2. Dutiyo paricchedo
2. Dutiyo paricchedo二、第二章
Cetasikaniddeso心所说明
§67
67.
Cittānantaramuddiṭṭhā , ye ca cetasikā mayā;
『心』与『心所』二者中，于我所眼见而相续现起者，
Tesaṃ dāni karissāmi, vibhājanamito paraṃ.
今当分别说明，此乃彼此不同之别。
Tattha cittasampayuttā, citte bhavā vā cetasikā. Tepi cittaṃ viya sārammaṇato ekavidhā, savipākāvipākato duvidhā, kusalākusalābyākatabhedato tividhā, kāmāvacarādibhedato catubbidhā.
其中心所随心生起，或者心依心起现。二者如同心，具守护性，一类是成现完成，分别有成无成两种，善恶未现三别，依欲行为等四别。
Tattha kāmāvacaracittasampayuttā kāmāvacarā. Tesu kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittasampayuttā tāva niyatā sarūpena āgatā ekūnatiṃsa dhammā honti. Seyyathidaṃ – phasso vedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittekaggatā saddhā sati vīriyaṃ paññā jīvitindriyaṃ alobho adoso hirī ottappaṃ kāyappassaddhi cittappassaddhi kāyalahutā cittalahutā kāyamudutā cittamudutā kāyakammaññatā cittakammaññatā kāyapāguññatā cittapāguññatā kāyujukatā cittujukatāti. Puna chando, adhimokkho, tatramajjhattatā, manasikāro cāti cattāro niyatayevāpanakā honti. Imehi catūhi tettiṃsa honti . Puna karuṇā muditā kāyaduccaritavirati vacīduccaritavirati micchājīvavirati ceti ime pañca aniyatā. Ime pana kadāci uppajjanti.
此中随欲行为心所者，为『欲行』。其中欲行第一之大善心所，依恒定形态来者，共三十九法。譬如：触、受、想、意、思、分别、喜、心一境性、信、念、精进、慧、生存根、不贪、不嗔、羞耻、怕罪、身清净、心清净、身轻快、心轻快、身柔软、心柔软、身行为能、心行为能、身调和、心调和、身专注、心专注。复有欲动、坚念、中正、专念意，四种恒定悉有。彼四种与三十九者共聚成为三十三。复有慈、喜、身戒不恶行、语戒不恶行、邪命不恶行五无常法，彼乃间或生起。
Imesu pana karuṇāmuditāvasena bhāvanākāle karuṇāpubbabhāgo vā muditāpubbabhāgo vā etā uppajjanti, na panekato uppajjanti. Yadā pana iminā cittena micchākammantādīhi viramati, tadā sammākammantādīni paripūrenti, ekā virati uppajjati, karuṇāmuditāhi saha, aññamaññena ca na uppajjanti. Tasmā etesu ekena saha catuttiṃseva dhammā honti.
于培养时，其由慈与喜所生部分，或慈先部分，或喜先部分生起，非同时生。且当彼心离邪行时，便圆满正行，独一断绝生起，与慈喜共生者，不相杂起。故此仅凭一法，则有三十三法。
§68
68.
Ādinā puññacittena, tettiṃsa niyatā matā;
由初以善心作基，恒定者共三十三法；
Karuṇāmuditekena, catuttiṃsa bhavanti te.
以慈悲欢喜心为根基，这三十四种法相成就。
§69
69.
Kasmā panettha mettā ca, upekkhā ca na uddhaṭā;
为何此处慈爱与舍无有傲慢？
Yevāpanakadhammesu, dhammarājena satthunā.
唯有诸如法中之事，由法王世尊恰然示现故。
§70
70.
Abyāpādena mettāpi, tatramajjhattatāya ca;
依无伤害行持之慈爱，及其中正之理；
Upekkhā gahitā yasmā, tasmā na gahitā ubho.
舍已居其中，故二者非俱所执。
§71
71.
Kasmā yevāpanā dhammā, buddhenādiccabandhunā;
为何唯有诸如法中之事，是由佛及诸诸佛弟子示现？
Sarūpeneva sabbete, pāḷiyaṃ na ca uddhaṭā.
一切事物本质相同，巴利文并非粗野放纵之语。
§72
72.
Yasmā aniyatā keci, yasmā rāsiṃ bhajanti na;
因为有些事物是不固定的，有些虽为多数却不似恒常；
Yasmā ca dubbalā keci, tasmā vuttā na pāḷiyaṃ.
因为有些是软弱无力的，所以不被称为巴利文。
§73
73.
Chandādhimokkhamuditā manasi ca kāro,
心中有欲望、戒禁、喜悦之乐，
Majjhattatā ca karuṇā viratittayaṃ ca;
中道精神、慈悲及不放逸，
Puññesu tena niyatāniyatā ca sabbe,
依此，善业有定有不定，皆是如此。
Yevāpanā munivarena na ceva vuttā.
若非圣者所说者，亦不能如此称说。
§74
74.
Kasmā panettha phassova, paṭhamaṃ samudīrito;
缘何于此，触受为首首先被揭示？
Paṭhamābhinipātattā, cittassārammaṇe kira.
首因触受之根本，谓心安住之所缘也。
§75
75.
Phusitvā pana phassena, vedanāya ca vedaye;
触及触受之后，令感知受受；
Sañjānāti ca saññāya, cetanāya ca cetaye.
以分别取识分别，且以意念作意识。
§76
76.
Balavapaccayattā ca, sahajātānameva hi;
又由于此理之强力，此心素有之本性也。
Phassova paṭhamaṃ vutto, tasmā idha mahesinā.
由触受为第一，因此在此世尊说。
§77
77.
Akāraṇamidaṃ sabbaṃ, cittānaṃ tu saheva ca;
此一切现象无有因缘，而唯有心意乃实随之；
Ekuppādādibhāvena, cittajānaṃ pavattito.
因一因缘而生起之相，故此诸心意现行不息。
§78
78.
Ayaṃ tu paṭhamuppanno, ayaṃ pacchāti natthidaṃ;
此即初生起者，此为后起者不可得；
Balavapaccayattepi, kāraṇañca na dissati.
即使有强力条件，因缘亦不可现见。
§79
79.
Desanākkamato ceva, paṭhamaṃ samudīrito;
及因缘之果报，第一由此被宣说；
Iccevaṃ pana viññeyyaṃ, viññunā na visesato.
这般则是所当了知的，唯有明了者方能彻知其义。
§80
80.
Na ca pariyesitabboyaṃ, tasmā pubbāparakkamo;
此法不应刻意探求，故知其有先后次第；
Vacanatthalakkhaṇādīhi, dhammā eva vijānatā.
