境界中，而是超越此类境界的显现，亦不生于堕落境地，因其无因缘再生。在二十四地中有两种，亦即为识根所能运作之善业作用的两种心。在三十三地中则有两种，皆为空根所能运作之善业心。
Ekādasavidhanti rūpāvacarakusalakiriyā hasituppādoti ekādasa. Sotāpattiphalaṃ yāva anāgāmimaggo cattāri ca cittāni suddhāvāsaapāyavajjāsu ekavīsatibhūmīsu bhavanti. Ekaṃ sotāpattimaggacittaṃ suddhāvāsaapāyaarūpabhūmivajjesu sattarasasu bhūmīsu jāyati. Dve dosamūlāni, kusalavipākaghānajivhākāyaviññāṇāni, satta akusalavipākāti dvādasa cittāni mahaggatabhūmivajjāsu ekādasasu kāmabhūmīsu jāyanti. Aṭṭha mahāvipākacittāni kāmāvacaradevamanussavasena sattabhūmīsu jāyanti. Chasu bhūmisūti vehapphalasuddhāvāsasaṅkhātāsu chasu pañcamajjhānabhūmīsu.
色界中善业心共有十一种，分别为诞生于不同层次。至初果入流果阶段至不还果之道，有四种心生于清净住处、堕落停止层次的二十一地。入流果之道心生于清净住处堕落停止色界七十七地之一。在十二欲界地中生有一十一识，分别为二根（贪嗔）所生、善业所结、地狱等恶报五根、语言、身、识七所结恶业及十二个善恶心。八大恶业识同欲界人天生起，生于七地。六地指有执果清净住处所对应的六禅中五禅地。
Cattāri…pe… bhūmisūti catutthajjhānavipāko parittasubhaappamāṇasubhasubhakiṇhavasena tīsu bhūmīsu jāyati, dutiyajjhānavipāko, tatiyajjhānavipāko ca parittābhāappamāṇābhāābhassaravasena tīsu bhūmīsu, paṭhamajjhānavipāko brahmapārisajjabrahmapurohitamahābrahmāvasena tīsu bhūmīsu hotīti evaṃ cattāri cittāni ekekavasena tīsu tīsu bhūmīsu jāyanti.
四种……第四禅之果以量少妙色之具，生于三地；第二禅果、第三禅果及有量少无量明光之具，亦生于三地；初禅果以梵净界梵师、大梵为具，生于三地。如此四种识分别生于三处禅地。
§206-9
206-9. Evaṃ ettakāneva cittāni ettakāsu bhūmīsu uppajjantīti cittaniyamavasena uppattiṃ dassetvā idāni ettakāsu eva bhūmīsu ettakāneva cittāni uppajjantīti bhūminiyamavasena dassetuṃ ‘‘kusalākusalā kāme’’tiādi āraddhaṃ. Tattha kāme kusalākusalā vīsati, tesaṃ pannarasa ahetukā pākā, āvajjanadvayañcāti sattatiṃseva mānasā narakādīsu catūsupi apāyesu jāyare. Avasesāni pana sattarasa kāmāvacaravipākakiriyacittāni, pañcatiṃsa mahaggatalokuttarānīti dvepaññāsa mānasā kadācipi tesu nuppajjanti abhūmibhāvatoti attho.
206-9。依此法则，心在特定地相依而生，今依此地相应而说，特定时节内于特定地生特定心，谓之依心地法则。所谓善恶、欲界心数二十，十五种非因善具成熟，心生于地狱等四堕及四畜生等下界。其余七十如是义，指五十三欲界善业成熟心及二十五清净有严世界中，偶有二十五中不生者，称为无地状态。
Asīti hadayāti vuttāvasesāni asīti cittāni. Ghānādiviññāṇattayanti kusalavipākaghānādiviññāṇattayaṃ. ‘‘Apuññajā pākā’’ti akusalavipākānaṃ sabbesameva gahitattā ghānādiviññāṇattayaṃ aggahitavisesampi pārisesañāyena kusalavipākameva viññāyati.
