三藏之路 Tipitaka Path
巴利三藏 · 巴利语翻译标准中译
首页随附论藏随附其他随附15. Pannarasamo paricchedo

15. Pannarasamo paricchedo

204 段 · CSCD 巴利原典
15. Pannarasamo paricchedo十五、第十五章
Arūpāvacarasamādhibhāvanāniddeso无色界定修习解说
§980
980.
Rūpārūpamatītena , rūpārūpādivedinā;
以已超越色与非色者称,识别色与非色之始者也;
Yāni cārūpapuññāni, sarūpenīritāni tu.
那些即是色之善法,也有被视为非色者。
§981
981.
Tesaṃ dāni pavakkhāmi, bhāvanānayamuttamaṃ;
现将阐述彼诸法,乃修习最高之道;
Yogāvacarabhikkhūnaṃ, hitatthāya samāsato.
此乃比库行禅定修习之法,具整体利益与目的。
§982
982.
九百八十二。
‘‘Rūpe kho vijjamānasmiṃ, daṇḍādānādayo siyuṃ;
『色受存在时,罚杖等因缘生起;
Anekāpi panābādhā, cakkhurogādayo’’iti.
且多种苦患,诸如眼疾等病。』
§983
983.
九百八十三。
Rūpe ādīnavaṃ disvā, rūpe nibbindamānaso;
见色之害,心生厌离;
Tassātikkamanatthāya, arūpaṃ paṭipajjati.
为超越此故,修行无色法。
§984
984.
九百八十四。
Tamhā kasiṇarūpāpi, so nibbijja visārado;
那时,在境界的色相修习上,他已全然厌倦、精通圆熟,
Apakkamitukāmo ca, sūkarābhihatova sā.
又渴望远离,如同猪厌恶污秽一般。
§985
985.
九百八十五。
Catutthe pana jhānasmiṃ, hutvā ciṇṇavasī vasī;
而在第四禅中,心已安住如同破败的宅舍般;
Catutthajjhānato dhīmā, vuṭṭhāya vidhinā puna.
他以聪慧,从第四禅中起身,依次规则礼敬起行。
§986
986.
Karoti panidaṃ cittaṃ, rūpamārammaṇaṃ yato;
由此,心起作用,缘于色境的所缘对象;
Āsannasomanassañca, thūlasantavimokkhato.
心生近乐安乐,因远离粗重的烦恼而解脱。
§987
987.
Iti ādīnavaṃ disvā, catutthe tattha sabbaso;
观察此初起的不足,在第四境界中,所有一切皆如是;
Nikantiṃ pariyādāya, paṭhamāruppañca santato.
审察出离,并于初禅中持久而稳固。
§988
988.
九百八十八。
Cakkavāḷapariyantaṃ, yattakaṃ vā panicchati;
「环界」或其他所称之物;
Tattakaṃ pattharitvāna, phuṭṭhokāsañca tena taṃ.
见取该处后,由此留下的空隙。
§989
989.
九百八十九。
Ākāso iti vānanto,
称为虚空,亦即言说,
Ākāso iti vā puna;
再称为虚空。
Manasā hi karontova,
因为是意念在行动,
Ugghāṭeti pavuccati.
故称之为“揭示”。
§990
990.
Ugghāṭento hi kasiṇaṃ, na saṃvelleti taṃ pana;
揭示业处者,并非破坏它,
Na cuddharati so yogī, pūvaṃ viya kapālato.
也非如过去头盖骨碎裂般毁坏,这瑜伽士不作此事。
§991
991.
Kevalaṃ pana taṃ neva, āvajjati na pekkhati;
然而,纯粹单独之物并不显现,也不被观照;
Nāvajjanto napekkhanto, ugghāṭeti hi nāmaso.
既不显现又不观照者,名色确实就不能被揭示。
§992
992.
第九百九十二。
Kasiṇugghāṭimākāsaṃ , nimittaṃ pana taṃva so;
以天地遍相为比喻,器具揭示之相犹如虚空;
Ākāso iti cittena, āvajjati punappunaṃ.
虚空借心识显现,故反复显现显露。
§993
993.
第九百九十三。
Āvajjato hi tassevaṃ,
确实,对于那人来说,
Karoto takkāhatampi ca;
他也会进行正当的戒律守护;
Pañca nīvaraṇā tassa,
五盖对于他来说,
Vikkhambhanti hi sabbaso.
会完全动摇其内心。
§994
994.
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ;
他不断地培养修习此缘起法相。
Karoto pana tasseva, santacittassa yogino.
然则,善于安立心意的瑜伽行者,就行此事。
§995
995.