只有通达言语意义、特征等因缘，方能真正认识法义。
Yasmā pana ime dhammā vacanatthalakkhaṇādīhi vuccamānā pākaṭā honti suviññeyyāva, tasmā tesaṃ vacanatthalakkhaṇādīni pavakkhāmi. Seyyathidaṃ – phusatīti phasso. Svāyaṃ phusanalakkhaṇo, saṅghaṭṭanaraso, sannipātapaccupaṭṭhāno, phalaṭṭhena vedanāpaccupaṭṭhāno vā, āpāthagatavisayapadaṭṭhāno. Ayaṃ hi arūpadhammopi samāno ārammaṇesu phusanākāreneva pavattati, so dvinnaṃ meṇḍānaṃ sannipāto viya daṭṭhabbo.
若言此法诸法，以言语意义与特征而称，乃显明且易于了知，故当分说此言语意义特征。如是——触，即感受。自性具足感受特征，因缘凝聚而成，是种形态的相合，是相聚而现，是与果报相关的感受，是内在因缘之所摄。此即非色法中，于境界上的感受形态起作之象，如双脑相会般易见。
Sundaraṃ manoti sumano, sumanassa bhāvo somanassaṃ, somanassameva vedanā somanassavedanā. Sā vedayitalakkhaṇā, iṭṭhākārānubhavanarasā rājā viya subhojanarasaṃ, cetasikaassādapaccupaṭṭhānā, passaddhipadaṭṭhānā.
心境悦乐称为善妙，快乐的本质便是悦心，悦心即幸福，幸福即快乐之感。此感受的特征，譬如君王所尝美食的甘美，乃心识之感应状态，是心安静、清净的所在。
Nīlādibhedaṃ ārammaṇaṃ sañjānātīti saññā. Sā sañjānanalakkhaṇā, paccābhiññāṇakaraṇarasā vaḍḍhakissa abhiññāṇakaraṇamiva, yathāgahitanimittavasena abhinivesakaraṇapaccupaṭṭhānā, yathopaṭṭhitavisayapadaṭṭhānā.
识别诸色差别的心所为识，即为知觉。其识别的特征。是助长内识明解之乐，是知觉因缘的显现，如被引发的动力，是依缘持续聚合而生的附着，乃对所缘境界之了知与依止。
Cetayatīti cetanā. Saddhiṃ attanā sampayuttadhamme ārammaṇe abhisandahatīti attho. Sā cetayitalakkhaṇā, āyūhanarasā, saṃvidahanapaccupaṭṭhānā sakakiccaparakiccasādhakā jeṭṭhasissamahāvaḍḍhakiādayo viya.
「Cetayatīti」即「心」。此词义为在自身相应之法中，倾心投入、依止、专注，谓心意专注于所缘对象并且相应之义。此「cetayatī」之特征，譬如年长者、青年、儿童等，具备心神智力勤勉及强健的性质。
Vitakketīti vitakko. Vitakkanaṃ vā vitakko. Svāyaṃ ārammaṇe cittassa abhiniropanalakkhaṇo, āhananapariyāhananaraso, ārammaṇe cittassa ānayanapaccupaṭṭhāno.
「Vitakketīti」即「初念」。此谓心所之初次作用、起念。所谓初念，是指心于所缘境起初禀受的特征，有引导心法进入所缘境，环绕思维的性质。
Ārammaṇe tena cittaṃ vicaratīti vicāro. Vicaraṇaṃ vā vicāro. Anusañcaraṇanti vuttaṃ hoti. Svāyaṃ ārammaṇānumajjanalakkhaṇo, tattha sahajātānuyojanaraso, cittassa anupabandhapaccupaṭṭhāno.
「Ārammaṇe tena cittaṃ vicaratīti」即「思维」。思维即是在所缘对象上，心转动流转、变动、运动的状态。思维也称「流动」，是说心作用连续迁延、随缘牵引，附着、不离所缘对象。
Pinayatīti pīti. Sā sampiyāyanalakkhaṇā, kāyacittapīṇanarasā, pharaṇarasā vā, odagyapaccupaṭṭhānā.
「Pinayatīti」即「喜」。此喜为身心安乐悦喜的特征，或称为身心舒适的愉悦，如持物安稳、愉快的感受状态。
Cittassa ekaggabhāvo cittekaggatā. Samādhissetaṃ nāmaṃ. So avisāralakkhaṇo, avikkhepalakkhaṇo vā, sahajātānaṃ sampiṇḍanaraso nhāniyacuṇṇānaṃ udakaṃ viya, upasamapaccupaṭṭhāno, visesato sukhapadaṭṭhāno.
「Cittassa ekaggabhāvo」即「一心不散」。此谓心的专注、统一、清净，名为正定。此正定具有不散乱、不变动的性质，犹如淋浴乳粉、清水相聚合般，安静、止息、专注，并特别显现安乐的状态。
Saddahanti etāya, sayaṃ vā saddahati, saddahanamattameva vā esāti saddhā. Sā panesā saddahanalakkhaṇā, pasādanarasā udakappasādakamaṇi viya, akālusiyapaccupaṭṭhānā, saddheyyavatthupadaṭṭhānā.
「Saddahanti」意谓对法有所信解，乃至自信信解，信的程度只有信一念而已，即是信心。此信心之特征，如信心狸信者、清净甘露之宝珠，具备净除不良、可信可靠的性质，实为修道可依、应信的法门。
Saranti etāya, sayaṃ vā sarati, saraṇamattameva vā esāti sati. Sā apilāpanalakkhaṇā, asammosarasā, ārakkhapaccupaṭṭhānā, thirasaññāpadaṭṭhānā.
『流动』者，指借助此法流动，或自行流动，或仅仅达到依止境地而止的状态。此义谓不散乱的流转特征，不夹杂愤怒之流，是保护和看护的伴随，立于坚定正见的基础上。
Vīrabhāvo vīriyaṃ. Vīrānaṃ vā kammaṃ vīriyaṃ. Taṃ panetaṃ ussāhanalakkhaṇaṃ, sahajātānaṃ upatthambhanarasaṃ, asaṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ, saṃvegapadaṭṭhānaṃ.
『勇猛状态』是『精进』之义。勇猛者所造作的行为，即是精进。精进具有努力不懈的特点，生来具有支撑之味，是不退转的状态，是如加速步伐般的坚定看护。
Pajānātīti paññā. Sā panesā vijānanalakkhaṇā, visayobhāsanarasā padīpo viya, asammohapaccupaṭṭhānā araññagatasudesako viya.