三十八曰心，谓余识三十八。色等根识为善恶成熟根识。所谓“无功生成熟”者谓所有恶成熟皆以色根识为总摄，善恶成熟分别识中以特殊之净为主；如是以清净为所知者专属善成熟识。
§213
213.Domanassanti domanassasahagataṃ. Kriyā ca dveti voṭṭhabbanavajjitā dve ahetukakiriyā.
213。忧愁者，谓含忧愁。作用有两者，即为打住之无因不善作用。
§214
214.Bhūmivasenevāti puggale anāmasitvā kevalaṃ bhūmivasena. Puggalānaṃ vasena ca bhūmivasena ca cittuppattiṃ vibhāvayeti sambandho.
『就如土地的作用』者，谓对人不加命名，仅仅以土地的性质而言。『人之作用』与『土地之作用』者，皆说明心的生起，乃为相互关系所彰显。
§216-8
216-8.Pañcabhūmisūti caturāpāyamanussavasena pañcabhūmīsu. Ahetukānaṃ paṭisandhisadisatadārammaṇavasena ‘‘sattatiṃsevā’’ti vuttaṃ, aññakammena pana dvihetukatadārammaṇassāpi sambhavato ekacattālīsa honti. Ācariyajotipālattherassa adhippāyena tihetukavipākehipi saddhiṃ pañcacattālīsevāti daṭṭhabbaṃ. Ahetukassa vuttehīti ahetukasattassa vuttehi sattatiṃsamānasehi saha. Nava kriyāti aṭṭha mahākiriyā, hasituppādo cāti imāni asādhāraṇakiriyacittāni nava.
『五地』者，依四恶趣续世法而分为五种地。无因缘之众生于再生及现存的五境中，如言『七十地』。然他因缘及二因缘之现象，亦生于一百四十八处。由长老老师瑜提婆罗之指导，二因缘果亦应视为五百四十八处。无因缘者谓无因缘心，与七十处众生相同。『九种行』者，谓八种伟大作用心加一生起喜悦心，此等乃非凡作用心种类。
§220-1
220-1. ‘‘Catupaññāsa mānasā’’ti vatvā tesaṃ sarūpato dassanatthaṃ āha ‘‘dvihetukassā’’tiādi. Puna ‘‘catupaññāsā’’tiādi pana nigamanaṃ.
『四十五种内心』者，是以此等诸心之相似形态为观照之依。据此，称之为『二因缘等』之内心。又谓『四十五种』者为结论那端。
§223-4
223-4.Paññāsevassa cittānīti tihetukassa puthujjanassa vuttacatupaññāsacittesu diṭṭhivicikicchāsahagatavajjāni ekūnapaññāsa, sotāpattiphalanti imāni paññāseva cittāni assa kāmāvacarassa sotāpannadehino jāyante. Navatiṃsevāti ekūnacattālīsacittāni. Paṭhamaṃ phalanti sotāpattiphalaṃ.
谓长在智慧者之心，二因缘凡夫心中所说四十五种心，含执着见之非净品业心有四十四种，其中既成道心中乃生之入流果者心者。谓九十处者，即为四十四外加四十五，合计八十九心。第一果，谓入流果。
§225-8
225-8.Dutiyañca phalaṃ hitvāti sakadāgāmiphalaṃ hitvā. Ca-saddena sotāpattiphalañca hitvāti attho. Attano phalena saha yāni aṭṭhacattālīsa cittāni, tāni anāgāmissa sattassa jāyanti. Cattālīsañca cattārīti tevīsati kāmāvacaravipākacittāni, vīsati kiriyacittāni, arahattaphalañcāti catucattālīsa cittāni. Sakaṃ sakanti ‘‘sotāpannassa sotāpattimaggacittaṃ, sakadāgāmino sakadāgāmimaggacitta’’ntiādinā attano attano maggacittaṃ. Kasmā pana tesaṃ ekekameva cittaṃ hotīti āha ‘‘ekacittakkhaṇāhi te’’ti. Pañcatiṃsevāti sattarasa kāmarūpārūpakusalacittāni, paṭighadvayavajjāni dasa akusalāni, rūpabhave labbhamānakāni pañca ahetukavipākāni, āvajjanadvayaṃ, paṭhamajjhānavipāko cāti pañcatiṃsa cittāni tīsu paṭhamajjhānabhūmīsu puthujjanassa jāyanti.
