三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附4. Catuttho paricchedo

4. Catuttho paricchedo

167 段 · CSCD 巴利原典
4. Catuttho paricchedo4. 第四品
Ekavidhādiniddeso一法等之解说
§127
127.
一百二十七。
Ito paraṃ pavakkhāmi, nayamekavidhādikaṃ;
今且初说,不是单一类型,亦非独一法;
Ābhidhammikabhikkhūnaṃ, buddhiyā pana vuddhiyā.
此为持诵阿毗达摩之比库,所依智慧与增智所显。
§128
128.
一百二十八。
Sabbamekavidhaṃ cittaṃ, vijānanasabhāvato;
心识本质者,俱为一体,悉能分别;
Duvidhañca bhave cittaṃ, ahetukasahetuto.
心识有两种,分别为无因与有因者。
§129
129.
一百二十九。
Puññāpuññavipākā hi, kāme dasa ca pañca ca;
善恶果报,确系因果,其中十为欲乐,五为五根;
Kriyā tissoti sabbepi, aṭṭhārasa ahetukā.
行为共有十八,皆无因缘。
§130
130.
一百三十。
Ekasattati sesāni, cittuppādā mahesinā;
余种共七十一,皆由大智心生;
Sahetukāti niddiṭṭhā, tādinā hetuvādinā.
谓之有因,是以称为因缘论者。
§131
131.
Savatthukāvatthukato , tathobhayavasena ca;
从沙瓦提到咖瓦提之间,以及两者各自之间;
Sabbaṃ vuttapakāraṃ tu, tividhaṃ hoti mānasaṃ.
所说的全部方法,心理有三种不同的种类。
§132
132.
Sabbo kāmavipāko ca, rūpe pañcadasāpi ca;
所有欲界的果报,以及色界的十五种果报;
Ādimaggo situppādo, manodhātu kriyāpi ca.
最初的道路、清净产生、心界的作用,也都包括在内。
§133
133.
Domanassadvayañcāpi, tecattālīsa mānasā;
忧苦的二种,以及三十八种心行;
Nuppajjanti vinā vatthuṃ, ekantena savatthukā.
若无缘由,绝不会单独产生,只有在相应的境地中才生起。
§134
134.
Arūpāvacarapākā ca, ekantena avatthukā;
无色界的成熟果实,亦仅在特定境界中生起;
Dvācattālīsa sesāni, cittānubhayathā siyuṃ.
其余二十八种,都能分别在心或心所有中存在。
§135
135.
Ekekārammaṇaṃ cittaṃ, pañcārammaṇameva ca;
心识若独住于一境相,亦即是专注于五境相之一;
Chaḷārammaṇakañceti, evampi tividhaṃ siyā.
若心仅专注于六境相,其分别亦可有三种情况。
§136
136.
Viññāṇāni ca dvepañca, aṭṭha lokuttarāni ca;
识有二种,境界超越世俗有八种;
Sabbaṃ mahaggatañceva, ṭhapetvābhiññamānasaṃ.
皆为广大无边,回归于已证得的殊胜妙智。
§137
137.
Tecattālīsa viññeyyā, ekekārammaṇā pana;
此中应当分别认识四十三个,各自单独作用;
Manodhātuttayaṃ tattha, pañcārammaṇamīritaṃ.
所说的是心所三种,且包括五种所缘,合为一体。
§138
138.
Tecattālīsa sesāni, chaḷārammaṇikā matā;
剩余的四十三个,称为六种所缘;
Tathā ca tividhaṃ cittaṃ, kusalākusalādito.
亦如是,心有三种分别,即善、不善及无记三类。
§139
139.
Ahetuṃ ekahetuñca, dvihetuñca tihetukaṃ;
无因、单一因、两因、三因者;
Evaṃ catubbidhaṃ cittaṃ, viññātabbaṃ vibhāvinā.
如是,心有四种,应当分别观察明知。
§140
140.