九百九十五。
Tatrākāse panāppeti, paṭhamāruppamānasaṃ;
在那里,首先于虚空中现显心境的最初相状;
Idhāpi purime bhāge, tīṇi cattāri vā pana.
此处于以前章节中,亦说有三或四种。
§996
996.
九百九十六。
Javanāni upekkhāya, sampayuttāni honti hi;
因无分别念而和合的心念,实具连带关系。
Catutthaṃ pañcamaṃ vāpi, hoti āruppamānasaṃ.
第四与第五禅,亦称无色禅。
§997
997.
第九九七品。
Puna bhāvetukāmena, dutiyāruppamānasaṃ;
再欲修习时,为第二无色禅;
Suciṇṇavasinā hutvā, paṭhamāruppamānase.
曾于清净止息中,住于初无色禅。
§998
998.
第九九八品。
Āsannarūpāvacara-jjhānapaccatthikanti ca;
近于形相行的禅定及其对治。
Dutiyāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
第二者如同形成的心,不是此有情所能持有。
§999
999.
第九百九十九。
Evamādīnavaṃ disvā, paṭhamāruppamānase;
如是观见此烦恼,最初现起于心;
Nikantiṃ pariyādāya, dutiyaṃ santato pana.
考虑其出离,第二则常起于心。
§1000
1000.
Tamākāsaṃ pharitvāna, pavattamānasaṃ pana;
扩展彼空处,令心转动不息;
Tañca viññāṇamiccevaṃ, kattabbaṃ manasā bahuṃ.
于此,识应当如是以心多加作意,精勤用心。
§1001
1001.
Āvajjanañca kattabbaṃ, tathā takkāhatampi ca;
应作意于恶行,以及适当的止息;
‘‘Ananta’’nti ‘‘ananta’’nti, kātabbaṃ manasā nidha.
心中应当重重地思惟『无限』即是『无限』。
§1002
1002.
Tasmiṃ pana nimittasmiṃ, vicārentassa mānasaṃ;
但于该相境中,思惟心者,
Upacārena taṃ cittaṃ, samādhiyati yogino.
修习业处,心念专注,瑜伽行者由此得以定持。
§1003
1003.
此处为编号1003。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ;
修习者反复观想此相,勤加培养;
Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
由此所成就者,具足正念与正觉的心念。
§1004
1004.
此处为编号1004。
Ākāsaṃ phusaviññāṇe, dutiyāruppamānasaṃ;
空触识中,第二个无色禅所的境界,
Appeti appanā yasmiṃ, nayo vuttanayova so.
『Appeti appanā』者,谓某种聚集或安住之处所达成,此处乃指所依止之定境。此义正如前文所说。
§1005
1005.
此处编序为一〇〇五。
Ākāsoyamanantoti, evamākāsameva taṃ;
『Ākāsoyamanantoti』者,意谓无边界之空间,因其广大无际故称为空。此义如同『ākāsa』即天空般无限广大。
Pharitvā pavattaviññāṇaṃ, ‘‘viññāṇañca’’nti vuccati.
其义谓,当心识遍布展开,则称之为『识』。由此说明遍布之识如空间般无边。
§1006
1006.
此处编序为一〇〇六。
Manakkāravasenāpi, anantaṃ paridīpitaṃ;
以意乐恭敬之义,亦阐明为无量;
‘‘Viññāṇānanta’’micceva, vattabbaṃ panidaṃ siyā.
『无量识』者,纯属虚妄,不应当作实用说。
§1007
1007.
Atha bhāvetukāmena, tatiyāruppamānasaṃ;
尔时,因欲修习,处于第三禅定相;
Suciṇṇavasinā hutvā, dutiyāruppamānase.
已成清净住者,处于第二禅定相。
§1008
1008.
Āsannapaṭhamāruppa-cittapaccatthikanti ca;
所谓近于第一无色定心之所缘也;
Tatiyāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
如同第三境界的心,亦非寂止沙门心也。
§1009
1009.
一千零九。
Evamādīnavaṃ disvā, dutiyāruppamānase;
见此初结已然,第二境界在心;
Nikantiṃ pariyādāya, tatiyaṃ santato pana.
观察其因缘,依然存于第三。
§1010
1010.
一千零十。
Evaṃ manasi katvāna, kātabbo manasā puna;
于心造作如是,复应以心观之;
Paṭhamāruppaviññāṇā-bhāvo tasseva suññato.
第一成色识的性质,正是空无所有。
§1011
1011.
Taṃ panākāsaviññāṇaṃ, akatvā manasā puna;
但是那个空识,若不以心作意念,反复思惟,
‘‘Natthi natthī’’ti vātena, ‘‘suññaṃ suñña’’nti vā tato.