而『第二果』即方便果，谓得一次生者果。『二字连用』意指入流果方便果。由其果于自身而生之四十八心皆为，无生之心于不还果七十心中生。四十八即三十三，欲界后续心；二十即九种作用心。第四十八中即包含四十入定果心。称入流者自得入流道心，得一次生者自得方便道心。于是说各一心以显个别。『五十处』者，即七十种善色心、十种不善断品及五种无因缘果，两个烦恼破灭果心，共计三十五心。此三十五心乃于三种初禅地等，于凡夫生起。
§232-5
232-5.Hitvā cāti ettha ca-saddena paṭhamaphalassa gahaṇaṃ dasseti. Tena apuññapañcakaṃ hitvā paṭhamaṃ phalaṃ gahetvā cāti attho. Apuññapañcakanti diṭṭhisampayuttavicikicchāsahagatavasena pañca akusalacittāni. Tatthāti tesu sotāpannassa vuttesu. Tatthevāti sakadāgāmissa vuttesu. Puññajaṃ sampaṭicchanaṃ santīraṇadvayañcevāti sambandho.
谓『得方便果』即以二字连用示第一果之摄受。由是，称五无功德心削减，得第一果。五无功德者，即与执着见相应，有五不善心。此于入流者说，亦于得方便果者说。福德生起与二恶趣超越者，谓其相互关系。
§237
237. Evaṃ paṭhamajjhānabhūmiyaṃ puthujjanasotāpannādivasena cittasambhavaṃ dassetvā idāni tesameva vasena dutiyajjhānabhūmiyaṃ dassetuṃ ‘‘puthujjanassā’’tiādi āraddhaṃ. Dutiyajjhānatatiyajjhānavipākānaṃ ekasattasseva asambhavepi dutiyajjhānatale nibbatte puthujjanādayo puthujjanādibhāvasāmaññena ekato gahetvā ‘‘dutiyajjhānatatiyajjhānapākato’’ti vuttaṃ.
237. 如是，先禅地时，观见凡夫、流质入流者等以凡夫之类心所生起，现观心相，现今以同样身心状况，欲显示第二禅地，发起“凡夫等”之称。第二禅、第三禅、果报三者，虽仅一心一境，却即使未生起，亦于第二禅地涅槃，凡夫等以凡夫等之本性，通常视为一体，称为“已得第二禅、第三禅果报”。
§242
242. Parittasubhādito paṭṭhāya yāva akaniṭṭhā tatiyacatutthajjhānabhūmīsu paṭhamajjhānabhūmiyaṃ vuttagaṇanāya cittappavatti veditabbā. Tenāha ‘‘parittakasubhādīna’’ntiādi.
242. 当了知第二禅、第三禅、第四禅身心状态中，次第无有杂质，将第一禅地作为基数心行观察。因称此为“次第杂染者”（parittakasubhādīna）等。
§247
247.Catuvīsaticittānīti aṭṭhaparittakusalāni, cattāri arūpakusalāni, paṭighadvayavajjitāni dasa akusalacittāni, paṭhamāruppavipāko, manodvārāvajjanañcāti catuvīsati cittāni paṭhamāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa jāyanti.
247. “二十四心”者，即八种不净善心，四种无色善心，无二调避心，以及十种不善心，共二十四心，在第一无色地凡夫中生起。此乃第一无色地所生。
§250-3
250-3.Dasa pañcāti aṭṭha mahākiriyā, catasso arūpakiriyā, manodvārāvajjanaṃ, paṭhamāruppavipāko, arahattaphalañcāti pannarasa cittāni paṭhamāruppabhūmiyaṃ arahato honti.