『了知』即是般若智慧。它是观察与认识的特性，犹如光亮指引所照明领域的明灯，具备不迷惑的伴随，犹如引导进入森林之灯。
Jīvanti tena taṃsampayuttadhammāti jīvitaṃ. Taṃ pana attanā avinibbhuttānaṃ dhammānaṃ anupālanalakkhaṇaṃ, tesaṃ pavattanarasaṃ, tesaṃyeva ṭhapanapaccupaṭṭhānaṃ, yāpayitabbadhammapadaṭṭhānaṃ. Santepi ca tesaṃ anupālanalakkhaṇādimhi vidhāne atthikkhaṇeyeva taṃ te dhamme anupāleti udakaṃ viya uppalādīni, yathāsakaṃ paccayuppannepi ca dhamme anupāleti dhāti viya kumāraṃ, sayaṃpavattitadhammasambandheneva pavattati niyāmako viya, na bhaṅgato uddhaṃ pavattayati attano ca pavattayitabbānañca abhāvā, na bhaṅgakkhaṇe ṭhapeti sayaṃ bhijjamānattā khīyamāno viya vattisnehova padīpasikhanti.
『活着』即指与存在相连的法，即生命。此法是对自我未消灭法的持续持守特征，具备稳定的推动之味，是支撑置于法的道理，应当激励推动的看护。即便存在中的此等不持守特性于法之作用立刻出现，该法仍不灭如水中莲花，时值因缘所生之法亦不毁坏，自己之推动不缺失，亦非断灭时将自身定位，如于火炬火苗般照耀燃烧。
Na lubbhanti tena, sayaṃ vā na lubbhati, alubbhanamattameva vā tanti alobho. So ārammaṇe cittassa alaggabhāvalakkhaṇo kamaladale jalabindu viya, apariggaharaso muttabhikkhu viya, anallīnabhāvapaccupaṭṭhāno asucimhi patitapuriso viya.
『不贪着』者，即不自身贪著，或仅至不贪而止，此即无贪。其特性是心不执著，如莲花瓣上的水珠，不受持有，如出家人不贪着财物，是不净之地上的不执者。
Na dussanti tena, sayaṃ vā na dussati, adussanamattameva vā tanti adoso. So acaṇḍikkalakkhaṇo, avirodhalakkhaṇo vā anukūlamitto viya, āghātavinayanaraso, pariḷāhavinayanaraso vā candanaṃ viya, sommabhāvapaccupaṭṭhāno puṇṇacando viya.
『不恨恶』者，即不自身恶其法，或仅止于无恨恶，此即无嗔。其特性是不暴烈，无抵抗，如善友，是对烦恼的清凉调伏，如檀香，具有柔和调伏，是清净圆满之月般的伴随。
Kāyaduccaritādīhi hirīyatīti hirī. Lajjāyetaṃ adhivacanaṃ. Tehiyeva ottappatīti ottappaṃ. Pāpato ubbegassetaṃ adhivacanaṃ. Tattha pāpato jigucchanalakkhaṇā hirī, ottāsalakkhaṇaṃ ottappaṃ. Ubhopi pāpānaṃ akaraṇarasā, pāpato saṅkocanapaccupaṭṭhānā, attagāravaparagāravapadaṭṭhānā. Ime dhammā lokapālāti daṭṭhabbā.
由身体不善行为等所生的羞耻心称为「羞耻」。羞耻的近义词为「害臊」。同样，这些也被称为「惭愧」。对于罪恶而言，有「避恶」一词。此中，罪恶所特有的嫌憎特征是羞耻，恐惧特征是惭愧。两者皆为不善行为不乐于为的状态，罪恶因而产生收敛与退避，是对自身与他人的轻慢所产生的顾忌。这些现象应被观察为世间的守护者。
Kāyapassambhanaṃ kāyapassaddhi. Cittapassambhanaṃ cittapassaddhi. Kāyoti cettha vedanādayo tayo khandhā. Ubhopi panetā ekato hutvā kāyacittadarathavūpasamalakkhaṇā , kāyacittadarathanimmadanarasā, kāyacittānaṃ aparipphandanasītibhāvapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ avūpasamatāuddhaccādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
「身体宁静」即身体的安宁；「心的宁静」即心的安宁。此处「身体」指的是由感受等三蕴构成的身体。「身体」与「心」合而为一，因其相互依止的本性显示出身心的和合宁静、身心的和合安适状态。此宁静又伴随安抚，使身心稳定而无躁动，是身心远离起伏烦恼的表现，亦即身与心的基础状态。
Kāyalahubhāvo kāyalahutā. Cittalahubhāvo cittalahutā. Kāyacittānaṃ garubhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittagarubhāvanimmadanarasā, kāyacittānaṃ adandhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ garubhāvakarathinamiddhādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
身体烦躁称为身体的烦恼；心的烦躁称为心的烦恼。身心的此种沉重之态是烦恼状态的显露，所生憎恶之感为烦恼，且由此相续存在的倦怠诸烦恼，与身心的基础状态相反，表明身心所受困顿不堪、沉重无力的烦恼状态。
Kāyamudubhāvo kāyamudutā. Cittamudubhāvo cittamudutā. Kāyacittānaṃ thaddhabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ thaddhabhāvanimmadanarasā, appaṭighātapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ thaddhabhāvakaradiṭṭhimānādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
身体轻逸称为身体的轻快；心的轻逸称为心的轻快。身心此种松懈状态表现出软弱无力，身心轻快即为轻松愉悦的表现。身心因无抵抗性而显现的懈怠，以及慧见的丧失等烦恼，均属于此轻快状态的特征，应当理解为身心放逸而引发的烦恼。
Kāyakammaññabhāvo kāyakammaññatā. Cittakammaññabhāvo cittakammaññatā. Kāyacittānaṃ akammaññabhāvavūpasamalakkhaṇā, kāyacittānaṃ akammaññabhāvanimmadanarasā, kāyacittānaṃ ārammaṇakaraṇasampattipaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānaṃ, kāyacittānaṃ akammaññabhāvakaraavasesanīvaraṇādikilesappaṭipakkhabhūtāti veditabbā.
身体无业性称为身体的无业；心的无业性称为心的无业。身心此种无为状态，即没有产生业的意志或行为，是对造作物的缺乏或断绝。身心因无造业性所导致的安宁状态，与其相适应的障碍诸烦恼，如覆蔽、妨碍等，皆属于此无业状态，应了知此乃因缺乏造业而生的烦恼。
Kāyapāguññabhāvo kāyapāguññatā. Cittapāguññabhāvo cittapāguññatā. Kāyacittānaṃ agelaññabhāvalakkhaṇā, kāyacittānaṃ gelaññanimmadanarasā, nirādīnavapaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ gelaññabhāvakaraassaddhādikilesappaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.
身体脏污称为身体的污秽；心的脏污称为心的污秽。身心被污垢所染，其特征表现为秽恶憎恶之感。身心因污秽所引起的不安状态，以及由此导致的烦恼，譬如不坚固等，皆属于此身心污秽状态，值得详细观察理解。
Kāyassa ujukabhāvo kāyujukatā. Cittassa ujukabhāvo cittujukatā. Kāyacittānaṃ akuṭilabhāvalakkhaṇā, kāyacittānaṃ ajjavalakkhaṇā vā, kāyacittānaṃ kuṭilabhāvanimmadanarasā, ajimhatāpaccupaṭṭhānā, kāyacittapadaṭṭhānā, kāyacittānaṃ kuṭilabhāvakaramāyāsāṭheyyādikilesappaṭipakkhabhūtāti daṭṭhabbā.
