4. Catuttho paricchedo
4. Catuttho paricchedo四、第四章
Pakiṇṇakavibhāgo杂项分别
§211
211.
二百一十一。
Ito paraṃ kiccato ca, dvārālambaṇavatthuto;
此后虽有余事,犹如依门而立之物;
Bhūmipuggalato ṭhānā, janakā ca yathārahaṃ.
亦如立于地上的人,及以其父母,合宜相称。
§212
212.
二百一十二。
Saṅgaho ca pavatti ca, paṭisandhipavattisu;
集结与现行,于回汇发起之处;
Cittuppādavaseneva, saṃkhipitvāna niyyate.
如同心之生起,集中并然後发出。
§213
213.
二百一十三。
Rūpārūpamahāpākā, mupekkhātīraṇadvayaṃ;
色与无色之大消长,安然等过二障;
Cutisandhibhavaṅgāni, cittānekūnavīsati.
断缔而起诸法,会集众多心法数二十。
§214
214.
二百一十四。
Āvajjanaṃ tu yugaḷaṃ, dassanaṃ savanaṃ tathā;
两者并立为蔽障,视闻亦然相随;
Ghāyanaṃ sāyanañceva, phusanaṃ sampaṭicchanaṃ.
闻所闻嗅与尝,触及意觸共相合。
§215
215.
Tīṇi tīraṇacittāni, ekaṃ voṭṭhabbanaṃ mataṃ;
三种断除心态,一种应当重观者所见;
Pañcadvāre manodvāre, tadāvajjananāmakaṃ.
五门心门,即为此无染称。
§216
216.
Pañcapaññāsa javanakiccānīti viniddise;
五十五种作业辨析;
Kriyā cāvajjanaṃ hitvā, kusalākusalapphalaṃ.
行即无染,利益善恶果报。
§217
217.
二百一十七。
Tadālambaṇacittāni, bhavantekādaseva hi;
此时所依的心,确实只有十一种;
Mahāvipākacittāni, aṭṭha santīraṇattayaṃ.
称为大果报心的,有八以及三种超越。
§218
218.
二百一十八。
Pañcakiccanti bhāsanti, upekkhātīraṇadvayaṃ;
谓五行者,是指超越不分别的两种心;
Catukiccā mahāpākā, tikakiccā mahaggatā.
四行是大果报,三行是最大果位。
§219
219.
二百一十九。
Dukiccamiti voṭṭhabbaṃ, sukhatīraṇamīritaṃ;
苦者,应当如实陈说,为苦难之渡,确实无误;
Pañcaviññāṇajavanamanodhātuttikaṃ pana.
是因五识流转而生之烦恼现象。
§220
220.
二百二十。
Ekakiccāti bhāsanti, aṭṭhasaṭṭhi vibhāvino;
说为一事,能分八十六相;
Iccevaṃ kiccabhedena, cittuppādā vavatthitā.
即以此种种业别,心之生起得以成立。
§221
221.
Cakkhusotaghānajivhā-kāyadhātu yathākkamaṃ;
眼、耳、鼻、舌、身、界按其本性而成;
Pañcadvārā bhavaṅgaṃ tu, manodvāraṃ pavuccati.
五门却依生命流而起,心门则称为内门。
§222
222.
Ghānādayo tayo rūpe, pañca cakkhādayo tathā;
由形相起的有三种,眼等五根亦然;
Arūpe natthubhayattha, tadālambaṇamānasaṃ.
无形非二,有无依止之心理境界。
§223
223.
二百二十三。
Cha dvārā vīthicittāni, satta kāmīsu rūpisu;
有六道心路,即六种心门,俱属七种对欲心之中,形相具足;
Dvārattayaṃ cha cittāni, manodvāramarūpisu.
此六心门对应六道,即非形相界的心门。
§224
224.
二百二十四。
Paṭisandhādibhūtā hi, avasāne cutiṭṭhitā;
这些心门是依他续而生,终究具必然断灭之性;
Majjhe bhavaṅgaṃ chetvāna, paccekaṃ vīthi jāyati.
在其中断除生活脉动之后,独自生成各自心路。
§225
225.
Rūpādārammaṇe cakkhu-pasādādimhi ghaṭṭite;
色法所依,如眼根及色境等,皆由此覆蔽遮蔽;
Āvajjanādayo honti, bhavaṅgadvicalā paraṃ.
