6. Chaṭṭho paricchedo
6. Chaṭṭho paricchedo6. 第六章
Ārammaṇavibhāganiddeso所缘分别的阐述
§291
291.
Etesaṃ pana cittānaṃ, ārammaṇamito paraṃ;
这些心识的所缘境界,超越此界限,
Dassayissāmahaṃ tena, vinā natthi hi sambhavo.
我当为汝等显示,因为无有他法能如是现证。
§292
292.
Rūpaṃ saddaṃ gandhaṃ rasaṃ, phoṭṭhabbaṃ dhammameva ca;
色、声、香、味、触及法,这即是所缘境界;
Chadhā ārammaṇaṃ āhu, chaḷārammaṇakovidā.
六根所缘之境,谓六种境界的明了者称曰所缘。
§293
293.
Tattha bhūte upādāya, vaṇṇo catusamuṭṭhito;
其处因着取缘,色身四方显现;
Sanidassanapaṭigho, rūpārammaṇasaññito.
与境对触感应,名为色境所知。
§294
294.
Duvidho hi samuddiṭṭho, saddo cittotusambhavo;
声有二重显现,心起声由心生;
Saviññāṇakasaddova, hoti cittasamuṭṭhito.
如含意识之声,亦是心所缘起。
§295
295.
第二百九十五条。
Aviññāṇakasaddo yo,
“不具有识的声音”者,
So hotūtusamuṭṭhito;
是如同欲除去般产生的声音;
Duvidhopi ayaṃ saddo,
此声音虽有二种成分,
Saddārammaṇataṃ gato.
却归于声音的表现相。
§296
296.
第二百九十六条。
Dharīyatīti gacchanto, gandho sūcanatopi vā;
『被持』者,谓行走之义,亦或以显示气味之义;
Ayaṃ catusamuṭṭhāno, gandhārammaṇasammato.
此为四法皆现之境界,谓香气美妙亦受赞同。
§297
297.
Rasamānā rasantīti, rasoti parikittito;
『品味者品味之』者,故称为『味』;
Sova catusamuṭṭhāno, rasārammaṇanāmako.
此亦四法展现之一,以味为美妙称之。
§298
298.
Phusīyatīti phoṭṭhabbaṃ, pathavītejavāyavo;
『被触』者,即触所缘也,谓地、火、风诸大种;
Phoṭṭhabbaṃ catusambhūtaṃ, phoṭṭhabbārammaṇaṃ mataṃ.
所谓『触』,依四大和合而成,是为触境之所摄者。
§299
299.
Sabbaṃ nāmañca rūpañca, hitvā rūpādipañcakaṃ;
一切名与色俱舍,舍弃色等五蕴。
Lakkhaṇāni ca paññatti-dhammārammaṇasaññitaṃ.
诸标记及称谓名,皆为所摄之缘起所假名。
§300
300.
Chārammaṇāni labbhanti, kāmāvacarabhūmiyaṃ;
能够获得感官所缘的境界,以及欲界的地土;
Tīṇi rūpe panārūpe, dhammārammaṇamekakaṃ.
三界的色相以及非色相的现象,乃是一种法的境界。
§301
301.
第三百零一偈。
Khaṇavatthuparittattā , āpāthaṃ na vajanti ye;
那些不会因瞬间变化而颠倒的,亦不坠落者;
Te dhammārammaṇā honti, yesaṃ rūpādayo kira.
他们是诸法的境界,其中包含色等诸法。
§302
302.
第三百零二偈。
Te paṭikkhipitabbāva, aññamaññassa gocaraṃ;
彼等为应当彼此回避的对象,乃彼此活动的范围。
Neva paccanubhontānaṃ, mano tesaṃ tu gocaraṃ.
心非彼等互相体验者,然心却是他们的活动范围。
§303
303.
三百零三。
Tañca ‘‘paccanubhotī’’ti, vuttattā pana satthunā;
此亦称为“互相体验”,此说确由世尊所宣说;
Rūpādārammaṇāneva, honti rūpādayo pana.
