三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附1. Cittaparicchedo

1. Cittaparicchedo

62 段 · CSCD 巴利原典
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者
Abhidhammatthasaṅgaho · 摄阿毗达摩义论
Ganthārambhakathā
论著起始说
§1
1. Sammāsambuddhamatulaṃ , sasaddhammagaṇuttamaṃ.
一、正自觉者所传之法,真实教法中至上者。
Abhivādiya bhāsissaṃ, abhidhammatthasaṅgahaṃ.
敬礼后将宣说,论法义汇集。
Catuparamatthadhammo四种胜义法
§2
2. Tattha vuttābhidhammatthā, catudhā paramatthato.
二、此中所说法义,从深义分为四种。
Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti sabbathā.
即心、心所、色及涅槃普遍一切。
1. Cittaparicchedo一、心之分别
Bhūmibhedacittaṃ依地分别之心
§3
3. Tattha cittaṃ tāva catubbidhaṃ hoti kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañceti.
三、心又分四种:欲界心、色界心、无色界心、出世间心。
Akusalacittaṃ不善心
§4
4. Tattha katamaṃ kāmāvacaraṃ? Somanassasahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ , upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ diṭṭhigatavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi lobhasahagatacittāni nāma.
4. 于此,何为欲界烦恼?即带有欢喜之心、与见业相应的无行为法一法,及带有欢喜之心、与非见业相应的无行为法一法;又带有欢喜之心、与见业无分别相应的有行为法一法,与非见业无分别相应的有行为法一法;再有带有等观之心、与见业相应的无行为法一法,与非见业相应的无行为法一法;以及带有等观之心、与见业无分别相应的无行为法一法,与非见业无分别相应的无行为法一法,这八法统称为含贪欲的心法。
§5
5. Domanassasahagataṃ paṭighasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni dvepi paṭighasampayuttacittāni nāma.
5. 带有欢喜之心、与恚业相应的无行为法一法,及与非恚业相应的无行为法一法,这两种称为含恚怒的心法。
§6
6. Upekkhāsahagataṃ vicikicchāsampayuttamekaṃ, upekkhāsahagataṃ uddhaccasampayuttamekanti imāni dvepi momūhacittāni nāma.
6. 带有等观之心、与疑业相应的无行为法一法,及带有等观之心、与掉举业相应的无行为法一法,这两种称为愚痴心法。
§7
7. Iccevaṃ sabbathāpi dvādasākusalacittāni samattāni.
7. 如此,常有十二种不善心法为全部。
§8
8. Aṭṭhadhā lobhamūlāni, dosamūlāni ca dvidhā.
8. 贪欲根本有八种,嗔恨根本有二种。
Mohamūlāni ca dveti, dvādasākusalā siyuṃ.
9. 愚痴根本亦有二种,故共十二种不善心法存在。
Ahetukacittaṃ无因心
§9
9. Upekkhāsahagataṃ cakkhuviññāṇaṃ, tathā sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ , dukkhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ sampaṭicchanacittaṃ, upekkhāsahagataṃ santīraṇacittañceti imāni sattapi akusalavipākacittāni nāma.
9. 与无记平等心相伴随的眼识、耳识、鼻识、舌识,及与苦受相伴随的色身识,与无记平等心相伴随的断惑心,与无记平等心相伴随的离欲心,这些即是七种不善果报的心。
§10
10. Upekkhāsahagataṃ kusalavipākaṃ cakkhuviññāṇaṃ, tathā sotaviññāṇaṃ, ghānaviññāṇaṃ, jivhāviññāṇaṃ, sukhasahagataṃ kāyaviññāṇaṃ, upekkhāsahagataṃ sampaṭicchanacittaṃ, somanassasahagataṃ santīraṇacittaṃ, upekkhāsahagataṃ santīraṇacittañceti imāni aṭṭhapi kusalavipākāhetukacittāni nāma.