或以『无有无有』的言辞,或以『空旷空旷』的说法,发出语言。
§1012
1012.
Āvajjitabbamevañhi, kattabbaṃ manasāpi ca;
应当闭止的确实如此,应当由心加以了断;
Takkāhatañca kātabbaṃ, punappunaṃva dhīmatā.
理智受制者必须加以实行,如同聪慧者反复思维般。
§1013
1013.
一千零一十三。
Tasmiṃ nimitte tassevaṃ, vicārentassa mānasaṃ;
于彼缘故,令意志反复思考该缘故;
Sati tiṭṭhati bhiyyopi, samādhiyati mānasaṃ.
念更坚定且肃摄其意念。
§1014
1014.
一千零一十四。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ;
随顺并修习该缘故,反复持守之;
Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
对彼者作如是事者,心念具足清明。
§1015
1015.
一零一五。
Kasiṇugghāṭimākāsaṃ, pharitvāna samantato;
以光明遍布,周遍空虚覆盖;
Viññāṇassa pavattassa, natthibhāve abhāvake.
识流转时,非有而无之境无存。
§1016
1016.
一零一六。
Tatiyāruppaviññāṇaṃ,
第三种层次的识,
Taṃ panāppeti yogino;
于是,修行者便放下(执著);
Appanāya nayopettha,
借助安住的修习而保持,
Hoti vuttanayova so.
这正如所宣说的那样。
§1017
1017.
Ākāsagataviññāṇaṃ, dutiyāruppacakkhunā;
关于空气界的识,乃是第二种无形眼;
Passanto viharitvāna, ‘‘natthi natthī’’tiādinā.
观察并住持之后,以『无、无』等语言表达。
§1018
1018.
Parikammamanakkāre , tasmiṃ antarahite pana;
审察实际的行为,在其中存在内在隐藏之处;
Tassāpagamamattaṃva, passanto vasatī ca so.
观察其不被察觉的方面,如同住处中观察着,仍然安住无动。
§1019
1019.
Sannipātaṃ yathā koci, disvā saṅghassa katthaci;
如同见到某处,群聚众生之所在;
Gate saṅghe tu taṃ ṭhānaṃ, suññamevānupassati.
然离开众生后,彼处则显为空无。
§1020
1020.
一零二零。
Puna bhāvetukāmena, catutthāruppamānasaṃ;
由于渴望修习的愿意,乃属第四禅相的心态;
Suciṇṇavasinā hutvā, tatiyāruppamānase.
已成为净住者,达到第三禅相的心态。
§1021
1021.
一零二一。
Āsannadutiyāruppa-cittapaccatthikanti ca;
被视为紧邻第二禅相心所的意识,
Catutthāruppacittaṃva, na ca santamidanti ca.
又如同是第四禅相的心态,然而此非此即彼。
§1022
1022.
一〇二二。
Evamādīnavaṃ disvā, tatiyāruppamānase;
如是观察到此缺陷,心已升至第三禅境;
Nikantiṃ pariyādāya, catutthaṃ santato pana.
舍弃前次所行之境,继续行于第四禅境。
§1023
1023.
一〇二三。
Evaṃ manasi katvāna, puna tattheva dhīmatā;
在心中作如是观念,复于智慧者心中;
Abhāvārammaṇaṃ katvā, sampavattamidaṃ mano.
舍弃无所有入境,此心得以生起现行。
§1024
1024.
一零二四。
‘‘Santaṃ santamidaṃ citta’’-miccevaṃ taṃ punappunaṃ;
“心安定即为安定”,此说反复错误;
Hoti āvajjitabbañca, kātabbaṃ manasāpi ca.
应当弃绝,应当实行,且以心念为之。
§1025
1025.
一零二五。
Tasmiṃ nimitte tassevaṃ, vicārentassa mānasaṃ;
对该因缘于此,内心思维之;
Sati tiṭṭhati bhiyyopi, samādhiyati mānasaṃ.
正念愈益巩固,内心愈加定持。
§1026
1026.
一〇二六。
Āsevati ca bhāveti, taṃ nimittaṃ punappunaṃ;
修习并培养正行,此为反复缘起之相;
Tassa cevaṃ karontassa, satisampannacetaso.
如是勤为者,必是具足正念清净之心。
§1027
1027.
一〇二七。
Tatiyāruppasaṅkhāta-khandhesu ca catūsupi;
在第三个无色界蕴及第四种亦然;
Catutthāruppaviññāṇaṃ, taṃ panāppeti yogino.
第四无色界识,此乃修行人所摄受。
§1028
1028.