Heṭṭhā mayāpi niddiṭṭhā, aṭṭhārasa ahetukā;
以下由我已显示,是十八种无因;
Vicikicchuddhaccasaṃyuttaṃ, ekahetumudīritaṃ.
与疑惑断尽之心相应,明了单一因。
§141
141.
Kāme dvādasadhā puñña-vipākakriyato pana;
欲界从十二因缘中生起的是善法与果报的作用;
Dasadhākusalā cāti, bāvīsati duhetukā.
所谓十德与二十一之因缘也。
§142
142.
Kāme dvādasadhā puñña-vipākakriyato pana;
欲界从十二因缘中生起的是善法与果报的作用;
Sabbaṃ mahaggatañceva, appamāṇaṃ tihetukaṃ.
一切皆属于大集法,且具有三种无量性。
§143
143.
Rūpīriyāpathaviññatti-janakājanakādito;
由色根、受根、地识界等所生,乃至诸如此类。
Evañcāpi hi taṃ cittaṃ, hoti sabbaṃ catubbidhaṃ.
由此可知,心亦总共有四种不同的类别。
§144
144.
Dvādasākusalā tattha, kusalā kāmadhātuyā;
其中有十二种不善心相,善心由欲界所生;
Tathā dasa kriyā kāme, abhiññāmānasaṃ dvayaṃ.
又有十种行为之乐,心有两种超越世俗的觉知。
§145
145.
Samuṭṭhāpenti rūpāni, kappenti iriyāpathaṃ;
生起诸色,创造诸行。
Janayanti ca viññattiṃ, ime dvattiṃsa mānasā.
产生识心,这二十二由意生起。
§146
146.
Kusalā ca kriyā ceva, te mahaggatamānasā;
有善业及行为,是大意所摄。
Aṭṭhānāsavacittāni, chabbīsati ca mānasā.
八向染心,二十六为意所转。
§147
147.
Samuṭṭhāpenti rūpāni, kappenti iriyāpathaṃ;
使种种色法产生,成就行路之道;
Copanaṃ na ca pāpenti, dvikiccā niyatā ime.
既不毁坏亦不作恶,这两种行为为固定法。
§148
148.
Ṭhapetvā dasa viññāṇe, vipākā dvīsu bhūmisu;
在十识中立定,于二地显其果报;
Kriyā ceva manodhātu, imānekūnavīsati.
心法及其作用,共有二十七法。
§149
149.
Samuṭṭhāpenti rūpāni, na karontitaradvayaṃ;
(此处)意指「色」的诸法显现,不由二取使之为作,
Puna dvepañcaviññāṇā, vipākā ca arūpisu.
又于无色处有五种分别及其果报。
§150
150.
Sabbesaṃ sandhicittañca, cuticittañcārahato;
一切界中及断时心,皆为阿拉汉所分别,
Na karonti tikiccāni, ime soḷasa mānasā.
此十六心中无生起三有意心。
§151
151.
Ekadviticatuṭṭhāna-pañcaṭṭhānapabhedato;
根据一不二四处与五处的分别;
Pañcadhā cittamakkhāsi, pañcanimmalalocano.
心分为五类,称为五净眼。
§152
152.
Kusalākusalā sabbe, cittuppādā mahākriyā;
善恶一切都是心的产生,心的作用极为重大;
Mahaggatā kriyā ceva, cattāro phalamānasā.
所发生的作用大且深远,有四种结果可生。
§153
153.
Sabbeva pañcapaññāsa, nippapañcena satthunā;
众多五十五类,皆随顺着佛陀朴素而成;
Javanaṭṭhānatoyeva, ekaṭṭhāne niyāmitā.
正如快速护岸流,汇集一处而规则运行。
§154
154.
Puna dvepañcaviññāṇā, dassane savane tathā;
此外,有两种五意识,于见闻时现起;
Ghāyane sāyane ṭhāne, phusane paṭipāṭiyā.
