6. Chaṭṭho paricchedo
6. Chaṭṭho paricchedo6. 第六品
Rūpavibhāgo色之分别
§481
481.
第四百八十一。
Iti pañcapariccheda-paricchinnatthasaṅgahaṃ;
是为第五分题解分段聚义,
Nāmadhammamasesena, vibhāvetvā sabhāvato.
以名称与法汇总归纳,细分别其本性。
§482
482.
第四百八十二。
Sappabhedaṃ pavakkhāmi, rūpadhammamito paraṃ;
现宣说色法的诸种差别,称之为色法。
Bhūtopādāyabhedena, duvidhampi pakāsitaṃ.
以所缘根与所缘物之不同,双重义理亦有所显。
§483
483.
四百八十三。
Uddesalakkhaṇādīhi, vibhāgajanakā tathā;
由定义与特征等,便生分别;
Kalāpuppattito cāpi, yathānukkamato kathaṃ?
又如花朵的生成,依顺次序,其状如何?
§484
484.
四百八十四。
Ruppatīti bhave rūpavikārappaccayesati;
所谓形相,是指色的变化和增减;
Rūparūpaṃ tathā rūpapariyāpannatoparaṃ.
色即是形,形之上又有形的附属。
§485
485.
Bhūtarūpaṃ tu pathavī, āpo tejo tathāparo;
土性形态是地,水、火、风也是如此;
Vāyo ca bhavatūpādārūpametthāti bhāsitaṃ.
故此这里所说,是风及其所生的形态。
§486
486.
Bhūtarūpamupādāya , pavattati na caññathā;
以土性形态为缘而生起,别无他法而生;
Iccupādāyarūpanti, rūpaṃ sesamudīritaṃ.
此所谓依缘生起的形态,即是形色及其余部分的发生。
§487
487.
Cakkhu sotañca ghānañca, jivhā kāyoti pañcadhā;
眼、耳、鼻、舌、身共五者。
Pasādarūpamakkhātaṃ, nopasādaṃ panetaraṃ.
所缘之色,谓明所识;非所缘者,则非彼所识。
§488
488.
Rūpasaddagandharasā, phoṭṭhabbamiti pañcadhā;
色、声、香、味、触五者。
Rūpaṃ pasādavisayaṃ, pasādo gocaraṃparaṃ.
色为所缘对象,缘故为所行境界。
§489
489.
Itthattaṃ purisattañca, bhāvarūpamudīritaṃ;
谓人性与其本质,其形态已被显明;
Jīvitindriyarūpanti, upādinnapavattikaṃ.
生命根属的形态,自取生灭而起。
§490
490.
Vatthurūpaṃ tu hadayaṃ, yaṃ dhātudvayanissayaṃ;
物质形体即心脏,是依二界为本;
Kabaḷīkāramāhārarūpamiccāhu paṇḍitā.
愚者谓之为骨髓之源,实属无益之说。
§491
491.
第四百九十一条。
Rūpadhammasabhāvattā, rūpanti paridīpitaṃ;
由于色法的本性,色得以显现清楚;
Iccevamaṭṭhārasadhā, rūparūpamudīritaṃ.
以此种种缘起,色与色相互彰显。
§492
492.
第四百九十二条。
Anipphannasabhāvattā, rūpākāropalakkhitaṃ;
由于色法未完全显现,与色相关的特征被标示;
Anipphannaṃ nāma rūpaṃ, dasadhā paridīpitaṃ.
未显现者名为色,十种方式令其明了。
§493
493.
四百九十三。
Rūpapparicchedaṃ rūpamiccākāso pakāsito;
色分别,即色界之无碍空间已被显现;
Kāyabbacīviññattikaṃ, dvayaṃ viññattirūpakaṃ.
属于身体与感官的清净,是二法,即色相识。
§494
494.
四百九十四。
Lahutā mudutā kamma-ññatā viññattiyā saha;
轻薄、柔软、对业相了知,这等识相伴随;
Vikārarūpamiccāhu, pañcadhā ca vibhāvino.
称为变化色,且有五种变化方式。
§495
495.
Upacayo santati ca, jaratāniccatāti ca;
积集与连续,以及衰老与无常,
Catudhā lakkhaṇarūpaṃ, rūpakaṇḍe vibhāvitaṃ.
具有四种标志的形态,在色蕴中加以分别。
§496
496.
Iccevamaṭṭhavīsatividhānipi vicakkhaṇo;
如是,具足二十五种法门的智慧者,
Rūpāni lakkhaṇādīhi, vibhāveyya yathākkamaṃ.
当依标志等分别,依正当法观察诸色。
§497
497.
第四百九十七条。
Kharatā pathavīdhātu, sāyaṃ kakkhaḷalakkhaṇā;
犁地者为土地界,傍晚时分色泽坚硬为特征;
Kalāpādhiṭṭhānarasā, paṭiggāhoti gayhati.
如聚集而成之势,踏实抓紧似之。
§498
498.