「身体正直的状态」称为身体正直；「心意正直的状态」称为心意正直。身体与心意具备非曲折的特征，或者说身体与心意没有弯曲的性质，是由于它们具备克制弯曲性质的乐趣、恰当的守护以及身体与心意行迹的正立而成；身体与心意中那些弯曲性质的放逸、努力不当、瞋恚等烦恼应被排除。
Chandoti kattukamyatāyetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā so kattukamyatālakkhaṇo chando, ārammaṇapariyesanaraso, ārammaṇena atthikatāpaccupaṭṭhāno, tadevassa padaṭṭhāno.
「欲求」一词是指「愿意为自己取得某法」。因此，它作为愿求的特征，是对所欲取得对象的向往、探求的乐趣，并且由于此憧憬，专注于该对象而存在的状态。
Adhimuccanaṃ adhimokkho. So sanniṭṭhānalakkhaṇo, asaṃsappanaraso, nicchayapaccupaṭṭhāno, sanniṭṭheyyadhammapadaṭṭhāno, ārammaṇe niccalabhāvena indakhīlo viya daṭṭhabbo.
「专注」意指「决断的专心」。它是现场特征，缺乏分散之乐，精确而专一的守护，是对当下事理的正立状态，应如牢固地钉牢而不动的钉子看待其性质。
Tesu tesu dhammesu majjhattabhāvo tatramajjhattatā. Sā cittacetasikānaṃ samavāhitalakkhaṇā, ūnādhikatānivāraṇarasā, pakkhapātupacchedanarasā vā, majjhattabhāvapaccupaṭṭhānā.
在各种法中，中正的状态即中正性。此中正性是心及心所的流转均衡的特征，是能断除过多与不足之烦恼的乐趣，也是对中正之法的守护。
Kiriyā kāro, manasmiṃ kāro manasikāro. Purimamanato visadisaṃ manaṃ karotīti ca manasikāro.
「行为」即行动者，「内心行为」即心行为者。所谓心行为者，就是先前有意制造明净心意的动作。
Svāyaṃ ārammaṇapaṭipādako, vīthipaṭipādako, javanapaṭipādakoti tippakāro. Tattha ārammaṇapaṭipādako manasmiṃ kāro manasikāro. So sāraṇalakkhaṇo, sampayuttānaṃ ārammaṇe saṃyojanaraso, ārammaṇābhimukhabhāvapaccupaṭṭhāno, ārammaṇapadaṭṭhāno, saṅkhārakkhandhapariyāpanno ārammaṇapaṭipādakattena sampayuttānaṃ sārathī viya daṭṭhabbo. Vīthipaṭipādakoti pañcadvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ, javanapaṭipādakoti manodvārāvajjanassetaṃ adhivacanaṃ, na te idha adhippetā.
「自觉念处行」指的是入于对象的行为；「路径行」是指由五路大门起始的行为；「流运行」是指由心门起始的行为。此中，自觉念处行为即为心有所为的行为者，是所依之相，表现对连接的对象的乐趣，为转向该对象的存在，是守护于对象的正立，是围绕心蕴的行为者，应视为驾驭诸行为者的主宰。路径行一词意指由五门起始；流运行一词意指由心门起始，二者在此非所说。
Karuṇāti paradukkhe sati sādhūnaṃ hadayakampanaṃ karotīti karuṇā, kināti vināseti vā paradukkhanti karuṇā. Sā paradukkhāpanayanākārappavattilakkhaṇā, paradukkhāsahanarasā, avihiṃsāpaccupaṭṭhānā, dukkhābhibhūtānaṃ anāthabhāvadassanapadaṭṭhānā.
「慈悲」者，即在他人遭受极大痛苦时，善人心生颤抖感动之心，谓慈悲。其义为除去或消灭他人痛苦。此痛苦的解除是通过诸相乃至现象之生起而呈现，具耐受他人痛苦之性，以及不伤害而周密照护之德行，对深受痛苦者表现如父母失子般的慈爱照顾。
Modanti tāya, sayaṃ vā modatīti muditā. Sā pamodanalakkhaṇā, anissāyanarasā, arativighātapaccupaṭṭhānā, sattānaṃ sampattidassanapadaṭṭhānā. Keci pana mettupekkhāyopi aniyate icchanti, taṃ na gahetabbaṃ. Atthato hi adoso eva mettā, tatramajjhattupekkhāyeva upekkhāti.
由此生起快乐，自己亦因此而快乐者称为喜悦。其特征为由快乐所生满足，无所依赖，且远离不善之境界。以融爱为根基，舍离憎恨，其精髓表现为平等心。若有人对慈爱平等心生起变异之欲望，则不应接受。实义则是爱即憎恨；其中居中平等心即为舍。
Kāyaduccaritato virati kāyaduccaritavirati. Eseva nayo sesesupi dvīsu. Lakkhaṇādito pana etā tissopi viratiyo kāyaduccaritādivatthūnaṃ avītikkamalakkhaṇā, kāyaduccaritādivatthuto saṅkocanarasā, akiriyapaccupaṭṭhānā, saddhāhiriottappaappicchatādiguṇapadaṭṭhānā. Keci pana imāsu ekekaṃ niyataṃ viratiṃ icchanti. Evaṃ kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittena ime tettiṃsa vā catuttiṃsa vā dhammā sampayogaṃ gacchantīti veditabbā.
戒除恶行者名为戒禁恶行。戒禁恶行亦包括后两者。其特征乃三种戒禁皆无破坏性，有缩减坏事之味，具行动的净制，且以信心、羞耻心、恐惧心等三根资具为基础。有人修习其中某一戒禁作常法。依此，五戒等感官行为戒第一大利根心，可以联结三十三种法门，应当如是观察。
Yathā ca paṭhamena, evaṃ dutiyacittenāpi. Sasaṅkhārabhāvamattameva hi ettha viseso. Puna tatiyena ñāṇavippayogato ṭhapetvā amohaṃ avasesā dvattiṃsa vā tettiṃsa vā veditabbā. Tathā catutthenāpi sasaṅkhārabhāvamattameva viseso, paṭhame vuttesu pana ṭhapetvā pītiṃ avasesā pañcamena sampayogaṃ gacchanti. Somanassaṭṭhāne cettha upekkhāvedanā paviṭṭhā. Sā pana iṭṭhāniṭṭhaviparītānubhavanalakkhaṇā, pakkhapātupacchedanarasā. Yathā ca pañcamena, evaṃ chaṭṭhenāpi. Sasaṅkhāramattameva hoti viseso. Sattamena pana ṭhapetvā paññaṃ avasesā ekatiṃsa vā dvattiṃsa vā dhammā honti, tathā aṭṭhamenāpi. Sasaṅkhāramattameva viseso. Evaṃ tāva kāmāvacarakusalacetasikā veditabbā.
