三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附14. Cuddasamo paricchedo

14. Cuddasamo paricchedo

46 段 · CSCD 巴利原典
14. Cuddasamo paricchedo第十四章
Rūpāvacarasamādhibhāvanāniddesavaṇṇanā色界定修习阐释之注释
§789-93
789-93.Hitānayanti hitāvahaṃ. Mānasañca sugatanti suṭṭhu pavattamānasañca. Madhurā atthavaṇṇanā etassāti madhuratthavaṇṇanaṃ. Uttaraṃ tu manussānaṃ, dhammato ñāṇadassananti manussānaṃ lokiyadhammato uttaribhūtañāṇadassanalokuttaraṃ. Saṅkassarasamācāreti saṅkāya kaṅkhāya saritabbasamācāre. Acchiddaṃ akkhaṇḍaṃ akammāsaṃ. Atthakāmenāti attano hitakāmena.
利益众生者谓利益他人之人。心者即心识。谓心行善道遂得善果,心正在清净正确行转。甜美之义即甘美义之说明。向上者谓人类所行之法中,知见真理者因法得见解,此谓人与世间法之上确智见。循环境而行者谓随缘生疑惑,须谨慎行事。断绝不间断者,恒常不作恶事。所谓自利者,即为自身利益而为也。
§797
797.Duvidhalakkhaṇaṃ cārittavārittalakkhaṇaṃ.
二种标志者,行为与守戒二者之标记。
§805
805.Tesaṃ caritānaṃ vomissakanayā.
于其行为中,具排除颖异之准则。
§807
807.Savaṇṇakasiṇāti nīlapītaodātalohitavaṇṇakasiṇā.
色相涵盖蓝、黄、白、赤等色之光洁显现。
§808
808. Taṃ ekakaṃ ānāpānaṃ assāsapassāso.
此者为单一入出息念之法,谓由入息与出息之观照。
§809-10
809-10.Maraṇūpasamāyuttā satīti maraṇānussati upasamānussati. Āhāranissitasaññāti āhāre paṭikūlasaññā. Dhātuvavatthānanti catudhātuvavatthānaṃ.
能使死念平息者即念死,所谓生灭思虑之灭也。以食为依止而生厌弃之观照。界义者即四大组成之诸事。
§811-2
811-2.Anukūlā ime sabba-caritānanti vaṇṇitāti yaṃ kammaṭṭhānaṃ saddhācaritassa anukūlaṃ, tameva paññācaritassa anukūlanti adhippāyo. Idaṃ sabbaṃ pana vacanaṃ ekantavipaccanīkabhāvato ekantapaṭipakkhabhāvato atisappāyato vuttaṃ, iti vibhāvinā ñeyyaṃ.
811-2.所谓顺利者,指的是所有行为之法。当某业处与信心行为相顺利时,彼业处即与智慧行为相应顺利,此为至上观念。但此全语句乃因极端相反以及极端相对行为而说,故应深入分析了解。
§835
835.Vipassanābhavasampatti-sukhānaṃ paccayā siyuṃ vipassanāsampattisukhānaṃ bhavasampattisukhānaṃ paccayā siyuṃ.
835.观智修习成就者之快乐,乃因观智成就而生;观智成就之乐又依赖于边际成就之乐而起。
§838
838.Sammaṭṭhānaṃmanobhunoti manobhuhadayo tassa hadayassa sammaṭṭhānaṃ.
838.“正业”谓心所确立心所住处,若心之所住处居于心腑,则此正业即为心腑所在。
§844
844. Pattukāmena dhīmatā kasiṇaṃ kattabbaṃ.
844.因喜爱所喜,智者应当修习遍。
§845
845.Saṃhārimanti ito cito ca haritabbakasiṇaṃ. Tatraṭṭhakanti tasmiṃ ṭhāne ṭhitaṃ ito cito ca anāharitabbaṃ kasiṇaṃ.
845.“断除者”意指断除、去除之遍。所谓横扫,是在该处意志坚立,必须断除此处之遍。
§849
849.Vivaṭṭaṃ pana micchatāti nibbānaṃ icchantena vidatthicaturaṅgulaṃ vaṭṭaṃ kātuṃ taṃ kasiṇaṃ vaṭṭati.
849.然而,欲求灭谛为邪者,意欲以四指宽之圈而作圆,故此遍轮而成。
§851-2
851-2.Hatthapāsappamāṇasmiṃ, tamhā kasiṇamaṇḍalāti tato kasiṇamaṇḍalato hatthapāsappamāṇasmiṃ padese vidatthicaturaṅgule ucce. Parimukhaṃ satinti kammaṭṭhānābhimukhaṃ satiṃ.