第四百九十八条。
Ābandhanamāpodhātu, sā paggharaṇalakkhaṇā;
缚系者为束缚界,具有包裹之形特征;
Kalāpābandhanarasā, saṅgahattena gayhati.
如聚合之缚束性质,以结合连缀紧紧相合。
§499
499.
第四九九。
Tejanattaṃ tejodhātu, sāyamuṇhattalakkhaṇā;
『天地火』者,乃火元素,示现于日与闇,日夜两相而显著;
Pācanarasā maddavā-nuppādananti gayhati.
其质急剧,具有燃烧、熄灭与生成之性,如炽热之味缓和其生成。
§500
500.
Vāyodhātu vāyanattaṃ, sā vitthambhanalakkhaṇā;
『风元素』者,乃风之本性,显现于吹拂振动,标志其扩展与广布;
Samīraṇarasābhini-hārabhāvena gayhati.
其性如风之吹动,包罗流动之感,产生风动之相。
§501
501.
第五百零一条。
Sabbatthāvinibhuttāpi, asammissitalakkhaṇā;
此处虽被受遍集,但无有渗杂之相;
Taṃtaṃbhāvasamussannasambhāresupalakkhitā.
谓此缠缚之存在连缀聚合者,显现清楚。
§502
502.
第五百零二条。
Aññamaññenupatthaddhā, sesarūpassa nissayā;
彼此相应,依赖余色,
Catuddhevaṃ kalāpesu, mahābhūtā pavattare.
如是于四种集组中,诸大元素行转。
§503
503.
五百零三。
Cakkhu sambhāracakkhumhi, sattakkhipaṭalocite;
以觉知眼为慧眼,见有情如瞻仰七层宝台;
Kaṇhamaṇḍalamajjhamhi, pasādoti pavuccati.
于黑暗宝坛中央,说名清净安详。
§504
504.
五百零四。
Yena cakkhupasādena, rūpāni anupassati;
随此眼安详,而不观视诸色;
Parittaṃ sukhumaṃ cetaṃ, ūkāsirasamūpamaṃ.
护持细腻灵巧心,如竹叶顶端微风轻拂。
§505
505.
五百零五。
Sotaṃ sotabilassanto,
『流利』者,谓耳根通达不迟滞,清晰明了。
Tambalomācite tathā;
譬如打鼓不响;喻未能令耳根舒畅,未达其义。
Aṅgulivedhanākāre,
形态若手指划动之状,表示动作细微而精巧。
Pasādoti pavuccati.
称为“喜悦”,谓由此得安乐欢喜之感。
§506
506.
五百零六。
Anto ajapadaṭṭhāne, ghānaṃ ghānabile ṭhitaṃ;
外部的牙关之处,多个牙齿相对排列整齐;
Jivhā jivhāya majjhamhi, uppalākārasannibhe.
舌头位于中间,形状近似开莲苞。
§507
507.
第五零七节。
Iccevaṃ pana cattāro, taṃtaṃdesavavatthitā;
如此这般,这四种分别,依身体各部分而立;
Kāyappasādo kāyamhi, upādinneti pañcadhā.
身体的附着有五种,称为缠取五法。
§508
508.
第五零八节。
Kappāsapaṭalasneha-sannibhā bhūtanissitā;
如同甘蔗叶片上的油脂,依附于其本体而存在;
Pasādā jīvitārakkhā, rūpādiparivāritā.
安稳则能保护生命,周围环绕着形色等诸法。
§509
509.
五百零九。
Dhītā rājakumārāva, kalāpantaravuttino;
如王子之女,绕于花丛之间;
Dvārabhūtāva paccekaṃ, pañcaviññāṇavīthiyā.
恰似一扇门,独自依赖于五识之道。
§510
510.
五百一十。
Rūpādābhighātārahabhūtānaṃ vā yathākkamaṃ;
以适当方式针对已成色法的触动,
Daṭṭhukāmanidānādikammabhūtānameva vā.
或者针对由见欲和缘起作用产生的行为之色法。
§511
511.
Pasādalakkhaṇā rūpā-dāviñjanarasā tathā;
具备四种标志,即色、触、识及受的性质,
Pañcaviññāṇayugaḷaṃ, dvārabhāvena gayhare.
由五种识所成对,作为门户之因,存在于家中之处。
§512
512.
Rūpaṃ nibhāso bhūtānaṃ, saddo nigghosanaṃ tathā;
色为诸有之光,声亦为息灭之声;
Gandhova gandhanaṃ tattha, raso ca rasanīyatā.
香为香味,味为味觉。
§513
513.
五百一十三。
Iccevaṃ pana cattāro, gocarā bhūtanissitā;
如此,四种感官所缘之物当观察;
Bhūtattayañca phoṭṭhabbamāpodhātuvivajjitaṃ.
此三法体,应分明辨察,分别断除。
§514
514.
