Aṭṭhārasamo paricchedo
Aṭṭhārasamo paricchedo第十八章
3. Rūpavibhāgo
3. 色的分别
18. Sarūpakathā18. 同形论
§653
653.
Tepaññāsa paniccevaṃ, nāmadhammā pakāsitā;
这儿所说的五种名法也同时明示了,
Aṭṭhavīsavidhaṃ dāni, rūpaṃ nāma kathīyati.
现在称说的『色』共有二十八种。
§654
654.
Pathavāpo ca tejo ca, vāyo ceti catubbidho;
所谓色,有四种:地、水、火、风。
Cakkhusotaghānajivhā, kāyoti pana pañca ca.
眼、耳、鼻、舌、身为五根。
§655
655.
六百五十五。
Rūpasaddagandharasā, cattāro ca athāparaṃ;
色、声、香、味、触为四种初所缘;
Itthipumbhāvayugaḷaṃ, jīvitaṃ hadayampi ca.
男女、生命、心亦在其中。
§656
656.
六百五十六。
Kāyaviññatti cevātha, vacīviññatti ca dvayaṃ;
身识以及言识两种也。
Ākāsadhātu rūpassa, lahutā mudutā tassa.
空界之色,其轻巧柔软。
§657
657.
Kammaññatā upacayo, santati jaratā pana;
业所种植之增长,虽有连续,然必衰老;
Aniccatā ca kabaḷīkārāhāroti sabbathā.
一切皆无常,乃是令衰败生起之因。
§658
658.
Aṭṭhavīsavidhaṃ hoti, rūpametaṃ sarūpato;
此色共有二十八种,均属色之一类;
Tassa lakkhaṇabhedena, sabhāvañca vibhāvaye.
依其特征差别,对其本性加以分别。
§659
659.
六百五十九。
Sandhāraṇaṃ tu pathavīdhātu kakkhaḷalakkhaṇā;
地界因其坚硬特征而称为聚合,
Ābandhanamāpodhātu, āpaggharaṇalakkhaṇā.
水界因其束缚特性而称为聚合承载。
§660
660.
六百六十。
Paripācanatā tejodhātu uṇhattalakkhaṇā;
火界因其温热明亮特征而称为消散。
Samudīraṇatā vāyodhātu vitthambhalakkhaṇā.
风为风界有扩张的特征。
§661
661.
六百六十一。
Sabbatthāvinibhuttāpi, asammissakalakkhaṇā;
虽遍布各处,却具有不可混淆的特征;
Taṃtaṃbhāvasamussannasambhāresupalakkhitā.
这是纤细的存在所聚合而成之缔结的显现。
§662
662.
六百六十二。
Aññamaññenupatthaddhā, sesarūpassa nissayā;
相互依附,根据其余色相而存在;
Catudhevaṃ kalāpesu, mahābhūtā pavattare.
有四种如此的组聚,即四大之中所起的种类。
§663
663.
六百六十三。
Cakkhu sambhāracakkhumhi, sattakkhipaṭalocite;
眼根所具的眼识中,见有七重的薄膜;
Kaṇhamaṇḍalamajjhamhi, pasādoti pavuccati.
在黑色圆晕正中央,称为宁静之境。
§664
664.
六百六十四。
Yena cakkhupasādena, rūpāni anupassati;
以眼根的安静,内心不观视色相时;
Parittaṃ sukhumañcetaṃ, ūkāsirasamūpamaṃ.
这是护持法,细微柔软的卧具,如同蜂巢蜂群之类。
§665
665.
第六百六十五。
Sotaṃ sotabilassanto,
倾听时虽有细微疲劳,
Tambalomācite tathā;
但如奏响鼓声;
Aṅgulivedhanākāre,
在用手指戳刺形态,
Pasādoti pakāsito.
清净明了称为欢喜。
§666
666.
六百六十六。
Anto ajapadaṭṭhāne, ghānaṃ ghānabile ṭhitaṃ;
在内侧脚掌所在处,浓密如浓密的蓬松草丛那般坚立;
Jivhā jivhāya majjhamhi, uppalākārasannibhe.
舌头在舌的中央,形状如莲花般相似。
§667
667.
六百六十七。
Iccevaṃ pana cattāro, taṃtaṃdesavavatthitā;
如此这般,四者依照所述之境界明确而立;
Kāyappasādopādinne, sabbaketi yathākkamaṃ.
基于身心安稳之道理,皆悉、完全如法说明。
§668
668.
Rūpādyābhighātārahabhūtānaṃ vā yathārahaṃ;
色等诸法彼断灭者,正如其所断灭;
Daṭṭhukāmanidānādikammabhūtānameva vā.
或仅因见欲因等业因而生起者亦然。
§669
669.
Pasādalakkhaṇā bhūtarūpānaṃ bhūtanissitā;
彼有别相的实体色法,依存在其实体之上;
Kappāsapaṭalasnehasannibhāti ca vaṇṇitā.
形状似棉絮、叶润脂般,且具颜色也如此描述。
§670
670.