诸根及心之作用失调不安,生死流转因此动摇。
§226
226.
Pariṇāme bhavaṅgassa, ālambe gahaṇārahe;
因生死流转改变,妄念所依难以把握;
Tathā vīthi manodvāre, yathāsambhavato bhave.
如心路之门,随顺业力所起,如法而变动。
§227
227.
二百二十七。
Āvajjā pañcaviññāṇaṃ, sampaṭicchanatīraṇaṃ;
无明堕落于五种识中,渡过轮回之彼岸;
Voṭṭhabbakāmajavanaṃ, tadālambaṇamānasaṃ.
堕入欲掌逐境中,心缘着其所依。
§228
228.
二百二十八。
Sattevaṃ vīthicittāni, cittuppādā catuddasa;
如是心广分布,心生有十四种;
Catupaññāsa vitthārā, pañcadvāre yathārahaṃ.
四十五种宽展,五门中各相应。
§229
229.
Uppādaṭṭhitibhaṅgānaṃ, vasā cittakkhaṇaṃ tayaṃ;
『起现、立住、破坏』三者,乃于心念瞬间所在。
Rūpānaṃ ṭhiti ekūna-paññāsañca duke dukaṃ.
色法之存在,数为五十一至五十二。
§230
230.
Parittetiparitte ca, mahantetimahantake;
小量与大量两类,广大与极广大者;
Voṭṭhabbamoghajavanaṃ, tadālambanti taṃ kamā.
无明愚动之根基,此为诸欲所依托。
§231
231.
Āvajjanañca javanaṃ, manodvāre tu gocare;
接触作用及其迅速流转,发生于心门所现之境;
Vibhūte tu tadālambaṃ, vitthārā sattasaṭṭhi te.
界限当以此为依托,并有细分六十七种。
§232
232.
Kāme javanasattāla-mbaṇānaṃ niyame sati;
欲乐的迅速流转共有六十七种,若能持守规定;
Vibhūtetimahante ca, tadālambaṇamīritaṃ.
此界限甚大,以此为依止而得周遍。
§233
233.
Pañcadvāre manodhātu, paccekamhi yathākkamaṃ;
心根有五门,如同各自独立般分明;
Pañcaviññāṇayugaḷaṃ, paccekaṃ tu pakāsitaṃ.
五种识相连而成一组,却又各自明现。
§234
234.
Manodvāre tu javanaṃ, mahaggatamanuttaraṃ;
心门内部的激动,乃至无上的大激荡;
Sukhatīraṇavoṭṭhabbaṃ, parittajavanaṃ chasu.
幸福的渡河,可翻起波浪;这是护持心门的六种激荡。
§235
235.
Mahāvipākacittāni , upekkhātīraṇadvayaṃ;
业果之心众多,在于平等忍的彼岸;
Chasu dvāresu jāyanti, vīthimuttāni cekadā.
生起于六门之中,时而自在解脱于路途。
§236
236.
Sattati vīthicittāni, vipākā tu mahaggatā;
七十是路途之心,业果则极为广大;
Nava vīthivimuttā ca, duvidhāpi dasīritā.
九是离路之心,亦分二种,总共为十。
§237
237.
Iccevaṃ dvārabhedena, vibhāvetvā tato paraṃ;
正如此前,通过门之分别加以辩析,继而次第展开;
Ñeyyā gocarabhedena, cittuppādā yathārahaṃ.
又依应舍观之境界分别,心之生起亦得正当顺随。
§238
238.
Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbā pañca gocarā;
色声香味触皆五境所及;
Sesañca rūpapaññattināmañca dhammagocaraṃ.
余者乃由色法之所分别,亦名诸法所摄境界。
§239
239.
二百三十九。
Pañcadvāre vattamānaṃ, pañcālambaṃ yathākkamaṃ;
于五门所行,依五种所应依止,
Chālambaṇaṃ manodvāre, atītānāgatampi ca.
心门的依止,亦包括过去与未来。
§240
240.
二百四十。
Paññattātītavattantaṃ , chadvāraggahitaṃ pana;
虽过了所定之处,然因五门紧覆,
Chaḷārammaṇasaṅkhātaṃ, yebhuyyena bhavantare.
所谓六境所现之境界,乃彼各各随顺。
§241
241.