五百一十四。
Saddo aniyato tattha, tadañño sahavuttino;
声音在此是不定的,那时有其他随伴之义;
Taṃtaṃsabhāvabhedena, taṃtaṃdvāropalakkhito.
依其音节性质差异,依两类别加以区分;
§515
515.
第五一五;
Pañceva pañcaviññāṇavīthiyā visayā matā;
谓五种五识之境界作为法门;
Cakkhādipaṭihananalakkhaṇāva yathākkamaṃ.
如对眼根等之对象之拒绝标志,依其适应之义;
§516
516.
第五一六;
Pañcaviññāṇayugaḷālambabhāvarasā tathā;
由五种识相互依存而生起的本有之相,亦如是;
Pañcaviññāṇayugaḷaṃ, gocarattena gayhare.
五种识相以眼识为首,在此教法中称为识的结合。
§517
517.
Itthindriyaṃ panitthattamitthibhāvoti bhāsito;
此处所说的“性别根”,指男女差别的本质;
Purisattaṃ tathā bhāvo, purisindriyanāmako.
人类身心的实相,被称为“人根”;
§518
518.
Taṃ dvayaṃ panupādinnakāye sabbattha labbhati;
这两种皆缘于身,有处处分别之分别;
Kalāpantarabhinnañca, bhinnasantānavutti ca.
它们是各种束相的断裂相与分别相。
§519
519.
五百一十九。
Vase vatteti liṅgāna-mitthipumbhāvalakkhaṇaṃ;
说此为有形,称属于男女两种,且为恶劣的男子特征;
Itthīti ca purisoti, pakāsanarasaṃ tathā.
因此称女性与男性,分别表明此种义理。
§520
520.
五百二十。
Itthīnaṃ purisānañca, liṅgassa ca yathākkamaṃ;
女人与男人,以及性别,依其应有而定;
Nimittakuttākappānaṃ, kāraṇattena gayhati.
是由种种因缘、缘起彼此联系,形成前因标志。
§521
521.
Sattā maranti nāsena, yassa pāṇanti vuttiyā;
众生因口而死,倘若口能够守护;
Sajīvamatakāyānaṃ, bhedo yenopalakkhito.
活着之身不被破坏,便以此为特征区别。
§522
522.
Tadetaṃ kammajātāna-manupālanalakkhaṇaṃ;
此者为业所生者的守护特征;
Jīvitaṃ jīvanarasaṃ, āyubaddhoti gayhati.
称为生命乃生命的本质,称为寿命的羁绊。
§523
523.
Manodhātuyā ca tathā, manoviññāṇadhātuyā;
以心界及心识界为依,
Nissayalakkhaṇaṃ vatthu-rūpaṃ hadayasammataṃ.
其特征为依止,材质形态被称为心脏所承认。
§524
524.
Samādhānarasaṃ tāsa-mubbāhattena gayhati;
悉心调伏之趣,以久恒明之力捕摄之;
Yasmiṃ kuppitakālamhi, vikkhittā honti pāṇino.
时值忿恚之际,众生则散乱不专。
§525
525.
第五百二十五。
Kāyo yassānusārena, cittakkhepena khijjati;
身依其顺,心因其念而衰微;
Yasmiṃ niruddhe viññāṇa-sotopi ca nirujjhati.
乃至于识流受阻亦随之止息。
§526
526.
第五百二十六。
Yaṃ nissāya patiṭṭhāti, paṭisandhi bhavantare;
彼所依止而成立,于后生世中生起;
Tadetaṃ kammasambhūtaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
此即由业力而生,属于五种根底之一。
§527
527.
五百二十七。
Majjhe hadayakosamhi, aḍḍhapasatalohite;
在中间心脏腔中,紧邻心瓣膜处偏红;
Bhūtarūpamupādāya, cakkhādi viya vattati.
因缘所生如有形之体,运转如眼等根一样。
§528
528.
五百二十八。
Kabaḷīkāro āhāro, rūpāharaṇalakkhaṇo;
「夸诞制造者」者,指以饮食为手段,制造虚妄之法。此乃以夺取形色为特征。
Kāyānuyāpanaraso, upatthambhoti gayhati.
「随身恭敬之意」者,依赖于身体追随,支撑维持,此即饶益所及。
§529
529.
Ojāya yāya yāpenti, āhārasnehasattiyā;
依赖精力力气生活者,因饮食之爱而存活;
Pāṇino kāmalokamhi, sāyamevaṃ pavuccati.
在欲界中,众生如此于日暮时分展现;
§530
530.
Ākāsadhātu rūpānaṃ, pariyosānalakkhaṇā;
空界中色法有其边界的特征;
Paricchedarasā rūpamariyādoti gayhati.
称为分界色,谓之界限。
§531
531.
Salakkhaṇaparicchinnarūpadhammapariggahe ;
根据特征而具边界的色法的聚合;
Yogīnamupakārāya, yaṃ desesi dayāparo.
为修行者利益,彼说者继承此义。
§532
532.
