三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附3. Tatiyo paricchedo

3. Tatiyo paricchedo

234 段 · CSCD 巴利原典
3. Tatiyo paricchedo三、第三章
Cittapavattiparidīpano阐明心之转起
§116
116.
Cittaṃ visayaggāhaṃ taṃ, pākāpākadato dudhā;
心为境界所取,因与善恶果受有关;
Kusalākusalaṃ pubbaṃ, paramabyākataṃ mataṃ.
善恶之事原初,终极显现,皆为所说。
§117
117.
Kusalaṃ tattha kāmādibhūmito catudhā siyā;
善法中,欲为根本,可分四种;
Aṭṭha pañca cattāri ca, cattāri kamato kathaṃ.
八、五、四以及四种欲,如何分别?
§118
118.
一百一十八。
Somanassamatiyuttamasaṅkhāramanamekaṃ;
称为善念相应的行法为一。
Sasaṅkhāramanañcekaṃ, tathā hīnamatidvayaṃ.
称为随行的行法也是一,依此构成二种差别见解。
§119
119.
一百一十九。
Tathopekkhāmatiyuttaṃ, matihīnanti aṭṭhadhā;
又称为随顺分别的愚痴,有八种。
Kāmāvacarapuññettha, bhijjate vedanādito.
称为貪欲触犯善法者,其中有苦受等。
§120
120.
Dānaṃ sīlañca bhāvanā, pattidānānumodanā;
布施、持戒与修习,欢喜接受回向;
Veyyāvaccāpacāyañca, desanā suti diṭṭhiju.
为信解根基而演说,令闻者观照真实。
§121
121.
Etesvekamayaṃ hutvā, vatthuṃ nissāya vā na vā;
以上诸法若独自成一体,依托境界或非;
Dvārahīnādiyonīnaṃ, gatiyādippabhedavā.
无门无所依者,其去向及起始各有分别。
§122
122.
一百二十二。
Tikālikaparittādigocaresvekamādiya;
注疏之谓,谓其护持注释全文,及依止之法——护持此义者,如同依止地域与物品般周全。
Udeti kālamuttaṃ vā, matihīnaṃ vināmalaṃ.
此义或随时间兴起,或虽无实质而为无学者之所任用,犹如无垢之清净。
§123
123.
一百二十三。
Chagocaresu rūpādipañcakaṃ pañca gocarā;
五处中,色及四法共有五种境界;
Sesaṃ rūpamarūpañca, paññatti chaṭṭhagocaro.
余下形色非形,属六种境界的约说。
§124
124.
Ñāṇayuttavaraṃ tattha, datvā sandhiṃ tihetukaṃ;
在此,能够依智所胜者,给予三因缘之和合;
Pacchā paccati pākānaṃ, pavatte aṭṭhake duve.
后依因缘而生,于二八相续之中发生。
§125
125.
Tesuyeva nihīnaṃ tu, datvā sandhiṃ duhetukaṃ;
同样地,在此给予二因缘之和合;
Deti dvādasa pāke ca, pavatte dhīyutaṃ vinā.
于十二相续之中发生,不带智慧。
§126
126.
Evaṃ dhīhīnamukkaṭṭhaṃ, sandhiyañca pavattiyaṃ;
如此地,那愚昧而粗俗之人,亦行迎合时节的行为;
Hīnaṃ panubhayatthāpi, hetuhīneva paccati.
虽然其行为低劣,但由于根因无明,仍旧被感召依附。
§127
127.
Kāmasugatiyaṃyeva, bhavabhogadadaṃ idaṃ;
此现象完全是缘于对欲乐的迷恋,亦即对生死轮回中享受的追逐;
Rūpāpāye pavatteva, paccate anurūpato.
当色的灭亡临近时,依其业报果,必随其所适当的境遇而现。
§128
128.
