22. Dvāvīsatimo paricchedo
22. Dvāvīsatimo paricchedo第二十二章
Ñāṇadassanavisuddhiniddesavaṇṇanā智见清净阐释的注解
§1319-22
1319-22. Āvajjanassa hitaṃ āvajjaniyaṃ, taṃ ṭhānaṃ etassāti āvajjaniyaṭhānaṃ, gotrabhūti attho. Taṃ gotrabhucittaṃ maggacittassa āvajjaniyaṭhānattā. Paṭipadāñāṇadassanaṃ kudācanaṃ na ca bhajati, tatheva ñāṇadassanavisuddhiṃ kudācanaṃ na bhajateva. Ubhinnaṃ ñāṇānaṃ antarā ekaṃ abbohārikaṃ vohāre niyuttanti vohārikaṃ, na vohārikaṃ abbohārikaṃ. Vipassanāya sotasmiṃ vipassanāya sote patitattā vipassanā nāma voharitabbā. Tato nibbānato.
1319-22. 对于转向(心)而言有益的,称为「转向所依」;此(转向所依)即为彼(心)的所依之处,故名「转向所依处」——其义即「种姓」。彼种姓心,由于是道心之转向所依处故。『行道智见』,无论何时皆不与之相应;同样地,『智见清净』,无论何时亦不与之相应。在此两种智之间,有一(心)不涉世俗名言,凡涉及世俗名言者称为「有言说的」,不涉世俗名言者即为「无言说的」。(种姓心,)由于已落入观流之中、融入观的流中,故于名言施设上应称为「观」。然(其缘取的所缘)则是涅槃。
§1325
1325.Sūraṃ tikkhaṃ vipassananti gotrabhucittaṃ sandhāyāha.
称针对种姓心的般若观智为猛烈而锐利的般若观智。
§1326-9
1326-9.Visaṅkhāranti saṅkhārehi vigataṃ. Paṭhamāvajjanañcevāti paṭhamāvajjanaṃ viya. Paṭhamābhogatāpi cāti paṭhamamanasikārā viya. Maggassa anantarādīhi paccayehi. Tassāti maggassa. Sikhāpattāya tāya vipassanāya muddhamhi matthake. Anāvattanti anivattaṃ.
『行』(saṅkhāra)意味着已断除种种行的束缚。初次应欲亦同于初次应用。初次对应亦类似首次之观照。由路径之直接因缘而生起。谓路径。透过此般若的根基——般若观智于头部(根本)显现。否则无法永久延续。
§1330-3
1330-3. Ekena āvajjanena ekissāyeva vīthiyā. Anulomagotrabhucetasanti anulomagotrabhucittānaṃ nānārammaṇatā vuttā. Taṃ gotrabhucittaṃ anāvajjanampi maggassa āvajjanaṭṭhāne ṭhatvā. Saññaṃ datvā viyāti ‘‘ahaṃ nibbānaṃ ārammaṇaṃ karomi, tvampi tamevārammaṇaṃ karohi’’ iti saññaṃ datvā viyāti adhippāyo. Saññitanti saññaṃ. Kadācipi anibbiddhapubbaṃ maggo esa eso maggo pubbe anibbiddhapubbo.
依单一应欲,进入单一通路。所谓顺袭种姓心,指种姓心的多样光境相。此种姓心,乃使路径之应欲处不受阻碍而安住。赋予『我以涅槃为依止』之知见,彼亦教诲『你当以此为依止』,此为知见。所谓知见。虽曾有不曾厌倦之旧路径,但此路径在先前确曾厌倦。
§1336
1336.Ujjhatīti chindati.
『觉醒』意谓断绝。
§1338
1338. Anekesaṃ ānisaṃsānaṃ dāyakena ādimaggena saṃyuttaṃ. Paṭhamamaggañāṇaṃ.
依诸多缘起的助持,由基本路径相接。此即初始路径智慧。
§1341
1341.Ekassāsevanaṃnatthi ekassa cittuppādassa āsevanapaccayo natthi, tasmā kāraṇā dve cittuppādā anulomakā. Tehīti cittuppādehi āsevanapaccayaṃ laddhā labhitvā tatiyaṃ cittaṃ gotrabhu hoti.
单独相应不存在,单一心产生没有相应条件,故原因是两种心的产生是顺次的。由此得到心的顺序的相应条件,获得了第三种心,它成为同族心。
§1345-7
1345-7. Maggapekkhanahetu yassa āvajjanamanaso, taṃ maggapekkhanahetukaṃ. Tasmiṃ niruddheti tasmiṃ āvajjanacitte niruddhe maggassa paccavekkhaṇasaññitāni satta javanāni paṭipāṭiyā jāyante. Paccavekkhaṇañāṇāni ekūnavīsati honti.
观察道理的缘起者,指的是使心不起恶意者。此者称为观察道理的缘起缘者。当此心被止息时,即在此不起恶意的心中止息,便产生了关于道的审视觉知的七种速率依次发生。审视觉知的知识共有二十一种。
§1351
1351.Tato tadā vipassanāvīthiṃ otarati. Dutiyamaggañāṇaṃ.
然后那时进入了观慧的阶段。这是第二种道的知识。
§1361
1361.Mūlaghātanti mūlaghātanaṃ. Tatiyamaggañāṇaṃ.
“根本断灭”意指根本的断灭。这是第三种道的知识。
§1363
1363.Anāvattisabhāvatoti anivattato. Catutthamaggañāṇaṃ.
“无逆转性”指不回转的性质。这是第四种道的知识。
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya · 以上为《阿毗达摩入门疏》中
Ñāṇadassanavisuddhiniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 智见清净阐释的注解结束。
Dvāvīsatimo paricchedo. · 第二十二章。