三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附18. Aṭṭhārasamo paricchedo

18. Aṭṭhārasamo paricchedo

188 段 · CSCD 巴利原典
18. Aṭṭhārasamo paricchedo第十八章
Diṭṭhivisuddhiniddeso见清净的阐释
§1170
1170.
Samādhiṃ pana sābhiññaṃ, bhāvetvā tadanantaraṃ;
但须修习得具足智慧之禅定,继而方可修行;
Bhāvetabbā yato paññā, bhikkhunā tena dhīmatā.
此智慧为比库所应修之最胜智慧,依此而具足聪慧。
§1171
1171.
Tatohaṃ dāni vakkhāmi, paññābhāvanamuttamaṃ;
现在我将开示,智慧修行之最高法门;
Samāseneva bhikkhūnaṃ, paraṃ pītisukhāvahaṃ.
此法在僧团中,与比库们一同,能带来至极的欢喜与安乐。
§1172
1172.
一千一百七十二。
Kā paññā pana ko cattho,
何者为智慧之义,
Kimassā lakkhaṇādikaṃ;
此义有何特征及诸因?
Katidhā sā kathaṃ tena,
其种类为何?如何依此生起?
Bhāvetabbāti vuccate. –
谓之当修习者。—
§1173
1173.
一千一百七十三。
Paññā vipassanāpaññā, puññacittasamāyutā;
智慧是观慧的智慧,伴随有功德心。
Pajānātīti paññā sā, jānanā vā pakārato.
所谓智慧,是因认识而生的智慧或知识。
§1174
1174.
一一七四。
Saññāviññāṇapaññānaṃ, ko viseso kimantaraṃ;
对“分别识慧”的特别、本质为何?
Saññāviññāṇapaññānaṃ, jānanatte samepi ca.
对“分别识慧”,此认识与知别同理。
§1175
1175.
一一七五。
Yā sañjānanamattaṃva, saññā nīlādito pana;
除意识外,唯识从色等诸法显现,唯识的形式如蓝色等;
Lakkhaṇappaṭivedhaṃ tu, kātuṃ sakkoti neva sā.
但鉴别相状之能乃识所缺,故不能作此。
§1176
1176.
一千一百七十六。
Viññāṇaṃ pana jānāti, nīlapītādigocaraṃ;
识则知晓蓝黄等境界,
Sakkotipi aniccādilakkhaṇaṃ paṭivijjhituṃ.
也能破除无常等诸相的执著。
§1177
1177.
一千一百七十七。
Ussakkitvā na sakkoti, maggaṃ pāpetumeva taṃ;
失眠之后不能得到睡眠,是无法断除掉正道的;
Paññā vuttanayaṃ kātuṃ, sakkoti tividhampi taṃ.
慧智说是要成就的,此道有三重能力。
§1178
1178.
Imesaṃ pana tiṇṇampi, viseso samudīrito;
然而这三者是区别明显、特别显著的;
Sabbesaṃ pana dhammānaṃ, sabhāvapaṭivedhanaṃ.
所有法中其实是性相的贯穿。
§1179
1179.
Lakkhaṇaṃ pana paññāya, lakkhaṇaññūhi dīpitaṃ;
而标志因慧解而明了,此等标志之知悉者加光照;
Sammohanandhakārassa, viddhaṃsanarasā matā.
以破除迷惑之暗度,如已断除恶谷之思维计议。
§1180
1180.
一一八〇。
Asammohapaccupaṭṭhānā , samādhāsannakāraṇā;
无迷惑的观察,正定之成就因缘;
Evamettha ca viññeyyā, paññāya lakkhaṇādikā.
此可据以知晓,慧以显现标志等诸法。
Katidhāti ettha –
此处所谓何等者—
§1181
1181.
Lakkhaṇenekadhā vuttā,
有关相状的教说,如此陈述,
Lokikālokikā dvidhā;
分别为世俗相与非世俗相两类;
Lokiyenettha maggena,
借修行世间之道,
Yuttā sā lokikā siyā.
世俗相应应当如此显示。
§1182
1182.
Lokuttarena maggena, yuttā lokuttarā matā;
依止于出世间的道理,观点也为出世间所摄受。
Tividhāpi siyā paññā, cintāsutamayādito.
智慧亦有三种,始于思维及听闻等。
§1183
1183.
Tatthattanova cintāya, nipphannattāti tassa sā;
正如心念消散,谓其已断除烦恼。
Hoti cintāmayā paññā, bhūripaññena desitā.
