7. Samuccayaparicchedo
7. Samuccayaparicchedo第七,摄集品
§1
1. Dvāsattatividhā vuttā, vatthudhammā salakkhaṇā.
一、已分别说过三十七种法,这是真实法的显著标志。
Tesaṃ dāni yathāyogaṃ, pavakkhāmi samuccayaṃ.
现在我当依次陈说这些法的总相。
§2
2. Akusalasaṅgaho missakasaṅgaho bodhipakkhiyasaṅgaho sabbasaṅgaho ceti samuccayasaṅgaho catubbidho veditabbo.
二、不善集、不净集、觉支集、总集,即说的集有四种,应当认识。
Akusalasaṅgaho不善摄
§3
3. Kathaṃ? Akusalasaṅgahe tāva cattāro āsavā – kāmāsavo bhavāsavo diṭṭhāsavo avijjāsavo.
何以故?不善集有四种根本烦恼——欲界贪欲、存在贪欲、见解贪欲、无明贪欲。
§4
4. Cattāro oghā – kāmogho bhavogho diṭṭhogho avijjogho.
四种浪潮——欲浪、存浪、见浪、无明浪。
§5
5. Cattāro yogā – kāmayogo bhavayogo diṭṭhiyogo avijjāyogo.
四种结合——欲结合、存结合、见结合、无明结合。
§6
6. Cattāro ganthā – abhijjhākāyagantho, byāpādo kāyagantho, sīlabbataparāmāso kāyagantho, idaṃsaccābhiniveso kāyagantho.
六种束缚——贪欲身体之束缚、嗔恚身体之束缚、戒律怀疑之束缚、执着此存在之束缚。
§7
7. Cattāro upādānā – kāmupādānaṃ diṭṭhupādānaṃ sīlabbatupādānaṃ attavādupādānaṃ.
四种取——欲取、见取、戒律取、我见取。
§8
8. Cha nīvaraṇāni – kāmacchandanīvaraṇaṃ byāpādanīvaraṇaṃ thinamiddhanīvaraṇaṃ uddhaccakukkuccanīvaraṇaṃ vicikicchānīvaraṇaṃ avijjānīvaraṇaṃ.
六种烦恼盖——欲盖、嗔恚盖、昏沉盖、掉举覆盖、疑盖、无明盖。
§9
9. Satta anusayā – kāmarāgānusayo bhavarāgānusayo paṭighānusayo mānānusayo diṭṭhānusayo vicikicchānusayo avijjānusayo.
七种习气——欲爱习气、存在爱习气、嗔恚习气、慢习气、见习气、疑习气、无明习气。
§10
10. Dasa saṃyojanāni – kāmarāgasaṃyojanaṃ rūparāgasaṃyojanaṃ arūparāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ uddhaccasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ suttante.
十大结——欲爱结、色爱结、无色爱结、嗔恚结、慢结、见结、戒律怀疑结、疑结、掉举结、无明结,在经论中所说。
§11
11. Aparānipi dasa saṃyojanāni – kāmarāgasaṃyojanaṃ bhavarāgasaṃyojanaṃ paṭighasaṃyojanaṃ mānasaṃyojanaṃ diṭṭhisaṃyojanaṃ sīlabbataparāmāsasaṃyojanaṃ vicikicchāsaṃyojanaṃ issāsaṃyojanaṃ macchariyasaṃyojanaṃ avijjāsaṃyojanaṃ abhidhamme (vibha. 969).
此外十结——欲爱结、存在爱结、嗔恚结、慢结、见结、戒律怀疑结、疑结、嫉妒结、贪睡结、无明结,于阿毗达摩中(详见 vibha. 969)所论。
§12
12. Dasa kilesā – lobho doso moho māno diṭṭhi vicikicchā thinaṃ uddhaccaṃ ahirikaṃ anottappaṃ.
十二种烦恼为:贪欲、瞋恚、愚痴、傲慢、见解、疑惑、懈怠、掉举、无耻、无忌惮。
§13
13. Āsavādīsu panettha kāmabhavanāmena tabbatthukā taṇhā adhippetā, sīlabbataparāmāso idaṃsaccābhiniveso attavādupādo ca tathāpavattaṃ diṭṭhigatameva pavuccati.
