三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附3. Tatiyo paricchedo

3. Tatiyo paricchedo

117 段 · CSCD 巴利原典
3. Tatiyo paricchedo第三品
Cetasikavibhāganiddeso心所分类解说
§89
89.
Sabbe cetasikā vuttā, buddhenādiccabandhunā;
诸心法皆为诸佛世尊与其弟子所说。
Nāmasāmaññatoyeva, dvepaññāsa bhavanti te.
所谓名,仅以分别名为名,这二者即为智慧。
Seyyathidaṃ – phasso vedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittekaggatā vīriyaṃ jīvitaṃ chando adhimokkho manasikāro tatramajjhattatā saddhā sati hirī ottappaṃ alobho adoso amoho kāyappassaddhiādīni cha yugāni, tisso viratiyo, karuṇā muditā lobho doso moho uddhaccaṃ māno diṭṭhi issā macchariyaṃ kukkuccaṃ thinaṃ middhaṃ vicikicchā ahirikaṃ anottappañcāti.
譬如:触、受、想、意、作、观、喜、舍、一境专注、精进、命、欲、生起、心念、重点、意念、中心、信、念、羞惭、愧怖、不贪、不嗔、不痴、身心安静等六对,三归戒,慈、喜、不贪、不嗔、不痴、掉举、傲慢、见解、嫉妒、嗔恚、忧虑、惰眠、疑惑、无耻、无愧等十五;
§90
90.
Catupaññāsadhā kāme, rūpe pañcadaseritā;
欲界中有四十五种,色界十五;
Te honti dvādasārūpe, cattālīsamanāsavā.
此二者合计共十二种色界烦恼。
§91
91.
Ekavīsasataṃ sabbe, cittuppādā samāsato;
诸心法共同产生二千一百二十种。
Etesu tesamuppattiṃ, uddharitvā panekakaṃ.
于此等中,他们的发生(本质)被提出,并从中取出某一特定者。
§92
92.
Phassādīnaṃ tu dhammānaṃ, pavakkhāmi ito paraṃ;
今我将从诸根触等法门,陈说此后之义;
Pāṭavatthāya bhikkhūnaṃ, cittacetasikesvahaṃ.
为令比库们清晰,了知心意法的根本所在。
§93
93.
Ekaggatā manakkāro, jīvitaṃ phassapañcakaṃ;
专一集中的注意,谨守生命与五触之间;
Aṭṭhete avinibbhogā, ekuppādā sahakkhayā.
八种不灭曲折,伴随单一发起而共灭。
§94
94.
Phasso ca vedanā saññā, cetanā jīvitindriyaṃ;
触为感受、受、想、意,乃生命之根藏。
Ekaggatā manakkāro, sabbasādhāraṇā ime.
专注称为念意,一切共通之念皆属此类。
§95
95.
Vitakko pañcapaññāsa-cittesu samudīrito;
念意生于五十五种心相之中;
Cāro chasaṭṭhicittesu, jāyate natthi saṃsayo.
行为生于六十六种心相之中,此处无疑。
§96
96.
Ekapaññāsacittesu , pīti tesaṭṭhiyā sukhaṃ;
于五十一种心相中生喜乐,彼为六十种中之幸福;
Upekkhā pañcapaññāsa-citte dukkhaṃ tu tīsu hi.
于五十五种心相中生无记,唯于三种心相中感受为苦。
§97
97.
Hoti dvāsaṭṭhicittesu, somanassindriyaṃ pana;
于六十二种心相中生,且具足欢喜之根。
Dukkhindriyaṃ panekasmiṃ, tathekamhi sukhindriyaṃ.
有一种观察苦的根本根器,也有另一种观察乐的根本根器。
§98
98.
Pañcuttarasate citte, vīriyaṃ āha nāyako;
心在第五偏分时,领导者说精进。
Catuttarasate citte, samādhindriyamabravi.
心在第四偏分时,说为定力的根本根器。
§99
99.
