1-1 Hetuduka-kusalattikaṃ · 1-1 因二法-善三法义注
1. Kusalattikavaṇṇanā1. 善三法之解释
1. Paṭiccavāravaṇṇanā
一、缘起别释
1. Paccayānulomaṃ1. 顺缘
(1.) Vibhaṅgavāro（1.）分别门
§53
53. Idāni yā etā paṇṇattivāre kusalattikaṃ nissāya hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ ādiṃ katvā nayamattaṃ dassentena aparimāṇā pucchā dassitā. Tattha kusalākusalādīnaṃ sahuppattiyā abhāvato yā pucchā ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati hetupaccayā’’ti evaṃ vissajjanaṃ na labhanti. Tā pahāya yā vissajjanaṃ labhanti, tāyeva vissajjetuṃ ayaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjati hetupaccayātiādinā nayena paṭiccavārassa niddesavāro āraddho.
五十三、现在说这些经过详尽归类的智慧部分，依凭善法，凭借缘起因缘等方式，自五十九（减一）起始，逐步以理路展开说明，无量无边的问题均已展现。其中，关于善恶等性质共现时，因缺乏正解，那问：“缘于善法，即产生恶法，此说是否成立？”此种疑问及假设皆不得受为正解。放弃此类答解而接受他种正解，于是用“缘于此善法，善法亦生”，凭借此理迹，展开缘起别释的说明障碍。
Tattha siyā – sace imā hetupaccayādivasena ekūnapaññāsaṃ pucchā sabbaso vissajjanaṃ na labhanti, atha kasmā dassitā? Nanu yā labhanti, tāyeva dassetabbāti? Āma, dassetabbā siyuṃ. Tathā dassiyamānā pana sabbesu tikadukapaṭṭhānādīsu ekekasmiṃ tike, duke, dukatike, tikaduke, tikatike, dukaduke ca saṅkhepaṃ akatvā dassetabbāyeva bhaveyyuṃ. Kasmā? Yasmā yā kusalattike labhanti, na tāyeva vedanāttikādīsu. Dhammānulomapaccanīye ca tikapaṭṭhāne vitakkattikapītittikānaṃ vissajjane sabbāpetā vissajjanaṃ labhanti, tasmā ukkaṭṭhaparicchedena ekekasmiṃ tike yattakāhi pucchāhi bhavitabbaṃ sabbā kusalattike dassitā. Evaṃ dassitāsu hi yā tattha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tā vuccamānā sakkā sukhena vijānitunti sukhena vijānanatthaṃ sabbāpi kusalattike dassitā. Yā panettha vissajjanaṃ na labhanti, tā pahāya yā labhanti, tāyeva vissajjitāti veditabbā.
此处或有异议——若以缘起因缘等，共五十九问，均不得正解，则何为正解？莫非正解者唯有那些得正解者所示？诚然，正应示现。即便在所有三十二章及各类三、二、二三二五等章节中，未完全简明展现，但若不舍弃其中的善法问答，则必须全部于善法问处示现。何以故？因既得善法之问答，未于受苦等处见解；而依律释及因果递次审察，这三十二章中包含用心、思维等妥善正解得以完全示现。因此，因细分条理各种提问处均须于善法处示现。由此，凡示现时未得正解者则舍弃，唯得正解者称为“能愉悦地知”，为了使众皆能愉快知见，故皆悉示现于善法处。若未得正解者舍弃，则所留正解由此善法生起，亦当知之。
Tattha kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti catubhūmakakusaladhammesu vedanākkhandhādibhedaṃ ekaṃ dhammaṃ paṭicca paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti attho. Kusalo dhammoti catubhūmakakusaladhammesuyeva saññākkhandhādibhedo eko dhammo. Uppajjatīti uppādato yāva nirodhagamanā uddhaṃ pajjati, nibbattatītipi attho . Attānaṃ labhati, uppādādayo tayopi khaṇe pāpuṇātīti vuttaṃ hoti. Hetupaccayāti kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena.
此处所谓缘于善法，是指在四处善法中，依感受蕴及类别，凭缘一法，彼此相应，合于同类，从而连结共同成生之义。所谓善法即是指这四处善法中以受及想蕴分别为一法。所谓“生起”，意谓由生起至止息止灭过程中，彼此相续循环，言其源流。谓“得自身”，即所谓生灭在瞬间生起能得自身之说。所谓缘起，乃指由善因缘的因缘性而产生相续之义。
Evaṃ ‘‘uppajjeyyā’’ti pucchāya ‘‘uppajjatī’’ti vissajjanaṃ vatvā idāni yaṃ dhammaṃ paṭicca yo dhammo uppajjati, taṃ dhammaṃ khandhavasena dassetuṃ kusalaṃ ekaṃ khandhantiādimāha. Tattha ekanti vedanādīsu catūsu yaṃkiñci ekaṃ. Tayo khandhāti yo yo paccayabhāvena gahito, taṃ taṃ ṭhapetvā avasesā tayo khandhā. Tayo khandheti vedanādīsu yo eko khandho uppajjatīti gahito, taṃ ṭhapetvā sese tayo. Dve khandheti vedanāsaññādukādīsu chasu dukesu yekeci dve khandhe paṭicca. Dve khandhāti ye ye paccayabhāvena gahitā, te te ṭhapetvā avasesā dve khandhā kusalahetunā hetupaccayabhāvaṃ sādhentena uppajjantīti attho.
如此，针对“生起乎？”一问，以“生起”答说——现在谓缘此善法生起之法，于受蕴为例示现时，称其为“善法”者，谓为一蕴。所谓一蕴，是指在四受等蕴中任一而取。所谓三蕴，是谓以各因缘分别取之，置于各处，余下为三蕴。三蕴之说，乃于受及想等六受三苦中，有一、二二一一二等合取，皆依善因缘之因缘性相续生起之义。
Yasmā pana eko khandho ekasseva dvinnaṃyeva vā, dve vā pana ekasseva paccayo nāma natthi, tasmā ‘‘ekaṃ khandhaṃ paṭicca eko khandho, ekaṃ khandhaṃ paṭicca dve khandhā, dve khandhe paṭicca eko khandho’’ti na vuttaṃ. Kusalaṃ dhammaṃ paṭicca abyākato dhammo uppajjatītiādīsupi vuttanayeneva attho veditabbo. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti idaṃ paṭiccatthassa sahajātatthattā yaṃ kusalena sahajātañceva hetupaccayañca labhati, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu ayameva nayo.
但因一蕴不能为两处或二处所共依，因此所谓“缘一蕴而生一蕴，缘一蕴而生二蕴，缘二蕴而生一蕴”等无法成立。故“缘于善法，生起非明法”的种种表述，唯当从此说理连贯之义加以理解。心识生起，形相等即是此缘分之内在实质，因善法天性共具因缘而生故应示现。同时他处类似情形亦同理。
Vipākābyākataṃ kiriyābyākatanti ettha hetupaccayābhāvato ahetukaṃ, rūpena saddhiṃ anuppattito āruppavipākañca na gahetabbaṃ. Paṭisandhikkhaṇeti kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa abyākataṃ paṭicca uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākābyākatanti tasmiṃ khaṇe vijjamānābyākatavasena vuttaṃ. Khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti idaṃ kaṭattārūpaggahaṇena vatthumhi gahitepi vatthuṃ paṭicca khandhānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ.
所谓果报不显或作用不显，是指因缘条件不具足时，其因缘不显，故不生起作用。在形色之中也同样如此，没有实现或无法观察到果报现象的发生与显现。不说果报是暂时的，是针对先前存在而后续显现的目的而言的。果报不显，指的是此刻存在的、不显著的结果。以蕴为因缘、以缘为蕴，就是采用均摄正等色类别之物，而即便包含了缘和物，此处也是从显现蕴生起的角度来说明的。
Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Ekaṃ khandhantiādīsu vuttanayeneva panettha atthayojanā veditabbā. Evaṃ rūpābyākatamhi bhūte paṭicca bhūtānaṃ uppattiṃ vatvā idāni bhūte paṭicca upādārūpānaṃ uppattiṃ dassetuṃ mahābhūtepaṭicca cittasamuṭṭhānantiādi vuttaṃ. Evaṃ sante upādārūpanti ettakameva vattabbaṃ, itaradvayaṃ kasmā vuttanti? Mahābhūtepi paṭicca uppattidassanatthaṃ. Yañhi heṭṭhā ‘‘cittasamuṭṭhānañca rūpaṃ kaṭattā ca rūpa’’nti dassitaṃ, taṃ na kevalaṃ khandheyeva ca paṭicca uppajjati, mahābhūtepi pana paṭicca uppajjatīti dassanatthamidaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tattha cittasamuṭṭhānaṃ pavatteyeva, kaṭattārūpaṃ paṭisandhiyampi. Upādārūpanti tasseva ubhayassa visesanaṃ.
所谓一切大元素等色不显，是为了说明依托于色不显而发生的色的显现。所谓蕴等则依归于上述说法来解释其意义。如此，在色不显中，将已发生的色之存在视为基础，现在则着眼于大元素所对应的心的生起等，以显示依托其上的外缘色的发生。因此，对“依托于大元素而发生的心生起”为义的说法亦当如此解读。既然此前呈现“心生起及色乃色种类”，此并非只依托蕴而已，而是说明依托于大元素而发生，因此须理解此义。心生起虽呈现，随之亦出现色种类的后续显现。于是所谓外缘色便是两者的差别。
Kusale khandhe ca mahābhūte ca paṭiccāti ettha cittasamuṭṭhānāva mahābhūtā gahitā. Cittasamuṭṭhānaṃ rūpanti ettha pana bhūtarūpampi upādārūpampi gahitaṃ. ‘‘Ekaṃ mahābhūtaṃ paṭicca tayo mahābhūtā’’tiādinā nayena hi bhūtarūpampi khandhe ca mahābhūte ca paṭicca uppajjati. Mahābhūte paṭicca upādārūpanti vuttanayena upādārūpampi. Akusalañca abyākatañcāti pañhāvissajjanesupi eseva nayo. Evaṃ hetupaccaye nava pucchā vissajjitā. Etāyeva hi ettha labbhanti, sesā cattālīsa moghapucchāti na vissajjitā. Iminā upāyena ārammaṇapaccayādīsupi pucchāvissajjanānaṃ attho veditabbo. Tattha tattha pana vicāretabbayuttakameva vicārayissāma.
说到善心蕴及大元素之依止时，特指心生起与大元素的结合。此处所说心生起的色，兼含外缘色与本体色两个方面。以“一大元素为依，由三大元素而起”为说理依据，亦即本体色兼含在蕴及大元素的发生之中。依托大元素而产生外缘色，亦如经典所说外缘色一般。对于不善及不显的内容，也采用同样的理路。因缘条件已经了断，九个问题已解答完毕，而剩余四十三个空谈问题则未解答。仅依此方法即可了解诸如缘起条件等问题的解答含义。在此，我们将分别逐项细致探讨应当思维之处。
§54
54. Ārammaṇapaccaye tāva rūpassa ārammaṇapaccayavasena anuppattito tāsu navasu rūpamissakā pahāya tissova pucchā vissajjitā. Teneva ca kāraṇena ‘‘vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti vatvā ‘‘khandhe paṭicca vatthū’’ti na vuttaṃ. Na hi taṃ ārammaṇapaccayena uppajjati.
第五十四条 依止缘中，色因缘尚未实现时，在这些新的色依止区放弃烦恼，由此解决了第三个问题。正因如此，不能说“以缘为因则有蕴”，也不说“蕴以缘为因”。因为色并非凭依止缘而产生。
§55
55. Adhipatipaccaye vipākābyākatanti lokuttarameva sandhāya vuttaṃ. Tenevettha ‘‘paṭisandhikkhaṇe’’ti na gahitaṃ. Sesaṃ hetupaccayasadisameva.
第五十五条 关于主宰因缘，果报不显仅适用于世间之外的境界，为此没有包含‘续法’的说法。其他因缘与此同理。
§56
56. Anantarasamantaresupi rūpaṃ na labbhatīti ārammaṇapaccaye viya tissova pucchā.
第五十六条 关于紧接而生的及相承的状态，色虽依止缘而生起，但不能获得，因此在依止缘问题中出现了第三个问题。
§57
57. Sahajātapaccaye paṭisandhikkhaṇeti pañcavokāre paṭisandhivasena vuttaṃ. Heṭṭhā pana paccayavibhaṅge ‘‘okkantikkhaṇe’’ti āgataṃ tampi iminā saddhiṃ atthato ekaṃ, byañjanamattameva hettha nānanti. Apica ‘‘tiṇṇaṃ sannipātā gabbhassa avakkanti hotī’’ti (ma. ni. 1.408) vacanato okkantīti pañcavokārapaṭisandhiyāvetaṃ nāmaṃ. Paṭisandhīti sabbabhavasādhāraṇaṃ. Idha pana ‘‘kaṭattā ca rūpa’’ntiādivacanato pañcavokārapaṭisandhiyeva adhippetā. Sā hi rūpassapi arūpassapi paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca saṅgaṇhāti, tasmā paripuṇṇavissajjanā hotīti gahitā. Bāhiraṃ ekaṃ mahābhūtanti anindriyabaddhesu pathavīpāsāṇādīsu mahābhūtaṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayavibhaṅgavārasmiñhi cattāro mahābhūtāti ajjhattikañca bāhirañca ekato katvā gahitaṃ. Saṅkhepadesanā hi sā. Ayaṃ pana vitthāradesanā, tasmā sabbaṃ vibhajitvā dassento ‘‘bāhiraṃ ekaṃ mahābhūta’’ntiādimāha. Asaññasattānaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ paṭiccāti dvisantatisamuṭṭhānabhūtavasena vuttaṃ. Mahābhūte paṭicca kaṭattārūpanti idaṃ pana kammasamuṭṭhānavaseneva vuttaṃ. Upādārūpanti utusamuṭṭhānavaseneva.
57．“生生相续”是指通过五种条件之间相续发生相应的关系。以下在条件分类中，“进入相续”这一词出现，与此处相应，意义上只言“一个”，表示只是关系标志而已。又引用《大念处经》所说“诸种诸合于胎孕时发起”为例，其中“进入”即指五种条件接续的相续关系。所谓相续，即是一切世间事物普通的相续状态。因此于“由形等缘起”诸句中，是特别针对五种条件相续的说明。形与非形、因缘与所缘、因缘生起与所缘生起等，皆包括在内，故称之为完全而圆满的流出。外边有一大本质，即非感官所系的，诸如地、水、火、风等大本质，是其中缘合而称。条件细分类别中，将内在与外在合一视为四大，以便简略说明。“外有一大本质”是从非感官所系的角度指地、水、火、风诸大本质。非有情者的“一大本质”缘起，说是二百五十种诸法聚集成所引起的事实。至于谓大本质依赖于形色义，是指基于业力产生；依赖于取，是指基于季节时令产生。
§58
58. Aññamaññapaccaye khandhe paṭicca vatthu, vatthuṃ paṭicca khandhāti catunnampi khandhānaṃ ekato vatthunā aññamaññapaccayataṃ dassetuṃ vuttaṃ.
58．彼此相依的关系，是五蕴中一个蕴依赖相应事物，事物又依赖该蕴，五蕴之间通过共同对象而相互依赖的关系，已被明了表示。
§59
59. Nissayapaccaye yasmā paṭiccattho nāma sahajātattho, tasmā yā heṭṭhā paccayavibhaṅgavāre cakkhāyatanādīnaṃ nissayapaccayatā dassitā, na sā gahitā. Cakkhāyatanādīni hi purejātāni hutvā paccayā honti, idha sahajātameva labbhati. Teneva vuttaṃ – ‘‘nissayapaccayo sahajātapaccayasadiso’’ti.
59．依赖条件中，因缘所依的法是与其共生而生起的故，故此在前述条件细分处，诸眼根等依赖条件已加以表现，但这里不再详述。因为诸根皆属先生而后依赖状态，此处得到的正是与生俱来的相同性质，所以说“依赖条件即类似生生相续条件”。
§60
60. Upanissayapaccaye rūpassa upanissayapaccayābhāvā tīṇeva vissajjanāni labbhanti, tena vuttaṃ ‘‘ārammaṇapaccayasadisa’’nti. Tattha kiñcāpi na sabbe kusalākusalābyākatā ārammaṇūpanissayaṃ labhanti, ye pana labhanti, tesaṃ vasenetaṃ vuttanti veditabbaṃ.
60．次生依赖条件里，形蕴的次生依赖条件缺失会产生三种流出状况，因此谓之“类似承载对象的条件”。这里指出并非所有具良恶分别的法都必然获得次生依赖对象，唯有获得者，其所得状态方被说出，应了知。
§61
61. Purejātapaccaye vatthuṃ purejātapaccayāti vatthuṃ paṭicca vatthunā purejātapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Vipākābyākataṃ ekaṃ khandhanti ettha yaṃ vipākābyākatassa vatthu okkantikkhaṇe sahajātapaccayo hoti, taṃ purejātapaccayabhājaniyattā idha na gahetabbaṃ. Yepi kusalādayo āruppe purejātapaccayaṃ na labhanti, tepi purejātapaccayabhājaniyatoyeva idha na gahetabbā. Ārammaṇaṃ pana niyamato purejātapaccayabhāvaṃ na labhati. Rūpāyatanādīni hi cakkhuviññāṇādīnaṃyeva purejātapaccayataṃ sādhenti, manoviññāṇadhātuyā atītānāgatānipi ārammaṇaṃ hontiyeva. Tasmā idha na gahitaṃ. Khandhavasena hi ayaṃ desanā, na viññāṇadhātuvasena. ‘‘Vipākābyākataṃ ekaṃ khandha’’nti desanāya ca sabbāpi viññāṇadhātuyo gahitā, na cakkhuviññāṇadhātuādayo evāti.
61．过先生依赖条件中，事物依赖同类前生同类事物而自然发生。关于果报表现的一个蕴，因其果报生起于与生相续的因缘，这在过先生依赖中不被采纳。又善法等非无形身的法不获得过先生依赖，而这些果报生起法亦在此不取。承载对象未明显获得过先生依赖。而诸根所对应的如眼识等依赖过先生依赖，心识界的内在本质包括过去未来诸承载对象真实存在，故不针对这里说。因是以蕴整体来说，无针对识界本质的单说。这是“果报表现一个蕴”的教义为主，而非针对于诸识根等分别。
Pacchājāto kusalākusalānaṃ paccayo na hoti, abyākatassapi upatthambhakova na janako, tasmā ‘‘uppajjati pacchājātapaccayā’’ti evaṃ vattabbo ekadhammopi natthīti pacchājātapaccayavasena vissajjanaṃ na kataṃ.
后生依赖于善恶法不成立，并非它为未表之扶持者，故应如是说“生起于后生依赖”，此义可成立，除非另有其法，因此未曾论及后生依赖作为一个完整流出。
§62
62. Āsevanapaccaye kāmaṃ sabbā kiriyā āsevanapaccayaṃ na labhanti, labbhamānavasena pana ‘‘kiriyābyākata’’nti vuttaṃ. Tasmā javanakiriyāvettha gahitāti veditabbā.
62. 于行为的条件上，若没有行为的辅助，欲望无法获得一切，虽获得亦被称为“行为未说”。因此此处应了知所谓迅疾行为。
§63
63. Kammapaccaye kusalākusalesu ekakkhaṇiko kammapaccayo veditabbo, tathā kiriyābyākate. Vipākābyākate pana nānākkhaṇikopi, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānānaṃ pana ekakkhaṇiko. Kaṭattārūpānaṃ nānākkhaṇikova tathā asaññasattarūpānaṃ. Kaṭattārūpaṃ panettha jīvitindriyaṃ. Sesaṃ na ekantato kammasamuṭṭhānattā upādārūpanti vuttaṃ. Evaṃ santepi idha kammasamuṭṭhānameva adhippetaṃ.
63. 业的条件当中，善恶业为瞬间业之条件，故称行为未说。果报条件无论任何瞬间，如再生条件则为大元素条件。心的显现则为瞬间条件。如实见非受者多样瞬间，如实受者亦然。这里所言实受者为生命根。其余者非纯因业显现之所，称为取的形态。即便如此，此处仅以业显现为主宰。
§64
64. Vipākapaccaye kusalākusalaṃ kiriyañca na labbhatīti abyākatavaseneva vissajjanaṃ kataṃ. Cittasamuṭṭhānanti vipākacittasamuṭṭhānameva. Kaṭattārūpanti yathālābhavasena indriyarūpañca vatthurūpañca. Upādārūpanti tadavasesaṃ tasmiṃ samaye vijjamānakaṃ upādārūpaṃ.
64. 于果报条件，善恶行为及行为本身不可得，因其为未说状态，是为消散。所谓心的显现，实为果报心的显现。所谓实受者，是指获得时之根与境。所谓取者，乃指当时余留之所取。
§65
65. Āhārapaccaye sabbesampi kusalādīnaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ca arūpāhāravasena uppatti veditabbā, tathā paṭisandhikkhaṇe mahābhūtānaṃ. Cittasamuṭṭhānanti bhavaṅgādicittasamuṭṭhānaṃ. Āhārasamuṭṭhānanti kabaḷīkārāhārasamuṭṭhānaṃ . Cittasamuṭṭhānanti kusalākusalacittasamuṭṭhānameva. Paccayavibhaṅgavāre āhārapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ kabaḷīkāro āhāro dassito, idha pana kusalaṃ dhammanti pucchāvasena paṭhamaṃ arūpāhārā dassitāti veditabbā.
65. 于饮食条件，包含一切善类等蕴及心的显现与非色饮食般的生起，如此于再生条件中属大元素。心的显现为生命流起心的显现。饮食的显现，即说为糟劣饮食的显现。于条件详解内，饮食次第首先示现糟劣饮食，此处在善法次第中首示现非色饮食，故应了知。
§66
66. Indriyapaccaye paccayavibhaṅge indriyapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ cakkhundriyādīni dassitāni, idha pana kusalādipucchāvasena paṭhamaṃ arūpindriyānaṃ paccayatā dassitā. Tattha kusalādīsu yathālābhavasena arūpindriyā gahetabbā. Asaññasattānaṃ bhūtarūpesupi jīvitindriyanti.
66. 于根的条件，作为条件详解中根次第，首先示现眼根等，此处于善法质问次第中，首示现非色根的条件性。そこで、在善根中应采非色根为所取。非识界的生命根亦存在于非识界实体中。
§67
67. Jhānamaggapaccayesu hetupaccayasadisameva vissajjanaṃ, tenevettha ‘‘hetupaccayasadisa’’nti vuttaṃ.
67. 于禅定与道的条件，因缘条件与因条件相似，故称为“因缘条件相似”。
§68
68. Sampayuttapaccaye vissajjanaṃ ārammaṇapaccayagatikaṃ, tenevettha ‘‘ārammaṇapaccayasadisa’’nti vuttaṃ.
68. 「联合缘」是由「断」而来的，并且是从「缘起」的条件而生，因此此处说为『如缘起条件』。
§69
69. Vippayuttapaccaye vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca vippayuttapaccayā, vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā, khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti vatthuṃ paṭicca khandhā vippayuttapaccayā. Vatthunā vippayuttapaccayataṃ sādhentena uppajjantīti attho. Cittasamuṭṭhānarūpaṃ khandhe vippayuttapaccayāti khandhe paṭicca vippayuttapaccayā cittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ khandhehi vippayuttapaccayataṃ sādhentehi uppajjatīti attho. Sesavissajjanesupi vatthuṃ vippayuttapaccayātiādīsupi vuttanayenevattho veditabbo. Vipākābyākate cettha vatthuggahaṇena cakkhādīni saṅgahitabbāni. Ekaṃ mahābhūtantiādi rūpābyākatassa paccayabhāvaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Cittasamuṭṭhānanti abyākatacittasamuṭṭhānampi kusalākusalacittasamuṭṭhānampi.
69. 「离缘缘」是指依于「事」而生的缘，详细为：依于「事」而有「离缘」，因「事」作为缘故而生「离缘」。如同依于蕴而有蕴的「离缘」，就是因蕴作为缘而生「离缘」。蕴即「事」，故依事之缘起离缘；依赖的缘由亦即条件，由此生起。心之聚合形式在蕴的「离缘」中，是依蕴而生，因蕴作为缘而起。对余余断灭者（诸余破灭）亦可谓成是「如彼」，因是此义所称。与果报相关者，此处以「取集诸事」表达，须集持眼及诸根。譬如大元素等诸色的缘起状态，已说明。所谓心聚合，是未被表述的聚合，包括善恶及未表之心聚合。
§70
70. Atthipaccaye sabbaṃ sahajātapaccayagatikaṃ. Tenevettha ‘‘sahajātapaccayasadisa’’nti vuttaṃ.
70. 「所缘缘」是一切与本性同时生起的条件，故称为『如本性缘』。
§71-72
71-72. Natthivigatā ārammaṇapaccayagatikā, avigataṃ sahajātagatikaṃ. Tenevettha ‘‘ārammaṇapaccayasadisaṃ, sahajātapaccayasadisa’’nti vuttaṃ . Ime tevīsati paccayāti saṅkhipitvā dassitānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Vitthāretabbāti yā pucchā vissajjanaṃ labhanti, tāsaṃ vasena vitthāretabbā. Ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake paccayānulome paṭiccavārassa kusalattikavissajjane atthavaṇṇanā.
71-72. 没有断灭的缘起条件称为「所缘缘」，未断灭的同生缘称为「本性缘」。据此因此称为『如所缘缘，如本性缘』。三十三种缘归纳显示此义。因对所问而得详解时，应详细展说。这是以缘起作为因缘之始，单源对应paticca（缘生）系列中的善巧断灭之说明。
(2.) Saṅkhyāvāro（2.）数门
§73
73. Idāni ye ettha hetupaccayādīsu ekekasmiṃ paccaye vissajjanavārā laddhā, te gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā navātiādi āraddhaṃ. Tattha hetuyā navāti hetupaccaye nava pucchāvissajjanavārā honti. Seyyathidaṃ – kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākataṃ; akusalena akusalaṃ, akusalena abyākataṃ, akusalena akusalābyākataṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalābyākatena abyākataṃ, akusalābyākatena abyākatanti.