二百四十一。
Nimittagatikammānaṃ, kammamevātha gocaraṃ;
缘相起业,业所依止即为此境界;
Paṭisandhibhavaṅgānaṃ, cutiyāva yathārahaṃ.
依缘得生之事,如同断灭般真实存在。
§242
242.
二百四十二。
Pañcālambe manodhātu, paccekamhi yathākkamaṃ;
五根五心,依各别所行的道理显现;
Pañcaviññāṇayugaḷaṃ, paccekaṃ tu pakāsitaṃ.
五种识成对,分别独立而彰显表现。
§243
243.
二百四十三。
Kāmapākāni sesāni, hasanañca parittake;
欲果已尽余果,消减且减少;
Ñāṇahīnānipuññāni, javanāni animmale.
无慧无福者之生,无瑕疵之生命。
§244
244.
二百四十四。
Tihetukāmapuññāni, puññābhiññā ca lokiyā;
三因成就欲福,及世间福之通达;
Sabbālambe pavattanti, aggamaggaphalaṃ vinā.
皆由坚固根基而起,除却正道果实无其它。
§245
245.
二百四十五。
Kriyābhiññā ca voṭṭhabbaṃ, kriyā kāme tihetukā;
应得成就行法通达,此行法有三因——欲作缘、行作缘、三种因缘。
Sabbālambe pavattanti, nibbāne nimmalā siyuṃ.
诸根俱动,生灭流转,宁静于涅槃,安稳无为。
§246
246.
二百四十六。
Dutiyañca catutthañca, āruppesu mahaggate;
第二与第四,要在无色定中成就;
Mahaggataññe vohāre, ayamālambaṇe nayo.
于无色定中安住,这正是此依止之引领。
§247
247.
二百四十七。
Cakkhusotaghānajivhā-kāyahadayavatthunā;
以眼、耳、鼻、舌、身、心六入为本质。
Kāmaloke chavatthūni, nissitā satta dhātuyo.
这是欲界中所有有情的七种根本元素。
§248
248.
二百四十八。
Pañcaviññāṇadhātū ca, tāsaṃ pubbāparattayaṃ;
又有五识根本,这五者有前后之别;
Manodhātu tato sesā, manoviññāṇadhātu ca.
继之而是心根本与心识根本。
§249
249.
Catasso dhātuyo rūpe, tīṇi vatthūni nissitā;
色法由四界构成,三种根本缘起依止于此;
Arūpe tu anissāya, dhātvekāva pavattati.
无色法则无所依止,仅于单一界中运转。
§250
250.
Pañcappasāde nissāya, paccekaṃ tu yathākkamaṃ;
依于五种根本元素,各自随其本性而成;
Pañcaviññāṇayugaḷaṃ, bhavatīti pakāsitaṃ.
五种识心并重存在,故显明其为五识之组。
§251
251.
二百五十一。
Kāmapākāni sesāni, maggāvajjanamādito;
是欲行已尽的余作,是以此道起始。
Hasanaṃ paṭighārūpā-vacaraṃ vatthunissitaṃ.
是带有笑颜的反应性言语,依附于资具。
§252
252.
二百五十二。
Dvecattālīsa nissāya, anissāya ca jāyare;
基于四十二支依托和非依托而生起;
Anissāya vipākāni, āruppeti samīritaṃ.
非依托的果报,会使清净悲哀升起。
§253
253.
二百五十三。
Iccevaṃ vatthubhedena, cittuppādā pakāsitā;
以此种种法的分别,心的生起得以显现;
Tato paraṃ vibhāveyya, bhūmibhedena paṇḍito.
接着贤者应依诸地的差别予以分别。
§254
254.
二百五十四。
Niraye petaloke ca, tiracchānāsure tathā;
地狱、饿鬼、畜生三界,及长颈鬼与阿修罗界;
Pāpakammopapajjanti, pāpapākāya sandhiyā.
恶业发起,令恶果相续不断。
§255
255.
二百五十五。
Bhūmissitesu devesu, manussesupi hīnakā;
在地狱众魔天及人间诸较下品众生,
Ahetukāya jāyanti, puññapākāya sandhiyā.
因无因缘故而生,依善业成熟而产生。
§256
256.