Paricchinnasabhāvānaṃ, kalāpānaṃ yathārahaṃ;
对已截断本性的聚合,按其本类适切划分,
Pariyantānamevesa, tadākāro pavuccati.
乃谓其终极性质,此即为形相之说。
§533
533.
Gamanādivacīghosapavattamhi yathākkamaṃ;
如行等根源声响在适当时生起,
Vāyopathavidhātūnaṃ, yo vikāro samatthatā.
乃谓风土诸因缘所成变化的正相。
§534
534.
Sahajopādinnakānaṃ, kriyāvācāpavattiyā;
自然而生起者,因行为言语之转变而现;
Vipphandaghaṭṭanāhetu, cittānuparivattako.
由破坏不净之因,心意随转现行。
§535
535.
Sa vikāravisesoyaṃ, viññattīti pakāsito;
此特指变化之分别,称为识别;
Viññāpetīti kāyena, vācāya ca vicintitaṃ.
表示身语所显现,经过思维审察。
§536
536.
Vāyopathavādhikānaṃ, bhūtānamiti kecana;
『风与地相胜者』,谓某些存在物;
Pavuttā tādinā kāya-pariggahasukhāya yā.
具行于此类,亦即使身体执有产生安乐者。
§537
537.
Kāyo yassānubhāvena,
身体以其作用,
Sahābhogova khāyati;
如同同乐,因同住而消耗;
Yaṃ nirodhā parābhūto,
被断灭者,谓彼则被克服。
Seti niccetano yathā.
如无心者般而卧。
§538
538.
Loke papañcā vattanti, bahudhā yāya nimmitā;
世间诸物纷纷起现,生起种种变相。
Kappenti kāyamattānaṃ, bālā yāya ca vañcitā.
愚人凭借身心营造虚妄,因错误所惑而受欺骗。
§539
539.
Sāyaṃ kāyavacīkamma-dvārabhāvena lakkhitā;
以傍晚身口行止诸门为标记。
Byāpāraghaṭṭanāhetu-vikārākāralakkhaṇā.
以撞击运作为因,变异之状为其相。
§540
540.
Kāyavācāadhippāya-pakāsanarasā tathā;
如是,显示身语意趣为其味;
Kāyavipphandaghaṭṭana-hetubhāvena gayhati.
以身体悸动撞击之因缘义而被摄取。
§541
541.
Lahutā pana rūpānaṃ, adandhākāralakkhaṇā;
然色法之轻快,以不迟钝之状为相;
Avitthānarasā salla-hukavuttīti gayhati.
此句谓之缺乏明晰知觉的感受,如同箭矢声和迟缓的言语般成为世间状态。
§542
542.
第五百四十二。
Mudutāpi ca rūpānaṃ, kakkhaḷābhāvalakkhaṇā;
色法虽然柔软,但因其坚硬不平之相所标识;
Kiccāvirujjhanarasā, anukulyanti gayhati.
因无人对其施加功用而生厌恶之感,如此种种则被谓为顺合。
§543
543.
第五百四十三。
Kammaññatā ca rūpānaṃ, alaṃkiccassa lakkhaṇā;
色法之可役使性,乃其不具装饰品般的特性。
Pavattisampattirasā, yoggabhāvoti gayhati.
以运转成就为其味,以堪能之义而被摄取。
§544
544.
Sappāyamutumāhāraṃ, laddhā cittamanāmayaṃ;
得到适宜的季节、食物,身体便轻快、柔软、堪任作业——
Lahū mudu ca kammaññaṃ, yadā rūpaṃ pavattati.
当色法如此运转之时,
§545
545.
Tathā pavattarūpassa, pavattākārabheditaṃ;
同样地,对于如此运转之色法,依其运转的行相加以区分:
Lahutādittayampetaṃ, sahavutti tadā bhave.
由轻利与燃烧所生者,当时同在。
§546
546.
五百四十六。
Sappāyapaṭivedhāya, paṭipattupakārikā;
为充分证悟所行之法;
Sākārā rūpasampatti, paññattevaṃ mahesinā.
如尊者所断言,具形之色定得具足。
§547
547.
五百四十七。
Rūpassopacayo nāma, rūpassācayalakkhaṇo;
所谓色积,乃色之贮藏相也;
Rūpummujjāpanaraso, pāripūrīti gayhati.
色界因无爱而沉浸,完全断绝欲爱。
§548
548.
第五百四十八。
Pavattilakkhaṇā rūpa-santatīti pakāsitā;
色界的标志,谓色法连续不断显现;
Anuppabandhanarasā, avicchedoti gayhati.
无缚无断的趣性,称为无断。
§549
549.
第五百四十九。
Rūpamācayarūpena , jāyaticcuparūpari;
色以聚合为色,以生依于色。
Pekkhatopacāyākārā, jāti gayhati yoginā.
修行者以观察、趋近之行相,把握『生』。
§550
550.
Anuppabandhākārena, jāyatīti samekkhato;
以相续不断之行相观察『彼正在生起』;
Tadāyaṃ santatākārā, samupaṭṭhāsi cetasi.