Pañcāpi jīvitārakkhā, rūpādiparivāritā;
有五种生命所依,环绕于色等诸处:
Dhītarāva kumārāva, kalāpantaravuttino.
有智者如勇士,有坚定勇猛者,具足转变之相。
§671
671.
Rūpaṃ nibhāso bhūtānaṃ, saddo nigghosanaṃ tathā;
色是众生之光明,声亦为断绝,
Gandho ca gandhanaṃ tattha, raso ca rasanīyatā.
香为香所依,味为味所适。
§672
672.
Bhūtattayañca phoṭṭhabbaṃ, āpodhātuvivajjitaṃ;
应当破除三种界中的存在实体,且须与水法分别开来。
Saddo aniyato tattha, tadaññe sahavuttino.
在那里声为不定,彼时彼处则为其他感官所共持。
§673
673.
Cakkhādipaṭihananalakkhaṇā tu yathākkamaṃ;
眼根等诸根的感触,按照各自规则进行;
Pañceva pañcaviññāṇavīthiyā visayā matā.
唯有五者,五种识流,作感知之境界。
§674
674.
Itthindriyaṃ panitthittaṃ, itthibhāvoti desito;
『女人根』者,谓女人性相,如所说也;
Purisattaṃ tathābhāvo, purisindriya nāmako.
『男人性』者,同样为男人性相,称为『男人根』。
§675
675.
Taṃ dvayaṃ panupādinne, kāye sabbattha labbhati;
这两者皆依止于身体,处处皆得;
Kalāpantarabhinnañca, bhinnasantānavatti ca.
亦断裂为块集,分为种种法聚。
§676
676.
Rūpānaṃ kammajātānaṃ, anupālanalakkhaṇaṃ;
色法者,皆由业所生,具不持守之相;
Jīvitindriyarūpanti, āyu nāma pavuccati.
生存根中的色,即称作命。
§677
677.
Manodhātuyā ca tathā, manoviññāṇadhātuyā;
心法亦然,由心及识所成,
Nissayalakkhaṇaṃ vatthurūpaṃ hadayanissitaṃ.
依止之相如因,形为所依,寄居于心。
§678
678.
六百七十八。
Majjhe hadayakosamhi, aḍḍhappasatalohite;
在胸腔正中部位,半覆赤热色,
Bhūtarūpamupādāya, cakkhādi viya vattati.
孕生形象之相,如同眼等诸根运行不息。
§679
679.
六百七十九。
Ākāsadhātu rūpānaṃ, paricchedakalakkhaṇā;
空界中色之,划分特征;
Taṃtaṃrūpakalāpānaṃ, pariyantoti vuccati.
纤细色团之,名为环绕。
§680
680.
Cittaṃ sahajarūpānaṃ, kāyassa gamanādisu;
心是与身同生同灭的,起始于身的运动。
Santhambhanasandhāraṇacalanassa tu paccayo.
而依止于止息、支撑、恒定与不动。
§681
681.
Vāyodhātuvikāroyaṃ , kāyaviññattināmako;
风元素的增长,称为身体的衰老。
Vāyodhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.
其中有时也说风元素乃诸法之本。
§682
682.
第六百八十二条。
Tathā cittasamuṭṭhino, vacīghosappavattiyaṃ;
如来心生起时,随著语声流转;
Upādinnarūpakāyaghaṭṭanassa tu paccayo.
此一切皆因取著形质身聚所依而有。
§683
683.
第六百八十三条。
Pathavīdhātuvikāroyaṃ, vacīviññattināmako;
曰地界增殖,亦名言识现象;
Pathavīdhātādhikānaṃ tu, bhūtānamiti kecanā.
地界为多者,谓诸有法之实体也。
§684
684.
Dvepi kāyavacīkammadvārabhūtā yathākkamaṃ;
二者成为身体与语言行为的门户,依其本性而行;
Te pana ghaṭṭanāhetu-vikārākāralakkhaṇā.
这些则是器皿之因所起变化的形态和特征。
§685
685.
Viññāpetīti kāyena, vācāya ca vicintitaṃ;
所谓显现者,是指用身体与语言加以思惟;
Sayañca viññāyatīti, viññattīti pakittitā.
而自身被显现,称为显现,故而名为显现。
§686
686.
第六百八十六条。
Lahutā pana rūpānaṃ, adandhākāralakkhaṇā;
色法具有轻巧之性,表现为无杖无暗之相;
Mudutāpi ca rūpānaṃ, maddavākāralakkhaṇā.
色法亦具有柔软之性,表现为柔和之相。
§687
687.
第六百八十七条。
Kammaññatā ca rūpānaṃ, yoggatākāralakkhaṇā;
色法具有可堪受之性,表现为适宜之相;
Gāravathaddhatā yoggapaṭipakkhā yathākkamaṃ.
沉重迟缓则为不适合之相,正如修行应当如法。
§688
688.