二百五十六。
Cātumahārājikā ca, tāvatiṃsā ca yāmakā;
【四大王天】及【忉利天】夜叉,
Tusitā ceva nimmānaratino vasavattino.
【兜率天】及修罗王天皆在其中。
§257
257.
二百五十七。
Iccevaṃ chasu devesu, manussesu ca jāyare;
诸天与人世中生者,即如是。
Mahāvipākasandhīhi, kāmapuññakatā janā.
由于大果报的汇合,众生具足欲乐善业。
§258
258.
二百五十八。
Brahmānaṃ pārisajjā ca, tathā brahmapurohitā;
婆罗门之群及婆罗门祭司,
Mahābrahmā ca jāyanti, paṭhamajjhānasandhiyā.
大梵天亦因初禅的汇合而生。
§259
259.
二百五十九。
Parittā appamāṇābhā, jāyantābhassarā tathā;
少光天与无量光天,以及光音天,如是次第生起;
Dutiyajjhānapākāya, tatiyāya ca sandhiyā.
此乃由第二禅那之果报,以及与第三禅那之连接而说。
§260
260.
二百六十。
Parittasubhappamāṇasubhā ca subhakiṇhakā;
少净天、无量净天,以及遍净天;
Catutthāya tu jāyanti, tatiyajjhānabhūmikā.
然此等生于第四禅那,乃属第三禅那之地。
§261
261.
Vehapphalā asaññī ca, suddhāvāsāti sattasu;
有生如实果与无生如实果,称为纯净住处的七种;
Pañcamāya ca jāyanti, asaññīcittavajjitā.
又生于第五,是无生心、无过失者所生。
§262
262.
Avihā ca atappā ca, sudassā ca sudassino;
无嗔恚与无懈怠,亦为明净之者;
Akaniṭṭhāti pañcete, suddhāvāsā pakāsitā.
五者中无下劣者,纯净住处已显现。
§263
263.
二百六十三。
Ākāsānañcāyatanapākādīhi yathākkamaṃ;
如同天空界等处所的自然现象,照其本来法。
Ākāsānañcāyatanabhūmikādīsu jāyare.
在天空界及其地等处所中,因缘而生。
§264
264.
二百六十四。
Cutisandhibhavaṅgānaṃ , vasā pākā mahaggatā;
断尽与相续之类,乃是极大热聚之诸能住处;
Kāme sahetukā pākā, tadālambaṇatopi ca.
乃所缘著之缘起所成之热。
§265
265.
二百六十五。
Yathāvuttaniyāmena, bhūmīsvekāva jāyare;
如所当行的规律,正如大地孕育独自一物;
Cittuppādesu sabbattha, na tvevāsaññino matā.
于心起处常为如是,然非断灭无因的看法。
§266
266.
二百六十六。
Ghānajivhākāyadhātu-nissitaṃ mānasaṃ tathā;
心依附于尘垢、舌身、界所,亦复如是;
Paṭighadvayamiccevamaṭṭha honteva kāmisu.
如同缓解冲突的毒箭,理应在欲境中断除。
§267
267.
二百六十七。
Cakkhusotañca viññāṇaṃ, manodhātu ca tīraṇaṃ;
眼根即视受识,心根则为界限;
Kāmarūpesu jāyanti, yathāsambhavato dasa.
在欲色境中生起,如实有十种。
§268
268.
二百六十八。
Voṭṭhabbakāmapuññāni, vippayuttāni diṭṭhiyā;
应被弃的欲爱善业,因见断离者;
Uddhaccasahitañceti, sabbatthetāni cuddasa.
并带躁动心因,共有十七种。
§269
269.
Kaṅkhitaṃ diṭṭhiyuttāni, suddhāvāsavivajjite;
怀疑相连的见解,断除染污者;
Sitañca rūpajavana-māruppāpāyavajjite.
并断除寒冷及形色的恶行。
§270
270.
Kāmakriyā sahetū ca, uddhaṃ lokuttarattayaṃ;
感官之行为亦是因缘,向上及出世间境界;
Catutthāruppajavanaṃ, sabbatthāpāyavajjite.
第四禅生起,普遍断除恶行。
§271
271.
Sesamāruppajavanaṃ, hitvāpāyaṃ yathākkamaṃ;
若依照应当的法度,放弃悉皆生起之事相;
Uddhamāruppabhūmiñca, jāyatīti vibhāvaye.