智慧当由思维而生,然由广大智慧加以阐述。
§1184
1184.
Parato pana sutvāna, laddhā paññā ayaṃ idha;
然而,若闻他人所说,获得了智慧者,此处即指这般。
Suteneva ca nipphannā, paññā sutamayā matā.
通过所闻而成就者,智慧即自如耳所习得之智慧。
§1185
1185.
一千一百八十五。
Yathā vāpi tathā cettha, bhāvanāya vasena tu;
如同彼处,此处亦然,依修习之住,
Nipphannā appanāpattā, paññā sā bhāvanāmayā.
智慧得以完成安住,此智慧是由修习生起者。
§1186
1186.
一千一百八十六。
Paṭisambhidācatukkassa, vasena catudhā siyā;
分析分别能力的四种类用法,应当是四种。
Atthadhammaniruttīsu, ñāṇaṃ ñāṇesu tīsupi.
在意义法的宣说中,知识乃于知识中出现,亦归于三种。
§1187
1187.
一一八七。
Yaṃ kiñci paccayuppannaṃ, vipākā ca kriyā tathā;
凡所有因缘所生之物,及其果报与作用,
Nibbānaṃ bhāsitattho ca, pañcete atthasaññitā.
以及涅槃的说明,五者构成义理的总摄。
§1188
1188.
一一八八。
Phalanibbattako hetu, ariyamaggo ca bhāsitaṃ;
果报所生之因,也曾论述于圣道之中;
Kusalākusalañceti, pañcete dhammasaññitā.
善恶二法,共五类名相所涵摄。
§1189
1189.
Tasmiṃ atthe ca dhamme ca, yā sabhāvanirutti tu;
依此意义及法,专指此于修行所说之法;
Niruttīti ca niddiṭṭhā, niruttikusalena sā.
此讲义即是,于善解之辞内所体现之释义。
§1190
1190.
Ñāṇaṃ ārammaṇaṃ katvā, tividhaṃ paccavekkhato;
观察法相,分为三重观察;
Tesu ñāṇesu yaṃ ñāṇaṃ, paṭibhānanti taṃ mataṃ.
于这些智慧中,所领悟的智慧即为所证。
§1191
1191.
一一九一。
Pariyattiparipucchāhi , savanādhigamehi ca;
通过诵持疑义与听闻得法;
Pubbayogena gacchanti, pabhedaṃ paṭisambhidā.
依先后次第而行,分别种种解脱之法。
Kathaṃ bhāvetabbāti ettha –
此处如何应当修习——
§1192
1192.
Khandhādīsu hi dhammesu, bhūmibhūtesu yoginā;
在五蕴等法中,称为地法,是瑜伽行者所观照的对象;
Uggahādivasenettha, katvā paricayaṃ pana.
此处以起、止等法作例,说明它们的涵义。
§1193
1193.
Sīlaṃ cittavisuddhiñca, sampādetvā tato paraṃ;
修成戒律与心净之后,进一步进入;
Diṭṭhisuddhādayo pañca, sampādentena suddhiyā.
通过成就五种净处:见净等,以达清净。
§1194
1194.
一千一百九十四。
Tāya paññāya yuttena, bhītena jananādito;
以具足智慧、敬畏之心,生死之由始终思维;
Bhāvetabbā bhavābhāvaṃ, patthayantena bhikkhunā.
应由比库持续修习生死之现象。
§1195
1195.
一千一百九十五。
Rūpañca vedanā saññā, saṅkhārā ceva sabbaso;
色、受、想,及行亦悉,
Viññāṇañceti pañcete, khandhā sambuddhadesitā.
识五者,谓五蕴,皆为觉者所说。
§1196
1196.
Tattha yaṃ kiñci rūpaṃ taṃ, atītānāgatādikaṃ;
在此,所有称为色的现象,包含过去、未来以及现在的色;
Ajjhattaṃ vā bahiddhā vā, sukhumoḷārikampi vā.
无论是内在还是外在,也无论是细微如嫩芽般的新色。
§1197
1197.
Hīnaṃ vāpi paṇītaṃ vā, yaṃ dūre yañca santike;
既有低劣的,也有上佳的,无论是远方的,还是近旁的;
Sabbaṃ tamekato katvā, rūpakkhandhoti vuccati.
将这些统统合为一体,称为色蕴。
§1198
1198.
一一九八。
Itaresupi yaṃ kiñci, taṃ vedayitalakkhaṇaṃ;
他法中一切一切所感知之感受,
Sabbaṃ tamekato katvā, vedanākkhandhatā katā.