于是,此『相续』之行相,便现起于心中。
§551
551.
Evamābhogabhedena, jātirūpaṃ dvidhā kataṃ;
如是依执取之别,生起之色分为二种;
Atthūpaladdhibhāvena, jāyantaṃ vātha kevalaṃ.
依据义趣之获得,或有生起,或仅独存。
§552
552.
五百五十二。
Rūpavivittamokāsaṃ, purakkhattena cīyati;
因色分别使隙,或由前进而长。
Abhāvā pana bhāvāya, pavattamiti santati.
无有则转为有,依续转变绵延。
§553
553.
五百五十三。
Evamākārabhedāpi, sabbākāravarākaro;
即使形状不同,仍皆为形状之类。
Jātirūpaṃ dvidhākāsi, jātirūpavirocano.
生类形态分为二,生类形态的显现也分二。
§554
554.
第五百五十四。
Jaratā kālaharaṇaṃ, rūpānaṃ pākalakkhaṇā;
老化是时间的消逝,是诸色法成熟之标志;
Navatāpāyanarasā, purāṇattanti gayhati.
新鲜者迟早必灭,衰败则趋向衰减。
§555
555.
第五百五十五。
Antimakkhaṇasampatti, paribhijjanalakkhaṇā;
临终之时,身心的状况特殊,带有亲近散尽之显相。
Aniccatā haraṇarasā, khayabhāvena gayhati.
无常性具有摄取与消失的特质,因灭尽本质而逐渐消减。
§556
556.
五百五十六。
Iti lakkhaṇarūpaṃ tu, tividhaṃ bhinnakālikaṃ;
如是,这种特征形态有三种不同时间现象;
Sabhāvarūpadhammesu, taṃtaṃkālopalakkhitaṃ.
在诸会合相属的法中,其分别被称为「断时相」。
§557
557.
五百五十七。
Yena lakkhīyati rūpaṃ, bhinnākāraṃ khaṇe khaṇe;
因而所标示的色法,乃是每一刹那变化不同形态;
Vipassanānayatthāya, tamiccāha tathāgato.
正如所说,如来为深入观照的目的而宣说。
§558
558.
第五百五十八。
Iccevaṃ saparicchedā, savikārā salakkhaṇā;
本经文如是,以完整且具变化的显著特征表述;
Akicchā paṭivedhāya, dayāpannena tādinā.
非强迫对断除之法的见解,而是由慈悲而柔和地示现。
§559
559.
第五百五十九。
Rūpadhammā sabhāvena, vijjamānāti bhāsitā;
色法以其集会般的特性而被显现,如经中所述;
Ajjhattikādibhedena, bahudhā bhijjare kathaṃ;
内外分别,有多种病苦,如何说?
§560
560.
Dvārabhūtā pavattenti, cittamattāti kappitaṃ;
像门扉那样开启流转,心念所及而称之为依止;
Rūpamajjhattikaṃ tasmā, pasādā bāhiraṃparaṃ.
色受于中心,由于清净而向外边显现。
§561
561.
Vaṇṇo gandho rasojā ca, bhūtarūpañca bhāsitaṃ;
色相、香气、味道与触觉,称为物质形态的表现;
Avinibbhogarūpaṃ tu, vinibbhogaṃ panetaraṃ.
无受用的形相,而是有受用的。
§562
562.
五百六十二。
Sattaviññāṇadhātūnaṃ, nissayattā yathārahaṃ;
七种识根源,从其所依正如实知;
Pasādā hadayañceva, vatthunā vatthu desitaṃ.
安稳及心所,亦被分别为因缘所说。
§563
563.
五百六十三。
Pañcaviññāṇupādinna-liṅgādi ca pavattito;
随五识所依及其标记等而起;
Pasādā jīvitaṃ bhāvā, cendriyaṃ nendriyaṃparaṃ.
意乐乃生命之所成,有根之处分与非根之处分。
§564
564.
五百六十四。
Pañcaviññāṇakammānaṃ, pavattimukhabhāvato;
五种识法的作用,因其生起之本性;
Dvāraṃ pasādaviññatti-paramadvāramīritaṃ.
其门路即是意乐识解之最高入口。
§565
565.
五百六十五。
Paṭihaññantaññamaññaṃ, pasādavisayā pana;
互相对治彼此,唯以意乐所缘为依。
Tasmā sappaṭighaṃ nāma, rūpamappaṭighaṃparaṃ.
故曰有对之色,其余则为无对之色。
§566
566.
第五百六十六节。
Dvārālambaṇabhāvena , sabhāveneva pākaṭā;
作为门扇附着的结构,自然也明显地属于整个厅堂之中;
Te evoḷārikaṃ tasmā, sesaṃ sukhumamīritaṃ.
因此它是这样由木板组成,其余部分则是细致光滑的涂层。
§567
567.
