21. Ekavīsatimo paricchedo
21. Ekavīsatimo paricchedo第二十一章
Paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddeso行道智见清净的阐释
§1298
1298.
一二九八。
Aṭṭhañāṇavaseneva , sikhāpakkā vipassanā;
正如八种智慧成就一样,禅那成熟则观智成熟;
Navamaṃ paṭipadāñāṇa-dassananti pavuccati.
此为第九,是称为路径智慧见的。
§1299
1299.
一二九九。
Aṭṭha ñāṇāni nāmettha, veditabbāni viññunā;
此处称为八种智慧,应由智慧者了知辨识;
Upaklesavinimuttaṃ, ñāṇaṃ suvisadaṃ pana.
该智慧断除污染,且极为明了清净。
§1300
1300.
Udayabbaye ca bhaṅge ca, bhaye ādīnave tathā;
起与灭以及断灭,亦即恐惧与烦恼;
Nibbidāpassanāñāṇaṃ, ñāṇaṃ muccitukamyatā.
厌离见知的智慧,是断脱随欲的智慧。
§1301
1301.
一三〇一。
Paṭisaṅkhā ca saṅkhāre, upekkhāñāṇamaṭṭhamaṃ;
对行蕴的回忆,是平等无念的智慧;
Imāni aṭṭha ñāṇāni, navamaṃ saccānulomakaṃ.
这八种智慧,次第成为第九,即顺谛的知见。
§1302
1302.
一三〇二。
Saccānulomañāṇanti , anulomaṃ pavuccati;
「顺谛智」者,谓顺着谛义而说;
Taṃ sampādetukāmena, yogāvacarabhikkhunā.
欲成就此者,应由修习禅定方法的比库而行。
§1303
1303.
一三〇三。
Udayabbayañāṇaṃ taṃ, ādiṃ katvā panaṭṭhasu;
应先了知生起与灭灭之智;
Etesu pana ñāṇesu, yogo karaṇiyo pana.
于此二智中,应专以禅定为辅助。
§1304
1304.
Yathānukkamato tassa, tesu ñāṇesu aṭṭhasu;
依其相应,八种智慧中,
Aniccādivaseneva, yogaṃ katvā ṭhitassa hi.
如同在时时持续变异一般,维持着结合的状态。
§1305
1305.
Aniccaṃ dukkhamanattāti, saṅkhāre anupassato;
观察诸行无常、苦、无我,
Aṭṭhannaṃ pana ñāṇānaṃ, vasena pana yogino.
八种智慧已具足,修行者则保持专注。
§1306
1306.
Vipassanā sikhāpattā, hoti vuṭṭhānagāminī;
观行修成后,便能于起行中而行;
Saccānulomañāṇanti, ayameva pavuccati.
称此为顺真实识,正是此识所言。
§1307
1307.
Saṅkhārupekkhāñāṇaṃ taṃ, āsevantassa yogino;
修持者应当勤加运用观察蕴的智慧;
Idāni tassa maggo ca, samuppajjissatīti hi.
现今正是他通向解脱之道得以萌生的时候。
§1308
1308.
Saṅkhārupekkhā saṅkhāre, aniccā dukkhāti vā tathā;
对诸行持无常之观,则诸行亦属无常苦,或亦如是;
Sammasitvā bhavaṅgaṃ tu, puna votarateva sā.
正念审察此生起与灭,生起即再现不息。
§1309
1309.
Bhavaṅgānantaraṃ saṅkhāru-pekkhāgatanayena tu;
于生灭相续之间因无常观照,诸行猶如临近消逝之日,
Aniccādivaseneva, saṅkhāre pana gocaraṃ.
虽处于生灭之间,诸行仍为所依唯识所现。
§1310
1310.
Kurumānaṃ manodvāre, jāyatāvajjanaṃ tato;
心门既开启,随即生起烦恼;
Bhavaṅgāvaṭṭanaṃ katvā, jātassānantaraṃ pana.
现行生命活动行转,继而生起胎生。
§1311
1311.
Saṅkhāre gocaraṃ katvā, paṭhamaṃ javanamānasaṃ;
行蕴入境界,初次此意念运动;
Uppajjatīti taṃ cittaṃ, parikammanti vuccati.
心即由此而生,称为行蕴作用。
§1312
1312.
一三一二。
Tadanantaramevaññaṃ, saṅkhārārammaṇaṃ puna;
紧接着又有他行处所缘的行相,
Dutiyaṃ javanaṃ hoti, upacāranti taṃ mataṃ.
第二是勤奋作用,其所缘之法为近行,
§1313
1313.
一三一三。
Tadanantaraṃ taṃ hoti, tathā saṅkhāragocaraṃ;
再紧接着即起行所摄领域,
Tatiyaṃ javanacittaṃ, anulomanti saññitaṃ.
第三是随顺生起的分别观念。
§1314
1314.
Purimānaṃ panaṭṭhannaṃ, ñāṇānaṃ anulomato;
古时未曾摧毁的智慧,遂渐适应其理;
Bodhipakkhiyadhammānaṃ, uddhañca anulomato.
觉支法门,向上随顺其理。
§1315
1315.
Teneva taṃ hi saccānulomañāṇaṃ pavuccati;
正因如此,称此为与真理相顺的智慧;
Idaṃ hi pana saccānu-lomañāṇaṃ mahesinā.
此即是由大智者所说的顺真理智慧。
§1316
1316.
‘‘Vuṭṭhānagāminīyā hi, pariyosāna’’nti bhāsitaṃ;
『出离者』之名确为终极之意;世尊教法中如此言:
Ñeyyaṃ sabbapakārena, pariyosānanti gotrabhu.
其意为必须彻底实践,方能称为终极,故此名出离者。
§1317
1317.
Itinekehi nāmehi, kittitāyā mahesinā;
此名由众尊者闻名流传;
Vuṭṭhānagāminī santā, parisuddhā vipassanā.
彼等皆为出离道行者,修习清净之正见禅观。
§1318
1318.
一三一八。
Vuṭṭhātukāmo saṃsāradukkhapaṅkā mahabbhayā;
生起贪欲,陷于轮回苦泥,极其恐怖;
Kareyya satataṃ tattha, yogaṃ paṇḍitajātiko.
须常作如是努力,此乃贤人所宜修习的禀赋。
Iti abhidhammāvatāre paṭipadāñāṇadassanavisuddhiniddeso nāma · 如是,《入阿毗达摩论》中名为“行道智见清净的阐释”
Ekavīsatimo paricchedo. · 第二十一章。