唯于色及色缘众境,则色等乃真实存在。
§304
304.
三百零四。
Dibbacakkhādiñāṇānaṃ, rūpādīneva gocarā;
天眼等种种智慧,所知皆限于色等之境;
Anāpāthagatāneva, tānītipi na yujjati.
唯有无死彼岸境界,彼等境界不为所着。
§305
305.
三百零五。
Yaṃ rūpārammaṇaṃ hontaṃ, taṃ dhammārammaṇaṃ kathaṃ;
若有色之所显现者,何以为法所显现;
Evaṃ sati panetesaṃ, niyamoti kathaṃ bhave.
此等念念专注入定,何以成就其规律。
§306
306.
三百零六。
Sabbaṃ ārammaṇaṃ etaṃ, chabbidhaṃ samudīritaṃ;
一切所缘对象,如此被分为六类,甚为广泛地陈述于此;
Taṃ parittattikādīnaṃ, vasena bahudhā mataṃ.
对于这些有限与无限等多种类别,常有多样的分别说法;
§307
307.
三百零七。
Sabbo kāmavipāko ca, kriyāhetudvayampi ca;
一切欲界之果报,及行为因缘的二种因素,皆包含其中;
Pañcavīsati ekantaṃ, parittārammaṇā siyuṃ.
二十五种纯粹的特定有限所缘对象,被视为其类别。
§308
308.
三百零八。
Iṭṭhādibhedā pañceva, rūpasaddādayo pana;
所依不同共有五种,而色、声等则更多样。
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, gocarā paṭipāṭiyā.
识有两类五种,依其所缘而分别流转。
§309
309.
三百零九。
Rūpādipañcakaṃ sabbaṃ, manodhātuttayassa tu;
色等五类属于名根三宝之一;
Terasannaṃ panetesaṃ, rūpakkhandhova gocaro.
其数为十三,其中色蕴是所缘范围。
§310
310.
三百一十。
Nārūpaṃ na ca paññattiṃ, nātītaṃ na canāgataṃ;
无有色法,亦无分别法,既非过去亦非未来;
Ārammaṇaṃ karonte ca, vattamāno hi gocaro.
唯有良好的对象,作为现在之所缘所依。
§311
311.
三百一十一。
Terasetāni cittāni, jāyante kāmadhātuyaṃ;
三十三种心法生于欲界;
Cattāri rūpāvacare, neva kiñci arūpisu.
四种色界心中,未有一法生于无色界。
§312
312.
三百一十二。
Mahāpākānamaṭṭhannaṃ , santīraṇattayassapi;
『广大熟食』者,即已经烹煮完毕的熟食;『完全遍满』者,是指成熟圆满的状态。
Chasu dvāresu rūpādichaparittāni gocarā.
六门中以色等为界限的对象,称为『六种闭合边界中的对象』。
§313
313.
三百一十三。
Rūpādayo parittā cha, hasituppādagocarā;
色等事物是闭合而界限分明的,也称为『应受禁断的缘境』;
Pañcadvāre paṭuppannā, manodvāre tikālikā.
六门之中本有对象,心门中则有三种交错的对象。
§314
314.
三百一十四。
Dutiyāruppacittañca, catutthāruppamānasaṃ;
第二种是形所断,第四种是心所断;
Chabbidhaṃ niyataṃ hoti, taṃ mahaggatagocaraṃ.
这些六种是固定的,为大心所所辖的境界。
§315
315.
三百一十五。
Nibbānārammaṇattā hi, ekantena anaññato;
涅槃所境者,乃独一无他;
Aṭṭhānāsavacittānaṃ, appamāṇova gocaro.
八漏心所断群,如度量无边的境界。
§316
316.
三百一十六。
Cattāro ñāṇahīnā ca, kāmāvacarapuññato;
四种无智慧者,因贪欲行为而积集功德;
Kriyatopi ca cattāro, dvādasākusalāni ca.
四种行为亦复如是,且有十二种不善法。
§317
317.