Vitakkacārapītīhi, sukhekaggayutaṃ manaṃ;
由念观和欢喜合成的心,依止于快乐之顶端;
Ādi cārādipītādisukhādīhi paraṃ tayaṃ.
其初始由观想及相关的欢喜等快乐所依止,上到超越彼境界。
§129
129.
Upekkhekaggatāyantamāruppañcevamaṅgato ;
一直至达到不动摇的平等心,五种不净相皆被摒除;
Pañcadhā rūpapuññaṃ tu, hotārammaṇato pana.
五种色蕴的功德,乃因可爱的境界而生。
§130
130.
Ādissāsubhamantassu-
以起始善观为本,
Pekkhā mettādayo tayo;
三种观法,即慈、悲等;
Ādo catunnaṃ pañcannaṃ,
其起始为四种、五种,
Sassāsakasiṇāni tu.
又有日月及灰尘相。
§131
131.
Nabhatammanatassuññataccittacatugocare;
心识游行于无我无我所有的所缘四所境。
Kamenātikkamāruppapuññaṃ hoti catubbidhaṃ.
超越欲爱而获得的功德有四种。
§132
132.
Amalaṃ santimārabbha, hoti taṃ maggayogato;
清净的禅定开始安住,此时已觅得正道契合。
Catudhā pādakajjhānabhedato puna vīsati.
四种足念集中心彼此相别,二十再现。
§133
133.
Diṭṭhikaṅkhānudaṃ ādi, kāmadosatanūkaraṃ;
『Diṭṭhikaṅkhānudaṃ』者,即『对见解、疑惑等烦恼的教化』,『ādi』者,起初。此句意指:以断除关于见解、疑惑等烦恼为始,尤其是对欲界贪爱之根源加以斥除。
Paraṃ paraṃ taducchedī, antaṃ sesakanāsakaṃ.
『超越又超越』者,断灭之义也;『终极』者,灭尽残余之义也。
§134
134.
第134段落注释。
Evaṃ bhūmittayaṃ puññaṃ, bhāvanāmayamettha hi;
如是,此三地之福,于此乃属修习所成者;
Paṭhamaṃ vatthuṃ nissāya, dutiyaṃ ubhayenapi.
『Paṭhamaṃ vatthuṃ nissāya』者,因第一功德根基为依止;『dutiyaṃ ubhayenapi』者,第二功德根基亦为依止,且两者具足。指示:第一功德根基为根本依止,第二功德根基亦为依止,并且两者俱备。
§135
135.
第135段落注释。
Tatiye ādi nissāya,
第三者依止的开始,
Sesā nissāya vā na vā;
剩余的是否依止于此;
Honti ādidvayaṃ tattha,
这里存在着两种开始,
Sādheti sakabhūbhavaṃ.
被称为共同时有。
§136
136.
Sādhetānuttaraṃ santiṃ, abhiññā panidheva tu;
能够成就无上安隐者,确实是超越了神通的境界。
Jhānūdayaphalattā na, phaladānāpi sambhavā.
禅那之果并非自生,也不能由于果报之施而生。
§137
137.
Nāññabhūphaladaṃ kammaṃ, rūpapākassa gocaro;
对别地之果的业因,色坏时不可作缘;
Sakammagocaroyeva, na caññoyamasambhavo.
只能作同类业的缘,不可能作他类缘。
§138
138.
Pāpaṃ kāmikamevekaṃ, hetuto taṃ dvidhā puna;
恶业如同欲行业,其因复分为二。
Mūlato tividhaṃ lobha-dosamohavasā siyā.
根本上有三种贪、嗔、痴的存在。
§139
139.
Somanassakudiṭṭhīhi , yuttamekamasaṅkharaṃ;
随欢喜及善见相应者,为一个行(绪);
Sasaṅkhāramanañcekaṃ, hīnadiṭṭhidvayaṃ tathā.
又与行相应者之一,为一;又为二种低见者,如是。
§140
140.
