三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附5. Vīthimuttaparicchedo

5. Vīthimuttaparicchedo

117 段 · CSCD 巴利原典
5. Vīthimuttaparicchedo第五、离心路分别
§1
1. Vīthicittavasenevaṃ, pavattiyamudīrito.
第一节 如同思维路径的方向,所说的流转耶。
Pavattisaṅgaho nāma, sandhiyaṃ dāni vuccati.
所谓流转集,现在称为『沙弥处』。
§2
2. Catasso bhūmiyo, catubbidhā paṭisandhi, cattāri kammāni, catudhā maraṇuppatti ceti vīthimuttasaṅgahe cattāri catukkāni veditabbāni.
第二节 四地,即四种重聚,四种业行,四种死因,以上皆为超越轨迹的聚集,应当分别认识四种四重叠。
Bhūmicatukkaṃ地的四分法
§3
3. Tattha apāyabhūmi kāmasugatibhūmi rūpāvacarabhūmi arūpāvacarabhūmi ceti catasso bhūmiyo nāma.
其中所谓四地者,为地狱道、欲乐道、色界道、无色界道。
§4
4. Tāsu nirayo tiracchānayoni pettivisayo asurakāyo ceti apāyabhūmi catubbidhā hoti.
其中地狱道为四种,即地狱、饿鬼、畜生、阿修罗四种。
§5
5. Manussā cātumahārājikā tāvatiṃsā yāmā tusitā nimmānarati paranimmitavasavattī ceti kāmasugatibhūmi sattavidhā hoti.
人道有四大王国,欲乐道有七种,分别是三十三天、夜叉天、兜率天、化乐天、他化自在天。
§6
6. Sā panāyamekādasavidhāpi kāmāvacarabhūmicceva saṅkhaṃ gacchati.
第六:这十一种修行方法,如同欲界修行之地,俱汇聚而成。
§7
7. Brahmapārisajjā brahmapurohitā mahābrahmā ceti paṭhamajjhānabhūmi.
第七:梵遍净境、禄师梵天、大梵天,称为初禅境。
§8
8. Parittābhā appamāṇābhā ābhassarā ceti dutiyajjhānabhūmi.
第八:狭限光明、无限光明、辉映明亮,称为第二禅境。
§9
9. Parittasubhā appamāṇasubhā subhakiṇhā ceti tatiyajjhānabhūmi.
第九:狭限善光、无限善光、美妙遍满,称为第三禅境。
§10
10. Vehapphalā asaññasattā suddhāvāsā ceti catutthajjhānabhūmīti rūpāvacarabhūmi soḷasavidhā hoti.
第十:心住果实、无分别性、净住相续,称为第四禅境。二色界修行之地共有十六种。
§11
11. Avihā atappā sudassā sudassī akaniṭṭhā ceti suddhāvāsabhūmi pañcavidhā hoti.
第十一:非退、无热、清净现明、清净最高,称为净住境地,共有五种。
§12
12. Ākāsānañcāyatanabhūmi viññāṇañcāyatanabhūmi ākiñcaññāyatanabhūmi nevasaññānāsaññāyatanabhūmi ceti arūpabhūmi catubbidhā hoti.
空处界、识处界、无所有处界和非想非非想处界者,合称为四种无色界。
§13
13. Puthujjanā na labbhanti, suddhāvāsesu sabbathā.
凡夫在清净结尽时,常常无法得此四无色界。
Sotāpannā ca sakadāgāmino cāpi puggalā.
流出入者,即一来果者,也是此类人。
§14
14. Ariyā nopalabbhanti, asaññāpāyabhūmisu.
圣人不在非想受地上获得此境界,
Sesaṭṭhānesu labbhanti, ariyānariyāpi ca.