如前所述，第二心所亦然。盖此处仅限于取执行所造之体。在第三为知见现行分析基础上，确立无明已灭余余法共计二十二或三十三法。第四心亦以取执行所造之体为其所别，然依第一心安置乐，余余法与第五心共具。愉悦而置，此中生起平等受，此为乐与苦反差体验之相，具断滞通达之味。第五心、第六心亦然，唯数量分别其细微差别。第七心以智慧为本，第八心亦有分别，皆以取执行为本体。因此欲界善根心应如是观察。
§81
81.
Upekkhāyuttacittesu, na dukkhasukhapītiyo;
于具足平等心之心所现象中，无所谓苦乐二分别受。
Jāyanteva visuṃ pañca, karuṇāmuditādayo.
正如五种烦恼生起，慈悲喜乐等心法亦随之产生。
Avasesesu pana rūpāvacaracittasampayuttā rūpāvacarā, tattha paṭhamacittasampayuttā tāva kāmāvacarapaṭhamacitte vuttesu ṭhapetvā viratittayaṃ avasesā veditabbā. Viratiyo pana kāmāvacarakusalalokuttaresveva uppajjanti, na aññesu. Dutiyena vitakkavajjā dvattiṃsa vā tettiṃsa vā. Tatiyena vicāravajjā ekatiṃsa vā dvattiṃsa vā. Catutthena tato pītivajjā tiṃsa vā ekatiṃsa vā. Pañcamena tato karuṇāmuditāvajjā tiṃsa honti, somanassaṭṭhāne upekkhā paviṭṭhā. Evaṃ rūpāvacarakusalacetasikā veditabbā.
形色及心意相关的心行俱存的形色心行，形色心行为前行心行，正如前所说，色欲心行作为第一心行，在此须分别前行及止行余余两类。止行专生于色欲善心中上等者，不生于他处。第二为起念止，约二十二至三十三；第三为思惟止，约三十一至二十二；第四为喜止，约三十至三十一；第五为慈悲喜舍止，约三十，其中舍心于喜所处之处安住。如此，形色善心应当如是分别认识。
Arūpāvacaracittasampayuttā arūpāvacarā, te pana rūpāvacarapañcame vuttanayena veditabbā. Arūpāvacarabhāvovettha viseso.
无色相关之心行俱存的无色心行者，属于形色心行中第五类所说，应当依此分别认识。无色心行之相在此有特殊之处。
Lokuttaracittasampayuttā lokuttarā, te pana paṭhamajjhānike maggacitte paṭhamarūpāvacaracitte vuttanayena dutiyajjhānikādibhedepi maggacitte dutiyarūpāvacaracittādīsu vuttanayeneva veditabbā. Karuṇāmuditānamabhāvo ca niyataviratibhāvo ca lokuttarabhāvo cettha viseso. Evaṃ tāva kusalacittasampayuttacetasikā veditabbā.
出世间心行俱存的出世间者，依前提及等觉道心中第一形色心行说法，并且依第二等觉等之分法中道心及第二形色心行等，皆应依此前述方式分别认识。慈悲喜舍心无现及恒常止行之相，此处为出世间心行之特征。如此，善心相应之心行为当如此分别认识。
Akusalā pana cetasikā bhūmito ekavidhā kāmāvacarāyeva, tesu lobhamūlapaṭhamākusalacittasampayuttā tāva niyatā sarūpenāgatā pannarasa, yevāpanakā niyatā cattāroti ekūnavīsati honti. Aniyatā cha yevāpanakāti sabbe pañcavīsati honti. Seyyathidaṃ – phasso somanassavedanā saññā cetanā vitakko vicāro pīti cittassekaggatā vīriyaṃ jīvitaṃ ahirikaṃ anottappaṃ lobho moho micchādiṭṭhīti ime sarūpenāgatā pannarasa, chando adhimokkho uddhaccaṃ manasikāroti ime cattāro niyatayevāpanakā, ime pana paṭipāṭiyā dasasu cittesu niyatā honti, māno issā macchariyaṃ kukkuccaṃ thinamiddhanti ime chayeva aniyatayevāpanakā.
不善心行之类，大略分为一类，如同色欲心行之善类一样。此中以贪根所生之第一不善心行，依据前说具固定之形态共计二十（十加十），又以瞋根固定共计四（十加四，合十四），共计二十四。全部不固定者十七。诸如此者：触受，喜受，苦受，分别，意念，思考，思惟，喜，心一境性，精进，生命，非羞，非愧，贪，痴，邪见。以上为具固定之形态二十四，欲望，专注，躁动，专注于心，皆为固定不变者。此于修行境界中十心内属固定，慢，嫉妒，妒恨，忧愁，昏沉睡眠，皆属于非固定的观察。
§82
82.
Evaṃ yevāpanā sabbe, niyatāniyatā dasa;
如此，心行共计全部十种，是固定与非固定之别。
Niddiṭṭhā pāpacittesu, hatapāpena tādinā.
示现于恶心行，如恶恶等。
Tattha phassoti akusalacittasahajāto phasso. Esa nayo sesesupi. Na hirīyatīti ahiriko, ahirikassa bhāvo ahirikaṃ. Kāyaduccaritādīhi ottappatīti ottappaṃ, na ottappaṃ anottappaṃ. Tattha kāyaduccaritādīhi ajigucchanalakkhaṇaṃ, alajjālakkhaṇaṃ vā ahirikaṃ, anottappaṃ teheva asārajjanalakkhaṇaṃ, anuttāsalakkhaṇaṃ vā.
那里，所谓触，是指不善心所生起的触。此处适用于所有类别。所谓无羞耻者，称为无羞耻，无羞耻者存有即是无羞耻。所谓忏悔，指由身行不善等起的惭愧，非惭愧的是无惭愧者。身行不善等具足无耻相、无耻迹象者，非惭愧者；若无羞耻亦非惭愧者，则是无羞耻的无效特性、不可灭绝的迹象。
Lubbhanti tena, sayaṃ vā lubbhati, lubbhanamattameva vā tanti lobho. So ārammaṇagahaṇalakkhaṇo makkaṭālepo viya, abhisaṅgaraso tattakapāle pakkhittamaṃsapesi viya, apariccāgapaccupaṭṭhāno telañjanarāgo viya, saṃyojaniyesu dhammesu assādadassanapadaṭṭhāno.
