三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附Pañcamo paricchedo

Pañcamo paricchedo

160 段 · CSCD 巴利原典
Pañcamo paricchedo第五品
5. Bhūmipuggalakathā5. 地与补特伽罗之论
§180
180.
Ito paraṃ pavakkhāmi, bhūmipuggalabhedato;
今当宣说,依众生境界的差别,
Cittānaṃ pana sabbesaṃ, kamato saṅgahaṃ kathaṃ.
念心诸所有者,何以为其聚集?
§181
181.
Nirayañca tiracchānayoni petāsurā tathā;
地狱、饿鬼、畜生,鬼神亦复如是,
Caturāpāyabhūmīti, kāme duggatiyo matā.
称为四恶趣,即色欲之恶趣。
§182
182.
一百八十二。
Cātumahārājikā ca, tāvatiṃsā ca yāmakā;
有四大王天及他化自在天之夜众;
Tusitā ceva nimmānaratino vasavattino.
忉利天、兜率天、色究竟天、无色究竟天。
§183
183.
一百八十三。
Chaḷete devalokā ca, mānavāti ca sattadhā;
有六种天界及人类七种;
Kāmasugatiyo cekādasadhā kāmabhūmiyo.
欲界六道及十一类欲地众生。
§184
184.
Brahmānaṃ pārisajjā ca, tathā brahmapurohitā;
婆罗门的宿命以及婆罗门的祭司;
Mahābrahmā ca tividhā, paṭhamajjhānabhūmiyo.
伟大的梵天有三种,第一是禅定的境地。
§185
185.
Parittābhāppamāṇābhā, tathevābhassarāti ca;
光明受束缚不定,也同样显现;
Dutiyajjhānabhūmi ca, tividhāva pakāsitā.
第二禅定的境地,亦有三种分别展现。
§186
186.
一百八十六。
Parittasubhāppamāṇāsubhā ca subhakiṇhakā;
被遮护的漂亮、不漂亮以及容易损坏的漂亮品;
Tividhāpi pavuccanti, tatiyajjhānabhūmiyo.
这三种也被说是第三禅定的境界。
§187
187.
一百八十七。
Vehapphalā asaññī ca, suddhāvāsā ca pañcadhā;
行为的果报、不觉知的,和清净居止的,有五种;
Iccetā pana sattāpi, catutthajjhānabhūmiyo.
生于此者众生,被称为第四禅定的境界。
§188
188.
Avihā ca atappā ca, sudassā ca sudassino;
无热诚且不勤勉,清净光明且高洁;
Akaniṭṭhāti pañcete, suddhāvāsā pakāsitā.
五者谓不堕落者,彰显清净圣住。
§189
189.
Iti soḷasadhā bhinnā, brahmalokā pavuccare;
如是分为十六类,如说梵天界;
Rūpibrahmānamāvāsā, rūpāvacarabhūmiyo.
形梵住者,乃形无色地者。
§190
190.
Ākāsānañcāyatananāmādīhi pakāsitā;
以名为无边处等的色界六处显现;
Arūpibrahmalokā ca, catudhārūpabhūmiyo.
无色梵天界也是,有四种无色界境地。
§191
191.
Sotāpannādibhedena, catudhānuttarā matā;
依初果以下四果的分别,判为四种更胜境界;
Pañcatiṃsa paniccevaṃ, sabbathāpi ca bhūmiyo.
三十五种加五种,这些境地随处都有。
§192
192.
Jāyanti caturāpāye, pāpapākāya sandhiyā;
生于四恶趣中,是由于恶业恶善的业缘;
Kāmāvacaradevesu, mahāpākehi jāyare.
在欲界、色界、无色界的大恶业之中出生。
§193
193.
Ahetukā puññapākāhetukena tu jāyare;
生于无因的善业恶业缘,却因业缘而生;
Bhummadevamanussesu, mahāpākehi cetare.
于天界与人界中,乃因大恶业而出生。
§194
194.
一百九十四。
Vipākaṃ paṭhamajjhānaṃ, paṭhamajjhānabhūmiyaṃ;
第一禅的果报,是第一禅地,
Dutiyaṃ tatiyañceva, dutiyajjhānabhūmiyaṃ.
第二及第三禅的果报,是第二禅地。
§195
195.
一百九十五。
Tatiyamhi catutthaṃ tu, catutthamhi ca pañcamaṃ;
第三禅中是第四禅,第四禅中又是第五禅;
Āruppā ca kameneva, āruppe honti sandhiyo.
无色界的境界如同连续的桥梁,诸禅相接而续。
§196
196.
Kāyavācāmanodvāre, kammaṃ pāṇavadhādikaṃ;
于身语心三门作恶之业者,包括杀生等重罪业;
Katvā pāpakacittehi, jāyantāpāyabhūmiyaṃ.
由恶念所造,必定生于恶趣之地。
§197
197.
Kāyavācāmanodvāre, dānaṃ sīlañca bhāvanaṃ;
于身语心三门行善,包括布施、持戒与修习;
Kāmapuññehi katvāna, kāmasugatiyaṃ siyuṃ.