250-253. 十种好、五种坏共十八大作用心，四种无色作用心，心门波动心，第一无色地果报，以及阿拉汉果报，共十五味心，在第一无色地阿拉汉出现。
Tevīsāti paṭhamāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa vuttesu catuvīsaticittesu ākāsānañcāyatanakusalavipākavajjā bāvīsati ca dutiyāruppavipāko cāti tevīsati dutiyāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa honti. Tattheva tiṇṇaṃ phalaṭṭhasekhānaṃ puthujjanassa vuttesu akusalapañcakavajjāni aṭṭhārasa, taṃtaṃphalañcāti ekūnavīsati cittāni honti.
三十二者，即第一无色地凡夫处二十四心，空处及无边处善果报具足另有二十二，即第二无色地果报；在第三无色地凡夫处，未生起五种不善五色心共十八味，波动心及其它，总二十一，乃所生心。
Kriyā dvādasāti aṭṭha mahākiriyā, ākāsānañcāyatanavajjitā tisso arūpakiriyā, manodvārāvajjananti dvādasa kiriyacittāni. Pākekoti eko arūpavipāko.
十二作用心者，即八种大作用心，空处及无量处果报具足的三种无色作用心，和心门波动心，共十二种作用心。所谓果报，即指一无色果报。
Dutiyāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa vuttesu viññāṇañcāyatanakusalavipākavajjāni ekavīsati , ākiñcaññāyatanavipāko cāti bāvīsati cittāni tatiyāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa uppajjanti.
第二无色地中，凡夫所生的识及六识中的善果所感的受业，合计有二十一种。除却无所有识所感的善果以外，合计共二十二种识。第三无色地中，凡夫所生的识也分别产生。
§254-60
254-60. Puthujjanassa vuttesu apuññapañcakavajjāni sattarasa, paṭhamaphalañcāti aṭṭhārasa tatiyāruppabhūmiyaṃ sotāpannassa uppajjanti. Tānīti tāneva aṭṭhārasa cittāni. ‘‘Ṭhapetvā paṭhamaṃ phala’’nti hi vacanato dutiyaphalaṃ pakkhipitvāti ayamattho avuttasiddho. Na hi sakadāgāmino sakadāgāmiphalañca nuppajjati . Evañca katvā vuttaṃ ‘‘ṭhapetvā dutiyaṃ phala’’nti. Etthāpi anāgāmiphalaṃ pakaraṇasiddhamevāti daṭṭhabbaṃ. Aṭṭha mahākiriyā, dve tatiyacatutthāruppakiriyā, manodvārāvajjanaṃ, ākiñcaññāyatanavipāko, arahattaphalanti terasa cittāni tatiyāruppabhūmiyaṃ khīṇāsavassa jāyanti. Tatiyāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa vuttesu dvāvīsaticittesu ākiñcaññāyatanakusalavipākavajjāti vīsati, nevasaññānāsaññāyatanavipākoti ekavīsati cittāni catutthāruppabhūmiyaṃ puthujjanassa jāyanti. Puthujjanassa vuttesu apuññapañcakavajjāni soḷasa, sotāpattiphalañcāti sattarasa tattheva sotāpannassa honti. Aṭṭha mahākiriyā, dve ca nevasaññānāsaññāyatanavipākakiriyā, manodvārāvajjanaṃ, arahattaphalañcāti dvādasa cittāni tattheva arahato uppajjanti.
