22. Bāvīsatimo paricchedo
22. Bāvīsatimo paricchedo第二十二品
Ñāṇadassanavisuddhiniddeso智见清净之解释
§1319
1319.
Ito paraṃ tu bhikkhussa, hoti gotrabhumānasaṃ;
此后,对于比库而言,生起血缘自尊心;
Āvajjaniyaṭhānattā, maggacittassa taṃ pana.
但对于已行道心者,却无生起应斥责之处。
§1320
1320.
Na cappaṭipadāñāṇa-dassanaṃ vā tatheva ca;
亦不偏离正见与智慧之见,亦复如是;
Ñāṇadassanasuddhiṃ vā, bhajate na kudācanaṃ.
对于智慧见的纯净,没有任何地方会有所损坏。
§1321
1321.
一三二一。
Ubhinnamantarā etaṃ, abbohārikameva taṃ;
此处所说的两者之间,正是无迷惑者的境界;
Vipassanāya sotasmiṃ, patitattā vipassanā.
在内心正智中,降伏皆智即为正智。
§1322
1322.
一三二二。
Pothujjanikagottaṃ vā, abhibhuyya pavattito;
他能摧伏一切世俗众生的族类,流转于生死;
Gottaṃ vuccati nibbānaṃ, tato bhavati gotrabhu.
此族类称为涅槃,由此而成为族类主宰。
§1323
1323.
Ñāṇaṃ catūsu maggesu, ñāṇadassanasuddhikaṃ;
在四圣道中,智慧是使智慧了知清净的要素;
Tattha taṃ paṭhamaṃ maggaṃ, sampādetuṃ panicchatā.
其中,第一圣道,应由五根共成就之。
§1324
1324.
Aññaṃ kiñcipi kātabbaṃ, bhikkhunā tena natthi taṃ;
除此之外,比库无须作其他任何事;
Yañhi tena ca kātabbaṃ, siyā taṃ katameva tu.
凡以此成就者,即是此所当为者。
§1325
1325.
一三二五。
Anulomāvasānañhi, sūraṃ tikkhaṃ vipassanaṃ;
顺行胜乃是锐利的观慧;
Uppādentena taṃ sabbaṃ, katameva ca yoginā.
由此缘起的种种,正是瑜伽行者的修习法门。
§1326
1326.
一三二六。
Tassānulomañāṇassa, ante tu animittakaṃ;
这顺行智的终极,乃是无相;
Visaṅkhāraṃ nirodhañca, nibbānaṃ amataṃ padaṃ.
断尽造作,涅槃——不死之处。
§1327
1327.
一三二七。
Gocaraṃ kurumānaṃ taṃ, nibbānārammaṇe pana;
在修行正觉境界时,但求安住涅槃的庄严之境;
Paṭhamāvajjanañceva, paṭhamābhogatāpi ca.
无论是初果的决断,还是初果所享的利乐。
§1328
1328.
一三二八。
Maggassānantarādīhi, paccayehi panacchahi;
诸道相续及其因缘,作为条件而彼此依存;
Tassa paccayabhāvañca, sādhayantaṃ tato pana.
因缘的存在,正是成就彼境的缘起所在。
§1329
1329.
一三二九。
Vipassanāya muddhañhi, sikhāpattāya tāya taṃ;
由于观察而生起的智见显现,因修习而加以增长;
Uppajjati anāvattaṃ-rammaṇaṃ tassa gotrabhu.
从此无间断地产生那种令人欢喜的亲属法喜。
§1330
1330.
一三三〇。
Ekenāvajjaneneva, ekissāyeva vīthiyā;
就如用一个针眼,将一根缕丝穿过;
Nānārammaṇatā cānu-lomagotrabhucetasaṃ.
心意好比毛发根族一样对各种色相生起了分别和关注。
§1331
1331.
一三三一。
Ṭhatvā āvajjanaṭṭhāne, tamanāvajjanampi ca;
在本质应赴之处,乃至于非应赴之处;
Maggassa pana taṃ saññaṃ, datvā viya nirujjhati.
但对于正道而言,如同给予而令断除嗜好。
§1332
1332.