一〇二八。
Appanāya nayopettha, heṭṭhā vuttanayūpamo;
谓之安止所依,其喻如下面所说;
Apicettha visesoyaṃ, veditabbo vibhāvinā.
若欲了解此特殊义,应凭展开分别而知。
§1029
1029.
一〇二九。
‘‘Aho santā vatāya’’nti, samāpatti padissati;
『啊,此处众生清净』,此境界现起;
Yā panābhāvamattampi, katvā ṭhassati gocaraṃ.
哪怕只是无有状态中,也能确立而守住其境。
§1030
1030.
Santārammaṇatāyeva, ‘‘santāya’’nti vipassati;
专注于安稳恒常,谓之『安』,此为正观所见;
Santato ce manakkāro, kathañca samatikkamo.
如心念持久,如何能超越困境?
§1031
1031.
Anāpajjitukāmattā , hoteva samatikkamo;
期望不受侵扰,自然能超越艰难;
‘‘Samāpajjāmahameta’’-miccābhogo na vijjati.
『我应得完全安稳』,此无误解也无虚妄之果。
§1032
1032.
Santato taṃ karonto hi, manasā sukhumaṃ paraṃ;
常以心志微妙而专注行持,
Asaññaṃ pana dubbalyaṃ, pāpuṇāti mahaggataṃ.
然而对无明却极为软弱,甚至达到深重的境地。
§1033
1033.
Nevasaññī ca nāsaññī,
既非有觉知者,亦非无觉知者,
Yāya saññāya hoti so;
唯有因觉知而能成其所缘。
Na kevalaṃ tu saññāva,
不独仅为『想』,
Edisī atha kho pana.
然而正是此处。
§1034
1034.
Evameva bhavantettha, sukhumā vedanādayo;
如此者,此处如是:微细的受等,
Pattamakkhanatelena, maggasmiṃ udakena ca.
以极微的油与正道中的清水为喻。
§1035
1035.
Sāvetabbo ayaṃ attho, catutthāruppabodhane;
此义当明,谓第四种觉醒;
Paṭusaññāya kiccassa, nevakkaraṇato ayaṃ.
就通达见解的作用,非所禁止者也;
§1036
1036.
‘‘Nevasaññā’’ti niddiṭṭhā, catutthāruppasambhavā;
“非识”者,指第四觉醒之生成;
Paṭusaññāya kiccaṃ sā, kātuṃ sakkoti neva ca.
就通达见解而言,此作用可为,亦非不可;
§1037
1037.
Yathā dahanakiccaṃ tu, tejodhātu sukhodake;
譬如燃烧之事,火元素居于清凉水中,
Sā saṅkhārāvasesattā, sukhumattena vijjati;
此造作终结者,以极细微之相现存;
Tasmā pana ca sā saññā, ‘‘nāsaññā’’ti pavuccati.
因此此识,此想,称为『非识』。
§1038
1038.
Etā hi rūpamākāsaṃ,
此种色为虚空,
Viññāṇaṃ tadabhāvakaṃ;
识为彼之无有。
Atikkamitvā kamato,
超越了贪欲,
Catasso honti āha ca.
共有四者称为超越。
§1039
1039.
‘‘Ārammaṇātikkamato, catassopi bhavantimā;
『由缘起超越者,亦为四者之所具;
Aṅgātikkamametāsaṃ, na icchanti vibhāvino.
此因缘超越者,于此人等不欲加破坏。』
§1040
1040.
Supaṇītatarā honti,
有极善极美之物,
Pacchimā pacchimā idha;
此地皆为西方,
Upamā tattha viññeyyā,
当于其中了知比较,
Pāsādatalasāṭikā’’ti.
谓之殿宇凉堂、檐廊。
§1041
1041.
Saṅkhepena mayāruppa-samāpattinayo ayaṃ;
这是我简略说明的法门聚集的归纳。
Dassito dassito suddha-dassinā piyadassinā.
以清净的正见者、慈爱和悦的正见者之目观察,观察已观察。
§1042
1042.
一〇四二。
Rūpārūpajjhānasamāpattividhānaṃ ,
色界与无色界禅定之入定方法,
Jānātimaṃ sārataraṃ yo pana bhikkhu;
若有比库彻知此法义更胜者;
Rūpārūpajjhānasamāpattīsu dakkho,
对此色界与无色界禅定之入定具有敏慧能力,
Rūpārūpaṃ yāti bhavaṃ so abhibhuyya.
他渡越生死轮回,超越有漏生死之世间。
Iti abhidhammāvatāre arūpāvacarasamādhibhāvanāniddeso nāma · 如是,《入阿毗达摩论》中名为“无色界定修习解说”的部分
Pannarasamo paricchedo. · 第十五章。