在烦恼诸法中,由欲望所生的渴爱最为主要,沉迷于戒律的过度偏执也为此烦恼根本的执著自我与妄念所生,也是出于对见解所执持,皆属内心对真理的错误执着。
§14
14. Āsavoghā ca yogā ca,
烦恼的燃烧与缠缚,
Tayo ganthā ca vatthuto;
指的是三种纽绊;
Upādānā duve vuttā,
再者,贪取又分两种;
Aṭṭha nīvaraṇā siyuṃ.
另外还有八种心灵障碍。
Chaḷevānusayā honti, nava saṃyojanā matā;
有六种缠缚,称为九种结缚;
Kilesā dasa vuttoyaṃ, navadhā pāpasaṅgaho.
称为十种烦恼者是此九种恶的聚集;
Missakasaṅgaho杂摄
§15
15.Missakasaṅgahe cha hetū – lobho doso moho alobho adoso amoho.
于恶集者中有六因——贪欲、嗔恨、愚痴、无贪、无嗔、无愚;
§16
16. Satta jhānaṅgāni – vitakko vicāro pīti ekaggatā somanassaṃ domanassaṃ upekkhā.
七种禅定支——初念、思惟、喜、一心、悦、苦、舍;
§17
17. Dvādasa maggaṅgāni – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi micchādiṭṭhi micchāsaṅkappo micchāvāyāmo micchāsamādhi.
十二种道支——正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定、邪见、邪思惟、邪精进、邪定;
§18
18. Bāvīsatindriyāni – cakkhundriyaṃ sotindriyaṃ ghānindriyaṃ jivhindriyaṃ kāyindriyaṃ itthindriyaṃ purisindriyaṃ jīvitindriyaṃ manindriyaṃ sukhindriyaṃ dukkhindriyaṃ somanassindriyaṃ domanassindriyaṃ upekkhindriyaṃ saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ aññindriyaṃ aññātāvindriyaṃ.
二十三种根——眼根、耳根、鼻根、舌根、身根、女性根、男性根、命根、心根、乐根、苦根、悦根、忧根、舍根、声根、精进根、念根、定根、慧根、未知智根、知根、识根。
§19
19. Nava balāni – saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ hiribalaṃ ottappabalaṃ ahirikabalaṃ anottappabalaṃ.
十九、九种根本力量──信力、精进力、念力、定力、慧力、羞耻力、惭愧力、不羞耻力。
§20
20. Cattāro adhipatī – chandādhipati vīriyādhipati cittādhipati vīmaṃsādhipati.
二十、四种主宰──欲主宰、精进主宰、心主宰、思惟主宰。
§21
21. Cattāro āhārā – kabaḷīkāro āhāro, phasso dutiyo, manosañcetanā tatiyā, viññāṇaṃ catutthaṃ.
二十一、四种食粮──粗重食粮、第二为触、第三为心意动转、第四为识。
§22
22. Indriyesu panettha sotāpattimaggañāṇaṃ anaññātaññassāmītindriyaṃ.
二十二、于根处,除入流圣道智外,其他根皆为未知根。
§23
23. Arahattaphalañāṇaṃ aññātāvindriyaṃ.
二十三、阿拉汉果智为未知根。
§24
24. Majjhe cha ñāṇāni aññindriyānīti pavuccanti.
二十四、中间六种智称为未知根者。
§25
25. Jīvitindriyañca rūpārūpavasena duvidhaṃ hoti.
二十五、生命根基根据色与非色两种差别而有二种分别。
§26
26. Pañcaviññāṇesu jhānaṅgāni, avīriyesu balāni, ahetukesu maggaṅgāni na labbhanti.
二十六、于五种识中,禅支得不到于无精进者的力量,也不能于无因缘者的道的诸枝获得。
§27
27. Tathā vicikicchācitte ekaggatā maggindriyabalabhāvaṃ na gacchati.
二十七、对于怀疑心的人,专一心境不能生起道的根基及力量。
§28
28. Dvihetukatihetukajavanesveva yathāsambhavaṃ adhipati ekova labbhatīti.
二十八、有二因由一果速发的情形中,按照实际可能性,只得一位主导者。
§29
29. Cha hetū pañca jhānaṅgā, maggaṅgā nava vatthuto.
二十九、六种因由,五支禅之因,以及道的九个构成要素,彼此各自分别为因。
Soḷasindriyadhammā ca, baladhammā naveritā.