Sabbāhetukacittāni, ṭhapetvā cekahetuke;
把有一切缘起之心安住后,安住于单一缘起之心;
Ekuttarasate citte, chandassuppattimuddise.
心在第一偏分时,意向欲生起为目标。
§100
100.
Ṭhapetvā dasa viññāṇe, vicikicchāyutampi ca;
断除十种识心,连怀疑心亦断除;
Dasuttarasate citte, adhimokkho udīrito.
心中超越百余,贪断疑已拔除。
§101
101.
Saddhā sati hirottappaṃ, alobhādosamajjhatā;
信心念戒耻惭,离贪嗔及知足;
Chaḷeva yugaḷā cāti, dhammā ekūnavīsati.
此六双相共成,总共十九种法;
§102
102.
Ekanavutiyā citte, jāyanti niyatā ime;
一百零一心中,必然生起这些心相;
Ahetukesu cittesu, apuññesu na jāyare.
无因无缘的心及无功德的心,则不会生起。
§103
103.
Ekūnāsītiyā citte, paññā jāyati sabbadā;
一百零九心中,智慧常常生起;
Aṭṭhavīsatiyā citte, karuṇāmuditā siyuṃ.
二十八心中,慈悲与喜悦等漾溢。
§104
104.
Kāmāvacarapuññesu, sabbalokuttaresu ca;
于欲乐善业中,以及世间最高之处的所有善业也;
Cattālīsavidhe citte, sāṭṭhake viratittayaṃ.
心中有四十种,六十种的斋戒戒律的断绝行;
§105
105.
Saddhā sati hirottappaṃ, alobhādittayampi ca;
信心、念处、羞耻心,及不贪心,也是同样具足;
Yugaḷāni cha majjhattaṃ, karuṇāmuditāpi ca.
成对相中间的是慈悲与欢喜;
§106
106.
Tathā viratiyo tisso, sabbe te pañcavīsati;
如来所说离欲者有三种,合计共二十五种。
Kusalābyākatā cāpi, kusalena pakāsitā.
这些都是善法,且各自由善分别而显扬。
§107
107.
Ahirīkamanottappaṃ, moho uddhaccameva ca;
无羞耻心与无恐怖心,以及迷惑与躁动这四种,
Dvādasāpuññacittesu, niyatāyeva jāyare.
于十二种善心中,必然生起不变之心。
§108
108.
Lobho doso ca moho ca, māno diṭṭhi ca saṃsayo;
贪欲、嗔恚与愚痴,傲慢、见解与疑惑,
Middhamuddhaccakukkuccaṃ, thinaṃ macchariyampi ca.
懈怠、掉举与悔恨,昏沉与邪奇术,
§109
109.
Ahirīkamanottappaṃ, issā ca domanassakaṃ;
无羞耻与无廉耻,嫉妒与忿恨,
Ete akusalā vuttā, ekantena mahesinā.
此等皆为不善,恒沙众多的恶行。
§110
110.
Lobho aṭṭhasu niddiṭṭho, vuttā catūsu diṭṭhitu;
贪欲在八法中所见,已在四法中宣说所见。
Māno diṭṭhiviyuttesu, dosodvīsveva jāyate.
傲慢于见起执着,嗔恨如彼亦从中生起。
§111
111.
Issāmaccherakukkuccā, dvīsu jāyanti no saha;
嫉妒、愤恨、懈怠,共两种不共起;
Vicikicchā panekasmiṃ, thinamiddhaṃ tu pañcasu.
怀疑生于一处,昏沉则为五中所生。
§112
112.
Phasso ca vedanā saññā, cetanā jīvitaṃ mano;
触、受、想、意、生、心。
Vitakko ca vicāro ca, pīti vīriyasamādhi ca.
思、虑、喜、精进、定。
§113
113.
一一一三。
Chando cevādhimokkho ca, manasikāro ca cuddasa;
欲、胜解、念、十八法。
Kusalākusalā ceva, honti abyākatāpi ca.
善、不善、不分别法,亦同附属。
§114
114.
