三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附19. Ekūnavīsatimo paricchedo

19. Ekūnavīsatimo paricchedo

120 段 · CSCD 巴利原典
19. Ekūnavīsatimo paricchedo第十九章
Kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddeso度疑清净之解说
§1227
1227.
一二二七。
Etassa nāmarūpassa, jānitvā hetupaccaye;
对于此名色,既已知其因缘条件,
Kaṅkhā tīsu panaddhāsu, vitaritvā ṭhitaṃ pana.
将三种疑惑全部断除,而立于坚定不移之境。
§1228
1228.
一二二八。
Kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, ñāṇaṃ taṃ samudīritaṃ;
断除疑惑者,名为智慧,此智慧乃广泛展开;
Taṃ sampādetukāmena, atthakāmena bhikkhunā.
比库因欲成就此智慧而用功,亦为利益缘故。
§1229
1229.
一二二九。
Nāmarūpassa ko hetu, konu vā paccayo bhave;
名色缘何因、缘何缘生?
Āvajjitvā tamiccevaṃ, rūpakāyassa tāvade.
因缘既具,如此即成,如此现有此色身。
§1230
1230.
一二三〇。
Kesā lomā nakhā dantā, taco maṃsaṃ nahāru ca;
毛发、须发、指甲、牙齿、皮肤、肌肉与筋腱,
Aṭṭhimiñjañca vakkañca, hadayaṃ yakanampi ca.
骨头、骨髓、脉络以及心脏等也。
§1231
1231.
一二三一。
Iccevamādibāttiṃsa-koṭṭhāsapaccayassa hi;
此乃三千万业果相之缘起;
Pariggaṇhati kāyassa, manasā hetupaccaye.
其意为身所依,心为缘由起因。
§1232
1232.
一二三二。
Avijjā taṇhupādānaṃ, kammaṃ hetu catubbidho;
无明为渴爱取之因,业因有四种;
Etassa rūpakāyassa, āhāro paccayo mato.
色身形态则以饮食为条件。
§1233
1233.
一二三三。
Janako hetu akkhāto,
国王是原因的阐明,
Paccayo anupālako;
而条件则是结果的护持;
Hetvaṅkurassa bījaṃ tu,
原因者如火种,
Paccayā pathavādayo.
条件则如地、水、风等。
§1234
1234.
一二三四。
Itime pañca dhammā hi, hetupaccayataṃ gatā;
此处所说五法,皆因缘和合而生起;
Avijjādayo tayo tattha, mātāva upanissayā.
其中有三者以无明为根本,类似于母亲为子所依赖;
§1235
1235.
一二三五。
Janakaṃ pana kammaṃ tu, puttassa hi pitā viya;
种子行为如同父亲于儿子一般;
Dhātī viya kumārassa, āhāro dhārako bhave.
质料如同婴儿之体,饮食则成为其养料。
§1236
1236.
一二三六。
Iccevaṃ rūpakāyassa, so paccayapariggahaṃ;
因此,色的身显现为因缘的把握;
Katvā punapi ‘‘cakkhuñca, rūpamālokameva ca.
再者,还要说‘眼与所见之色;
§1237
1237.
Paṭicca cakkhuviññāṇaṃ, hoti’’iccevamādinā;
依赖眼识而生起’这样看来;
Nayena nāmakāyassa, paccayaṃ parigaṇhati.
由此,名的身也把握因缘。
§1238
1238.
So evaṃ nāmarūpassa, vuttiṃ disvāna paccayā;
于是,观察到名色的运动变化便知其因缘;
Yathā etarahidaṃ tu, atītepi tathevidaṃ.
正如这一切事物,过去的情况也是如此。
§1239
1239.
一二三九。
Paccayā ca pavattittha, tathevānāgatepi ca;
因缘也从过去起不断流转,未来亦复如是;
Pavattissati addhāsu, tīsvevaṃ anupassati.
此流转将在三处显现,依次观察。
§1240
1240.
一二四零。
Tassevaṃ passato yā sā, pubbante pañcadhā tathā;
如此观者,其前有五种如是,
Aparante siyā kaṅkhā, pañcadhā samudīritā.
其后虽有疑惑,亦已详说五种。
§1241
1241.
一二四一。
Paccuppannepi addhāne, chabbidhā parikittitā;
即使如今所起,亦分六类宣说;
Sabbā cānavasesāva, yogino sā pahiyyati.
余余尽除者,行者名此是。
§1242
1242.
一二四二。
Eko kammavipākānaṃ, vasenāpi ca paṇḍito;
「一」者,意指一切业报的唯一根源;「智者」亦依此而行。
Etassa nāmarūpassa, paccayaṃ parigaṇhati.
以此名色因缘,作为条件加以摄取。
§1243
1243.
此为编号一二四三。
Kammaṃ catubbidhaṃ diṭṭha-dhammavedaniyaṃ tathā;
业有四种,所见法皆悉能觉知;
Upapajjāparāpariyā-hosikammavasā pana.
