三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附Tatiyo paricchedo

Tatiyo paricchedo

125 段 · CSCD 巴利原典
Tatiyo paricchedo第三品
3. Vīthisaṅgahakathā三、心路摄之论
§85
85.
Cakkhusotaghānajivhā-kāyāyatana pañcadhā;
眼、耳、鼻、舌、身、意这六根是六种根门,合而称为五种色声香味触的所缘处。
Pasādā hadayañceti, cha vatthūni viniddise.
所谓心、心所等六法,与之对应而分别显现。
§86
86.
Cakkhusotaghānajivhā-kāyadvārā ca pañcadhā;
眼、耳、鼻、舌、身的六根门户,
Manodvāraṃ bhavaṅganti, cha dvārā cittavīthiyā.
与意根门户(心门)共成六门,这六门是心意的通路。
§87
87.
Rūpasaddagandharasa-phoṭṭhabbā pañca gocarā;
色、声、香、味、触这五种对象,是六门所应观察的境界,
Dhammārammaṇapaññatti, cha dvārārammaṇakkamā.
这些境界称为法相或法的呈现,是六门所依赖、观照的法相。
§88
88.
Nimittagatikammāni , kammamevātha gocarā;
因果相续的担当作用就是业,业同样也是所依止的对象;
Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiyā ca yathārahaṃ.
它适于连接生死境界与别离的现象。
§89
89.
Maraṇāsannasattassa, yathopaṭṭhitagocaraṃ;
临近死亡的时刻,依照所安立的对象作为所依的所在;
Chadvāresu tamārabbha, paṭisandhi bhavantare.
从六门感受内外境起始,复归于连接作用。
§90
90.
Ekacittakkhaṇā hoti, yāvajīvaṃ tato paraṃ;
一念专注的刹那,维持整个人生,直到下一念专注;
Bhavaṅgaṃ pariyosāne, cuti cekakkhaṇā bhave.
在命终的刹那,连接作用自然消失。
§91
91.
Duhetāhetucutiyā, kāmāvacarasandhiyo;
因缘三重,是欲界生的连结;
Tihetukāmacutiyā, sabbāpi paṭisandhiyo.
因缘三重是欲界生的缘起,一切都是由此相续的;
§92
92.
Rūpāvacaracutiyā , sahetupaṭisandhiyo;
色界生依色界的因缘相续;
Āruppatopari kāme, tattha vāpi tihetukā.
无色界以上的是欲界生,且同样是因缘三重;
§93
93.
Paṭisandhi bhavaṅgañca, ekamevekajātiyaṃ;
续命与生命之流,都是一类的;
Cuti cārammaṇañcassa, evameva yathārahaṃ.
死与迁转之因,依此而续,恰如其分。
§94
94.
Rūpādārammaṇe cakkhu-ppasādādimhi ghaṭṭite;
在色法所缘境──由眼根所缘的色境等──被覆包络着;
Majjhe bhavaṅgaṃ chinditvā, vīthi nāma pavattati.
当中断绝心的活动(生起与消灭的过程)时,即称为道路。
§95
95.
Āvajjapañcaviññāṇasampaṭicchanatīraṇā;
此为断除五种烦恼识的渡过;
Voṭṭhabbakāmajavanatadārammaṇanāmakā.
称之为不执著随烦恼爱欲之所缘境。
§96
96.
Satteva ṭhānasaṅkhepā, pañcadvārikamānasā;
此为生命的七种要义之简说,心有五种门道;
Catupaññāsa sabbepi, vitthārena sarūpato.
共计四十五种,皆依其本质而详尽展开。
§97
97.
Āvajjasabbajavanatadārammaṇanāmakā;
所谓『追随四大根本』者,是指依止身、受、心、法等四大存在的法本。
Sattasaṭṭhi sarūpena, manodvārikamānasā.
此法本有六十六种不同的形态,乃由心门(心所)引导的心识所产生。
§98
98.
