13. Terasamo paricchedo
13. Terasamo paricchedo第十三章
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā关于通达语法作用关系的解释
Vedakassāti sukhadukkhavedakassa. Tadāyattavuttīnanti tesaṃ āyattā paṭibaddhā yesaṃ vipākānaṃ te tadāyattavuttino, tesaṃ. Atra imasmiṃ ṭhāne ācariyena parihāro vuccate. Kutoyaṃ tava tatthānurodhoti tattha tasmiṃ aññassa attakārakassa abhāvepi sattusaṅkhātassa attano bhāvepi ayaṃ tava anurodho anunayo kuto kena kāraṇena idha imasmiṃ asati kattari kusalādīnaṃ atthibhāve kammavirodho kuto kena kāraṇena. Athāpīti aparo nayopi. Kiñcetthāti ettha etissaṃ codanāyaṃ kiñci vattabbaṃ atthi, avasiṭṭhaṃ tāva brūhi, aparisamattā te codanā. Tassāti attano. Kārakavedakattābhāvoti kārakavedakattassa abhāvo siyā.
“Vedakassa”者,指愉悦与痛苦的感受者。所谓“tadāyattavuttīnanti”,谓此类感受为“依附而说”,指这些感受乃依附于某些既定的果报而生,称为“依附的果报”,是此等感受的果报。此处,“ācariyena parihāro”谓师长对此处之解释,称为“应对”或“处置”。“Kutoyaṃ tava tatthānurodhoti”言“此处对汝意之敦促为何?即便他者无此意缘,汝自身心念已形成敦促。”问:“此处行为不善等意义反对,则此敦促由何因何故产生?”此后,何谓“atho apīti”者,“atho”为他种阐述或引导之义。“Kiñcetthāti”者,言在此有某种应付之意,虽有未尽之处,汝当陈述,勿令提醒不完善。此中“tassāti”指自身。所谓“kārakavedakattābhāvo”者,谓不存在谓为原因、行者或感知者之状态。
Atha na bhavatīti attano anāse cetanāpi anāso yadi na bhavati. Paṭiññā hīnāti ‘‘cetanāya anañño attā’’ti paṭiññā hīnā. Vuttappakāratoti ‘‘attano anāse cetanāya nāso na bhavati’’iti vuttappakārato . Viparītanti ‘‘attano anāse cetanāya anāso’’iti viparītaggahaṇaṃ siyā. Attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu, atha pana evaṃ na bhavatīti attā nassatu, cetanā tiṭṭhatu, evaṃ gahaṇaṃ pana na bhavati. Anaññattapakkhaṃ pariccaja pariccajāhi ‘‘cetanāya anañño attā’’ti. Paṭiññā hīnā yassa so paṭiññāhīno.
『然而彼不如此』者,谓若自我灭尽之时,意志亦随之灭尽,则彼亦不如此。『所承认之论题已丧失』者,谓『意志之外,别无自我』之论题已然丧失。『如前所述之方式』者,谓『自我灭尽之时,意志不因之而灭』,此乃如前所述之方式。『相违』者,谓或将产生『自我灭尽之时,意志亦灭』之相违把握。『令自我灭尽,令意志住立,然而彼不如此』者,谓令自我灭尽、令意志住立,然而如此之把握则不成立。『舍弃非别异性之立场』者,谓应舍弃『意志之外,别无自我』之立场。『所承认之论题已丧失,持此论者即为论题丧失者』。
Ubhinnaṃ cetanattānaṃ ekadesatā ekadesabhāvo natthi. Evañca satīti evaṃ ubhinnaṃ ekadesassa abhāve sati ko doso iti tvaṃ ce vadeyyāsi. Yaṃ pana tayā vuttaṃ yathā rūparasagandhādīnaṃ ekadese vattamānānampi lakkhaṇato aññattanti yaṃ vacanaṃ pana tayā vuttaṃ, taṃ vacanaṃ ayuttaṃ, nānurūpanti attho. Tava paṭiññā hīnāti ‘‘ekadese vattamānānaṃ cetanattānaṃ lakkhaṇato aññatta’’nti paṭiññā hīnā.
两种意志性之间,不存在部分同一性,亦无部分共通之状态。『若如此』者,谓若汝言:如此两者无部分同一之情况下,有何过失?然而汝所言者,犹如色、味、香等虽各自运行于一处,然就特征而言仍相互差异——汝所言之此语,乃不合理、不相应之义。『汝之论题已丧失』者,谓『运行于同一处之诸意志性,就特征而言相互差异』,此一论题已然丧失。
Evañca satīti etaṃ cetanāya aññabhāve sati ko doso iti ce bhavaṃ vadeyya. ‘‘Acetanoattā’’ti vacanaṃ, pubbe vuttadosatoti ‘‘pākāratarupāsāṇatiṇasadiso siyā’’ti pubbe vuttadosato.
『若如此』者,谓若尊者言:此意志为他异之情况下,有何过失?答曰:『自我乃无意志者』之言,其过失如前所述——『彼将如同围墙、石块、草木之类』,此乃前述之过失。
§780
780.Atthi sattopapātikoti opapātikā sattā atthi.
第七八〇节。『有化生众生』者,谓化生之众生确实存在。
§781
781.Bhārādānanti bhāraggahaṇaṃ. Bhāranikkhepananti bhāroropanaṃ.
第七八一节。『担负重担』者,谓拿取重担。『放下重担』者,谓卸除重担。
§783
783. Ekassa puggalassa aṭṭhisañcayo aṭṭhisamūho ekena kappena pabbatasamo rāsi siyā.
783. 一个人内心中的八种所集聚之物,八种所成就之整体,如同一座山峰般的累积聚集。
§785
785. Bho māra, tvaṃ satto iti paccesi, kaṃ saddahasi, ‘‘satto’’ti gahaṇaṃ te tava diṭṭhigataṃ, suddhasaṅkhārapuñjo ayaṃ, idha loke satto na upalabbhati.
785. 彼魔啊,你曾说「生命存在」,你凭据何言?『生命存在』乃你心中根深蒂固的见解,是你内心分别思维的积聚,此中此世并无生命实体可得观察。
§787
787.Yo bhikkhu imaṃ ganthaṃ accantaṃ satatampi cinteti, tassa bhikkhuno paramā paññā vepulaṃ vipulabhāvaṃ gacchati.
787. 任何比库若常常恒久思惟此一义理,其智慧必达极致广大且深远。
§788
788. Yo bhikkhu imaṃ abhidhammāvatāraṃ atimatikaraṃ uttamaṃ abhiññāṇakaraṃ vimativināsakaraṃ kaṅkhacchedakaraṃ piyakkaraṃ pemakaraṃ sadā paṭhati, suṇāti, tassa bhikkhuno mati idha sāsane ṭhite vikasati paṭiphullati.
788. 若有比库常读、听闻该法观入出微妙教言,超越他法,成就上妙神通,能断除疑惑,生起欢喜与慈爱,其智慧心得于此教法中得以增长、开展、圆满。
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya · 以上为《阿毗达摩入门疏》中
Kārakapaṭivedhavaṇṇanā niṭṭhitā. · 关于通达语法作用关系的解释完毕。
Terasamo paricchedo. · 第十三章。