三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附3. Tatiyo paricchedo

3. Tatiyo paricchedo

274 段 · CSCD 巴利原典
3. Tatiyo paricchedo3. 第三品
Bhedasaṅgahavibhāgo分别与摄集之分析
§123
123.
Evaṃ bhedasabhāvesu, tesveva puna saṅgahaṃ;
在本质差异之中,于这些中再作总摄;
Sabhāvatthavisesehi, pavakkhāmi ito paraṃ.
依从具体本质,我从此处到彼处阐述。
§124
124.
Asādhāraṇañāṇehi, satthā vatthuvivecako;
以非凡智慧,师者洞察事理;
Saṅgahetvā sabhāgehi, dhamme dassesi cakkhumā.
将各个本质聚合,法眼显现真理。
§125
125.
Diṭṭhibhinivesaṭṭhena, yathābhūtasabhāvato;
依止见执之重,如同本来实相本质;
Paramāmasaticcekā, parāmāsoti bhāsitā.
称为至极正念,语义谓之“至极正念”。
§126
126.
Kilesāsucibhāvena, vaṇassāvaraso viya;
如污秽品类相貌,犹如污蔽色染;
Ālimpantāva santānaṃ, savantīti pakāsitā.
显现犹如宗派家族,谓之‘所有色亦复然’。
§127
127.
一百二十七。
Kāmataṇhā bhavataṇhā, diṭṭhāvijjāti āsavā;
欲渴、存在渴,以及见、戒、无明这三种烦恼浊流;
Cattāro āsavaṭṭhena, tayo dhammā sabhāvato.
这三种法是烦恼浊流的四重根本,从本性来说共有三法。
§128
128.
一百二十八。
Etevo ghāti vuttāva, dvārālambābhivāhino;
以上这些烦恼浊流被称为杀害者,是依门而入的侵袭者;
Ottharitvā parābhūte, harantā pāṇino bhave.
一旦被扬起而且被征服,便夺取众生的生命。
§129
129.
Yogāti cāhu te eva, pāṇino bhavayantake;
『瑜伽』者,是四者,这四即是:行者有四种联系,具备四种依止。
Dvārālambābhisambandhā, yantabandhāva yojitā.
此四即是:门纽相接之,缚锁似索之结合。
§130
130.
Santānamadhigaṇhantā, māluvāva mahātaruṃ;
如同掌握后裔,犹如扛持大树;
Gaṇhantā daḷhamālambaṃ, maṇḍūkamiva pannago.
抓持牢固之枝,似田螺攀附水草。
§131
131.
Kāmataṇhā ca diṭṭhi ca, upādānā catubbidhā;
欲渴与见分别,是取有四种。
Diṭṭhi diṭṭhisīlabbata-mattavādoti bheditā.
见分别,谓见执为存在的果报之说,如此划分。
§132
132.
Kāyena kāyaṃ ganthentā, duppamuñcānuveṭhino;
以身缚身,难以解脱追随者,
Kathitā kāyaganthāti, taṇhābyāpādadiṭṭhiyo.
此谓身身缚,即渴爱、嗔恨、见分别也。
§133
133.
Sīlabbataparāmāso, iti diṭṭhi vibheditā;
戒法的执著,称为见解的差别;
Idaṃsaccābhiniveso, iti cevaṃ catubbidhā.
此即所谓真理之分别,共分四种。
§134
134.
Nekkhammaṃ palibodhentā, bhāvanāparipanthakā;
觉悟出离,勤于修习者;
Santānamaṇḍakosāva, pariyonandhakāti ca.
远离世俗烦恼,恒得安乐欢喜者也。
§135
135.
Kāmacchando ca byāpādo, thinamiddhañca saṃsayo;
欲欲与嗔恚,昏沉与疑惑,
Avijjuddhaccakukkuccamiti nīvaraṇā matā.
以及无明、烦恼与悔恨,皆为烦恼蔽障。
§136
136.
Āgāḷhaṃ pariyādāya, ogayhanuppavattino;
以极重的负担环绕,烦恼势如洄流泛滥,
Yopparogāva santāna-manusentīti bhāsitā.
此即被称为烦恼之流转、牵连不断者。
§137
137.