若将之统一专注,则称为感受蕴。
§1199
1199.
一一九九。
Cittajaṃ pana yaṃ kiñci, taṃ sañjānanalakkhaṇaṃ;
心生诸法具有分别识别之特性,
Sabbaṃ tamekato katvā, saññākkhandhoti vuccati.
若专注整合,则称为想蕴。
§1200
1200.
Yaṃ kiñci cittasambhūtaṃ, abhisaṅkhāralakkhaṇaṃ;
一切因心所生起者,具有造作之相;
Sabbaṃ tamekato katvā, saṅkhārakkhandhatā katā.
全部统一视为一体,则谓造作蕴已成就。
§1201
1201.
一二〇一。
Tattha cittaṃ tu yaṃ kiñci, taṃ vijānanalakkhaṇaṃ;
其中心所显现者,则为认识之相;
Sabbaṃ tamekato katvā, viññāṇakkhandhatā katā.
全部统一观照后,即称为识蕴已成就。
§1202
1202.
一二零二。
Cattāro ca mahābhūtā, upādā catuvīsati;
四大元素共存,取有二十四种;
Aṭṭhavīsatidhā cetaṃ, rūpaṃ rūpanti gaṇhati.
此中八十二色识,认识色是色。
§1203
1203.
一二零三。
Ekāsītiyā cittena, saṃyuttā vedanādayo;
由一心而生聚合,是感受等五蕴;
Vedanāsaññāsaṅkhāra-viññāṇakkhandhasaññitā.
感受,认知,行,识五蕴成一体。
§1204
1204.
一二零四。
Cattārorūpino khandhe, nāmanti parigaṇhati;
五蕴中有四蕴以色者为色,名与相分别谓之;
Rūpakkhandho bhave rūpaṃ, nāmakkhandhā arūpino.
色蕴因色生,名蕴则为非色之物。
§1205
1205.
一二零五。
Ruppanalakkhaṇaṃ rūpaṃ, nāmaṃ namanalakkhaṇaṃ;
色者有色相,名者有名相;
Iti saṅkhepato nāma-rūpaṃ so parigaṇhati.
此即简略而言,色与名合称为名色。
§1206
1206.
一二零六。
Phālento viya tālassa, kandaṃ tu yamakaṃ dvidhā;
如同棕榈树的叶柄,但它的根茎却是两重的;
Vavatthapeti nāmañca, rūpañcāti dvidhā pana.
它示现名字,也示现色相,然则名字与色相有两种。
§1207
1207.
一二零七。
Nāmato rūpato añño,
名字与色相不同,
Satto vā puggalopi vā;
或为生命,或为人。
Attā vā koci natthīti,
或谓『无我』不存在,
Niṭṭhaṃ gacchati sabbadā.
此语终古恒常成立。
§1208
1208.
一二〇八。
Evaṃ vavatthapetvā so, nāmarūpaṃ sabhāvato;
如此解说,名色本质;
Sattasammohaghātatthaṃ, bahusuttavasenidha.
为断除众生迷惑义,依多经教义而说。
§1209
1209.
一二〇九。
Nāmarūpamattaññeva, natthi kocidha puggalo;
唯有名色而已, 并无真实的个人存在;
Evamettha paṇḍito poso, vavatthapeti taṃ pana.
于是聪明者在此教法中, 如实加以阐述说明。
Vuttaṃ hetaṃ –
此文已曾指出缘故—
§1210
1210.
‘‘Yathāpi aṅgasambhārā,
正如肢体器官聚合,
Hoti saddo ratho iti;
车具有响声这般;
Evaṃ khandhesu santesu,
如是, 在诸蕴之内存在时,
Hoti sattoti sammutī’’ti.
谓之『有』或『存在』。
§1211
1211.
Yathāpi dāruyantampi, nijjīvañca nirīhakaṃ;
譬如木材,内心自生而无主,
Dārurajjusamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
木柴与绳相续相依,故而移动亦止于此。
§1212
1212.
Tathedaṃ nāmarūpampi, nijjīvañca nirīhakaṃ;
如此,名色也是如此,具有自生自灭、无自主的性质;
Aññamaññasamāyoge, taṃ gacchatipi tiṭṭhati.
在相互相聚、相互依存中,名色虽变迁却仍旧存在。
Tenāhu porāṇā –
对此古书记载云——
§1213
1213.
