三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附Soḷasamo paricchedo

Soḷasamo paricchedo

190 段 · CSCD 巴利原典
Soḷasamo paricchedo第十六章
16. Cittuppādakathā十六、心生起论
§533
533.
Cittuppādesu dhammānaṃ, iti ñatvā vinicchayaṃ;
于心生起之诸法,了知之后应当分别考察;
Cittuppādānamevātha, ñātabbo bhedasaṅgaho.
对心生起正应了知者,乃是细辨其种类差别的集合。
§534
534.
Vedanāhārato ceva, hetādhipatito tathā;
感受所缘、食受之因,及其主宰也如是;
Jhānindriyamaggabalā, yevāpanapathādito.
禅那诸根、正道力量,亦当了知其无余之断灭。
§535
535.
Tattha sukhā ca dukkhā ca, adukkhamasukhāti ca;
于此,说及乐与苦,亦即非苦非乐。
Tisso ca vedanā vuttā, sambhogatthavisesato.
共说三种受根本感受,专指乐受、苦受与非苦非乐受。
§536
536.
Sukhaṃ dukkhaṃ somanassaṃ, domanassamathāparaṃ;
乐受是愉悦欢喜,苦受是忧愁悲哀,非苦非乐是稍带平静;
Upekkhindriyamiccevaṃ, pañcindriyavibhāgato.
此三种由五根(眼、耳、鼻、舌、身)的分别而生。
§537
537.
Kāyaviññāṇayugaḷe, sukhadukkhā hi vedanā;
身识二者,谓受受中有乐苦二种;
Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti na.
并非称为喜乐与忧愁。
§538
538.
Aññattha pana sabbattha, sukhā dukkhā ca vedanā;
但在他处凡处,乐苦皆称为受;
Somanassaṃ domanassaṃ, iti nāmaṃ labhanti ca.
又称为喜乐忧愁。
§539
539.
五百三十九。
Adukkhi asukhopekkhā, majjhattāti ca vedanā;
无苦亦无乐,是其中等苦感受;
Pañcapaññāsacittesu, tadaññesu pakāsitā.
于五十五种心境中,则显现为他心者。
§540
540.
五百四十。
Sukhadukkhindriyayuttaṃ, kāyaviññāṇakadvayaṃ;
与苦乐根相应者,为形身与心识二分;
Domanassindriyayuttaṃ, paṭighadvayamānasaṃ.
与忧苦根相应者,则为心中的两种反感。
§541
541.
第五百四十一条。
Aṭṭhārasa parittāni, catukkajjhānamādito;
十八种保护法,以四禅的第一禅为最初;
Somanassindriyayuttā, dvāsaṭṭhividha mānasā.
带有欢喜感根所摄,心法为六十二种。
§542
542.
第五百四十二条。
Dvattiṃsa ca parittāni, tevīsa jhānapañcamā;
三十二种保护法,以第三禅的第五禅为最上;
Hontipekkhindriyayuttā, pañcapaññāsa mānasā.
具比俱知根所摄,心法为五十五种。
§543
543.
第五百四十三条。
Sukhayuttā tu tesaṭṭhi, dukkhayuttā tayo tahiṃ;
与乐相连者有六种,与苦相连者有三种;
Adukkhamasukhayuttā, pañcapaññāsupekkhakā.
既不苦亦不乐相连者有五种,且对诸法平等不动心。
§544
544.
第五百四十四条。
Ojaṭṭhamakarūpañca, vedanaṃ sandhimānasaṃ;
粗重不善之感受,称为心与感受相接触之痛苦;
Nāmarūpañca kamato, āharantīti desitā.
名色及感官所引起之感受,亦皆包含其中,广为宣说。
§545
545.
五百四十五。
Āhārā kabaḷīkāro, phasso sañcetanā tathā;
取境作用于食欲,触亦有意识作用,同时产生感受。
Viññāṇañceti cattāro, upatthambhā ca sambhavā.
所谓识共包含四种要素,并且存在支撑作用。
§546
546.
五百四十六。
Cittuppādesu sabbattha,
在心的生起中,
Āhārārūpino tayo;
存在三种食欲的形态。
Kabaḷīkāro āhāro,
随欲所制之食,
Kāme kāyānupālako.
乐欲身守护者。
§547
547.
