三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附Ekūnavīsatimo paricchedo

Ekūnavīsatimo paricchedo

144 段 · CSCD 巴利原典
Ekūnavīsatimo paricchedo第十九章
19. Pabhedakathā19. 分别论
§706
706.
Aṭṭhavīsavidhampetaṃ, rūpaṃ dāni yathārahaṃ;
现今须以二十八种方式分别色法的现象,正如实相那样加以说明;
Bhūtarūpādibhedehi, vibhajeyya vicakkhaṇo.
应凭彼色法之本质类别等分别细察,明了其义者是也。
§707
707.
Pathavādikamidanti, bhūtarūpaṃ catubbidhaṃ;
谓此色法之本质为四种,曰地、水、火、风;
Upādārūpamaññaṃ tu, catuvīsatividhaṃ bhave.
而有形质所依之色相则另有二十四种,总共二十八种色相成。
§708
708.
Pañcavidhampi cakkhādirūpamajjhattikaṃ mataṃ;
眼等五种根众所依的色法被认为是居中的,
Tevīsatividhaṃ sesaṃ, bāhiranti pavuccati.
其余三十三种余法则被认为是外缘,由外而说。
§709
709.
Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā satta pañcadhā;
色、声、香、味、触这五种感受对象,应该辨别为七种五法的结合;
Pañcappasādavisayā, pañcārammaṇanāmakā.
这五种是五种感官欣悦所缘,称为五种感官缘境。
§710
710.
七百一十。
Ekavīsatividhaṃ sesaṃ, dhammārammaṇasaṅgahaṃ;
二十一种余法,谓持法及法所依集摄;
Manoviññāṇaviññeyyaṃ, manodvārassa gocaraṃ.
心识及所识法,中门之所依处。
§711
711.
七百一十一。
Pasādā visayā ceva, pañcakā dvepi sambhavā;
信心及所缘境,两为五种而存;
Dvādasāpi sarūpena, dasāyatanadhātuyo.
十二种同形色,十界之所含藏者。
§712
712.
七百一十二。
Yadedaṃ pana sabbampi, rūpaṃ sappaṭighaṃ mataṃ;
若谓此中所有一切,色法皆具坚固无易之性;
Tadevoḷārikaṃ nāma, santiketi pavuccati.
此即名为牢固者,称之为近在眼前。
§713
713.
七百一十三。
Sesamappaṭighaṃ nāma, dhammāyatanadhātu ca;
一切皆称为坚固,既包括法、识所缘处和界;
Sukhumañceva rūpañca, rūpaṃ soḷasadhā ṭhitaṃ.
又如纤细软垫之类,色法亦立于十六种门中。
§714
714.
Chabbidhā vatthurūpaṃ tu, pasādahadayampi ca;
形相有六种,也有安住之心;
Avatthurūpaṃ sesaṃ tu, dvāvīsatividhaṃ bhave.
余下的非形相共有二十二种。
§715
715.
Pasādā ceva viññatti, dvārarūpaṃ tu sattadhā;
安住境界有二种,门的形相有七种;
Sesaṃ advārarūpaṃ tu, ekavīsavidhampi ca.
其余的非门形相共有二十一种。
§716
716.
Pasādā bhāvayugaḷaṃ, jīvitañceti aṭṭhadhā;
信受(信心)和意欲并行,生活亦如是分八种;
Indriyarūpamaññaṃ tu, vīsadhānindriyaṃ siyā.
是中所取的感官,乃至最清净的感官。
§717
717.
Vaṇṇo gandho raso ojā, bhūtarūpanti aṭṭhadhā;
色、香、味、力,和他四种形态;
Avinibbhogamitaraṃ, vinibbhogaṃ tu vīsadhā.
未净的以及彼净的,净者共计二十种。
§718
718.
七百一十八。
Avinibbhogarūpāni, saddavatthindriyāni ca;
此为无为之性质,亦是声色触根等感官;
Nipphannaṃ aṭṭhārasadhā, rūparūpanti veditaṃ.
十八界已尽,色与色之外俱已显现明了。
§719
719.
七百一十九。
Paricchedo panākāso, viññattilahutādayo;
划分则为空间,识别与轻重等特性;
Vikārā lakkhaṇā ceva, rūpassupacayādayo.
变化乃标志,同时亦包含色的生起等诸种现象。
§720
720.
Dasadhāpi anipphannaṃ, natthetaṃ paramatthato;
即使十种尽未现起,从究竟义而言,不应如是说。
Rūpassetanti katvāna, rūpamicceva vuccati.
将其作『色界』解说,然而如色法的义理而称。
§721
721.