因其而贪恋，或自己也贪恋，单是贪恋的程度，有贪欲。贪欲是抓取欲境的特征，好似猴子沾染毒汁，如鹰扑击鸟儿，像牧者照看牲口，像蜂蜜与油脂的嗜恋，是众束缚法中有占有倾向的存在。
Muyhanti tena, sayaṃ vā muyhati, muyhanamattameva vā tanti moho. So cittassa andhabhāvalakkhaṇo, aññāṇalakkhaṇo vā, asampaṭivedharaso, ārammaṇasabhāvacchādanaraso vā, andhakārapaccupaṭṭhāno, ayonisomanasikārapadaṭṭhāno.
因其而迷惑，自己也迷惑，单是迷惑的程度，有痴。此是心如黑暗的状态，无智慧的标志，无明的本质，掩蔽欲境的倾向，是黑暗覆盖的表现，是不正念的方向。
Micchā passanti tāya, sayaṃ vā micchā passati, micchādassanamattameva vā esāti micchādiṭṭhi. Sā ayonisoabhinivesalakkhaṇā, parāmāsarasā, micchābhinivesapaccupaṭṭhānā, ariyānaṃ adassanakāmatādipadaṭṭhānā.
因其而错误见，自己也错见，单是错误见的程度，这即是邪见。属于不智慧的执着性，堕入恶道的根本，执持错误见，是诸圣所断见的根源。
Uddhatabhāvo uddhaccaṃ. Taṃ avūpasamalakkhaṇaṃ vātābhighātacalajalaṃ viya, anavaṭṭhānarasaṃ vātābhighātacaladhajapaṭākā viya, bhantattapaccupaṭṭhānaṃ pāsāṇābhighātasamuddhatabhasmaṃ viya, ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ.
傲慢的状态是躁动。此被称为躁动的症状，像风吹动泥沙水波，像风吹动旗帜飘扬，如光被烧碎石击散的灰烬，是不智慧的方向。
Maññatīti māno. So uṇṇatilakkhaṇo, sampaggahaṇaraso, ketukamyatāpaccupaṭṭhāno, diṭṭhivippayuttalobhapadaṭṭhāno.
所谓自视，是傲慢。它是隆起的标志，有施展姿态的本性，追求显名的倾向，是与见相违背的贪欲的状态。
Issatīti issā. Sā parasampattīnaṃ usūyanalakkhaṇā, tattheva anabhiratirasā, tato vimukhabhāvapaccupaṭṭhānā, parasampattipadaṭṭhānā.
『嗔』者，嗔恨也。此为彼此共业的嫉恨标志，即同一时间中对他者不喜欢厌恶之心，继而起于心口之恶语行为，最终呈现为针对他人共业的行为怨念。
Maccharabhāvo macchariyaṃ. Taṃ attano sampattīnaṃ niguhaṇalakkhaṇaṃ, tāsaṃyeva parehi sādhāraṇabhāvaakkhamanarasaṃ, saṅkocanapaccupaṭṭhānaṃ, attasampattipadaṭṭhānaṃ.
『贪欲』为贪爱也。此为自身共业的隐藏特征，其本质是对他者事物普遍性的厌恶厌烦，表现为内心的收敛与守护，同时亦作用于自身行为业果。
Kucchitaṃ kataṃ kukataṃ, tassa bhāvo kukkuccaṃ. Taṃ pacchānutāpalakkhaṇaṃ, katākatānusocanarasaṃ, vippaṭisārapaccupaṭṭhānaṃ, katākatapadaṭṭhānaṃ.
『怨恨』者，烦恼心态也。此为怨恨之后的恶业表现，伴随做恶后的懊悔悲伤之感，又显为反对违背行为的心理状态，承接此前所造恶业之立场。
Thinatā thinaṃ. Middhatā middhaṃ. Anussāhanasaṃsīdanatā, asattivighāto cāti attho. Thinañca middhañca thinamiddhaṃ. Tattha thinaṃ anussāhanalakkhaṇaṃ, vīriyavinodanarasaṃ, saṃsīdanabhāvapaccupaṭṭhānaṃ. Middhaṃ akammaññatālakkhaṇaṃ, onahanarasaṃ, līnatāpaccupaṭṭhānaṃ, ubhayampi ayonisomanasikārapadaṭṭhānaṃ. Sesā kusale vuttanayena veditabbā.
『昏沉』即沉重麻木；『懈怠』即懒惰无力。其义涵盖无修持支持和存在障碍。昏沉懈怠包括昏沉心及昏沉懈怠之合。昏沉为无精进之标志，带来精神松弛；懈怠表现为不作为，带来粗重无力，二者均为不正当心态的根基。此余余善法可由其说明而知。
Ettha pana vitakkavīriyasamādhīnaṃ micchāsaṅkappamicchāvāyāmamicchāsamādhayo visesakā. Iti ime ekūnavīsati cetasikā paṭhamākusalacittena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca paṭhamena, evaṃ dutiyenāpi. Sasaṅkhārabhāvo cettha thinamiddhassa niyatabhāvo ca viseso. Tatiyena paṭhame vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ sesā aṭṭhārasa veditabbā. Māno panettha aniyato hoti, diṭṭhiyā saha na uppajjatīti. Catutthena dutiye vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpi ca māno aniyato hoti. Pañcamena paṭhame vuttesu ṭhapetvā pītiṃ avasesā sampayogaṃ gacchantīti. Somanassaṭṭhāne panettha upekkhā paviṭṭhā. Chaṭṭhenāpi pañcame vuttasadisā eva. Sasaṅkhāratā , thinamiddhassa niyatabhāvo ca viseso. Sattamena pañcame vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Māno panettha aniyato. Aṭṭhamena chaṭṭhe vuttesu ṭhapetvā diṭṭhiṃ avasesā veditabbā. Etthāpi māno aniyato hoti. Evaṃ lobhamūlacetasikā veditabbā.
此处言以慧观察诸心念集起时，杂染心和善心相续的差别，特别是误见、恶思、杂乱无序心的现起状态，称为误念和误定的特征。此二十余法，初为不善心，次载于上述首法，第三建立见解，余下依此循序现起。自负心在此并无定识，与见法无起相续。四及五法依次建立喜乐情绪，六时随喜乐而生舍。七至五法续生见解余相，八法以六法为基建立见解余相。自负心于此仍无定识。由此可观贪欲根本心识情态。
Domanassasahagatesu paṭighasampayuttesu dosamūlesu dvīsu paṭhamena asaṅkhārikena sampayuttā niyatā sarūpenāgatā terasa. Seyyathidaṃ – phasso domanassavedanā saññā cetanā cittekaggatā vitakko vicāro vīriyaṃ jīvitaṃ ahirikaṃ anottappaṃ doso moho ceti ime terasa dhammā chandādīhi catūhi niyatayevāpanakehi sattarasa honti issāmacchariyakukkuccesu aniyatesu tīsu ekena saha aṭṭhārasa honti, etepi tayo na ekato uppajjanti.