‘‘Nāmañca rūpañca idhatthi saccato,
‘在此真实存在的是名与色,
Na hettha satto manujo ca vijjati;
而此处既无实体,亦无人的存在;’
Suññaṃ idaṃ yantamivābhisaṅkhataṃ,
此乃因缘聚合而成的虚空一般之物,
Dukkhassa puñjo tiṇakaṭṭhasādiso’’ti.
如同苦之芦柴堆等积聚物。
§1214
1214.
一二一四。
Aññamaññūpanissāya , daṇḍakesu ṭhitesu hi;
相互依存,确实存在于杖棍等静止物中;
Ekasmiṃ patamāne tu, tatheva patatītaro.
当其之一倒下时,其他亦随之倒下。
Tenāhu porāṇā –
故昔人云——
§1215
1215.
一二一五。
‘‘Yamakaṃ nāmarūpañca, ubho aññoññanissitā;
『名色二者,相互倚赖;
Ekasmiṃ bhijjamānasmiṃ, ubho bhijjanti paccayā’’ti.
一者生于另一者上,二者彼此为因缘。』
§1216
1216.
一二一六。
Utinnaṃ nāmarūpānaṃ, nāmaṃ nittejamettha taṃ;
名色已经上升时,其名有生灭;
Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
正如力量所及,不能使其持续不变。
§1217
1217.
Na byāharati no seti, na tiṭṭhati na gacchati;
不为自己耕作,不停留不前行;
Na bhedeti na coreti, na bhuñjati na khādati.
不破坏不偷盗,不享用不食用。
§1218
1218.
Tathā rūpampi nittejaṃ, vinā nāmañca sabbathā;
色亦无光泽,世间普无姓名;
Sakeneva hi tejena, na sakkoti pavattituṃ.
因其不像火的光辉,故不能运转。
§1219
1219.
一二一九。
Bhuñjāmīti pivāmīti, khādāmīti tatheva ca;
『我食』、『我饮』,以及同样地『我嚼』;
Rodāmīti hasāmīti, rūpassetaṃ na vijjati.
『我哭』、『我笑』——此等于色中皆不可得。
§1220
1220.
一二二〇。
Nāmaṃ nissāya rūpaṃ tu, rūpaṃ nissāya nāmakaṃ;
名称依附于色,色又依附于名称;
Pavattati sadā sabbaṃ, pañcavokārabhūmiyaṃ.
一切现象常转变,乃是基于五种外境的缘起。
§1221
1221.
一二二一。
Imassa pana atthassa, āvibhāvatthameva ca;
本义以及表相皆涵摄于此,
Jaccandhapīṭhasappīnaṃ, vattabbā upamā idha.
犹如玄龟头顶之莲座,是此处当比之物。
§1222
1222.
一二二二。
Yathā hi nāvaṃ nissāya, manussā yanti aṇṇave;
譬如众人依船而渡,往至彼岸;
Evaṃ rūpampi nissāya, nāmakāyo pavattati.
如是色身依托之,名色因此而起。
§1223
1223.
一二二三。
Yathā manusse nissāya, nāvā gacchati aṇṇave;
譬如人借助船只,渡行在水波之上;
Evaṃ nāmampi nissāya, rūpakāyo pavattati.
犹如借助名称而行,形象与身体随之运行。
§1224
1224.
一二二四。
Sattasaññaṃ vinodetvā, nāmarūpassa sabbathā;
解除对色受五蕴的烦恼,于一切名色中如此;
Yāthāvadassanaṃ etaṃ, ‘‘diṭṭhisuddhī’’ti vuccati.
此即为『正见清净』之真实显示。
§1225
1225.
一二二五。
Parimuccitukāmo ca, dukkhato jātiādito;
欲得解脱者,欲断苦的生死根本;
Antadvayaṃ vivajjetvā, bhāvaye pana paṇḍito.
应断除二蔽障,而博学者当勤修习。
§1226
1226.
一二二六。
Diṭṭhivisuddhimimaṃ parisuddhaṃ,
对于净除见惑,此悉净法,
Suṭṭhutaraṃ tu karoti naro yo;
诚实而精进的人则更能成就。
Diṭṭhigatāni malāni asesaṃ,
由见所成的污垢完全消失,
Nāsamupenti hi tassa narassa.
因为那人内心的污秽确实不再生起。
Iti abhidhammāvatāre diṭṭhivisuddhiniddeso nāma · 如是,《阿毗达摩入门》中名为“见清净的阐释”
Aṭṭhārasamo paricchedo. · 第十八章。