三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附15. Pannarasamo paricchedo

15. Pannarasamo paricchedo

16 段 · CSCD 巴利原典
15. Pannarasamo paricchedo第十五章
Arūpāvacarasamādhibhāvanāniddesavaṇṇanā无色界定修习阐释的注解
§982-3
982-3.Rūpekho vijjamānasminti rūpakāye vijjamāne daṇḍādānādayo daṇḍaggahaṇādayo. Iti rūpe rūpakāye ādīnavaṃ disvā.
色根在现起时,伴随色身现起者,有因杖棒等而受摄持等事。因见色于色身生起之所产生的恶染。
§984
984.Sūkarābhihatova sāti sūkaraṃ anubandhito sā sunakho viya.
如猪被缚,谓缚猪者垂钩,如此。
§985
985.Vasīti yogī.
修行者谓之有持。
§988-990
988-990.Phuṭṭhokāsañca tena tanti tena cittena phuṭṭhaṃ tamokāsaṃ ‘‘ananto ākāso’’iti ca manasā karonto eva ugghāṭeti. Iti vacanaṃ vuccate, ayamañño nayo, ‘‘ākāso’’ iti manasā karonto taṃ kasiṇaṃ na saṃvelleti.
触空门者,以手指、丝线、心识触摸空门,思惟“无限虚空”,由此开启。此即所谓文字。又一说,不可思惟空门而相应此遍,谓“空”字不能遍集。
§998
998. Rūpāvacarajjhānameva paccatthikaṃ rūpāvacarajjhānapaccatthikaṃ.
色法背离重心者,谓于对缘色背离重心。
§1004
1004.Ākāsaphuṭaviññāṇeti phuṭameva viññāṇaṃ phuṭaviññāṇaṃ, tasmiṃ ākāsārammaṇe phuṭaviññāṇe.
空触识谓触知初现的识,谓在空境所现的触识。
§1005-6
1005-6. Ayaṃ ākāso ananto iti evaṃ taṃ ākāsameva pharitvā pavattaṃ viññāṇaṃ viññāṇañca iti vacanaṃ vuccate. Viññāṇaṃ anantaṃ nāma na hoti, anantārammaṇattā ‘‘viññāṇaṃ ananta’’nti vuccate, taṃ viññāṇaṃ manakkāravasena api anantaṃ paridīpitaṃ.
「空」者谓无限故,正如空遍满其中一样,流转的识亦称为识。识不称为无限者,是因缘于无间断显现,故谓识为无限。此识乃由意所造作,因而被清楚地称为无限。
§1010
1010. Paṭhamāruppaviññāṇassa abhāvo tassa eva paṭhamāruppassa suññato suññabhāvato.
初识的缺失,即是该初识的空无状态。
§1013
1013.Satitiṭṭhati bhiyyo balavā sati tiṭṭhati.
正念更坚固地安立时,正念亦更坚固地住于彼处。
§1015
1015. Abhāvake natthibhāve.
无者,不存在也。
§1017-8
1017-8.Dutiyāruppacakkhunāti cakkhunā dutiyāruppaṃ ‘‘natthi natthī’’tiādinā ākārena parikammavasena manakkāre. Tassāpagamamattañca tassa paṭhamāruppassa apagamamattañca.
所谓第二识眼者,以眼为具,第二识眼因言语的否定表现,如『无』、『无此』等,作为反复思惟。此为第二识的未离及初识的未离两种不来无来之思惟。
§1029
1029. Yā nāma ayaṃ samāpatti abhāvamattampi gocaraṃ katvā ṭhassati, ayaṃ samāpatti vata ekantena aho santāti padissati.
此禅定称为立于无有之境,即使只是无的境界亦作为境界而保持,因此此禅定如实显现为只有欢乐。
§1033
1033. Yāya saññāya nevasaññī, nāsaññī ca hoti, kevalaṃ ekantena atha kho sā saññā edisī na hoti.
1033. 由该念起时,既非无念者,亦非有念者,仅仅是单一专注时,那时这念觉并不显著。
§1035-7
1035-7. Paṭusaññāya kiccassa neva karaṇato ayaṃ samāpatti ‘‘nevasaññā’’ti niddiṭṭhāti catutthaāruppato sambhavā pavattā tejodhātu sukhodake dahanakiccaṃ kātuṃ na sakkoti yathā, sā saṅkhāradhammānaṃ avasesattā.
1035-7. 手巧的念觉者不从事外在行动,此入定称为“无念”,此为第四禅中生起,由色光元素与甘露般的快乐,无法从事燃烧的仪轨作用,如此成为行法的终极剩余。
§1040
1040. Pāsādatalañca sāṭikā ca.
1040. 楼台地板与帷幔。
§1041
1041. Yo pana bhikkhu imaṃ rūpārūpajjhānasamāpattividhānaṃ sārataraṃ jānāti, so rūpārūpajjhānasamāpattipurekkho sekkho bhavaṃ kāmabhavaṃ abhibhuyya abhibhavitvā rūpārūpaṃ yāti pāpuṇāti.
1041. 然而,若比库深知此色与非色禅定入定的次第,便成为色非色禅定的观察者,是修行者能远离欲界存在,征服欲界,超越欲界,进入色非色境界。
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya · 如是,在《阿毗达摩入门疏》中
Arūpāvacarasamādhibhāvanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 无色界定修习阐释的注解完毕。
Pannarasamo paricchedo. · 第十五章。