第254-260节。凡夫所生的非功德五受业共七十七种，而第一果时的识为十八种；这些识生于第三无色地。所谓“他们”和“那些”即指这十八种识。‘置于第一果中’的话，指的是将第二果投入其中，表明其义已由经文说明，不必多言。因为须陀洹果者永不生须陀洹果。如此说即是‘置于第二果中’。在这里还能观察到无迹果（阿那含果）是成立的。八种大作用，二种第三与第四无色地作用，经门分开作用，无所有识境界的善果，及阿拉汉果共三种识生于第三无色地中，是断烦恼者。第三无色地中，凡夫所生的识有二十二种，其中特殊的二十二识是无所有识境界善果识，另一种是无色无识境界善果，即无三识境界果，共有二十一种识。第四无色地中，凡夫所生的非功德五受业有十六种，须陀洹果及第一果共七十七种，这些也正是须陀洹果中所有的识。八种大作用，二种无三识无识境界果作用，经门分开作用，无所有识境界善果及阿拉汉果共十二种识在此乃至阿拉汉时生起。
§261-3
261-3. Arūpakusalā ceva kiriyāpi ca uppajjanti, na pana vipākāti adhippāyo. Uddhamuddhamarūpīnanti viññāṇañcāyatanādīsu arūpīnaṃ. Heṭṭhimāti viññāṇañcāyatanikānaṃ ākāsānañcāyatanakusalavipākā nuppajjanti, ākiñcaññāyatanikānaṃ ākāsānañcāyatanaviññāṇañcāyatanakusalavipākāti evamādinā heṭṭhimā heṭṭhimā arūpā nuppajjanti. Kasmāti āha ‘‘diṭṭhādīnavato kirā’’ti. Kirāti anussutiyaṃ. Diṭṭhādīnavatoti ārammaṇe, jhāne ca diṭṭhadosattā. Kusalānuttarāti lokuttarakusalā.
第261-263节。无色善业的作用和功用也会生起，但这些非果报的流转相。所谓法界的无色境界，即识及识所缘处的无色界。所谓下界，是指识及识所缘处境界中的空界善果不生起；无所有识境界中的空界识果生起，依此类推所产生的无色境界识越往下越小。为此经上云‘有见等乏失’。所谓作用，是指回忆。所谓见等乏失，是指禅定及其对境中的见障。善业无上者，是指世间至上的善业。
§266
266.Sabbo rūpo mahaggatoti sabbo rūpāvacaramahaggatacittuppādo. Manodhātūti kiriyāmanodhātuvipākamanodhātūnaṃ kāmavipāka-ggahaṇena gahitattā.
第266节。一切色受者高度汇聚，是色界所有世俗心识产生之处。所谓心界作用，是指由心界果成熟而产生的心界作用。
§269-73
269-73.Evaṃ…pe… heṭṭhimanti dutiyāruppabhūmiyaṃ vuttesu dutiyāruppattayaṃ ṭhapetvā attano pākena saha tatiyāruppabhūmiyaṃ ekūnacattālīsa cittāni tatthavuttesu tatiyāruppattayaṃ ṭhapetvā attano pākena saha sattatiṃsāti evaṃ sesadvayepi heṭṭhimaheṭṭhimaṃ hitvā cittagaṇanā ñeyyā. Attano attanoti paṭhamāruppabhūmiyaṃ paṭhamāruppavipāko, dutiyāruppabhūmiyaṃ dutiyāruppavipākoti evaṃ attano attano vipākā cattāro ca anāsavā lokuttaravipākāti evaṃ catūsu arūpabhūmīsu ekekāya bhūmiyā pañca pañca vipākā jāyanti. Yā kiriyā teraseva siyuṃ, tā sabbapaṭhamāruppabhūmiyaṃ khīṇāsavassa jāyanteti sambandho. Dutiyāruppabhūmiyaṃ khīṇāsavassa paṭhamāruppakiriyacittaṃ vajjetvā dvādaseva kriyā honti. Tatiyāruppabhūmiyaṃ dutiyāruppakiriyacittaṃ vajjetvā ekādasa. Catutthāruppabhūmiyaṃ tatiyāruppakiriyacittaṃ vajjetvā daseva viññeyyā.