而在剩余六处得之,无论是圣人或非圣人。
Idamettha bhūmicatukkaṃ. · 于此,这是地的四分法。
Paṭisandhicatukkaṃ结生的四分法
§15
15. Apāyapaṭisandhi kāmasugatipaṭisandhi rūpāvacarapaṭisandhi arūpāvacarapaṭisandhi ceti catubbidhā paṭisandhi nāma.
所谓四种续入处为:恶趣续入、欲界乐趣续入、色界乐趣续入及无色界乐趣续入。
§16
16. Tattha akusalavipākopekkhāsahagatasantīraṇaṃ apāyabhūmiyaṃ okkantikkhaṇe paṭisandhi hutvā tato paraṃ bhavaṅgaṃ pariyosāne cavanaṃ hutvā vocchijjati, ayamekāpāyapaṭisandhi nāma.
16. 此中,善恶不定时的觉知助道,属于同伴相随,渡越诸恶道之时的境界。当生灭果报即将进入恶趣之际,转生连接了后续之生命流,并在生命流终结时,死亡现前,此即所谓单一恶趣转生连接。
§17
17. Kusalavipākopekkhāsahagatasantīraṇaṃ pana kāmasugatiyaṃ manussānañceva jaccandhādīnaṃ bhummassitānañca vinipātikāsurānaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattati.
17. 至于善恶不定时的觉知助道,却发生于欲乐道之中,此为人类以及诸如天女等天人种类,以及堕落为恶鬼、阿修罗等恶道生灵停留之地的转生果报生命流断裂而又续接的情形。
§18
18. Mahāvipākāni pana aṭṭha sabbatthāpi kāmasugatiyaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanti.
18. 至于八种大果报,普遍发生于欲乐道内,均表现为转生果报之生命流断裂又续接的状态。
§19
19. Imā nava kāmasugatipaṭisandhiyo nāma.
19. 此九种皆称为欲乐道转生连接法。
§20
20. Sā panāyaṃ dasavidhāpi kāmāvacarapaṭisandhicceva saṅkhaṃ gacchati.
20. 此外,十种欲乐行为果报连接亦合为一体,共同汇聚而成。
§21
21. Tesu catunnaṃ apāyānaṃ manussānaṃ vinipātikāsurānañca āyuppamāṇagaṇanāya niyamo natthi.
21. 在这诸中,对于四种恶趣的众生及天人,评断其寿命长短的规则无有设定。
§22
22. Cātumahārājikānaṃ pana devānaṃ dibbāni pañcavassasatāni āyuppamāṇaṃ, manussagaṇanāya navutivassasatasahassappamāṇaṃ hoti, tato catugguṇaṃ tāvatiṃsānaṃ, tato catugguṇaṃ yāmānaṃ, tato catugguṇaṃ tusitānaṃ, tato catugguṇaṃ nimmānaratīnaṃ, tato catugguṇaṃ paranimmitavasavattīnaṃ.
二十二、诸天中四大王天的天众,寿命为五百岁;人类的寿命则为九万一千万岁。其后为四倍众天,即四天王所主宰的他化自在天,再四倍则为夜摩天,再四倍为兜率天,复四倍为化乐天,进一步复四倍便是他化自在天。
§23
23. Navasatañcekavīsa-vassānaṃ koṭiyo tathā.
二十三、九千二百岁的天众有千万众。
Vassasatasahassāni, saṭṭhi ca vasavattisu.
寿命为百千岁,有六十众天。
§24
24. Paṭhamajjhānavipākaṃ paṭhamajjhānabhūmiyaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattati.
二十四、初禅果报属于初禅地,依缘生灭,如波浪起伏般运行。
§25
25. Tathā dutiyajjhānavipākaṃ tatiyajjhānavipākañca dutiyajjhānabhūmiyaṃ.
二十五、次禅果报和第三禅果报属于第二禅地。
§26
26. Catutthajjhānavipākaṃ tatiyajjhānabhūmiyaṃ.
二十六、第四禅果报属于第三禅地。
§27
27. Pañcamajjhānavipākaṃ catutthajjhānabhūmiyaṃ.
第五禅果报是第四禅地。
§28
28. Asaññasattānaṃ pana rūpameva paṭisandhi hoti. Tathā tato paraṃ pavattiyaṃ cavanakāle ca rūpameva pavattitvā nirujjhati, imā cha rūpāvacarapaṭisandhiyo nāma.