一百三十七。
Kāmarāgo bhavarāgo, paṭigho mānadiṭṭhiyo;
欲爱、存在爱、嗔恨、我慢和见取是构成烦恼的根本。
Kaṅkhāvijjāti satteva, cha dhammānusayā matā.
不信疑和无明这六种法,名为内染习气。
§138
138.
一百三十八。
Dvārālambaṇabandhena, pāṇīnaṃ bhavamaṇḍale;
在世间之轮中,比喻为以门槛、绳索束缚手,
Saṃyojanāni vuttāni, pāsabandhāva pakkhinaṃ.
这诸多结缚被称为束缚,犹如缚鸟之绳索。
§139
139.
Kāmarūpārūparāgā, paṭigho mohasaṃsayo;
欲乐与色乐之嗔恚,愚痴与怀疑;
Diṭṭhi sīlabbataṃ māno, uddhaccena dasā bhave.
见解、戒律、傲慢,躁动,皆为生起诸烦恼之因。
§140
140.
Rūpārūparāguddhaccaṃ, abhidhamme vinā puna;
色与无色欲乐之执,若无正法教导,
Bhavarāgissa maccheraṃ, gahetvā dasadhā siyuṃ.
如同鱼饵之于鱼类,执取后则生十种烦恼。
§141
141.
Saṃklepayanti santānaṃ, upaghātenti pāṇino;
他们污染生命的连续流转,伤害有情的身体;
Sahajāteklesentīti, kilesāti pakāsitā.
这些皆因内在染污而生,即称为烦恼。
§142
142.
Lobho doso ca moho ca,
贪欲、瞋恚以及愚痴,
Diṭṭhi māno ca saṃsayo;
见解、傲慢和怀疑;
Thināhirikanottappa-
昏沉、羞耻、不害怕
Muddhaccena siyuṃ dasa.
因愚痴而生的共有十种。
§143
143.
Navasaṅgahitā ettha, diṭṭhilobhā pakāsitā;
此处列举九种聚合,显现了见取的贪欲;
Sattasaṅgahitāvijjā, paṭigho pañcasaṅgaho.
七种聚合为无明,五种聚合为恼怒。
§144
144.
Catusaṅgahitā kaṅkhā, mānuddhaccā tisaṅgahā;
疑虑合成四种,轻慢集结三种;
Dukasaṅgahitaṃ thīnaṃ, kukkuccamekasaṅgahaṃ.
愁苦合成三种,懊恼合为一集。
§145
145.
一百四十五。
Dvidhāhirikanottappa-missāmacchariyaṃ tathā;
羞愧与无羞二分,害怕与不害怕;欺诈与惊讶,亦复如是;
Iccevaṃ dasadhā vuttā, pāpakesveva saṅgahā.
如是共述为十大,恶之集合也。
§146
146.
一百四十六。
Parāmāsāsavoghā ca, yogupādānaganthato;
「巴拉玛阿萨萨沃伽」者,极大烦恼车也;由执着束缚结生起也。
Nīvāraṇānusayato, saṃyojanakilesato.
「尼伐罗那努萨耶」者,由五盖习染所染著者,亦即缠缚烦恼也。
§147
147.
Cuddaseva tu saṅkhepā, sattapaññāsa bhedato;
像烟雾一般简略的,分为七十五种辨别,
Yathādhammānusārena, cittuppādesu yojaye.
依法顺序,在心起处中分别调合。
§148
148.
Tatopare noparāmā-sādibheditasaṅgahā;
其后尚有不相应、不同类之集;
Cittaṃ cetasikaṃ rūpaṃ, nibbānamiti dīpaye.
心、心所及色,称为涅槃而予以显现。
§149
149.
Iccākusaladhammānaṃ, ñatvā saṅgahamuttaraṃ;
知悉此等不善法,集之上者;
Missakā nāma viññeyyā, yathāsambhavato kathaṃ;
所谓贼,即应当认识之物,于其所当如法者如何;
§150
150.
Lobho doso ca moho ca,
贪欲、嗔恚与愚痴,
Ekantākusalā tayo;
是专一不善的三种,
Alobhādosāmoho ca,
无贪无嗔无痴依,也就是,
Kusalābyākatā tathā.
善法无漏同样显现。
§151
151.
Pādapasseva mūlāni, thirabhāvāya paccayā;
如同根须稳固,乃因稳固之性所因,
Mūlabhāvena dhammānaṃ, hetū dhammā cha dīpitā.