一三三二。
Maggopi tena taṃ dinnaṃ, amuñcitvāva sañhitaṃ;
正道同样以此所给予者,非舍断而团聚;
Taṃ ñāṇamanubandhanto, jāyate tadanantaraṃ.
承续此智慧之后,随即生起其后续果报。
§1333
1333.
Kadācipi anibbiddhapubbaṃ maggo panesa hi;
有时,对某人而言,前行之道显得不畅,
Lobhaṃ dosañca mohañca, viddhaṃsantova jāyati.
因贪欲、瞋恚与愚痴如刀剑般生起。
§1334
1334.
Na kevalamayaṃ maggo, dosanāsanameva ca;
这条道不仅仅是远离过失与烦恼,
Karoti atha khopāyadvārānipi pidheti ca.
更能关闭怒气生起的门户,予以制止。
§1335
1335.
Anāmataggasaṃsāravaṭṭadukkhamahodadhiṃ;
无始轮回之苦如狂涛大海;
Apāramatighorañca, soseti ca asesato.
极其深重可怕,乃至不停啜泣悲泪。
§1336
1336.
Micchāmaggaṃ panaṭṭhaṅgaṃ, jāyamāno ca ujjhati;
由错谬之道所生者渐渐消亡;
Sabbaverabhayānettha, niccaṃ vūpasameti ca.
一切恐怖于此息灭,常得安稳。
§1337
1337.
Buddhassorasaputtattaṃ, upaneti nayaṃ pana;
“佛之火种性”者,虽称传承,其实成立但一条正法之路;
Ānisaṃse anekepi, pavattayati yogino.
众多因缘交织,修行者由此生起通达。
§1338
1338.
Dāyakenānisaṃsānaṃ, anekesamanena ca;
由诸多施与者所生各种因缘;
Ādimaggena saṃyuttaṃ, ñāṇanti ñāṇadassanaṃ.
与最初之道相应,皆称智慧及智慧之见。
Paṭhamamaggañāṇaṃ. · 初道智。
§1339
1339.
Tassevānantaraṃ tassa, vipākā dvepi tīṇi vā;
在此之间,其后果果报有时为二,有时为三;
Phalacittāni jāyante, na jāyante tato paraṃ.
由果报心所生起,之后便不再生。
§1340
1340.
Keci ekañca dve tīṇi, cattārīti vadanti tu;
有人说果报为一、二、三或四,
Na panetaṃ gahetabbaṃ, ajānitvā vadanti te.
但此未经知见,故不应采纳他们的说法。
§1341
1341.
Ekassāsevanaṃ natthi, tasmā dve anulomakā;
孤独共处是无的,因此存在两种顺行相伴:
Tehi āsevanaṃ laddhā, tatiyaṃ hoti gotrabhu.
由这两者相伴而得,便有第三者——血统关系生起。
§1342
1342.
Catutthaṃ maggacittaṃ tu,
第四者是道心,
Tasmā tīṇi phalāni hi;
因此确有三种果报。
Anulomā tayo honti,
【顺行】有三种。
Catutthaṃ hoti gotrabhu.
【逆行】有第四,即支系。
§1343
1343.
Pañcamaṃ maggacittañca, phalāni dve tato pana;
第五是道心,再是两个果报;
Sattacittaparamāva, ekāvajjanavīthi hi.
第七是最高心意,然此唯有单一纯净的境界也。
§1344
1344.
Ettāvatā paneso hi, sotāpannoti vuccati;
仅此程度,谓之得入流果者;
Phalassa pariyosāne, bhavaṅgottaraṇaṃ siyā.
于果报终结时,得超越有漏存续之流转;
§1345
1345.
一三四五。
Tato bhavaṅgaṃ chinditvā, maggapekkhanahetukaṃ;
于是断除有漏存续,缘道之察,
Uppajjati manodvāre, āvajjanamano pana.
心门而生,然非搅乱之心。
§1346
1346.
一三四六。
Tasmiṃ niruddhe maggassa, paccavekkhaṇasaññitā;
在此所断尽的道上,具足反观念;
Javanāni hi jāyante, satteva paṭipāṭiyā.
果报迅速生起,依正法行;
§1347
1347.
一三四七。
Eseva ca nayo ñeyyo, phalādīnampi pekkhane;
同样此理当知,及观察果报等;
Paccavekkhaṇañāṇāni, bhavantekūnavīsati.
