三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附Ekādasamo paricchedo

Ekādasamo paricchedo

102 段 · CSCD 巴利原典
Ekādasamo paricchedo第十一品
11. Rāsisarūpakathā11. 聚相说
§384
384.
三百八十四。
Sabbaṃ sabhāvasāmañña-visesena yathārahaṃ;
一切众生皆具自然共相,具各异特性,依其本然;
Gatarāsivasenātha, aṭṭhārasavidhaṃ kathaṃ.
离诸烦恼为主,八种分支究竟究竟如何?
§385
385.
三百八十五。
Phassapañcakarāsī ca, jhānindriyamathāpare;
有触五种根本,禅定诸根又他异;
Maggabalahetukamma-pathalokiyarāsayo.
依道力因缘行持,现世诸根悉具备。
§386
386.
Niravajjā cha passaddhi-ādikā ca satīmatā;
戒清净而定等诸德,皆属于具足正念者;
Yuganandhā ca samathā, tathā yevāpanāti ca.
三昧和智慧并皆圆满,亦如是示现。
§387
387.
Phasso ca vedanā saññā, cetanā cittameva ca;
触与受、想、意识,及心亦包括其中;
Phassapañcakarāsīti, pañca dhammā pakāsitā.
所谓触五支,即此五法皆明白显示。
§388
388.
Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā;
思惟与观法,及一心喜乐,
Sukhaṃ dukkhamupekkhāti, satta jhānaṅganāmakā.
乐、苦、舍,七禅支名称是也。
§389
389.
Saddhindriyañca vīriyaṃ, sati ceva samādhi ca;
正信根与精进,念与正定俱;
Paññā catubbidhā vuttā, mano pañcāpi vedanā.
慧分四种说,心五类感受。
§390
390.
三百九十。
Jīvitindriyamekanti, cakkhādīni ca sattadhā;
生命根只是一法,眼等六根共有七种;
Bāvīsatindriyā nāma, dhammā soḷasa desitā.
这二十七根名为感官法,法共十六种为世尊所说。
§391
391.
三百九十一。
Ādimagge anaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave;
于道初时,有不分别而知的根;
Majjhe aññindriyaṃ ante, aññātāvindriyanti ca.
居于中间乃分别根,终端处则为未知根。
§392
392.
Paññānuttaracittesu, honti tīṇindriyānipi;
在智慧至上心地者中,三根也存在;
Tihetukesu sesesu, ekaṃ paññindriyaṃ mataṃ.
在其他的三因中,唯独智慧根被认为是一。
§393
393.
Sukhaṃ dukkhindriyañceva, somanassindriyaṃ tathā;
受生喜乐根与苦恼根,暨欢喜根亦复如是;
Domanassamupekkhāti, pañcadhā vedanā kathā.
苦痛与不动不摇,五种感受现。
§394
394.
Rūpārūpavasā dvedhā, jīvitindriyamekakaṃ;
色与非色各有两种,生命根只有一种;
Cakkhusotaghānajivhākāyitthipurisindriyā.
眼、耳、鼻、舌、身、意六根各自不同。
§395
395.
Tattha jīvitarūpañca, aṭṭhettha na tu gayhare;
其中生命色有八,在此非人间所有;
Tasmā nāmindriyāneva, dasapañca viniddise.
因此名称仅用于根中,数目为十五。
§396
396.
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;
正见与正思惟,精进断除三毒;
Sammāsati samādhi ca, micchādiṭṭhi ca dhammato.
正念与正定,法中具恶见。
§397
397.
Maggaṅgāni navetāni, dvādasāpi yato dvidhā;
此道之十二支,共分两路生;
Sammāmicchāti saṅkappo, vāyāmo ca samādhi ca.
正思惟与邪思惟,精进与禅定。
§398
398.
Lokapāladukañceva , hirottappamathāparaṃ;
如同诸护世天,乃至羞耻与无怖之德;
Ahirīkamanottappaṃ, dukaṃ lokavināsakaṃ.
无羞无怖,苦恼诸世界之破坏者。
§399
399.
Pañca saddhādayo ceti, baladhammā naveritā;
所谓五种信等,乃五种强胜法则;
Kaṇhasukkavasenāpi, paṭipakkhe akampiyā.
即使如黑莲花般盛开,行持端正不动摇者也如是。
§400
400.
Cha hetū heturāsimhi,
六因乃因于此,
Lobhālobhādikā tikā;
贪等三种闪现于因;
Momūhe kaṅkhituddhaccā,
愚痴中生起怀疑乱想,
Tattha vuttāti aṭṭhadhā.
