Aṭṭhamo paricchedo
Aṭṭhamo paricchedo第八章
2. Cetasikavibhāgo
2. 心所分别
8. Cetasikasampayogakathā8. 心所相应之论
§286
286.
Iti cittavidhiṃ ñatvā, dvepaññāsa vibhāvinā;
于是了知心的分类方法,由二十五种所分别;
Ñeyyā cetasi sambhūtā, dhammā cetasikā kathaṃ.
应被认识的,由心所生起的法,心法如何呢?
§287
287.
Phasso ca vedanā saññā, cetanekaggatā tathā;
触亦如是,受、想和心所的统一;
Jīvitaṃ manasikāro, satta sādhāraṇā ime.
『生命』与『专注』,此二者为七种共有之行。
§288
288.
二百八十八。
Vitakko ca vicāro ca, pīti ca vīriyaṃ tathā;
『思维』与『考察』,『喜悦』及『精进』,
Chando ca adhimokkho ca, cha pakiṇṇakanāmakā.
以及『欲望』与『专注』,共计六种,被称为泛名。
§289
289.
二百八十九。
Puññāpuññesu pākesu, kriyāsu ca yathārahaṃ;
在善恶功德的成熟果报中,以及各种行为中,依其本然状态,
Mānasesu pavattanti, vippakiṇṇā pakiṇṇakā.
心念中流转者,或相反,或背离。
§290
290.
二百九十。
Saddhā satindriyañceva, hirottappabaladvayaṃ;
信心与五根,以及傲慢、愤怒这两种过患;
Alobho ca adoso ca, paññā majjhattatāpi ca.
无贪无嗔,以及智慧与中道之持守。
§291
291.
二百九十一。
Aṭṭhete uttamā nāma, dhammā uttamasādhanā;
所谓上品法,乃上乘修习之法;
Nivajjāti pavuccanti, yugaḷā cha tatopare.
他们说‘沦灭’,这两个词是连用的,且位于此句之上。
§292
292.
二百九十二。
Passaddhi kāyacittānaṃ, lahutā mudutā tathā;
身体与心意的安静,轻巧与柔软,
Kammaññatā ca pāguñña-tā ca ujukatāti ca.
以及工作适宜性和正直。
§293
293.
二百九十三。
Appamaññādvayaṃ nāma, karuṇāmuditā siyuṃ;
无量的两者,名为慈悲和喜悦。
Sammāvācā ca kammantā-jīvā ca viratittayaṃ.
正语与行为的活命者皆应断除恶业。
§294
294.
二百九十四。
Pañcavīsa paniccete, anavajjā yathārahaṃ;
二十五种不净,二十七种不净,真实不净;
Pāpāhetukamuttesu, anavajjesu jāyare.
在生起恶因者中,不洁者生灭。
§295
295.
二百九十五。
Lobho doso ca moho ca,
贪欲、瞋恚与愚痴,皆为烦恼根本,
Māno diṭṭhi ca saṃsayo;
慢心、见解和疑惑;
Thinamiddhañca uddhaccaṃ,
懈怠和掉举,
Kukkuccañca tathā dasa.
忧悔也是如此,一共十种。
§296
296.
Ahirīkamanottappaṃ, issā macchariyanti ca;
无愧和无惭,嫉恨与贪欲肆虐;
Honti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva sambhavā.
有十三种戒律违犯,正是所谓的戒法违犯。
§297
297.
Dvepaññāsa catuddhevaṃ, dhammā cetasikā ṭhitā;
两个五加四,共计十四,皆为心行法所依存不动之法;
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, sampayogañca saṅgahaṃ.
今当为说彼等之展开及其相互关系总摄。
§298
298.
Satta sādhāraṇā sabba-cittasādhāraṇā tato;
七种共通法,亦即一切心所共通之法;
Cittena saddhi aṭṭhannaṃ, vippayogo na katthaci.
与心共类相应,八乘于内,却无分别散乱之相见。
§299
299.
Vitakko pañcaviññāṇaṃ, dutiyādivivajjite;
思维属于五识之一,除去第二识及其以后。
Vicāropi ca tattheva, tatiyādivivajjite.
观察也是如此,除去第三识及其以后。
§300
300.