无人识者则仅在色界复受,其复受亦为色界而已。如此之后,随着后续果报出现,乃至复受终止时,亦唯有色界复受而灭,此即所谓色界外道复受。
§29
29. Tesu brahmapārisajjānaṃ devānaṃ kappassa tatiyo bhāgo āyuppamāṇaṃ.
在诸梵天护戒者中,天人寿命属于第三劫的三分之一。
§30
30. Brahmapurohitānaṃ upaḍḍhakappo.
梵天祭司的寿命为半劫。
§31
31. Mahābrahmānaṃ eko kappo.
大梵天的寿命为一劫。
§32
32. Parittābhānaṃ dve kappāni.
辐射光明者的寿命为两劫。
§33
33. Appamāṇābhānaṃ cattārikappāni.
三十三、不测光量,四十劫。
§34
34. Ābhassarānaṃ aṭṭha kappāni.
三十四、光盛明亮,八劫。
§35
35. Parittasubhānaṃ soḷasa kappāni.
三十五、圆满善光,十六劫。
§36
36. Appamāṇasubhānaṃ dvattiṃsa kappāni.
三十六、不量善光,三十二劫。
§37
37. Subhakiṇhānaṃ catusaṭṭhi kappāni.
三十七、美好润泽,四十六劫。
§38
38. Vehapphalānaṃ asaññasattānañca pañcakappasatāni.
三十八、有漏识得果位及非识者,五百劫。
§39
39. Avihānaṃ kappasahassāni.
三十九、不退转事相,历劫以千万计。
§40
40. Atappānaṃ dve kappasahassāni.
四十、精进不懈怠,历劫以两千万计。
§41
41. Sudassānaṃ cattāri kappasahassāni.
四十一、清净明朗,历劫以四千万计。
§42
42. Sudassīnaṃ aṭṭha kappasahassāni.
四十二、清净明朗,历劫以八千万计。
§43
43. Akaniṭṭhānaṃ soḷasa kappasahassāni.
四十三、最高无上,历劫以十六千万计。
§44
44. Paṭhamāruppādivipākāni paṭhamāruppādibhūmīsu yathākkamaṃ paṭisandhibhavaṅgacutivasena pavattanti. Imā catasso arūpapaṭisandhiyo nāma.
四十四、初地等禅果,及初地等初地依止之境,依其正理,依顺必然因缘如转轮之轮带而转,此即所谓四种无色界续世次第再还生起也。
§45
45. Tesu pana ākāsānañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ vīsatikappasahassāni āyuppamāṇaṃ.
在空无所住界的天众,寿命度过二万世劫。
§46
46. Viññāṇañcāyatanūpagānaṃ devānaṃ cattālīsakappasahassāni.
在识无所住界的天众,寿命度过四万三千世劫。
§47
47. Ākiñcaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ saṭṭhikappasahassāni.
在无所有无无所有界的天众,寿命度过六万世劫。
§48
48. Nevasaññānāsaññāyatanūpagānaṃ devānaṃ caturāsītikappasahassāni.
在无分别无分别界的天众,寿命度过四万八千世劫。
§49
49. Paṭisandhi bhavaṅgañca, tathā cavanamānasaṃ.
复次,有再生心流转与意念跳变现象。
Ekameva tathevekavisayañcekajātiyaṃ.