10. 与无记平等心相伴随的善果报眼识、耳识、鼻识、舌识,及与乐受相伴随的色身识,与无记平等心相伴随的断惑心,与欢喜相伴随的离欲心,及与无记平等心相伴随的离欲心,这些即是八种善果报的因缘心。
§11
11. Upekkhāsahagataṃ pañcadvārāvajjanacittaṃ, tathā manodvārāvajjanacittaṃ, somanassasahagataṃ hasituppādacittañceti imāni tīṇipi ahetukakiriyacittāni nāma.
11. 与无记平等心相伴随的五门染污心,及与意门染污心、欢喜相伴随的生欢喜心,这些即是三种无因而起的作意心。
§12
12. Icceva sabbathāpi aṭṭhārasāhetukacittāni samattāni.
12. 以上便是十八种所有因缘心的总数。
§13
13. Sattākusalapākāni, puññapākāni aṭṭhadhā.
13. 七种为善果报,八种为福德果报。
Kriyacittāni tīṇīti, aṭṭhārasa ahetukā.
作意心为三种,无因心为十八种。
Sobhanacittaṃ净心
§14
14. Pāpāhetukamuttāni, sobhanānīti vuccare.
14. 『恶因起者』和『善者』,依此名称称之。
Ekūnasaṭṭhi cittāni, athekanavutīpi vā.
这是六十五种心,或者说是六十九种心。
Kāmāvacarasobhanacittaṃ欲界美心。
§15
15. Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ. Upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi kāmāvacarakusalacittāni nāma.
15. 身具欢喜的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具欢喜的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。这些被称为八种欲界善行心。
§16
16. Somanassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi sahetukakāmāvacaravipākacittāni nāma.
16. 身具欢喜的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具欢喜的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。这些为八种有因欲界善业果报心所称。
§17
17. Somassasahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, somanassasahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ , sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇasampayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekaṃ, upekkhāsahagataṃ ñāṇavippayuttaṃ asaṅkhārikamekaṃ, sasaṅkhārikamekanti imāni aṭṭhapi sahetukakāmāvacarakiriyacittāni nāma.
17. 身具欢喜的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具欢喜的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧,非造作的一种;与造作的一种。身具舍的,伴随智慧离断,非造作的一种;与造作的一种。这些称为八种有因欲界善业现行心。
§18
18. Iccevaṃ sabbathāpi catuvīsati sahetukakāmāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
18. 如此,总共有二十四种有因欲界善业果报和现行心的成熟心。
§19
19. Vedanāñāṇasaṅkhārabhedena catuvīsati.
十九、通过感受、知觉与造作三者的分别而成二十四。
Sahetukāmāvacarapuññapākakriyā matā.
被认为是因缘趣向、世间有为、功德现成之业。
§20
20. Kāme tevīsa pākāni, puññāpuññāni vīsati.
二十、欲乐有三十三种果报,其中功德与非功德共计二十种。
Ekādasa kriyā ceti, catupaññāsa sabbathā.
共有十一种行为,及四十五种普遍现象。
Rūpāvacaracittaṃ色界心
§21
21. Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānakusalacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānakusalacittaṃ, pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānakusalacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānakusalacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānakusalacittañceti imāni pañcapi rūpāvacarakusalacittāni nāma.
二十一、第一禅定有五种善心,具足有分别念、无分别念并与思惟、喜、乐相应之心。第二禅善心亦复如是,具足思惟、喜、乐及无分别念。第三禅属喜、乐及无分别念相应之善心。第四禅以乐及无分别念为相应善心。第五禅则具无分别念为相应之善心。此五者即为色境之善心。
§22
22. Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānavipākacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānavipākacittaṃ, pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānavipākacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānavipākacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānavipākacittañceti imāni pañcapi rūpāvacaravipākacittāni nāma.