73. 现今针对诸如因缘等单一缘起中得到断灭数，列举为九个。如说因缘有九个断灭问题。举例包括：善由善生、善由未分别（未表）、善由善未表；恶由恶生、恶由未表、恶由恶未表，未表由未表生，善未表由未表生，恶未表由未表生等。
Ārammaṇetīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ. Adhipatiyā navāti hetuyā vuttasadisāva. Dvādasasu hi paccayesu nava navāti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni hetupaccayasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Dasasu paccayesu tīṇi tīṇīti vuttaṃ. Sabbesupi pucchāvissajjanāni ārammaṇasadisāneva. Vibhaṅge pana atthi viseso. Aññamaññapaccayasmiñhi abyākatapadassa vissajjane rūpampi labbhati, tathā purejātapaccaye. Āsevanapaccaye vipākāni ceva vīthicittāni ca na labbhanti. Vipāke ekanti abyākatameva. Evamettha saṅkhepato nava tīṇi ekanti, tividhova vāraparicchedo. Vitthārato dvādasa navakā, dasa tikā, ekaṃ ekakanti sabbesupi tevīsatiyā paccayesu ekūnacattālīsādhikaṃ vārasataṃ hoti, ekūnacattālīsādhikañca pucchāsataṃ. Ekūnacattālīsādhikaṃ pucchāvissajjanasatantipi tasseva nāmaṃ.
所谓「所缘缘三」即善由善、恶由恶、未表由未表。就主导者而言，因缘共为九种。十二缘中有九个断灭问题，全部的断灭也与因缘条件相称。在分类上亦有特殊，十缘中分为三三种。所有断灭问题皆属所缘相类，且分类有区别。在不同条件中，未了之词的断灭也出现色。譬如之前所起的缘。于染缘中，不得果报及畸变心。于果报中唯有未了。如此概括为九、三、一类，共三十三种缘，三十三种断灭，十二到十三再加上某些计量，约有一百四十八或一百三十多种断灭事项。一百三十多种断灭问题，并由此得名。
§74
74. Evaṃ hetupaccayādike ekamūlake gaṇanaṃ dassetvā ito paresu dumūlakādīsu vitthāradesanaṃ saṅkhipitvā ekamūlake dassitāya desanāya labbhamānagaṇanaññeva ādāya vāraparicchedaṃ dassetuṃ dumūlake tāva hetupaccayā ārammaṇe tīṇītiādimāha. Tatridaṃ lakkhaṇaṃ – bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ ‘‘hetupaccayā ārammaṇe tīṇī’’ti. Hetuārammaṇaduke ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Samānagaṇano pana samānagaṇanena saddhiṃ yutto aparihīnagaṇanova hoti. Tena vuttaṃ ‘‘hetupaccayā adhipatiyā navā’’ti. Hetādhipatiduke naveva vissajjanāni labbhantīti attho. Vipāke ekanti hetuvipākaduke vipāke vuttaṃ ekameva vissajjanaṃ labbhatīti evaṃ tāva dumūlake vāraparicchedo veditabbo.
七十四。由因缘等的单一根本基础计数，示现后，对他处的以复根本为始者详加说明并略述。既依单一根本给予说法，所获的计数本就是此，并由此可示现时节划分。于根本所起因缘处说有三种——此标志即是：多重计数的因缘与单一计数者相结合，于是成为同样的计数。这由此得名“因缘起处三种”。所谓因缘起处三者，是指因缘起处内称为至消散的三种（见释义）。而同样计数者与同样计数者相组合，则不损退计数者之类。如言“因缘起处的主宰有九”。即因缘主宰所涵盖只有九个至消散者。于果报处称因果报处，谓果报处只有一至消散者。由此亦应知根本处的时节划分。
§75
75. Timūlakādīsupi idameva lakkhaṇaṃ. Tenevāha – hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇīti. Hetārammaṇādhipati tike ārammaṇe vuttāni tīṇeva vissajjanāni labbhantīti attho. Evaṃ sabbattha nayo netabbo.
七十五。在多根本等亦有此标志。因缘起处、缘起处、主宰处皆为三。言因缘起处、缘起处、主宰处三者皆为至消散的三种。故于一切处皆应遵循此理。
§76-79
76-79. Dvādasamūlake pana vipākapaccayo na labbhati, tasmā āsevanapaccayā kamme tīṇīti vatvā vipākaṃ aparāmasitvā āhāre tīṇīti vuttaṃ. Terasamūlakādīsupi eseva nayo. Te pana saṅkhipitvā tevīsatimūlakovettha dassito. So duvidho hoti – sāsevano vā savipāko vā. Tattha paṭhamaṃ sāsevano dassito, so tīṇeva vissajjanāni labhati. Tena vuttaṃ ‘‘āsevanapaccayā avigate tīṇī’’ti. Savipāko pana āsevanaṃ na labhati, tasmā taṃ pahāya vipākavasena gaṇanāya dassanatthaṃ anantarāyeva ‘‘hetupaccayā…pe… vipākapaccayā āhāre eka’’nti ekaṃ nayaṃ dassetvā pacchā tevīsatimūlakova dassito. Etesu pana dvīsu tevīsatimūlakesu kiñcāpi ekasmiṃ vipākapaccayo natthi, ekasmiṃ āsevanapaccayo, pacchājātapaccayo pana ubhayatthāpi. Ruḷhīsaddena panete tevīsatimūlakātveva veditabbā. Tesu sāsevane āsevanassa vasena sabbattha tīṇeva vissajjanāni, savipāke vipākapaccayassa vasena ekamevāti ayaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.
七十六至七十九。然十二根本中的果报因缘计数不可得故，故以实施因缘为三，以果报不退为三，而以饮食为三，遂有此说。于三根本等亦有同样说法。此稍加略述，示于三十四根本处。此分二种：或为实施因，或为果报果。初为实施因，称其三皆为至消散。如说“实施因因缘散为三”。而果报果不受实施因，此因弃之。为示果报因缘之计数，接续引说“因缘、因缘……果报处一”，由此显明一计数理。于两种三十多根本中，有一则无果报因缘，有一则有实施因缘，而后后起因缘二者皆有。由此应依“十二三十根本”的名义认识。且由此有十二三十根本之别。实则在实施因因缘中，因缘依实施因根本，三种皆为至消散；在果报果因缘中，仅有一者为至消散。此即因缘起处立为起初，以单根本等计数之理也。
Yaṃ panetaṃ hetumūlakānantaraṃ ‘‘ārammaṇe ṭhitena sabbattha tīṇeva pañhā’’ti vuttaṃ, taṃ ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakepi dumūlakādīsupi sabbattha ārammaṇapade ceva ārammaṇena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca yattha navahi bhavitabbaṃ, tattha tayova pañhā hontīti dassanatthaṃ vuttaṃ. Vipākapade pana vipākapadena saddhiṃ sesapaccayayojanāsu ca ekova pañho hotīti. Iti yaṃ heṭṭhā avocumha ‘‘bahugaṇanopi paccayo abahugaṇanena saddhiṃ yutto tena samānagaṇano hotī’’ti, taṃ suvuttameva.
七十七。就前述根本间之因的内在关系而言，谓“于缘起处常有三种问题”等语，意在说明缘起因缘为起首之因缘，且于单根本及诸复根本处，缘起缘起缘亦常与缘起相应。故于相关连结处，多则须有三种问题。于果报处，果报亦与基因及相关结连处只有一问题。以下面所说“多重计数的因缘与单一计数者相结合，故为同样计数”的语句，即属正确之见解。
§80-85
80-85. Idāni ye ārammaṇādīnaṃ paccayānaṃ vasena ekamūlakādayo dassetabbā, tesu ekamūlako tāva hetuekamūlakeneva sadisoti ekasmimpi paccaye na dassito. Ārammaṇapaccayavasena pana dumūlake gaṇanaṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇi, adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇīti vuttaṃ. Ettha ca ‘‘ārammaṇapaccayā adhipatiyā tīṇi…pe… avigate tīṇī’’ti vattabbe ye hetupaccayādayo paccayā bahugaṇanā, tesaṃ ūnataragaṇanehi ca samānagaṇanehi ca saddhiṃ saṃsandane yā gaṇanā labbhati, taṃ dassetuṃ ārammaṇapaccayassa purimabhāge ṭhitampi hetupaccayaṃ pacchimabhāgeva ṭhapetvā ‘‘ārammaṇapaccayā hetuyā tīṇī’’ti vuttaṃ. Tenetaṃ āvi karoti – ārammaṇapaccayo yena yena bahutaragaṇanena vā samānagaṇanena vā paccayena saddhiṃ dukatikādibhedaṃ gacchati, sabbattha tīṇeva pañhāvissajjanāni veditabbāni. Vipākapaccayena pana saddhiṃ saṃsandane ekameva labbhati, taṃ vipākapaccayādikāya gaṇanāya āvi bhavissatīti idha na dassitaṃ. Yā cesā dumūlake gaṇanā dassitā, timūlakādīsupi esāva gaṇanāti ārammaṇapaccayavasena timūlakādayo na vitthāritā.
七十八至八十三。今当示现由缘起等因缘而得的单根本等。于此处，单根本即与因根相似，而未于任何缘中显现。以缘起因缘计数以示根本处，言缘起因、主宰因及不动者皆为三。于‘缘起因、主宰因及不动三者’之说，指因缘若为多重计数者，经低阶计数及同阶计数佐证，与此连接之计数即得示。为示此，缘起因缘亦立于前，因缘处则置于后，遂称“缘起因缘为三”。由此说明，缘起因缘可由各种不同的多重计数或同阶计数因缘，取至消散等区别，全面展示出三之问题。至于果报因缘，因果报关联下仅有独一计数，故未加详述。若对此单根本计数已示足，则于多根本等亦有此计数，惟缘起因缘处多根本未详述。
Idāni adhipatipaccayādivasena dumūlakādīsu gaṇanaṃ dassetuṃ adhipatipaccayā hetuyā navātiādi vuttaṃ. Tatthāpi vuttanayeneva paccayasanniveso veditabbo. Yathā ca adhipatipaccayā hetuyā nava, evaṃ sesesupi hetunā samānagaṇanāsu naveva. Iti yo yo paccayo ādimhi tiṭṭhati, tena tena saddhiṃ samānagaṇanānaṃ saṃsandane ādimhi ṭhitassa vasena gaṇanā hoti. Tena pana saddhiṃ ūnataragaṇanānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā hotīti veditabbo. Yathā ca ārammaṇapaccayavasena evaṃ adhipatipaccayavasenāpi tato paresaṃ anantarādīnaṃ vasenāpi timūlakādayo na vitthāritā. Tasmā dumūlake dassitagaṇanāvaseneva sabbattha sādhetabbā. Teneva vuttaṃ ‘‘ekekaṃ paccayaṃ mūlakaṃ kātuna sajjhāyamaggena gaṇetabbā’’ti.
七十九。当依主宰因缘等情况，示现多根本处计数。其言说中，因缘主宰处有九等。然此因缘所在结构亦应知晓。譬如因缘主宰处有九，则其余皆依因缘同计数有九。无论何因缘立于开首，依其接合同阶计数，计数固于首端。于同阶中之较低阶计数亦依较低阶计数位置计数。若依缘起因缘处计数，亦当依主宰因缘计数及其他依此相继者计数，诸多根本未能详示。故应唯依单根本所示之计数而为总度。由此有言“各因缘当由制作明智依其基根计数”，即此义。
Paccayānulomavaṇṇanā. · 顺缘之解释。
Paṭiccavāro缘门
Paccayapaccanīyavaṇṇanā缘逆之注释
§86-87
86-87. Paccayapaccanīyaṃ pana yasmā kusalapade na labbhati kusaladhammassa hetupaccayena vinā anuppattito, tasmā akusalaṃ dhammaṃ paṭiccātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetupaccayāti hetupaccayapaṭikkhepo hetupaccayaṃ vinā aññena paccayena uppajjatīti attho. Vicikicchāsahagato uddhaccasahagato mohoti ayañhi sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sayaṃ hetupaccayo hoti, aññassa pana sampayuttahetuno abhāvā na hetupaccayā uppajjatīti ṭhapetvā hetupaccayaṃ sesehi attano anurūpapaccayehi uppajjati. Iminā nayena sabbapaccayapaṭikkhepesu attho veditabbo. Ahetukaṃ vipākābyākatanti idaṃ rūpasamuṭṭhāpakavaseneva veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.
86-87. 然而，既因果关系而生者，是指善法不能因无善法缘由而生起，因此起始于所谓依赖不善法而生。此处“不因缘”意指废除因缘，说明没有因缘则不会由他缘而生起。因有疑惑烦恼伴随，心的起动也是与烦恼杂染法相应的因缘；但他所依赖因无，故非由因缘所生，因而只依赖自身相应的因缘而起。以此理路，须知废除一切因缘之义。所谓无因而作果，乃是表示如色蕴之聚合。对此亦有他类法适用同样理路。
§88
88. Naadhipatipaccaye kāmaṃ adhipatipi attanā saddhiṃ dutiyassa adhipatino abhāvā naadhipatipaccayaṃ labhati, yathā pana vicikicchuddhaccasahagato moho ahetuko, na tathā adhipatayo eva nirādhipati. Chandādīsu pana aññataraṃ adhipatiṃ akatvā kusalādīnaṃ uppattikāle sabbepi kusalādayo nirādhipatino. Tasmā mohaṃ viya visuṃ adhipatimattameva anuddharitvā sabbasaṅgāhikavasena esā ‘‘ekaṃ khandhaṃ paṭicca tayo khandhā’’tiādikā desanā katāti veditabbā.
88. 在无主宰因缘中，如欲乐之欲主宰或他主宰不存在故，不能生起主宰因缘。如伴随疑惑烦恼的无因愚痴，亦不因此由主宰生起，故主宰之说并非真正主宰。然在欲等中若无一主宰，善恶类法一切于生起时皆无主宰，故以此愚痴之理，专主导愚痴而不主导他因缘，整体教说“一蕴依赖三蕴”之理当知。
§89
89. Nānantaranasamanantaresu nārammaṇe viya rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti. Sahajātapaccayo parihīno. Yathā cesa, tathā nissayaatthiavigatapaccayāpi. Kiṃ kāraṇā? Etehi vinā kassaci anuppattito. Sahajātanissayaatthiavigatapaccayepi hi paccakkhāya ekopi rūpārūpadhammo nuppajjati, tasmā te parihīnā.
89. 不同时间或连续瞬间间，不似对境物般色相依缘所生，因此称为“不似对境物因”。与生俱来的因缘已被废除。犹如此色，此无依赖或无所依缘状态下亦无一色相相续生成。缘此因缘已废除。
§90
90. Naaññamaññapaccayavibhaṅge paṭisandhikkhaṇe vipākābyākate khandhe paṭicca kaṭattārūpanti hadayavatthuvajjaṃ veditabbaṃ.
90. 在不同异因缘断开、相续之际，须知受蕴中所显示的所谓心所似乎堪比心之处的果报现象。
§91
91. Naupanissayapaccayavibhaṅge rūpameva paccayuppannaṃ, tañhi upanissayaṃ na labhati. Arūpaṃ pana kiñcāpi ārammaṇūpanissayapakatūpanissaye na labheyya, anantarūpanissayamuttakaṃ pana natthi. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti.
91. 在无依赖因缘断开时，仅有色相依缘而生起，但无依赖因缘生，无色相依缘时，亦不会生起任何对境物依赖关系，且无紧接后的无色相依缘者。由此被称为“不似对境物因”。
§92
92. Napurejāte cittasamuṭṭhānarūpanti pañcavokāravasena vuttaṃ.
92. 由非生于人体的心所聚合，依五种犯戒籍（五受根）而说。
§93
93.Napacchājātapaccayāti ettha sahajātapurejātapaccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tasmā sahajātapaccayasadisā ettha pāḷi, sā naadhipatipaccaye vitthāritāti idha saṅkhittā. Nāsevanapaccaye kusalākusalā paṭhamajavanavasena veditabbā, tathā kiriyābyākataṃ. Pāḷi pana idhāpi naadhipatipaccaye vitthāritavasena veditabbā. Tenevāha – ‘‘napacchājātapaccayampi nāsevanapaccayampi nādhipatipaccayasadisa’’nti.
第九十三节。所谓后生缘，是指与同生缘或前生缘等汇聚合成的。由此，此处巴利语的同生缘与前生缘等词汇相同，故此处简略表达。同样，断除缘中应分别认识善、恶二种行为初发之差别，如实理会行为的未现显相。巴利文中此处未详细说明断除缘如所归属的上主缘，因此据此说“后生缘与断除缘皆如同上主缘”。
§94-97
94-97. Nakammapaccaye vipākacetanā nānākkhaṇikakammapaccayaṃ labhatīti na gahitā. Nāhārapaccaye ekaccaṃ rūpameva paccayuppannaṃ, tathā naindriyapaccaye.
第九十四至九十七节。关于业缘与业报意，这指因各种瞬间业缘而生起的，并未详细论述。亦如饮食缘，虽生于某一特定色相，感官缘亦同样如此。
§98
98. Najhānapaccaye pañcaviññāṇadhammā ceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Pañcaviññāṇasmiñhi vedanā ca cittekaggatā ca dubbalattā upanijjhānalakkhaṇaṃ na pāpuṇantīti jhānapaccaye na gahitā.
第九十八节。禅定缘中五识所依之物及某些色相皆为缘所生。五识中包含感觉、感知等条件不一致，且品质薄弱，故未达禅定相的特征，因此禅定缘未被列入。
§99-102
99-102. Namaggapaccaye ahetukavipākakiriyañceva ekaccañca rūpaṃ paccayuppannaṃ. Nasampayuttanonatthinovigatesu rūpameva paccayuppannaṃ. Tena vuttaṃ ‘‘nārammaṇapaccayasadisa’’nti.
第九十九至一百零二节。道缘中，无因而生的不善果报行为，以及某些色相亦为缘所生。未连结、出离、界限外的事物仅有色相为缘所生。故说“非色相缘为类似缘”。
§103
103.Nahetuyā dveti ekamūlakagaṇanāya yathāpāḷimeva niyyāti.
第一百零三节。无因缘，即无缘起故，仅包含两个成分，为单基础类别，与巴利语说法相同。
§104
104. Dumūlake nahetupaccayā nārammaṇe ekanti ettha kiñcāpi bahugaṇanena saddhiṃ ūnataragaṇanassa saṃsandane ūnataragaṇanavasena nahetuyā viya dvīhi bhavitabbaṃ. Nārammaṇavasena pana arūpadhammānaṃ parihīnattā abyākataṃ paṭicca rūpābyākatassa uppattiṃ sandhāya ‘‘eka’’nti vuttaṃ . Sabbesu ekakesupi eseva nayo. Dveti vuttaṭṭhāne pana nahetuyā laddhavasena vāradvayaṃ veditabbaṃ.
第一百零四节。无基础缘中，不具因缘的缘、非色相诸法的消失、未明之处，皆属无色之相，依凭色相而生起，谓之「一」。在所有以一为基础的地方皆如此。句中说「二」时，因无因缘所得，应理解为双重对立。
§105-106
105-106. Timūlakādīsu pana sabbesu nārammaṇapaccayassa aparihīnattā ekameva vissajjananti ayaṃ paccanīye nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakādīsu gaṇanā.
105-106. 关于含炎根及类似的根本因缘，无一例外不被破坏，乃唯一可靠的缘起。此为受观察的缘起，始于根本因，故在根本因缘中进行计数。
§107-130
107-130. Nārammaṇapaccayādayo pana ekamūlake tāva purimena sadisattā idhāpi na dassitāyeva. Nārammaṇapaccayavasena dumūlake nārammaṇapaccayā, nahetuyā ekanti nahetudumūlake vuttameva. Nādhipatiyā pañcāti nārammaṇapaccaye laddhavasena veditabbāti evaṃ sabbasaṃsandanesu ūnataragaṇanasseva paccayassa vasena gaṇanā veditabbā. Yattha yattha ca nārammaṇapaccayo pavisati, tattha tattha rūpameva paccayuppannaṃ. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanāhāranaindriyanasampayuttanonatthinovigatapaccayānaṃ paviṭṭhaṭṭhānepi eseva nayo. Nāhāranaindriyanajhānanamaggapaccayā sabbattha sadisavissajjanā. Nasahajātādicatukkaṃ idhāpi parihīnamevāti idamettha lakkhaṇaṃ. Iminā pana lakkhaṇena sabbesu dumūlakādīsu ‘‘ayaṃ paccayo mūlaṃ, ayamettha dumūlako, ayaṃ timūlako, ayaṃ sabbamūlako’’ti sallakkhetvā ūnataragaṇanassa paccayassa vasena gaṇanā veditabbāti.
107-130. 关于诸如炎根的因缘，作为唯一根本，其类过去和现在都未现于此处。作为缘起因缘，根本缘与非根本缘、缘起因与非缘起因乃同等说法。依据主导共五种缘起因相，应以此因缘相作为所有连结中较低级的缘起，依此缘起计数。无论何处何时缘起因入内，所生成者皆为形色。那些相继穿插彼此依存以供养感官的缘起，在不同起止处均适用相同规律。对感官供养禅那道之缘起，处处皆是同类可靠之现起。即使是从同类相续产生的四支也在此处获维护，此即其特征。以此特征，诸如所有非根本缘起者，标明为『此为根本缘，此为非根本缘，此为炎根缘，此为一切根本缘』，在最低级的缘起因基础上应这样计数。
Paccayapaccanīyavaṇṇanā. · 缘逆之注释。
Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā缘顺逆之注释
§131-189
131-189. Idāni anulomapaccanīye gaṇanaṃ dassetuṃ hetupaccayā nārammaṇe pañcātiādi āraddhaṃ. Tattha hetādhipatimaggapaccayesu anulomato ṭhitesu sahajātādayo cattāro sabbaṭṭhānikapaccayā, āhārindriyajhānamaggapaccayā cattāroti ime aṭṭha paccanīyato na labbhanti. Hetupaccayādivasena hi uppajjamāno dhammo ime aṭṭha paccaye alabhanto nāma natthi. Ārammaṇaanantarasamanantaraupanissayasampayuttanatthivigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu arūpaṭṭhānikā paccanīkato na labbhanti. Na hi ārammaṇapaccayādīhi uppajjamānā anantarasamanantarapaccayādayo na labhanti. Sahajātaaññamaññanissayakammāhārindriyaatthiavigatapaccayesu pana anulomato ṭhitesu cattāro sabbaṭṭhānikāyeva, paccanīkato na labbhanti. Etesañhi paccayānaṃ vasena uppajjamāno sabbaṭṭhānike alabhanto nāma natthi. Pacchājātapaccayassa anulomato ṭhānaṃ nāma natthi. Evaṃ sesesu anulomato ṭhitesu ye ca labbhanti, ye ca na labbhanti, te sallakkhetvā sabbesupi dumūlakādīsu nayesu tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃyeva vasena gaṇanā veditabbāti.
131-189. 现在为说明顺次缘起之计数，已从缘起因、入门因、五等开始。此处存在缘掌主导之顺序站立的四个同类因，也有依食感官修习禅那之四因，故这八种因在此不获得。对于缘起依止的入门及其后继相继依存且有实际意义的缘起因，在顺序起止处，不获得无形起始的缘起因。因起缘等缘起，不产生彼此相继的无形缘起因。具有同类由来相续及食感官依止的实际缘起因，在顺序站立处四种缘起作为完全起止因获得，不再出现其他缘起因。依此等缘起因生成即不获得任何完全起止缘起因。后生缘起无其顺序之位，故无后续位。对其他皆顺序起止的因起，分别标明那些获得与未获得者，应以因缘相连接中最低级缘起相为依据进行计数。
Paccayānulomapaccanīyavaṇṇanā. · 缘顺逆之注释。
Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā缘逆顺之注释
§190
190. Idāni paccanīyānulome gaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā ārammaṇe dvetiādi āraddhaṃ. Tattha hetumhi paccanīkato ṭhite ṭhapetvā adhipatiṃ avasesā anulomato labbhanti. Pacchājāto pana anulomato sabbattheva na labbhati, ye nava paccayā ‘‘arūpānaññevā’’ti vuttā, tesu purejātañca āsevanañca ṭhapetvā avasesesu sattasu paccanīkato ṭhitesu sesā arūpaṭṭhānikā anulomato na labbhanti. Yo hi ārammaṇādīhi nuppajjati, na so anantarādayo labhati. Paṭisandhivipāko pana purejātato, sabbavipāko ca saddhiṃ kiriyamanodhātuyā āsevanato anuppajjamānopi anantarādayo labhati, tasmā ‘‘purejātañca āsevanañca ṭhapetvā’’ti vuttaṃ.
190. 现在为说明缘起反顺计数，从因缘开始二因（等）展开。所有因缘被依次设定主导显示，并获得反顺计数。后生缘起则无顺序反转位。后继缘不起于所有顺序处，特别是所称‘无形等’之九缘中，除已设定前生与依止外，其余七种后继缘生成于顺序站立处皆不具备。凡由缘起等生者，其后续不获，故说‘已设定前生与依止’。
Purejātapacchājātaāsevanavipākavippayuttesu paccanīkato ṭhitesu ekaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Kammapaccaye paccanīkato ṭhite ṭhapetvā vipākapaccayaṃ avasesā anulomato labbhanti. Āhārindriyesu paccanīkato ṭhitesu ṭhapetvā sabbaṭṭhānike ceva aññamaññakammāhārindriyapaccaye ca avasesā anulomato na labbhanti, itare yujjamānakavasena labbhanti. Jhānapaccaye paccanīkato ṭhite. Hetādhipatiāsevanamaggapaccayā anulomato na labbhanti. Maggapaccaye paccanīkato ṭhite hetādhipatipaccayā anulomato na labbhanti. Vippayuttapaccaye paccanīkato ṭhite purejātapaccayaṃ ṭhapetvā avasesā anulomato labbhanti. Evaṃ tesu tesu paccayesu paccanīkato ṭhitesu ye ye anulomato na labbhanti, te te ñatvā tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ūnataragaṇanānaṃ vasena gaṇanā veditabbā.