当分别其上生之地,而生起。
§272
272.
Sotāpattiphalādīni, cattārānuttarāni tu;
由初果士道果等四无上果,
Suddhāvāsamapāyañca, hitvā sabbattha jāyare.
及清净所住之处,放弃而普遍生起。
§273
273.
二百七十三。
Suddhāvāsamapāyañca, hitvārūpañca sabbathā;
常当熄灭污秽、断除形相色法;
Paṭhamānuttaro maggo, sesaṭṭhānesu jāyati.
第一无上之道,于余位皆生起。
§274
274.
二百七十四。
Sattatiṃsa apāyesu, kāmesīti pakāsitā;
于三十七漏尽中,明示为欲;
Pañcapaññāsa suddhesu, rūpesvekūnasattati.
于五十五净处中,七十皆是色法。
§275
275.
二百七十五。
Chacattālīsa āruppe, uppajjanti yathārahaṃ;
四十三种无相依止,如实而生;
Iccevaṃ bhūmibhedena, cittuppādā pakāsitā.
正因如此,于此种种土地分别,显现心的产生。
§276
276.
二百七十六。
Tihetusatte sabbāni, dvihetukāhetuke pana;
一百三十七全体皆三因,有二因有三因之间,
Parittāni vivajjetvā, ñāṇapākakriyājave.
分别割断,依智慧成熟之行动迅速完成。
§277
277.
二百七十七。
Puthujjanānaṃ sambhonti, diṭṭhiyuttañca kaṅkhitaṃ;
凡夫心生起时,见解连带疑惑一并生起;
Sotāpannāditiṇṇampi, phalaṃ hoti yathāsakaṃ.
而初入流果已证者,其果报如法而现。
§278
278.
二百七十八。
Vītarāgassa javanaṃ, kriyā cantimanuttaraṃ;
无贪者行进迅速,行为甚为高上无过;
Puthujjanāditiṇṇampi, paṭighaṃ samudīritaṃ.
即便是凡夫虽证已果,其心却起瞋恨波动。
§279
279.
二百七十九。
Javā puthujjanādīnaṃ, catunnaṃ sesa sāsavā;
对于寻常世俗人等,四种余渣烦恼;
Sāsavāvajjapākāni, pañcannamapi dīpaye.
乃至五种余渣之恶,如河灯般点燃绽放。
§280
280.
二百八十。
Puthujjanesu tesaṭṭhi, sotāpannādikadvaye;
于寻常众生中,入流者及更高二果修行者,
Ekūnasaṭṭhi cittāni, anāgāmikapuggale.
有五十九种心态;而于不还果圣者,则是六十种心态。
§281
281.
二百八十一。
Sattapaññāsa jāyanti, tepaññāsa anāsave;
七种智趣生出,这七种智趣超越烦恼;
Maggaṭṭhesu sako maggo, puggalesu ayaṃ nayo.
在道的次第中,真正的道相应于此,人各得宜。
§282
282.
二百八十二。
Tihetukāmacutiyā, sabbāpi paṭisandhiyo;
因三种缘起而断欲,诸有皆为接续;
Dvihetāhetucutiyā, kāmāvacarasandhiyo.
依据二因缘断欲,欲界之乐由此接续。
§283
283.
二百八十三。
Rūpāvacaracutiyā, sahetupaṭisandhiyo;
「色」的断尽,为断尽缘起;「受」亦同时断尽;
Āruppāruppacutiyā, heṭṭhimāruppavajjitā.
「无色」在断尽中不生起,因而无断尽;
§284
284.
二百八十四。
Paṭisandhi tathā kāme, tihetupaṭisandhiyo;
缘起亦如是,三界缘起;
Bhavantīti ca medhāvī, cutisandhinayaṃ naye.
智者名之为断尽缘起。
§285
285.
二百八十五。
Cutiyānantaraṃ hoti, paṭisandhi tato paraṃ;
在此之后随即发生续接,继而生起彼此相续的现象;
Bhavaṅgaṃ taṃ pana chetvā, hoti āvajjanaṃ tato.
割断那“生起流(Bhavaṅga)”,从此发生兴趣或欲引。
§286
286.