由此众善功德,得生于欲界善趣。
§198
198.
Parittaṃ majjhimaṃ jhānaṃ, paṇītañca yathākkamaṃ;
中定为护念,且具正当善法;
Bhāvetvā tividhā honti, tīsu bhūmīsu yogino.
修习之后,行者在三地得成就。
§199
199.
Vehapphalesu jāyanti, bhāvetvā pañcamaṃ tathā;
果上发生方便定,修习第五正定;
Saññāvirāgatañceva, bhāvetvāsaññibhūmiyaṃ.
此外亦修习断除想蕴,得于灭想地。
§200
200.
Suddhāvāsesu jāyanti, anāgāmikapuggalā;
无余涅槃者生于清净身中,是无来者圣品;
Āruppāni ca bhāvetvā, arūpesu yathākkamaṃ.
修习无色定之后,依次入相应无色禅。
§201
201.
二百零一。
Lokuttaraṃ tu bhāvetvā, yathāsakamanantaraṃ;
修习出世间法,依其根基渐次而修;
Samāpattikkhaṇe ceva, appeti phalamānasaṃ.
于定到彼时,心中不随欲果而散乱。
§202
202.
Apāyamhā cutā sattā, kāmadhātumhi jāyare;
众生死之时,于欲界中出生;
Sabbaṭṭhānesu jāyanti, kāmasugatito cutā.
于一切处出生,死时归于欲境。
§203
203.
Cutā jāyanti rūpamhā, sabbatthāpāyavajjite;
死者于色境中生,在一切无堕落之处;
Kāmasugatiyaṃ honti, arūpāsaññato cutā.
死时俱为欲乐所缘,非无色境所缘。
§204
204.
Tathārūpacutā honti, tatthevoparimeva ca;
诸法具有相似的形态,且正是在此法中彼此相互依止。
Vaṭṭamūlasamucchedā, nibbāyanti anāsavā.
它们如圆轮之根被断尽一样,清净者(阿拉汉)超越所有烦恼而入灭。
§205
205.
Suddhāvāsesvanāgāmi-puggalāvopapajjare;
清净寿命终届后转生至无余涅槃者,
Kāmadhātumhi jāyanti, anāgāmivivajjitā.
出生于欲界,其状态似无余涅槃者一样清净而无分别。
§206
206.
Heṭṭhupapattibrahmānaṃ, ariyānaṃ na katthaci;
在下品出生的婆罗门中,圣者绝无其例;
Asaññasattāpāyesu, natthevāriyapuggalā.
在无知无明所萦绕的心地中,不存在圣者。
§207
207.
Vehapphale akaniṭṭhe, bhavagge ca patiṭṭhitā;
在具足正果的无上涅槃中,于世间已坚固成立;
Na punāññattha jāyanti, sabbe ariyapuggalā.
圣者们无复他生,悉皆了生死尽。
§208
208.
Chasu devesvanāgāmī, vītarāgā na tiṭṭhare;
六种天界众生皆去欲染,离欲者不在其中;
Na ciraṭṭhāyino tattha, lokiyāpi ca yogino.
此中无久住者,世间仙人亦不驻足。
§209
209.
Gihiliṅge na tiṭṭhanti, manussesu anāsavā;
不住于居家,且无烦恼之人于人类中;
Pabbajjāyañca bhumme ca, brahmattepi ca tiṭṭhare.
出家后及禅天中,亦皆常住于此。
§210
210.
Yāni paññāsa vassāni,
五十个年头,
Manussānaṃ sa piṇḍito;
是人的寿命;
Eko rattidivo tena,
一昼夜当作一;
Māseko tiṃsa rattiyo.
一个月即三十昼夜。
§211
211.
Dvādasamāsiyo vasso, tena pañcasataṃ bhave;
十二个半夏,即为五百年。
Cātumahārājikānaṃ, pamāṇamidamāyuno.
此寿命等同于四个大王纪。
§212
212.
二百一十二。
Taṃ navutivassasata-sahassaṃ pana piṇḍitaṃ;
然而,此寿命被算作九万一千金。
Gaṇanāya manussānaṃ, catubhāgūparūpari.
此为人类计数的方式,四分之一一分之一地分割计算。
§213
213.
二百一十三。
Yaṃ manussavassasataṃ, tadeko divaso kato;
人身寿命算百年时,一天相当多少年?
Tena vassasahassāyu, tāvatiṃsesu desito.
以此寿命千岁计,佛法宣说于三十三天。
§214
214.
Koṭittayaṃ saṭṭhisatasahassañcādhikaṃ bhave;
数目计量为数十万六千余,有此人类数目,于三十三天中既为显著。
Gaṇanāya manussānaṃ, tāvatiṃsesu piṇḍitaṃ.
众人计算之,三十三天中亦是精确之数。
§215
215.