已设定前生、后生及依止、果报等相合缘起，除之一已设立外，其余皆获反顺。于业缘中，设定前生处获得果报，其他则皆获反顺。在食感官缘中，设定前生处全获，而某些业感官缘果报处未获，其余因综合而获。禅那因缘中，设定前生处获得。主导因、果报因等未获反顺。相合缘中设定前生处获得其余皆获反顺。对于这些因缘，设定前生处获反顺者，未获者，均应明确标识，并依据各自因缘的相连接中最低级缘起因素进行计数。
§191-195
191-195. Dumūlakādīsu ca nayesu yaṃ yaṃ paccayaṃ ādiṃ katvā ye ye dukādayo dassitā, te te labbhamānālabbhamānapaccayavasena yathā yathā dassitā, tathā tathā sādhukaṃ sallakkhetabbā. Tattha yaṃ nahetuvasena dumūlakādayo naye dassentena nahetupaccayā nārammaṇapaccayā…pe… nāsevanapaccayāti vatvā ‘‘yāva āsevanā sabbaṃ sadisa’’nti vuttaṃ. Tassa, ‘‘naaññamaññapaccayā sahajāte eka’’ntiādīhi sadisatā veditabbā. Yaṃ pana ‘‘nakamme gaṇite pañca gaṇhātī’’ti sīhaḷabhāsāya likhitaṃ, tassattho – nahetupaccayaṃ ādiṃ katvā nakammapaccayāti evaṃ nakammapaccayena ghaṭite sahajāte ekanti evaṃ dassitā pañceva paccayā anulomato labbhanti, na aññeti. Evaṃ aññesupi evarūpesu ṭhānesu byañjanaṃ anādiyitvā adhippetatthoyeva gahetabbo. Evarūpañhi byañjanaṃ attano saññānibandhanatthaṃ porāṇehi sakasakabhāsāya likhitaṃ.
191-195. 关于根本之类因的连结，对各项因缘作了始计显示，其长短不一，且显示已获得与未获得因缘连接处，均应适当标明。对于那些因果之联系未显示因缘主导者，称为因缘主导不存在。凡谓‘仅五取于相应业处’之锡兰语书，则师注释为：前以非缘起因开始，即业缘设立后，所合为同类且唯一，如此说明五因顺序获反顺计数，未有他法。对此类他处亦应如此，取其标志以证明其法旨。此种标志为古世祖以相似语书写，特为绑定各自识别用。
Apica imasmiṃ paccanīyānulome paccayuppannadhammesupi atthi dhammo kammapaccayaṃ labhati, na indriyapaccayaṃ. So asaññesu ceva pañcavokāre pavatte ca rūpajīvitindriyavasena veditabbo. Atthi dhammo maggapaccayaṃ labhati, nahetupaccayaṃ. So vicikicchuddhaccasahajātamohavasena veditabbo. Atthi dhammo jhānapaccayaṃ labhati, namaggapaccayaṃ. So manodhātuahetukamanoviññāṇadhātuvasena veditabbo. Yattha kaṭattārūpāni nānākkhaṇikakammavaseneva kammapaccayaṃ labhanti, tattha rūpadhammā hetādhipativipākindriyajhānamaggapaccaye na labhanti, sabbaṭṭhānikā paccanīyā na honti. Ahetuke adhipatipaccayo natthīti imesampi pakiṇṇakānaṃ vasenettha gaṇanavāro asammohato veditabbo.
在此所说的相应因缘生起的法中，行为因缘是存在的，但不是根因缘。此因缘应以没有知觉的五种罪业以及由色身六根感知的方式来观察。法是道因缘所生，而非缘由因缘，应以由疑惑心、无明等生起的心来观察。法是禅那因缘所生，而非道路因缘，应以心的根本因素以及非识界为观察对象。那些行为的果报因果关系就如同手脚多样复杂活动那样，行为因缘存在；但在色法的支配、相应感官禅那道因缘中则不存在，法不恒常。因无因缘支配，此等杂乱因缘便不可计算，应以不迷惑的心知之。
Tatrāyaṃ nayo – nahetupaccayā ārammaṇe dveti ettha tāva ahetukamoho ceva ahetukavipākakiriyā ca paccayuppannaṃ, tasmā akusalenākusalaṃ, abyākatena abyākataṃ sandhāyettha dveti vuttaṃ. Sesesupi eseva nayo. Āsevane pana vipākaṃ na labbhati, tathā kiriyamanodhātu. Tasmā kiriyāhetumanoviññāṇadhātuvasenettha abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ. Vipāke ekanti abyākatena abyākatameva. Magge ekanti akusalena akusalameva.
这里的理论是：无缘起因对缘起之法起作用，在感官对象上有两个属相。故此，善恶与非善非恶、未判定与未判定相应，应以双重相对来理解。其他情况亦然。于存在中，果报不存在，如同心识的无为状态。所以，业因心根本因素应以未判定的方式观察，在果报时同样应以未判定视之，道中则应以恶相视之。
§196-197
196-197.Nārammaṇamūlake hetuyā pañcāti rūpameva sandhāya vuttaṃ. Tañhi kusalaṃ akusalaṃ abyākataṃ kusalābyākataṃ akusalābyākatañcāti pañca koṭṭhāse paṭicca uppajjati. Sabbapañcakesu eseva nayo. Aññamaññe ekanti bhūtarūpāni ceva vatthuñca sandhāya vuttaṃ. Tāni hi nārammaṇapaccayā aññamaññapaccayā uppajjanti. Timūlakepi eseva nayo.
197-198。在无对象根本的因缘中，以五色法为对象理论。以此为基础而生起善、恶、非善非恶、善非善、恶非恶五种分类。所有五种现象遵循此理。彼此之间亦从各自的现象及对象说起，因无对象因缘而互为因缘。三者根本亦同理。
§198-202
198-202. Nādhipatimūlake hetuyā navāti anulome hetumhi vuttāneva. Tīṇītiādīnipi heṭṭhā anulome vuttasadisāneva. Timūlake dveti heṭṭhā nahetupaccayā ārammaṇe vuttasadisāneva.
198-202。在无支配根本因缘中，以九顺因缘所说的因缘序列为例。前三类依次排列正如顺缘所说。三者根本则以二无缘起因及对象顺缘为例。
§203-233
203-233. Napurejātamūlake hetuyā sattāti heṭṭhā ‘‘āruppe kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paṭiccā’’tiādinā nayena purejāte dassitāneva. Sabbasattakesu eseva nayo. Nakammamūlake hetuyā tīṇītiādīsu cetanāva paccayuppannā. Tasmā kusalaṃ akusalaṃ abyākatañca paṭicca uppattiṃ sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Iminā nayena ‘‘ekaṃ dve tīṇi pañca satta navā’’ti āgataṭṭhānesu gaṇanā veditabbā. ‘‘Cattāri cha aṭṭhā’’ti imā pana tisso gaṇanā natthevāti.
203-233。在有生身根本因缘中，以七下属类，诸未生身中有“在无余处依止一蕴善法”等说。诸七属类皆遵此例。在业根本因缘中，以三上属及其他意行因缘说起。故此，以三数将善、恶、非善非恶之生起区分成三类。此理论亦说明了“一、二、三、五、七、九”等数目，应依此理解，不存“四、六、八等数之说。
Paccayapaccanīyānulomavaṇṇanā. · 缘逆顺之注释。
Niṭṭhitā ca paṭiccavārassa atthavaṇṇanā. · 并且「缘于分」的义释已完成。
2. Sahajātavāravaṇṇanā
二、先天造作根本之描述
§234-242
234-242. Sahajātavāre kusalaṃ dhammaṃ sahajātoti kusalaṃ dhammaṃ paṭicca tena sahajāto hutvāti attho. Sesamettha paṭiccavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘paṭiccattaṃ nāma sahajātattaṃ, sahajātattaṃ nāma paṭiccatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi ete dvepi ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. ‘‘Cakkhuñca paṭicca rūpe cā’’tiādīsu hi asahajātampi paṭicca uppajjatīti vuccati. Sahajātampi ca upādārūpaṃ bhūtarūpassa paccayo na hoti. Iti paṭiccavārena sahajātapaccayabhāvaṃ, sahajātavārena ca paṭiccāti vuttassa sahajātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāppabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.
234至242。所谓天生相续中善法，谓此善法因天生故而生。由此缘故称为天生，相续即缘由生起。此处的其余诸相续，应依上述说法理解。末了有言：“所谓相缘者即天生，所谓天生者即相缘”，此二语同样旨在揭示两者不可分离之义。事实上，这二者各为不离之义，已相互说明彼此非二。即便如是，亦为避免异说参杂，故而有“眼识因色起”等论，表明非天生亦因缘而生。天生中不生世间诸热扰。综上，缘相续而成天生因，天生即代表相续的实质。况且对于具慧者的教示，不仅从意趣上理解，更须通过正言辨别知识来体认，两者已明确定义此理。
Sahajātavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 「俱生分」的解释已完成。
3. Paccayavāravaṇṇanā
3. 关于缘的阐释
§243
243. Paccayavāre kusalaṃ dhammaṃ paccayāti kusaladhamme patiṭṭhito hutvā kusalaṃ dhammaṃ nissayaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayāti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ nissayapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Imināvupāyena sabbapadesu attho veditabbo. Vatthuṃ paccayā vipākābyākatā kiriyābyākatā khandhāti idaṃ pañcavokāre pavattivasena vuttaṃ. Pañcavokāre pavattiyañhi khandhānaṃ purejātaṃ vatthu nissayapaccayo hoti. Paṭiccaṭṭhassa pana sahajātaṭṭhattā paṭiccavāre esa nayo na labbhatīti paṭisandhiyaṃ sahajātameva vatthuṃ sandhāya ‘‘vatthuṃ paṭicca khandhā’’ti vuttaṃ. Kusalaṃ ekaṃ khandhañca vatthuñca paccayā tayo khandhātiādīsupi imināva nayena attho veditabbo.
243。在缘相续中，善法谓已立于善法因缘而成。若谓善法缘一蕴，则凭一善法缘生三蕴，三者共生成因，称为缘。此理必须普适于各处。缘分为业因果与功用，并以蕴为分界，共分五种流转。五种流转中，蕴为前生缘因。天生状态不属于缘相续范围，故为此处不纳故。续来说“缘境为蕴”理，即善法单蕴及境缘之理，也是此理的显现。
Abyākataṃdhammaṃ paccayā kusalo ca abyākato cāti kusalābyākatānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kusaluppattikkhaṇasmiñhi vatthuṃ nissāya kusalā khandhā, cittasamuṭṭhāne ca mahābhūte nissāya cittasamuṭṭhānaṃ upādārūpaṃ hetupaccayavasena ekato uppajjati. Iti paccayabhūtassa abyākatassa nānattepi paccayuppannānaṃ hetupaccayavasena ekato uppattiṃ sandhāyetaṃ vuttanti veditabbaṃ. Aññesupi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo. Evaṃ imasmiṃ hetupaccaye sahajātañca purejātañca nissayaṭṭhena paccayaṃ katvā sattarasa pañhā vissajjitā. Tattha khandhā ceva bhūtā ca sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena gahitaṃ. Paṭiccavāre pana sahajātavasena paccayo labbhati, tasmā tattha naveva pañhā vissajjitā. Ye panete ettha sattarasa pañhā vissajjitā, tesu ekādike ekāvasāne vissajjane kusalādīsu ekapaccayato eko paccayuppanno. Ekādike dukāvasāne ekapaccayato nānāpaccayuppanno. Dukādike ekāvasāne nānāpaccayato eko paccayuppanno. Dukādike dukāvasāne nānāpaccayato nānāpaccayuppanno.
谓不明法因缘中，既有具慧因缘亦有不明因缘，因慧与不慧诸因果依一因而生。此处依据缘法因果，善蕴依境界依因缘而单一生成。虽因果异，皆当归结为一因缘生法理。于其他类似处亦同理。于此因缘，天生及前生均依因缘而立，七难题因此理释。蕴及法初为天生，其境亦以天生及前生所聚集。于相续中能得天生之缘，则新难题乃释。以上七难题释，某一终结时，唯有单一因得生；双终结时，乃是多因多生；双终结单因则多生；双终结多因则多生多因。
§248-252
248-252. Ārammaṇapaccayādīsupi imināvupāyena pañhāvissajjanappabhedo veditabbo. Yaṃ panetaṃ ārammaṇapaccaye vatthuṃ paccayā khandhāti vuttaṃ, taṃ paṭisandhikkhaṇe vipākakkhandheyeva sandhāya vuttaṃ. Cakkhuviññāṇādīni abyākataṃ nissāya ārammaṇapaccayena uppajjantānaṃ pabhedadassanatthaṃ vuttāni. Puna vatthuṃ paccayāti pavatte vipākakiriyābyākatānaṃ uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Sesaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Evaṃ imasmiṃ ārammaṇapaccaye sahajātañca purejātañca paccayaṃ katvā satta pañhā vissajjitā. Tattha khandhā sahajātavasena, vatthu sahajātapurejātavasena, cakkhāyatanādīni purejātavaseneva gahitāni. Paṭiccavāre pana sahajātavaseneva paccayo labbhati. Tasmā tattha tayova pañhā vissajjitā.
248至252。于境缘等亦以此理区辨难解问题。所谓境以缘故为蕴，即于续处以果蕴为缘之理说。眼识等非明法，缘境缘故而生，此即分别现象显现。又起境缘谓果及业及功用缘起，余同前述法理。于此境缘，天生及前生缘均生，七难题由此释明。诸蕴显于天生法境，境界显于天生前生，眼识等亦显于前生故。续处能得天生缘故，难题三说由是释出。
§253-254
253-254. Adhipatipaccaye vipākābyākataṃ lokuttarameva veditabbaṃ. Anantarasamanantarā rūpābhāvena ārammaṇasadisā. Parato āsevananatthivigatesupi eseva nayo.
253至254。于主宰缘理中，其果与业乃属于世间以上境界，应知此理。果报与业像迅速随境而起。缘境除外于彼界，理当如是。
§255
255. Sahajātapaccaye kaṭattārūpaṃ upādārūpanti upādārūpasaṅkhātaṃ kaṭattārūpaṃ. Idaṃ asaññasattānaññeva rūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Cakkhāyatanādīni pañcavokāravasena vuttāni.
255. 在自生缘中，『构成形态』是依赖于『取相形态』，而『取相形态』又是依赖于其他合成的『构成形态』。这里所说的是专指无自觉有情的色法。此义在眼根及六根等诸处，以五种取相的形式被宣说。
§256-257
256-257. Aññamaññapaccaye ca yathā ārammaṇapaccayā evanti vissajjanasamataṃ sandhāya vuttaṃ. Paccayuppannesu pana nānattaṃ atthi.
256-257. 在相互缘中，如同由所缘缘起，亦同样宣说为断灭的平等性。但在所缘缘生起的诸处，却无差异存在。
§258
258. Upanissayapaccaye ārammaṇapaccayasadisanti rūpābhāvatopi vissajjanasamatāyapi vuttaṃ.
258. 在依赖于间接缘中，虽有与所缘缘相同的色法存在，也同样宣说为断灭的平等性。
§259-260
259-260.Vatthuṃ purejātapaccayātiādīnaṃ paṭiccavāre vuttanayenevattho gahetabbo.
259-260. 关于境界和前生缘等诸缘的相依，依此所说内容应当加以理解。
§261-266
261-266. Kammapaccaye tīṇīti kusalaṃ paccayā kusalo abyākato kusalābyākato cāti evaṃ tīṇi veditabbāni. Akusalepi eseva nayo.
261-266. 就业缘而言，有三种分类：善业缘带来善果，未知业缘带来未定果，非善非恶业缘带来非善非恶果，故应如此把握。非善业缘亦同理。
§267-268
267-268. Vippayuttapaccaye khandhe vippayuttapaccayāti khandhe nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Khandhā vatthuṃ vippayuttapaccayāti khandhā vatthuṃ nissāya vippayuttapaccayā uppajjantīti attho. Sesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
267-268. 在分别离散的缘中，谓五蕴依赖分别离散缘而生起。五蕴是依分别离散的缘所生。其余内容如下所说应当了解。
§269-276
269-276. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā sattarasātiādimāha. Tattha hetuyā sattarasāti kusalena kusalaṃ, kusalena abyākataṃ, kusalena kusalābyākatanti evaṃ kusalavasena ekādikāni ekāvasānāni dve, dukāvasānaṃ ekanti tīṇi vuttāni honti, tathā akusalavasena. Abyākatena abyākataṃ, teneva kusalaṃ, akusalaṃ, kusalābyākataṃ akusalābyākatañca; kusalābyākatehi kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākataṃ; akusalābyākatehi akusalaṃ, abyākataṃ, akusalābyākatanti evaṃ sattarasa veditabbāni.
269-276。现在依照已得到的分解，以七十二等诸因果的数目分别说明观察法。这里，因（hetu）七十二说，善因生善，善因生不定，善因生善不定的，如此以善法分别，有单有双，有两倍，有三倍的说法；不善法亦然。以不定生不定；以不定生善、不善、善不定与不善不定；以善不定生善、不定、善不定；以不善不定生不善、不定、不善不定，如此等七十二种应当分辨。
Ārammaṇesattāti kusalena kusalaṃ; akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākataṃ, kusalaṃ, akusalaṃ; kusalābyākatena kusalaṃ; akusalābyākatena akusalanti evaṃ satta.
所谓七种缘起（ārammaṇa-satta），即善因缘善、不善缘不善、不定缘不定，兼缘善、不善；善不定缘善；不善不定缘不善，如此共七种。
Vipākeekanti abyākatena abyākatameva. Evamettha sattarasa, satta, ekanti tayo vāraparicchedā honti. Tesu dvādasa sattarasakā, dasa sattakā, ekaṃ ekakanti te sabbe sādhukaṃ sallakkhetvā parato dukatikādivasena paccayasaṃsandane ūnataragaṇanassa vasena gaṇanā veditabbā. Sakkā hi imāya gaṇanāya dukamūlādīsu vāraparicchede jānitunti puna ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo’’ti anāmasitvā gaṇanavaseneva vāraparicchedaṃ dassetuṃ hetupaccayā ārammaṇe sattātiādi āraddhaṃ.
果报（vipāka）则以不定缘不定。这里七十二种、七种、一种等三种分期。在其中有十二类属七十二种，有十类属七种，有一类属一种，皆应以正确标记，依赖二因等的因缘相续，亏减数目而区分。此种计算可于以苦为根之等周期中发生，因“善法相依，善法生起”为缘，由因果、缘起缘、缘境七十二等开始标示。
Tattha kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo uppajjati hetupaccayā ārammaṇapaccayā. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ paccayā tayo khandhāti iminā nayena ārammaṇe laddhavissajjanāni vitthāretabbāni. Ayaṃ tāva anulome nayo.
在此善法因缘中生起善法缘。以善单一组分，分别依三组分为“色、受、想、行、识”五蕴，依此方法应广开关连之因果分辨。此法乃顺理成立。
§277-285
277-285. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayāti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ āraddhaṃ. Taṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Yañhettha vattabbaṃ siyā, taṃ paṭiccavārassa paccanīye vuttameva.
277-285。至于得不到因缘的善法，则起始归入为不善法因缘，开始分解。此如正典所述。如有何当说者，即依因缘中所说。
§286-287
286-287. Yaṃ panetaṃ paccanīye laddhavissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā cattārītiādi vuttaṃ, tattha cattāri, sattarasa, satta, pañca, tīṇi, ekanti cha paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Yo hi paccayo sattarasa vissajjanāni labhati, tena saddhiṃ sadisasaṃsandane sattarasa, ūnatarasaṃsandane sesā chapi paricchedā labbhanti. Evaṃ sesesupi adhikaparicchedaṃ ṭhapetvā samasamā ūnatarā ca labbhantīti.
286-287。为使得因缘中已广分解显现而无余因，依因缘说有四种、七十二种、七种、五种、三种、一种共六种分期。依此，以苦等为因缘续处，应当分别计数。既然因缘得七十二分解，则依相连、相似紧密的关系，七种、五种、三种、一种的分解亦成立。同理，较多分解亦可对较少分解设立合理对应，且均得成立。
Ettha ca adhikatarā na labbhantīti ayamettha niyamo. Samasamā pana ūnatarā ca atthā virodhe sati labbhanti. Tenettha ‘‘nahetupaccayā nārammaṇe eka’’ntiādi vuttaṃ. Ettha hi nahetuyā catunnaṃ, nārammaṇe pañcannaṃ āgatattā nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, nārammaṇena saddhiṃ ghaṭitattā pana ārammaṇadhammo virujjhatīti akusalaṃ dhammaṃ paccayā akusalo dhammo, abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti tīṇi vissajjanāni parihīnāni. Abyākataṃ dhammaṃ paccayā abyākatoti rūpavasena ekameva vuttaṃ. Evaṃ sabbattha viruddhāviruddhaṃ ñatvā labbhamānaparicchedo veditabbo. Apicettha idaṃ nayamattadassanaṃ. Nādhipatiyā cattārīti nahetuyā laddhāneva. Sesacatukkesupi eseva nayo.
这里指出，更多的（因缘）不一定能够得见，这是此处的规定。相等或较少的（因缘）虽处于相反的情形中，却能得见。由此提到“非因缘、非基础，独自不成”等教说。此处，非因缘者应理解为四种，非基础者应理解为五种。若因非因缘之故，亦或因非基础之故而产生四种（现象）的话，则非基础现象与同时发生的基础现象相违背，是有害的不善法缘生不善法。未决断的法缘生不善法，以及既不善亦未决断的法缘生不善法，这三者都是消散湮灭、消失亏缺的。未决断的因缘缘起未决断的果报者，仅言其形相为一。如此，各处当知相互违逆的与非违逆的缘起都应分别认知。此处仅是约略的说法罢了。所谓非统帅者为四，即因缘得见而成的四法。其余三种四法亦当视为此义。
Nānantare ekanti ahetukacittasamuṭṭhānassa ceva sesarūpassa ca vasena abyākatena abyākataṃ. Evaṃ sabbesu ekakesu yujjamānakarūpaṃ jānitabbaṃ. Napurejāte dveti idhāpi nahetuvasena cattārīti vattabbaṃ siyā, napurejātena saddhiṃ ghaṭitattā pana abyākataṃ dhammaṃ paccayā akusalo, akusalañca abyākatañca dhammaṃ paccayā akusaloti vatthupurejātavasena dve vissajjanāni parihīnāni. Āruppe pana ahetukamohassa ahetukakiriyassa ca vasena dve vuttāni. Navippayutte dveti āruppe ahetukākusalakiriyavasena dve. Nonatthi novigatesu ekanti sabbassa rūpassa vasena abyākatena abyākataṃ daṭṭhabbaṃ. Tikādīsu apubbaṃ natthi.
非间断者指的是单一的无因心所现起，以及剩余形态的非决断法。于此应知一切单一状态的同类现象。若非本土生者，则此亦应言是无因故的四种。若非本土生，且与基础相应产生，则非决断法缘起于不善法，或不善与非决断法同缘起者，乃属属地生起的两种消散缺灭。无形界中则有两者，一为无因的无明，一为无因的行为（业）。未分开者为两者，即无形界无因不善行为。非存在者则无非缘起者，唯有现见的形态为非决断的非决断法。当中《三品》等无先在前者不见。
§288
288. Nārammaṇamūlake pana naadhipatiyā pañcāti nārammaṇe laddhāneva. Nakamme ekanti ettha cittasamuṭṭhānañca kaṭattārūpañca aggahetvā sesarūpavasena abyākatena abyākataṃ veditabbaṃ.
288. 非基础起者无统帅者者五，唯有五种非基础得见而已。此中应知心所现起及四不净等同类现象，舍弃首要因缘，余才为非决断的非决断法。
§289-296
289-296. Nādhipatimūlake napurejāte sattāti napurejāte laddhāneva. Napacchājāte sattarasāti imānipi tattha laddhāni sattaraseva. Nānantaranasamanantaranaaññamaññanaupanissayanasampayuttanonatthinovigatamūlakāni nārammaṇamūlakasadisāneva. Imināva nayamattadassanena sabbattha āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.
289—296. 非统帅起者，非本土生者为七，非本土生者得见而已。非后生者为十七，此处亦得见为十七。非间断、非同时、相互依赖及相关的非本土生法，如非基础生法之类。以此约略而言，处处当分别观察已得与未得，过去与未来。
Paccanīyavaṇṇanā niṭṭhitā. · 「逆说分」的解释已完成。
§297-328
297-328. Imināyeva pana lakkhaṇena anulomaṃ purato katvā anulomapaccanīye paccanīyaṃ purato katvā paccanīyānulome ca gaṇanaparicchedo āgatānāgataṃ labbhamānālabbhamānañca veditabbanti.
297—328. 依此标识，前后顺序整理而成，前后相互对应，计算涵盖了过去未来，已得未得，应当分别明确区分。
Paccayavāravaṇṇanā niṭṭhitā.「缘分」的解释已完成。
4. Nissayavāravaṇṇanā
4. 缘起之义的说明
§329-337
329-337. Nissayavāre kusalaṃ dhammaṃ nissāyāti kusalaṃ dhammaṃ patiṭṭhaṭṭhena nissayaṃ katvāti attho. Sesamettha paccayavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘paccayattaṃ nāma nissayattaṃ, nissayattaṃ nāma paccayatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. Avijjāpaccayā saṅkhārātiādīsu hi anissāya vattamānaṃ nānākkhaṇikampi ‘‘paccayā uppajjatī’’ti vuttaṃ. Aññamaññaṃ allīyitvā ṭhitakaṭṭhādīsu ca ekaṃ ekassa nissayapaccayo na hoti, tathā upādārūpaṃ mahābhūtassa nissayapaccayo na hotiyeva. Iti paccayavārena nissayapaccayabhāvaṃ nissayavārena ca paccayāti vuttassa sahajātapurejātabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.