曰在含苦忧虑心与逆境而生怨恨的根本怒心中，初由无始无明起，依止三毒根本烦恼：苦触、忧痛、认知、意志专一、思虑分析、精进、生命意志、无羞耻、无惭愧、愤怒、愚痴等十八种心法及以此为根的染污种类共七十种左右，嗔恨、贪爱、嗔恨、怨恨及烦恼不定心法于此三类中并不共现。
Tattha duṭṭhu manoti dumano, dumanassa bhāvo domanassaṃ, domanassavedanāyetaṃ adhivacanaṃ. Tena sahagataṃ domanassasahagataṃ. Taṃ aniṭṭhārammaṇānubhavanalakkhaṇaṃ, aniṭṭhākārasambhogarasaṃ, cetasikābādhapaccupaṭṭhānaṃ, ekanteneva hadayavatthupadaṭṭhānaṃ.
其中有名为烦恼的心，是忧愁、忧虑的情绪，忧虑的感觉即是这一名称。忧虑相伴出现，为忧苦之同伴。这烦恼是由不善境界而生的体验特征，是不善境界所滋味的乐趣，是心意之苦恼的伴随，是专注于内心根本之苦的所在。
Dussanti tena, sayaṃ vā dussati, dussanamattameva vā tanti doso. So caṇḍikkalakkhaṇo pahatāsīviso viya, visappanaraso visanipāto viya, attano nissayadahanaraso vā dāvaggi viya, dussanapaccupaṭṭhāno laddhokāso viya sapatto, āghātavatthupadaṭṭhāno. Avasesā heṭṭhā vuttappakārāva. Iti ime sattarasa vā aṭṭhārasa vā navamena sampayogaṃ gacchantīti veditabbā. Yathā ca navamena, evaṃ dasamenāpi. Sasaṅkhāratā, panettha thinamiddhasambhavo ca viseso.
由此烦恼，或由自身烦恼，或因烦恼程度的差别，产生憎恶。此烦恼具有凶猛特性，如同被钝器击破的伤口，如同无食之渴，如同自身依赖的烈火之炎，如同憎恨所生之窒息，似被击打于要害的苦楚。余下的细节可参考先前所说。如此，这七、八、九种烦恼相互结合，应当知晓。其九种情形，且与十种情形同理。此处具因缘合成，而三昧中因昏沉生起而特殊显现。
Dvīsu pana mohamūlesu vicikicchāsampayuttena ekādasamena sampayuttā tāva phasso upekkhāvedanā saññā cetanā vitakko vicāro vīriyaṃ jīvitaṃ cittaṭṭhiti ahirikaṃ anottappaṃ moho vicikicchāti sarūpenāgatā terasa, uddhaccaṃ manasikāroti dve yevāpanakā niyatā. Tehi saddhiṃ pannarasa honti.
在两个根本愚痴中，烦恼与疑惑相结合，构成第十一种烦恼。此时，感受、无碍之觉知、知觉、意志、思维、精进、生命、心性状态、无羞耻、无恐惧、愚痴、疑惑等以整体形式现起，内含两种动因且恒定。它们合计共十三种烦恼。
Tattha pavattaṭṭhitimattā ekaggatā. Vigatā cikicchāti vicikicchā. Sabhāvaṃ vicinanto etāya kicchati kilamatīti vicikicchā. Sā saṃsayalakkhaṇā, kampanarasā, anicchayapaccupaṭṭhānā, ayonisomanasikārapadaṭṭhānā. Sesā vuttanayā eva.
此处所说的忧念，就是专注之定，疑惑则为破除之苦。行性察觉时，疑惑即是内心的呕吐。疑惑乃犹豫不决的特征，具颤抖的性质，持续而反复出现，且因不正当思维而生，属于属于无益的心理状态。余下皆同前所述。
Dvādasamena uddhaccasampayuttena sampayuttā sarūpenāgatā vicikicchāsahagate vuttesu vicikicchāhīnā uddhaccaṃ sarūpena āgataṃ, tasmā teraseva honti. Vicikicchāya abhāvena panettha adhimokkho uppajjati, tena saddhiṃ cuddasa honti. Adhimokkhasambhavato samādhi balavā hoti, adhimokkhamanasikārā dve yevāpanakā, tehi saha pannaraseva honti. Evaṃ tāva akusalacetasikā veditabbā.
第十二种烦恼则为疑惑所伴随的躁动，这情绪亦现为整体形态；疑惑不在时，躁动则以形态现出，因此两者合计为十三种。由于疑惑的缺失，自我固执产生，连带至十七种烦恼。由固执生起的禅定力甚强，固执有二种动因，合十三种烦恼。如此，不善心意之烦恼应当分别加以认识。
Idāni abyākatā vuccanti, abyākatā pana duvidhā vipākakiriyabhedato. Tattha vipākā kusalā viya bhūmivasena catubbidhā kāmāvacaraṃ rūpāvacaraṃ arūpāvacaraṃ lokuttarañceti. Tattha kāmāvacaravipākā sahetukāhetukavasena duvidhā. Tattha sahetukavipākasampayuttā sahetukā. Te sahetukakāmāvacarakusalasampayuttasadisā. Yā pana karuṇāmuditā aniyatā, tā sattārammaṇattā vipākesu nuppajjanti. Kāmāvacaravipākānaṃ ekantaparittārammaṇattā viratiyo panettha ekantakusalattā na labbhanti. Vibhaṅge ‘‘pañca sikkhāpadā kusalāyevā’’ti hi vuttaṃ. Evaṃ kāmāvacarasahetukavipākacetasikā veditabbā.
现在所说的“未定”，有两种含义，基于果报与行为差别而分。果报如同地的层次，有四种：欲界果报、色界果报、无色界果报、超世果报。欲界果报依因缘可分为两种：有因与无因。其中，有因果报与因缘结合者为有因。此等有因果报与欲界善果报功德类似。若是以悲、喜心而生的非定，因欲境界之故，不会生于果报中。欲界果报由于完全是悲苦之处，无修行者能够立于不退的善境界。如《别释》中云：“五戒处为善”。由此可见，欲界果报由因果与心意相续而生者，应予认识。
§83
83.
Tettiṃsādidvaye dhammā, dvattiṃseva tato pare;
前三十三种法则为一类，继而三十二种为另一类；
Bāttiṃsa pañcame chaṭṭhe, ekatiṃsa tato pare.
第四类为四十种，第五、第六类各为三十一种，之后是别的类别。
Ahetukacittasampayuttā pana ahetukā. Tesu cakkhuviññāṇasampayuttā tāva phasso upekkhāvedanā saññā cetanā jīvitaṃ cittaṭṭhitīti sarūpenāgatā cha, manasikārena ca satta honti. Sotaghānajivhākāyaviññāṇasampayuttāpi satta satteva cetasikā. Tattha kāyaviññāṇasampayuttesu pana upekkhāṭhāne sukhavedanā paviṭṭhā. Sā kāyikasātalakkhaṇā, pīṇanarasā, sesā vuttanayā eva.
