13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā · 13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhāna解释
13-18. Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā十三至十八、顺逆发趣注释。
§1
1. Idāni kusalādīsu dhammesu paccayadhammaṃ appaṭikkhipitvā paccayuppannassa kusalādibhāvapaṭikkhepavasena dhammānaṃ anulomapaccanīyatāya laddhanāmaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaṃ dassetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalassa paccayabhāvaṃ anujānāti. Na kusalo dhammo uppajjatīti kusalasseva uppattiṃ vāreti. Tasmā ‘‘kusale khandhe paṭicca cittasamuṭṭhānaṃ rūpa’’ntiādinā nayena vissajjanaṃ dassitaṃ, taṃ sabbaṃ pāḷiṃ oloketvā sādhukaṃ sallakkhetabbaṃ. Yampi yena sadisaṃ, yañca yattha labbhati, yo ca yesaṃ vissajjanānaṃ yesu paccayesu gaṇanaparicchedo, so sabbo pāḷiyaṃ dassito, tasmā pāḷiyeva ettha attho. Yathā cettha, evaṃ dukapaṭṭhānādīsupīti.
现在论述的是,在善法等诸法中,基于缘起法而不违背此理,缘起的善法等法依缘起叫做『安住相应法』,即法因缘而生之理,故称为『安住相应义之所依』。为了说明缘起法,即善法因缘而生非善法性质者不生,所谓『缘起』等是起始之义。此处『善法因缘』者,是了解为善有缘之因缘。非善法不生,是断绝非善法的生起。因此,称说『缘于善块蕴心所起色法』等表达、从整体巴利文意详观,当采为恰当安排。相似的、依据所获,及其中缘起法的类别与划分,全部均以巴利文述之,故此处意旨唯依巴利文。正如此,乃至欲恶根等法亦复如是。
Ettāvatā –
详述如下——
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,
三种设定缘为苦增上者,
Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;
三苦与三种苦俱存;
Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,
三种与三苦俱苦;
Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti. –
六种安住相应法中的说法,深奥难解。
Aṭṭhakathāyaṃ vuttagāthāya dīpitā dhammānulomapaccanīyapaṭṭhāne cha nayā niddiṭṭhā honti. Paccayavasena panettha ekekasmiṃ paṭṭhāne anulomādayo cattāro cattāro nayāti ekena pariyāyena catuvīsatinayapaṭimaṇḍitaṃ anulomapaccanīyapaṭṭhānaññeva veditabbaṃ.
《注疏》中所说的偈句,乃因循诸法之顺序所陈列的法门,按此顺序所示。然于此各个法门的顺序依缘而起,共分四种,且每种为四法,合计二十四种顺缘次第而成的法门顺序,唯有此应当了知。
Anulomapaccanīyapaṭṭhānavaṇṇanā. · 顺逆发趣注释。