二百八十六。
Aniṭṭhe pāpapākāva, cakkhuviññāṇakādayo;
在未成熟时,诸恶不善法,诸如眼识等也同此类;
Iṭṭhe tu puññapākāva, yathāsambhavato siyuṃ.
而在成熟时,诸善功德法依其应有之理,可得成立。
§287
287.
二百八十七。
Pubbe vuttanayeneva, vīthicittāni yojaye;
如先前所说,意念离散时便生起纷乱之境,
Pañcadvāre yathāyogaṃ, manodvāre ca paṇḍito.
正如贤者于五门处各依其所,亦依心门而作。
§288
288.
二百八十八。
Santīraṇatadālamba-miṭṭhālambe pavattati;
一切起承依靠者皆如虚妄见所生,
Sukhitaṃ iṭṭhamajjhatte, aniṭṭhe ca upekkhitaṃ.
当乐者当中以喜乐相待,不善时则以舍心安之。
§289
289.
二百八十九。
Sukhopetaṃ tadālambaṃ, upekkhākriyato paraṃ;
以安乐为依止,行为由轻安无著;
Na hoti domanassamhā, somanassaṃ tu sabbadā.
由此则无忧愁,唯常具足快乐。
§290
290.
二百九十。
Tathopekkhātadālambaṃ, sukhitakriyato paraṃ;
若以平等心为依止,行为由安乐而生;
Aññattha niyamo natthi, tadālambapavattiyā.
无他制约存在,仅此依止而运转。
§291
291.
二百九十一。
Somanassabhavaṅgassa, javane domanassite;
于欢喜生起时,若行急躁则生忧苦;
Tadālambe asambhonte, upekkhātīraṇaṃ bhave.
彼时倚靠之处不稳,处于超越无念境界的两岸。
§292
292.
二百九十二。
Parikammopacārānu-lomagotrabhuto paraṃ;
由调护诸行及迁流发源之毛脉而生彼岸;
Pañcamaṃ vā catutthaṃ vā, javanaṃ hoti appanā.
第五或第四念觉,安住此处时,则称为安止的行境。
§293
293.
二百九十三。
Catujhānaṃ sukhopetaṃ, ñāṇayuttānanantaraṃ;
四禅具足安乐,以智慧相续紧随其后;
Upekkhāñāṇayuttānaṃ, pañcamaṃ jāyate paraṃ.
与平等心和智慧相续的,随后生起第五禅。
§294
294.
二百九十四。
Puthujjanāna sekkhānaṃ, kāmapuññatihetuto;
外道众生的见闻,以贪欲之善业为因;
Tihetukāmakriyato, vītarāgānamappanā.
常从三因嗜欲之行,缺乏无贪者的解脱。
§295
295.
二百九十五。
Āvajjapañcaviññāṇa-sampaṭicchanatīraṇaṃ;
一切烦恼的断除,五识的熄灭,以及彼岸的超越;
Paṭisandhicuti sabbā, rūpārūpādikappanā.
诸再生灭皆断除,诸色无色等构想亦断。
§296
296.
二百九十六。
Nirodhā vuṭṭhahantassa, upariṭṭhaphalaṃ dvayaṃ;
灭谛乃生灭根本被破,滅后有双重究竟果;
Pañcābhiññā tathā maggā, ekacittakkhaṇā matā.
五种神通亦如是,正法之道一心瞬间而成。
§297
297.
二百九十七。
Dvikkhattuṃ hi nirodhassa, samāpattikkhaṇe pana;
若于灭入时,则双重断灭;
Catutthāruppajavanaṃ, tadālambañca sabbathā.
但第四禅起,则普遍依止。
§298
298.
二百九十八。
Dvikkhattuṃ vātha tikkhattuṃ, maggassānantaraṃ phalaṃ;
或双重,或三重,为道后果;
Bhavaṅgādi ca voṭṭhabbaṃ, javanādi sakiṃ pana.
当时诸有当被废止,唯动态等独依持之。
§299
299.
Tihetukāmajavanaṃ, appanāghaṭitaṃ pana;
三因欲界的内行迅疾,但未被遮碍;
Tikkhattuṃ vā catukkhattuṃ, manodvāre pavattati.
此内行由心门驱动,可以持续三时、四时。
§300
300.
Chadvāresu panaññattha, javanaṃ kāmadhātujaṃ;
然而,六门之中除了他门之外,迅疾是由欲界所生;
Pañca vāre cha vā satta, samuppajjati sambhavā.