这些现象皆为同一界、同一对象及同一生起。
Idamettha paṭisandhicatukkaṃ. · 于此,这是结生的四分法。
Kammacatukkaṃ业的四分法
§50
50. Janakaṃ upatthambhakaṃ upapīḷakaṃ upaghātakañceti kiccavasena.
50. 持护生者、逼迫生者、谋害生者,皆因任务职责而为之。
§51
51. Garukaṃ āsannaṃ āciṇṇaṃ kaṭattākammañceti pākadānapariyāyena.
51. 重伤、近身伤害、夺取生命等,皆属故意行事的范畴。
§52
52. Diṭṭhadhammavedanīyaṃ upapajjavedanīyaṃ aparāpariyavedanīyaṃ ahosikammañceti pākakālavasena cattāri kammāni nāma.
52. 明知所见法、随所生法、不同次序所生法,皆因业之成熟时而为四种业。
§53
53. Tathā akusalaṃ kāmāvacarakusalaṃ rūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalañceti pākaṭhānavasena.
53. 如是,不善业分为欲界不善、色界不善与无色界不善三种,如实显现。
§54
54. Tattha akusalaṃ kāyakammaṃ vacīkammaṃ manokammañceti kammadvāravasena tividhaṃ hoti.
54. 其中,不善业依其根门分为身业、语业与意业,共三种。
§55
55. Kathaṃ? Pāṇātipāto adinnādānaṃ kāmesumicchācāro ceti kāyaviññattisaṅkhāte kāyadvāre bāhullavuttito kāyakammaṃ nāma.
55. 如何分类?如杀生、偷盗、邪淫等因体识与身门关系密切因而被称作身业。
§56
56. Musāvādo pisuṇavācā pharusavācā samphappalāpo ceti vacīviññattisaṅkhāte vacīdvāre bāhullavuttito vacīkammaṃ nāma.
五十六。谎语、两舌语、粗恶语、杂秽语,这些都属于言语识的所显现,因其增多常行,所以称为言语行为。
§57
57. Abhijjhā byāpādo micchādiṭṭhi ceti aññatrāpi viññattiyā manasmiṃyeva bāhullavuttito manokammaṃ nāma.
五十七。贪欲、嗔恨、邪见,这些除在他方显现外,也在心识之中因增多常行,所以称为心意行为。
§58
58. Tesu pāṇātipāto pharusavācā byāpādo ca dosamūlena jāyanti.
五十八。在这些(行为)中,杀生、粗恶语、嗔恨都是由嗔恨根源所生。
§59
59. Kāmesumicchācāro abhijjhā micchādiṭṭhi ca lobhamūlena.
五十九。欲邪行、贪欲、邪见都是出于贪婪根源。
§60
60. Sesāni cattāripi dvīhi mūlehi sambhavanti.
六十。其余的四种行为则是由这两种根源所生。
§61
61. Cittuppādavasena panetaṃ akusalaṃ sabbathāpi dvādasavidhaṃ hoti.
六十一。由心起故,此恶行为无时不在,且共有十二种。
§62
62. Kāmāvacarakusalampi kāyadvāre pavattaṃ kāyakammaṃ, vacīdvāre pavattaṃ vacīkammaṃ, manodvāre pavattaṃ manokammañceti kammadvāravasena tividhaṃ hoti.
62. 「欲行善」乃是以身、口、意三门分别从事的善业:身门进起身体业,口门进起语言业,意门进起意识业。故业门有三种。
§63
63. Tathā dānasīlabhāvanāvasena.
63. 如是以布施、持戒、修习三种功德为根本。
§64
64. Cittuppādavasena panetaṃ aṭṭhavidhaṃ hoti.
64. 意生起者亦复是此八种类。
§65
65. Dānasīlabhāvanāpacāyanaveyyāvaccapattidānapattānumodanadhammassavanadhammadesanā diṭṭhijukammavasena dasavidhaṃ hoti.
65. 以布施、持戒、修习、恭敬、欢喜、听闻、说法、见解正直等十种业练习为根本,此为见行业。
§66
66. Taṃ panetaṃ vīsatividhampi kāmāvacarakammamicceva saṅkhaṃ gacchati.
66. 此又有二十种,欲行善业亦如谬误之漏器转动般循环往复。
§67
67. Rūpāvacarakusalaṃ pana manokammameva, tañca bhāvanāmayaṃ appanāppattaṃ, jhānaṅgabhedena pañcavidhaṃ hoti.
67. 色界善业实为心业,而此心业由修习所得定境,依禅那分支,可分为五种。
§68
68. Tathā arūpāvacarakusalañca manokammaṃ, tampi bhāvanāmayaṃ appanāppattaṃ. Ārammaṇabhedena catubbidhaṃ hoti.
六十八。无色界所修习的善业心行也属于此种行之范畴,这也是属于禅定修习所成就的安止境界。依止境分别,有四种类别。
§69
69. Etthākusalakammamuddhaccarahitaṃ apāyabhūmiyaṃ paṭisandhiṃ janeti, pavattiyaṃ pana sabbampi dvādasavidhaṃ sattākusalapākāni sabbatthāpi kāmaloke rūpaloke ca yathārahaṃ vipaccati.