第五百六十七节。
Oḷārikasabhāvena, pariggahasukhā tahiṃ;
它像由木板组成的厅堂一样,便于把持且舒适;
Te eva santikerūpaṃ, dūrerūpaṃ panetaraṃ.
彼等是近处形象,也是远处形象。
§568
568.
五百六十八。
Taṇhādiṭṭhīhupetena, kammunādinnabhāvato;
由渴爱见所染,因业不净之有;
Kammajātamupādinnaṃ, anupādinnakaṃparaṃ.
有业而生者乃所依,有非所依者则别。
§569
569.
五百六十九。
Cakkhunā dissamānattā, sanidassananāmakaṃ;
以眼所见称为显现。
Rūpameva tato sesa-manidassanamabravuṃ.
色即是余余相,谓之余余相。
§570
570.
五百七十。
Sanidassanarūpañca, rūpaṃ sappaṭighaṃ tathā;
显相之色,色亦为实相;
Anidassanamaññaṃ tu, thūlaṃ sappaṭighaṃ mataṃ.
非显相者,谓之粗重实相。
§571
571.
五百七十一。
Anidassanarūpañca, sesaṃ appaṭighaṃ tathā;
非显相之色,其余亦为微细实相。
Rūpaṃ tividhamiccevaṃ, vibhajanti vicakkhaṇā.
色分别为三种,如此巧慧者加以区分。
§572
572.
五百七十二。
Appattagocaraggāhirūpaṃ cakkhādikaṃ dvayaṃ;
未得入境的二种色根,即眼等二根;
Sampattaggāhi ghānādi-ttayamaggāhikaṃ rūpaṃ.
已得入境的三种色根,即鼻等三根所接触的色。
§573
573.
五百七十三。
Diṭṭhaṃ rūpaṃ sutaṃ saddo, mutaṃ gandhādikattayaṃ;
见闻色声已闻,闻声已闻香及诸色等;
Viññāṇeneva ñeyyattā, viññātamaparaṃ bhave.
唯有依靠识知而获知,识知之外则生馀别相。
§574
574.
Hadayaṃ vatthumevettha, dvāraṃ viññattikadvayaṃ;
心脏为物质基础,此处为门,识与识二重门;
Pasādā vatthu ca dvāraṃ, aññaṃ tubhayavajjitaṃ.
意识为基础与门,如此二种互不相违。
§575
575.
Bheditvā rūpamiccevaṃ, tasseva puna paṇḍito;
如是分析色法之后,智者又复如是辨识;
Samuṭṭhānajanakehi, vibhāveyya yathārahaṃ.
应当分别观察起因之故,依合理法理加以分辨。
§576
576.
五百七十六。
Kusalākusalaṃ kamma-matītaṃ kāmikaṃ tathā;
善与不善之业,超越业力、欲乐之境界,
Rūpāvacaramiccevaṃ, pañcavīsatidhā ṭhitaṃ.
犹如现前色相,依五种共相而立。
§577
577.
五百七十七。
Paṭisandhimupādāya, sañjaneti khaṇe khaṇe;
因缘和合之故,时刻不断地生起。
Kāmarūpesu rūpāni, kammajāni yathārahaṃ.
欲界色中所现之色,皆由业所生,实则如是。
§578
578.
五百七十八。
Jāyantaṃ pañcaviññāṇa-pākāruppavivajjitaṃ;
五种意识之成熟现起者,生而不杂质。
Bhavaṅgādimupādāya, samuppādeti mānasaṃ.
承续生有根本等而产生心。
§579
579.
五百七十九。
Sītuṇhotusamaññātā,
寒暑及其等类,皆于此见。
Tejodhātu ṭhitikkhaṇe;
光明法界之中瞬间现起;
Tathevajjhohaṭāhāro,
此即如实表示出彼法界慧;
Kāme kāyappatiṭṭhito.
欲乐依赖身根而立。
§580
580.
五百八十。
Ajjhattaṃ pana cattāro, bāhiro tupalabbhati;
内在则有四种,外在则少见;
Sabbe kāmabhave rūpe, āhāro na samīrito.
一切欲界具有色,相续食法未得圆满。
§581
581.
第五百八十一条。
Pavatte honti cattāro, kammamevopapattiyaṃ;
业有四种起因:
Jīvamānassa sabbepi, matassotu siyā na vā.
活着者一切的业果,是否必然属于自己呢?
§582
582.
第五百八十二条。
Kammaṃ cittotumāhāra-miccevaṃ pana paṇḍitā;
业不依赖于心意承受而误,智者却明示;
Rūpānaṃ janakattena, paccayāti pakāsayuṃ.
色法之生起,因缘所生,因而宣说。
§583
583.
Hadayindriyarūpāni, kammajāneva cittajaṃ;
心识之根如心脏等形,皆由业而生,俱属心所生者。
Viññattidvayamīrenti, saddo cittotujo mato.
有二种识分别明显者,声为心生,心为心生所依。
§584
584.