反观三十及二,诸知识具足。
§1348
1348.
一三四八。
Maggo phalaṃ pahīnā ca, kilesā avasiṭṭhakā;
道为果之所断除,烦恼则仍未消除;
Nibbānañceti pañcete, paccavekkhaṇabhūmiyo.
涅槃与五地,共为反观之境地。
§1349
1349.
一三四九。
Evaṃ so paccavekkhitvā, sotāpannopapattiyā;
如是彼人观照之后,于初果入流果位之境;
Yogamārabhate dhīro, dutiyāya ca bhūmiyā.
智者于是修习修行,达于第二果位之地。
§1350
1350.
一三五零。
Khandhapañcakasaṅkhātaṃ, taṃ saṅkhāragataṃ puna;
五蕴统摄者,是属于行所成;
Aniccaṃ dukkhamanattāti, ñāṇena parimajjati.
无常、苦、无我这三法,借觉知而得透彻,
§1351
1351.
Tato vipassanāvīthi-mogāhati ca tāvade;
由此而起的观智之道亦被执着,至今如此;
Tassevaṃ paṭipannassa, heṭṭhā vuttanayena tu.
然对于如此实践者,以下以言说加以说明。
§1352
1352.
Tato saṅkhārupekkhāya, avasāne tatheva ca;
由彼行蕴的观照,在其末了亦复如是;
Ekāvajjanavārasmiṃ, gotrabhussa anantaraṃ.
于一纯净无染的戒制中,继此即入清净家系。
§1353
1353.
Byāpādakāmarāgānaṃ, tanubhāvaṃ tu sādhayaṃ;
对恶意、嗔恨、欲乐等心的体性,确实加以克治;
Sakadāgāmimaggoyaṃ, jāyate dutiyo pana.
此为初次入道,从此以后又会生起第二次。
Dutiyamaggañāṇaṃ. · 第二道智。
§1354
1354.
Imassāpi ca ñāṇassa, heṭṭhā vuttanayenidha;
在此知识中,以下述说法为下方所在。
Phalacittāni ñeyyāni, viññunā dvepi tīṇi vā.
那些应当了知的心法,有二种或三种被智者所知。
§1355
1355.
Ettāvatā paneso hi, sakadāgāmi nāmayaṃ;
如此有一者必定是近来果,是名为近来果者;
Sakideva imaṃ lokaṃ, āgantvāntakaro bhave.
正因为此,行者来至此世界便成灭尽者。
§1356
1356.
Heṭṭhā vuttanayeneva, pañcadhā paccavekkhaṇaṃ;
上述所说正是五种观照法。
Evaṃ so paccavekkhitvā, sakadāgāmipattiyā.
如此观察之后,能获得初果阿拉汉的果位。
§1357
1357.
Yogamārabhate dhīro, tatiyāya ca bhūmiyā;
智者开始修习禅定,至第三禅地;
Byāpādakāmarāgānaṃ, pahānāya ca paṇḍito.
智慧者为断除嗔恨与贪欲而努力。
§1358
1358.
Khandhapañcakasaṅkhātaṃ, taṃ saṅkhāragataṃ pana;
所谓五蕴集聚,但归属于行蕴;
Aniccaṃ dukkhamanattāti, ñāṇena parimajjati.
无常、苦、无我之理,唯通过智者深入体悟。
§1359
1359.
Tato vipassanāvīthi-mogāhati ca tāvade;
由此,修行者在观慧之道上,方能渐渐断除无明;
Tassevaṃ paṭipannassa, heṭṭhā vuttanayena tu.
对此有修证者,下文有所明说。
§1360
1360.
Tato saṅkhārupekkhāya, avasāne tatheva ca;
由此而为蕴法之观察,终竟亦复如是;
Ekāvajjanavīthimhi, gotrabhussa anantaraṃ.
在一条单一之道中,缘族辈而继起;
§1361
1361.
一三六一。
Byāpādakāmarāgānaṃ, mūlaghātaṃ tu sādhayaṃ;
憍恚与贪欲之根本破坏,此为其基础;
Tassānāgāmimaggoyaṃ, jāyate tatiyo pana.