三百一十七。
Parittārammaṇā ceva, te mahaggatagocarā;
他们虽有防护的手段,然实为大群体之中;
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāva honti te.
是以须谨慎防护,方能免于堕落。
§318
318.
三百一十八。
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, puññato kriyatopi ca;
有四种与智慧相应,且与善行相续的;
Tathābhiññādvayañceva, kriyāvoṭṭhabbanampi ca.
又有两种如实智慧,同时还有因行而起的觉知。
§319
319.
三百一十九。
Ekādasannametesaṃ, tividho hoti gocaro;
其数有十一种,分为三类可随观;
Paññattārammaṇattā hi, navattabbāpi hontime.
这三类中,其中一类虽可数定相,最少也有九种。
§320
320.
三百二十。
Yāni vuttāvasesāni, cittāni pana tāni hi;
所说的各种末法,虽为心所,实为心所分也;
Navattabbārammaṇānīti, viññeyyāni vibhāvinā.
是新不息所应修习的对象,应当通过明辨观照而了知。
Parittārammaṇattikaṃ samattaṃ. · 有限所缘三法已完。
§321
321.
三百二十一。
Dutiyāruppacittañca , catutthāruppamānasaṃ;
第二为形态心,第四为不形态心;
Chabbidhaṃ pana ekanta-atītārammaṇaṃ siyā.
总共有六种,皆应为纯粹超越过去的对象。
§322
322.
三百二十二。
Viññāṇānaṃ dvipañcannaṃ, manodhātuttayassa ca;
识法属于二十五法中的一部分,亦是心法三种之一;
Pañca rūpādayo dhammā, paccuppannāva gocarā.
五色等五种法则是当现可见的境界;
§323
323.
三百二十三。
Aṭṭha kāmamahāpākā, santīraṇattayampi ca;
八种欲界的大苦,高度苦,以及越苦;
Hasituppādacittanti, dvādasete tu mānasā.
此外还包括生起欢喜的心,共有十二种心法。
§324
324.
三百二十四。
Siyātītārammaṇā paccu-ppannānāgatagocarā;
应当超越现行、未来、过去之境界;
Kusalākusalā kāme, kriyato nava mānasā.
善恶欲事,皆由新生心所造;
§325
325.
三百二十五。
Abhiññāmānasā dvepi, siyātītādigocarā;
两种具神通的心,也当超越初始境界;
Santapaññattikālepi, navattabbā bhavantime.
在受苦时期,也必须新生;
§326
326.
三百二十六。
Sesāni pana sabbāni, rūpārūpabhavesupi;
余余一切法,无论色法及无色法,
Navattabbāni honteva, atītārammaṇādinā.
皆应舍弃,如过去之所现前境相等;
§327
327.
三百二十七。
Kāmato ca kriyā pañca, rūpato pañcamī kriyā;
欲受及其行有五,色受其行第五;
Cittānaṃ channametesaṃ, natthi kiñci agocaraṃ.
此五受盖心,无有任何不可接触者。
§328
328.
三百二十八。
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca;
涅槃既是果报,亦是道途,色及非色俱属此门;
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, kati cittāni me vada.
萨咖类众便于行持此法,吾多心何妨汝言之。
§329
329.
三百二十九。
Cattāro ñāṇasaṃyuttā,
四者以智慧相应,
Puññato kriyato tathā;
善行同此理;
Abhiññāhadayā dvepi,
于两者之间蕴含胜义解脱之心智。
Kriyā voṭṭhabbanampi ca.
业因果报亦应受持。
§330
330.
(三百三十。)
Sakkonti gocaraṃ kātuṃ, cittānekādasāpi ca;
所谓领域者,即多种心识所能覆摄之处;
Nibbānañca phalaṃ maggaṃ, rūpañcārūpameva ca.
涅槃果位及道支,亦如有色法与非色法同样。
§331
331.
(三百三十一。)
Cittesu pana sabbesu, kati cittāni me vada;
诸心中,我说有多少心?