329-337节。证因依止中的“善法为依止”，是指善法在确立之后成为依止。其义即是依赖因缘而言，如在此处所说“条件为因缘”，须依说法领会。最后又说“名为条件即依止，依止即条件”，此语乃从意义上相互阐明二者不分别的状态。其实这二者，如同缘起法，是不可分割的。故此，二者虽名不同，却是相互控制、共为因缘的。在无明因缘诸行等上，皆说“由条件而生”。相互巾帕（相互依赖），在恒常与非常间没有某一实体为依止，譬如诸取聚分、四大等，亦无相对依止。如此，因缘即是依止，依止即是因缘，皆显其与生俱来的不离性质。即使对了悟者而言，凭感知心量及宣说详尽，亦如此被宣说说明。
Nissayavāravaṇṇanā. · 「依止分」的解释。
5. Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā
5. 综合缘起说明
§338-346
338-346. Saṃsaṭṭhavāre kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ dhammaṃ ekuppādādilakkhaṇena sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvāti attho. Kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ saṃsaṭṭhoti kusalaṃ ekaṃ khandhaṃ sampayuttapaccayaṃ katvā tayo khandhā uppajjanti hetupaccayāti vuttaṃ hoti. Iminā upāyena sabbapadesu attho veditabbo. Imasmiṃ pana hetupaccaye arūpadhammasseva sampayogaṭṭhena paccayaṃ katvā tayo pañhā vissajjitā. Yathā ca hetupaccaye, tathā ārammaṇapaccayādīsupi, kevalaṃ vipākapaccaye ekameva vissajjanaṃ.
338-346节。综合缘起中所谓“善法聚合”，乃指善法借由同起等特征，结合而为依止的义。善法连为一蕴，即连结的依止，藉此三法（色、受、想）因缘起，谓能缘生者亦由此因缘成立。此理宜于各处了解其义。在此能缘上，诸无色法也依结合而为因缘，令三疑悉皆消除。譬如于能缘、缘心及他缘等，唯于果报缘单独放弃。
§347-350
347-350. Idāni yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanavasena dassetuṃ hetuyā tīṇītiādi vuttaṃ. Tattha sabbatikesu kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ, abyākatena abyākatanti ayameva niyamo. Ekake pana abyākatena abyākatameva labbhatīti evamettha bāvīsatiyā paccayesu tīṇi, vipāke ekanti dve paricchedā. Pacchājāte anulomaṃ natthi. Tasmā tīṇi ekanti imesaññeva vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane yattha vipākapaccayo pavisati; tattha ekaṃ, sesesu tīṇīti evaṃ gaṇanā veditabbā. Sesamettha anulome uttānatthameva.
347-350节。此处以现今已知的消除种类依次计数，因缘有“三因”之说。全部中善能缘生善，恶能缘生恶，中性则生中性，此为常规。单独在某些中性中只得其中性，此处共计于二十一类因缘之三种，果报方面则为一类或两段分类。消除后无顺次，无逆行。因而三因及一果，以此理统领诸不善处等因缘连接，其中果报缘进入，则有一、余皆为三，此数应如此计数。而内含顺逆之义，显其分别。
§351-354
351-354. Paccanīye pana kusalaṃ na labbhatīti akusalameva ādiṃ katvā vissajjanaṃ kataṃ, taṃ uttānatthameva.
351-354节。依止果处不生善时，乃从恶等为始放弃生起，其果实则具顺行义。
§359
359. Yaṃ panettha paccanīye vissajjanaparicchedaṃ gaṇanato dassetuṃ nahetuyā dvetiādi vuttaṃ, tattha dve tīṇi ekanti tayo paricchedā. Tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā. Idhāpi adhikataragaṇanānaṃ ūnataragaṇanena saddhiṃ saṃsandane ūnataragaṇanameva labbhati, samagaṇanena saddhiṃ samagaṇanaṃ. Yasmā cettha arūpadhammāyeva paccayuppannā, tasmā nahetunādhipatinapurejātanapacchājātanāsevananakammanavipākanajhānanamagganavippayuttavasena daseva paccayā paccanīkato dassitā, sesā cuddasa na labbhanti. Yepi labbhanti, tesupi vipāke paccayuppanne nakammanavipākā na labbhanti.
359节。若于此处欲以不随因缘分析计数以明，因无因之说有二等，即二、三段之说。以此因缘分类，于诸不善处连接须计数。此处多重计数与少计数合用连接时，则以少计数为准；多计数合用时，取多计数。因诸无色法亦生于因缘，故非因之说前行、后起、随因、随果、业果、出离果、般涅槃等果位之极果分不被包含。所得分类则不足。所得到分类中，若存在果报依止，则受业果报不被计入。
§360-368
360-368.Nahetupaccayā nādhipatiyā dveti nahetuyā laddhaṃ dvayameva. Sesadvayesupi eseva nayo. Nakamme ekanti ahetukakiriyacetanaṃ paccayuppannaṃ katvā abyākatena abyākataṃ. Navipāke dveti ahetukamohakiriyavasena dve. Najhāne ekanti ahetukapañcaviññāṇavasena abyākatavissajjanaṃ veditabbaṃ. Namagge ekanti ahetukavipākakiriyavasena abyākatavissajjanaṃ. Imināvupāyena sabbasaṃsandanesu attho veditabboti.
360-368. 无因缘者与无主者不同，不因缘而得者仅为二法中的一类。在余余双法中亦如是。于不作法中，一切单一非因缘作用之意念，作因而生，虽未显现，谓之未显现。于新果报中所谓有二，即无因之无明与作法者二种。于定灭中唯有一，即无因五识作用之未显断灭；于生上唯有一，即无因之果报作法。由此等方法，一切因缘关系中之义务应当理解。
§369-383
369-383. Anulomapaccanīye heṭṭhā vuttā nahetuādayo daseva paccanīyato labbhanti, na sesā. Yepi labbhanti, tesu hetumhi anulomato ṭhite jhānamaggā paccanīyato na labbhantīti sabbaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbanti.
369-383. 于正序相续中，先前所说无因等十因缘，从相续中获得，非余之外。凡所获得者，于其因缘正序中立止之一切定入道上不获得者，皆应依此前言断知。
§384-391
384-391. Paccanīyānulome nahetupaccayuppannesu ahetukamohova jhānamaggapaccayaṃ labhati, sesā na labhanti. Najhānapaccaye aṭṭhāhetukacittānipi. Nakammapaccayā nahetupaccayā nādhipatipaccayā napurejātapaccayā ārammaṇe ekanti āruppe ahetukakiriyacetanāvasena abyākatena abyākataṃ. Iminā upāyena yaṃ labbhati, yañca na labbhati, tassa vasena sabbattha gaṇanā veditabbāti.
384-391. 于因缘之正序相续，无因蒙劫如迷惑之定入道因缘获得，余者不获。于定欲因中现有八因缘心亦有。于不作法因缘、无因因缘、无主因缘以及非生因缘，着于入处，唯有一境，凭无因作法意志因而未显现。由此方法，所获者及所不获者，皆应全面计数理解。
Saṃsaṭṭhavāravaṇṇanā. · 「相杂分」的解释。
6. Sampayuttavāravaṇṇanā
6. 无漏相续之解释
§392-400
392-400. Sampayuttavāre kusalaṃ dhammaṃ sampayuttoti kusalaṃ dhammaṃ sampayuttapaccayaṃ katvāti attho. Sesamettha saṃsaṭṭhavāre vuttanayeneva veditabbaṃ. Avasāne panassa ‘‘saṃsaṭṭhattaṃ nāma sampayuttattaṃ, sampayuttattaṃ nāma saṃsaṭṭhatta’’nti idaṃ ubhinnampi etesaṃ vārānaṃ atthato ninnānākaraṇabhāvadassanatthaṃ vuttaṃ. Atthato hi etepi paṭiccasahajātā viya paccayanissayā viya ca ninnānākaraṇā. Evaṃ santepi aññamaññassa atthaniyamanatthaṃ vuttā. ‘‘Saṃsaṭṭhā yojitā hayā’’tiādīsu (jā. 2.22.70) hi asampayuttampi saṃsaṭṭhanti vuccati. ‘‘Yā sā vīmaṃsā kosajjasahagatā kosajjasampayuttā’’tiādīsu (saṃ. ni. 5.832) asaṃsaṭṭhaṃ vokiṇṇampi sampayuttanti. Iti saṃsaṭṭhavārena ekuppādalakkhaṇassa sampayuttassa saṃsaṭṭhabhāvaṃ sampayuttavārena ca saṃsaṭṭhassa ekuppādādilakkhaṇassa sampayuttabhāvaṃ niyametuṃ ubhopete vuttā. Apica tathā bujjhanakānaṃ ajjhāsayavasena desanāvilāsena niruttipaṭisambhidāpabhedajānanavasena cāpi ete ubhopi vuttāti.
392-400. 无漏法之相续为连结各种善法因缘之义。余余总相续法，依此言应理解。末尾云：“相续即总合，总合即相续”，此语虽形容不同而意旨同，表尽因缘共生共依，如此说乃揭示彼此于意义互相制约非断非绝。且经文中如“并驾之驹”等语，虽无相续也称相总；“那审议及引发小害之疽”虽断绝依存力仍称相续。因此此“总合相续”于连结无漏及无漏起及起因特征，二者皆言。复由此法中以诸禅法所生之意趣、比量、语义、知分辨等而得深解，知此二说皆合义。
Sampayuttavāravaṇṇanā. · 相应分的说明。
Etesu pana chasu vāresu atthi koci paccayo ekantaṃ anulomato na tiṭṭhati, paccanīkatova tiṭṭhati; atthi ekantaṃ paccanīkato na tiṭṭhati, anulomatova tiṭṭhati; atthi anekantaṃ anulomato ceva tiṭṭhati, paccanīkato cāti idaṃ pakiṇṇakaṃ veditabbaṃ. Tattha paṭhamo pañho pacchājātassa, dutiyo mahācatukkassa, tatiyo yujjamānakānaṃ sesānaṃ vasena veditabboti.
于此六个方向中，存在某种因缘唯存正序而非逆序，或唯存逆序而非正序，或多存正序亦存逆序，此属不规则情形。当中，第一问为前者未生义，第二为大四问，第三为尚在中的余余问，此皆应依各自状况理解。
7. Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā
七、问题与障碍的解说
§401-403
401-403. Pañhāvāre ‘‘siyā kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā kusalattike uddharitabbapucchānaṃ labbhamānavasena vissajjanaṃ dassetuṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayotiādi vuttaṃ. Kusalo ca nāmesa sayaṃ uppajjanto ṭhapetvā pacchājātañca vipākañca sesehi dvāvīsatiyā paccayehi uppajjati. Kusalassa paccayo honto ṭhapetvā purejātapacchājātavipākavippayutte sesehi vīsatiyā paccayehi paccayo hoti. Tasmā yehi paccayehi kusalo kusalassa paccayo hoti, te paccaye paṭipāṭiyā dassetuṃ hetupaccayenātiādi āraddhaṃ.
第四百零一至四百零三条。关于问题与障碍，称为“善法是善法的因缘所依之缘”等说者，以善法为根基所提起的问题，当得受此教法授权的释疑，能以缘起之义作为教导。所谓善法，并非自生自有，而是依止种种条件而生起；而生起之后，余蕴还因二十余种条件之故继续存在。善法的缘，即是依止已生之条件及新生条件、已转坏条件与余余条件而成，因缘具足方能生起。因此，令善法与其缘起条件相应，须示以因缘相续之理，故引发此经文开端。
Tattha yā esā paccayavibhaṅgavāre viya ‘‘hetusampayuttakānaṃ dhammāna’’nti akatvā ‘‘hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’nti desanā katā, tassā eva karaṇe idaṃ payojanaṃ – tattha hi suññaṭṭhaṃ dīpetuṃ dhammānanti vuttaṃ. Idha paccayato uppajjamānā dhammā rāsito uppajjanti, na ekekatoti rāsaṭṭhaṃ dīpetuṃ khandhānanti vuttaṃ. Paṭiccavārādīsu vā khandhavasena paccayuppannadesanā āruḷhāti tenevānukkamena idhāpi āruḷhāti. Kasmā panetesu evaṃ āruḷhāti? Asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ. ‘‘Ekaṃ dhammaṃ paṭicca sesā dhammā’’ti hi ādinā nayena vuccamāne asukadhammaṃ nāma nissāya asukadhammāti na sakkā asaṅkarato paccaye paccayuppanne ca jānituṃ, evaṃ sante uddesaniddesā nibbisesā siyuṃ. Tasmā asaṅkarato vibhāgadassanatthaṃ evaṃ āruḷhāti veditabbā. Cittasamuṭṭhānānanti idaṃ yassa abyākatassa kusalo hetupaccayena paccayo hoti, tameva dassetuṃ vuttaṃ. Paccayavibhaṅge pana kusalādivasena vibhāgaṃ akatvā sāmaññato sabbesaṃ hetūnaṃ vasena uppannarūpadassanatthaṃ cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tasmā tattha abyākatahetusamuṭṭhānarūpaṃ, okkantikkhaṇe kaṭattārūpampi saṅgahaṃ gataṃ. Iminā upāyena sesesupi evarūpesu vissajjanesu attho veditabbo.
其中，依“因缘支分部”部分，将“与原因相应的法”解释为“与原因相应的蕴”，此说法用意在于羊肠细解。既因缘生起，则法众如聚合而来，不是单个，故欲以“蕴”为整体将法性显示出来，而非仅一一分别显现。在缘起等论中，亦以蕴为条件而说缘起，因此本处也依此说法示现。诸条件及因缘虽不可一一分割认知，但为使分辨详细，故以蕴为整体结构标识。由于“某一法依赖他法而生”之义难以独立确定，因此特别以这类不可分割的现象来说明缘起的特性。所谓心行集，即所谓无名者，是依赖善因缘而生起的，于是以此为展示缘起义的方式。然于问题解说，也不分细节，仅以因缘一体视之，故称“心行集”。因此缘起所表现的非显现为单独因缘的集合，而是依赖性极强的杂合体或复合体。以此方便引导，我们才能理解余余消散的各种条件之意。
§404
404.Dānaṃdatvāti deyyadhammaṃ cajitvā. Yāya vā cetanāya so diyyati, sā cetanā dānaṃ. Datvāti taṃ cetanaṃ pariyodāpetvā visuddhaṃ katvā. Sīlaṃ samādiyitvāti pañcaṅgādivasena niccasīlaṃ gaṇhitvā. Iminā samādānaviratiyeva dassitā. Sampattaviratisamucchedaviratiyo pana loke sīlanti apākaṭattā na vuttā. Kiñcāpi na vuttā, ārammaṇapaccayā pana hontiyeva. Tattha samucchedavirati sekkhānaṃyeva kusalassa ārammaṇaṃ hoti, na itaresaṃ. Uposathakammaṃ katvāti ‘‘pāṇaṃ na hane, na cādinnamādiye’’ti (a. ni. 3.71) evaṃ vuttaṃ uposathadivasesu aṭṭhaṅgauposathakiriyaṃ katvā. Taṃ paccavekkhatīti taṃ kusalaṃ sekkhopi puthujjanopi paccavekkhati, arahāpi paccavekkhateva. Arahatopi hi pubbe kataṃ kusalaṃ kusalameva, yena pana cittena paccavekkhati, taṃ kiriyacittaṃ nāma hoti. Tasmā ‘‘etaṃ kusalo dhammo kusalassa dhammassā’’ti imasmiṃ adhikāre na labbhati. Pubbe suciṇṇānīti ‘‘datvā samādiyitvā katvā’’ti hi āsanne katāni vuttāni, imāni na āsanne katānīti veditabbāni. Dānādīhi vā sesāni kāmāvacarakusalāni dassetuṃ idaṃ vuttaṃ. Jhānā vuṭṭhahitvāti jhānā vuṭṭhahitvā. Ayameva vā pāḷi. Sekkhā gotrabhunti sotāpannaṃ sandhāya vuttaṃ. So hi gotrabhuṃ paccavekkhati. Vodānanti idaṃ pana sakadāgāmianāgāmino sandhāya vuttaṃ. Tesañhi taṃ cittaṃ vodānaṃ nāma hoti. Sekkhāti sotāpannasakadāgāmianāgāmino. Maggā vuṭṭhahitvāti maggaphalabhavaṅgātikkamavasena attanā paṭiladdhā maggā vuṭṭhahitvā, suddhamaggatoyeva pana vuṭṭhāya paccavekkhaṇaṃ nāma natthi.
第四百零四条。所谓“布施者”，即舍弃了应舍弃的法。无论以何种意图施予，此是施。所谓施，须意志纯净通达，无暇垢染。所谓具戒，即持有五戒等基本戒律，诚以此为持心标识。这便是戒的摄受与禁戒的教义说明。世间所说的断戒与具断戒未必真相完全，部分未言及，仅作为修行的起点。断戒多为初学弟子之起始法门，外道未必承认。有斋戒礼仪，即戒杀、不偷盗等规定，称为八律守斋。此为修行中之重要戒制。分析此戒，连初学弟子与俗人皆可观之，阿拉汉亦以此作为内审修行之法门。阿拉汉会反观其过往善行，称此为“作用心”。故此语“此为善法，善法的因缘缘”在此处不适用，因此语多指非今所行之功德。前文所列“舍已持戒修法”的功德，即为近因，非此处所指。欲界行善之余者、禅定先行的余因也作为展示。所谓“禅已受者”，即完成禅定之义。此语也指学途弟子及声闻阶位中之初级阶段。所谓“族类”，即指“得枪入流”者。得枪者即必知自心所属族类。所谓“觉者”，特指初果入向者。入向后人心即名为觉。所说“道已起者”，即道果得证、入道通达。涅槃得证后虽无具体感知，然其定境纯净无比，故不谓为审视道境。
Kusalaṃ aniccatoti ettha vipassanūpagaṃ tebhūmakakusalameva veditabbaṃ, vipassanākusalaṃ pana kāmāvacarameva. Cetopariyañāṇenāti rūpāvacarakusalaṃ dasseti. Ākāsānañcāyatanantiādīhi arūpāvacarakusalārammaṇavasena uppajjamānaṃ arūpāvacarakusalameva. Kusalā khandhā iddhividhañāṇassātiādīhi puggalaṃ anāmasitvā dhammavasena dasseti. Tenevettha heṭṭhā gahitampi cetopariyañāṇaṃ puna vuttaṃ.
说“善法无常”，此处以观智通达三种善法：三界中善法必有生灭变化；眼界所缘的色法表现为善法；无色界诸境中无色法善法则以无色相显现。谓善蕴指智慧具足的个人所摄持之法的整体展示。此处下文又提及心识净智，特别说明此处是就“心识上智”而言。
§405
405.Assādetīti somanassasahagatalobhasampayuttacittehi anubhavati ceva rajjati ca . Abhinandatīti sappītikataṇhāvasena nandati haṭṭhapahaṭṭho hoti, diṭṭhābhinandanāya vā abhinandati. Rāgo uppajjatīti assādentassa rāgo uppajjati nāma. Idaṃ aṭṭhapi lobhasahagatāni gahetvā vuttaṃ. Diṭṭhi uppajjatīti abhinandantassa attā attaniyantiādivasena catūhipi cittehi sampayuttā diṭṭhi uppajjati. Asanniṭṭhānagatassa panettha vicikicchā uppajjati. Vikkhepagatassa uddhaccaṃ, akataṃ vata me kalyāṇanti vippaṭisārino domanassaṃ. Taṃ ārabbhāti tāni suciṇṇāni ārammaṇaṃ katvāti attho. Bahuvacanassa hesa ekavacanādeso, jātivasena vā ekavacanamevetaṃ.
第四百零五条。所谓“渴爱”，即由贪欲紧附内心而生喜欢之感，同时伴有怜爱之情。所谓“喜悦”，乃由贪爱产生之欢喜且心放逸。此喜悦带有执著。贪欲生起即是渴爱之表现。由欢喜产生的见，乃因执著我我所等四念而生。相反，不安分的人则生疑惑。心生散乱则生躁虑，并起恶念、沮丧及苦恼。故由此而生能起善根诸因已净洁的发心。复数指代单数或相反，依语境而定。
§406
406.Arahā maggā vuṭṭhahitvāti maggavīthiyaṃ phalānantarassa bhavaṅgassa atikkamavasena vuṭṭhahitvā. Paccavekkhaṇacittāni panassa kiriyābyākatāni. Evaṃ kiriyābyākatassa ārammaṇapaccayaṃ dassetvā puna vipākābyākatassa dassetuṃ sekkhā vātiādimāha. Kusale niruddheti vipassanājavanavīthiyā pacchinnāya. Vipākoti kāmāvacaravipāko. Tadārammaṇatāti tadārammaṇatāya, taṃ kusalassa javanassa ārammaṇabhūtaṃ vipassitakusalaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjatīti attho. Na kevalañca tadārammaṇavaseneva, paṭisandhibhavaṅgacutivasenāpi. Vipāko hi kammaṃ ārammaṇaṃ katvā gahitapaṭisandhikassa kusalārammaṇo hotiyeva, so pana dubbiññeyyattā idha na dassito.
阿拉汉道断，是指斩断道途上的果报现前，即在果报缘起阶段超越存在。回顾心意为作意不显现的心，即虽有心意存在但未显作意。此等作意不起的条件显现后，再显显作意的果报，此谓精进。善法断绝，谓深入观智之道而不中断。所谓果报，是指欲界行为的果报。所谓缘起，是缘起本身，以此缘起为观察对象。谓此缘起为善法行进之缘起，观此善法缘起而生起果报。此处不仅仅是缘起而已，还包括再生存有缘起的断除。果报即行为所造业的缘起，是善缘起的果报，如实难解，此处未详述。
Kusalaṃ assādetītiādi akusalajavanāvasāne kusalārammaṇavipākaṃ dassetuṃ vuttaṃ. Viññāṇañcāyatanavipākassāti idaṃ dubbiññeyyampi samānaṃ mahaggatavipākassa tadārammaṇabhāvena anuppattito labbhamānakavasena vuttaṃ. Kiriyassāti arahattaṃ patvā asamāpannapubbe ākāsānañcāyatane paṭilomato vā ekantarikavasena vā samāpannakiriyāya. Cetopariyañāṇassātiādīni parato āvajjanāya yojetabbāni. Yā etesaṃ āvajjanā, tassā kusalā khandhā ārammaṇapaccayena paccayoti ayañhettha attho.
善法为达到果实，谓于不善行进结束，显现善法缘起果报。意识及六处缘起果报，此亦难解同前大果报缘起相似，以缘起之体、未曾成就时获得之状所言。作意，即阿拉汉果中，于未成就前天空及六处所成逆行或单独成就的作意。所谓心上智，即诸外在倒施以辅助。此等倒施，赖于善法五蕴缘起而成，此义于此处明示。
§407-409
407-409.Rāganti attano vā parassa vā rāgaṃ. Attano rāgavasena panettha vaṇṇanā pākaṭā hoti. Assādetītiādīni vuttatthāneva. Vicikicchādīsu pana tīsu assādetabbatāya abhāvena ‘‘assādetī’’ti na vuttaṃ. Diṭṭhi panettha uppajjati, sā assādetīti padassa parihīnattā āgatapaṭipāṭiyā paṭhamaṃ na vuttā. Vicikicchādīsuyeva taṃ taṃ sabhāgaṃ paṭhamaṃ vatvā tassa tassa anantarā vuttā. Imesu ca pana rāgādīsu ‘‘kiṃ me pāpadhammā uppajjantī’’ti akkhantivasena vā, ‘‘kataṃ pāpaṃ kataṃ luddha’’nti vippaṭisārādivasena vā domanassuppatti veditabbā.
贪欲既为自他有贪，故以自身贪欲表现为本处。贪欲表现于此则明显显现。所说贪欲等义，诸处所述相同。关于疑惑等三种不具备表现状态，缺乏具备表现之义，所以未称为表现。见解则生起于此，因‘表现’一词的毁损，相关用语初未说明。疑惑等三者，按上述分别说明未久。贪欲等于‘我何以生恶法’，以其未能消除，或‘作恶何种恶法受报’，以其悲苦的产生当察。
§410
410.Cakkhuṃ aniccatoti vipassanānukkamena oḷārikāyatanāni vatthurūpañcāti ekādasa rūpāni pākaṭattā gahitāni. Puna rūpāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ ārammaṇattā gahitāni. Yasmā panesā viññāṇakāyavasena desanā, na dhātuvasena, tasmā manodhātu na gahitā. Evaṃ sabbattha gahitāgahitaṃ veditabbaṃ.
“眼为无常”，以内观禅支对应观法，列举色界十一种色，明显详明。又复色界等及眼识等五根，有所摄受。由是以识受法为本，非由色界为本，故心界不成所摄。如此处处摄受与所摄疑同，应了知。
§411
411.Phalaṃ paccavekkhanti nibbānaṃ paccavekkhantīti paccavekkhaṇakusalassa ārammaṇadassanatthaṃ vuttaṃ.
“观察果报”，即观察涅槃，谓观察具有观察善法境界之意义。
§413-416
413-416. Ārammaṇādhipatiniddese sekkhaputhujjanānaṃ vasena catubhūmakakusalaṃ dassitaṃ, tathā sahajātādhipatiniddese. Arahato uttamadhammaṃ adhigatattā lokiyakusalesu garukāro natthīti aggamaggova dassito.