851-2.「手掌安置稳定」者,于此处称为「境相轮」。由此缘起「境相轮」,于手掌安置稳定处的范围应观察四指间缝之顶端。此为面向境所的念所,为修行根本所在。
§853-4
853-4.Nekkhammanti jhānaṃ. Khemato daṭṭhuṃ disvā ahaṃ imāya paṭipattiyā addhā ekantena pavivekasukhassa nibbānasukhassa bhāgī assaṃ bhaveyyaṃ.
853-4.「止息」是指禅定。因见此得安乐之境,依此修行法,当有独处清净之乐,可得涅槃乐的份。
§856
856. So kasiṇassa vaṇṇo tena yoginā na pekkhitabbo, kasiṇassa lakkhaṇaṃ na pekkhitabbaṃ ussadassa vasena vaṇṇaṃ amuñcitvā.
856.此境相轮之颜色,修行者不应着眼;亦不可仅观境相轮之征相。若因气息止息而致颜色不清晰,则无须在意。
§860
860.Evaṃ iminā vuttappakārena ekaggacetaso ekaggacittassa yogino nimīletvā āvajjantassa yathā yena pakārena kammaṭṭhānaṃ hoti ummīlite kālepi, tathā tena pakārena taṃ kammaṭṭhānaṃ āpāthaṃ yāti ce yadi āgacchati, uggahameva uggahanimittaṃ.
860.如是述说,专心一意、心意专注的修行者,当在入定消散时,如同用某方式停住修习境界一般;若修行境界现起,则该起心为生起之因。
§864
864. Pādānaṃ dhovane papañcaparihāratthaṃ. Ekatalikāti ekatalamattā.
864.足部清洗时,除去泥污以保持清净。所谓一遍即为一遍的分量。
§865
865.Taṃ saṃhārimaṃ kasiṇamādāya.
865.取此净足用之境相轮作为修习对象。
§866
866.Samannāharitabbanti kammaṭṭhānaṃ sumanena āharitabbaṃ, manasikātabbanti attho. Takkāhaṭanti vitakkena āhaṭaṃ phusitaṃ kare kareyya.
应当作为修行法门着手取得的,是由喜悦带来的;应当念持的,是法义。所谓『斥弃』,是用分别念而弃绝妄念、触染,彻底根除,正当实行。
§868
868.Tanti taṃ nimittaṃ.
称为『缘』。
§871-4
871-4.Imassāti paṭibhāganimittassa. Purimassāti uggahanimittassa. Ko pana ayaṃ viseso? Thavikā nīharitaṃ ādāsamaṇḍalaṃ majjitaṃ viya. Toyade kāḷameghe setabalākā viya. Tadā taṃ uggahanimittaṃ padāletvāva niggataṃ paṭibhāganimittaṃ. Tato uggahanimittato. Tanti taṃ paṭibhāganimittaṃ. Saṇṭhānavantañca vaṇṇavantañca na ca upaṭṭhākāramattaṃ. Paññajanti paññāya jātaṃ.
『此处』指拆解缘由之对象;『之前』指原起缘由。那么该区别为何?如水下沉入深潭中央,犹如浓黑雨云如乳白帘幕。那时,拆解缘由恰似从彼处拔出,去除后便为拆解缘由。接着由拆除缘由起。所谓『缘』,是拆解缘由。色相完备且具光明,不是单以辅助形式存在。所谓智慧,是由智慧所生。
§877-8
877-8.Upacārakkhaṇe tassāti tassa samādhino upacārakkhaṇe. Nīvaraṇappahānena samādhino paṭilābhakkhaṇe pana aṅgānaṃ vitakkādīnaṃ pātubhāvena iti dvīhi ākārehi.
『在修习近行阶段』,谓修习定过程中于近行阶段。在弃除钝障时,定的获得阶段是以色身等因感官心念黄为二种方式展现。
§879
879.Dvinnaṃsamādhīnanti upacārappanāsamādhīnaṃ.
所谓二种定,是修习近行定与非修习近行定。
§882
882. Cakkavattiyagabbhova ratanaṃ viya assa anena sudullabhaṃ.
如王子宝珠一般,凭此难得获得。
§884
884.Ayanti paṭisandhisanthāro.