Alobho ca adoso ca,
无贪亦无瞋,
Amoho ca tathāparo;
无痴且无他转;
Lobho doso ca moho ca,
贪、瞋、痴三毒,
Hetū dhammā cha desitā.
因缘法有六种被宣说。
§548
548.
五百四十八。
Kusalākusalā hetū, tayo abyākatāti ca;
善恶因缘,三种不确定因也包含在内;
Navadvādasadhā tattha, vipākakriyabhedato.
此中共十九种,依果报与作用分别而立。
§549
549.
五百四十九。
Dasa pañcādhikā honti, bhūmibhedā tato tahiṃ;
土地分为十与五以上,共同之别有不同;
Puññapākakriyābhedā, tālīsa catunūnakā.
功德所生之业作用有别,行为多样不一。
§550
550.
五百五十。
Santīraṇamanodhātu-pañcaviññāṇamānase;
心中有五识即五种识别种类相互作用;
Voṭṭhabbane ca hasite, hetu nāma na vijjati.
心念起伏间无因缘可寻,因故无着。
§551
551.
五百五十一。
Lobhamūlesu lobho ca,
贪欲本根即为贪欲,
Moho ca paṭighadvaye;
痴愚者陷于两种对立的苦恼之中;
Doso moho ca labbhanti,
瞋恚与痴愚二者同时生起,
Moho ekova momuhe.
唯有痴愚者堕入迷惑;
§552
552.
Ñāṇena vippayuttesu,
凭借智慧已超越世间二相,
Alobhādidvayaṃ bhave;
无贪欲等两种烦恼而安住;
Tato sesesu sabbattha,
然后,在其他各处,
Alobhāditayopi ca.
也有从无贪发生的。
§553
553.
Tihetukā sattacattā-līsa honti dvihetukā;
三因者有七十四种,二因者;
Bāvīsa dvekahetukā, aṭṭhārasa ahetukā.
二十两种原因,十八种无因。
§554
554.
Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā;
欲心与意念以及精进,审察有四种类别;
Sahajātādhipā dhammā, vuttādhipatayo siyuṃ.
这些法自然而生,故称为统摄之法。
§555
555.
第五百五十五。
Yamālambaṃ garuṃ katvā, nāmadhammā pavattare;
当重视所依靠之物,于名称与法中流传;
Ārammaṇādhipanāmena, tadālambaṇamīritaṃ.
名为依止对象,此依止故不可舍离。
§556
556.
第五百五十六。
Tihetukajavesveko, catūsupi yathārahaṃ;
立于三因果律的论断,有四种情形都确实成立;
Dvihetukesu sambhoti, vīmaṃsādhipatiṃ vinā.
在两个因缘的情况下,若无审察的主宰,则不成立。
§557
557.
Anuttare kāmapuññe, tihetukamahākriye;
无上欲界善业的强大因缘,在三因果的强大作用中显现;
Lobhamūle ca sāvajje, labbhatālambaṇādhipo.
因贪欲之根所生的贪心,在烦恼与依附的主导下获得。
§558
558.
Tattha cāniyatā kāme, labbhamānāpi labbhare;
在那里,非定者是欲乐,虽得仍属可得之物;
Mahaggatānuttaresu, niyatāva yathārahaṃ.
在大涅槃及超胜之境,是如实的确定无疑之境。
§559
559.
Kriyādvihetupaṭighe ,
于行为破坏及抵触中,
Natthevālambaṇādhipo;
并无依止的主宰;
Momūhāhetuke pāke,
因愚痴所致的果报,
Lokiye ca na kocipi.
世间中没有任何一者。
§560
560.
五百六十。
Ubhayādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;
双重主宰相连接者,同时本自连结者;
Ubhayāniyatādhippā, sahajāniyatādhipā.
双重因缘所制主宰者,以及与紧密因缘相联主宰者。
§561
561.
五百六十一。
Ubhayavippayuttā ca, pañcadhā tattha mānasā;
双重分别者存在,其中五种是心所分别。
Aṭṭhaṭṭhārasa vīsaṃ cha, sattatiṃsa yathākkamaṃ.
十八加二十六,共四十四,七十三如律行。
§562
562.
Pañcādhipatiyogā ca, caturādhipayogino;
五种主宰结合者,以及四种主宰结合者;
Tividhādhipayuttā ca, vimuttāpi ca sabbathā.