以观察为主体，呈明凡夫四地善法，如自然观察阿拉汉超越世间善法之显现，不如最高道理之效力，即最高道法的表现，明示其重要。
§417
417. Anantarapaccaye purimā purimāti ekabhūmakāpi nānābhūmakāpi kusalā ekato katvā vuttā. Anulomaṃ gotrabhussa, anulomaṃ vodānassāti nānārammaṇavasena. Gotrabhu maggassa, vodānaṃ maggassāti nānābhūmivasena. Kusalaṃ vuṭṭhānassāti ettha pana kusalanti tebhūmakakusalaṃ. Vuṭṭhānanti tebhūmakavipākaṃ. Tehi kusalajavanavīthito vuṭṭhahanti, tasmā vuṭṭhānanti vuccati. Taṃ duvidhaṃ hoti – tadārammaṇaṃ bhavaṅgañca. Tattha kāmāvacarakusalassa ubhayampi vuṭṭhānaṃ hoti, mahaggatassa bhavaṅgameva. Maggo phalassāti idaṃ yasmā lokuttaravipākaṃ javanavīthipariyāpannattā vuṭṭhānaṃ nāma na hoti, tasmā visuṃ vuttaṃ. Anulomaṃ sekkhāyāti asekkhāya kusalaṃ anantaraṃ na hoti, tasmā vibhāgaṃ karoti. Phalasamāpattiyāti sotāpattiphalasakadāgāmiphalaanāgāmiphalasamāpattiyāpi. Phalasamāpattiyāti anāgāmiphalasamāpattiyā. Akusale duvidhampi vuṭṭhānaṃ labbhati. Vipākābyākatā kiriyābyākatāti ettha vipākābyākatā vipākābyākatānaṃyeva, kiriyābyākatā kiriyābyākatānaṃyeva veditabbā. Bhavaṅgaṃ āvajjanāyātiādi vomissakavasena vuttaṃ. Tattha kiriyāti kāmāvacarakiriyā. Sā duvidhassāpi vuṭṭhānassa anantarapaccayo hoti, mahaggatā bhavaṅgasseva. Iti ye heṭṭhā paccayavibhaṅganiddese ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’ti ārabhitvā kusalaṃ kusalassa, kusalaṃ abyākatassa, akusalaṃ akusalassa, akusalaṃ abyākatassa, abyākataṃ abyākatassa, abyākataṃ kusalassa, abyākataṃ akusalassāti satta vārā dassitā; tesaṃ vasena idha saṅkhepato anantarapaccayo vibhatto.
在无间相续因缘下，先前先前地，无论是相同地位或不同地位的善法，一旦统一归合，便被说成是。族法的相续，语言的相续，乃以种种相区别。族法的缘道，如道路；语言的缘道，则如各异之场所。此处的善，是指三界各地的善缘起。所谓缘起，乃是三界土的果报。由此众多善的业果产出，称为缘起，故称之为缘起。此缘起分为两类：所缘境与心流。此中，快乐欲行的善者二者均有缘起，即大群缘起。缘是果，因为此乃超世间的果报，是心流与境界周遍之故，故无缘起之名，因而称为净。顺流者谓之修行阶段，因无修阶段的善无即时相续，故分为。果报的成就，包括初果斯陀含、一发斯陀含、阿那含果现期间。果报之成就，指的是阿那含果位的完成。不善亦分为二种缘起：果报显现与行为显现；此处果报显现指的，是果报本身；行为显现则为业行本身，应当分别理解。心流如养育胎儿般被喻为涌动。业行谓快乐欲行。此二者的无间相续因缘，如同心流之大群缘起。由此展开以下因缘分之说：“先前先前的善法，作为后来善法的无间相续因缘。”由此展开七种无间相续：善与善、善与未显、恶与恶、恶与未显、未显与未显、未显与善、未显与恶，详见下方简略解说。
Vitthārato panettha –
以下详细说明——
Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;
十种和十七种，及六十种的综合分类；
Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye.
多样的说明，目的是援引方便而清楚。
Ayañhi anantarapaccayo na kevalaṃ sattadhāva niddesaṃ labhati, kusalaṃ pana kusalassa vipākassa; akusalaṃ akusalassa vipākassa; vipākaṃ vipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kusalassa akusalassa vipākassa kiriyassāti evaṃ dasadhāpi niddesaṃ labhati. Na kevalaṃ dasadhāyeva, kusalaṃ pana kusalassa kusalavipākassa akusalavipākassa; akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa kusalavipākassa; kusalavipākaṃ kusalavipākassa akusalavipākassa kiriyassa; akusalavipākaṃ akusalavipākassa kusalavipākassa kiriyassa; kiriyaṃ kiriyassa kusalassa akusalassa kusalavipākassa akusalavipākassāti evaṃ sattarasadhā niddesaṃ labhati.
本无间相续不仅仅只有七种说明，善依善的果报、不善依不善的果报、果报依果报、业行依业行，如此十种说明皆得说明，甚至包括果报果位、果报未显及其成就的说明也得以涵摄。非仅限于十种，善依善的善果、不善依不善的不善果；善果依善果、不善果依不善果；善果依不善果、不善果依善果；业行依业行、善依不善、不善依善各种果报及业行关系，皆包含在十七种说明之中。
Na kevalañca sattarasadhāva samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarakusalañhi bhūmibhedena catubbidhassa kusalassa anantarapaccayo hoti, rūpāvacarārūpāvacaraṃ sakasakabhūmikassevāti kusalaṃ kusalassa chabbidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalaṃ pana kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa lokuttaravipākassa; rūpāvacarakusalaṃ rūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassa; arūpāvacarakusalaṃ kāmāvacarakusalavipākassa rūpāvacaraarūpāvacaralokuttaravipākassa; lokuttarakusalaṃ lokuttaravipākassāti kusalaṃ vipākassa dvādasavidhena anantarapaccayo . Akusalaṃ akusalassa akusalavipākassa tebhūmakakusalavipākassāti pañcavidhena anantarapaccayo.
不仅仅有十七种，也不只六十种的综合说明，何以如此？因快乐欲行的善依其地位，分为四种善法顺流相续，即有色界快乐欲行善法依赖无色界快乐欲行善法的结果而相续，谓之六倍的善依善无间相续。快乐欲行的善法果报，分为快乐欲界果报、不善的快乐欲界果报、有色界果报、无色界果报及超世间果报五类。色界快乐欲行善法，果报为色界果报、快乐欲界果报。有色界快乐欲行善法，则果报为快乐欲界果报、色界及无色界超世间果报。超世间善法，则其果报为超世间果报。善法的果报有十二类无间相续。不善法则有五类无间相续，于不善果报与三界土善果报之间。
Kāmāvacarakusalavipākaṃ kāmāvacarakusalavipākassa akusalavipākassa rūpāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassāti kāmāvacarakusalavipākaṃ vipākassa catubbidhena anantarapaccayo. Rūpāvacaravipākaṃ tebhūmakakusalavipākassāti tividhena anantarapaccayo. Arūpāvacaravipākaṃ arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Lokuttaravipākaṃ catubhūmakakusalavipākassāti catubbidhena anantarapaccayo. Evaṃ kusalavipākaṃ vipākassa terasadhāpi anantarapaccayo. Akusalavipākaṃ akusalavipākassa kāmāvacarakusalavipākassāti duvidhena anantarapaccayo. Evaṃ sabbathāpi vipākaṃ vipākassa pañcadasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakusalavipākaṃ pana kāmāvacarakiriyassa, tathā akusalavipākaṃ, tathā rūpāvacaravipākaṃ, tathā arūpāvacaravipākañcāti vipākaṃ kiriyassa ca catubbidhena anantarapaccayo.
欲行善果是欲行善果报，属于善果的恶果，色行果，非色行果也属于。欲行善果的果报有四种紧接因果关系。色行果由三种基础善果紧接而成。非色行果果报有两种方式，分别与非色行果善果及欲行善果相续。出世间果报与四种基础善果有四重紧接关系。如此所有善果与果报十三种以上都有紧接因果关系。恶果与恶果中欲行善果有两重紧接关系。一切果报总之与果报有十五种紧接关系。欲行善果作为果报的果业，恶果同样，色行果与非色行果果报亦然，都与果报果业有四重紧接因果关系。
Kāmāvacarakiriyaṃ tebhūmakakiriyassa, rūpāvacarārūpāvacarakiriyaṃ rūpāvacarārūpāvacarānaññevāti kiriyaṃ kiriyassa pañcavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ akusalavipākassa ceva catubhūmakakusalavipākassa ca, rūpāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalavipākarūpāvacaravipākānaṃ arūpāvacarakiriyaṃ catubhūmakakusalavipākassāpīti kiriyaṃ vipākassa ekādasavidhena anantarapaccayo. Kāmāvacarakiriyaṃ pana kāmāvacarakusalassa akusalassāti kusalākusalānaṃ duvidhena anantarapaccayo hoti. Evaṃ samasaṭṭhividhenāpi niddesaṃ labhati.
欲行果业属于三种基础果业，色行与非色行果业同属色行与非色行众，即果业五种紧接因果。欲行果业也属于恶果及四种基础善果，色行果业属于欲行善果与色行果善果，非色行果业属于四种基础善果，果业与果报有十一种紧接关系。欲行果业中，欲行善与恶果二重紧接。共计六十二种说明可得。
Na kevalañca samasaṭṭhividheneva, bahuvidhenāpi labhateva. Kathaṃ? Kāmāvacarapaṭhamamahākusalacittaṃ tāva attano, catunnañca rūpāvacarakusalānaṃ pādakayogena soḷasannaṃ somanassalokuttarānanti ekavīsatiyā ca kusalānaṃ, javanapariyosāne tadārammaṇabhavaṅgavasena uppajjamānānaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ, bhavaṅgavaseneva pavattānaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ, phalasamāpattivasena pavattānaṃ dvādasannaṃ lokuttaravipākānanti evaṃ ekavīsatiyā kusalānaṃ; dvattiṃsāya vipākānanti tepaññāsāya cittānaṃ anantarapaccayo hoti . Tathā dutiyakusalacittaṃ. Tatiyacatutthāni pana ṭhapetvā uparibhūmakakusalāni ca lokuttaravipākāni ca sesaekavīsaticittānaṃ. Pañcamachaṭṭhāni attano ca, navannañca uparibhūmakaupekkhākusalānaṃ, tevīsatiyā ca vipākānanti tettiṃsāya. Sattamaaṭṭhamāni ekavīsatiyāva.
果报不仅只有六十二种紧接因果，亦有多种方式。如何说呢？欲行中最初的大恶心，于自身与四种色行善同乘为十六，且二十一种善心，在结束转变时伴随随行心，起十一种欲行果报，以及伴随随行的色行与非色行果报十二种，与完成果报相应的出世间果报十二种，共为二十一种善心；三十二种果报即多重心紧接因果。此为第二善心。第三第四善心则产生基础善业及出世间果报，余十一种心。第五、第六为彼此及新产出的十三种基础无碍善，三十二种果报，共三十三。第七、第八亦是二十一种。
Pañca rūpāvacarakusalāni attano attano pacchimānaṃ rūpāvacarakusalānaṃ, catunnampi ñāṇasampayuttamahāvipākānaṃ, pañcannaṃ rūpāvacaravipākānañcāti dasannaṃ. Eteneva ca nayena arūpāvacarakusalesu paṭhamaṃ attano vipākena saddhiṃ ekādasannaṃ, dutiyaṃ dvādasannaṃ, tatiyaṃ terasannaṃ, catutthaṃ cuddasannaṃ phalasamāpattiyā cāti pannarasannaṃ lokuttarakusalaṃ attano attano vipākasseva. Aṭṭhasu lobhasahagatesu ekekaṃ akusalaṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ, mahaggatavipākānaṃ attano attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā. Dve domanassasahagatāni upekkhāsahagatānaṃ channaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ attano pacchimassa cāti sattannaṃ. Vicikicchuddhaccasahagatadvayaṃ somanassasahagatāhetukavipākena saddhiṃ ekādasannaṃ kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ navannaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ attano pacchimassa cāti ekavīsatiyā.
五种色行善各自对应从其前生色行善与四种觉知结合而成的极大果报，共十种色行果报。以此观之，在非色行善中与自身初次果报一同有十一种，第二十二种，十三种，十四种，完成果报时为十五种，这即为十五出世间善果对应自身各自果报。载八种与贪着共生的每一恶果，其中作为十一种欲行果报无明识主观为九种，惑果大果为二十一。二种忧虑与三种无记合遮欲行果报无明识为十种，色行与非色行果报对应自身为二十一。
Kusalavipākapañcaviññāṇā kusalavipākamanodhātuyā, manodhātu dvinnaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ. Tāsu dvīsu somanassasahagatā dasannaṃ vipākamanoviññāṇadhātūnaṃ bhavaṅgabhūtānaṃ tadārammaṇakāle attano pacchimassa voṭṭhabbanakiriyassa cāti dvādasannaṃ. Upekkhāsahagatāhetukamanoviññāṇadhātu pana āvajjanamanodhātuyā dviṭṭhānikāya āvajjanamanoviññāṇadhātuyā dasannañca vipākamanoviññāṇadhātūnanti dvādasannameva. Tihetukamahāvipākā somanassasahagatāhetukavajjānaṃ dasannampi kāmāvacaravipākamanoviññāṇadhātūnaṃ rūpāvacarārūpāvacaravipākānaṃ āvajjanadvayassa cāti ekavīsatiyā, duhetukavipākā ṭhapetvā mahaggatavipāke sesānaṃ dvādasannaṃ. Pañca rūpāvacaravipākā tebhūmakakusalavipākasahetukapaṭisandhicittānaṃ sattarasannaṃ āvajjanadvayassa cāti ekūnavīsatiyā. Arūpāvacaravipākesu paṭhamaṃ kāmāvacarakusalavipākatihetukapaṭisandhicittānaṃ, catunnaṃ arūpāvacaravipākacittānaṃ catunnaṃ manodvārāvajjanassa cāti navannaṃ. Dutiyaṃ heṭṭhimavipākaṃ vajjetvā aṭṭhannaṃ, tatiyaṃ dve heṭṭhimāni vajjetvā sattannaṃ, catutthaṃ tīṇi heṭṭhimāni vajjetvā channaṃ cattāri lokuttaravipākāni tihetukavipākānaṃ terasannaṃ attano attano pacchimassa cāti cuddasannaṃ.
善果报五识由善果果业无明识，其中意识有二。此二中悦乐根本识有十种使命识，是伴随本性无明识所构成，作用时引导自身后续业力活动，共十二种。无记根本识乃是意识两种转化，这两种无记相伴具使命识之缘故，有十种使命识，即十二种根本识。依三缘大果报，悦乐根本识缘使命识也有十种，属于欲行果报根本识，色行与非色行果报为二重无记缘故计为二十二。色行果报七种基础善果心缘使命识共七十七种。非色行果报第一者为欲行善果报缘使命识，四种非色行果报识及四种意门缘使命识共九种。第二剔除低级果报有十八，第三排除两低级为十七，第四除三种低级者十八，被遮蔽有四种出世间果报三种，更加完成自身后续构成十四。
Akusalavipākapañcaviññāṇā akusalavipākamanodhātuyā, manodhātu akusalavipākāhetukamanoviññāṇadhātuyā. Sā tadārammaṇakāle attano pacchimassa cutikāle paṭisandhivasena bhavaṅgavasena ca pavattānaṃ itaresampi navannaṃ kāmāvacaravipākānaṃ upekkhāsahagatānaṃ dvinnaṃ parittakiriyānañcāti dvādasannaṃ. Kiriyamanodhātu dasannaṃ viññāṇānaṃ hasituppādakiriyā pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ navannaṃ tihetukavipākānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena terasannaṃ. Voṭṭhabbanakiriyā ṭhapetvā kiriyamanodhātuṃ dasannaṃ kāmāvacarakiriyānaṃ, kāmāvacarakusalākusalānaṃ pañcavokāre bhavaṅgavasena pavattānaṃ pannarasannaṃ vipākacittānañcāti pañcacattālīsāya.
恶果报五识来自恶果果业无明识，其中意识为恶果缘使命识。其于业力转化时期随切换果业相续，是由无明识及随行识伴随业力活动，且有两个作为弃断义务的者共十二种。果业使命识则伴随悦乐使命识有十种，使得最大果报缘使命识终止，任意之所起果止，由此产生十三种。伴随随行使命识尚有十种欲行使命识动作，五种恶欲行在五种意官境五重之中随随行识而起十五种果报识，共四十五。
Kāmāvacaratihetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ bhavaṅgavasena pavattānaṃ terasannaṃ tihetukavipākānaṃ tadārammaṇavasena pañcannaṃ somanassasahagatavipākānaṃ parikammavasena pavattamānānaṃ catunnaṃ rūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena dvāvīsatiyā duhetukasomanassasahagatakiriyadvayaṃ yathāvuttānaṃ terasannaṃ bhavaṅgacittānaṃ pañcannaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena sattarasannaṃ. Kāmāvacaratihetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ, tadārammaṇavasena pavattānaṃ channaṃ upekkhāsahagatavipākānaṃ, parikammavasena pavattānaṃ ekissā rūpāvacarakiriyāya catunnaṃ arūpāvacarakiriyānaṃ arahattaphalasamāpattiyā attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena catuvīsatiyā. Duhetukaupekkhāsahagatakiriyadvayaṃ tesaṃyeva terasannaṃ bhavaṅgānaṃ channaṃ tadārammaṇānaṃ attano pacchimassa cāti aggahitaggahaṇena aṭṭhārasannaṃ. Rūpāvacarakiriyesu ekekaṃ navannaṃ pañcavokāre tihetukabhavaṅgānaṃ attano pacchimassa cāti dasannaṃ. Arūpāvacarakiriyesu paṭhamaṃ pañcavokāre navannaṃ bhavaṅgānaṃ, catuvokāre ekassa attano pacchimassa cāti ekādasannaṃ. Dutiyaṃ catuvokāre dve bhavaṅgāni labhati. Tatiyaṃ tīṇi, catutthaṃ cattāri phalasamāpattiñcāti tesu ekekaṃ yathāpaṭipāṭiyā ekādasannaṃ dvādasannaṃ terasannaṃ pañcadasannañca anantarapaccayo hoti. Evaṃ bahuvidhenāpi niddesaṃ labhati. Tena vuttaṃ –
因贪欲行为和由愉悦心相伴之行为所生的双重结果，乃是作为业流（bhavaṅga）运行的十三种趋向结果，依此因缘出现的十五种结果，如以定相分析，由五种由愉悦心伴随的趋向结果所构成的完成之活动，对四种色界境界之行为，以阿拉汉果果位之成就为根据而作，至于他种，经过层层相续，总数为二十二。由贪欲行为和愉悦心伴随的双重结果，依先前所说者，作为业流心态的十三种趋向，及五种依此定相所生的业果，合计为十七。由贪欲行为及中性的双重结果，此等十三种业流心同样存在，以定相而言所生的覆盖及无分别心伴随的果报，行为完成者，则依某一色界行为而行，及四种无色界行为，以阿拉汉果位成就为基础，经过层层相续，合计二十四。由双重结果中性伴随的行为，此等十三种业流心存于其中，及先述之定相果，合共十八。于色界行为中，每个九十种五分之一的三重业流，后果届至自身，合计十。无色界行为则在五分之一的九十业流心中，四重中得一，与自身先前业流共为十一。其中第二重有二业流，第三重三业流，第四重四业流，连同五种果位成就，逐渐作为前后相续，分别成十一、十二、十三、十五等数。如此便得多种不同释义。因此曾云——
‘‘Dasadhā sattarasadhā, samasaṭṭhividhena ca;
「十种、十七种，并合六十六种；
Bahudhāpi ca niddesaṃ, sādhukaṃ upalakkhaye’’ti.
多种说法皆可称道，皆属善巧彰显。」
Samanantarapaccayādayo uttānatthāyeva.
此中指向连续相续之义始终。
§423
423. Upanissaye saddhaṃ upanissāyāti kammakammaphalaidhalokaparalokādīsu saddhaṃ upanissayaṃ katvā. Yathā hi puriso heṭṭhāpathaviyaṃ udakaṃ atthīti saddahitvā pathaviṃ khanati, evaṃ saddho kulaputto dānādīnaṃ phalañca ānisaṃsañca saddahitvā dānādīni pavatteti. Tasmā ‘‘saddhaṃ upanissāyā’’ti vuttaṃ.
423. 说缘起为“信”的因缘，即因业及其果报，及此世与彼世之缘。譬如有人信水有益故，挖掘土地；如是信心驱使家子，起施行及其功德。故称“缘信”。
Sīlaṃ upanissāyātiādīsupi ime sīlādayo dhamme upanissayaṃ katvāti attho. Sīlavā hi sīlānubhāvesu sīlānisaṃsesu ca kusalo sīlaṃ upanissāya sīlavantānaṃ dānaṃ deti, uparūpari sīlaṃ samādiyati suparisuddhaṃ akhaṇḍaṃ, cātuddasīādīsu pakkhadivasesu uposathakammaṃ karoti, sīlasampadaṃ nissāya jhānādīni uppādeti. Bahussutopi dānādipuññakiriyāyattā sabbasampattiyo dānādīnañca saṅkilesavodānādibhedaṃ sutamayāya paññāya paṭivijjhitvā ṭhito sutaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Cāgavāpi cāgādhimutto attano cāgasampadaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlavanto hutvā dinnaṃ mahapphalanti sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, tāya paṭipattiyā parisuddhacitto jhānādīni uppādeti. Paññavāpi idhalokaparalokahitañceva lokasamatikkamanupāyañca upaparikkhanto ‘‘sakkā imāya paṭipattiyā idhalokahitampi paralokahitampi lokasamatikkamanūpāyañca sampādetu’’nti paññaṃ upanissāya dānādīni pavatteti. Yasmā pana na kevalaṃ saddhādayo dānādīnaṃyeva upanissayā, attano aparabhāge uppajjamānānaṃ saddhādīnampi upanissayā eva, tasmā saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāyāti vuttaṃ.
所谓缘戒者，指以上各戒等法亦作为因缘。如行持戒者，善于戒法之践履及其因缘，施舍则依戒起，依此戒定而造清净不坏之身，於每半月之日行伍波萨他供养戒法，依戒德成长而生起禅定等力。多闻学者亦遵戒、施诸善行，断除垢染，观察智慧具足，确立所得，乃依此缘起施行布施。施主则以施舍积累之财富为戒德所依，受有施功德，内生戒心，修行伍波萨他，清净心地，则生起禅定。智慧者检视此世彼世之利益及超越世间之法门，以智慧为依，起施诸善。又此等因缘非唯信戒施，且生于他心诸因缘上，故称信、戒、慧三因缘互为依止而生。
Parikammanti anantaraṃ aggahetvā pubbabhāge parikammaṃ gahetabbaṃ. Yathākammūpagañāṇassa anāgataṃsañāṇassāti imesaṃ dvinnaṃ dibbacakkhuparikammameva, parikammaṃ visuṃ natthi. Dibbacakkhusseva paribhaṇḍañāṇāni etāni, tasmiṃ ijjhamāne ijjhanti evaṃ santepi tadadhimuttatāya sahitaṃ dibbacakkhuparikammaṃ tesaṃ parikammanti veditabbaṃ. Na hi etāni sabbesaṃ dibbacakkhukānaṃ samagatikāni honti. Tasmā bhavitabbamettha parikammavisesenāti. Dibbacakkhu dibbāya sotadhātuyāti dūre rūpāni disvā tesaṃ saddaṃ sotukāmassa dibbacakkhu sotadhātuvisuddhiyā upanissayo hoti. Tesaṃ pana saddaṃ sutvā tattha gantukāmatādivasena dibbasotadhātu iddhividhañāṇassa upanissayo hoti. Evaṃ sabbattha tassa tassa upakārakabhāvavasena upanissayapaccayatā veditabbā.
先应先了结当前作业，以便后在前部建立作业。正如对业果知识中未来现象的认识，即所谓这两种超自然眼力的作业，相应地，没有过剩的作业。所谓超自然眼力，不过是与生俱来的知识；当它们消退时，也仅仅消散而已。然而，为了其随后的取证与确认，仍须依靠超自然眼力作业，方能认为是作业。因为这些知识并非普遍存在于所有具足超自然眼力者中，因此这里应指明为特殊种类作业。所谓超自然眼力，指的是远见色境，见远色境而想闻其声。又见其声，将欲往及听觉境，而以超自然听力净摄所欲，是为依止条件。继之听闻声响，以便驱使业能力显现，称之为作业。因而无论何处，皆当知道其有依止、条件与相应辅助之作用。
Maggaṃ upanissāya anuppannaṃ samāpattinti tena tena maggena sithilīkatapāripanthakattā pahīnapāripanthakattā ca taṃ taṃ samāpattiṃ uppādentīti tesaṃ maggo samāpattiyā upanissayo hoti. Vipassantīti uparūparimaggatthāya vipassanti. Atthapaṭisambhidāyātiādi paṭisambhidānaṃ maggapaṭilābheneva ijjhanato vuttaṃ. Evaṃiddhānañca panetāsaṃ pacchā tesu tesu ārammaṇesu pavattiyā maggova upanissayo nāma hoti.
所谓以内证道路为依止而生起之未生成就，即是说，由于各分别道路的松弛或坚持，生起各自的成就。故道路为成就之依止。所谓内观，即是于上、下不同道路中进行内观。所谓意义辨别，即是通过不同辨别类别，得成途径，对这些能力的运用都是基于对作业之驱动而言。就此，迭起其彼缘，故谓为依止。
Saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappetīti ahamasmi saddho pasannoti mānaṃ pavatteti. Diṭṭhiṃ gaṇhātīti tasmiṃ tasmiṃ vacane saddhāvaseneva gantvā paññāya atthaṃ anupaparikkhanto ‘‘atthi puggalo’’tiādivasena diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññanti ahamasmi sīlavā sutavā cāgī paññāsampannoti mānaṃ jappeti. Sīlasutacāgapaññāsu pana mānamaññanaṃ viya diṭṭhimaññanaṃ uppādento diṭṭhiṃ gaṇhāti. Rāgassātiādīsu saddhādisampadaṃ upanissāya attukkaṃsanakāle tesu ekeko dhammo rāgassa, paravambhanakāle dosassa, ubhayena sampayuttassa mohassa, vuttappakārānaṃ mānadiṭṭhīnaṃ, saddhādisampadaṃ upanissāya bhavabhogasampattipatthanāya upanissayo hoti. Evamettha lokiyakusalaññeva dassitaṃ. Lokuttaraṃ pana santaṃ paṇītaṃ uttamaṃ akusalaviddhaṃsanaṃ. Tasmā cando viya andhakāratamānaṃ na akusalassa upanissayo hotīti na gahitaṃ.