Upekkhādiṭṭhiyuttampi, tathā diṭṭhiviyuttakaṃ;
与舍无喜的见相应者,乃至与见相应者亦然;
Vedanādiṭṭhiādīhi, lobhamūlevamaṭṭhadhā.
从受(感受)及见解等起见,皆以贪欲为根本正如基座所立。
§141
141.
Sadukkhadosāsaṅkhāraṃ, itaraṃ dosamūlakaṃ;
苦恼与嗔恨二种行为,属于别一种烦恼的根源。
Mohamūlampi sopekkhaṃ, kaṅkhuddhaccayutaṃ dvidhā.
而愚痴根本则是平等般无分别的,二种俱具怀疑与不确定心。
§142
142.
Tattha dosadvayaṃ vatthuṃ, nissāyevitare pana;
其中嗔恨二者,虽然有因依,但也有无因之别。
Nissāya vā na vā honti, vadhādisahitā kathaṃ.
依止与否皆无有,如何容忍杀害等恶行?
§143
143.
Pharussavadhabyāpādā, sadosena salobhato;
粗恶语、杀生、嗔恚,傲慢嗔火及贪欲;
Kudiṭṭhimethunābhijjhā, sesā kammapathā dvibhi.
荒淫杂耍的贪求,其余业道有两种。
§144
144.
Sandhiṃ catūsvapāyesu, deti sabbattha vuttiyaṃ;
于四种饮食中,使得各处生活安稳无虞;
Paccate gocaraṃ tassa, sakalaṃ amalaṃ vinā.
其境界显现,清净无染,周遍无垢。
§145
145.
Abyākataṃ dvidhā pāka-kriyā tatthādi bhūmito;
未分别者,果报分别作二,这里论其根本;
Catudhā kāmapākettha, puññapākādito dudhā.
欲乐果报分为四种,善恶果报却有两种;
§146
146.
Puññapākā dvidhāhetu-sahetūti dviraṭṭhakā;
善果报分别为二:有因者与无因者,共二十二种。
Ahetū pañca ñāṇāni, gahaṇaṃ tīraṇā ubho.
五种无因之智,是两者俱断之深密因缘。
§147
147.
一百四十七。
Kāyañāṇaṃ sukhī tattha, somanassādi tīraṇaṃ;
彼处具有身知为乐,与欢喜等斩断;
Sopekkhāni cha sesāni, sapuññaṃva sahetukaṃ.
以及余余的平等心,犹如善因所依。
§148
148.
一百四十八。
Kevalaṃ sandhibhavaṅga-tadālambacutibbasā;
唯有根于关联缘起的断除与依止,方为正断。
Jāyate sesametassa, pubbe vuttanayā naye.
生起者即是遗留之果,依先说法而说。
§149
149.
一百四十九。
Manussavinipātīnaṃ, sandhādi antatīraṇaṃ;
人间堕落者,乃往来交替之终度;
Hoti aññena kammena, sahetupi ahetunaṃ.
或因他行之业,或因无因之所摄。
§150
150.
一百五十。
Pāpajā puññajāhetu-samā tīraṃ vinādikaṃ;
恶因与善因等,彼岸涅槃之所得,断灭不存。
Sadukkhaṃ kāyaviññāṇaṃ, aniṭṭhārammaṇā ime.
身识伴有苦受,此等乃不可意所缘。
§151
151.
Te sātagocarā tesu, dviṭṭhānaṃ āditīraṇaṃ;
『Te sātagocarā tesu』者,此五境界为五根之所在,此中包含有二种异相之超越;
Pañcaṭṭhānāparā dve te, parittavisayākhilā.
另有五处之外的两者,其所缘域狭小而无碍。
§152
152.
Sampaṭicchadvipañcannaṃ, pañca rūpādayo tahiṃ;
领受识之二者与五者,彼处有色等五者;
Paccuppannāva sesānaṃ, pākānaṃ cha tikālikā.