Ekūnatiṃsacittesu, jhānaṃ pañcaṅgikaṃ mataṃ;
在二十九种心中,禅那被认为是由五支组成的;
Catujhānaṅgayuttāni, sattatiṃsāti niddise.
带有四禅行相的心,共有三十七种,已被指出。
§115
115.
第一百一十五。
Ekādasavidhaṃ cittaṃ, tivaṅgikamudīritaṃ;
十一种心,被说成是三支构成;
Catutiṃsavidhaṃ cittaṃ, duvaṅgikamudīritaṃ.
四十三种心,被说成是两支构成。
§116
116.
第一百一十六。
Sabhāvenāvitakkesu , jhānaṅgāni na uddhare;
在聚会中生起的散乱念头中,禅那的诸支没有被发起;
Sabbāhetukacittesu, maggaṅgāni na uddhare.
在具足一切缘起心所的心中,圣道的诸支没有被发起。
§117
117.
一百一十七。
Tīṇi soḷasacittesu, indriyāni vade budho;
对于三、十六种心中,智者说是根;
Ekasmiṃ pana cattāri, pañca terasasuddhare.
但在某一心中,发起四种或十三种。
§118
118.
一百一十八。
Satta dvādasacittesu, indriyāni jinobravi;
在七十二种心识中,世尊称六根为“征服者”;
Ekenūnesu aṭṭheva, cattālīsamanesu ca.
在三十八种以下者中,乃至四十八种心识中亦是如此。
§119
119.
Cattālīsāya cittesu, navakaṃ nāyakobravi;
在四十八种心识中,世尊称九者为“主宰”;
Evaṃ indriyayogopi, veditabbo vibhāvinā.
依此,六根合和亦当由分辨者分别悟知。
§120
120.
Amaggaṅgāni nāmettha, aṭṭhārasa ahetukā;
无因果者谓之无正行,十八者是无因由;
Jhānaṅgāni na vijjanti, viññāṇesu dvipañcasu.
禅行不现于识中,识中仅有二十五。
§121
121.
Ekaṃ cittaṃ dumaggaṅgaṃ, timaggaṅgāni sattasu;
一心为正道行,三道行合七集;
Cattālīsāya cittesu, maggo so caturaṅgiko.
于四十识中,路径呈四四形。
§122
122.
Pañcaddasasu cittesu, maggo pañcaṅgiko mato;
在十五种心中,路径被认为是五支组成的;
Vutto dvattiṃsacittesu, maggo sattaṅgikopi ca.
在二十二种心中,路径被认为包含七支;
§123
123.
Maggo aṭṭhasu cittesu, mato aṭṭhaṅgikoti hi;
路径在八种心中,被认定为八支道;
Evaṃ tu sabbacittesu, maggaṅgāni samuddhare.
如此,在所有心中,路径支皆被提出;
§124
124.
Balāni dve dvicittesu, ekasmiṃ tīṇi dīpaye;
两种愚痴存在于两个心态中,在其中一者中点燃三种(愚痴)火焰;
Ekādasasu cattāri, cha dvādasasu niddise.
在十一种中有四种,在十二种中有六种被指出。
§125
125.
一百二十五。
Ekūnāsītiyā satta, soḷasevābalāni tu;
五十九加七,共十六种愚痴;
Cittamevaṃ tu viññeyyaṃ, sabalaṃ abalampi ca.
心即是如此而应当了知,既有有力者亦有无力者。
§126
126.
一百二十六。
Jhānaṅgamaggaṅgabalindriyāni,
禅那所引导之道、通力诸根,
Cittesu jāyanti hi yesu yāni;
实由心生于彼等之中;
Mayā samāsena samuddharitvā,
我已将彼诸法总摄起,
Vuttāni sabbānipi tāni tesu.
且皆如言,于彼等中所现。
Iti abhidhammāvatāre cetasikavibhāganiddeso nāma · 如是,《阿毗达摩入门》中名为“心所分类解说”的
Tatiyo paricchedo. · 第三品。