以信心为依止而称念自我是，我即有信，是因产生了我念。以见解摄取，即于各言说中依于信心，有智慧而未究明义理地，断言“有人存在”等而摄取见解。以戒闻施智慧，称念我为持戒者、闻法者、施与者，表迷失于我等见解而摄取见解。于贪欲等烦恼中具信心等，因其所依赖而生起我执见解。此乃世俗善法所见。然如来法则乃是寂灭、善、超越、不善之断灭。故不应以黑暗蔽目而将依止施用于不善法，亦不应以此为法。
Ātāpetītiādi kāyikadukkhavasena abyākatadhammadassanatthaṃ vuttaṃ. Saddho hi saddhaṃ nissāya atisītaṃ atiuṇhanti anosakkitvā nānappakārāni navakammaveyyāvaccādīni karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, bhogaṃ uppādetvā puññāni karissāmīti pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sīlavāpi sīlānurakkhaṇatthaṃ abbhokāsikattādivasena attānaṃ ātāpeti paritāpeti, piṇḍacārikattādivasena pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Sutavāpi bāhussaccānurūpaṃ paṭipattiṃ paṭipajjissāmīti vuttanayeneva paṭipajjanto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Cāgavāpi cāgādhimuttatāya attano yāpanamattepi paccaye anavasesetvā pariccajanto, aṅgādipariccāgaṃ vā pana karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, pariccajitabbassa vatthuno uppādanatthaṃ pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti. Paññavāpi uparūpari paññaṃ vaḍḍhessāmīti sappaññataṃ nissāya sītuṇhādīni agaṇetvā sajjhāyamanasikāresu yogaṃ karonto attānaṃ ātāpeti paritāpeti, micchājīve ādīnavaṃ sammājīve ca ānisaṃsaṃ disvā micchājīvaṃ pahāya parisuddhena ājīvena jīvitavuttiṃ pariyesanto pariyeṭṭhimūlakaṃ dukkhaṃ paccanubhoti.
以痛苦如身苦为例，为了证悟明了未明确之法而言。信心深重者，因依信心而从不冷漠、不敷衍、不轻惨，在多般利益中勤精进，致能产生新善业，并觉知随之痛苦结果。持戒者也为护持戒律，依勇猛勤奋等心，经历相应之痛苦果报。闻法者亦以广播合教诲为法，倍加用功故而感受苦果。布施者因布施心不退转，乃至舍离所爱，或舍弃身体肢体之财等，亦经历相应苦果。智慧者因为渐进增长智慧，置诸邪见与不正念外，专心于禅修，而体认布施、不恶行、正当生计等善行，以纯净方式生活，亦经历随行之苦果。
Kāyikassa sukhassāti saddhādisampattiṃ upanissāya uppannāni sukhopakaraṇāni paribhuñjanakāle saddhādisamuṭṭhānapaṇītarūpaphuṭakāyassa ca tesaṃ vasena avippaṭisāramūlakapāmojjapītisamuṭṭhānarūpaphuṭakāyassa ca sukhuppattikāle tesaṃ kaṭattā uppannavipākasukhakāle ca kāyikassa sukhassa, vuttanayeneva dukkhuppattikāle saddhādiguṇasampattiṃ asahamānehi payuttavadhabandhanādikāle ca kāyikassa dukkhassa, saddhādayo upanissāya pavattitaphalasamāpattikāle pana phalasamāpattiyā etesu ekeko upanissayapaccayena paccayo hotīti veditabbo. Kusalaṃ kammanti kusalacetanā attano vipākassa upanissayapaccayo, sā pana balavacetanāva labbhati, na dubbalā. Tatridaṃ vatthu – ekā kira itthī ubbandhitukāmā rukkhe rajjuṃ laggetvā saṃvidhātabbaṃ saṃvidahati. Atheko coro rattibhāge taṃ gehaṃ upasaṅkamitvā ‘‘imāya rajjuyā kiñcideva bandhitvā harissāmī’’ti satthena chindituṃ upagato. Atha sā rajju āsīviso hutvā susūti akāsi. Coro bhīto apasakki. Itthī attano nivesanā nikkhamitvā rajjupāse gīvaṃ paṭimuñcitvā ubbandhā kālamakāsi. Evaṃ balavacetanā antarāye nivāretvā attano vipākassa upanissayo hoti. Na panetaṃ ekantato gahetabbaṃ. Katokāsañhi kammaṃ eva vipākassa antarāyaṃ paṭibāhitvā vipaccati, vipākajanakaṃ pana kammaṃ vipākassa upanissayapaccayo na hotīti na vattabbaṃ. Kammanti ettha catubhūmakampi veditabbaṃ. Yaṃ pana parato ‘‘maggo phalasamāpattiyā’’ti vuttaṃ, taṃ acetanāvasena. Tenetaṃ dīpeti – yo koci vipākajanako dhammo, so attano vipākassa upanissayapaccayo hotīti.
以身苦作为依止，亲身享用善具，依信心及诸善德心起欢喜及喜悦；于自然观照中，身心因之生出快乐；在身体苦处时，则因信心及善德不能忍受而感苦楚。信心等系生起或成就之时，亦于其结果生起缓和之因果链。可知善业乃由善意所造，建立其果报；此善意心力强健，而非微弱。此中类比有三：一是有女子欲束缚他人，系绳于树上；二是小偷于夜分潜入他宫，欲用此绳捆绑盗窃；三是绳索因湿润而松软，听后修整。盗贼恐惧而退隐。女子自行放松绳索，制止束缚。此类强健之善意意志，消除并防止妨碍，成为果报之依止。此非唯一，而多样之因果关系不可忽视。若有者藉业阻碍果报，因果本身不因此而废灭，亦不可妄言。彼业有四种类型可辨。所示“道路以成就果”为无意识之因。由此能知，任何产生果报之业，必系其果报之依止条件。
Rāgaṃupanissāya pāṇaṃ hanatīti yasmiṃ vatthusmiṃ sāratto hoti, tasmiṃ vā viruddhaṃ, tassa vā atthāya pāṇaṃ hanati. Adinnādānādīsupi etenevupāyena attho veditabbo. Sandhiṃ chindatīti adinnādānavasena vuttaṃ. Tattha sandhinti gehasandhiṃ. Nillopaṃ haratīti nilīyitvā harati. Ekāgārikaṃ karotīti bahūhi saddhiṃ ekameva gehaṃ parivāretvā vilumpati. Paripanthe tiṭṭhatīti panthadūhanakammaṃ karoti. Dosaṃ upanissāyātiādīsu ‘‘anatthaṃ me acarī’’tiādivasena uppannaṃ dosaṃ upanissayaṃ katvā. Mohaṃ upanissāyāti pāṇātipātādīsu ādīnavapaṭicchādakaṃ mohaṃ upanissayaṃ katvā. Mānaṃ upanissāyāti ahaṃ kiṃ hanituṃ na sakkomi, ādātuṃ na sakkomīti mānaṃ upanissayaṃ katvā. Kenaci vā pana avaññāto hoti paribhūto hīḷito, taṃ omānaṃ upanissayaṃ katvātipi attho. Diṭṭhiṃ upanissāyāti yaññādīsu brāhmaṇādayo viya pādasikamilakkhuādayo viya ca diṭṭhiṃ upanissayaṃ katvā. Patthanaṃ upanissāyāti ‘‘sace me idaṃ nāma ijjhissati, evarūpaṃ te balikammaṃ karissāmīti evaṃ devatāyācanasaṅkhataṃ vā, asukaṃ nāma me ghātetvā dehi, asukassa santakaṃ āhara, ehi vā me etāni kammāni karontassa sahāyo hohī’’ti evamādiṃ vā patthanaṃ upanissayaṃ katvā. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā rāgassāti. Ettha rāgo rāgassāpi upanissayo hoti dosādīnampi. Dosādīsupi eseva nayo.
以贪欲为依止而杀害生命者，其行如同在利刃上行走，因其行为损害自身利益。用盗窃等手段亦同理，皆能由此求所需。所谓断约，意即以盗窃破坏家中纽带之事。弃废夺取，系夺去或隐匿他物。偶尔一人入侵他宅，多次共同行动，将同一住宅四处洗劫。所谓“守卫”，是指于道路上进行防护工作。以嗔恨为依止而生之“恶念”，以“我不可杀生”等自我否定建立嗔恨依止。以无明为依止，则生起避开正义之蔽障。以慢心作依止，断言我不能杀害、不能取用等。若有人被轻慢、恶言辱骂而痛苦，则其满慢亦为嗔恨依止。以见解为依止，如婆罗门等持固定俗见，戒律、神迹及仪式为其见解所依。以谨慎承诺为依止，则如誓言般作依止，愿受杀害等不可逃避的苦难。贪、嗔、痴、慢、见、誓言，此六为贪欲之依止。嗔、痴等亦同理。
Pāṇātipāto pāṇātipātassāti pāṇātipātī asaṃvare ṭhitattā aññampi pāṇaṃ hanati. Yo vā etena hato, tassa ñātimittehi upadduto tesu aññampi hanati. Evaṃ pāṇātipāto pāṇātipātassa upanissayapaccayena paccayo. Bhaṇḍasāmikaṃ pana gopakaṃ vā ghātetvā parabhaṇḍaharaṇe, sāmikaṃ ghātetvā tassa dārātikkame, nāhaṃ hanāmīti musābhaṇane, katassa paṭicchādanatthāya akatassa vā karaṇatthāya pesuññaṃ upasaṃhāre, teneva nayena pharusavācānicchāraṇe, samphappalāpabhaṇane, paraṃ hanitvā abhijjhāyitabbaparavittūpakaraṇābhijjhāyane, yo tena ghātito hoti; tassa mittāmaccā ucchijjantūtiādicintane ‘‘evaṃ me pāṇātipāto nijjiṇṇo bhavissatī’’ti dukkarakārikādivasena diṭṭhiggahaṇakāle pāṇātipāto adinnādānādīnampi upanissayo hoti. Iminā upāyena adinnādānādimūlakesupi cakkesu attho veditabbo.
杀生指的是杀害生命。谓杀害生命者，即杀生。杀生行为若未加节制，还会有他人出于亲属关系而报复，再由此导致更多的杀害。因此，杀生是基于杀生这个前因而生起的结果。若有人杀害所有物品的主人或护卫，在夺取别人财物时杀害物主；或杀害物主以便越过其门户；或者因为要掩盖自己所作的杀害行为而撒谎说“我未杀人”；或者因为自身不作而委托他人执行杀杀；又或因粗恶言语、说谎和邪恶行为，以及因妒恨心而起杀意，于是造成杀害，这些因果关系都十分清楚。于是亲属子童设想说“如此杀生必将被灭”，因而在对法理的认知时，杀生还成为偷盗等恶业的因缘。由此方法，即使在偷盗等根本恶业中，也能见其道理。
Mātughātikammaṃ mātughātikammassāti aññaṃ mātaraṃ hanantaṃ disvā ‘‘vaṭṭati evaṃ kātu’’nti attano mātaraṃ hanantassa vā, ekasmiṃ bhave hantvā aparasmimpi hananavasena vā, ekasmiṃyeva bhave ‘‘gaccha, me mātaraṃ hanāhī’’ti punappunaṃ āṇāpanavasena vā, dvīhi pahārehi niyatamaraṇāya dutiyapahāradānavasena vā mātughātikammaṃ mātughātikammassa upanissayo hoti. Sesānipi yathāyogaṃ imināva nayena veditabbāni. Yasmā pana balavākusalaṃ dubbalākusalassa upanissayo na hoti, tasmā kammapathānantariyakammavaseneva desanā katāti vadanti. Taṃ na ekantato gahetabbaṃ. Pāṇātipātādīni hi katvā ‘‘kasmā evamakāsī’’ti codiyamāno kopamattakampi karoti. Vippaṭisārīpi hoti. Appamattakepi ca kilese uppanne taṃ vaḍḍhetvā vītikkamaṃ karoti. Tasmā balavaṃ dubbalassa dubbalañca balavassāpi upanissayo hotiyeva. Yaṃ pana paccayavibhaṅgassa uddesavaṇṇanāyaṃ vuttaṃ ‘‘balavakāraṇaṭṭhena upanissayo hotī’’ti, taṃ kāraṇabhāvasseva balavatāya vuttaṃ, na upanissayapaccayadhammānaṃ. Kammakilesā hi balavantopi dubbalāpi balavakāraṇaṃ hontiyeva.
杀母罪业即称为杀母罪。若见他人杀母，则将其视为“肯定如此的因”；若自己杀害亲生母亲，则在某一生中杀害，或多次杀害，于是反复发愿说“去吧，让我杀母吧”，或以两次放弃生命的手段回向一定的死亡，便成为杀母罪的因缘。余下类似之因缘亦应依此逻辑加以理解。由于力量和善恶之性不能出现因果关系，所以在教法中说，业道之中不包括力量和善恶业的媒介。故此不可单单以此视角理解杀生等罪业。作杀生等恶业之人，愤怒又动怒时，业于所引起的愤怒也滋长恶逆行为，即使是无精进者，烦恼起时恶业亦随之增长了。故说力量为恶劣业和善业的因，恶劣和善业也是力量的因。前文论述该因是力量的根本，且是因缘，非单是因。业烦恼即使于有力者和无力者，仍然是力量的因缘。
Rāgaṃupanissāya dānaṃ detītiādīsu aho vatāhaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ sahabyataṃ upapajjeyyanti upapattibhave vā bhogesu vā rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti. Sīlasamādānauposathakammesupi eseva nayo. Jhānaṃ pana rāgavikkhambhanatthāya, vipassanaṃ rāgassa pahānatthāya, maggaṃ samucchedanatthāya uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Vītarāgabhāvatthāya pana abhiññaṃ samāpattiñca uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma. Ettāvatā hi vītarāgo nāma hoti.
由于爱欲缘起，故生喜舍等行施舍。由此，四大王天的天众在其获得果报时会缘爱欲而施舍。戒律、守斋及托钵等功德亦依此因缘。禅定则是为断除爱欲而生起，观照则为舍弃爱欲而起，修道则为断除爱欲之生成而起。爱欲断除并通过三明达成时，亦是由爱欲缘起。至此，所谓断除爱欲也就成立了。
Saddhāyāti dānādivasena pavattasaddhāya sīlādīsupi eseva nayo. Yatheva hi dānādivasena saddhādayo uppādento rāgaṃ upanissāya uppādeti nāma, evaṃ rāgādayopi saddhādīnaṃ upanissayapaccayā nāma hontīti veditabbā. Tassa paṭighātatthāyāti tassa paṭibāhanatthāya, vipākokāsassa anuppadānatthāyāti attho. Sappaṭighātesu tāva evaṃ hotu, yāni pana appaṭighātāni ānantariyakammāni, tesu ‘‘tassa paṭighātatthāyā’’ti kasmā vuttanti? Tassa ajjhāsayavasena. Tappaṭighātatthāya pavattemīti hissa ajjhāsayo, taṃ gahetvā evaṃ vuttaṃ.
信心者，谓因施舍等缘生起的信心，于戒律等亦复如是。正如因施舍等缘起恩爱诸行，因缘信等也会生起，故应知这些乃是信等善根的因缘。所谓其遭报时之痛苦，是指其难遭善缘。虽遭剧痛，但其中尚有稍轻微痛苦称为不间断业行者中之“遭痛苦之由”，其中不加承受是心念。承受了痛苦则有“痛苦遭遇之义”，即其心念。
Rāgaṃ upanissāya attānaṃ ātāpetīti yattha ratto, tassa dukkarena pattiṃ sampassanto evaṃ karotīti sabbaṃ purimanayeneva veditabbaṃ. Kāyikassa sukhassāti rāgādisamatikkamavasena kusalaṃ katvā paṭiladdhasukhassa vā rāgādivasena anādīnavadassāvino kāme paribhuñjanavasena uppannasukhassa vā. Dukkhassāti ātāpanādivasena uppannasukhassa vā rāgādihetu pavattavadhabandhanādivasena uppannadukkhassa vā. Phalasamāpattiyāti rāgādayo samucchinditvā vā uppāditāya tehi vā aṭṭīyamānena samāpannāya.
因爱欲缘起，自扰自身，对自身造作苦难。爱欲断除则超越身心之乐，因慈善等善业所致之身心安乐及无忧快乐，乃是对爱欲等断除所造之善功德所生之乐。苦难则是因爱欲等所造之痛苦，例如因爱欲引发之缠缚、破坏等苦。果位实现者是爱欲等被斩断或虽起但与恒量调和。至此，所谓无爱欲状态便成立。
Kāyikaṃ sukhantiādīsu sukhe uppanne taṃ assādetvā punappunaṃ tathārūpeheva paccayehi taṃ uppādentassa purimaṃ pacchimassa upanissayo hoti. Sītādīsu pana aggisantāpanādīni atisevantassa pubbabhāge sukhaṃ aparabhāge dukkhassa, ‘‘sukho vati missā paribbājikāya taruṇāya lomasāya bāhāya samphasso’’ti kāmesu pātabyataṃ āpajjantassa idha kāyikaṃ sukhaṃ nerayikassa kāyikadukkhassa, arogabhāvena pana sukhino phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikaṃ sukhaṃ phalasamāpattiyā upanissayapaccayo hoti. Dukkhapaṭighātāya pana sukhaṃ sevantassa dukkhapaṭighātāya ca bhagavato viya ābādhaṃ vikkhambhetvā phalasamāpattiṃ samāpajjantassa kāyikadukkhaṃ kāyikasukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, upanissayapaccayo hoti. Utusappāyo sukhassa ceva phalasamāpattiyā ca, asappāyo dukkhassa. Utuasappāyaṃ vā abhibhavitvā samāpattisamuṭṭhitarūpavasena uppannaṃ sukhaṃ anubhavitukāmassa asappāyopi utu phalasamāpattiyā paccayova. Bhojanasenāsanesupi eseva nayo. Puna kāyikaṃ sukhantiādīni kevalaṃ ekato dassitāni. Heṭṭhā vuttanayeneva panesaṃ paccayabhāvo veditabbo. Phalasamāpatti kāyikassa sukhassāti samāpattisamuṭṭhānarūpavasena uppannassa sukhassa. Taṃ hesa samāpattito vuṭṭhāya anubhavati.
于身心诸乐中生起之乐，当再度生起同类之乐时，之前之乐即是后乐之因缘。寒冷等痛苦俱在身体上剧烈表现时，前半部分有乐，后半部分有苦，若感受之乐为如游方者之皮肤、毛发、臂膀受触等情形，则此乃欲境上之身心乐，与地狱痛苦之身心苦相对。而健康之人为乐果位而达成之乐，是果位之依止因缘。于苦痛侵扰并抵抗痛苦时，如世尊般破除疾病而达成果位之时，其身心苦与身心乐皆随果位并存，以此为因缘。季节变化带来之苦乐亦如是。乘此季节变化而出现的欲乐，即使不乐，也以季节之果位为因缘。饮食、坐具等亦同理。如身心之乐乃仅单一方面所现，在下述文本中亦当用同样逻辑理解。果位实现身体乐者，是因以果位实现中所现之身心乐为依止，故则感受之。
Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya dānantiādīsu ‘‘aho vata me idaṃ sukhaṃ na parihāyeyyā’’ti pattassa vā aparihāyanavasena; ‘‘aho vatāhaṃ āyatiṃ evarūpaṃ sukhaṃ pāpuṇeyya’’nti appattassa vā pattivasena; dukkhepi ‘‘aho vata me dukkhaṃ parihāyeyyā’’ti pattassa parihāyanavasena vā; ‘‘āyatiṃ evarūpaṃ nuppajjeyyā’’ti anuppādapatthanāvasena vā sukhadukkhānaṃ upanissayatā veditabbā. Utubhojanasenāsanāni vuttanayāneva. Puna kāyikaṃ sukhantiādīsu yasmā ‘‘sādhu kho, mārisa, moggallāna, buddhasaraṇagamanaṃ hotī’’ti sukhappattānampi, ‘‘sammāsambuddho vata, so bhagavā, yo evarūpassa dukkhassa pariññāya dhammaṃ desetī’’ti (udā. 18) dukkhappattānampi saddhā uppajjati. Sukhadukkhehi ca saṃyogaviyogatthāya sīlādiparipūraṇaṃ kareyya, tasmā sukhadukkhāni saddhādīnaṃ upanissayabhāvena dassitāni. Utuādīnipi yathāyogaṃ yojetabbāni. Kāyikaṃ sukhaṃ upanissāya pāṇaṃ hanatītiādīsupi vuttanayānusāreneva sukhādīnaṃ upanissayatā veditabbā.
身体的安乐作为依止者，无论是在布施等善行中感得的“啊！这安乐不应失去”之不失义，还是对未得此安乐时所生“愿来世得此安乐”的期望义，均属此类。对于痛苦亦然，得痛苦时有所失之痛，“啊！但愿我痛苦消失”之意，或未生时“愿来世无此痛苦”的未生期盼，都是依止安乐与痛苦来认识。此义如同呼吸、饮食、坐具等所说般明确。再者，关于身体安乐等，既然说“善哉，摩诃迦叶，出家向佛法的归依者存在”，对所生安乐亦生信心；又说“正觉者世尊，正是因观察此痛而教授法”的痛苦所生亦起坚定信心。为离合安乐与痛苦，须修满戒等功德，因此安乐与痛苦乃信等依止所显现。呼吸等亦当适度配合。依止身体安乐，如持戒等而有“断腕断手”等戒语，按此说法应知安乐等的依止性。
Imasmiṃ pana upanissayabhājanīye kusalo kusalassa tividhenāpi upanissayo, akusalassa duvidhena, abyākatassa tividhena. Akusalo akusalassa tividhena, kusalassa ekavidhena, abyākatassa duvidhena. Abyākatopi abyākatassa tividhena, tathā kusalassa, tathā akusalassāti. Evaṃ kusalo aṭṭhavidhena, akusalo chabbidhena, abyākato navavidhenāti tevīsatividhena upanissayo bhājitoti veditabbo.
此处谈及依止成就的善法、恶法及不表法的种类。善法依止分三类，恶法分两类，不表法分三类。恶法依止分三级，善法分一级，不表法分两级，依此类推。总而言之，善法有八种依止，恶法有六种依止，不表法有九种依止，共计二十七种依止，应如此理解。
§424
424. Purejāte cakkhādīni oḷārikavasena vuttāni. Āpodhātuādīnipi pana purejātārammaṇāni hontiyeva. Vatthu purejātaṃ cakkhāyatanantiādi yaṃ vatthu hutvā purejātaṃ hoti, taṃ dassetuṃ vuttaṃ. Vatthu vipākābyākatānanti pavattiyaṃ purejātapaccayaṃ sandhāya vuttaṃ.
424. “先所生的眼根等被称为‘前生之火炬’”，且“水元素等也被认为为先所生的本质”。所谓“本质”即“以先所生条件成先所生”的意思而被解释。这里“本质果报不明者”指的是基于先生条件而生起的果报表达。
§425
425. Pacchājāte imassa kāyassāti cātumahābhūtikakāyassa. Pacchājātapaccayena paccayoti upatthambhanavasena pacchājāto hutvā paccayo. Upatthambhakaṭṭhena paccayattāyeva hesa pacchājātapaccayoti imasmiṃ pañhāvāre anulomato āgato.
425. “后生指的是此身”即四大身。所谓“后生缘，缘即依止”是指以支撑方式来对待后生条件，即成为后生条件。经历支持条件即被称为后生缘，此释义乃在这里问题中循序而来。
§426
426. Āsevanapaccaye anulomaṃ gotrabhussātiādīnaṃ visuṃ gahaṇe heṭṭhā vuttanayeneva kāraṇaṃ veditabbaṃ.
426. 关于依止饮食，其原因乃为与同族及兄弟等在往生时候互相扶持，按照前述说法，应如此知道其因缘。
§427
427. Kammapaccaye kusalā cetanā sampayuttakānanti ettha sahajātanānākkhaṇikavibhāgassa abhāvato sahajātāti na vuttā. Abyākatavissajjane pana so vibhāgo atthi, tasmā tattha vuttā. Paṭisandhiggahaṇaṃ kaṭattārūpānaṃ vasena kataṃ. Cetanā vatthussāti kiñcāpi paṭisandhikkhaṇe vatthupatiṭṭhitā arūpadhammā vatthupaccayā vattanti, cetanā pana vatthussāpi paccayoti dassetuṃ vuttaṃ.
427. 关于业缘所依，所谓善业与意念相应。此处因缺少先天性或瞬时现起的划分，故“先天性”未被说及。非表法中有这样的区分，因而被说。所谓先续相牵涉，是由多种条件创建而成。所谓“意念为条件”，乃意念依止于先续法的意思，说明此义。
§428
428. Vipākapaccaye paṭisandhivāre imināva nayena attho veditabbo.
428. 在果报条件的续转中，应当通过此种连续连接的教理来理解其涵义。
§429-438
429-438. Āhārapaccaye imassa kāyassāti imasmiṃ catusantativasena pavatte cātumahābhūtikakāye āhārasamuṭṭhānassa janakavasena, sesassa upatthambhakavasena āhārapaccayena paccayo. Indriyapaccayādīsupi paṭisandhivāro vuttanayeneva veditabbo. Sesaṃ sabbattha uttānatthamevāti.
429-438. 在摄取条件方面，谓此即是身体，依此四大元素恒常运行而生起摄取之根本。摄取的产生如种子生长般为其根基，余余部分则为辅助者。摄取条件也是一种条件。感官条件等的续转，亦应像此续转之说而理解。总之，余余部分无处不具有最高的根本作用。
Pañhāvāravibhaṅgavaṇṇanā niṭṭhitā. · 问分之分别说明已完结。
Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā
问难之处的整合性顺序计算
§439
439. Idānettha yathāladdhāni vissajjanāni gaṇanāvasena dassetuṃ hetuyā sattātiādi vuttaṃ. Tattha sattāti kusalena kusalaṃ, abyākataṃ, kusalābyākatanti tīṇi. Tathā akusalena; abyākatena abyākatamevāti evaṃ satta. Ārammaṇe navāti ekamūlakaekāvasānāni nava. Adhipatiyā dasāti kusalaṃ kusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; akusalassa ārammaṇatova abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalābyākatassa sahajātatovāti kusalamūlakāni cattāri. Akusalaṃ akusalassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; abyākatassa sahajātatova tathā akusalābyākatassāti akusalamūlakāni tīṇi. Abyākato abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca; kusalassa ārammaṇatova tathā akusalassāti abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ dasa. Ettha pana ārammaṇādhipatipi sattadhā, sahajātādhipatipi sattadhāva labbhati.