五门、六门或七门,俱皆发生并现起。
§301
301.
Samāpattibhavaṅgesu, niyamo na samīrito;
于起现的蕴支中,法则不由记忆所成;
Vīthicittāvasāne tu, bhavaṅgaṃ cuti vā bhave.
而于意路终结时,蕴支便生灭。
§302
302.
Iccānantarabhedena, cittuppādaṭṭhitiṃ cutiṃ;
基于此种间隔差别,识的产生与止灭;
Ñatvā gaṇeyya saṅgayha, labbhamānavasā kathaṃ?
明了后计算集合,所得果报如何?
§303
303.
Pañcadvārāvajjanato, dasa cittāni dīpaye;
由五门污染引起,十种心起而显现;
Sesāvajjanato pañca-cattālīsanti bhāsitaṃ.
由余所有污染,言说有四十五种。
§304
304.
Pañcaviññāṇato pāpavipākā sampaṭicchanā;
由五识所起,恶报得断;
Paramekaṃ duve puñña-vipākā sampaṭicchanā.
至高之中,有二种善报得断。
§305
305.
Santīraṇadvihetumhā, pākā dvādasa jāyare;
为断除三结使者,成熟十二因缘;
Tihetukāmapākamhā, ekavīsati bhāsitaṃ.
欲断除三因成熟,二十一法被说。
§306
306.
Rūpāvacarapākamhā, paramekūnavīsati;
色法成熟先成一十九;
Navaṭṭhāruppapākamhā, satta cha vā yathākkamaṃ.
非色色法成熟,七或六犹如常数。
§307
307.
三百零七。
Paṭighamhā tu satteva, sitamhā terasabravuṃ;
恰如其分地,以坚硬为缘,以冰冷为力量;
Dvihetupuññāpuññamhā, ekavīsati bhāvaye.
具两种善果的善业,我当生起二十一种成就。
§308
308.
三百零八。
Dvihetukāmakriyato, aṭṭhārasa upekkhakā;
由两种缘起的欲行起,十八种以无分别心为缘;
Sukhitamhā sattarasa, vibhāventi vicakkhaṇā.
七种快乐的状态,由有智慧者分别明了。
§309
309.
三百零九。
Kāmapuññā tihetumhā, tettiṃseva upekkhakā;
「欲乐福德」分为三类,其中三十三者为「无分别者」。
Sukhitamhā tipaññāsa, bhavantīti pakāsitaṃ.
从利益说,共有十五类,称为「有分别者」。
§310
310.
三百一十。
Tihetukāmakriyato, catuvīsatipekkhakā;
三类中「欲乐」行者有二十四种「无分别者」。
Sukhitamhā tu dīpeyya, pañcavīsati paṇḍito.
而利益显现者则有二十五种「有分别者」。
§311
311.
三百一十一。
Dasa rūpajavamhekādasa dvādasa terasa;
十种净色生单一色,十一色生十二色,十二色生十三色;
Yathākkamaṃ pañcadasa, āruppā paridīpaye.
如所应当者共十五色,非色净相应而现明。
§312
312.
三百一十二。
Phalamhā cuddasevāhu, maggamhā tu sakaṃ phalaṃ;
果类生于十四法中,道类生于同一果;
Paraṃ saṅgahamiccevaṃ, vigaṇeyya visārado.
然而外紧摄不可取,善知识应当分辨。
§313
313.
三百一十三。
Pañcadasamhādyāvajja-mekavīsatitoparaṃ ;
十五种罪中止之中,超过二十一种;
Ekamhā pañcaviññāṇaṃ, pañcamhā sampaṭicchanaṃ.
其中之一是五根,五个为正念凝持。
§314
314.
三百一十四。
Sukhasantīraṇaṃ hoti, pañcavīsatito paraṃ;
止息苦难彼岸,超过二十一;
Sambhonti sattatiṃsamhā, upekkhātīraṇadvayaṃ.
生起三十七,二边皆断无记。
§315
315.
Bhavanti cattālīsamhā, sukhapākā dvihetukā;
有四十三种,导致快乐果报的双因;
Tathekacattālīsamhā, sukhapākā dvihetukā;
其中有四十三种,导致快乐果报的双因;
Tathekacattālīsamhā, upekkhāya samāyutā.
