Ekūnatiṃsatimo paricchedo
Ekūnatiṃsatimo paricchedo第二十九章
29. Nāmapaññattikathā二十九、名施设论
§1114
1114.
一一一四。
Nāmavohārasaṅketakāraṇopanibandhanā;
名称、言说、标志、原因及追述等,皆属相互关联。
Yathāvuttatthasaddānaṃ, antarā cintanā gatā.
应如所说词义的本义,内涵于思维之中。
§1115
1115.
一一一五。
Nāmapaññatti nāmāyaṃ, atthasaddavinissaṭā;
名称为名词表象,此义及所依之词音皆非实有;
Taṃdvayābaddhasaṅketañeyyākāropalakkhitā.
当以二者结合形成的标志加以指示、标记。
§1116
1116.
Yā gayhati nāmaghosagocaruppannavīthiyā;
持名声相等而起的道路,
Pavattānantaruppanna-manodvārikavīthiyā.
又有念心门中显现的道路。
§1117
1117.
Mañcapīṭhādisaddaṃ hi, sotaviññāṇavīthiyā;
床榻等物声响通过耳识之路,
Sutvā tameva cintetvā, manodvārikavīthiyā.
闻闻即思而念,经过心门之路。
§1118
1118.
Tato saṅketanipphannaṃ, nāmaṃ cintāya gayhati;
然后,起于指示符号,他着意思虑名相;
Nāmapaññattiatthā tu, tato gayhanti sambhavā.
名词约定之意,亦由此而产生。
§1119
1119.
Saddanāmatthapaññattiparamatthavasena hi;
言辞、名称和约定之意义,归于最高义理;
Catudhā tividhā vātha, cintanā tattha icchitā.
其意有四种或三种,意念因之而生所愿。
§1120
1120.
Itthamaṭṭhakathāmaggaṃ, vaṇṇentena hi dassito;
此处所述注疏之道,实以文字细致明示;
Nayo ācariyeneti, vibhāgoyaṃ pakāsito.
名为教法指引,此分则揭示其区分。
§1121
1121.
Natthaññā kāci viññatti, vikārasahito pana;
无余他异变化,惟带变化之义;
Saddova nāmapaññatti, iccekaccehi vaṇṇitaṃ.
仅名声之分别,偶尔由个别加以描写。
§1122
1122.
一一二二。
Tadetaṃ nāmapaññattibhāvenekavidhampi ca;
名称的分别具有多种表现形式;
Neruttikayādicchakavasā nāmaṃ dvidhā bhave.
就如『内在外向等』之说,名称可分为两类。
§1123
1123.
一一二三。
Saññāsu dhāturūpāni, paccayañca tato paraṃ;
在想蕴中,有所依止的色法,其后因缘亦然;
Katvā vaṇṇāgamādiñca, saddalakkhaṇasādhitaṃ.
并已作出色彩、语音等的组合,依据声音和特征加以确立。
§1124
1124.
一一二四。
Neruttikamudīrenti , nāmaṃ yādicchakaṃ padaṃ;
语源学家们宣说:『名』者,随意之词也。
Yadicchāya katamattaṃ, byañjanatthavivajjitaṃ.
此辞语乃由欲求所作,且未包含声调之义。
§1125
1125.
一一二五。
Tividhampi tadanvatthakādimañcopacārimaṃ;
此辞据其本义,当分为三种使用方式;
Nibbacanatthasāpekkhaṃ, tatthānvatthamudīritaṃ.
因断尽意义而用,或惟依止其断尽义,故称其义解释也。
§1126
1126.
一一二六。
Yadicchākatasaṅketaṃ, kādimañcopacārimaṃ;
『欲』欲是指哪一种行为呢?
Atambhūtassa tabbhāvavohāroti pavuccati.
此处谓为未盛起者的本性表现。
§1127
1127.
一一二七。
Tathā sāmaññanāmañca, guṇanāmañca kittimaṃ;
譬如称作一般名称、品德名称以及名声等,
Opapātikamiccevaṃ, nāmaṃ hoti catubbidhaṃ.
即从生起缘起的角度来看,此名共有四种类别。
§1128
1128.
一一二八。
Mahājanasammatañca, anvatthañceva tādisaṃ;
所谓广大众生所共奉行者,亦即众所循行之法;
Tīṇi nāmāni candādināmaṃ tatthopapātikaṃ.
有三种名称,即以月日作为初始者,以及依其衍生而生者。
§1129
1129.
一一二九。
Yādicchakamāvatthikaṃ, nemittakamathāparaṃ;
所谓欲界之所依,亦即迹象及他种因缘;
Liṅgikaṃ ruḷhikañceti, nāmaṃ pañcavidhaṃ bhave.
所谓标志和崇敬,请知其名称在五种之中产生。
§1130
1130.
