Aṭṭhavīsatimo paricchedo
Aṭṭhavīsatimo paricchedo第二十八章
28. Atthapaññattikathā二十八、义施设论
§1084
1084.
Tattha ca pubbāpariya-pavattakkhandhasammatā;
在此,依次所述的聚集被称为前后相续的现象;
Viññattindriyavipphāra-visesopanibandhanā.
它涉及感知根的变化以及特定的关联。
§1085
1085.
Devayakkhamanussādi-nānābhedā salakkhikā;
在天人、亚卡和人类的种种内涵中,
Sattapaññatti nāmāyaṃ, svāyaṃ sattoti sammato.
被称为七的分类,被视为众生。
§1086
1086.
一零八六。
Vaṭṭattayamupādāya,
由于轮回的双重起因,
Khandhāyatanavuttiyā;
由蕴、处、所缘的转变起,
Kārako vedako vāyaṃ,
作为缘起的能者或觉知者,
Sandhāvati bhave bhave.
在生死之间连续不断展开。
§1087
1087.
一零八七。
Tasmā saṃsāramāpanno, satto nāma sa puggalo;
因此,入于轮回者,所谓众生者,乃是个体存在。
Ahamattāparā itthī, purisoti ca kappito.
他被称为非我者,无论是女性还是男性。
§1088
1088.
一零八八。
Svāyaṃ khandhādito satto, aññoti ca na vuccati;
自体如色蕴等,称为众生;否则不可称之为众生。
Khandhādivinimuttassa, sattasseva abhāvato.
离色蕴等束缚者,即如不存在之众生。
§1089
1089.
一零八九。
Khandhā khandhānamevāyaṃ, sattoti ca na vuccati;
所谓『蕴』,不过谓此诸『蕴』,不可称谓为『有情』。
Khandhavohārato tassa, aññavohārasambhavā.
从『蕴』的分别而生彼有,是依诸他有别的分别而起。
§1090
1090.
第十百九十句。
Iccevaṃ khandhanānatte-kattamuttopi atthato;
由此在蕴之无我观中,虽言其分别,实亦有其合理之用。
Tabbisesāvacarita-vohāro ca tu dissati.
且因分别计分,亦见其应有的分别行持。
§1091
1091.
第十百九十一句。
Tenāyaṃ puggalo satto, jāyatijjiyyatīti ca;
因此,此人命有生有死;
Mīyatīti ca tassāyaṃ, saṃsāroti pavuccati.
若为死者,则谓其为轮回。
§1092
1092.
Mato jāto ca na sveva, khandhabhedopacārato;
虽谓为本身所生,实因五蕴分别而有;
Nāparo sveva santānabhedābhāvopacārato.
非他者本身,实因众生分别而有。
§1093
1093.
Nānattekattamiccevaṃ, puggalassopacārato;
此处说,个体的区别,乃因对众生之分别而生;
Ucchedasassatattaṃ vā, tasmā nopeti puggalo.
若因断灭或恒常等见,故个体不能成立。
§1094
1094.
Iccāyaṃ puggalo nāma, satto saṃsārakārako;
这里所说的个体,乃指制造轮回流转的众生;
Khandhādikamupādāya, paññattoti pavuccati.
是以执着蕴等诸法为实有,谓之所谓的个体。
§1095
1095.
Tasmā puggalasaṅkhātā, saṃsāropanibandhanā;
因此,所谓的『人』,是指因缘合成的存在,缘起于汇聚产生、附着并受束缚之所形成的现象。
Sattapaññatti nāmāti, viññātabbā vibhāvinā.
此处『七十五种』,名为『须演七十五法』,应当通过区分其义加以解说。
§1096
1096.
Ajjhattikā ca kesādikoṭṭhāsā bāhiresu ca;
内在者为头发等肢体积聚,外在者为土地、山岳、石头、树木等。
Bhūmipabbatapāsāṇatiṇarukkhalatādikā.
即土地、山峰、岩石、树木等诸自然实体。
§1097
1097.
Bhūtasambhāranibbattivibhāgaparikappitā;
此者为『现象集结与生起之别』而设想者;
Tamupādāya sambhārapaññattīti pavuccati.
取此称为『集结之分别』。
§1098
1098.
一零九八。
Bhūtasambhārasaṇṭhānavibhāgaparikappitā;
此者为『现象集聚与分割』而设想者;
Saṇṭhānapaññatti nāma, thambhakumbhādikā matā.