Cittotukabaḷīkāra-sambhūtā lahutādayo;
由心之根本为强健者,生轻薄等差别性质,
Kammacittotukāhāra-jāni sesāni dīpaye.
由业心之根本食故,余种依此光明燃发。
§585
585.
Jāyamānādirūpānaṃ, sabhāvattā hi kevalaṃ;
生起之类的色相,实质上是唯一真实的;
Lakkhaṇāni na jāyanti, kehicīti pakāsitaṃ.
但这些相状并非由生起而生,如此义理已明示。
§586
586.
Yadijātādayo tesa-mavassaṃ taṃsabhāvatā;
由生及诸起等,依其本质如是;
Tesañca lakkhaṇānanti, anavatthā bhavissati.
这些相状乃依其本质,决不会颠倒错乱。
§587
587.
五百八十七。
Aṭṭhārasa pannarasa, terasa dvādasāti ca;
十八、十五、十三、十二等数;
Kammacittotukāhāra-jāni honti yathākkamaṃ.
业念、心和饮食等各自依其本类而有分别。
§588
588.
五百八十八。
Kalāpāni yathāyogaṃ, tāni saṅgayha paṇḍitā;
正如贤者依次序将各个群集聚合,
Nava cha caturo dveti, ekavīsati bhāvayuṃ.
九、四、二、二十及一共二十一种状态成就。
§589
589.
Jīvitañcāvinibbhoga-rūpañca , sahavuttito;
生灭及无常之相,乃其共相;
Saṅgayha cakkhudasakaṃ, cakkhumādāya bhāsitaṃ.
聚合于眼识境界,依于眼识而说。
§590
590.
Tathā sotañca ghānañca, jivhaṃ kāyaṃ yathākkamaṃ;
亦如耳与声响,舌与身体等顺其职能;
Itthibhāvañca pumbhāvaṃ, vatthumādāya dīpaye.
此性与他性,取境光明以显照。
§591
591.
Avinibbhogarūpena, jīvitanavakaṃ bhave;
所谓无所有取相者,是指生死轮回中无有固定所有的生命体;
Iccevaṃ kammajā nāma, kalāpā navadhā ṭhitā.
所谓业,正是由此而生,由集聚而成,具九种分类。
§592
592.
Avinibbhogarūpañca, suddhaṭṭhakamudīritaṃ;
所谓无所有取相者,又称为清净不动摇者;
Kāyaviññattiyā saddhiṃ, navakanti pavuccati.
此与身心的感受、知觉等五蕴合和,称为九种新生。
§593
593.
Vacīviññattisaddehi, dasakaṃ bhāsitaṃ tathā;
由语音知觉的音节所构成的说法,有十音节如此说。
Lahutādekādasakaṃ, lahutādīhi tīhipi.
轻重音节合为十一音节,轻音节等有三音节。
§594
594.
Kāyaviññattilahutā-dīhi dvādasakaṃ mataṃ;
身体知觉的轻重音节等合为十二音节,如是认为;
Vacīviññattilahutā-dīhi terasakaṃ tathā.
语音知觉的轻重音节等合为十三音节,如此。
§595
595.
Gahetvākārabhedañca, taṃtaṃkālopalakkhitaṃ;
分别了(事物)造形与差异,此即所谓参差不齐随类标记;
Iti cittasamuṭṭhānā, cha kalāpāti bhāsitā.
由此心意的发起,谓之六个集聚。
§596
596.
Suddhaṭṭhakaṃ tu paṭhamaṃ, saddena navakaṃ mataṃ;
纯净的七件为第一,九件以声音为说法;
Lahutādekādasakaṃ, lahutādisamāyutaṃ.
轻巧的一百一十一件,与轻巧等量。
§597
597.
Saddena lahutādīhi, tathā dvādasakaṃ bhave;
由声调、轻重等起因,同样有十二种形式出现;
Kalāpā utusambhūtā, catuddhevaṃ pakāsitā.
这些形式如同由聚合体生成的,就像四句中所揭示的那样。
§598
598.
Suddhaṭṭhakañca lahutā-dekādasakamiccapi;
清净笔画及轻重共有十一级,同样适用;
Kalāpāhārasambhūtā, duvidhāva vibhāvitā.
这些聚合体是音调与音节结合而成,现分为两种分别解说。
§599
599.
Kalāpānaṃ pariccheda-lakkhaṇattā vicakkhaṇā;
聚集以分割特征为鉴别而敏慧;
Na kalāpaṅgamiccāhu, ākāsaṃ lakkhaṇāni ca.
谓非由聚集而成,包括空性之相。
§600
600.
Iccevaṃ catusambhūtā, kalāpā ekavīsati;
如此四因和合,聚集共二十一;
Sabbe labbhanti ajjhattaṃ, bāhirotusamuṭṭhitā.
皆得内在与外在之境起。
§601
601.
六百零一。
Aṭṭhakaṃ saddanavaka-miti dvedhāva bhāsitā;
「八」这个声音分别有两种说法;
Matakāyepi te eva, siyumiccāhu paṇḍitā.