其余诸果报识,唯属现在;而六者则通三时。
§153
153.
Rūpārūpavipākānaṃ, sabbaso sadisaṃ vade;
色界与无色界之果报,应说一切皆相同;
Sakapuññena sandhādi-sakiccattayataṃ vinā.
除自身功德所连结之三种自身作用外。
§154
154.
Samānuttarapākāpi, sakapuññena sabbaso;
平等与无上之果报,亦以自身功德,于一切方面;
Hitvā mokkhamukhaṃ taṃ hi, dvidhā magge tidhā phale.
舍弃了通往解脱的正道,果报三种、道路两种之说。
§155
155.
Kriyā tidhāmalābhāvā,
行为有三种,即有、无、无所得。
Bhūmito tattha kāmikā;
其地谓贪爱所在。
Dvidhā hetusahetūti,
原因分两类:有因与无因。
Tidhāhetu tahiṃ kathaṃ.
三种原因中,二者原因如何解释。
§156
156.
Āvajjahasitāvajjā , sopekkhasukhupekkhavā;
有应受的戒律与不应受的戒律,彼此相称,和缓安适;
Pañcachakāmāvacarā, sakalārammaṇā ca te.
五种欲爱不行其所宜,且彼等皆为各种见解的障碍。
§157
157.
Saheturūparūpā ca, sakapaññaṃvārahato;
彼事物与形相能忍受,具足智慧如箭矢般锐利;
Vuttiyā na phale pupphaṃ, yathā chinnalatā phalaṃ.
依行为而非凭果报,有如断裂的藤蔓无果实。
§158
158.
Anāsevanayāvajja-dvayaṃ puthujjanassa hi;
凡夫若无所不应受的罪过罪业,
Na phale vattamānampi, moghapupphaṃ phalaṃ yathā.
虽有果报,犹如无义之花的果实一般。
§159
159.
Tisatta dvicha chattiṃsa, catupañca yathākkamaṃ;
善恶果报,分别为三百六十六种,
Puññaṃ pāpaṃ phalaṃ kriyā, ekūnanavutīvidhaṃ.
即功德与恶业的果报,依序分为九十九类。
§160
160.
一百六十。
Sandhi bhavaṅgamāvajjaṃ, dassanādikapañcakaṃ;
断绝生死流转之网,五种直观法得以现前;
Gahatīraṇavoṭṭhabba-javataggocaraṃ cuti.
能破难以扑灭之波浪,超越世间有情,达到涅槃。
§161
161.
一百六十一。
Iti esaṃ dvisattannaṃ, kiccavuttivasādhunā;
如是这两百三十三事,皆以功德圆满而说;
Cittappavatti chadvāre, saṅkhepā vuccate kathaṃ.
心意流转于六门之中,其简略称说如何?
§162
162.
一百六十二。
Kāme sarāginaṃ kamma-nimittādi cutikkhaṇe;
欲乐及其相关业果等,业已消逝之时,
Khāyate manasoyeva, sesānaṃ kammagocaro.
其如心识之消散一般消灭,剩余业果亦如是消失。
§163
163.
一百六十三。
Upaṭṭhitaṃ tamārabbha, pañcavāraṃ javo bhave;
关于所守护者若开始作业,作业持续五次;
Tadālambaṃ tato tamhā, cuti hoti javehi vā.
依止于此,之后无论作业是否止息,皆是如此。
§164
164.
Avijjātaṇhāsaṅkhāra-sahajehi apāyinaṃ;
由无明、渴爱及行所生,自然相续的恶趣业;
Visayādīnavacchādi-namanakkhipakehi tu.
又因对境界等起瞋恨而产生的恶业。
§165
165.
Appahīnehi sesānaṃ, chādanaṃ namanampi ca;
当舍弃的业尽除后,怜恻与恭敬亦要具足;
Khipakā pana saṅkhārā, kusalāva bhavantiha.