Iṭṭhe ārammaṇe honti, puññapākāni sabbathā;
在可乐的法本上,善的果报遍处显现无遗;
Aniṭṭhe pāpapākāni, niyamoyaṃ pakāsito.
在不可乐的法本上,则显现恶的果报,这正是规律所宣示。
§99
99.
Tatthāpi atiiṭṭhamhi, tadārammaṇatīraṇaṃ;
尽管如此,对于极乐的法本,依止之人能超越彼岸,
Somanassayutaṃ iṭṭhamajjhattamhi upekkhitaṃ.
在极乐中心地处保持喜悦,并于内心深处不起分别而保持平等心。
§100
100.
Gocaretiparittamhi , atiappāyuke pana;
于眼界所限制的范围内,虽极其危险,
Bhavaṅgameva calati, moghavāroti so kato.
但心意如摇动的水波,其行动无定,被称为愚痴。
§101
101.
一百零一。
Voṭṭhabbanaṃ parittamhi, dvattikkhattuṃ pavattati;
于耳界所限制的范围内,颇为频繁地动摇;
Tato bhavaṅgapātova, sopi moghoti vuccati.
因此,如同水波滚动,其心意也被称为愚痴。
§102
102.
Javanañca mahantamhi, javitvāna tato paraṃ;
在广大如江河之流中,经历流转之后归向彼岸,
Na sambhoti tadālambaṃ, sopi moghoti vuccati.
虽未依止于彼岸,亦被称为无益无功。
§103
103.
Gocaretimahantamhi, atidīghāyuke pana;
在广大如牧场之地,虽寿命极长,
Sambhoti ca tadālambaṃ, sampuṇṇoti pavuccati.
若依止于彼岸,则可达成圆满圆满境界。
§104
104.
Gocaretimahantamhi, tadārammaṇasambhavo;
于广大境界之中行住者,此时便现起所依之境相;
Pañcadvāre manodvāre, vibhūte pana gocare.
在五门和心门之所,此境虽大,却显现于所依之境中。
§105
105.
Kāmāvacarasattānaṃ , kāmāvacaragocare;
欲望出没者,于欲境中行住;
Parittajavanesveva, tadārammaṇamuddise.
正如隐密林中,彼时显现其所依境相。
§106
106.
Nātitikkhe nātisīghe, nātitejussade jave;
不可越过戒律众体,也不可过于懈怠懒惰,更不可过于躁急迅速;
Samamandappavattamhi, tadārammaṇamicchitaṃ.
应持中道,戒律行事要适度,不可过分偏斜失宜。
§107
107.
Sukhopetaṃ tadālambaṃ, upekkhākriyato paraṃ;
以安乐为依止,当行舍心之法;
Na hotupekkhāsahitaṃ, sukhitakriyato tathā.
不宜杂入憍慢执着,亦不可以造作行为作为安乐依据。
§108
108.
Na hoti domanassamhā, somanassikamānasaṃ;
心中不生忧愁,亦无喜悦之念;
Tadārammaṇamaññañca, bhavaṅgaṃ cuti vā tathā.
当此现象以及生命流转(死滅)等亦如是。
§109
109.
Rajjanādivasenettha, javanākusalaṃ bhave;
于诸染污束缚中,此心生恶不善;
Kusalaṃ pana sambhoti, saddhāpaññādisambhave.
然因信慧等生,善法则显现生起。
§110
110.
一百一十。
Tadeva vītarāgānaṃ, kriyā nāma pavuccati;
正是由于无染者,行为才被称说;
Avipākatamāpannaṃ, vaṭṭamūlaparikkhayā.
其行为不致有恶果,缘于轮回根本的消灭。
§111
111.
一百一十一。
Appanājavanaṃ sesaṃ, mahaggatamanuttaraṃ;
安稳快速而圆满,是无上之大果;
Chabbīsati yathāyogaṃ, appanāvīthiyaṃ bhave.
犹如二十六支正当其时,安稳无误之道路。
§112
112.