其中有四十三种,与舍免责声明相应。
§316
316.
Honti sattatito kāme,
有七十种以上的爱欲,
Sukhapākā tihetukā;
『快乐成熟』者,具三种因缘。
Dvisattatimhā jāyanti,
自三十二种中生起,
Upekkhāsahitā puna.
并且含有舍心。
§317
317.
三百一十七。
Ekūnasaṭṭhito rūpā, pākā pākā arūpino;
五十九种色界,诸成熟相;非色界中,三、四十二欲界,分别唯一与二无。
Kamāṭṭhacattālīsamhā, tathekadvitihīnato.
色界五十九种成熟者,欲界中二种一三、四十二,独异无二。
§318
318.
Phaladvayaṃ catukkamhā, pañcamhāntaphaladvayaṃ;
果有两种,为四种所成,及第五果为两种;
Tikā mahaggatā javā, maggā kāmajavā dvayā.
注释上记载此为“大在生时”,道路为“欲道生”,共为两种。
§319
319.
Cittuppādānamiccevaṃ, gaṇito pubbasaṅgaho;
如是所生心起,过去因缘所聚;
Ñeyyoyaṃ ṭhānabhedoti, pubbāparaniyāmito.
此谓应当分别的处所之异,先后及他为随此所缘令其不同。
§320
320.
三百二十。
Rūpapākamahāpākā, manodhātu ca tīraṇaṃ;
色蕴的生起即为大生起,大蕴的灭尽即为大灭尽,心法亦复如是超越;
Rūpameva janentīti, vuttā ekūnavīsati.
色法独自生起,谓之二十一种色法。
§321
321.
三百二十一。
Appanājavanaṃ sabbaṃ, mahaggatamanuttaraṃ;
此诸法皆有自安止、寂灭,生故远离一切,至极至胜;
Iriyāpatharūpāni, janetīti samīritaṃ.
诸根之境亦如是,生起故名为所生。
§322
322.
Voṭṭhabbaṃ kāmajavanamabhiññā ca yathārahaṃ;
应当止息欲乐的骚动,且明了其正当本质;
Iriyāpathaviññattirūpānaṃ janakā siyuṃ.
眼、耳、鼻、舌、身、意六根分别的对境,犹如众生之母。
§323
323.
Pañcaviññāṇamāruppā, vipākā ca na kiñcipi;
五种意识均无法承受果报的变迁;
Sabbesaṃ paṭisandhī ca, cuti cārahato tathā.
一切众生在生死轮回中皆如是,死时亦归于寂灭。
§324
324.
三百二十四。
Rūpādittayamiccevaṃ , samuṭṭhāpeti mānasaṃ;
因缘色而起,如此而起,令心生起;
Uppajjamānameveti, ñeyyo janakasaṅgaho.
一旦生起,即应当了解为内心众缘的聚合。
§325
325.
三百二十五。
Iti kiccādibhedesu, paccekasmiṃ pakāsitaṃ;
此在各种工作之类中,于独觉者法门中已被明示;
Nayaṃ vuttānusārena, samāsetvā viyojaye.
当依前所说,将其聚合而分别解散。
§326
326.
三百二十六。
Panuṇṇasammohamalassa sāsane,
在烦恼沉睡昏沉的教法中,
Vikiṇṇavatthūhi suganthitaṃ nayaṃ;
被杂乱无章的缘起所污染的教法,
Pakiṇṇamogayha paratthaninnaye,
在误导外道邪说之中,
Vitiṇṇakaṅkhāva bhavanti paṇḍitā.
使智者超越疑惑。
§327
327.
三百二十七。
Bahunayavinibandhaṃ kullametaṃ gahetvā,
抓取这沉重且繁多的缠累,
Jinavacanasamuddaṃ kāmamogayha dhīrā;
智慧者断除欲望,深入持世尊言教的大海;
Hitasakalasamatthaṃ vatthusāraṃ haritvā,
抛弃一切无益的事物与世俗纷扰,
Hadaya ratanagabbhaṃ sādhu sampūrayanti.
善巧地充盈内心如宝石般珍贵的胎藏。
Iti nāmarūpaparicchede pakiṇṇakavibhāgo nāma · 如是,在《名色分别》中,名为「杂项分别」
Catuttho paricchedo. · 第四章。