Somanassayute pīti-catutthajjhānavajjite;
与欢喜相应的喜悦,除去第四禅;
Vīriyaṃ paṭhamāvajja-vipākāhetuvajjite.
精进为第一禅所除,因果关系之由。
§301
301.
Chando sambhoti sabbattha, momūhāhetuvajjite;
欲望生起于一切处,愚痴之因皆不生起;
Adhimokkho vicikicchā-pañcaviññāṇavajjite.
贪着、疑惑与五识皆不复现。
§302
302.
Chasaṭṭhi pañcapaññāsa, sattati ceva soḷasa;
六十又五十,加之七十与十六,
Vīsatekādasevātha, pakiṇṇakavivajjitā.
又加二十一,各别差异分明。
§303
303.
三百零三。
Mānasā pañcapaññāsa, savitakkā chasaṭṭhi ca;
用心者有五十五种,善思维者有六十种;
Savicārekapaññāsa, sappītikamanā tathā.
分别观察者有五十五种,意志坚固者亦是如此。
§304
304.
三百零四。
Tesattati savīriyā, sachandekūnasattati;
有七十种意志力,有七十一种一心专注;
Sādhimokkhā pavuccanti, aṭṭhasattati mānasā.
他们称为修习解脱的辅助,共有七十八种用心力。
§305
305.
三百零五。
Paññāppamaññāviratī, hitvā ekūnasaṭṭhisu;
不轻视智慧戒禁,舍弃五十九种恶戒;
Pāpāhetukamuttesu, saddhādekūnavīsati.
断除恶因,信心有二十一种。
§306
306.
三百零六。
Dvihetukāhetupāpavajjitesu samāsato;
两种恶因恶因断尽,总共不行恶事;
Paññā tu jāyate sattacattālīsesu sabbathā.
智慧则常在四十七种中产生。
§307
307.
三百零七。
Mahākriyākāmapuñña-rūpajjhānesu jāyare;
在大行欲善法的观照中生起;
Appamaññāṭṭhavīsesu, hitvā jhānaṃ tu pañcamaṃ.
在无比殊胜的状态中,舍离这第五禅那。
§308
308.
三百零八。
Lokuttaresu sabbattha, saheva viratittayaṃ;
在天上世界全处,皆与息灭同在;
Kāmapuññesu sambhoti, yathāsambhavato visuṃ.
在欲界善法中,犹如可能之清净状相起。
§309
309.
三百零九。
Viratīappamaññāsu, pañcasvapi yathārahaṃ;
超越戒律的宽松放纵,即使在五者之中也是应如此均等对待;
Kadācideva sambhoti, ekekova na cekato.
偶尔发生这些状况,但绝不都是同时随时出现。
§310
310.
三百一十。
Ahirīkamanottappaṃ, mohauddhaccameva ca;
无羞无敬,无愚无乱恼;
Pāpasādhāraṇā nāma, cattāro pāpasambhavā.
称为邪恶恶劣者,有四种恶之生起。
§311
311.
Lobho ca lobhamūlesu, diṭṭhiyuttesu diṭṭhi ca;
贪欲也起于贪欲之根,见解也随着见解产生;
Māno diṭṭhiviyuttesu, diṭṭhimānā na cekato.
傲慢因不同的见解生起,持见者却不觉察此理。
§312
312.
Dosamūlesu doso ca, issā macchariyaṃ tathā;
嗔恚发源于嗔恚,嫉妒争竞亦然;
Kukkuccamiti cattāro, vicikicchā tu kaṅkhite.
由此四者为忧恼,怀疑则为动摇不定。
§313
313.
Saheva thinamiddhaṃ tu, sasaṅkhāresu pañcasu;
于五种行蕴中同现的是昏沉睡眠;
Iti cuddasa sāvajjā, sāvajjesveva nicchitā.
如是十四种恶行门,恶行门中诸恶已然确定。
§314
314.
Māno ca thinamiddhañca, saha vātha visuṃ na vā;
傲慢与昏沉俱存,或与恚恨俱存,视彼此不为恶;
Issāmaccherakukkuccā, aññamaññaṃ visuṃ na vāti.
嫉恨、瞋恚与掉举追悔,彼此亦不视为恶。
Iti cetasikavibhāge cetasikasampayogakathā niṭṭhitā. · 如是心所分别中心所相应之论已毕。
Aṭṭhamo paricchedo. · 第八章。