更有生成及彼此不同的习染业。其中,
Tattha ekajavanavīthiyaṃ sattasu cittesu kusalā vā akusalā vā paṭhamajavanacetanā diṭṭhadhammavedanīyakammaṃ nāma. Taṃ imasmiṃyeva attabhāve vipākaṃ deti, tathā asakkontaṃ pana ‘‘ahosikammaṃ nāhosi kammavipāko, na bhavissati kammavipāko, natthi kammavipāko’’ti imassa tikassa vasena ahosikammaṃ nāma hoti. Atthasādhikā pana sattamajavanacetanā upapajjavedanīyakammaṃ nāma. Tamanantare attabhāve vipākaṃ deti, tathā asakkontaṃ vuttanayena ahosikammaṃ nāma hoti. Ubhinnamantare pañcajavanacetanā aparāpariyavedanīyakammaṃ nāma. Tamanāgate yadā okāsaṃ labhati, tadā vipākaṃ deti, sati saṃsārappavattiyā ahosikammaṃ nāma na hoti.
第一种称为相应现行意,是在七心中善恶现行意的第一意,称为所见法觉知业。此业于其自性即时生起果报;若不能生起,则称为非习染业,即无业报。第七意则称为生成觉知业,随而于其自性生果报;若不能,亦名非习染业。异时则五意称他生觉知业,未来得机缘时,方生果报。如此时,因业转流才生果报,故不称为非习染业。
§1244
1244.
一二四四。
Aparaṃ catubbidhaṃ kammaṃ, garukaṃ bahulampi ca;
又有四种业,谓之重重且多种;
Āsannañca kaṭattā ca, kammanti samudīritaṃ.
近因与恶作,业名声闻之。
§1245
1245.
一二四五。
Aññaṃ catubbidhaṃ kammaṃ, janakaṃ upathambhakaṃ;
他有四种业,为生者与助成者;
Tathūpapīḷakaṃ kamma-mupaghātakameva ca.
又有苦害者,及害命等业。
Tattha janakaṃ nāma kusalaṃ vā akusalaṃ vā kammaṃ paṭisandhiyampi pavattepi rūpārūpavipākakkhandhe janeti. Upatthambhakaṃ pana vipākaṃ janetuṃ na sakkoti, aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ upatthambheti, addhānaṃ pavatteti. Upapīḷakaṃ pana aññena kammena dinnāya paṭisandhiyā janite vipāke uppajjanakasukhadukkhaṃ pīḷeti bādhati, addhānaṃ pavattituṃ na deti. Upaghātakaṃ pana sayaṃ kusalampi akusalampi samānaṃ aññaṃ dubbalakammaṃ ghātetvā tassa vipākaṃ paṭibāhitvā attano vipākassa okāsaṃ karoti. Evaṃ pana kammena okāse kate taṃvipākamuppannaṃ nāma hoti. Iti imaṃ dvādasavidhaṃ kammaṃ kammavaṭṭe pakkhipitvā evameko kammavipākavasena nāmarūpassa paccayapariggahaṃ karoti.
在此,所谓种子,是指善业或恶业的业力,就连新业的发生,也会依赖于色与无形之果报蕴而产生。然则,阻止业果发生的力量,是不能自生的,其必须依赖于他业所造的种子业力而生起。若因他业所造就的新业果报生起时所带来的乐苦,而对其进行阻止,终会依赖因缘使该业果得以发生。若对此果报进行压迫,虽因他业而生起的新业果报内含乐苦,却会受其压迫阻碍,不允许其顺利发生。至于破坏者,即便自身所作善恶业均等,却毁坏他人的薄弱业力,妨碍该果报显现,令自身业果有间歇时段。因此,在业缘中所加的这种间歇,即命名为“业果得时”。以上将这十二种业力分别置于业果轮回之中,借以作为单一业果之因缘,支配名色的依缘而起。
Iti evaṃ kammavipākavaṭṭavasena nāmarūpassa pavattiṃ disvā ‘‘yathā idaṃ etarahi, evamatītepi addhāne kammavipākavasena paccayato pavattittha, anāgatepi pavattissatī’’ti iti kammañceva vipāko cāti kammavipākavasena loko pavattatīti taṃ samanupassati. Tassevaṃ samanupassato sabbā soḷasavidhā kaṅkhā pahiyyati.
由此,依业果轮回观察名色的生成,便可知:“如今如此,过去亦于其中,凭借业果轮回之因而生起,未来亦必然生起。”是故,业果乃此间,使世界现行。由此观照,一切十六种疑惑皆被除除。
§1246
1246.
Hetuphalassa sambandhavaseneva pavattati;
正如因果相续,业果紧密相联而发生;
Kevalaṃ nāmarūpanti, sammā samanupassati.
只就名色而言,能正确如实观察之。
§1247
1247.
Evaṃ kāraṇato uddhaṃ, kāraṇaṃ na ca passati;
因缘所起故,虽升而不见其所依;
Pākapavattito uddhaṃ, na pākapaṭivedakaṃ.
