2. Dutiyo paricchedo
2. Dutiyo paricchedo第二品。
Cetasikaniddesavaṇṇanā心所解说注释。
§67
67.Cittānantaramuddiṭṭhā, ye ca cetasikā mayā ye ca cetasikā cittānantaraṃ mayā uddiṭṭhā, ito paraṃ idāni tesaṃ cetasikānaṃ vibhājanaṃ karissāmi ahaṃ.
67. 内心受诸所见相续，及诸心所由我所见，现前了知者，有此情形，我今将对这些心所加以区分划分。
Imesu pana karuṇāmuditāvasena bhāvanākāle karuṇāpubbabhāgo vā, appanāpattāya karuṇāya pubbabhāgo, tasmiṃ pubbabhāge, karuṇāto pubbabhāge kāmāvacaracitteti attho. Ekā karuṇā uppajjati. Muditāpubbabhāge vā appanāpattāya muditāya pubbabhāge ekā muditā uppajjati. Iminā kāmāvacaracittena yogī micchākammantādīhi dhammehi viramati. Ramu-dhātu kīḷāyaṃ, vi-saddo viramaṇattho.
在此修习阶段，以慈悲欢喜为基础，先前的慈悲部分，因安止而得成；在此之前的部分称为慈悲的前分，正是在此前分中，所谓由慈悲而起的诸贪欲念也由此生起。唯有一慈悲生起。在欢喜的前分或因安止之故，在欢喜的部分亦只生一欢喜。借由这些由贪欲所扰乱的心念，行者远离错误行为等境界。其由愉悦之根所调戏的惑业，也趋于灭尽。
§68
68.Ādinā puññacittena, tettiṃsa niyatā matā ādinā puññacittena paṭhamamahākusalacittena saha niyatā tettiṃsa cetasikā bhagavatā matāti, atha vā karuṇāmuditā aniyatā ekena dhammena saha catuttiṃsa dhammā bhavanti.
68.起初凭借善根之心，三十三种固定存在的心所，与初成大善之心共存，这乃是世尊所说的固定的三十三种心所。然而，或者以慈悲欢喜为基础，非固定者与某一法合共，则生四十四种心所。
§69
69.Kasmā panettha mettā ca, upekkhā ca na uddhaṭā ettha etesu yevāpanakadhammesu, niddhāraṇaṃ, mettā ca upekkhā ca dhammarājena satthunā na uddhaṭā na vuttā kasmā kāraṇā.
69.为何此处的慈心及舍心不显露粗暴？于此种种性质之中，慈悲及舍之心并未显露粗野，这乃是根据法王世尊的教诲所言，因此作此规定的缘故何在？
§70
70.Abyāpādena mettāpi abyāpādena mettā gahitā, upekkhāti tatramajjhattatāya ca gahitā yasmā kāraṇā, tasmā ubhopetā bhagavatā na gahitā.
70.以无杀戒为根基，慈心方得成立，安住于无杀戒之中；舍心则因中道而坚立。因这一缘故，两者皆未为世尊所断绝。
§71
71.Kasmā yevāpanā dhammā, buddhenādiccabandhunā sabbe te yevāpanā dhammā yevāpananāmakā pāḷiyaṃ sarūpena eva. Bandhati snehena etasminti bandhu, ādiccassa bandhu ādiccabandhu, tena ādiccabandhunā buddhena na ca uddhaṭā na desitā.
71.何故所谓各种性质，皆由佛及其弟子称为各种性质，其名被称受缚的本质？这因亲爱所缚，此亲爱为原始爱，此原始爱之缘，乃由佛所断，故不显粗暴，亦不由佛所说。
§72
72. Kasmā kāraṇā? Yasmā aniyatā keci yevāpanakā aniyatā, yasmā kāraṇā rāsiṃ dukavaggādirāsiṃ na bhajanti na sevanti, yasmā kāraṇā keci yevāpanakā dubbalā, tasmā pāḷiyaṃ bhagavatā na vuttā.
72. 为什么如此？因为某些事是无常的，某些法不可常守；且因为这些事的因，即苦蕴等积聚之因，既不参与亦不事奉；又因为某些因本身微弱无力。因此，这些事不可恒常持守之因，世尊未曾教说。
§73
73.Chandādhimokkhamuditā manasi ca kāro,
73. 欲望的支配、欢喜与快乐，心念的专注，
Majjhattatā ca karuṇā viratittayañca;
中道、慈悲以及戒断这些，
Puññesu tena niyatāniyatā ca sabbe,
在善业功德中，恒常者与无常者皆有，
Yevāpanā munivarena na ceva vuttā.
此种守护之法亦非诸圣人所说。
Chandādhimokkho muditā manasikāro majjhattatā karuṇā viratittayañca puññesukusalesu niyatā cattāro aniyatā pañca sabbe yevāpanā na ca eva tena munivarena vuttā.