三十、十六种根基性质及力量性质共计九种,彼此未被混淆。
Cattārodhipati vuttā, tathāhārāti sattadhā;
谓这四种主宰者,亦名七事;
Kusalādisamākiṇṇo, vuttomissakasaṅgaho.
称为善根等法的集合体。
Bodhipakkhiyasaṅgaho菩提分摄
§30
30.Bodhipakkhiyasaṅgahe cattāro satipaṭṭhānā kāyānupassanāsatipaṭṭhānaṃ vedanānupassanāsatipaṭṭhānaṃ cittānupassanāsatipaṭṭhānaṃ dhammānupassanāsatipaṭṭhānaṃ.
三十条佛说的觉支集合中有四念处,即遍观察身、受、心、法的念处。
§31
31. Cattāro sammappadhānā uppannānaṃ pāpakānaṃ pahānāya vāyāmo, anuppannānaṃ pāpakānaṃ anuppādāya vāyāmo, anuppannānaṃ kusalānaṃ uppādāya vāyāmo, uppannānaṃ kusalānaṃ bhiyyobhāvāya vāyāmo.
念作四正勤者,力求断除已经生起的恶,力求不生未生的恶,力求生起未生的善,力求增强已经生起的善法。
§32
32. Cattāro iddhipādā – chandiddhipādo vīriyiddhipādo cittiddhipādo vīmaṃsiddhipādo.
四种胜力即欲胜力、精进胜力、心念胜力、审察胜力。
§33
33. Pañcindriyāni – saddhindriyaṃ vīriyindriyaṃ satindriyaṃ samādhindriyaṃ paññindriyaṃ.
五根是信根、精进根、念根、定根、慧根。
§34
34. Pañca balāni – saddhābalaṃ vīriyabalaṃ satibalaṃ samādhibalaṃ paññābalaṃ.
三五力者,即五种力量:信力、精进力、念力、定力与慧力。
§35
35. Satta bojjhaṅgā – satisambojjhaṅgo dhammavicayasambojjhaṅgo vīriyasambojjhaṅgo pītisambojjhaṅgo passaddhisambojjhaṅgo samādhisambojjhaṅgo upekkhāsambojjhaṅgo.
七觉支者,即七种觉支:念觉支、法觉支、精进觉支、喜觉支、宁觉支、定觉支与舍觉支。
§36
36. Aṭṭha maggaṅgāni – sammādiṭṭhi sammāsaṅkappo sammāvācā sammākammanto sammāājīvo sammāvāyāmo sammāsati sammāsamādhi.
八正道行者,即正见、正思惟、正语、正业、正命、正精进、正念、正定。
§37
37. Ettha pana cattāro satipaṭṭhānāti sammāsati ekāva pavuccati.
此中所谓四念处,仅以正念一法而称之。
§38
38. Tathā cattāro sammappadhānāti ca sammāvāyāmo.
同样四正勤,亦仅以正精进一法而称之。
§39
39. Chando cittamupekkhā ca, saddhāpassaddhipītiyo.
欲念、心念平静与信心安稳此三者是不二法门。
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ.
正见与正思维,及断除无益之行的精进。
Sammāsati samādhīti, cuddasete sabhāvato;
正念与正定,通常被视为同一体;
Sattatiṃsappabhedena, sattadhā tattha saṅgaho.
按三十七法门的分类,此中有七种归纳。
§40
40. Saṅkappapassaddhi ca pītupekkhā,
四十:思维的安定与舍心的平等观察,
Chando ca cittaṃ viratittayañca;
愿心与内心的断除无益,
Navekaṭhānā viriyaṃ navaṭṭha,
九种坚固的精勤,九重的精进。
Satī samādhī catu pañca paññā;
念、安住、定、四无量心与般若智;
Saddhā duṭhānuttamasattatiṃsa-
信心纯正最高,有三十七种法门;
Dhammānameso pavaro vibhāgo.
法名最尊贵的分类;
§41
41. Sabbe lokuttare honti, na vā saṅkappapītiyo.
41. 一切世间彼岸之法皆具备,无有分别妄念与愚痴;
Lokiyepi yathāyogaṃ, chabbisuddhipavattiyaṃ.