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
阿拉汉果的道,能够修习的境界。
§332
332.
Sabbesu pana cittesu, cha ca cittāni me suṇa;
在诸心中,我今听闻有六种心;
Arahattaphalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
阿拉汉果的道,能够修习的境界。
§333
333.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā, kriyā voṭṭhabbanampi ca;
四种与智慧相应,且有可行的功用;
Kriyābhiññā manodhātu, cha ca sakkonti gocaraṃ.
作意神通与心根,六者能自在周行。
§334
334.
Cattāro ñāṇasaṃyuttā-bhiññācittañca puññato;
四种知相之三昧通,与功德心相俱现;
Nārahattaṃ phalaṃ maggaṃ, kātuṃ sakkonti gocaraṃ.
阿拉汉果与圣道,皆能成就与周行。
§335
335.
Kasmā arahato magga-cittaṃ vā phalamānasaṃ;
云何阿拉汉能成就道心与果心?
Puthujjanā vā sekkhā vā, na sakkonti hi jānituṃ.
凡夫或学人,实无法得知。
§336
336.
三百三十六。
Puthujjano na jānāti,
凡夫不知,
Sotāpannassa mānasaṃ;
第初果者的心境;
Sotāpanno na jānāti,
第初果者不知,
Sakadāgāmissa mānasaṃ.
第二果者的心境。
§337
337.
Sakadāgāmī na jānāti, anāgāmissa mānasaṃ;
往来果圣者不懂得对不再来果圣者的心念;
Anāgāmī na jānāti, arahantassa mānasaṃ.
不再来果圣者亦不懂得对阿拉汉的心念。
§338
338.
Heṭṭhimo heṭṭhimo neva, jānāti uparūpari;
下位圣者绝不会懂得上位圣者的心念;
Uparūpari jānāti, heṭṭhimassa ca mānasaṃ.
上位圣者懂得,也懂得下位圣者的心念。
§339
339.
Yo dhammo yassa dhammassa,
何为法,所谓法者,
Hoti ārammaṇaṃ pana;
若有法能成为所依。
Tamuddharitvā ekekaṃ,
我将将彼一一分明阐扬,
Pavakkhāmi ito paraṃ.
自此向后述说展开。
§340
340.
Kusalārammaṇaṃ kāme, kusalākusalassa ca;
善根所缘为欲,亦为善恶业果所缚;
Abhiññāmānasassāpi, kusalassa kriyassa ca.
及于神通所依,亦属善业所作。
§341
341.
三百四十一。
Kāmāvacarapākassa, tathā kāmakriyassa ca;
欲念起灭之先,及欲行亦如是;
Etesaṃ pana rāsīnaṃ, channaṃ ārammaṇaṃ siyā.
彼诸根本之集,得为遮蔽所缘。
§342
342.
三百四十二。
Rūpāvacarapuññāni, kāmapākaṃ tato vinā;
形相的善业成熟之后,随之而来的是欲界的果报,然而并不仅限于此;
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, honti ārammaṇāni hi.
这五种根本的类别,确实是诸根本境界的对象。
§343
343.
Āruppakusalañcāpi, tebhūmakusalassa ca;
无色的善业以及心地善业;
Tebhūmakakriyassāpi, tathevākusalassapi.
心地的业行,以及同处的无善业;
§344
344.
Arūpāvacarapākānaṃ , dvinnaṃ pana catutthadu;
无色界的终结共有二种,第四禅则是两种之合成;
Imesaṃ aṭṭharāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
这十八事中,乃成就出家胜利之因;
§345
345.
三百四十五。
Apariyāpannapuññampi, kāmāvacaratopi ca;
未尽果德的善业,以及欲界的行为;
Rūpato pañcamassāpi, kusalassa kriyassa ca.
色界的五果以及善业的行为;
§346
346.
三百四十六。
Catunnaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ sadā;
四种根本(或称四种根本集),恒为所缘。
Tathevākusalaṃ kāma-rūpāvacarato pana.
正如如此,善之所生乃由欲乐之形相而起。
§347
347.