Sappāyamutumāhāraṃ, labhitvā cittasampadaṃ;
获得完全适宜的饮食,即心的财富;
Lahū mudu ca kammaññaṃ, yadā rūpaṃ pavattati.
当形色起时,业行为轻薄柔软。
§689
689.
Tathāpavattarūpassa, pavattākārabheditaṃ;
如此所起的形色,因起之相而有差别;
Lahutādittayampetaṃ, sahavutti tadā bhave.
当时伴随的,则以轻薄柔细为本。
§690
690.
Sappāyaṃ paṭivedhāya, paṭipattupakāritā;
正确彻底证得,修行得力;
Sākārā rūpasampatti, paññattāva mahesinā.
有相之色法显现,乃由世尊所分别界定。
§691
691.
Rūpassopacayo nāma, rūpassācayalakkhaṇo;
色法增益者,谓色法所积聚的特征;
Pavattilakkhaṇā rūpasantatīti pakāsitā.
具升起特性者,即显现连续不断的色法川流。
§692
692.
Rūpamācayarūpena, jāyaticcuparūpari;
以色法为所依,生起于触色之上;
Pekkhatopacayākārā, jāti gayhati yogino.
所现显的缘起形态,修习者由此生起生。
§693
693.
Anuppabandhākārena, jāyatīti sapekkhato;
缘无缚碍之因,生起乃依时机;
Tadāyaṃ santatākārā, jāti gayhati tassa tu.
彼恒常形相现,斯生起由彼生起。
§694
694.
Evamābhogabhedena , jātirūpaṃ dvidhā kataṃ;
根据分别所有法的差别,色身被划分为两种;
Attūpaladdhibhāvena, jāyantaṃ vātha kevalaṃ.
由于所得我性,或者只是单纯的生起。
§695
695.
Rūpaṃ vivittokāsassa, pūrakaṭṭhena cīyati;
色由分离空隙而生起,由充满木材而成长;
Abhāvā punabhāvāya, pavattaṃ santatīti ca.
无有则为有,无有又复为无,如此恒常循环不已。
§696
696.
Evamākārabhedāva, sabbākāravarākaro;
形态的差别如是详述,一切形态皆有其样貌;
Jātirūpaṃ dvidhākāsi, jātirūpavirocano.
生起的色有两类,生起色者即形态的显现。
§697
697.
Jaratā navatāhāyā, rūpānaṃ pākalakkhaṇā;
老朽与衰败是色法的成熟特征;
Aniccatanti mappatti, paribhijjanalakkhaṇā.
无常是其本质,具有摧毁的特征。
§698
698.
Iti lakkhaṇarūpaṃ tu, tividhaṃ bhinnakālikaṃ;
此所谓相之形,具有三种不同时间的分别;
Sabhāvarūpadhammesu, taṃtaṃkālopalakkhitaṃ.
于诸法的会聚现象中,分别定相以表其时间差异。
§699
699.
Yena lakkhīyati rūpaṃ, bhinnākāraṃ khaṇe khaṇe;
世尊如是说:此因于每一瞬间生起的相,其形相各异;
Vipassanānayatthāya, tamiccāha tathāgato.
为修习观慧之便利,正如来即是如此宣说。
§700
700.
Kabaḷīkāro āhāro,
饮食是必当谨慎选择的事,
Yāpetabbojalakkhaṇo;
此食具备应摄受的特性;
Āhāro sendriyajāto,
饮食由根生起,
Rūpakāyānupālako.
守护身体的形状与存在。
§701
701.
七百零一。
Iccevaṃ saparicchedā, savikārā salakkhaṇā;
就是这样,具足界限、具足变化、具有特征的;
Akiccapaṭivedhāya, dayāpannena tādinā.
以了知无用、被怜悯等诸功用而了知。
§702
702.
第七百零二。
Tattha tattha yathāyogaṃ, desitāti pakāsitā;
于彼处,依各自相应情状,宣说明示;
Rūpadhammā sarūpena, aṭṭhavīsati sabbathā.
色法以形相,全面有二十八种。
§703
703.
第七百零三。
Katvāna jātimekaṃ tu, tatthopacayasantatiṃ;
作如来生之身时,其连续得以成就;
Sattavīsati rūpāni, bhavantīti viniddise.
即说有二十七种色法成其身形。
§704
704.
Bhūtattayaṃ tu phoṭṭhabbaṃ, katvā chabbīsadhāpi ca;
众有三类可分,即由六种要素;
Ubhayaṃ jātiphoṭṭhabbaṃ, gahetvā pañcavīsati.
二者皆为出生之有形,取合二十五法而成。
§705
705.
Rūpadhammānamiccevaṃ , vibhāveyya visārado;
欲修习色法者,须具解达能辨之智;
Sarūpaṃ nāmasaṅkhepaṃ, sabhāvañca salakkhaṇanti.
所谓『色』者,指名称简略、性质特定且具特征的存在。
Iti rūpavibhāge sarūpakathā niṭṭhitā. · 如是,色分别中同形论已毕。
Aṭṭhārasamo paricchedo. · 第十八章。