二十二、第一禅于果报境亦具足分别念、思惟、喜、乐相应之果报心。第二禅果报心亦如是,具足思惟、喜、乐及无分别念。第三禅则具喜、乐及无分别念。第四禅以乐及无分别念为相应。第五禅则具无分别念为相应果报心。此五者即名色境之果报心。
§23
23. Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānakiriyacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānakiriyacittaṃ, pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānakiriyacittaṃ , sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānakiriyacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānakiriyacittañceti imāni pañcapi rūpāvacarakiriyacittāni nāma.
初禅心识乃伴随有思维、疑虑、喜悦与乐的心识。第二禅心识伴随疑虑、喜悦与乐。第三禅心识伴随喜悦与乐。第四禅心识伴随乐。第五禅心识伴随舍(平静)的心识。此五种心称为色境禅那所现行的心识。
§24
24. Iccevaṃ sabbathāpi pannarasa rūpāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
如此,常常共有十五种色境禅那的善果成熟心识(禅那的成就所成就的果报心识)。
§25
25. Pañcadhā jhānabhedena, rūpāvacaramānasaṃ.
色境心识根据五种禅那的不同而分别区别。
Puññapākakriyābhedā, taṃ pañcadasadhā bhave.
按照功德成熟的作用,可分别为十五种。
Arūpāvacaracittaṃ无色界心
§26
26. Ākāsānañcāyatanakusalacittaṃ, viññāṇañcāyatanakusalacittaṃ, ākiñcaññāyatanakusalacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanakusalacittañceti imāni cattāripi arūpāvacarakusalacittāni nāma.
空无边处识,乃为空无边界处善心识;识无边处识,乃为识无边界处善心识;无所有处识,乃为无所有处善心识;非想非非想处识,乃为非想非非想处善心识。此四种心识称为无色界禅那的善心识。
§27
27. Ākāsānañcāyatanavipākacittaṃ, viññāṇañcāyatanavipākacittaṃ, ākiñcaññāyatanavipākacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanavipākacittañceti imāni cattāripi arūpāvacaravipākacittāni nāma.
空无边处识的果报心识,识无边处识的果报心识,无所有处识的果报心识,非想非非想处识的果报心识,此四种果报心识称为无色界禅那所现起的果报心识。
§28
28. Ākāsānañcāyatanakiriyacittaṃ, viññāṇañcāyatanakiriyacittaṃ, ākiñcaññāyatanakiriyacittaṃ, nevasaññānāsaññāyatanakiriyacittañceti imāni cattāripi arūpāvacarakiriyacittāni nāma.
第28条 空处所缘作用心、识处所缘作用心、无边处所缘作用心以及无所分别处所缘作用心,这四种无色所缘作用心称为无色境相的作用心。
§29
29. Iccevaṃ sabbathāpi dvādasa arūpāvacarakusalavipākakiriyacittāni samattāni.
第29条 由此可知,常说的十二种无色境相的善业果成熟的作用心,都是这样。
§30
30. Ālambaṇappabhedena , catudhāruppamānasaṃ.
第30条 按所缘依赖的不同,分为四种量体:
Puññapākakriyābhedā, puna dvādasadhā ṭhitaṃ.
按善业成熟作用的区别,又分为十二种。
Lokuttaracittaṃ出世间心
§31
31. Sotāpattimaggacittaṃ , sakadāgāmimaggacittaṃ, anāgāmimaggacittaṃ, arahattamaggacittañceti imāni cattāripi lokuttarakusalacittāni nāma.
第31条 流果之道心、既入流果之道心、不还果之道心、阿拉汉果之道心,这四种称为出世间善业作用心。
§32
32. Sotāpattiphalacittaṃ, sakadāgāmiphalacittaṃ, anāgāmiphalacittaṃ, arahattaphalacittañceti imāni cattāripi lokuttaravipākacittāni nāma.
第32条 流果之果心、既入流果之果心、不还果之果心、阿拉汉果之果心,这四种称为出世间成熟的作用心。
§33
33. Iccevaṃ sabbathāpi aṭṭha lokuttarakusalavipākacittāni samattāni.
33. 如是常有八种出世间的善心受缘生起的相续完全具足。
§34
34. Catumaggappabhedena, catudhā kusalaṃ tathā.
34. 此谓善法分四道,亦即四种善法的种类。
Pākaṃ tassa phalattāti, aṭṭhadhānuttaraṃ mataṃ.