Rūpāyatanamevekaṃ, sanidassanamīritaṃ;
唯有色界根门一类,现相具足且不缺漏;
Anidassanamaññaṃ tu, sattavīsatividhampi ca.
无色界根门则全然无相,且多达二十三种之多。
§722
722.
Kammajaṃ panupādinnaṃ, anupādinnakāparaṃ;
生于业的有取者,以及无取者的后续,
Tividhaṃ cittajañceva, utujāhārajanti ca.
心所产生的三种,也是由此而生起的三者。
§723
723.
Cakkhusamphassavatthūti, cakkhudhātu pakittitā;
所谓眼触之所,即为眼界之所指;
Na vatthu tassa sesaṃ tu, sattavīsatividhaṃ bhave.
其所缘并非单一,而是二十七种诸法。
§724
724.
七百二十四。
Sotasamphassavatthādi-vasā ca duvidhā tathā;
关于根触等之所,根据有二种分别;
Tividhā ca vibhāveyya, yathāsambhavato kathaṃ.
又当以三种法分辨,如实情况说明。
§725
725.
七百二十五。
Sanidassanarūpañca, vaṇṇo sappaṭighampi ca;
显现的形状和色彩,且光明清晰;
Anidassanamaññaṃ tu, thūlaṃ sappaṭighaṃ bhave.
而不显现者,乃为粗重晦暗。
§726
726.
Anidassanarūpañca, sesamappaṭighampi ca;
无可见之相,及其余余之抵触,
Soḷasāti ca sabbampi, rūpaṃ tividhamuddise.
共计十六,凡一切皆显现三种色相。
§727
727.
Apattagāhakaṃ nāma, cakkhusotadvayaṃ pana;
名为不善取者,是眼耳二根;
Sampattagāhakaṃ nāma, ghānādittayamīritaṃ.
名为善取者,是鼻舌及身根。
§728
728.
Agāhakamato sesaṃ, tevīsatividhaṃ bhave;
欲取者之余分,共有三十二种之法;
Kiñci sārammaṇaṃ nāma, na gayhatīti sabbathā.
一切处决不护着谓之无护。
§729
729.
Upādā ajjhattikaṃ rūpaṃ, upādā bāhiraṃ tathā;
内护取者为色,外护取亦然;
Nopādā bāhirañceti, evampi tividhaṃ bhave.
外不护者亦有,此亦三种法焉。
§730
730.
Ajjhattikamupādinnaṃ, bāhirañca tathāparaṃ;
内起的与外缘的同样,
Anupādinnakañceti, evamādivasāpi ca.
还有无缘的,依照如是等种类。
§731
731.
Diṭṭhaṃ rūpaṃ sutaṃ saddo, gandhādi tividhaṃ mutaṃ;
所见的色、所闻的声,香等三种味,
Viññātamaññaviññeyyaṃ, manasāti catubbidhaṃ.
受分别与识别,乃至于心,分四种。
§732
732.
七百三十二。
Rūparūpaṃ paricchedo, vikāro lakkhaṇaṃ kamā;
色是诸色的分别,变化是其特征,欲是色的性质;
Aṭṭhārasekakaṃ pañca, catukkanti ca taṃ tathā.
分别十八种,又有五种变化,此外还有四种界,亦如是。
§733
733.
七百三十三。
Dvārañca hoti vatthu ca, na vatthu dvārameva tu;
门与物各有其处,物不止于门;
Na dvāraṃ vatthumevātha, nobhayanti ca niddise.
门不仅是物,物也非唯门,二者并非相互涵盖。
§734
734.
Upādā anupādinnaṃ, anupādinnakaṃ tathā;
取执者谓非执者,如实亦非执者,
Nopādā duvidhañceti, catuddhevampi desitaṃ.
非执者有二种,四法亦同宣说。
§735
735.
Sappaṭigghamupādā ca, rūpamappaṭighaṃ tathā;
执者谓有触,色界谓无触,
Nopādā duvidhañceti, catuddhā evamādito.
非执者有二种,四法同如是起。
§736
736.
Ekādasekajarūpaṃ, hadayindriyanavakaṃ;
第十一种形态,乃心与心所的专属感官;
Kammajaṃ cittajañceva, tathā viññattikaṃ dvayaṃ.
由于业力所生,也由心所生,且为相续二法。
§737
737.
Saddo cittotujo tasmā, rūpamekaṃ dvijaṃ mataṃ;
由心所生之声,故形色仅有一体,故被称为二重栖身;
Cittotāhārasambhūtaṃ, lahutādittayaṃ tijaṃ.
因心之所摄取而起,轻安清净,生于思想三种。
§738
738.