第三百四十七。
Kusalassa kriyassāpi, tathevākusalassa ca;
善行亦复如是,恶行亦然,
Kāmāvacarapākānaṃ, channaṃ rāsīnamīritaṃ.
此由欲形之成熟,根本虽隐而不熄灭。
§348
348.
第三百四十八。
Vipākārammaṇaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
以果报之因缘为起点者,于欲行及破戒之事亦然;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
又在于色行及善业行为上。
§349
349.
Kāmāvacarapākānaṃ, tathevākusalassa ca;
正如欲行之果者,亦如不善之果;
Channañca pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
然藏于聚集之中者,乃起因于受者的因缘。
§350
350.
Vipākārammaṇaṃ rūpe, kāmāvacaratopi ca;
作用于果报的,是色界的,亦是欲界的;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
同时为色界之果,以及善行之果。
§351
351.
三百五十一。
Apuññassāti pañcannaṃ, rāsīnaṃ hoti gocaro;
所谓非功德者,是五种类中,分量有限可感所摄;
Arūpāvacarapākesu, ayameva nayo mato.
在无色界的成熟果中,此说乃为确定之理。
§352
352.
三百五十二。
Apariyāpannapākampi, kāmato rūpatopi ca;
未及成熟的果实,也是由欲乐所生的色法,
Kusalassa kriyassāpi, hoti ārammaṇaṃ pana.
虽然属于善行的对象,却成为施行的念所缘。
§353
353.
Kriyacittamidaṃ kāme, kāmāvacaratopi ca;
此及彼为欲生起的行意——欲界境界的心行;
Rūpāvacarato ceva, kusalassa kriyassa ca.
又为色界境界的行意,以及善行之行意。
§354
354.
Kāmāvacarapākassa, tathevākusalassa ca;
由于欲望果报已经成熟,正因如此,其根本不善之因显现。
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
此等藏匿在众多业因中的根本,成为所依及开端。
§355
355.
Yaṃ kriyāmānasaṃ rūpe, kāmapākaṃ tato vinā;
现行之行为中,若无欲望成熟的果报,则不生。
Pañcannaṃ pana rāsīnaṃ, hoti ārammaṇaṃ pana.
然而,在这五种事物之中,果报却成为相应的缘起。
§356
356.
Kriyācittaṃ panāruppe, tesaṃ pañcannameva ca;
行为心所谓非色心,唯有五种类别;
Āruppassa kriyassāpi, channaṃ hoteva gocaro.
非色心之行为亦如被覆一般,犹如有所遮盖。
§357
357.
三百五十七。
Rūpaṃ catusamuṭṭhānaṃ, rūpārammaṇasaññitaṃ;
色法由四大聚合而成,称作色境意识;
Kāmāvacarapuññassa, tatheva kusalassa ca.
乃利乐行善及善行之色境,亦如是。
§358
358.
三百五十八。
Abhiññādvayacittassa, kāmapākakriyassa ca;
具足双重神通之心者,及有欲界色行者;
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
此众覆盖之集,是持有美好品质之因缘。
§359
359.
三百五十九。
Nibbānārammaṇaṃ kāma-rūpāvacarato pana;
涅槃为所缘,然而欲界色相非涅槃境;
Kusalassubhayassāpi, kāmarūpakriyassa ca.
为善美妙灭法,亦是欲界色行之因。
§360
360.
三百六十。
Apariyāpannato ceva, phalassa kusalassa ca;
未圆满者,以及功德果报的善业;
Channaṃ rāsīnametesaṃ, hotārammaṇapaccayo.
是众多蓄聚隐藏于此,是导致修习美善境界的条件。
§361
361.
Nānappakārakaṃ sabbaṃ, paññattārammaṇaṃ pana;
一切事物皆有种种利益,然而它们均为特定境界;
Tebhūmakassa puññassa, tathevākusalassa ca.
如同三界的福德,以及同处之不善业。
§362
362.