法的根本性,即因缘法,是六因分别而生的。
§152
152.
一百五十二。
Vitakko ca vicāro ca, pīti cekaggatā tathā;
思维和观察也同样要具备专一的欢喜;
Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca vedanā.
对于欢喜与忧愁,以及感受的平等心。
§153
153.
一百五十三。
Āhaccupanijjhāyantā, nijjhānaṭṭhena paccayā;
牵引与止息,这二者以入灭为条件;
Jhānadhammāti satthāha, pañca vatthusabhāvato.
禅法者,谓导师说,乃因五法所成的本性。
§154
154.
一百五十四。
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ;
正见与正思惟,以及断除三毒的努力;
Sammāsati samādhī ca, micchādiṭṭhi ca sambhavā.
正念与正定,以及邪见的生起。
§155
155.
一百五十五。
Sammāmicchā ca nīyantā, niyyānaṭṭhena paccayā;
正欲为节制者,以出离彼岸为条件。
Maggaṅgā dvādasakkhātā, nava dhammā sabhāvato.
道之导引共有十二支,性质上共有九法。
§156
156.
一百五十六。
Attabhāvaṃ pavattentā, ojaṭṭhamakavedanaṃ;
表现自性正在运行,承受粗重痛苦;
Paṭisandhināmarūpa-māharantā yathākkamaṃ.
牵引相续,强迫名色如其本分。
§157
157.
一百五十七。
Kabaḷīkāro āhāro,
坎坷劳作(此)为食,
Phasso sañcetanā tathā;
触即是心念的起起伏伏;
Viññāṇamiti cattāro,
所谓识为四种,
Āhārāti pakāsitā.
已由摄取而显现。
§158
158.
Dhammānaṃ sahajātānaṃ, indriyaṭṭhena paccayā;
诸法乃与根相生起,依于根而生;
Attānamissaraṭṭhena, anuvattāpakā tathā.
又由自我中心依顺而随行。
§159
159.
Saddhā ca sati paññā ca, vīriyekaggatāpi ca;
「信」与「念」及「慧」,又兼具「精进」,三者相应。
Vedanā jīvitaṃ cittaṃ, aṭṭha rūpindriyāni ca.
「受」即心所之生命体,及八种色根和根缘。
§160
160.
Kathaṃ jīvitamekaṃ tu, sukhaṃ dukkhanti vedanā;
感受一切生命中,何以有苦有乐之受?
Somanassaṃ domanassaṃ, upekkhāti ca bheditā.
乐受、苦受与舍受三者相异。
§161
161.
Paññādimaggenaññāta-ññassāmītindriyaṃ bhave;
于智慧等法的正道上,存在着称为‘知者’的根,即智根。
Majjhe aññindriyamante, aññātāvindriyaṃ tathā.
在中间则有称为‘无智根’的根,以及称为‘无知者’的根。
§162
162.
Soḷaseva sabhāvena, indriyaṭṭhavibhāgato;
共分为十六类,依其八种根的不同而分类;
Indriyānīti vuttāni, bāvīsati vibhāvaye.
所谓根者,指的是被列举出的二十二种根类。
§163
163.
Daḷhādhiṭṭhitasantānā , vipakkhehi akampiyā;
坚定不移的连续身命,经历果报时不动摇;
Balavantasabhāvena, baladhammā pakāsitā.
如同强大的集会,以强力法则显示自身。
§164
164.
Saddhā sati hirottappaṃ, vīriyekaggatā tathā;
信心、念处、廉耻、怕过失、精进之全集合;
Paññāhirikānottappa-miccevaṃ navadhā matā.
慧解、无羞耻、无过失,九种法门如此被教导。
§165
165.
Jeṭṭhā pubbaṅgamaṭṭhena, puññāpuññapavattiyaṃ;
以先行尊长为本,行善与不善的业力相续,
Paccayādhippateyyena, sahajānaṃ yathārahaṃ.
以缘起法为主宰,依他而生的众生本性如实现然。
§166
166.
Cattārodhipatī vuttā, ādhippaccasabhāvato;
四种领导权说自领导法起,
Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti ca tādinā.
以渴爱、心与精进,通过此等加以考察。
§167
167.