三种结合在一起的,且完全解脱者无处不在。
§563
563.
Soḷasātha samattiṃsa, chaḷevātha yathākkamaṃ;
十六加三十三,另加六,共五十五如律行。
Sattatiṃsatividhāti, catudhevampi niddise.
此处所说三十七种者,亦如四项般加以说明。
§564
564.
五百六十四。
Vīmaṃsādhipayuttā ca, sahajādhipayogino;
涵盖审察之主导者,与自相应之主导相结合;
Ālambādhipayuttā ca, vippamuttāpi sabbathā.
依托之主导者亦如是,并且全然解脱。
§565
565.
五百六十五。
Catuttiṃsa dvipaññāsa, aṭṭhavīsa yathākkamaṃ;
三十四与五十二,二十八分别依次而列。
Sattatiṃsati ceveti, catudhevampi niddise.
『三十七』者,意指三十七法门,此处同样分为四类。
§566
566.
五百六十六。
Sahajādhipaladdhā tu, dvepaññāseva sabbathā;
《自然而生之执》,恒有两种慧:
Ālambādhipaladdhā ca, ubhayādhipalābhino.
依持执则有,双重守护。
§567
567.
五百六十七。
Aṭṭhavīseva sabbepi, dvepaññāseva sādhipā;
『八十二』者,全部有,亦仅有两种慧作为主导。
Sesā nirādhipā sabbe, sattatiṃsāpi sabbathā.
其余诸法皆无主宰,三十七法亦于一切处无分别主宰。
§568
568.
五百六十八。
Vedanādivasenevaṃ, ñatvā bhedaṃ catubbidhaṃ;
从受等分,知其四种差别;
Jhānindriyamaggabala-vasenāpi vibhāvaye.
由禅那、根、道、力的差别而分别解说。
§569
569.
五百六十九。
Vitakkaheṭṭhimaṃ jhānaṃ, manoparaṃ manindriyaṃ;
观念与驱除并属此禅,犹如心对心根之作用。
Hetuparañca maggaṅgaṃ, balaṃ vīriyapacchimaṃ.
因缘之故为道支,力量在于精进之侧。
§570
570.
五百七十。
Avitakke pakatiyā, tasmā jhānaṃ na vijjati;
由于无念的特性,因此禅那不存在;
Ahetuke ca maggaṅgaṃ, balañcāvīriye yathā.
非因缘之道支,其力量犹如精进一般。
§571
571.
五百七十一。
Aṭṭha rūpindriyānettha, agayhanteva sabbathā;
此处涉及八种色根,常常如实产生。
Maggindriyabalaṭṭhesu, samādhi ca na kaṅkhite.
在道的根力诸根上,定(禅定)也无疑惑。
§572
572.
五百七十二。
Kāmapuññesvaniyatā, viratīpi anuddhatā;
欲乐善业中有节制,戒禁功德更不懈怠;
Paññānuttaracittesu, indriyattayabhājitā.
智慧超越心意者,依戒根不为分别。
§573
573.
五百七十三。
Sesā vuttānusārena, labbhamānajjhānādikā;
其余如前所说,得得自禅定等所成。
Tehi yuttā ca viññeyyā, cittuppādā yathākkamaṃ.
彼与之相应者,宜当分别知晓,心之生起如所应然。
§574
574.
五百七十四。
Somanassayuttā kāme, lokuttaramahaggate;
与欢喜相应者,为欲界中究竟至乐;
Paṭhamajjhānacittā ca, pañcajhānaṅgikā matā.
又为初禅心,谓含五禅支的心。
§575
575.
五百七十五。
Dukkhupekkhāyuttā kāme, pañcaviññāṇavajjitā;
与苦不喜相应者,为欲界中断五识之心。
Dutiyajjhānacittā ca, catujhānaṅgikā siyuṃ.
第二禅定的心,是由四种禅定行相组成。
§576
576.
五百七十六。
Jhānaṅgattayasaṃyuttā, tatiyajjhānamānasā;
第三禅定由禅定行相结合而成,是无念的禅定;
Catutthapañcamāruppā, jhānaṅgadvayayogino.
第四、第五禅定无色界的境界,是由两个禅定行相结合而成。
§577
577.