即使是记忆体,这两种说法也同样存在,贤者称之为不同的发音。
§602
602.
六百零二。
Kāme sabbepi labbhanti, sabhāvānaṃ yathārahaṃ;
一切欲望都能获得,正如诸法的本性所然;
Sampuṇṇāyatanānaṃ tu, pavatte catusambhavā.
但诸方所圆满,唯有四种具足而生起。
§603
603.
Dasakāneva sabbāni, kammajāneva jātiyaṃ;
仅十种皆为一切,由业而生的生起;
Cakkhusotaghānabhāva-dasakāni na vā siyuṃ.
眼耳等众多之性,十法中并不具足。
§604
604.
Vatthukāyadasakāni, sabhāvadasakāni vā;
众法之十依体,或亦为十自性;
Gabbhaseyyakasattānaṃ, tato sesāni sambhavā.
在胎及熟睡之众生,余余诸法由此生。
§605
605.
Kammaṃ rūpaṃ janetevaṃ,
业因生起色法,
Mānasaṃ sandhito paraṃ;
心意相续于彼;
Tejodhātu ṭhitippattā,
此光明元素成住,
Āhārajjhohaṭo tathā.
食物亦复如是。
§606
606.
Iccevaṃ catusambhūtā, rūpasantati kāminaṃ;
正如此,色诸流转,为欲者所缠绕;
Dīpajālāva sambandhā, yāvajīvaṃ pavattati.
如灯火及火炬之缘起,生生世世不断运行。
§607
607.
第六百零七经。
Āyuno vātha kammassa, khayenobhinnameva vā;
寿命无论因业之消灭而终,
Aññena vā marantāna-mupacchedakakammunā.
或由他因死亡,断绝此生之业,
§608
608.
第六百零八经。
Sattarasacittakkhaṇamāyu rūpānamīritaṃ;
『七十七个心念刹那』是诸色无常之相;
Sattarasamacittassa, cuticittoparī tato.
属于同一心念刹那者,乃紧随末那心念之后。
§609
609.
第六百零九节。
Ṭhitikālamupādāya, kammajaṃ na paraṃ bhave;
立于时机而起,不生他世之业;
Tato bhijjatupādinnaṃ, cittajāhārajaṃ tato.
由此滋生执着,随之产生心所苦恼。
§610
610.
第六百一十节。
Iccevaṃ matasattānaṃ, punadeva bhavantare;
这正是对自身所执之见;同样地,也适用于他方众生,
Paṭisandhimupādāya, tathā rūpaṃ pavattati.
因缘相续而起,如此形色随之流转不息。
§611
611.
六百一十一。
Ghānajivhākāyabhāvadasakāhārajaṃ pana;
若以如暗尘聚合之身、舌及感受等为因生成现象,
Rūpaṃ rūpabhave natthi, paṭisandhipavattiyaṃ.
则在形色的生起中并无此类存在可续接,
§612
612.
六百一十二。
Tattha gandharasojā ca, na labbhantīti kecana;
此处甘陀罗族之女,未得彼果,谓某些不成;
Kalāpā ca gaṇetabbā, tatthetaṃ rūpavajjitā.
形相缺失者,亦当划分,专于此处之色界。
§613
613.
六百一十三。
Ṭhitikkhaṇañca cittassa, te eva paṭisedhayuṃ;
心之止住时刻,于此当予以阻止;
Cittabhaṅgakkhaṇe rūpa-samuppattiñca vārayuṃ.
心变时,亦当断止色相的生起。
§614
614.
六百一十四。
Cakkhusotavatthusaddacittajampi asaññisu;
眼、耳、鼻、舌、身、意等根,非实有之物尚且难以分别认知,
Arūpe pana rūpāni, sabbathāpi na labbhare.
何况无色界的诸色法,在任何处所皆不可得也。
§615
615.
Itthaṃ panettha vimalena vibhāvanatthaṃ,
由是缘故,对清净之法的明了分析,
Dhammaṃ sudhammamupagamma surādhivāsaṃ;
依正法而到达,犹如非酒类者住于酿酒之所;
Rūpaṃ arūpasavibhāgasalakkhaṇaṃ taṃ,
此处所说色法,具有色法与无色法分别的特征,
Vuttaṃ pavuttamabhidhammanaye mayāpi.
此处所说者,亦为我亲自所述已宣说者。
§616
616.
第六百一十六。
Rūpavibhāgamimaṃ suvibhattaṃ, rūpayato pana cetasi niccaṃ;
对色的分别,如此详明划分。然色恒常在心中,
Rūpasamiddhajineritadhamme, rūpavatī abhivaḍḍhati paññā.
色为引发智慧之事物,此具色者,智慧便随之增长。
Iti nāmarūpaparicchede rūpavibhāgo nāma · 如是名色品中色之分别
Chaṭṭho paricchedo. · 第六品。