于嗅味触及处,依次依次而行。
§155
155.
Manodhātuttikaṃ ṭhāne, āvajjane paṭicchane;
于心所分别处,于起心及流失心处;
Aṭṭhasaṭṭhi bhavantete, ekaṭṭhānikataṃ gatā.
此处共有六十八种,皆同一时现起。
§156
156.
Puna dviṭṭhānikaṃ nāma, cittadvayamudīritaṃ;
又所谓二时现起,是指心的二种分别明显显现;
Somanassayutaṃ pañca-dvāre santīraṇaṃ siyā.
具有欢喜和愉悦的五门,得以通达无碍。
§157
157.
Tadārammaṇaṃ chadvāre, balavārammaṇe sati;
当此门槛为六,且勇猛门槛具足念心时;
Tathā voṭṭhabbanaṃ hoti, pañcadvāresu voṭṭhabo.
如是便成围绕,五门皆为围绕。
§158
158.
Manodvāresu sabbesaṃ, hoti āvajjanaṃ pana;
在众心门中,虽皆为关闭,
Idaṃ dviṭṭhānikaṃ nāma, hoti cittadvayaṃ pana.
此名为二重闭合,然心有二重。
§159
159.
Paṭisandhibhavaṅgassa, cutiyā ṭhānato pana;
谓由再受生而起者,乃由断处生起;
Mahaggatavipākā te, nava tiṭṭhānikā matā.
此等俱为大恶果,是谓九种现住。
§160
160.
Aṭṭha kāmā mahāpākā, paṭisandhibhavaṅgato;
由再受生而起者,有八大欲;
Tadārammaṇato ceva, cutiṭṭhānavasena ca.
亦由所缘境及断处而现住。
§161
161.
Catuṭṭhānikacittāni , aṭṭha hontīti niddise;
此处为四时种类之意,示数为八;
Kusalākusalapākaṃ tu-pekkhāsahagatadvayaṃ.
所谓善恶成熟,即观察所生二者如是。
§162
162.
Santīraṇaṃ bhave pañca-dvāre chadvārikesu ca;
生死轮转由五门及六门两路,
Tadārammaṇataṃ yāti, balavārammaṇe sati.
由此诸因缘相续,若有强力因缘,则随彼强力因缘而行。
§163
163.
一百六十三。
Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiṭṭhānavasena ca;
由复合而生之地与断尽之处所构成;
Pañcaṭṭhānikacittanti, idaṃ dvayamudīritaṃ.
谓五处所在心,此为两者之说。
§164
164.
一百六十四。
Pañcakiccaṃ dvayaṃ cittaṃ, catukiccaṃ panaṭṭhakaṃ;
五事为二,心为四事;
Tikiccaṃ navakaṃ dve tu, dvikiccā sesamekakaṃ.
三事为九,两事各为一。
§165
165.
Bhavaṅgāvajjanañceva, dassanaṃ sampaṭicchanaṃ;
生命流转的浑浊,又是见解的生起与消失;
Santīraṇaṃ voṭṭhabbanaṃ, javanaṃ bhavati sattamaṃ.
止息的行为,复又生成,这是第七者。
§166
166.
Chabbidhaṃ hoti taṃ channaṃ, viññāṇānaṃ pabhedato;
这所遮蔽有六种,依识的分别而成;
Sattadhā sattaviññāṇa-dhātūnaṃ tu pabhedato.
有七种,依七识界的分别而成。
§167
167.
Ekekārammaṇaṃ chakkaṃ, pañcārammaṇabhedato;
六种单一所依境,与五种所依的分别;
Chaḷārammaṇato ceva, hoti aṭṭhavidhaṃ mano.
由六种所依境,心共有八种;
§168
168.
Tattha dvepañcaviññāṇā, honti ekekagocarā;
其中两种五蕴识,各为单一所缘;
Rūpārammaṇikā dve tu, dve dve saddādigocarā.