欲望支配、欢喜、专注、慈悲、戒断五者，以及善业中恒常与无常者四者，全体共为守护法，然这些守护法，诸圣人亦未曾宣说。
§74-80
74-80.Kasmā panettha phassova, paṭhamaṃ samudīrito ettha etesu cetasikesu, jātiniddhāraṇaṃ, phassova paṭhamaṃ samudīrito kathito. Kasmā kāraṇā? Kira mayā sutaṃ, ārammaṇe cittassa paṭhamaṃ abhinipātattā phasso paṭhamaṃ samudīrito, phusitvā pana phassena phassena ārammaṇaṃ phusitvā yogino vedanāya ārammaṇaṃ vedaye, saññāya sañjānāti, cetanāya ārammaṇaṃ cetaye. Sahajātānaṃ cetasikānaṃ phassova idha imasmiṃ citte mahesinā paṭhamaṃ vutto. Hi kasmā kāraṇā? Yasmā balavapaccayattā, tasmā vutto. Akāraṇamidaṃ sabbaṃ, cittānaṃ tu saheva ca ‘‘paṭhamābhinipātattā’’ti ca ‘‘balavapaccayattā’’ti ca idaṃ sabbaṃ vacanaṃ akāraṇaṃ ahetukaṃ ayuttaṃ, kasmā kāraṇā? Cittajānaṃ cittehi sahappavattānaṃ cetasikānaṃ ekuppādādibhāvena samānuppādasamānanirodhasamānālambaṇasamānavatthukabhāvena pavattito akāraṇaṃ ayuttaṃ. Ayaṃ tu paṭhamuppanno, ayaṃ pacchāti natthidaṃ ayaṃ dhammo paṭhamuppanno, ayaṃ dhammo pacchākāle uppanno iti idaṃ vacanaṃ natthi. Balavapaccayattepi kāraṇaṃ na ca dissati. Desanākkamato ceva paṭhamaṃ samudīrito iccevaṃ iti evaṃ iti iminā mayā vuttappakārena phassassa paṭhamaṃ samudīritataṃ viññunā vibhāvinā viññeyyaṃ, visesato visesena aññathā na viññeyyaṃ. Na ca pariyesitabboyaṃ, tasmā pubbāparakkamo yasmā kāraṇā ayaṃ pubbāparakkamo viññunā na ca pariyesitabbo na gavesitabbo, dhammā eva vacanatthalakkhaṇādīhi vijānatā paṇḍitena pariyesitabbā.
74-80章。为何在此以触（指触觉的感受）为例，最初被提起的，是心所中诸法里，首现的“生起性感知（生起的缘起）”？此触感何以先行而为最先被述？说者依自身所闻，认为心所中，因缘起初现时，首先作用的是触。何因？因我所闻，触于心之起缘，最初降临；随后，触觉之所及的缘境，亦由修行人因触而对感受产生体认，由识对缘起观念产生认识，由意念对缘起对象生起观察。天生心所中，因缘触感最先于此心起；因此才言此。何因？由是因缘果报，故此得说。若无因缘，这一切——心及同行者，因“最初降临（首至）”与“依因缘而力起”的说法——无因无果，无缚无着。缘心合运诸心所因生不共起等起现象，产生、持续、消灭、依止、具有相同的实体体性，具因果运行关系，如此才能发生而非偶然无因。此“最初生起”（首降）现象非偶发，亦非事后或先前出现。法本无显因果不显处。依因缘力亦难显见。且根于宣说所承，最初现法即触，依此说法论理而明了触所为最先生起。须依智慧通达，勿依别法异说。且此问题不宜深入探究，因此谓为探求先行者。此先行者为因缘初发显现之法，智者当依法理及语义详明探究。
Iṭṭhākārānubhavanarasā iṭṭhārammaṇānubhavanakiccā subhojanarasaṃ anubhavanto rājā viya. Cetasikaassādapaccupaṭṭhānā cetasikapassaddhipadaṭṭhānā.
如国王品尝佳肴美味般，心所所感受的因缘缘起感受作用，及心所之安定与专注之基础等，均能得以良好体验。
Paccābhiññāṇakaraṇarasā paṭijānanakiccā vaḍḍhakissa abhiññāṇakaraṇamiva vaḍḍhakino sakiṃ sañjānitvāpi dāruharesu suttassa paṭipasāraṇaṃ viyāti adhippāyo. Yathāgahitanimittavasenāti yathāpavattitanimittassa vasena. Manasi abhinivesakaraṇaṃ gayhākārā.
后进入解脱之慧的体味，如支持慧眼开显之因，由此知晓，犹如智慧之火逐渐增长，虽已觉知却仍远未脱离木焰燃烧般烦恼强盛状态；又如因缘适切而时机成熟，使其能被顺利觉知。心中固着的执著是滋生这热诚的因缘。
Āyūhanarasā pavattanakiccasādhakā. Mahāvaḍḍhakiādayo viya yathā mahāvaḍḍhakī sayampi dāruṃ tacchati, parepi dāruṃ tacchāpeti, evaṃ sayampi ārammaṇe sandahati, sampayuttadhammepi abhisandahāpeti.