由此有来之道则为不还果之一,然而却是第三种果;
Tatiyamaggañāṇaṃ. · 第三道智。
§1362
1362.
一三六二。
Imassāpi ca ñāṇassa, heṭṭhā vuttanayenidha;
对此智慧,以下的说明,在此给出;
Pavatti phalacittānaṃ, veditabbā vibhāvinā.
应当通过识别分别之法,了解具有生起果报之志的智慧。
§1363
1363.
Ettāvatā panesopi, hotināgāmi nāmayaṃ;
即使如此,名为不退转果者,
Tattheva parinibbāyī, anāvattisabhāvato.
亦在彼处成就般涅槃,具有不退转的性质。
§1364
1364.
Heṭṭhā vuttanayeneva, pañcadhā paccavekkhaṇaṃ;
如前文所说,五种回顾观察,
Evaṃ so paccavekkhitvā, anāgāmiriyasāvako.
如是观照之后,非来来者比库遂行。
§1365
1365.
一三六五。
Yogamārabhate dhīro, catutthāya ca bhūmiyā;
坚定比库集中于第四禅地,
Pattiyārūparāgādi-pahānāya ca paṇḍito.
智慧比库舍弃贪欲与痴等染污。
§1366
1366.
一三六六。
Tatheva saṅkhāragataṃ, aniccādivasena so;
正如如此,诸行因无常等性质而生起,
Parivattati ñāṇena, tatheva parimajjati.
凭智慧而转动,亦如是而灭尽。
§1367
1367.
Tato vipassanāvīthi-mogāhati ca tāvade;
尔时,正观之道尚未深入熟习,
Tassevaṃ paṭipannassa, heṭṭhā vuttanayena tu.
对于如此修习者,依前所说而有所了解。
§1368
1368.
Tato saṅkhārupekkhāya, avasāne tatheva ca;
由此及于行蕴观察之时,于止息之际亦复如是;
Ekāvajjanavārasmiṃ, gotrabhussa anantaraṃ.
在一遍净戒中,继于种姓之后相续而生。
§1369
1369.
一三六九。
Tassārahattamaggoyaṃ,
此即彼阿拉汉之道,
Jāyate tu tato paraṃ;
然其后生起他法;
Rūparāgādidosānaṃ,
因对色相嗔恨及贪欲等染污。
Viddhaṃsāya karo pana.
然而,此乃为破坏(烦恼)而作(之智)。
Catutthamaggañāṇaṃ. · 第四道智。
§1370
1370.
Imassāpi ca ñāṇassa, heṭṭhā vuttanayenidha;
此智亦然,于此处,依前所述之方式,在下位(已)宣说;
Pavatti phalacittānaṃ, veditabbā vibhāvinā.
谓于实相流转、果报自生的心,应通过观察分辨而了知。
§1371
1371.
Ettāvatā paneso hi,
然而,彼(之所述)至此为止,
Arahā nāma aṭṭhamo;
阿拉汉名为第八;
Ariyo puggalo hoti,
彼为圣人,
Mahākhīṇāsavo ayaṃ.
是大灭尽烦恼者。
§1372
1372.
Anuppattasadattho ca,
此者无由来之实义,
Khīṇasaṃyojano muni;
灭尽束缚者,是圣人也;
Sadevakassa lokassa,
此为诸天所处世间,
Dakkhiṇeyyo anuttaro.
最南方、第一无上地。
§1373
1373.
Ettāvatā catassopi, ñāṇadassanasuddhiyo;
如此如此,如此四处,关于智慧与洞见之清净,
Hitatthāya ca bhikkhūnaṃ, saṅkhepeneva dassitā.
为比库利益,仅以简略方式示现。
§1374
1374.
Saddhena sammā pana bhāvanīyā,
应当以正信进行修习,
Ariyāya paññāya ca bhāvanāya;
并以圣贤的慧智修习;
Visuddhikāmena tapodhanena,
以净除欲染的心志和苦行心态,
Bhavakkhayaṃ patthayatā budhena.
追求生死尽灭,依止觉者教导。
Iti abhidhammāvatāre ñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma · 如是,于《阿毗达摩入门》中,名为「智见清净之解说」
Bāvīsatimo paricchedo. · 第二十二品。