续接作用。
§891-2
891-2.Samataṃ vīriyassevāti vīriyasamabhāvaṃ. Layaṃ līnabhāvaṃ īsakampi yantaṃ gacchantaṃ mānasaṃ āvajjanacittaṃ.
勤奋的平等持守,谓精进的平等性。懈怠消沉的状态,嫉妒心纠缠、心念随转之所载。
§895-9
895-9. Bhavaṅgaṃ pana pacchijja ucchinditvā tadeva pathavīkasiṇaṃ ārammaṇaṃ katvā yogino manodvāramhi jāyati. Tatoti āvajjanato tatrevārammaṇe tasmiṃ pathavīkasiṇasaṅkhāte ārammaṇe tassa yogino javanāni cattāri vā pañca vā jāyante. Avasāne ekaṃ javanamānasaṃ rūpāvacarikaṃ hoti, tasmiṃ rūpāvacarike vitakkādayo aṅgā. Aññehi aññesaṃ cittānaṃ aññehi vitakkādīhi balavatarā honti. Tāni appanābhāvaṃ appattāni appanācetaso parikammopacārato parikammabhāvato parikammānīti vuccante, upacārabhāvato upacārānīti ca vuccante. Tāni javanāni appanāyānulomattā anulomāni eva ca vuccanti. Ettha anulomakesu yaṃ sabbantimaṃ javanaṃ, taṃ gotrabhūti pavuccati.
有情之心流断绝之后,乃于该土地相根(感官所缘)起趣,于心门处生起。谓以此心念载故,于该趣缘即土地相根名之处,修行者生四或五种动念。终尽时,有一动作念为心境层之色相,彼色相中包括思维等诸成分。诸别心及思维等更有力者,名之为安住无漏,无疏失之修行功夫者,或称为修行所事。此等动念被称为修行无漏境界。此中随修行方向,相顺而生的建立所作种种意动,皆谓之相顺法。于相顺群中,最究竟之动念,称为根本摄受。
§901
901.Gotrabhu diṭṭhanti gotrabhu nāma uddiṭṭhaṃ.
根本摄受谓根本所见。根本摄受即所显现之物。
§904-5
904-5.Purimehi javanehi yaṃ āsevanaṃ, taṃ balavapaccayaṃ laddhā labhitvā chaṭṭhaṃ javanaṃ, sattamaṃ vā javanaṃ appeti. Iti vacanaṃ pavuccati, ettha vāde godatto nāma ābhidhammiko ācariyo āha. Chinnataṭe mukhaṃ yassa chinnataṭamukho.
在先发生之动念所引导作用,即依凭其强力,于第六与第七动念之间生起。如此说者,为名为阇达多之阿毗达摩学师所说。断绝境(即色相之一)之前端。
§908
908. Paccavekkhaṇā hetu yassa āvajjanassāti paccavekkhaṇahetukaṃ.
检察之缘,谓此所载者,即检察所因。
§911-2
911-2. Kāmacchandassa nānāvisaye paluddhassa. Cetaso ekasmiṃ visaye samādhānena samādhi.
「欲欲」者,于诸种种境界中动摇不安之意。心在一境界上以专注摄持而成定。
§915
915. Sayañca atisantato sukhaṃ avūpasantasabhāvassa uddhaccakukkuccadvayassa paṭipakkhato vuttaṃ.
又言:与远离安隐安稳本性的烦恼中,忧虑与后悔这二者相对而说,是也。
§917
917.Pañcaṅgavippayuttanti pañcanīvaraṇavippayuttaṃ. Pañcaṅgasaṃyutanti vitakkādīhi yuttaṃ.
所谓五根不调者,乃指五种障碍不调和。所谓五根相应者,即由思维等根结合之意。
§920-1
920-1.Vepullanti kammaṭṭhānassa vipulabhāvaṃ. Tañca paṭibhāganimittaṃ upacāraṃ vicāretvā vaḍḍhetuṃ vaṭṭati.
「广泛」者,业所缘境广泛之性。审察此业缘部分缘由所生之近行而得增长,故称增进。
§928-31
928-31.Pamādayoginoti pamādavasena yogisampannassa kāmasahagatā saññāmanakkārā manasikārā ce caranti, tassa yogino taṃ jhānaṃ hānabhāgiyaṃ hoti. Sati santiṭṭhate tasmiṃ, santā tadanudhammatā tasmiṃ paṭhamajjhāne tadanudhammatā tassa paṭhamajjhānassa anurūpā sati nikanti santā saṃvijjamānā santiṭṭhate santiṭṭhati, taṃ jhānaṃ mandassa yogino ṭhitibhāgiyaṃ hoti, ṭhitiṃ bhajati. Visesabhāgiyaṃ hoti, visesaṃ dutiyādibhāvanaṃ pāpuṇātīti attho. Nibbidāsaṃyutāsaññā, manakkārāti nibbidāvipassanāsaṃyuttā saññāmanakkārā. Nibbedhabhāgiyanti lokuttarabhāgiyaṃ, lokuttaramaggabhāgiyanti attho.