Yādicchakaṃ yathāvuḍḍhaṃ, vacchadammādikaṃ pana;
欲望如同成长之物,诸如毡帕等覆盖物亦然;
Āvatthikaṃ nemittakaṃ, sīlavāpaññavādikaṃ.
可依止者、标记者,以及遵守戒律并以智慧为言者。
§1131
1131.
Liṅgikaṃ diṭṭhaliṅgaṃ tu, daṇḍīchattītiādikaṃ;
象征性之物、显见标记,以及权杖、伞等为代表;
Ruḷhikaṃ lesamattena, ruḷhaṃ gomahiṃsādikaṃ.
粗糙之物则以泥土为质地,如同粗糙之牛皮等。
§1132
1132.
一一一三二。
Vijjamānāvijjamāna-paññattobhayamissitā;
现存和非现存的名称言辞二者被视为一体;
Vibhattā nāmapaññatti, chabbidhā hoti tattha hi.
其中文名称言辞被分别分析,确有六种类别。
§1133
1133.
一一一三三。
Vijjamānapaññattīti , vijjamānatthadīpitā;
所谓现存名称言辞,是以现存事物为依止而显现;
Vuccati khandhāyatana-dhātupañcindriyādikā.
称为五蕴、六入、十八界、五根等名称言辞。
§1134
1134.
Avijjamānapaññatti-nāmikā paramatthato;
『无明与分别』者,从究竟义理而言是二者。
Avijjamānamañcādi, atthapaññattidīpitā.
无明、分别等根本,意旨为了显明义理。
§1135
1135.
Vijjamānena avijja-mānapaññattināmikā;
『分别为无明之所分别』者,以无明分别为名称。
Tevijjo chaḷabhiñño ca, sīlavā paññavāpi ca.
知见通达者,具足智慧通达,且持戒又有智慧。
§1136
1136.
一一三六。
Avijjamānena vijja-mānapaññattināmikā;
无明的本质,名为无明智,即不知实相与愚昧之知的相对性;
Itthirūpaṃ itthisaddo, itthicittantiādikā.
女性之相即女性声音、女性心意等诸种标识。
§1137
1137.
一一三七。
Vijjamānena tu vijja-mānapaññattināmikā;
认识即有知的本质,名为有明智,即对法的识别与知见;
Cakkhuviññāṇaṃ ca cakkhu-samphasso cevamādikā.
眼识及与眼的接触等亦然,诸如色、触等前行之相。
§1138
1138.
一千一百三十八。
Avijjamānenāvijja-mānapaññattināmikā;
无明乃无明名相的现象。
Khattiyaputto brāhmaṇa-putto iccevamādikā.
王族之子、婆罗门之子,诸如此类归于名相。
§1139
1139.
一千一百三十九。
Iti vuttānusārena, nāmapaññattiyā budho;
依前所说,觉者以名相分别;
Sarūpaṃ visayañceva, vibhāgañca vibhāvaye.
对形态、对境界,并加分析辨别。
§1140
1140.
Iccevaṃ paramatthā ca, yathāvuttā catubbidhā;
以此为最上真义,如所说者有四种。
Paññatti duvidhā ceti, ñeyyatthā chabbidhā matāti.
名相之说有二,而所应知之义共有六种,这是他的见解。
Iti paññattivibhāge nāmapaññattikathā niṭṭhitā. · 如此,在施设分别中,名施设论已毕。
Ekūnatiṃsatimo paricchedo. · 第二十九章。
Niṭṭhito ca sabbathāpi paññattivibhāgo. · 并且,施设分别也已全然完毕。
Nigamanakathā结论
§1141
1141.
Seṭṭhe kañcivare raṭṭhe, kāverinagare vare;
在国都中的某一僧袍,在优良的河畔城镇,地区优越;
Kule sañjātabhūtena, bahussutena ñāṇinā.
由出生于世家,且具多闻慧者所知晓。
§1142
1142.
Anuruddhena therena, aniruddhayasassinā;
由长老阿奴鲁达所作,由无碍眼者所述,
Tambaraṭṭhe vasantena, nagare tañjanāmake.
当时居住于坦婆罗城,名为谭伽那之邑。
§1143
1143.
Tattha saṅghavisiṭṭhena, yācitena anākulaṃ;
在彼处,由僧团中品行最优者,以请求而不生烦恼;
Mahāvihāravāsīnaṃ, vācanāmagganissitaṃ.
以聚众大寺住持,说法为首的具名撰述。
§1144
1144.
Paramatthaṃ pakāsentaṃ, paramatthavinicchayaṃ;
揭示最高实相、分析最高实相;
Pakaraṇaṃ kataṃ tena, paramatthatthavedināti.
由此作成论书,即为究明最高实相之义者。
Iti anuruddhācariyena racito · 以上为阿努儒达老师所造。
Paramatthavinicchayo niṭṭhito. · 《胜义抉择》已完毕。
Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa · 礼敬彼世尊、阿拉汉、正自觉者