第269-273节。如此……如经文……所谓下界，即第二无色地中所生的第二无色地果。置入自身业中后，第三无色地中生起三十三识，诸识生于第三无色地果报。置入其中之后，第三无色地果报三十三识。由此类推，此法可用于计算所有识数。所谓自己的，指第一无色地的第一无色地果报；第二无色地的第二无色地果报，如此自己的果报各有四个，称为无烦恼的世间外果报。在四无色地中，每地各有五个果报。作用数量即为三种，全部出于第一无色地的断尽烦恼者而生。第二无色地断尽烦恼者戒作识舍弃第一无色地作用识，共有十二种作用；第三无色地戒作用舍弃第二无色地作用识，共有十一种作用；第四无色地作用舍弃第三无色地作用识，共有十种作用，应当如此了解。
§274-5
274-5. Idāni kevalaṃ puggalavasena tesameva puggalānaṃ āveṇikacittaṃ dassetuṃ ‘‘arahato panā’’tiādinā arahatoyeva uppajjanakacittaṃ dassetvā anāgāmiādīnaṃ pāṭipuggalikaṃ sakasakaphalacittaṃ pākaṭamevāti saṃkhittaṃ. Arahatoti khīṇāsavassa. Arahato bhāvo arahattaṃ, arahattaphalanti attho. Tañhi ‘‘arīnaṃ hatattā arahā’’tiādinā arahanta-saddassa pavattinimittabhāvena ‘‘arahatta’’nti vuccati. Idāni tesaṃ tesaṃ puggalānaṃ sādhāraṇacittāni dassetuṃ ‘‘catunnañca phalaṭṭhāna’’ntiādi vuttaṃ.
第274-275节。如今仅以个人为例，显示这些同一人中无漏识。如经云，“唯有阿拉汉”等语揭示了仅起于阿拉汉境的识，相应地展示无余涅槃阿拉汉及以上圣人耐行种种果报识。阿拉汉是断尽烦恼者，阿拉汉果亦是断除一切烦恼的意义。为此《阿拉汉灭除诸魔者》等经文中以阿拉汉名号表明此义。现在为了显示这些同个人中共同的识，故以“四果果处”等语加以讲述。
§290
290.Susāranti atthabyañjanavasena pariccajitabbassa pheggussa abhāvato suṭṭhu sāraṃ, sabbaso sāranti attho. Paranti susārattā eva paraṃ. Sattānaṃ idhalokaparalokahitapaṭicchādakassa avijjandhakārassa vidhamanato mohandhakārappadīpaṃ. Cintetīti atthavasena cinteti. Vācetīti byañjanavasena sajjhāyati. Rāgadosānaṃ mohena saha avinābhāvato tassa anupagamanaṃ atthasiddhamevāti ‘‘mohandhakārappadīpa’’nti vatvāpi ‘‘naraṃ…pe… nopayantī’’ti rāgadosānupagamanameva vuttaṃ. ‘‘Mohandhakārappadīpa’’nti vā vacaneneva mohassa anupagamo vutto hotīti rāgadosānameva anupagamanaṃ vuttaṃ. Mūlabhūtānaṃ pana tiṇṇaṃ anupagamanavacanena sesakilesānampi anupagamanaṃ vuttamevāti daṭṭhabbaṃ.
由恰当具足的义相，为应舍弃者的虚假性而圆满地令人远离，从而真正清净，其义是完全清净。远离，就是从清净中远离。谓众生由此世及彼世之利害所遮蔽，无明之暗，故由无明之暗之灯火所蒙蔽。所谓思惟，乃义而思量；所谓表述，乃以音声而宣说。谓贪嗔诸心，与无明相依而不起故，其不相随之理乃得到成就，故称之为“无明之暗之灯火”。即使言及“不转灭人……不随之”，也仅说了嗔贪的不相随。称为“无明之暗之灯火”，不过只是言无明不相随罢了，嗔贪的不相随乃被言及之。须知以“不随”言说之义，亦即三种根本烦恼及余余烦恼的不相随亦已言及，无有遗漏，这是应当了知的。
Iti abhidhammatthavikāsiniyā nāma · 如是名为《阿毗达摩义广释》
Abhidhammāvatārasaṃvaṇṇanāya · 《阿毗达摩入门注疏》中
Bhūmipuggalacittuppattiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 地、补特伽罗、心生起之说示的解释已竟。
Paṭhamo bhāgo niṭṭhito. · 第一部分已竟。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Abhidhammāvatāra-abhinavaṭīkā · 《阿毗达摩入门》新疏
(Dutiyo bhāgo)第二部分