439. 此处如分期下以算数方法陈现出原因的种类，谓有七者：所说七者中，起善者为善，非所说者为非表态，善非表态为善未表态三者，非善者亦然，非表态者即单以非表态为之，如此七者。开端为九，谓根本一和终次九。主宰为十，谓善由善自然生及由对象生；非善由对象生及非表态由非表态自然生；善非表态由善自然生共九。本质上，善根本有四。非善由非善自然生及由对象生；善非表态由自然生，谓非善根本有三。非表态由非表态自然生及由对象生；善由对象生与非善者，谓非表态根本有三，如是共十。此处由十之主宰得七，由自然生之主宰亦得七。
Anantare sattāti kusalamūlakāni dve, tathā akusalamūlakāni, abyākatamūlakāni tīṇīti evaṃ satta. Samanantarepi etāneva. Sahajāte navāti kusalamūlakāni tīṇi, akusalamūlakāni tīṇi, abyākatamūlakaṃ ekaṃ, tathā kusalābyākatamūlakaṃ, akusalābyākatamūlakañcāti evaṃ nava. Aññamaññe tīṇīti kusalena kusalaṃ, akusalena akusalaṃ , abyākatena abyākatanti evaṃ tīṇi. Nissaye terasāti sahajātatova kusalamūlakāni tīṇi, tathā akusalamūlakāni, tathā abyākatamūlakāni. Ettha pana purejātampi labbhati. Abyākatañhi abyākatassa sahajātampi hoti purejātampi; kusalassa purejātameva tathā akusalassa. Puna kusalābyākato sahajātapurejātato kusalassa, sahajātatova abyākatassa, tathā akusalābyākatoti evaṃ terasa. Upanissaye navāti ekamūlakekāvasānā nava. Tesaṃ vibhaṅge tevīsati bhedā dassitā. Tesu ārammaṇūpanissaye satta, anantarūpanissaye satta, pakatūpanissaye nava honti. Purejāte tīṇīti abyākato abyākatassa, kusalassa, akusalassāti evaṃ tīṇi.
随后，谓七者中有二是善根本，三是非善根本，三是非表态根本，如此为七。随后亦如是。先天中，善根本有三，非善根本三，非表态根本一，还有善非表态根本与非善非表态根本，各称九。相互之间分别由善对应善，非善对应非善，非表态对应非表态，三者如此。依据依赖有十三者，谓自然生中善根本三，非善根本三，非表态根本三。此中先辈生者亦成立，谓非表态在非表态自然生前存在；善亦于先辈生中；非善亦然。善非表态则既在自然生又在先辈生之中；非善非表态亦如是，共计十三。依赖条件是九，包括根本及终次九。在其分类中，作为对象依赖有七，作为相继依赖有七，作为明示依赖有九。先辈生中三者，是非表态、非善、善，如此三。
Pacchājātetīṇīti kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassa, abyākato abyākatassāti evaṃ tīṇi. Āsevane tīṇi aññamaññasadisāni. Kamme satta hetusadisāni. Tattha dvīsu vissajjanesu nānākkhaṇikakammampi āgataṃ, pañcasu sahajātameva. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Āhāraindriyajhānamaggesu satta hetusadisāneva. Indriyaṃ panettha sahajātapurejātavasena āgataṃ. Sampayutte tīṇi aññamaññasadisāni. Vippayutte pañcāti sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, akusalena abyākataṃ, sahajātapurejātapacchājātato abyākatena abyākataṃ, vatthupurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalanti ekaṃ kusalamūlaṃ, ekaṃ akusalamūlaṃ, tīṇi abyākatamūlānīti evaṃ pañca.
后生三者为：善对非表态，非善对非表态，非表态对非表态，共三。留存三者各异方向。业有七因。此些两个起始中有多时因所至，五为共生。果报中之一为非表态对非表态。在摄取、根门及禅定最高相中，有七因共生。感官在此作为共存在先辈生中。合一的三各异方向。解脱的五为：共生先辈生对应善对非表态，非善对非表态，共生先辈生及后生对应非表态对非表态，物缘后生对应非表态对善，和非善各一。即一善根本、一非善根本、三非表态根本，共五者。
Atthiyā terasāti sahajātato kusalena kusalaṃ, sahajātapacchājātato kusalena abyākataṃ, sahajātatova kusalena kusalābyākatanti kusalamūlāni tīṇi, tathā akusalamūlāni, sahajātapurejātapacchājātāhārindriyato pana abyākatena abyākataṃ, vatthārammaṇapurejātato abyākatena kusalaṃ, tathā akusalaṃ, sahajātapurejātato kusalo ca abyākato ca akusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyato sahajātapurejātato ca kusalo ca abyākato ca kusalassa; sveva abyākatassa sahajātapacchājātaāhārindriyatoti evaṃ terasa. Natthivigatesu satta anantarasadisāni. Avigate terasa atthisadisānīti. Evamettha satta gaṇanaparicchedā ekaṃ tīṇi pañca satta nava dasa terasāti. Tesu vipākavasena ekameva ekakaṃ, aññamaññapurejātapacchājātāsevanasampayuttavasena pañca tikā, vippayuttavasena ekameva pañcakaṃ, hetuanantarasamanantarakammaāhārindriyajhānamagganatthivigatavasena dasa sattakā, ārammaṇasahajātaupanissayavasena tayo navakā, adhipativasena ekaṃ dasakaṃ, nissayaatthiavigatavasena tayo terasakāti evaṃ tasmiṃ tasmiṃ paccaye niddiṭṭhavāre gaṇanavasena sādhukaṃ sallakkhetvā tesaṃ vasena dukatikādīsu paccayasaṃsandane gaṇanā veditabbā.
妇女分为十三类：自然而成善者，后天造作善者，善的基本种类共有三种。同样，恶的基本种类亦有三种。自然而成、先天后天各种根基，这些根基依感官而生而未被明确定义即为未明确定义者；依感官所现的相而未明确定义即称善，亦称恶，自然而成的则既有善又有未明确的。未明确的由于根基和感官等缘故，自然而成的既有善又未明确的；未明确的因缘也即未明确。依此论，善的基本种类有十三，恶的没有七个有相似的。无相似者十三，故此一处列举十三、三、五、七、九、十等数字。以此能分别得知：果报顺缘的一种属于一类，互有关联的五类，果报不共的五类，因果相续相继所生的十类，及依缘而生的三类和九类。主宰法则有十类，缘理不现有三十三，依序明确归类，并标记注释中缘起、因果、条件等关系，以便掌握这些数字所涵摄的法义。
§440
440. Ye pana paccayā yesaṃ paccayānaṃ visabhāgā vā viruddhā vā honti, te tehi saddhiṃ na yojetabbā. Seyyathidaṃ – hetupaccayassa tāva ārammaṇānantarasamanantarūpanissayapurejātapacchājātakammāsevanāhārajhānanatthivigatā adhipatipaccaye ca ṭhapetvā vīmaṃsaṃ sesādhipatino visabhāgā, sahajātādayo sabhāgā. Kasmā? Tathā bhāvābhāvato. Hetupaccayo hi yesaṃ hetupaccayo hoti, tesaṃ sahajātādipaccayopi hoti, ārammaṇādipaccayo pana na hotīti ārammaṇādayo tassa visabhāgā nāma. Tasmā so tehi, te vā tena saddhiṃ, na yojetabbā. Purejātapacchājātasampayuttavippayuttaatthinatthivigatāvigatā ca aññamaññaviruddhā, tepi aññamaññaṃ na yojetabbā. Tattha ayojanīye vajjetvā yojanīyehi yoge ye vārā labbhanti, te saṅkhepato dassetuṃ hetupaccayā adhipatiyā cattārītiādi vuttaṃ.
若某些条件彼此间有不相容或相违者，则不可把它们连结一处。例如因缘条件中的因、缘、果以及各种相续关系若产生彼此不容，便不应合于一处。因为存在有共同性质与不同性质。因缘中的因与缘彼此相应，故同属一体；但先前所缘则无此相应，故不可混为一谈。因缘不同性质相违者，亦不可共列。此处应立界限，将可连结者分别用界限分开，例如因缘关系中“因”“主宰”等四个类别。此举为便于简略说明，并有经典中“四”为系的论述。
Tattha kiñcāpi hetupaccayassa adhipatinā saṃsandane ūnataragaṇanavasena sattahi vārehi bhavitabbaṃ, yasmā pana adhipatīsu vīmaṃsāva hetupaccayo, na itare, tasmā visabhāge vajjetvā sabhāgavasena ‘‘cattārī’’ti vuttaṃ. Tāni evaṃ veditabbāni – kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ, kusalo dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; kusalā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, abyākato dhammo abyākatassa dhammassa hetupaccayena paccayo adhipatipaccayena paccayo; vipākābyākatā kiriyābyākatā vīmaṃsā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānanti. Ettha ca vipākābyākatā lokuttaratova gahetabbā. Ārammaṇapaccayaanantarapaccayādayo pana visabhāgattā na yojitā. Iminā upāyena sabbattha labbhamānañca alabbhamānañca ñatvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.
对因缘中的主宰，考虑时应在七次以内表述其统计。因主宰相互审议，应立约束，其他则不然。所以在相违处排除，将同类合并，即“四”而成此规则。由此可知：善法作为缘起因，于善法主宰等缘皆成立；善对未明确法亦如是；善分解法、觉知之心以及色亦具有此因缘关系；未明确法因缘亦如是；果报、未明确以及业行果亦属相续之范畴。此中，果报及未明确较超世间受领。依感官缘起以外的因缘关系，则皆属不相容，不可混合。依此方法，分别得知所得可得与不可得，以标准来划分所得之属。
Sahajātesattāti hetuyā laddhāneva. Aññamaññe tīṇīti suddhikaaññamaññe laddhāneva. Nissaye sattāti hetuyā laddhāneva. Vipāke ekanti suddhikavipāke laddhameva. Indriyamaggesu cattārīti heṭṭhā vuttanayāneva . Sampayutte tīṇīti suddhikasampayutte laddhāneva. Vippayutte tīṇīti kusalādicittasamuṭṭhānaṃ rūpaṃ paccayuppannaṃ katvā veditabbāni. Atthiavigatesu sattāti hetuyā laddhāneva.
自然而成十三，即因缘获致十三。不同类别三，也即纯属异类间相应的三种因。根据基础七类，则是因之获得。果报一类，属于纯果报因。四为根，指随下文所说的。相续三，即对应异类相关联的善类心与色等。无相似六类则是因果获知所得。
§441-443
441-443. Evaṃ yehi adhipatipaccayādīhi ekādasahi paccayehi saddhiṃ hetupaccayo yojanaṃ labhati, tesaṃ vasena dumūlakanaye gaṇanaṃ dassetvā idāni timūlakādīsu tassa dassanatthaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapento hetusahajātanissayaatthiavigatanti sattātiādimāha. Potthakesu pana nissaupanissaadhipāti evaṃ parihīnakkharāni paccayanāmāni likhanti, taṃ saññākaraṇamattavasena likhitaṃ. Tasmā tādisesu ṭhānesu paripuṇṇā pāḷi kātabbā. Yaṃ panidaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapitaṃ, tena idaṃ dīpeti – ayaṃ hetupaccayo sahajātādīhi catūhi saddhiṃ saṃsandane attano vibhaṅge laddhāni satteva vissajjanāni labhati. Sace panettha aññamaññapaccayo pavisati, aññamaññe laddhāni tīṇi labhati. Sace sampayuttapaccayo pavisati, tāneva tīṇi labhati. Sace vippayuttapaccayo pavisati, hetuvippayuttaduke laddhāni tīṇi labhati. Sace vipākapaccayo pavisati, sabbehi vipākasabhāgehi saddhiṃ saṃsandane evameva vissajjanaṃ labhati. Sace panettha indriyamaggapaccayā pavisanti, tehi saddhiṃ dumūlake laddhāni cattāriyeva labhati. Sace tehi saddhiṃ aññamaññapaccayo pavisati, hetādhipatiduke dassitesu catūsu vissajjanesu ‘‘kusalo dhammo abyākatassa, kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa cā’’ti dve apanetvā sesāni dve labhati. Sacepi tattha sampayuttapaccayo pavisati, tāneva dve labhati. Sace pana vippayuttapaccayo pavisati, itarāni dve labhati. Sace pana tesu vipākapaccayo pavisati, sabbattha ekameva labhati. Adhipatinā pana saddhiṃ hetādhipatidukato ūnataragaṇanesu appavisantesu cattāriyeva labhati. Ūnataragaṇanesu pavisantesu tesaṃ vasena dve ekanti labhati. Evaṃ tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.
四百四十到四百四十三节。由以上种主宰因缘等八十一因条件结合为一处，称共性因缘。对它们的深根总数进行统计并标明，称为根之标记。称其为根，即分良种根与非根。藏中称作因缘相承，但不过是简略记载。故此处十分完整地用巴利语录出。此标记突显此因缘及主宰等条件聚合后所获一体清楚证量。若出现异类条件，则为三因。若是相续条件即为三。果报条件即三，但成双因果相续获因果明知。若出现因缘感官道条件，则有四种根本。若出现异类条件，则以四一分明区分"善法对未明确法"，"善法对善及未明确法"等两种，再依条件区别。若彼处也是相续条件，则统计为两。若是异类条件，则计两类。果报条件现时，仅有一类。主宰条件与因缘条件接触时，归为四类。作用于不足计数时，以两或一类计数。如是依条件聚合时所获数目，必须明了并格列统计于根先处。
Etesu pana ghaṭanesu sabbapaṭhamāni cattāri ghaṭanāni sāmaññato navannampi hetūnaṃ vasena vuttāni avipākāni. Abyākatena abyākatavissajjane panettha vipākahetupi labbhati.
在这些事例中，最初的四种实例普遍来说，都仅与因属性无涉而未生果报。以未明确向未明确其停息，故此处获的是果因。
Tato parāni pañca ghaṭanāni vipākahetuvasena vuttāni. Tattha sabbepi sahajātavipākā ceva vipākasahajātarūpā ca. Tesu paṭhame ghaṭane vipākā ceva taṃsamuṭṭhānarūpā ca labbhanti, dutiye vipākā ceva paṭisandhiyañca vatthurūpaṃ. Tatiye arūpadhammāva. Catutthe vipākacittasamuṭṭhānarūpameva labbhati. Pañcame vatthurūpameva.
然后说到另外五种构成因缘作为果报的原因。在这些当中，所具备的都是与其本性相应的果报以及果报所同生的形态。在这当中，第一种构成获得的是果报及其所生起的形态，第二种则是果报及其果报依托物的形态，第三种则是无形法。第四种仅获得果报心所生起的形式，第五种仅获得依托物的形态。
Tato parāni pañcadasa ghaṭanāni indriyamaggayuttāni amohahetuvasena vuttāni. Tattha paṭhamāni nava nirādhipatīni, pacchimāni cha sādhipatīni. Nirādhipatikesupi paṭhamāni cattāri sāmaññato sabbattha amohavasena vuttāni, pacchimāni pañca vipākāmohavasena. Tattha nirādhipatikesu paṭhame cattārīti heṭṭhā hetādhipatiduke dassitāneva. Dutiye cittasamuṭṭhānarūpaṃ parihāyati. Tatiye vatthurūpaṃ parihāyati. Catutthe kusalo dhammo cittasamuṭṭhānānaṃ, abyākato taṃsamuṭṭhānānanti rūpameva labbhati. Tato parāni vipākayuttāni pañca heṭṭhā vuttanayāneva. Sādhipatikesu paṭhamāni tīṇi ghaṭanāni sāmaññato vipākāvipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame cattāri vuttanayāneva. Dutiye rūpaṃ parihāyati, tatiye arūpaṃ parihāyati. Tato parāni tīṇi vipākahetuvasena vuttāni. Tesu paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Evampi tesaṃ tesaṃ paccayānaṃ samāyoge labbhamānaṃ gaṇanaṃ viditvā timūlakādīsu gaṇanā uddharitabbāti.
接着说到另外十五种构成，它们随觉根通路结合，是无明的原因所致。其中，前九者是无主宰的，后六者是有主宰的。无主宰中，前四种是普遍说为无明之因的，后五种则是说为果报无明的。在无主宰的前四种中，第一是把下方的主宰相给示现出来，第二舍弃了心所生起的形态，第三舍弃了依托物形态，第四是善法—心所生起，是未动摇的，唯得其形态。此后另外五种是与果报相关的前五种表达的形式。在有主宰中，前三种是说为普通果报果报因的构成体。第一是四种表达形式，第二舍弃形态，第三舍弃无形。随后说另外三种原因，第一得色与无色，第二仅无色，第三仅色。如此分析因缘结合所产生的种类，详知此理，应当从三种根本类起举出加以说明。
Hetumūlakaṃ niṭṭhitaṃ. · 以因为根本的部分已完结。
§444
444. Ārammaṇamūlakepi adhipatipaccayādayo satta ārammaṇena sabhāgā, sesā soḷasa visabhāgāti te ayojetvā satteva yojitā. Tesu adhipatiyā sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa, akusalassa dhammassa, abyākatassāti evaṃ kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlaṃ ekaṃ, abyākatamūlāni tīṇīti satta. Nissaye tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāneva. Upanissaye satta heṭṭhimāni eva. Purejāte tīṇīti vatthārammaṇavasena abyākatamūlāni. Vippayutte tīṇīti vatthuvaseneva. Atthiavigatesu tīṇīti vatthārammaṇavasena. Yathā pana hetumūlake lakkhaṇadassanatthaṃ ghaṭanāni ṭhapitāni, tathā ārammaṇamūlakādīsupi.
第四四四。以根本境缘连结的，是由主宰缘起的七种境缘，余下十六种不相应，因此七种彼此相连。这里所说主宰，是指善法，善法分为善法、不善法和未分别法三类，故善法根本三种，不善法根本一种，未分别法根本三种，共七。就所依而言，未分别法根本是依托物。次生缘是七种下位缘。先生缘是以境缘为依托的未分别法根本。分别散乱缘是以依托物为缘。在后世，三种各有其境缘依托。如同设定了构成因缘以显示其特征那样，根本境缘诸种亦如是设定。
§445
445. Tattha yāni tāva imasmiṃ ārammaṇamūlake pañca ghaṭanāni ṭhapitāni. Tattha paṭhamaṃ ārammaṇādhipativasena sādhipatikaṃ. Tattha sattāti ārammaṇādhipatiduke laddhavissajjanāneva. Dutiyaṃ nirādhipatikaṃ. Tattha tīṇīti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlāni. Tatiyaṃ nissayena vuttaṃ. Tattha tīṇīti vatthuvasena abyākatamūlāni. Catutthapañcamāni sādhipatikāni. Tesu catutthe ekanti vatthārammaṇavasena ārammaṇavaseneva vā abyākatamūlaṃ akusalaṃ. Pañcame ekanti nissayato abyākatamūlakaṃ akusalaṃ. Evamidhāpi labbhamānavasena tikādīsu gaṇanā veditabbā. Tathā adhipatimūlakādīsu. Ārammaṇaindriyavipākavasena vitthārayojanaṃ pana avatvā tattha tattha vattabbayuttakameva vadāmāti.
第四四五。在此以根本境缘为基础设定了五种构成。其一是以境缘为主宰，是主宰境缘，七个境缘之中。其二是无主宰境缘。三是以依托物为境缘，是未分别法根本。第四第五五种是主宰境缘，其中第四种是以境缘作为依托，可以理解为无善法，五种中第五以依托物为主，可视为非善法。依此方式得出构成，详见由三根本展开的分类。同样，主宰根本等也如此分类。因缘境和觉根果报境的详细阐述，紧扣当下之事。
§446
446. Adhipatimūlake sahajāte sattāti sahajātādhipativasena kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlaṃ ekaṃ. Sahajātena pana saddhiṃ ārammaṇādhipati, ārammaṇādhipatinā ca saddhiṃ sahajātaṃ na labbhati. Aññamaññe tīṇīti sahajātādhipativaseneva. Nissaye aṭṭhāti kusalamūlāni tīṇi, akusalamūlāni tīṇi, abyākatamūlāni dve. Abyākato hi adhipati abyākatassa sahajātato ceva ārammaṇato ca nissayo hoti, akusalassa ārammaṇatova. Kusalassa pana ubhayathāpi na hotīti abyākatamūlāni dveyevāti evaṃ aṭṭha. Upanissaye satta ārammaṇasadisāneva. Purejāte ekanti abyākatādhipati ārammaṇavasena akusalassa. Vipāke ekaṃ abyākatena abyākataṃ lokuttaraṃ. Āhārādīsu satta heṭṭhā ekamūlake laddhāneva. Vippayutte cattārīti kusalena abyākataṃ, tathā akusalena, abyākatena abyākatañca kusalañca. Atthiavigatesu aṭṭha nissayasadisāneva.
第四四六。以主宰缘起同生之七，分别为善法根本三、不善法根本三、未分别法根本一。但即使同生，此谓境缘与主宰缘虽同起，却无法彼此获得完整同生。互不相同之谓三种缘起。如说善法以八为依托，即善法根本三、不善法根本三、未分别法根本二。未分别法因缘是主宰缘与境缘共同依托，不善法因缘仅依境缘，而善法因缘则均不依存未分别法根本而单存二种。依托之中，共七境缘相似。先生即境缘依托未分别法主宰，是不善法。果报中有一缘于未分别法，属世间出世间。饮食诸藏共七下位根本。分别散乱缘四属善、未分别缘、非善缘及未分别善根。此处所说之处皆有其依托及主宰之相，详尽明了。
§447-452
447-452. Ghaṭanāni panettha paṭipāṭiyā ārammaṇādīhi ayojetvā paṭhamaṃ atthiavigatehi yojitāni. Kiṃ kāraṇāti? Ubhayādhipatimissakattā. Tattha paṭhame ghaṭane ārammaṇādhipativasena vatthārammaṇaṃ labbhati , dutiye nissayavasena garuṃ katvā assādentassa vatthumeva, tatiye sahajātādhipativasena kusalādayo rūpānaṃ, ārammaṇādhipativasena vatthu akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni ārammaṇādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti heṭṭhā vuttāneva. Dutiye ekanti purejātāni vatthārammaṇāni akusalassa. Tatiye vatthumeva akusalassa. Tato parāni tīṇi ghaṭanāni vipākāvipākasādhāraṇāni sahajātādhipativasena vuttāni. Tattha paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpameva, tatiye rūpameva. Tato parāni tīṇi vipākādhipativasena vuttāni. Tesupi paṭhame rūpārūpaṃ labbhati, dutiye arūpaṃ, tatiye rūpameva. Tato parāni cha ghaṭanāni āhārindriyayuttāni cittādhipativasena vuttāni. Tattha tīṇi avipākāni, tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato parāni cha ghaṭanāni tatheva viriyādhipativasena vuttāni. Nanu ca adhipatipaṭipāṭiyā paṭhamaṃ viriyādhipativasena vattabbāni siyuṃ, kasmā tathā na vuttānīti? Parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisattā. Parato hi hetuvasena ghaṭanāni amohassa vīmaṃsādhipatittā vīmaṃsāya ca sammādiṭṭhibhāvato maggasampayuttāni. Viriyampi ca sammāvāyāmamicchāvāyāmabhāvena maggoti tena saddhiṃ ghaṭanāni parato hetuvasena vuttaghaṭanehi sadisānīti parivattetvā vuttāni. Tesupi gaṇanā pākaṭāyeva.
第四四七至四五二。构成因缘在此依次由境缘等连结，第一种乃无主宰缘。何以如此？因两者皆具有主宰性。第一构成为以境缘主宰，得相当境缘，第二以依托为缘，尊重依托为基础，第三由同生境缘主宰，依托是不善。之后三构成为以境缘主宰。前面七个是下位缘。第二为单一先生缘属不善，第三位为不善之依托。由此三种构成皆由境缘主宰论述。第一得色与无色，第二无色为缘，第三色为缘。又说六种构成为以食根等所连结，缘于心所主宰。三为未果报，三为已果报，明示其数目。又说六种构成为依力精进主宰。第一构成因缘必须以精进主宰，不然为何第一构成因缘非如此？因其从后方缘起因缘构成与无明检验主宰有关，且与正确见相应之道联系。故与精进正勤相应构成因缘，且此精进两种面向对应有误与无误之差。故说是由后方因缘之构成配合，谓以类似前述构成因缘。数目亦明辨无疑。
§453-456
453-456. Anantarasamanantaramūlakesu sattāti kusalo kusalassa abyākatassa ca, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampīti evaṃ satta. Kamme ekanti kusalā maggacetanā attano vipākābyākatassa. Ghaṭanāni panetesu tīṇi tīṇiyeva. Tāni bahutarapaṭipāṭiyā vuttāni.
453-456。关于无间与无间之根本，共有七种：善行、有善行而不显现者、同样的非善行、不显现的，共称为七。所谓业中只有一种善行，即善行的道意及其果报明确者。事件则分为三种，且各有三种。这三种事件被多数经文所述。
§457-460
457-460. Sahajātaaññamaññanissayamūlakesu ye ye dukamūlake paccayā vuttā te teyeva ādito ṭhitena sabhāgā. Tasmā dukamūlake gaṇanaṃ ñatvā ye upari paccayā ghaṭitā, tesu ūnataragaṇanassa vasena sabbaghaṭanesu gaṇanā veditabbā. Tattha sahajātamūlake dasa ghaṭanāni. Tesu pañca avipākāni, pañca savipākāni. Tattha avipākesu tāva paṭhame kusalo kusalassa abyākatassa , kusalābyākatassa, kusalābyākato abyākatassāti cattāri, tathā akusalo, abyākato abyākatassevāti evaṃ nava. Tattha kusalākusalādikesu aṭṭhasu vissajjanesu arūpañceva cittasamuṭṭhānarūpañca labbhati. Abyākate vatthurūpampi. Dutiye ghaṭane abyākatavissajjane rūpesu vatthumeva labbhati, tatiye tīsupi arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva, pañcame paṭisandhiyaṃ vatthunā saddhiṃ arūpadhammā. Savipākesu paṭhame vipākā ceva vipākacittasamuṭṭhānarūpañca, dutiye vipākā ceva vatthurūpañca, tatiye vipākameva, catutthe vipākacittasamuṭṭhānameva, pañcame vatthurūpameva labbhati.