Pañcasaṅgahitā paññā, vāyāmekaggatā pana;
智慧由五种聚合而成,唯有风根单一无二;
Catusaṅgahitā cittaṃ, sati ceva tisaṅgahā.
心由四种聚合而成,念亦是三种聚合。
§168
168.
Saṅkappo vedanā saddhā, dukasaṅgahitā matā;
意念、受、信,被认为是痛苦的聚合;
Ekekasaṅgahā sesā, aṭṭhavīsati bhāsitā;
单一聚合各自完整,二十八种已说过。
Iccevaṃ sattadhā bhedo, vutto missakasaṅgaho.
谓如是七种分别,此为迷惑集合。
§169
169.
Hetujhānaṅgamaggaṅgā, āhārindriyato tathā;
缘起道包含缘由及根本,亦即食入之根门;
Balādhippatito ceva, puññāpuññādimissatā;
有力所主导者,善恶诸迷惑亦包括其中;
Chattiṃseva sabhāvena, catusaṭṭhi pabhedato.
总计三十六种类,分为四十六细别。
§170
170.
Iccevaṃ saṅgahetvāna, vibhāveyya tato paraṃ;
如此将诸法取集,彼此分别之后,
Cittuppādapabhedesu, yathāsambhavato kathaṃ.
依其所能,于心生种种分别分别如何而说。
§171
171.
Sitāvajjanaviññāṇaṃ, sampaṭicchanatīraṇā;
清净庄严的识,乃超越染污之彼岸;
Aṭṭhārasāhetukāva, momūhā ekahetukā.
十八因缘俱足,有愚痴者仅随一因缘。
§172
172.
Sesā tu kusalā ñāṇaviyuttā ca dvihetukā;
余者则为具备功德智慧的二因人,
Cittuppādāpare satta-cattālīsa tihetukā.
心生他起者为七十四因人。
§173
173.
Pañcaviññāṇamajjhānaṃ , dvijhānaṅgikamīritaṃ;
五识中间禅定者,有二禅四谛相融合,
Catutthapañcamajjhānaṃ, tijhānaṃ tatiyaṃ matā.
第四、第五禅,被认为是三禅。
§174
174.
Catujhānaṃ tu dutiyaṃ, kāme ca sukhavajjitā;
四禅中第二禅,被认为适宜于欲乐;
Pañcajhānaṃ tu paṭhamaṃ, kāme ca sukhitā matā.
五禅中第一禅,被视为具欲乐的禅。
§175
175.
Paṭhamānuttaraṃ jhānaṃ, aṭṭhamaggaṅgikaṃ mataṃ;
初禅之后的高级禅,被认为是八正道的禅;
Sattamaggaṅgikaṃ nāma, sesajhānamanuttaraṃ.
第七禅称为八支道的禅,是余禅中最高的。
§176
176.
Lokiyaṃ paṭhamaṃ jhānaṃ, tathā kāme tihetukā;
世间第一禅,谓欲之三因;
Pañcamaggaṅgikā nāma, cittuppādā pakāsitā.
称为五道具,心生明显现。
§177
177.
Sesaṃ mahaggataṃ jhānaṃ, sampayuttā ca diṭṭhiyā;
余者大禅定,结合见业缘;
Ñāṇena vippayuttā ca, catumaggaṅgikā matā.
与智慧分别,属四道具中。
§178
178.
Paṭighuddhaccayuttā ca, vippayuttā ca diṭṭhiyā;
受持有挫折相缠绕者,亦有由分别差异所牵连者;
Timaggaṅgaṃ dumaggaṅgaṃ, kaṅkhitaṃ samudīritaṃ.
有三种行径:正行、邪行、疑惑与迷乱所生之行;
§179
179.
Na hontāhetuke maggā, cittaṭṭhiti ca kaṅkhite;
因果不明之道不存在,心意状态亦非不稳而疑惑;
Viditā niyatatā ca, lokiyesu na uddhaṭā.
唯有清楚且坚定之心,世俗中不显傲慢自大;
§180
180.
Kāmesu kabaḷīkāro, anāhāro asaññino;
于欲境中,失去节制;于饮食上,不受约束;且不具正念识别。
Cittuppādesu sabbattha, āhārattayamīritaṃ.
心之起造,于一切处皆然;饮食之量亦无节制,失于适度。
§181
181.