疏释意:由疏慢所起者,谓由疏慢浸染具足禅定者。或因随欲所生之知觉、注意等作意若起,即便其禅定部分失去,心念仍驻于彼处,其次禅亦随之常住而不乱。此处一禅心念安住,于彼一禅意相顺应,念内住之时相安静而现舒适,此禅心安住称为基住。有区别之在于,得第二及后禅住心意通达,故曰不同。所谓与厌倦相续之知觉,及作意,谓与厌离见相通之知觉与意识。所谓成就涅槃者,意指出世者之成就;得出世道者谓是也。
§933
933. Ayaṃ samāpatti āsannākusalārayo āsannākusalārikā yasmā takkacārānaṃ thūlattā ca, tasmā kāraṇā ayaṃ samāpatti aṅgadubbalā.
此禅定,为近于不善法染污者,亦是近于不善烦恼者。因理智行为之迟重,故此禅定为弱足之境。
§935
935.Nikantinti taṇhaṃ. Pariyādāyāti sosāpetvā.
『灭尽渴爱』者,谓将渴爱彻底消除,使之无余。
§936
936.Vidhināti pubbe vuttavidhinā. Satassāti satisampannassa.
『为法』者,指先前所宣说的法门。《萨塔萨》者,谓具足正念者。
§938
938.Nimittaṃ tu tadeva cāti tameva paṭhamanimittaṃ ‘‘pathavī pathavī’’iti evaṃ manasā karontassa.
『相』者,此即第一相,谓念头中作如『大地,大地』之念。
§943
943.Sampasādananti saddhā. Majjhattanti tatramajjhattatā.
『欢喜』者,谓信心。『中间』者,此中正之状态。
§944
944.Duvaṅgahīnanti vitakkavicārahīnaṃ.
『无双』者,谓无烦恼者,即无牵挂妄念之意。
§948
948. Pīti nāma cetaso cittassa uppilāpanaṃ uppilāpitattaṃ yato yasmā kāraṇā.
『喜』者,谓心的欢喜溢出,因缘果报所生之喜乐。
§961-2
961-2.Āsannapītidosāti pītiyeva dosā. Ettha etasmiṃ tatiyajjhāne yadeva yaṃ eva sukhaṃ iti evaṃ sukhaṃ cetaso ābhogo manasikāro. Evaṃ iminā pakārena sukhassa thūlattā ayaṃ samāpatti aṅgadubbalā hoti.
961-2. "近于禅悦者,谓是禅悦本身即为恶。此处,于第三禅中,正如所受诸乐,心念的流转亦如是。由此现证,禅悦虽大,但此禅定的四肢力弱。
§974-5
974-5. Sukhaṃ upekkhāya āsevanaṃ pana na hoti yasmā upekkhāya āsevanaṃ pana na hoti, yasmā upekkhāsahagatāni javanāni javanti, tasmā catutthajjhānaṃ upekkhāsahagataṃ samudīritaṃ.
974-5. 乐并非由无分别为依止而生,因无分别为依止则乐不生。由无分别伴随的动念正生起,故第四禅被称为由无分别伴随而生。
§976
976. Dutiyajjhānaṃ dvidhā dvīhi koṭṭhāsehi ṭhitaṃ.
976. 第二禅有两种,立于两种境界中。
§979
979.Ayaṃ abhidhammāvatāro sumadhuravarataravacano kaṃ nu janaṃ neva rañjayati, atinisitavisado buddhippacāro yassa so atinisitavisadabuddhippacāro, so tena janena vedanīyo jānitabbo.
979. 此处《阿毗达摩》藏内之论述,辞辞甘美可听,谁人不为之欢喜?若有智者心怀极致甘甜明澈之智,即应由此智者而知此理。
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya · 以上为《阿毗达摩入门疏》中
Rūpāvacarasamādhibhāvanāniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 色界定修习阐释之注释终了。
Cuddasamo paricchedo. · 第十四章。