此中所说分八义。
§401
401.
四百零一。
Micchādiṭṭhi abhijjhā ca, byāpādo viratittayaṃ;
邪见即贪欲,嗔恚则为断除邪见之行。
Sammādiṭṭhinabhijjhā ca, abyāpādo ca cetanā.
正见则无贪欲,意趣亦无嗔恚。
§402
402.
第四百零二。
Dasa kammapathānettha, vuttā viraticetanā;
此处所说者,为十种业道中断除之意志。
Lokapālavināsāti, vuttā lokadukā dvidhā.
世间之苦,谓世间之毁灭,依教法分作二种。
§403
403.
第四百零三。
Passaddhiādiyugaḷā, niravajjā cha rāsayo;
清净等三者,烦恼悉除除净;
Sati ca sampajaññañca, upakāradukaṃ bhave.
念与正知,乃生益故;
§404
404.
Yuganandhadukaṃ nāma, samatho ca vipassanā;
清净苦称为喜,定与观称二法;
Paggaho ca avikkhepo, samathaddukamīritaṃ.
专心专注无动摇,定苦称为纯净。
§405
405.
Ye sarūpena niddiṭṭhā, cittuppādesu tādinā;
那些如实被顯示出的各种形色,依止于心的所生,因此称为此类。
Te ṭhapetvāvasesā tu, yevāpanakanāmakā.
当将这些完全安立时,名为『已尽』。
§406
406.
第四〇六。
Chando ca adhimokkho ca, tatramajjhattatā tathā;
欲爱与主宰者,在此处乃其中间性;心念的动摇,名为五颇肆五。
Uddhaccaṃ manasikāro, pañcāpaṇṇakanāmakā.
心念的起伏动摇,谓之五颇肆五。
§407
407.
第四〇七。
Māno ca thinamiddhañca, issā macchariyaṃ tathā;
骄傲与昏沉睡眠,嫉恨与贪婪都有之;
Kukkuccamappamaññā ca, tisso viratiyopi ca.
担忧不安等也是,此三自守戒法。
§408
408.
第四百零八。
Ete aniyatā nāma, ekādasa yathārahaṃ;
这些称为不定,共有十一条确切说法;
Tato ca sesā sabbepi, niyatāti pakittitā.
其余诸法皆为定,故称之为定者。
§409
409.
第四百零九。
Keci rāsiṃ na bhajanti, keci cāniyatā yato;
有些(戒律)被多众奉行,有些则因不恒持而减少;
Tasmā yevāpanāteva, dhammā soḷasa desitā.
因此,在此教法中仅宣说了十六条戒律。
§410
410.
Sattatiṃsāvasesā tu, tattha tattha yathārahaṃ;
剩余七十三条戒律,则在各处依适当情况分别呈现,
Sarūpeneva niddiṭṭhā, cittuppādesu sabbathā.
总是以相同形态,在诸心生处述说。
§411
411.
Desitānuttaruddhacce, nāmato viratuddhavā;
无上所说者,名称中断断绝;
Tathānuttaracittesu, niyataṃ viratittayaṃ.
正如无上之心行,恒常断绝欲念。
§412
412.
第四百一十二。
Cittaṃ vitakko saddhā ca,
心、思惟与信,
Hirottappabaladvayaṃ;
及骄傲与愤怒二者;
Alobho ca adoso ca,
无贪与无嗔亦然,
Lobho doso ca diṭṭhi ca.
贪欲、嗔恨与见解。
§413
413.
四百一十三。
Ahirīkamanottappaṃ,
无羞耻与无怕罪心,
Uddhaccaṃ viratittayaṃ;
掉举与放逸懈怠,
Soḷasete yathāyogaṃ,
适当且正当地分为十六,
Dvīsu ṭhānesu desitā.
分别于两个方面宣说。
§414
414.
Vedanā tīsu vīriyaṃ, sati ca caturāsikā;
受有三种威力,念有四种根本;
Samādhi chasu paññā ca, sattaṭṭhānesu dīpitā.
定有六种,慧有七处发扬光明。
§415
415.
Ekavīsa paniccete, savibhattikanāmakā;
二十一者名为俱足,
Sesā dvattiṃsati dhammā, sabbepi avibhattikāti.
余者二十二法,是皆分别法也。
Iti cetasikavibhāge rāsisarūpakathā niṭṭhitā. · 如是心所分别中聚相说已竟。
Ekādasamo paricchedo. · 第十一品。