Indriyāni vibhāveyya, navadhānuttare budho;
智者当分别诸根;十种正念中,居于上位。
Aṭṭhadhā samudīreyya, lokiyesu tihetuke.
于世间三宝中,应分别八门缘起法。
§182
182.
Sattadhā pana ñāṇena, vippayutte pakāsaye;
唯有七种由智慧而散乱的分别,须加以澄清明白;
Sitavoṭṭhabbanāpuññe, pañcadhā kaṅkhite pana.
五种怀疑悬而未决之善,必须加以明确辨识。
§183
183.
Catudhā tividhā sese, cittuppāde samīraye;
余者有四种,其种类为三,分于心生及心灭;
Tihetukā sattabalā, chabalā tu duhetukā.
三缘由而有七种实力,三力不足则为二缘不足。
§184
184.
Catubalā akusalā, kaṅkhitaṃ tibalaṃ mataṃ;
四力为不善力,所断难断之重;
Dvibalaṃ sitavoṭṭhabba-mabalaṃ sesamīritaṃ.
二力当修力和盂力,余皆为已灭力。
§185
185.
Javanedhipatīnaṃ tu, yo koceko tihetuke;
说到希求食粮的主人,谁是三重者?
Dvihetuke vā kusale, vīmaṃsā nopalabbhati.
若仅二重者,虽善难辨别真伪。
§186
186.
Lokiyesu vipākesu,
在世间的果报中,
Mohamūle ahetuke;
因无明根本而无因生起;
Yathāsambhavavuttittā,
如所真实显现者,
Natthādhipati kocipi.
无有谁主宰者。
§187
187.
Sambhoti kāyaviññāṇe, puññapāke sukhindriyaṃ;
于色身和识中生起,善业成熟而生乐受。
Dukkhindriyampi tattheva, pāpapākamhi bhāsitaṃ.
苦根亦同此理,所说皆属恶不善事。
§188
188.
Santīraṇañca hasanaṃ, somanassāni soḷasa;
安乐欢喜共十六,欢喜具足初禅中;
Paṭhamādicatujjhānaṃ, somanassayutaṃ bhave.
初四禅为首处,俱含欢喜与乐感。
§189
189.
Domanassayuttā dveva, cittuppādā pakāsitā;
唯有两种夹忧苦,心所生起现显著;
Tadaññe pana sabbepi, pañcapaññāsupekkhakā.
而对于其他一切法,则处于五种智慧中的平等观照者。
§190
190.
Vedanāsampayogañca, vinibbhujjevamaṭṭhadhā;
感受的结合,如同被切断附着一般消除;
Hetuyogādibhedehi, cittuppādā pakāsitā.
缘由结合等区别,心的生起得以显现。
§191
191.
Taṃtaṃviyogabhedañca, paccekamatha missitaṃ;
对于此此分别离别的不同,也单独被详加观察。
Yathāvuttānusārena, yathāsambhavato naye.
依照已经阐明的次第,依照现实可能的顺序进行。
§192
192.
Iccevaṃ pana yojetvā, cittuppādesu missakaṃ;
如此将其联结结合于心所之生起;
Tato ñeyyā visuddhā ca, bodhipakkhiyasaṅgahā.
然后应当了知清净的乃是觉支的摄受。
§193
193.
Kāye ca vedanācitte, dhammesu ca yathārahaṃ;
于身、受、心及法中,如实如理。
Asubhaṃ dukkhamanicca-manattāti supaṭṭhitā.
「不净、苦、无常、无我」者,皆为清楚确立之法。
§194
194.
Sammāsati paniccekā, kiccagocarabhedato;
正念者,虽有多种,但因所治对象之别而区分;
Satipaṭṭhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
依念处之名称,共分为四者,此理已明。
§195
195.
Uppannānuppannapāpa-pahānānuppādanāya ca;
(正念修习,)为断除已生与未生的不善,及不生起不善之缘起。
Anuppannuppannehi vā, nibbattiabhivuddhiyā.
以未生的与已生的事物为对象,以其生起及增长的缘故。
§196
196.
Padahantassa vāyāmo, kiccābhogavibhāgato;
断除妨碍的精进,因其为任务的完成与取得所分。
Sammappadhānanāmena, cattāroti pakāsitā.
以正当努力为名,称为四者,已被阐明。
§197
197.