六十九。于此地非善业、无振进者生恶趣续命,其现起时众果报皆为十二种恶果,普遍亦在欲界及色界中,依当理转变显现。
§70
70. Kāmāvacarakusalampi kāmasugatiyameva paṭisandhiṃ janeti, tathā pavattiyañca mahāvipākāni , ahetukavipākāni pana aṭṭhapi sabbatthāpi kāmaloke rūpaloke ca yathārahaṃ vipaccati.
七十。善于欲界受乐的行为亦生欲界善趣续命,其现起时亦生诸大善果;而彼无因缘果报共有八种,普遍皆于欲界及色界按当理发生。
§71
71. Tatthāpi tihetukamukkaṭṭhaṃ kusalaṃ tihetukaṃ paṭisandhiṃ datvā pavatte soḷasa vipākāni vipaccati.
七十一。若作三因无漏纯善业,生三因续命,现行时生十六种果报。
§72
72. Tihetukamomakaṃ dvihetukamukkaṭṭhañca kusalaṃ dvihetukaṃ paṭisandhiṃ datvā pavatte tihetukarahitāni dvādasa vipākāni vipaccati.
七十二。作三因微小、二因无漏善业,生二因续命,现行时生无三因之十二种果报。
§73
73. Dvihetukamomakaṃ pana kusalaṃ ahetukameva paṭisandhiṃ deti, pavatte ca ahetukavipākāneva vipaccati.
七十三。作二因微小之善业,仅生无因续命,现行时则只现无因之果报。
§74
74. Asaṅkhāraṃ sasaṅkhāra-vipākāni na paccati.
无造作者不感受有造作果报。
Sasaṅkhāramasaṅkhāra-vipākānīti kecana.
有造作者感受无造作果报者,谓之某种情况。
Tesaṃ dvādasa pākāni, dasāṭṭha ca yathākkamaṃ;
此等有十二种果报,其中十八种各依次第,
Yathāvuttānusārena yathāsambhavamuddise.