Āyuppamāṇamiccevaṃ, devānamuparūpari;
寿命的度量如是,在天上之上;
Dvikkhattuṃ dviguṇaṃ katvā, catubhāgamudāhaṭaṃ.
以两倍两倍计算,举例为四分之一。
§216
216.
二百一十六。
Gaṇanāya manussānaṃ, tattha cuddasa koṭiyo;
人类的计数,其中有十七亿;
Cattālīsasatasahassādhikā yāmabhūmiyaṃ.
超过四千四百万的界土。
§217
217.
二百一十七。
Tusitānaṃ pakāsenti, sattapaññāsa koṭiyo;
诸天中第忉利天的天众,有七千五百万众,
Saṭṭhisatasahassāni, vassāni adhikāni ca.
寿命达六十万年,又有更多的寿命。
§218
218.
二百一十八。
Nimmānaratidevānaṃ, dvisataṃ tiṃsa koṭiyo;
化乐天众有二亿三千万,
Cattālīsavassasatasahassāni ca sabbathā.
寿命达四千一百五十万年,无一不然。
§219
219.
二百一十九。
Navakoṭisatañcekavīsativassakoṭiyo;
九千万二十二个年头;
Saṭṭhivassasatasahassādhikā vasavattisu.
加上六千多百年。
§220
220.
二百二十。
Kappassa tatiyo bhāgo, upaḍḍhañca yathākkamaṃ;
世劫的第三分期,以及增局法相应的情况;
Kappeko dve ca cattāro, aṭṭha kappā ca soḷasa.
一个世劫包含二个和四个,也包含八个和十六个世劫。
§221
221.
二百二十一。
Dvattiṃsa catusaṭṭhī ca, navasu brahmabhūmisu;
三十二加四十六,乃于九种梵天地中;
Vehapphalā asaññī ca, pañcakappasatāyukā.
载有果报且无所觉者,寿命五百千岁。
§222
222.
二百二十二。
Kappasahassaṃ dve cattāri, aṭṭha soḷasa cakkamā;
一千劫中有两千四百十六轮转者;
Sahassāni ca kappānaṃ, suddhāvāsānamuddise.
此为千劫诸劫中,于净居处而起者。
§223
223.
二百二十三。
Vīsakappasahassāni, cattālīsañca saṭṭhi ca;
二万一千,四十八又六十;
Caturāsītisahassā, kappā cāruppake kamā.
八万四千,劫促成如愿。
§224
224.
二百二十四。
Āyuppamāṇaniyamo, natthi bhumme ca mānave;
寿命和大小没有固定尺度,也无土地和人类之限;
Vassānaṃ gaṇanā natthi, caturāpāyabhūmiyaṃ.
雨季的计算不存在,亦非四逆地之量。
§225
225.
二百二十五。
Puthujjanāriyā ceti, duvidhā honti puggalā;
俗人分别有二种人,谓之俗人者,凡夫众生可分为两类;
Tihetukādibhedena, tividhā ca puthujjanā.
依三因缘等差别,三种俗人则有三类;
§226
226.
Maggaṭṭhā ca phalaṭṭhā ca,
持道者与持果者,持有法道与果报之人;
Aṭṭhevāriyapuggalā;
八解脱众生,谓证得八解脱者也;
Ādito satta sekkhā ca,
起初七学士,指初发心修行之七位学子;
Asekkho cārahāparo.
未受戒者与行为不善者。
§227
227.
二百二十七。
Ahetukāva labbhanti, sattā duggatiyaṃ pana;
无因缘者得失,众生得恶趣;
Tihetukāva labbhanti, rūpārūpe sacittakā.
三因缘者得失,形色与心识俱在者。
§228
228.
二百二十八。
Kāmāvacaradevesu, ahetukavivajjitā;
在欲界恶趣中,断绝一切无因缘者。
Vinipātāsure ceva, mānave ca tayopi ca.
“Vipāka如火焰一样猛烈,学童及他亦然。”
§229
229.
二百二十九。
Ariyā nāma labbhanti, asaññāpāyavajjite;
“有圣者者,谓彼离诸烦恼障。”
Puthujjanā tu labbhanti, suddhāvāsavivajjite.
“凡夫则获圣者所得,谓断除五盖清净者。”
§230
230.
二百三十。
Suddhāvāsamapāyañca, hitvāsaññibhavaṃ tidhā;
“断除烦恼障之外,亦断除烦恼习气,乃三重斩断。”
Sotāpannādayo dvepi, sesaṭṭhānesu labbhare.
得一心不退转者起始共两类,并于余地得证。
§231
231.
二百三十一。
Iti sabbappabhedena, bhūmipuggalasaṅgahaṃ;
至此以诸差别,集成地位人格总说;
Ñatvā viññū vibhāveyya, tattha cittāni sambhavāti.
智者了知后,当能辨别,各种心识由此而生。
Iti cittavibhāge bhūmipuggalakathā niṭṭhitā. · 如是,于心之分别中,地与补特伽罗之论已毕。
Pañcamo paricchedo. · 第五品。