行迅速而善巧,诸行于此地成就善业。
§166
166.
Kiccattaye kate evaṃ, kammadīpitagocare;
为行为之所在定业,业力种子遂生于此。
Tajjaṃ vatthuṃ sahuppannaṃ, nissāya vā na vā tahiṃ.
此因缘成立,依止其处而存,或不存亦非所在。
§167
167.
Tajjā sandhi siyā hitvā, antarattaṃ bhavantare;
若中断此缘,则此中因即消亡;
Antarattaṃ vinā dūre, paṭisandhi kathaṃ bhave.
无此中因而远隔,复何由得重新接合?
§168
168.
Iheva kammataṇhādi-hetuto pubbacittato;
此处所说者,是指业渴爱等因缘,起于前心之所向。
Cittaṃ dūre siyā dīpa-paṭighosādikaṃ yathā.
心若远离,便如灯火被风吹熄一般。
§169
169.
Nāsaññā cavamānassa, nimittaṃ na cutī ca yaṃ;
不可不知,空无所有之心,非因缘之相亦非因缘之断。
Uddhaṃ sandhinimittaṃ kiṃ, paccayopi kanantaro.
向上之相虽起,其因缘实在其间相接处也。
§170
170.
Pubbabhave cuti dāni, kāme jāyanasandhiyā;
前世业障现已断尽,为欲界生死之结所成;
Aññacittantarābhāvā, hotānantarakāraṇaṃ.
他心与彼断灭不同,故其断灭起因亦有差别。
§171
171.
Bhavantarakataṃ kammaṃ, yamokāsaṃ labhe tato;
终生所作业,死后获受其果;
Hoti sā sandhi teneva, upaṭṭhāpitagocare.
所受果报即是彼结,现于所护法境中现起。
§172
172.
Yasmā cittavirāgattaṃ, kātuṃ nāsakkhi sabbaso;
由于心不染着一切,故不能生起一切行为,
Tasmā sānusayasseva, punuppatti siyā bhave.
因此,正如经中说,生死轮回依然存在。
§173
173.
Pañcadvāre siyā sandhi, vinā kammaṃ dvigocare;
生死之门有五重关卡,若无行为,则束缚难以移转;
Bhavasandhānato sandhi, bhavaṅgaṃ taṃ tadaṅgato.
生死相续构成了关节,生死的缘起即是所依附的各部分。
§174
174.
Tamevante cuti tasmiṃ, gocare cavanena tu;
此类终结之事,虽属某领域之内发生,
Ekasantatiyā evaṃ, uppattiṭṭhitibhedakā.
但仅限于一百七十七种生起与存在的分别。
§175
175.
Athaññārammaṇāpātha-gate cittantarassa hi;
又看他方所现之起初所在,其中心意间,
Hetusaṅkhyaṃ bhavaṅgassa, dvikkhattuṃ calanaṃ bhave.
是缘起列数与生命业变,呈现双重活动。
§176
176.
Ghaṭṭite aññavatthumhi, aññanissitakampanaṃ;
于瓶器中,表现出不同的样态,即依赖于不可依赖之物的摇动;
Ekābaddhena hotīti, sakkharopamayā vade.
谓之单一束缚,以糖块比喻。
§177
177.
Manodhātukriyāvajjaṃ, tato hoti sakiṃ bhave;
心元素之所作极微小,从此而生相应存在;
Dassanādi sakadvāra-gocaro gahaṇaṃ tato.
由此而得见等单一门户之所系之所处。
§178
178.
Santīraṇaṃ tato tamhā, voṭṭhabbañca sakiṃ tato;
从彼处此,须当渡越此苦海,须当努力,须当确守此道。
Sattakkhattuṃ javo kāme, tamhā tadanurūpato.
欲望如火焰,在七十种火中,恰似与之相应者燃烧。
§179
179.