依照所说,如实显现发生。
§75
75. Rūpāvacarakusalaṃ pana paṭhamajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvā brahmapārisajjesu uppajjati.
色法利益善法,须先修习初禅具足护卫,因而生起梵众之间。
§76
76. Tadeva majjhimaṃ bhāvetvā brahmapurohitesu.
修习此法中禅,能生于梵天祭司等中。
§77
77. Paṇītaṃ bhāvetvā mahābrahmesu.
77. 修习完美无缺之法,在广大梵天的境界中修证。
§78
78. Tathā dutiyajjhānaṃ tatiyajjhānañca parittaṃ bhāvetvā parittābhesu.
78. 如是修持第二禅和第三禅的辅助法,则得禅定辅助的清净境界。
§79
79. Majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇābhesu.
79. 修持中禅,则得无量之境界。
§80
80. Paṇītaṃ bhāvetvā ābhassaresu.
80. 修习完美无缺之法于光明境界中证得。
§81
81. Catutthajjhānaṃ parittaṃ bhāvetvā parittasubhesu.
81. 修持第四禅辅助法,得辅助美妙境界。
§82
82. Majjhimaṃ bhāvetvā appamāṇasubhesu.
82. 修持中禅,得无量美妙境界。
§83
83. Paṇītaṃ bhāvetvā subhakiṇhesu.
83. 修习整洁清净之法,致于清凉安乐之中。
§84
84. Pañcamajjhānaṃ bhāvetvā vehapphalesu.
84. 修持五禅定,得于彼此之安乐果报。
§85
85. Tadeva saññāvirāgaṃ bhāvetvā asaññasattesu.
85. 由彼念处生起无染之慧,修习于无觉见之境。
§86
86. Anāgāmino pana suddhāvāsesu uppajjanti.
86. 非来者,却生于清净业果之中。
§87
87. Arūpāvacarakusalañca yathākkamaṃ bhāvetvā āruppesu uppajjantīti.
87. 如实修习无色界之善法,于无色者中得生。
§88
88. Itthaṃ mahaggataṃ puññaṃ, yathābhūmivavatthitaṃ.
88. 如此,广大的善业已成,犹如地基稳固。
Janeti sadisaṃ pākaṃ, paṭisandhipavattiyaṃ.
产生相应的果报,此为重新结合的发生。
Idamettha kammacatukkaṃ. · 于此,这是业的四种分类。
Cutipaṭisandhikkamo死亡与结生的次第。
§89
89. Āyukkhayena kammakkhayena ubhayakkhayena upacchedakakammunā ceti catudhā maraṇuppatti nāma.
89. 凡因寿命终止、业力终止,以及两者均终止,由截断业力者所造之业力者,称为四种死因之生。
§90
90. Tathā ca marantānaṃ pana maraṇakāle yathārahaṃ abhimukhībhūtaṃ bhavantare paṭisandhijanakaṃ kammaṃ vā, taṃkammakaraṇakāle rūpādikamupaladdhapubbamupakaraṇabhūtañca kammanimittaṃ vā, anantaramuppajjamānabhave upalabhitabbamupabhogabhūtañca gatinimittaṃ vā kammabalena channaṃ dvārānaṃ aññatarasmiṃ paccupaṭṭhāti, tato paraṃ tameva tathopaṭṭhitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha vipaccamānakakammānurūpaṃ parisuddhaṃ upakkiliṭṭhaṃ vā upalabhitabbabhavānurūpaṃ tatthoṇataṃva cittasantānaṃ abhiṇhaṃ pavattati bāhullena, tameva vā pana janakabhūtaṃ kammaṃ abhinavakaraṇavasena dvārappattaṃ hoti.
90. 如彼临终者,当死时确实转向另一生命,造业使再生者;彼造业时或因未得色等先行之因缘,或因此业力所遮蔽之机缘,于其中某一门径,在其后再生之际,应当觉知其业力所依附且受用之境,或因业力隐藏,心流由此大量流转而无间断;又于此造业者,此业力作为新造业,成为门径。
§91
91. Paccāsannamaraṇassa tassa vīthicittāvasāne bhavaṅgakkhaye vā cavanavasena paccuppannabhavapariyosānabhūtaṃ cuticittaṃ uppajjitvā nirujjhati, tasmiṃ niruddhāvasāne tassānantarameva tathāgahitaṃ ārammaṇaṃ ārabbha savatthukaṃ avatthukameva vā yathārahaṃ avijjānusayaparikkhittena taṇhānusayamūlakena saṅkhārena janiyamānaṃ sampayuttehi pariggayhamānaṃ sahajātānamadhiṭṭhānabhāvena pubbaṅgamabhūtaṃ bhavantarapaṭisandhānavasena paṭisandhisaṅkhātaṃ mānasaṃ uppajjamānameva patiṭṭhāti bhavantare.
91. 临近死时,因心道之灭亡或生命之终止,死亡心生起而断灭,死亡断尽之际,立时由先业所依止之境起始,合于明了无明之根本,基于渴爱之根本,由五蕴业行所生,持守先生存在之位,意识续生于新生命,名为再生之心转续。
§92
92. Maraṇāsannavīthiyaṃ panettha mandappavattāni pañceva javanāni pāṭikaṅkhitabbāni, tasmā yadi paccuppannārammaṇesu āpāthagatesu dharantesveva maraṇaṃ hoti, tadā paṭisandhibhavaṅgānampi paccuppannārammaṇatā labbhatīti katvā kāmāvacarapaṭisandhiyā chadvāraggahitaṃ kammanimittaṃ gatinimittañca paccuppannamatītārammaṇaṃ upalabbhati, kammaṃ pana atītameva, tañca manodvāraggahitaṃ, tāni pana sabbānipi parittadhammabhūtānevārammaṇāni.