五百七十七。
Pañcaviññāṇayugaḷe, jhānaṅgaṃ natthi kiñcipi;
在五种识续中,没有任何一个是禅定行相。
Itthaṃ jhānānaṃ bhedena, pañcadhā mānasā ṭhitā.
禅那种类分为五种,是由意根所依止的五种状态。
§578
578.
五百七十八。
Ekūnatiṃsati satta-tiṃsa cekādasāpare;
二十九、三十三、一十四、一七、各数依次排列;
Catuttiṃsa dasevātha, gaṇikā tu yathākkamaṃ.
四十三、十又四,女行者依其应当法而行。
§579
579.
五百七十九。
Lokuttaresu sabbesu, indriyāni navuccare;
在世间出世间诸法中,根门增长到九种。
Tihetukesu sabbesu, lokiyesu panaṭṭhadhā.
在世间的三种因缘中,所有现象之所以存在,皆因于此。
§580
580.
五百八十。
Ñāṇena vippayuttesu, sattadhāva samuddhare;
透彻智慧所引发的,能依七种方式显现;
Sitavoṭṭhabbanā puññe, pañcadhāva pakāsaye.
如同清凉雨露成本善行、以五种形态展现。
§581
581.
五百八十一。
Vicikicchāsahagate, catudhāva viniddise;
当疑惑忧虑产生时,依四种方式得以消除;
Tīṇindriyāni vuttāni, sesāhetukamānase.
三根门已宣说,余者因缘而存于心。
§582
582.
五百八十二。
Aṭṭha cekūnatālīsa, dvādasa vātha terasa;
八加七再加三,或为十二加三;
Ekañca soḷasa ceti, chabbidhā tattha saṅgaho.
又加十六,合计六种集合。
§583
583.
五百八十三。
Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ;
第一至第四禅,谓为八道之行者。
Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesaṃ jhānamanuttaraṃ.
名为七支行派,此为余下禅定中最高者。
§584
584.
第五百八十四。
Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukaṃ;
世俗第初禅,亦称欲三结。
Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.
名为五支行派,其意为心的生起表现。
§585
585.
第五百八十五。
Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā;
余下为大集禅定,与见相相应。
Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.
以智慧断尽,依四圣谛之路理分为四。
§586
586.
五百八十六。
Dosamūladvayañceva, uddhaccasahitaṃ tathā;
亦为二重烦恼之根,即躁动烦恼相随;
Diṭṭhiyā vippayuttā ca, maggaṅgattayayogino.
以见解断尽,行于圣道之修习者。
§587
587.
五百八十七。
Vicikicchāsampayutto , vutto maggo duvaṅgiko;
缠绕疑惑,即说为双边道之行。
Amaggāhetuko ceti, sattadhā tattha saṅgaho.
『无因』者,即无缘起之因。在此有七种总摄。
§588
588.
五百八十八。
Aṭṭha dvattiṃsati ceva, dasa pañcādhikāpare;
三十二种,以及十种和十五种别类;
Tālīsa kamato satta, ekañcaṭṭhadasāpare.
二十九类中有七种,其余一一八种。
§589
589.
五百八十九。
Balāni pana satteva, sabbatthāpi tihetuke;
然力量者,确有七种,且遍及三因之中。
Ñāṇena vippayuttesu, cha balāni samuddise.
以智慧为武器者,于六种力量中远离染污。
§590
590.
Catudhākusale honti, tividhā kaṅkhite pana;
四种善巧中具足,但疑惑有三种;
Dvibalaṃ sitavoṭṭhabbaṃ, abalaṃ sesamīritaṃ.
二力是应当发起的强力,余力则是要熄灭的弱力。
§591
591.
Chabbidho saṅgaho tattha, sattatālīsathāpare;
集合有六种,其中有七十加三种。
Dvādasekādasekaṃ dve, soḷaseti yathākkamaṃ.
十二加一加一共两项,数为十六,如所应然。
§592
592.
五百九十二。
Itthaṃ pañca cha satta cha-koṭṭhāsā kamato ṭhitā;
如此这般,五、七两组小节,站于此处观之;
Catuvīsati sabbepi, jhānaṅgādivasā kathā.
二十四项俱全,讲述禅那诸支等内容。
Iti cetasikavibhāge cittuppādakathā niṭṭhitā. · 如是,在心所分别中,心生起论终了。
Soḷasamo paricchedo. · 第十六章。