Sattavīsatimo paricchedo
Sattavīsatimo paricchedo第二十七品
5. Paññattivibhāgo
五、概念的分类
27. Pabhedakathā27. 分别论
§1062
1062.
一〇六二。
Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānampi ca bhājitaṃ;
心、心所与色,以及涅槃,均被划分为各自的类别;
Tasmā dāni yathāyogaṃ, paññattipi pavuccati.
因此,概念一词由此而合时机地被说起。
§1063
1063.
一〇六三。
Sā cāyaṃ atthapaññatti-nāmapaññattibhedato;
此处所说的,正是基于利益的概念、名称及其分类的那种概念。
Duvidhā hoti paññatti, atthapaññatti tattha ca.
施设有两种:其一为义施设,
§1064
1064.
Sattasambhārasaṇṭhāna-saṅghāṭapariṇāmato;
由七种聚集之处及集合所形成之转变为起因;
Vikappupaṭṭhānākāravohārābhinivesato.
由转变所生之表现、现象与固着为根本。
§1065
1065.
Tathā pavattasaṅketasiddhā atthā pakappitā;
由此义理成立的现象标志及其显现已被阐明;
Paññāpīyanti nāmāti, paññattīti pakittitā.
『智慧』者,因名称而被喜爱,其名因约定俗成而为人所识。
§1066
1066.
一〇六六。
Atthā hi paramatthatthā, paññattatthāti ca dvidhā;
所谓义理,实为最高根本义理;约定义理则有两种。
Tattha ca paramatthatthā, saccikaṭṭhā salakkhaṇā.
其中最高根本义理,是真实而坚固且具有标志。
§1067
1067.
一〇六七。
Paññattatthā saccikaṭṭhasalakkhaṇasabhāvato;
约定义理,因其真实性和标志性而具本质。
Aññathā gahitā taṃtamupādāya pakappitā.
由于执持不同的根本,遂而生起取相。
§1068
1068.
一〇六八。
Tasmā upādāpaññatti, atthapaññattināmakā;
因此称为取相,亦名为意义相;
Paññapetabbanāmāva, paññattatthāva sabbathā.
可名为所分别者,于一切情形皆有分别义。
§1069
1069.
一〇六九。
Paramatthā yathāvuttā, cittacetasikādayo;
究竟义与所说如实相符,如心与心所诸法;
Paññattā itthipurisamañcapīṭhapaṭādayo.
所谓『约定』者,是指女子与男子同席而坐所根据的礼节规范。
§1070
1070.
Yena vuccati taṃ nāmaṃ, paññapetīti vuccati;
所谓名称,即凭某种叫法而定;谓之约定。
Paññattīti ca sā nāmapaññattīti tato matā.
『约定』此名,由此而生,即名为名称约定。
§1071
1071.
一〇七一。
Saṅkhā samaññā paññatti, vohāroti ca bhājitā;
约定乃约法,是约定的规定与用法。
Catudhā paññapetabbapaññattīti hi vaṇṇitā.
所谓应当宣布的界限有四种分类,已作如是描述。
§1072
1072.
一零七二。
Tato nāmaṃ nāmakammaṃ, nāmadheyyaṃ athāparaṃ;
其次为名、名业、名称,以及其他;
Nirutti byañjanamabhilāpoti pana bhājitā.
语词、字句、表达——如此被分类。
§1073
1073.
一零七三。
Nāmapaññatti nāmāti, paññatti duvidhā katā;
名称界限称为名称,其界限分作两类。
Sabbeva dhammā paññattipathāti pana bhājitā.
诸法皆为分别义之所覆,但又为分异。
§1074
1074.
一○七四。
Paramatthapaññattatthā, duvidhā honti tattha ca;
究竟义与分别义,两者皆有。
Paññattipathāva honti, paramatthā salakkhaṇā.
分别义即为分别法,究竟义则为别有特征的实法。
§1075
1075.
一○七五。
Paññattatthā paññatti ca, paññapetabbamattato;
分别义与分别法皆应分别,然而以分别义为所分别者。
Paññattipathā ca nāmapaññattipathabhāvato.
名义路径亦由于名义路径的特性。
§1076
1076.
一零七六。
Nāmampi paññāpetabbameva kiñcāpi kenaci;
名称也必须作出规定,任何事物皆是如此;
Nāmamevampetaṃ tattha, paññatticceva vaṇṇitaṃ.
名称也必须这样规定,于此,称之为名义之事。
§1077
1077.
一零七七。
Paññapetabbadhammā ca, tesaṃ paññāpitāpi ca;
必须规定的法,以及它们被规定的内容;
Icchitabbāpi paññattipathā paññattinānatā.
应当将所作所成的路径,视为路径所成之无明。
§1078
1078.
一零七八。
Iti vuttānusārena, vuttaṃ aṭṭhakathānaye;
依此所说,便是解说义理之道的讲述。
Nayaṃ gahetvā etthāpi, paññatti duvidhā katā.
若以此法领会,即便在此亦分两种分别成说。
§1079
1079.
一零七九。
Tasmimpi paramatthā ca, saccikaṭṭhasalakkhaṇā;
由此究竟义,乃真实事理之实证标志。
Atthā paññattimattā ca, atthapaññattināmakā.
『意义』指示限定的事,名为意义限定。
§1080
1080.
一零八零。
Tesaṃ paññāpikā ceva, nāmapaññattināmikā;
其中又有说明的,称作名称限定;
Iccevaṃ vaṇṇanāmagge, ñeyyattā tividhā katā.
如此,在释义的次序上,针对应当理解的部分,作了三种区分。
§1081
1081.
一零八一。
Paramatthasaccaṃ nāma, paramatthāva tattha ca;
所谓究竟真实,就是究竟真实义,那里亦有关于究竟真实义的论述;
Saccikaṭṭhasabhāvattā, avisaṃvādakā hi te.
因为这两者本质上属实,所以它们确实不相违背。
§1082
1082.
一零八二。
Sammutisaccaṃ paññattidvayaṃ vohāravuttiyā;
约定的真实是指凭约定而宣说的两类。
Lokasamaññādhippāyāvisaṃvādakabhāvato.
它们因不相违背,所以能够普遍作为世间通行的法则。
§1083
1083.
一零八三。
Iti saccadvayampetaṃ, akkhāsi purisuttamo;
就这样,这两种真实世尊开示了。
Tenāpi nāmasaṃviññū, vohareyyubhayampi vā.
因此,若了解名相者,应当两者兼行,或此或彼皆可实行。
Iti paññattivibhāge pabhedakathā niṭṭhitā. · 如是,施设分别中分别论已毕。
Sattavīsatimo paricchedo. · 第二十七品。