事已成熟故,虽升而无成熟之知。
Tenāhu porāṇā –
因此古人云:
§1248
1248.
‘‘Kammassa kārako natthi, vipākassa ca vedako;
“业无造作因,果无知觉者;
Suddhadhammā pavattanti, evetaṃ sammadassanaṃ.
清净法自然生,正见即是此义。”
§1249
1249.
一二四九。
Evaṃ kamme vipāke ca, vattamāne sahetuke;
在业的果报现行时,就如其因缘所成;
Bījarukkhādikānaṃva, pubbā koṭi na nāyati.
正如种树等的种子那样,先前数千万劫亦未消失。
§1250
1250.
一二五〇。
Anāgatepi saṃsāre, appavatti na dissati;
即便在未来的轮回中,也难以见到减少,
Etamatthamanaññāya, titthiyā asayaṃvasī.
此理不被了知,故外道心中常住此见。
§1251
1251.
一二五一。
Sattasaññaṃ gahetvāna, sassatucchedadassino;
他们承载着色见,具有断灭常见的智慧;
Dvāsaṭṭhidiṭṭhiṃ gaṇhanti, aññamaññavirodhino.
持有二十六种见解,彼此互不违背。
§1252
1252.
一二五二。
Diṭṭhibandhanabaddhā te, taṇhāsotena vuyhare;
那些被见解之缚所束缚者,因渴爱之流被牵引;
Taṇhāsotena vuyhantā, na te dukkhā pamuccare.
被渴爱之流所牵引者,苦难无法解脱于彼。
§1253
1253.
一二五三。
Evametaṃ abhiññāya, bhikkhu buddhassa sāvako;
比库既深知此理,于佛之侍者,
Gambhīraṃ nipuṇaṃ suññaṃ, paccayaṃ paṭivijjhati.
能透彻洞悉圆融深妙之空,洞达因缘。
§1254
1254.
一二五四。
Kammaṃ natthi vipākamhi, pāko kamme na vijjati;
行为无果报,习气行为亦无,
Aññamaññaṃ ubho suññā, na ca kammaṃ vinā phalaṃ.
彼此皆空二者,离行为亦无果。
§1255
1255.
一二五五。
Yathā na sūriye aggi, na maṇimhi na gomaye;
正如太阳中没有火焰,在宝石中没有牛乳,
Na tesaṃ bahi so atthi, sambhārehi ca jāyati.
这些外面也不存在,在聚集中才生起。
§1256
1256.
一二五六。
Tathā na anto kammassa, vipāko upalabbhati;
同样,行为的结局并非终端,也不被发现;
Bahiddhāpi na kammassa, na kammaṃ tattha vijjati.
在外面也没有行为,那里不存在行为。
§1257
1257.
一二五七。
Phalena suññaṃ taṃ kammaṃ, phalaṃ kamme na vijjati;
果报为空,这种业无果;业中果报不存在;
Kammañca kho upādāya, tato nibbattate phalaṃ.
业因缘起,由此果报生起。
§1258
1258.
一二五八。
Na hettha devo brahmā vā,
天神及梵天,
Saṃsārassatthi kārako;
非轮回之因。
Suddhadhammā pavattanti,
清净之法得以流转,
Hetusambhārapaccayā’’ti.
是因缘和集合所依赖而生。
§1259
1259.
一二五九。
Evaṃ nānappakārehi, nāmarūpassa paccayaṃ;
如此借多种方式,作为名色的条件;
Pariggahetvā addhāsu, taritvā kaṅkhamuṭṭhitaṃ.
把握于其中,超越怀疑与迷惑。
§1260
1260.
一二六零。
Kaṅkhāvitaraṇaṃ nāma, ñāṇaṃ taṃ samudīritaṃ;
所谓除疑,即为那被宣说的智慧。
Dhammaṭṭhiti yathābhūtaṃ, taṃ sammādassanantipi.
如法知见法的真实法相,亦谓正见。
§1261
1261.
一二六一。
Iminā pana ñāṇena,
借此智慧,
Saṃyutto buddhasāsane;
于佛陀相应教法中,
Hoti laddhapatiṭṭhova,
有如得着坚固常住的境界。
Sotāpanno hi cūḷako.
初果者即是入流果者。
§1262
1262.
(数字)一千二百六十二。
Tasmā sapañño pana atthakāmo,
因此,有智慧而不贪欲功利者,
Yo nāmarūpassa hetupaccayāni;
此人知晓名色(心身)的因缘条件;
Pariggahaṃ sādhu karoti dhīro,
谨慎而善护持此义理,
Khippaṃ sa nibbānapuraṃ upeti.
彼速归至涅槃之境界。
Iti abhidhammāvatāre kaṅkhāvitaraṇavisuddhiniddeso nāma · 如是,于《阿毗达摩入门》中,名为度疑清净之解说
Ekūnavīsatimo paricchedo. · 第十九品。