所谓『集聚分别』者,被视为重器壶等的类别。
§1099
1099.
一零九九。
Bhūtasambhārasaṅghātavisesaparikappitā;
因多种蕴结合而成之事物,称为『特殊集结成形』。
Saṅghātapaññatti nāma, rathagehādikā matā.
所称成形者,谓之集结形,如车舆之家等。
§1100
1100.
一千一百。
Bhūtasambhāravisesapariṇāmapakappitā;
因多种蕴变化而成之事物,称为『特殊变化成形』。
Pariṇāmapaññattīti, dadhibhattādikā matā.
所称变化者,谓发酵乳酪等。
§1101
1101.
一千一百零一。
Itthamajjhattabahiddhā , dhammā sambhārasambhūtā;
由中间与外在二者成,诸法由集聚所生;
Santānavutti saṅketasiddhā paññatti pañcadhā.
以流转轮回为相,故成五种分别名;
§1102
1102.
Tathā tathā samuppannavikappābhogasammatā;
如是如是,生起变易,渐次有正当用途;
Vikappapaññatti nāma, kālākāsadisādikā.
此所谓变化分别,涵括时间、空间等诸义;
§1103
1103.
Taṃ taṃ nimittamāgamma, tatopaṭṭhānakappitā;
由各自所缘相,及由彼而生所遵行;
Upaṭṭhānapaññattīti, paṭibhāgādikā matā.
所谓所遵行句,是指从应答等处所构成。
§1104
1104.
一一〇四。
Visesākāramattāpi, atthantarapakappitā;
虽仅于特别形状上,但定有意义端所依;
Ākārapaññatti nāma, viññattilahutādikā.
所谓形状句,是分别等轻重等之相状。
§1105
1105.
一一〇五。
Taṃ taṃ kāraṇamāgamma, tathā vohārakappitā;
依次因缘接引,故此生起作用;
Vohārapaññatti nāma, kathināpattiādikā.
行事规定,名为行为约定,包含戒律等多种规则。
§1106
1106.
一一零六。
Bālo yo so ca me attā,
愚者即是此人,且是我自己;
So bhavissāmi maṃ ca tu;
此人未来亦将如是,我亦同样如此;
Nicco dhuvo sassatoti-
恒久不变,永恒恒常者也。
Ādikā pana sabbathā.
根本者于一切中为首。
§1107
1107.
(一千一百零七。)
Tabbohāranimittānaṃ, abhāvepi pavattito;
应当依凭的缘事,虽不存在却仍然发生;
Abhinivesapaññatti, nāma titthiyakappitā.
称为执著的显现,是派别者所造。
§1108
1108.
(一千一百零八。)
Iccevaṃ lokasāsanatitthāyatanakappitā;
如此在世间教法中由派别与立场分别所造。
Santānamuttasaṅketasiddhā atthāpi pañcadhā.
『圣法系所依』证成之义,即所依的本末,亦即五种义。
§1109
1109.
一千一百零九。
Saṅkānavuttisantānamuttabhedavasā dvidhā;
依教法所说的本末差别,有二种。
Atthapaññatti nāmāyaṃ, dasadhā paridīpitā.
这称为『义说』,分别有十种说明。
§1110
1110.
一千一百一十。
Iti vuttappakāresu, paññattatthesu paṇḍitā;
以上乃是贤者们宣说的义理体式;
Paññattimattaṃ sandhāya, voharanti yathākathaṃ.
基于观念形式,依照说法而运用。
§1111
1111.
Tadaññe pana bālā ca, titthiyāpi akovidā;
但彼时亦有愚者,以及邪见者不通达之人;
Paññattimatidhāvitvā, gaṇhanti paramatthato.
越过仅有观念形式,直接执取真实义。
§1112
1112.
Te tathā gahitākārā, aññāṇagahitā janā;
彼等正因如此执著而形成,乃无智慧所捉持之众生;
Micchattābhiniviṭṭhā ca, vaḍḍhanti bhavabandhanaṃ.
被错误贪欲所缠绕者,其生死束缚反而增长不已。
§1113
1113.
Duvidhesupi atthesu, tasmā paṇḍitajātiko;
于二种利益之中,因而称为有智慧的种族;
Paramatthapaññattīsu, vibhāgamiti lakkhayeti.
于终极利益上则为分别,即名为划分。
Iti paññattivibhāge atthapaññattikathā niṭṭhitā. · 如是,在施设分别中,义施设论已终了。
Aṭṭhavīsatimo paricchedo. · 第二十八章。