此乃生命提升之感受或担当成就任务的意志，如同大成长者般，虽自己亦承担重任，仍能使木材燃烧，且使他物亦被点燃。修行者亦如斯，于缘起中对相续现象产生依止，通过连结实体之法而保持相续。
Āhananaṃ bhuso hananaṃ, pariyāhananaṃ samantā hananaṃ, taṃ raso etassāti āhananapariyāhananaraso.
招引与驱逐，贯穿招引与驱逐，如此之感应。此乃招引和驱逐的实质体验。
Ārammaṇānumajjanalakkhaṇo ārammaṇaparimaddanalakkhaṇo.
缘起现象中，流动表现为倾流转动，其特征即缘起现象之润滑以及其平缓减缓变化之特质。
Pinayatīti pīti, sahajātadhamme ārammaṇe pinayatīti attho. Kāyacittapharaṇarasā. Udaggassa cittassa bhāvo odagyaṃ, taṃ paccupaṭṭhānaṃ etassāti odagyapaccupaṭṭhānā.
『Pinayati』者，『喜』也，是指与生俱来的法的对象而起的喜乐。此喜为身心欢喜的味。头脑清明的心境称为明朗，这种心的清明是明朗之处。
Saddahanti vatthuttayaṃ saddahanti. Akālusiyapaccupaṭṭhānā anāvilabhāvapaccupaṭṭhānā. Saddheyyavatthupadaṭṭhānā saddahitabbavatthuttayāsannakāraṇā.
『Saddhā』者，此谓三种根本物，谓信心。此信心是止恶现前的对治，无慵懈之现前，恒修习之现前。此三物为信能生起之缘，亦是信应于处。
Araññagatasudesako viya araññe gato maggasudesako viya.
「如同出入林中者指引出路，如同行入林中者指引道路。」
Attanā avinibbhuttānaṃ dhammānanti avigatānaṃ cetasikānaṃ. Tesanti tesaṃ cetasikānaṃ dhammānaṃ. Santepi ca tesaṃ cetasikānaṃ anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃ tesaṃ pāletabbānaṃ cetasikānaṃ pavattakkhaṇeyeva taṃ jīvitaṃ te dhamme pāletabbe cetasike anupāleti. Udakaṃ viyāti yathā udakaṃ attani uppalādīni anupāleti, tathā anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne santepi tesaṃ atthikkhaṇeyeva anupāleti, vijjamānakkhaṇeva anupāletīti adhippāyo. Paccayuppannepi ca dhamme anupāleti, dhāti viya kumāraṃ aññāya janitaṃ kumāraṃ rakkhantī dhāti viya, parassa puttaṃ aṅkādinā dhāretīti dhāti. Sayaṃpavattitadhammasambandheneva pavattati attanā pavattitehi dhammehi sampavattati. Niyāmako viya yathā niyāmako ekanāvāya vutthehi janehi saha pavattati, bhaṅgato uddhaṃ taṃ jīvitaṃ na pavattayati, attano ca abhāvā ṭhapayitabbānaṃ cetasikānañca abhāvā, bhaṅgakkhaṇe cetasike na ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā, vaṭṭisneho khīyamāno padīpasikhaṃ na karoti yathā.
“自己未入灭者”，是指未断灭心的行法。此辈行法，虽在存在，但缺少滋养的标志与处理方法，宜于时刻守护；若任其自然流转，则其生命将离散逝去。犹如水中不护莲花，则莲花枯败。若能守护其标志，即使存在也不坏，譬如君王守护眷属。此与因缘相应而生之法相类，造作乎自身及周遭而流转。如同牧人带羊群，每一只羊有特定的领头者同行。生命若已断，则不复流转。其无我行法亦不可忽视，如同燃烧火炬欲破灭不护则熄灭。
Sommabhāvapaccupaṭṭhānoti mudubhāvapaccupaṭṭhāno, sītalabhāvapaccupaṭṭhāno vā.
『柔软性现起』者，乃以柔软之状态现起，或以清凉之状态现起也。
Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho ime khandhā gahitā.
『Kāya』此处指三种蕴中有受、想、行蕴，谓『受蕴』、『想蕴』与『行蕴』，此三蕴合称为身蕴。
Nimmaddanarasāti nimmaddanakiccā. Kāyacittānaṃ avūpasamatāuddhaccādikilesapaṭipakkhabhūtāti ādiggahaṇena kukkuccaṃ gahetabbaṃ.
「无明惹乱」者，「无明所生之业」也。因身体与心受烦恼的扰乱而不安定，以此为起点，当摄受忧愁。忧愁乃欲界烦恼之初种，因其导致内心躁乱不宁，故应重视忧愁之法门而持守之。
Iti abhidhammāvatāraṭīkāya · 以上为《阿毗达摩入门复注》中
Cetasikaniddesavaṇṇanā niṭṭhitā. · 心所解说注释已结束。
Dutiyo paricchedo. · 第二品。