有两种色所依境,及两两声音等所缘。
§169
169.
Sabbaṃ mahaggataṃ cittaṃ, pañcābhiññāvivajjitaṃ;
一切心念多有宏大境界,且远离五种神通之扰。
Sabbaṃ lokuttarañceti, ekekārammaṇaṃ bhave.
一切皆属出世间境界,个别应当分辨体认。
§170
170.
Ekekārammaṇaṃ chakka-midaṃ ñeyyaṃ vibhāvinā;
个别境界,此六者当知悉而分别审察;
Pañcārammaṇikaṃ nāma, manodhātuttayaṃ bhave.
所谓五境界,乃心所三种为体。
§171
171.
一百七十一。
Kāmāvacaracittāni, cattālīsaṃ tathekakaṃ;
欲界之心种种,有四十四种各异。
Abhiññāni ca sabbāni, chaḷārammaṇikāniti.
各种神通皆悉,称为六种神殊力。
§172
172.
一百七十二。
Cittaṃ navavidhaṃ hoti, sattaviññāṇadhātusu;
心有九种所属七识法界,
Pacchimañca tidhā katvā, kusalākusalādito.
并于后三分划分,善恶等分别具足。
§173
173.
一百七十三。
Puññāpuññavaseneva , vipākakriyabhedato;
如同善恶果报不同,因其果报与业行差别,
Chasattatividho bhedo, manoviññāṇadhātuyā.
此差别共有三十七种,是由心识界的不同所起。
§174
174.
一百七十四。
Manodhātuṃ dvidhā katvā, vipākakriyabhedato;
将心界分为两种,因果报与业行的差别,
Navadhā pubbavuttehi, dasadhā hoti mānasaṃ.
依过去九种所作,心共有十种不同。
§175
175.
Dhātudvayaṃ tidhā katvā, pacchimaṃ puna paṇḍito;
将二界分别为三,继而智者又复识别后者;
Ekādasavidhaṃ cittaṃ, hotīti paridīpaye.
心有十一种类别,借此而加以明示。
§176
176.
Manoviññāṇadhātumpi, kusalākusalādito;
对于心识界,亦或善、恶等多种,
Catudhā vibhajitvāna, vade dvādasadhā ṭhitaṃ.
析分为四种,庄严称述十二类别。
§177
177.
一百七十七。
Bhave cuddasadhā cittaṃ, cuddasaṭṭhānabhedato;
于有情中,心识表现出十四种状态,因十四处不同而异;
Paṭisandhibhavaṅgassa, cutiyāvajjanassa ca.
亦生起接合的诸生,及断离衰减的现象。
§178
178.
一百七十八。
Pañcannaṃ dassanādīnaṃ, sampaṭicchanacetaso;
五种见闻等,令心断然放弃;
Santīraṇassa voṭṭhabba-javanānaṃ vasena ca.
并以意志力克胜困扰,令心清净无染。
§179
179.
Tadārammaṇacittassa, tatheva ṭhānabhedato;
由于心所缘境不同,因而立场各异;
Evaṃ cuddasadhā cittaṃ, hotīti paridīpaye.
由此,心以十三种类分别,因此得以显现。
§180
180.
Bhūmipuggalanānātta-vasena ca pavattito;
因地位众生不同而转;
Bahudhā panidaṃ cittaṃ, hotīti ca vibhāvaye.
此心多种多样,因而加以分别揭示。
§181
181.
Ekavidhādinaye panimasmiṃ,
于此一切法中,
Yo kusalo matimā idha bhikkhu;
如实明了善巧智慧者,即此比库;
Tassabhidhammagatā pana atthā,
其所称说的义理,究竟圆满,
Hatthagatāmalakā viya honti.
宛若掌中宝珠般圆润不缺。
Iti abhidhammāvatāre ekavidhādiniddeso nāma · 如是,于《阿毗达摩入门》中,名为「一法等之解说」
Catuttho paricchedo. · 第四品。