一百一十二。
Parikammaṃ karontassa, kasiṇādikagocare;
修行初步,即行于遍处等修习境界之内;
Susamāhitacittassa, upacārasamādhinā.
心安住清净,具足近行定力。
§113
113.
一百一十三。
Parikammopacārānulomagotrabhuto paraṃ;
依顺初步修行与近行动静的先后;
Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.
第五或第四禅,安止即洒脱。
§114
114.
一百一十四。
Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto;
凡夫之能学者,乃因欲乐而福报具足;
Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.
此因三种欲行所生,无贪者得安稳。
§115
115.
一百一十五。
Tatrāpi sukhitajavaṃ, sukhitadvayato paraṃ;
即使在此间享乐迅速,甚或获得双重安乐,
Upekkhitamhā sambhoti, upekkhekaggatāyutaṃ.
然于此等皆保持舍离,且以无所分别为依止。
§116
116.
Pañca vāre cha vā satta, parittajavanaṃ bhave;
五天或六天或七天,皆处于保护原始丛林之中;
Sakiṃ dve vā tadālambaṃ, sakimāvajjanādayo.
如同双亲或依止者,一侧有保卫者守护。
§117
117.
Appanājavanañcekaṃ, paṭhamuppattiyaṃ pana;
有一类为安止原始丛林,初起从彼而起;
Tato paraṃ vasībhūtaṃ, ahorattaṃ pavattati.
然后转为圆满统御,昼夜不息行持。
§118
118.
Sakiṃ dve vā nirodhassa, samāpattikkhaṇe pana;
在涅槃寂灭出现的那一刻,有时是二种断灭,亦或是二种止息,
Catutthāruppajavanaṃ, tato cittaṃ nirujjhati.
第四种止息随之而起,继而心意便断灭不生。
§119
119.
Nirodhā vuṭṭhahantassa, upariṭṭhaphaladvayaṃ;
所谓涅槃,是断除烦恼之根本者,是对前后果报的断灭;
Pañcābhiññā tathā maggā, ekacittakkhaṇā matā.
五种直接知识和圣道,也是众多法中一念之现起。
§120
120.
一百二十。
Phalamekadvayaṃ tathā, tisso vā maggavīthiyaṃ;
所成就者有两种果,或有三条道路;
Samāpattikkhaṇe tampi, ahorattaṃ pavattati.
在完成之际,这果报日夜持续运行。
§121
121.
一百二十一。
Pañcadvāre na labbhanti, lokuttaramahaggatā;
世间至高者,五门处不可得;
Vīthimuttamanodhātu, pañca cittāni antime.
道路之极妙界,最终为五种心。
§122
122.
Parittāneva sabbāni, pañcadvāresu sambhavā;
诸护法皆应当安立于五门之处;
Manodvāramhi voṭṭhabba-tadālambajavā siyuṃ.
于心门中,应当立如旋转之依凭,以彼恒固。
§123
123.
Ghānajivhākāyavīthi, tadārammaṇameva ca;
于身体及感触之路,及其所缘境,
Rūpe natthi tathārūpe, cakkhusotāpi vīthiyo.
形相虽无,然于眼耳等路亦无分别。
§124
124.
一百二十四。
Sabbāpi vīthiyo kāme,
诸行皆为欲道,
Rūpe tisso pakāsitā;
三者显现于色,
Ekā vīthi panārūpe,
其中之一道虽有色,
Natthāsaññīsu kācipi.
对无见者恒无,
§125
125.
一百二十五。
Sattāpi vīthicittāni, kāme rūpe cha sambhavā;
众生心念散乱,因欲爱而生于色境之中;
Arūpe dve manodvārā-vajjanaṃ javananti cāti.
无色界则有二,乃指心门之运动快速流转者。
Iti cittavibhāge vīthisaṅgahakathā niṭṭhitā. · 如是,于心之分别中,心路摄之论已毕。
Tatiyo paricchedo. · 第三品。