92. 临近死亡之路中,应期待此时五种迟缓运动,故若死于当前所依止之境,乃表明再生心亦取得当前所依止之境,所谓欲界再生从而抓住六门及业缘与业力所成门径与路径之对应,所遇之境为过去所有,且心门所持者;此众为所有之家,其所依止之境具有保护性。
§93
93. Rūpāvacarapaṭisandhiyā pana paññattibhūtaṃ kammanimittamevārammaṇaṃ hoti.
93. 欲界中再生是特定为业缘之明了境。
§94
94. Tathā arūpapaṭisandhiyā ca mahaggatabhūtaṃ paññattibhūtañca kammanimittameva yathārahamārammaṇaṃ hoti.
九十四。如是,无色界的续接,既是大聚合所成,亦是约定所成,作为业缘因缘,正好如入境的凭依。
§95
95. Asaññasattānaṃ pana jīvitanavakameva paṭisandhibhāvena patiṭṭhāti, tasmā te rūpapaṭisandhikā nāma.
九十五。反观无识有的生命,虽若新生,也凭续接而成立,故称之为色界续接者。
§96
96. Arūpā arūpapaṭisandhikā.
九十六。无色界者,即无色界续接者。
§97
97. Sesā rūpārūpapaṭisandhikā.
九十七。余者,即色界与无色界的续接者。
§98
98. Āruppacutiyā honti, heṭṭhimāruppavajjitā.
九十八。此续接者为非色界之众生,低层无色界的众生不包含于内。
Paramāruppasandhī ca, tathā kāmatihetukā.
九十九。最高续接者,亦即欲界因缘者。
Rūpāvacaracutiyā , aheturahitā siyuṃ;
依色逐行者(名)为终,无因无损;
Sabbā kāmatihetumhā, kāmesveva panetarā.
一切缘色者中,唯有欲色为胜。
Ayamettha cutipaṭisandhikkamo. · 于此,这就是死亡与结生的次第。
§99
99. Iccevaṃ gahitapaṭisandhikānaṃ pana paṭisandhinirodhānantarato pabhuti tamevārammaṇamārabbha tadeva cittaṃ yāva cuticittuppādā asati vīthicittuppāde bhavassa aṅgabhāvena bhavaṅgasantatisaṅkhātaṃ mānasaṃ abbocchinnaṃ nadīsoto viya pavattati.
九十九:正如诸有接续者,虽属接续灭灭之间,心仍以此为所缘,以至于心灭灭不生时,心流如同行路道般,不断转行不息,此乃心流之现象,心续不断,似水流之不停。
§100
100. Pariyosāne ca cavanavasena cuticittaṃ hutvā nirujjhati.
一百:终结时,因断流而心灭止。
§101
101. Tato parañca paṭisandhādayo rathacakkamiva yathākkamaṃ eva parivattantā pavattanti.
一百零一:其后诸接续,如战车轮随轮转,依转变而运转。
§102
102. Paṭisandhibhavaṅgavīthiyo, cuticeha tathā bhavantare.
一百零二:接续之心如行路之道,乃如是色处及心处之行路。
Puna sandhi bhavaṅgamiccayaṃ, parivattati cittasantati.
复次,临近终止心所之流转,心续返回转动。
Paṭisaṅkhāyapanetamaddhuvaṃ , adhigantvā padamaccutaṃ budhā;
觉者通过断除执着,获得不动转法之境,具足如实的智慧。
Susamucchinnasinehabandhanā, samamessanti cirāya subbatā.
如断绝牢固之缰绳,长久和谐安稳者将共同安住。
Iti abhidhammatthasaṅgahe vīthimuttasaṅgahavibhāgo nāma · 如是,《摄阿毗达摩义》中名为“离心路摄分别”的部分。
Pañcamo paricchedo. · 第五章。