世俗法亦依恰当根本修习,具二十六种清净成就;
Sabbasaṅgaho一切摄
§42
42.Sabbasaṅgahe pañcakkhandhā – rūpakkhandho vedanākkhandho saññākkhandho saṅkhārakkhandho viññāṇakkhandho.
42. 一切集聚为五蕴——色蕴、受蕴、想蕴、行蕴、识蕴。
§43
43. Pañcupādānakkhandhā – rūpupādānakkhandho vedanupādānakkhandho saññupādānakkhandho saṅkhārupādānakkhandho viññāṇupādānakkhandho.
五取蕴者,如色取蕴、受取蕴、想取蕴、行取蕴、识取蕴。
§44
44. Dvādasāyatanāni – cakkhāyatanaṃ sotāyatanaṃ ghānāyatanaṃ jivhāyatanaṃ kāyāyatanaṃ manāyatanaṃ rūpāyatanaṃ saddāyatanaṃ gandhāyatanaṃ rasāyatanaṃ phoṭṭhabbāyatanaṃ dhammāyatanaṃ.
十二处者,有色根处、声根处、香根处、味根处、触根处、意根处,以及色境、声境、香境、味境、触境、法境。
§45
45. Aṭṭhārasa dhātuyo – cakkhudhātu sotadhātu ghānadhātu jivhādhātu kāyadhātu rūpadhātu saddadhātu gandhadhātu rasadhātu phoṭṭhabbadhātu cakkhuviññāṇadhātu sotaviññāṇadhātu ghānaviññāṇadhātu jivhāviññāṇadhātu kāyaviññāṇadhātu manodhātu dhammadhātu manoviññāṇadhātu.
十八界者,包括色界、声界、香界、味界、触界、色等色界、声等声界、香等香界、味等味界、触等触界、眼识界、耳识界、鼻识界、舌识界、身识界、心界、法界、心识界。
§46
46. Cattāri ariyasaccāni – dukkhaṃ ariyasaccaṃ, dukkhasamudayo ariyasaccaṃ, dukkhanirodho ariyasaccaṃ, dukkhanirodhagāminī paṭipadā ariyasaccaṃ.
四圣谛者,有苦圣谛、苦集圣谛、苦灭圣谛、苦灭道圣谛。
§47
47. Ettha pana cetasikasukhumarūpanibbānavasena ekūnasattati dhammā dhammāyatanadhammadhātūti saṅkhaṃ gacchanti.
这里,因心法的微细性质,七十二种法在法处、法界、法界义等上同线相会。
§48
48. Manāyatanameva sattaviññāṇadhātuvasena bhijjati.
唯有心处,七识所处的位置,才具体显现。
§49
49. Rūpañca vedanā saññā, sesacetasikā tathā.
色者,乃指色蕴;受、想及余心所法,亦复如是。
Viññāṇamiti pañcete, pañcakkhandhāti bhāsitā.
识者,五者也,谓五蕴中所说五识。
§50
50. Pañcupādānakkhandhāti , tathā tebhūmakā matā.
五取蕴者也,如此三土所成故。
Bhedābhāvena nibbānaṃ, khandhasaṅgahanissaṭaṃ.
因分别异,故涅槃乃是蕴聚之断灭。
§51
51. Dvārārammaṇabhedena, bhavantāyatanāni ca.
由门户与所缘之差别,即谓六处。
Dvārālambataduppanna-pariyāyena dhātuyo.
由依门户而生之差别变化,即谓界。
§52
52. Dukkhaṃ tebhūmakaṃ vaṭṭaṃ, taṇhā samudayo bhave.
52. 苦构成轮回的根本,渴爱是苦的生起。
Nirodho nāma nibbānaṃ, maggo lokuttaro mato.
灭者名为涅槃,此道被看作超越世间。
§53
53. Maggayuttā phalā ceva, catusaccavinissaṭā.
53. 此道与果实相应,正是四圣谛的圆满解脱。
Iti pañcappabhedena, pavutto sabbasaṅgaho.
如是以五种分别,所说之全部汇集。
Iti abhidhammatthasaṅgahe samuccayasaṅgahavibhāgo nāma · 如是,在《阿毗达摩义摄》中,名为“摄集摄分别”的部分
Sattamo paricchedo. · 第七品。