Tadālambadvikaṃ tamhā, bhavaṅgaṃtimahantari;
彼处当依止身心强大根本,
Javā mahante voṭṭhabbā, paritte nitare manaṃ.
根本猛然燃烧,须当努力,使心恒久安稳。
§180
180.
一百八十。
Voṭṭhabbassa paritte tu, dvattikkhattuṃ javo viya;
谓某事当守护时,如同猎人迅捷般的警觉;
Vadanti vuttiṃ taṃ pāṭhe, anāsevanato na hi.
他们谈论其行为引导,因不放逸而不堕失真理。
§181
181.
一百八十一。
Niyamopidha cittassa, kammādiniyamo viya;
对被束缚心意者,如同行为无纪律般不可取;
Ñeyyo ambopamādīhi, dassetvā taṃ sudīpaye.
应以专注无逸之人示范劝导,令其于正道更加明晰。
§182
182.
一百八十二。
Manodvāretarāvajjaṃ , bhavaṅgamhā siyā tato;
心门之分断应当从有取蕴生起开始,
Javokāme vibhūte tu, kāmavhe visaye tato.
迅疾欲乐显现时,应当从欲界境界生起。
§183
183.
一百八十三。
Kāmīnaṃ tu tadālambaṃ, bhavaṅgaṃ tu tato siyā;
对于有欲者,依赖心蕴的生起应当在那里;
Avibhūte paritte ca, bhavaṅgaṃ javato bhave.
对于无显欲者,有取蕴则生起于迅疾之有。
§184
184.
一百八十四。
Avibhūte vibhūte ca, paritte aparittake;
未变化者与已变化者,并无亏者与有亏者;
Javāyeva bhavaṅgaṃ tu, brahmānaṃ catugocare.
如同生命流转,存在于梵天四方所在。
§185
185.
一百八十五。
Mahaggataṃ panārabbha, javite dosasaṃyute;
若起大业,且在生命流转中夹杂恚怒,
Viruddhattā bhavaṅgaṃ na, kiṃ siyā sukhasandhino.
倘若生命流转不相违背,岂能称为乐的希求者?
§186
186.
Upekkhātīraṇaṃ hoti, parittenāvajjaṃ kathaṃ.
持念平等使彼岸得成,缺少防护何以得成?
Niyamo na vināvajjaṃ, maggato phalasambhavā.
规律不可缺失,缘道果报因缘具足故。
§187
187.
Mahaggatāmalā sabbe, javā gotrabhuto siyuṃ;
妨碍皆被净除,速疾如族姓之势增强;
Nirodhā ca phaluppatti, bhavaṅgaṃ javanādito.
灭尽与果成皆相继而生,生命状态如流水持续无间。
§188
188.
Sahetusāsavā pākā, tīraṇā dve cupekkhakā;
有伴随烦恼成熟之者,有两种超然不动者;
Ime sandhi bhavaṅgā ca, cuti cekūnavīsati.
这些是连结的现象,结束的有二十九种。
§189
189.
Dve dve āvajjanādīni, gahaṇantāni tīṇi tu;
有两种两两相互作用者,三种深层介入者;
Santīraṇāni ekaṃva, voṭṭhabbamitināmakaṃ.
完成者中有一种,即名为『可止者』。
§190
190.
Aṭṭha kāmamahāpākā, tīṇi santīraṇāni ca;
八种大恶业,三种超胜难度;
Ekādasa bhavantete, tadārammaṇanāmakā.
共有十一种,此中名曰‘始生’。
§191
191.
Kusalākusalaṃ sabbaṃ, kriyā cāvajjavajjitā;
一切善恶业力,皆为行为作;
Phalāni pañcapaññāsa, javanāni bhavantime.
所成果报五十五,生死流转皆于此。
Iti saccasaṅkhepe cittapavattiparidīpano nāma · 如是,在《谛摄要》中,名为“阐明心之转起”的
Tatiyo paricchedo. · 第三章。