Rūpārūpavipākassa, tebhūmakakriyassa ca;
『色与非色的果报』者,『三界的作用』也。
Navannaṃ pana rāsīnaṃ, hotārammaṇapaccayo.
『新受之数』者,是『所缘之条件』也。
§363
363.
三百六十三。
Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddhādigocarā;
『色所缘』有二类,各各皆属于信等之所被觉知。
Pañcārammaṇikā nāma, cittuppādā tayo matā.
『五种所缘』名之,关于心之生起有三种说法。
§364
364.
三百六十四。
Idhekacattālīseva, chaḷārammaṇikā matā;
此处所说仅限于四十一种,即六十四取相所共摄之物。
Kāmāvacaracittāna-mayamārammaṇakkamo.
此即指由欲界身心所构成的所缘境界的业所流转。
§365
365.
三百六十五。
Pañcābhiññā vivajjetvā, rūpārūpā anāsavā;
远离五种神通染污,色与无色皆无染污之境。
Cittuppādā ime sabbe, dhammārammaṇagocarā.
心所生起者,悉皆此法所缘境相之所摄。
§366
366.
三百六十六。
Paṭhamāruppakusalaṃ, dutiyāruppacetaso;
第一为业的善净,第二为心的净化;
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ bhave.
是善业成熟之果,为业根本之所在。
§367
367.
三百六十七。
Paṭhamāruppapākoyaṃ , dutiyāruppacetaso;
第一为业的恶染,第二为心的染污;
Kusalassa vipākassa, kriyassārammaṇaṃ na hi.
虽为恶业成熟之果,然非业之根本。
§368
368.
三百六十八。
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
初者为行为心,次则为无分别心;
Na puññassa na pākassa, hoti ārammaṇaṃ pana.
既非善所缘,亦非法所缘,然为心所依。
§369
369.
Paṭhamaṃ tu kriyācittaṃ, dutiyāruppacetaso;
初者为行为心,次则为无分别心;
Kriyassārammaṇaṃ hoti, iti ñeyyaṃ vibhāvinā.
此心为行为之所缘,须如此分别。
§370
370.
Puthujjanassa sekkhassa, arūpārammaṇaṃ dvidhā;
凡夫的修习有二,分别是无色界的入门;
Kusalaṃ kusalassāpi, vipākassa ca taṃ siyā.
即使是善法,也有善的与果报的分别存在。
§371
371.
三百七十一。
Khīṇāsavassa bhikkhussa, paṭhamāruppamānasaṃ;
对于已断烦恼的比库,初次入定的境界;
Ārammaṇaṃ tidhā hoti, iti vuttaṃ mahesinā.
该入定有三种,这是世尊所说。
§372
372.
三百七十二。
Kriyassāpi kriyā hoti, kusalampi kriyassa ca;
行中亦有行为,且行为亦具善性;
Kusalaṃ tu vipākassa, evaṃ hoti tidhā pana.
善性即是果报,如此共有三类;
§373
373.
Tatiyāruppacittampi, catutthāruppacetaso;
第三种是断除五盖,第四种是断除心乱;
Evameva dvidhā ceva, tidhā cārammaṇaṃ siyā.
如此,亦有二类,合三类的修行可成就;
§374
374.
Yaṃ yaṃ pana idhārabbha,
凡从此处开始起显的,
Ye ye jāyanti gocaraṃ;
一切出生于所行之境界,
So so tesañca tesañca,
彼此与诸境界,
Hotārammaṇapaccayo.
为缘生起之助缘。
§375
375.
三百七十五。
Yo panimassa naro kira pāraṃ,
彼然人若竟至彼岸,
Duttaramuttaramuttaratīdha;
下下上上下此处;
So abhidhammamahaṇṇavapāraṃ,
此为《大阿毗达摩法》;
Duttaramuttaramuttarateva.
唯此处为曰上下上上。
Iti abhidhammāvatāre ārammaṇavibhāgo nāma · 如是,《入阿毗达摩论》中名为“所缘分别”的部分
Chaṭṭho paricchedo. · 第六章。