此善的成熟称为果报,约有八种成就之法。
Cittagaṇanasaṅgaho心的计数摄要
§35
35. Dvādasākusalānevaṃ, kusalānekavīsati.
35. 十二类的善法,如此共有二十种善法。
Chattiṃseva vipākāni, kriyacittāni vīsati.
三十五种为果报,二十种为行为意识。
§36
36. Catupaññāsadhā kāme, rūpe pannarasīraye.
36. 四十五种由欲欲所起,十五种缘色所起。
Cittāni dvādasāruppe, aṭṭhadhānuttare tathā.
心有十二种色相,八种根本亦如是。
§37
37. Itthamekūnanavutipabhedaṃ pana mānasaṃ.
第37品,论女性不同基数的心。
Ekavīsasataṃ vātha, vibhajanti vicakkhaṇā.
二十一至二百种心,善巧者分别之。
Vitthāragaṇanā详细计数
§38
38. Kathamekūnanavutividhaṃ cittaṃ ekavīsasataṃ hoti? Vitakkavicārapītisukhekaggatāsahitaṃ paṭhamajjhānasotāpattimaggacittaṃ, vicārapītisukhekaggatāsahitaṃ dutiyajjhānasotāpattimaggacittaṃ, pītisukhekaggatāsahitaṃ tatiyajjhānasotāpattimaggacittaṃ, sukhekaggatāsahitaṃ catutthajjhānasotāpattimaggacittaṃ, upekkhekaggatāsahitaṃ pañcamajjhānasotāpattimaggacittañceti imāni pañcapi sotāpattimaggacittāni nāma.
第38品,何以二十一至二百种心中还分种种心?首有带有思维、思虑、喜、乐合一的初禅出流果道心;次有带有思虑、喜、乐合一的第二禅出流果道心;复有带有喜、乐合一的第三禅出流果道心;有带有乐合一的第四禅出流果道心;以及带有舍合一的第五禅出流果道心。此五种称为出流果道心。
§39
39. Tathā sakadāgāmimaggaanāgāmimaggaarahattamaggacittañceti samavīsati maggacittāni.
第39品,如是,有来果、无来果、阿拉汉果道心共二十种果道心。
§40
40. Tathā phalacittāni ceti samacattālīsa lokuttaracittāni bhavantīti.
第40品,如是,涅槃果心共四十四种超世间心。
§41
41. Jhānaṅgayogabhedena, katvekekantu pañcadhā.
41. 关于禅那的分类,有人说是五种各异的禅那。
Vuccatānuttaraṃ cittaṃ, cattālīsavidhanti ca.
被称为高胜心境的心,亦有四十三种之多。
§42
42. Yathā ca rūpāvacaraṃ, gayhatānuttaraṃ tathā.
42. 如同色境中从低到高的分类一般,
Paṭhamādijhānabhede, āruppañcāpi pañcame.
第一禅等禅那与无色定的五种共计也有区别。
Ekādasavidhaṃ tasmā, paṭhamādikamīritaṃ;
由此,十一种禅被称为第一禅及其相关禅;
Jhānamekekamante tu, tevīsatividhaṃ bhave.
但若论禅那的唯一分类,则有三十三种之多。
§43
43. Sattatiṃsavidhaṃ puññaṃ, dvipaññāsavidhaṃ tathā.
三十七种功德,二十五种亦如是。
Pākamiccāhu cittāni, ekavīsasataṃ budhā.
行止所起心念,有二十一种,皆为觉者。
Iti abhidhammatthasaṅgahe cittasaṅgahavibhāgo nāma · 至此,为《阿毗达摩义摄》中名为“心摄分别”的部分
Paṭhamo paricchedo. · 第一章。