七百三十八。
Navākāsāvinibbhogā, kammādicatusambhavā;
九种积集的因缘,业等四事因缘而生;
Atha lakkhaṇarūpanti, rūpamevaṃ tu pañcadhā.
然后是相状形色,这形色有五种类别。
§739
739.
七百三十九。
Navākāsāvinibbhogā, nava vatthindriyāni ca;
九种积集的因缘,九种外境根相;
Aṭṭhārasavidhaṃ rūpaṃ, kammajaṃ hoti piṇḍitaṃ.
色共有十八种,依业生,形体充实。
§740
740.
第七百四十讲。
Saddākāsāvinibbhogā, viññattilahutādayo;
『声』、『触』、『色』三门的受用,以及现前、一时性质等分别清楚之义;
Pañcadasavidhaṃ rūpaṃ, cittasambhavamuddise.
世间所有十五种色法,因心而现相貌。
§741
741.
第七百四十一讲。
Saddākāsāvinibbhogā , lahutādittayanti ca;
『声』、『触』、『色』三门的受用,及现前、一时性质皆被分别认知;
Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ.
因季节变化而生成的色法共有十三种立现。
§742
742.
七百四十二。
Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca;
这是『章节与享用』,也称为『轻利等』。
Evamāhārajaṃ nāma, rūpaṃ dvādasadhā ṭhitaṃ.
如是名为由摄取而生的色,色分别为十二类稳固相续。
§743
743.
七百四十三。
Jāti jarā ca maraṇaṃ, na kutocipi jāyati;
生、老及死,不从他处生起;
Evampi pañcadhā hoti, rūpajātivibhāgato.
如是依色分别,有五种类别。
§744
744.
七百四十四。
Pañcavīsatividhaṃ kammaṃ, kāmarūpavavatthitaṃ;
五种二十五种业,依于欲色形相起;
Janeti kammajaṃ rūpaṃ, kāmarūpabhavadvaye.
生起以业生色,属于欲色二法间。
§745
745.
七百四十五。
Pañcaviññāṇamāruppa-vipākā sabbasandhiyo;
五种无形识报,诸缘和合成;
Cuti khīṇāsavasseti, soḷasete vivajjaye.
离去断烦恼,十六种解脱时。
§746
746.
七百四十六。
Pañcasattati sesāni, cittānimāni sambhavā;
余有七十五种,这些心法是随顺而生的;
Janenti cittajaṃ rūpaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
它们生于心所色,即五根五力的根基。
§747
747.
七百四十七。
Janebhi utujaṃ rūpaṃ, tejodhātu bhavadvaye;
由这些所生的色,是与色法和光明法共存的;
Kāmabhūmiyamojā tu, janetāhārajaṃ tathā.
由欲界所生的快乐,也随由进食而生。
§748
748.
七百四十八。
Kammaṃ janeti rūpāni, attajāni khaṇe khaṇe;
业力生起色相及自性,时时刻刻不断变化;
Cittamuppādakālamhi, uppādānantaraṃ paraṃ.
于心识生起之时,紧接其后又生起他法。
§749
749.
七百四十九。
Utusambhavamīrenti, rūpaṃ terasadhā ṭhitaṃ;
夏季时节生起之色,依十三处而存在;
Paricchedāvinibbhogā, lahutādittayampi ca.
此法遍划分解而得,亦具轻薄不持久性。
§750
750.
七百五十。
Sandhiyampi kammajaṃ tu, pavattepi ca sambhavā;
业虽由条件促成,开现时亦有生起;
Janeti rūpaṃ sesāni, pavatte, na tu sandhiyaṃ.
形色乃余波所生,开现时生,不由业所成。
§751
751.
七百五十一。
Indriyabaddhasantāne, kammādi tividhampi ca;
与根相缚之相续,及业等三种现象;
Janeti rūpaṃ matake, bāhire tu yathārahaṃ.
心中觉知形色,外境则依真实相而现。
§752
752.
Iti kammādayo rūpaṃ, janenti ca yathāsakaṃ;
如是,业等诸因生色法,生起的量如其所本。
Sesānampi ca rūpānaṃ, paccayā honti sambhavā.
其余色法的缘起亦然,依此因缘而得发生。
§753
753.
Iti rūpavibhāgañca, jātibhedañca sambhavā;
如是,色法的分类及类别的产生;
Janakādippabhedañca, rūpānaṃ tattha dīpayeti.
如生处等不同种类,在此为色法分别说明。
Iti rūpavibhāge pabhedakathā niṭṭhitā. · 如是色分别中分别论已毕。
Ekūnavīsatimo paricchedo. · 第十九品。