无因心所相联结的则称为无因，无因法。于此中，与眼识相联结的有七种，分别是触、无分别受、受、想、思、行、识，皆为一类；与耳、鼻、舌、身识相联结的亦有七种，皆属心法。其中文识相联结的，在无分别受之处住有乐受。此为身随相，苦乐之感，余者皆为意类。
§84
84.
Iṭṭhārammaṇayogasmiṃ, cakkhuviññāṇakādisu;
于所缘境的作用上，眼识等诸识；
Sati kasmā upekkhāva, vuttā catūsu satthunā.
何故念为无分别受，佛陀于四处如此宣说。
§85
85.
Upādāya ca rūpena, upādārūpake pana;
对色法的取持，以及对取持色法的行为，
Saṅghaṭṭanānighaṃsassa, dubbalattāti dīpaye.
[此偈]旨在阐明：因摩擦碰触之力弱，故[不犯]。
§86
86.
Pasādaṃ panatikkamma, kūṭaṃva picupiṇḍakaṃ;
然而超越净信之境，犹如棉球覆盖屋脊；
Bhūtarūpena bhūtānaṃ, ghaṭṭanāya sukhādikaṃ.
以眾生诸法本质为体，庄严聚合诸有之所乐所感即为其义。
Tasmā kāyaviññāṇaṃ sukhādisampayuttanti veditabbaṃ. Manodhātunā sampayuttā sarūpenāgatā cakkhuviññāṇena saddhiṃ vuttā cha, vitakkavicārehi saha aṭṭha, adhimokkhamanasikārehi dvīhi yevāpanakehi dasa dhammā honti. Tathā manoviññāṇadhātuupekkhāsahagatena. Somanassasahagatena pītiadhikā vedanāparivattanañca nānattaṃ. Tasmāvettha ekādasa dhammā honti. Evaṃ ahetukāpi kāmāvacaravipākacetasikā veditabbā.
是故，应了知身识（身体与心识）俱乐诸法之所依。此法由心所缘相连，以色根眼识合而说者，兼具思维与探求八种，并有著重观照二种，及促动心念十法。又缘观心识法时，伴生喜悦与欢喜，感受及其转变多样。于是总计有十一法。缘此，即便无因，亦当知为欲行果报心法。
Rūpāvacaravipākacittasampayuttā pana rūpāvacarā. Arūpāvacaravipākacittasampayuttā arūpāvacarā. Te sabbepi attano attano kusalacittasampayuttacetasikehi sadisāyevāti.
因缘具足于色法境界而生之心，谓之色界因果心；若缘非色法境界而生之心，谓之无色界因果心。二者皆为自身之善心法所缔合生起，且性质相似同等。
Lokuttaravipākacittasampayuttā lokuttarā. Te sabbe tesaṃyeva lokuttaravipākacittānaṃ sadisā kusalacittasampayuttehi cetasikehi sadisā. Evaṃ rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākacetasikā veditabbā.
缘出世间果报之心为出世果报心。诸此因果出世间心，皆同于其相似之善心法。由此理，当知色界、无色界及出世间此三种因果心法。
Akusalavipākacittasampayuttā pana akusalavipākacetasikā nāma. Te pana kusalavipākāhetukacittesu cakkhuviññāṇādīsu vuttacetasikasadisā. Ettha pana kāyaviññāṇe dukkhavedanā paviṭṭhā. Sā kāyikābādhalakkhaṇā. Sesā vuttanayāyevāti. Evaṃ chattiṃsa vipākacittasampayuttacetasikā veditabbā.
所谓恶果心所夹缀心，称为「不善恶果心所」。而它们则与善果因缘心中于眼识等心所同类。这里于身识中，有苦受相。此即身苦之病之特征。余者，依前所说。如此应了知三十三种恶果心所夹缀心。
Kiriyābyākatā ca cetasikā bhūmito tividhā honti kāmāvacarā rūpāvacarā arūpāvacarāti. Tattha kāmāvacarā sahetukāhetukato duvidhā honti. Tesu sahetukakiriyacittasampayuttā sahetukā, te pana aṭṭhahi kāmāvacarakusalacittasampayuttehi samānā ṭhapetvā viratittayaṃ aniyatayevāpanakesu karuṇāmuditāyeva uppajjanti. Ahetukakiriyacittasampayuttā ahetukā, te kusalavipākāhetukamanodhātumanoviññāṇadhātucittasampayuttehi samānā. Manoviññāṇadhātudvaye pana vīriyindriyaṃ adhikaṃ. Vīriyindriyasambhavato panettha balappatto samādhi hoti. Hasituppādacittena sampayuttā dvādasa dhammā honti pītiyā saha. Ayamettha viseso.
行为未决定的心所，有三种境界，即欲界境界、色界境界、无色界境界。其欲界境界可分为有因、无因两类。有因者，与八种欲界行为善心同类，因依止这些善心而生，表现为离欲与慈喜心。无因者，则与无因行动善果、与识心所和心俱起的有情分别心等相类。识心所两者中，精进根更强劲。因精进根生，从而得成就定。于生欢喜心的心所夹缀者，具十二法及与喜俱起，此为特别之处。
Rūpāvacarakiriyacittasampayuttā pana rūpāvacarā. Arūpāvacarakiriyacittasampayuttā arūpāvacarā. Te sabbepi sakasakabhūmikusalacittasampayuttehi samānāti. Evaṃ vīsati kiriyacittasampayuttā ca cetasikā veditabbā.
与色界行为心相关者曰色界行为心， 与无色界行为心相关者曰无色界行为心。它们皆与相应地界的行为善心同类。如此二十种行为心所夹缀心，应当了知。
Ettāvatā kusalākusalavipākakiriyabhedabhinnena ekūnanavutiyā cittena sampayuttā cetasikā niddiṭṭhā honti.
到此止，已示现一百九十余种，依善恶二果与行为类别分异，所夹缀的心所。
§87
87.
Kusalākusalehi vipākakriyā-
与善恶果报行为——
Hadayehi yutā pana cetasikā;
心所夹缀，与心同体者如是；
Sakalāpi ca sādhu mayā kathitā,
诸法皆为我善说，
Sugatena mahāmuninā kathitā.
由善逝大神明者所说。
§88
88.
Avagacchati yo imaṃ anunaṃ,
能了知此之注释者，
Paramaṃ tassa samantato mati;
其意必深广无边，
Abhidhammanaye dūrāsade,
于阿毗达摩教理序论之中，
Atigambhīraṭhāne vijambhate.
于深奥难解之处能解释敷演。
Iti abhidhammāvatāre cetasikaniddeso nāma · 以上为《入阿毗达摩》中名为「心所说明」的部分。
Dutiyo paricchedo. · 第二章。