Iddhiyā pādabhūtattā, iddhipādāti bhāsitā;
由定力成为基础,称为“定力根”,如此所说。
Chando cittañca vīriyaṃ, vīmaṃsāti catubbidhā.
『心欲』与『精进』这两者,审察时有四种分类。
§198
198.
Pañca saddhā sati paññā, vīriyekaggatā tathā;
有五种信根,有念,有智慧,精进也有合一;
Indriyānindriyaṭṭhena, balaṭṭhena balāni ca.
有根据于根与根所对治,有根据于力与诸力量。
§199
199.
Sati dhammavicayo ca, tathā vīriyapītiyo;
有念『法』的分别与精进之快感。
Passaddhekaggatāpekkhā, bujjhantassaṅgabhāvato.
『身心宁静』者,缘于观察的功用得以成就。
§200
200.
Bojjhaṅgāti visesena, satta dhammā pakāsitā;
觉支,即七法特出显现者;
Niyyānaṭṭhena maggaṅgā, sammādiṭṭhādiaṭṭhadhā.
以进入灭尽为目标之道系,具足正见等八法。
§201
201.
Chasaṅgahettha vāyāmo, satipaññā samīritā;
非放逸与非执着的精进,具备念与慧而能节制。
Pañcasaṅgahitā nāma, samādhi catusaṅgaho.
五种聚合名为定四聚合。
§202
202.
第二百零二。
Saddhā dusaṅgahā vuttā, sesā ekekasaṅgahā;
信聚合被称为难聚合,其余各为单一聚合;
Iccevaṃ sattadhā bhedo, bodhipakkhiyasaṅgaho.
如此有七种差别,是觉支修习的聚合。
§203
203.
第二百零三。
Satipaṭṭhānasammappadhānato iddhipādato;
由念处正勤与神通根展开。
Indriyabalabojjhaṅgā, maggabhedā ca bhāsitā.
根力与觉支,及道的分支,皆已说明。
§204
204.
二百零四。
Chando cittamupekkhā ca, saddhāpassaddhipītiyo;
精进与心的平静,信乐与安详,
Sammādiṭṭhi ca saṅkappo, vāyāmo viratittayaṃ.
正见与正思惟,努力与断除,
§205
205.
二百零五。
Sammāsati samādhīti, dīpitā bodhipakkhiyā;
正念与正定,菩提觉支的光明焰焰;
Cuddasā dhammato honti, sattatiṃsa pabhedato.
共有十三种法,分为三十七类。
§206
206.
二百零六。
Yehi dhammehi bujjhanto, saccāni paṭivijjhati;
借助于那些法而觉悟时,真理得以显现;
Samattānuttare honti, na vā saṅkappapītiyo.
超越一切烦恼云翳,且非心意之乐。
§207
207.
二百零七。
Pubbabhāgepi labbhanti, lokiyamhi yathārahaṃ;
在先前阶段中亦可获得,如同在俗世一般。
Nibbedhabhāvanākāle, chabbisuddhipavattiyaṃ.
在涅槃修习的时期,经历了二十六种清净的发具阶段。
§208
208.
二百零八。
Iccevaṃ tividhā bhedaṃ, vibhāveyya yathārahaṃ;
在此,应如实分别这三种不同的区分,
Sabhāvabhedabhinnānaṃ, sabhāgatthehi saṅgahaṃ.
即分别不共相的本性差别,以及各部分的总合。
§209
209.
二百零九。
Bhedasaṅgahavidūhi vaṇṇitaṃ, bhedasaṅgahavimuttisāsane;
由善于辨别差别与总合的人所述,关于差别与总合的解脱教义。
Bhedasaṅgahanayatthamuttamaṃ, bhedasaṅgahamukhaṃ pakāsitaṃ.
如同归纳诸差别般,显明归纳诸差别之门。
§210
210.
二百一十。
Dhammasabhāvavibhāgabudhevaṃ, dhammadisampatisāsanadhamme;
诸法自性之分别,犹如具慧者;乃法之真实清净法义界;
Dhammavibhūtivibhūsitacittā, dhammarasāmatabhāgi bhavanti.
心因法之丰盛而光饰,成为法之味之同享者也。
Iti nāmarūpaparicchede bhedasaṅgahavibhāgo nāma · 如是名色品中分别与摄集之分析
Tatiyo paricchedo. · 第三品。