457-460。以共生及相互依赖的根本为基础的，是以痛苦为根的因缘，所述之事件亦以此分别成部。由此了解以痛苦为根的集合体，在较低级的小计数中，应计算所有事件。其共有十个共生根本事件，其中五为未成熟状态，五为成熟状态。在未成熟状态中，第一为善行，有善行而不显现、善行之不显现及不显现的共有四种；非善行及两种不显现共有五种，合计九种。有关善、非善等八个消灭所产生的形态，有无色及心生现行形态。以不显现态为物质形态。第二事件为不显现消灭态，是物质态。第三为三种无色态，第四为心所生起态，第五为因再生现象及物质同一的无色法。成熟状态中，第一成熟果报及其心生起形态，第二成熟果报及物质形态，第三为纯果报，第四为心生起的果报，第五为物质形态。
Aññamaññamūlake cha ghaṭanāni. Tesu paṭhamāni tīṇi avipākāni, pacchimāni tīṇi savipākāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva.
诸相互依赖之根本共有六个事件。其前三为三种未成熟状态，后三为三种成熟状态。这些计数明确。
§461
461. Nissayamūlake nissayapaccayā ārammaṇe tīṇīti vatthuṃ ārammaṇaṃ katvā pavattakusalādivasena veditabbāni. Upanissaye ekanti vatthuṃ ārammaṇūpanissayaṃ katvā uppannākusalaṃ. Sesaṃ dumūlake heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ.
461。以依止根本及随依因缘分别，造作了三个缘物并立作缘物。由此可知善等之类依止已成。在随依中，有唯一缘物，作随缘而生不善。其余在根本中仍依前述而可知。
§462-464
462-464. Imasmiṃ pana nissayapaccaye vīsati ghaṭanāni. Tesu purimāni cha ghaṭanāni purejātasahajātavasena vuttāni, tato cattāri purejātavaseneva, tato dasa sahajātavaseneva. Tattha paṭhame ghaṭane terasāti nissayapaccayavibhaṅge vuttāneva. Dutiye aṭṭhāti sahajātādhipativasena satta, vatthuṃ garuṃ katvā akusalañcāti aṭṭha. Tatiye satta indriyapaccaye laddhāneva. Catutthe pañca vippayutte laddhāni. Pañcame cattārīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ, vatthu ca akusalassa. Chaṭṭhe tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānassa. Purejātavasena catūsu paṭhame tīṇīti vatthu kusalādīnaṃ, cakkhādīni ca abyākatassa. Dutiye vatthumeva kusalādīnaṃ. Tatiye ekanti vatthu akusalassa. Catutthe cakkhādīni viññāṇapañcakassa. Sahajātavasena dasa savipākāvipākavasena dvidhā bhinditvā sahajātamūlake vuttanayeneva veditabbāni.
462-464。此处论依止随缘，共有二十事件。最初六事件源于先出生的共生及同类状态，然后四事件，为原先同类状态，复有十事件，为共生状态。第一事件共十三，论依止随缘之分。第二为八，谓以共生为总主，并重视缘物及不善，为八。第三为七，获依止于根本感官。第四为五，分别感官得失。第五为四，是善等心现起及物质为不善。第六为三，善等心现起之情形。从先共生表述，在四事件中，首三为善等及不显现的眼等五根。第二属物质善类，第三为独一不善类。第四为眼等五识及心所五。以共生为十，成熟及未成熟果报分二，依共生根本述之。
§465
465. Upanissayamūlake ārammaṇe sattāti ārammaṇūpanissaye laddhāneva. Adhipatiyā sattāti tāneva. Anantarasamanantaresu anantarūpanissaye laddhāneva. Nissaye ekanti vatthu akusalassa. Purejāte ekanti tasseva vatthuṃ vā ārammaṇaṃ vā. Āsevane tīṇi anantarūpanissayavasena. Kamme dve pakatūpanissayavasena. Lokuttarakusalacetanā pana anantarūpanissayopi hoti. Vippayutte ekaṃ ārammaṇūpanissayavasena, tathā atthiavigatesu. Natthivigatesu satta anantarasamāneva.
465。随依根基本体处造作七，包含缘物及随依，亦造作得缘。总主者七，以无间为前提。依根本中，有一单一不善缘物。先出生者亦有一唯一缘物或随依物质。存在三者，是无间随缘物。业中有二种明显随缘物。世间上善意念也存在无间随缘物。分开者，一为缘物随缘；无此者则七处无间同数。
§466
466. Upanissayamūlakāni pana satta ghaṭanāni honti. Tattha purimāni tīṇi ārammaṇūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame sattāti kusalo kusalādīnaṃ, tathā abyākato, akusalo akusalassevāti evaṃ satta. Dutiye ekanti cakkhādiabyākataṃ akusalassa. Tatiye vatthu akusalassa. Tato parāni dve anantarūpanissayavasena vuttāni. Tesu gaṇanā pākaṭāyeva. Tato dve anantarapakatūpanissayavasena vuttāni. Tattha paṭhame lokiyakusalākusalacetanāpaccayabhāvato gahetabbā, dutiye lokuttarakusalāva.
466. 然而，根本缘起共有七种事相。其中前三种是以缘起依止的起始为标志。其初者称为七种：即贤者及贤者所起的，未曾表达的，以及不善及不善所起的，诸如此类共七种。第二是指眼根等未被表达的不善者。第三为不善的境界。其后两者称为无间续缘起。此中计数皆为明显。其后又有两者称为无间明显缘起。其中第一者为世俗的善不善意缘起，第二者为世间最高的善意缘起。
§467-468
467-468. Purejātamūlake ārammaṇe tīṇīti abyākato kusalādīnaṃ. Adhipatiyā ekanti abyākato akusalassa. Sesesupi eseva nayo. Ettha pana satta ghaṭanāni. Tesu paṭhamaṃ vatthārammaṇavasena vuttaṃ, dutiyaṃ vatthuvaseneva, tatiyaṃ ārammaṇavasena, catutthaṃ vatthussa ārammaṇakālavasena, pañcamaṃ ārammaṇādhipativasena, chaṭṭhaṃ vatthuno ārammaṇādhipatikālavasena, sattamaṃ cakkhādivasena.
467-468. 生前缘起有三种，指的是未明说的诸贤者及贤者所起的善等。主宰者是一种未明说的不善。余类亦同。此乃共有七种事相。其中第一为境界缘起，第二为境界所依，第三为缘起所依，第四为境界缘起时间，五为缘起主宰，第六为境界缘起主宰时间，第七为眼等的缘起。
§469-472
469-472. Pacchājātamūlake vīsati paccayā na yujjanti, tayova yojanaṃ labhanti. Ekamevettha ghaṭanaṃ, taṃ kāyassa kusalādīnaṃ vasena veditabbaṃ. Āsevanamūlakepi ekameva ghaṭanaṃ.
469-472. 死后缘起有二十个缘，相缘不相连，但获得连接。其中唯一一事相应当依其为身的善等之所在而知。净食缘起亦有唯一一事相。
§473-477
473-477. Kammamūlake anantare ekanti maggacetanāvasena vuttaṃ. Aññamaññe tīṇīti ettha paṭisandhiyaṃ vatthupi gahetabbaṃ. Upanissaye dveti anantarapakatūpanissayavasena heṭṭhā vuttāneva. Evaṃ sesānipi heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni. Ettha pana ekādasa ghaṭanāni. Tattha paṭhamāni dve pakatūpanissayānantarūpanissayavibhāgato nānākkhaṇikakammavasena vuttāni. Tato parāni cattāri vipākāvipākato ekakkhaṇikakammavasena vuttāni. Tattha paṭhame arūpena saddhiṃ cittasamuṭṭhānarūpaṃ labbhati, dutiye arūpena saddhiṃ vatthu, tatiye arūpameva, catutthe cittasamuṭṭhānarūpameva. Paṭisandhiyaṃ pana kaṭattārūpampi labbhati. Tato parāni pañca savipākāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Vipākamūlake pañca ghaṭānāni uttānatthāneva.
473-477. 业缘起中，间隔有一种以道意缘起为标志；且互间有三者，必须连贯地视为境界。缘起中有二者称为无间明显缘起，位列之前。如此余等亦依次推知。这里共有十一种事相。其初二者是明显与非明显缘起之分类，依不同时间段的业说法。其后四者是分别为四种果报，依单一瞬时业。其第一具形态，是心念聚合形，第二为具形态的境界，第三全为无形，第四亦是心念聚合的无形。接续处也有具形处。其后五者是五种善果，依前述之分类。果报缘起共有五事相，正好位于以上之上。
§478-483
478-483. Āhāramūlake sattātiādīni vuttanayāneva. Ghaṭanāni panettha catuttiṃsa. Tesu paṭhamāni pañca vipākāvipākasāmaññato vuttāni. Tattha paṭhame cattāropi āhārā labbhanti; dutiye tayo arūpāhārāva. Tatiye vatthupi paccayuppannaṃ hoti, catutthe taṃ parihāyati. Pañcame rūpameva paccayuppannaṃ. Tato parāni pañca savipākaghaṭanāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva. Tato parāni nava ghaṭanāni cetanāhāravasena vuttāni. Tato parāni nava nirādhipativiññāṇāhāravasena . Tato parāni sādhipativiññāṇāhāravasena cha ghaṭanāni vuttāni. Tattha tīṇi vipākāvipākasāmaññavasena vuttāni. Tīṇi vipākavaseneva. Tattha lokiyānaṃ vipākānaṃ abhāvato vatthu parihāyati.
478-483. 食缘起共有七种诸事相。事相总计三十四个。首五者普遍为善果。首中四种为无形食。第三为依境界而生，第四种则放弃此境界。第五又是一无形依境。其余五者是五种善果，依前述之分类。其后有九事相以心意食为缘。再有九事相以无主宰识食为缘。又有六事相以有主宰识食为缘。此中以三种普遍善果为标志，三种为果报。世间诸果报的消失即从境界消散开始。
§484-495
484-495. Indriyamūlake purejāte ekanti cakkhundriyādīnaṃ vasena abyākatena abyākataṃ. Sesaṃ dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha cha sattati. Tattha paṭhame sabbānipi indriyāni paccayaṭṭhena labbhanti. Dutiye rūpajīvitindriyaṃ hāyati. Na hi taṃ nissayo hoti. Tatiye arūpindriyāni rūpānaṃ. Catutthe cakkhādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ. Tato parāni nava ghaṭanāni sahajātaarūpindriyavasena vuttāni, tato nava maggabhūtānaṃ indriyānaṃ vasena, tato nava jhānaṅgabhūtānaṃ, tato nava jhānamaggabhūtānaṃ, tato nava manindriyavaseneva, tato sādhipatīni cha, tato vīriyavasena maggasampayuttāni cha, tato amohahetuvasena nirādhipatīni nava, sādhipatīni cha. Tesu sabbesu vipākapaccayena ayuttāni ca yuttāni ca heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāni.
484-495. 根缘起中生前有一唯一事相，为眼根等，包含未明说者。其余基础根处依次推知。此处共有七十六事相。首以诸根为缘得诸事相。次则失去色界生命根。盖此非其缘起。第三为无色根，第四为以眼根等及眼识等组成。其后九事相因同生无色根而生。再有九事相由道成分根起。再九事相由禅支成分根起。再九事实相由禅道成分根起。再九事相由心根起。再有六为主宰，六为随力，六为由无明因缘而无主宰者。诸因缘中有果报缘及非果报缘，依次且区别明确。
§496-500
496-500. Jhānamūlakepi dumūlakaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha chattiṃsa. Tesu paṭhamāni nava indriyamaggabhāvaṃ anāmasitvā sādhāraṇajhānaṅgavaseneva vuttāni. Tato parāni nava indriyabhūtajhānaṅgavasena, tato nava maggabhūtajhānaṅgavasena, tato nava indriyamaggabhūtajhānaṅgavasena. Catūsupi cetesu navakesu ādito cattāri cattāri vipākāvipākasādhāraṇāni. Avasāne pañca pañca vipākāneva, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.
第496至500句。关于禅定的起因和根本，应当从下所说的内容理解。这里共有三十三种情况。其初九种为无名而为根本的六根之行之相，称为普通禅那之相。其次九种称为由六根而生的本质禅那之相。再其次九种称为由道而生的本质禅那之相。复次九种为由六根道相结合而生的禅那之相。在这四处中，每处一共起始四种果报与非果报之共性。末后五种则皆为果报，均从下所述内容引出。
§501-508
501-508. Maggamūlakepi dumūlakaṃ vuttanayeneva veditabbaṃ. Ghaṭanāni panettha sattapaññāsa. Tesu paṭhamāni nava indriyajhānabhāvaṃ anāmasitvā suddhikamaggavaseneva vuttāni. Tato nava indriyabhūtamaggavasena, tato nava jhānabhūtamaggavasena, tato nava indriyajhānabhūtamaggavasena, tato cha adhipatibhūtamaggavasena, tato nava nirādhipatimaggahetuvasena, tato cha sādhipatimaggahetuvasena, tattha navakesu pañca pañca chakkesu tīṇi tīṇi vipākāni. Sesāni sādhāraṇāni, tāni heṭṭhā vuttanayāneva.
第501至508句。关于圣道的根本和起因，从上文所述内容中显现。此处共有七十五种情况。其初九种为无名的六根禅定之相，表述为清净道之相。次九种为由六根所成的道之相。继次九种为由禅定所成的道之相。又次九种为由六根禅定结合而成的道之相。随后有六种为执政者本质之道相，九种为无执政者本质之道缘，六种为执政者道缘，以及九种各自五种眼轮中之三种果报。其余均为共性内容，皆自下文述及。
§509-510
509-510. Sampayuttamūlake dumūlakaṃ uttānatthameva. Ettha pana dveyeva ghaṭanāni. Tattha ekaṃ sādhāraṇavasena, ekaṃ vipākavasena vuttaṃ.
第509至510句。关于联合之根本和起因，旨在说明其上方。此处仅有两种情况。其一为共性之相，另一为果报之相。
§511-514
511-514. Vippayuttamūlakepi dumūlakaṃ uttānatthameva. Ghaṭanāni panettha terasa. Tattha paṭhame pañcāti kusalo abyākatassa, tathā akusalo, abyākato tiṇṇannampi. Ettha ca ime vippayuttādayo sahajātāpi honti, pacchājātapurejātāpi. Dutiye purejātasahajātāva tatiye teyeva adhipativasena. Tattha kusalo abyākatassa tathā akusalo, abyākato pana abyākatassa ca ārammaṇādhipativasena akusalassa cāti evaṃ cattāri. Catutthe tīṇīti kusalādīni abyākatassa. Indriyāni panettha rūpānipi arūpānipi. Pañcame paccayā arūpāva chaṭṭhe vatthuvasena rūpāva sattame kusalābyākatānaṃ vipassanāvasena, akusalassa assādanavasena vatthumeva. Aṭṭhame tadevākusalassa, navame cakkhādīni abyākatassa, dasame kusalādayo cittasamuṭṭhānānaṃ, ekādasame paṭisandhiyaṃ vatthu khandhānaṃ, dvādasame paṭisandhiyaṃ khandhā kaṭattārūpānaṃ, terasame paṭisandhiyaṃ khandhā vatthussa.
第511至514句。关于分离之根本和起因，亦指其上方。此中共有三十种情况。首为五种纯熟、非表明、以及不纯熟之状态。此等分离状态既有天生者，亦有先后产生者。第二种为先产生与天生为一体，第三种则三者均为执政者本质。此处纯熟、非表明状态，及非表明即为非表明根之缠缘执政者本质，故归为四种。第四种为三者，其中含纯熟等起始状态。六根既包含色根与无色根，第五种缘起无色，第六以处为本境缘起色，第七以观为本缘，乃善法观察，恶法没入境相。第八即为恶法境相，第九为六根不定之境，第十为心所现起善等，第十一为色蕴由散转合，第十二为色蕴生起解散，第十三为色蕴灭入。
§515-518
515-518. Atthipaccayamūlake upanissaye ekanti ārammaṇūpanissayavasena abyākataṃ akusalassa. Sesaṃ dumūlake uttānameva. Ghaṭanāni panettha ekūnatiṃsa. Tesu paṭhame arūpavatthārammaṇamahābhūtaindriyāhārānaṃ vasena sahajātapurejātapacchājātapaccayā labbhanti. Dutiye pacchājātakabaḷīkārāhārā na labbhanti. Paṭhamadutiyaghaṭanāneva adhipatinā saddhiṃ upari tatiyacatutthāni katāni. Puna paṭhamameva catūhi āhārehi saddhiṃ pañcamaṃ, rūpindriyehi saddhiṃ chaṭṭhaṃ, rūpārūpindriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Dutiyameva vā pana indriyehi saddhiṃ sattamaṃ kataṃ. Paṭhamadutiyāneva vippayuttapaccayena saddhiṃ aṭṭhamanavamāni. Tesu navamaṃ adhipatinā saddhiṃ dasamaṃ kataṃ. Tato ekādasame paccayavasena vatthu hāyati. Dvādasame arūpadhammāyeva paccayā, terasame vatthārammaṇā, cuddasame vatthumeva, pannarasame ārammaṇameva, soḷasame vatthumeva ārammaṇaṃ, sattarasame pana tadeva ārammaṇādhipatibhāvena, aṭṭhārasamepi tadeva ārammaṇūpanissayavasena, ekūnavīsatime cakkhādayova paccayā. Imāni ekūnavīsati pakiṇṇakaghaṭanāni nāma sahajātaṃ aggahetvā vuttāni. Tato parāni dasa sahajātavasena vuttāni.
第515至518句。关于境缘本因与依止，专指一具缘起。此处共有二十九种情况。首为无色境所依，即大元素根及六根识之因缘，含天生、先生、后生三种缘起。第二种则不获后生根本。有初、次两种境起合成，其次第三与第四种复成。再从第一种合成四种境缘，第五为五种食缘，第六为六种色根，第七为色、无色根合成，第八为次种色根，第九与十种为执政合成，第十一本为寻常依止。第十二为无色界缘起，第十三为色境，第十四为有形，第十五为境起，第十六为色境依止第十七则为境缘执政，第十八为境缘依止，第十九为眼根等感官缘起。此十九处诸种境起，皆为天生结合后出示。次第有十种天生境相。
§519
519. Natthivigatamūlakesu anantarasamanantaramūlakesu viya upanissayāsevanakammavasena tīṇiyeva ghaṭanāni, avigatamūlakaṃ atthimūlakasadisamevāti.
第519句。无消散根本中，不似连续相接之根本缘起，作为依止而现出的仅三种情况。此则称为未散灭之根本，与正义根本同理。
Yāni panetāni imasmiṃ pañhāvāre ghaṭanāni vuttāni, tāni sabbānipi duvidhāniyeva – pakiṇṇakato sahajātato ca. Tattha sabbesampi ārammaṇamūlakādīnaṃ ādito sahajātaṃ aggahetvā vuttāni pakiṇṇakāni nāma. Tāni ārammaṇamūlake pañcapi, adhipatimūlake cha, anantaramūlake tīṇipi, tathā samanantaramūlake, nissayamūlake dasa, upanissayamūlake satta, purejātamūlake satta, pacchājātamūlake ekameva, tathā āsevanamūlake, kammamūlake dve, āhāramūlake ekaṃ, indriyamūlake cattāri, vippayuttamūlake nava, atthimūlake ekūnavīsati, natthimūlake tīṇipi, tathāvigatamūlake. Avigatamūlake ekūnavīsatīti sabbānipi satañceva tīṇi ca honti. Sahajātanissayabhāvena panetāni pakiṇṇakānīti vuttāni.
在此问答集中所说的诸种缘起现象，皆可分为两类：杂合缘起与本自缘起。所谓诸法起始于缘，是因缘和合，而杂合缘起指的是包含了本自缘起于内，却仍以杂合为特征的法。杂合缘起中，缘的种类有五种属于缘起法的根基，有六种属于主导缘起，有三种属于无间缘起，又有三种属于顺次缘起，十种属于依止缘起，七种属于次依止缘起，七种属于先生缘起，只有一种属于后生缘起，同样属于所依止的缘起，还有两种属于从受持而起，另外食缘、根缘分别有一和四种，还有九种属于分离缘起，二十一种属于所缘缘起，三种属于无所缘起，诸如此类。所有诸法合计有一百零三种缘起现象，其中三者具备本自缘起与依止缘起之性，故称诸法为杂合缘起。
Yāni pana sahajātaṃ labbhanti, tāni sahajātaghaṭanāni nāmāti vuccanti. Tāni ārammaṇamūlake anantarasamanantarapurejātapacchājātaāsevananatthivigatamūlakesu na labbhanti. Na hi te paccayā sahajātānaṃ paccayā honti. Yathā ca sahajātānaṃ na honti, tathā hetusahajātaaññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayā. Asahajātānanti hetumūlake sabbāni catuvīsatipi ghaṭanāni sahajātaghaṭanāneva. Tathā adhipatimūlake catuvīsati, sahajātamūlake dasapi, aññamaññamūlake chapi, nissayamūlake dasa, kammamūlake nava, vipākamūlake pañcapi, āhāramūlake tettiṃsa, indriyamūlake dvāsattati jhānamūlake chattiṃsāpi, maggamūlake sattapaññāsampi, sampayuttamūlake dvepi, vippayuttamūlake cattāri, atthimūlake dasa, avigatamūlake dasāti sabbānipi tīṇi satāni dvādasa ca honti. Iti purimāni sataṃ tīṇi ca imāni ca dvādasuttarāni tīṇi satānīti sabbānipi pañcadasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni pañhāvāre āgatāni. Tesu ye ye paccayadhammā nāmavasena na pākaṭā hutvā paññāyanti, tepi hetumūlakādīnaṃ nayānaṃ ādito vipākāvipākasāmaññato vuttesu ghaṭanesu dassetabbā. Dvādaseva hi hetū cha ārammaṇā cattāro adhipatayo cattāro āhārā vīsati indriyāni satta jhānaṅgāni dvādasa maggaṅgānīti ete paccayadhammā nāma. Tesu ye ye dhammā ekantena kusalā, ekanteneva akusalā, ekantena kusalavipākā, ekantenevākusalavipākā, ekanteneva vipākā, ekanteneva avipākā te te sādhukaṃ sallakkhetvā ye tattha vipākā, te vipākaghaṭanesu, ye avipākā, te avipākaghaṭanesu yathāyogaṃ yojetabbāti.
凡是具有本自缘起性质的，称为本自缘起现象。这些缘起现象不在于缘起根基、无间缘起、顺次缘起、先生缘起、后生缘起、从受缘起、无所缘起等类中得见。此等诸缘根本非本自缘起。正因如此，本自缘起法之间与因果诸法之依止、果报等互相贯通成为条件。非本自缘起法者即因缘起者，全数共有二十四种缘起现象属于本自缘起现象。在主导缘起中有二十四种，在本自缘起中有十种，在相互缘起中也有十种，在依止缘起中十种，业缘起九种，果报起五种，食缘三十三种，根缘七十二种，禅定八支十二种，道缘七十五种，烦恼缘二种，分离缘四种，境缘十种，非障碍缘二十三种，这些皆称为缘起现象。在此当分别诸种条件所不显著的名称说法，亦当以缘起根基与果报之关系来论说诸现象。举例而言，缘起之因共有六种，缘起根基四种，主导缘起四种，食缘二十种，根缘七种，禅那八支十二种，道缘七十五种，共十二种条件，皆名为缘起。于其中，凡诸现象或为善，或为不善，或为善果报，或为不善果报，或为果报，或为非果报，皆须分别具足，以便得当连接。
Pañhāvārassa ghaṭane anulomagaṇanā. · 问分组合中的顺向计数。
Paccanīyuddhāravaṇṇanā逆向摘举的说明。
§527
527. Idāni paccanīyaṃ hoti. Tattha yathā paṭicca vārādīsu ‘‘akusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo dhammo uppajjati nahetupaccayā’’tiādinā nayena labbhamānā pañhā labbhamānānaṃ paccayānaṃ vasena sarūpatova vitthāritā. Evaṃ avitthāretvā ekena lakkhaṇena saṅkhepato paccanīyaṃ dassetuṃ dhammasaṅgāhakehi kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayotiādinā nayena anulomato kusalādīnaṃ paccayā uddhaṭā. Te ca kho paccayā samūhavasena, no ekekapaccayavaseneva; tasmā ye yattha samūhato dassitā, te vibhajitvā veditabbā. Sabbepi hi ime catuvīsati paccayā aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchanti. Kataresu aṭṭhasu? Ārammaṇe, sahajāte, upanissaye, purejāte, pacchājāte, kamme, āhāre, indriyeti. Kathaṃ? Ṭhapetvā hi ime aṭṭha paccaye sesesu soḷasasu hetupaccayo aññamaññavipākajhānamaggasampayuttapaccayoti ime cha paccayā ekantena sahajātā hutvā sahajātānaññeva paccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pana pañca uppajjitvā niruddhā attano anantaraṃ uppajjamānānaññeva paccayabhāvato anantarūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchanti. Nissayapaccayo sahajātapurejātabhedato duvidho. Tattha sahajātanissayo sahajātānaññeva nissayapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati, purejātanissayo purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchati.
此为缘生问题的现今说法。诸如“依止不善法而生不善法，非因非缘所生”的论旨，此类论断，通过条件网状说明，较为详尽周密。以此为基，欲简要说明缘生，需以善法依止缘生的说法为主。如是讲演，诸善法依止条件，条件均非单独起作用，而是群体协作。因此从整体依止所示处，应细分区别研究。实则这些缘共集于八类缘中：根基缘、本自缘、次依止缘、先生缘、后生缘、业缘、食缘和根缘。何以为八？将其置于旁，余十六因分别归入诸缘之因条件，合称为因缘起条件。五种紧随条件、无间缘起条件、次依止缘起条件、从受缘起、各种业缘、无缘起等分别归于其他分类。就此八缘类别中其余因果条件，均属本自缘起，群体依止，构成缘起诸法网络。诸如无间缘起、先生缘起、后生缘起等五类，则因其相生相续构成顺次上下之因缘。这即诸种缘生所集之表述。
Adhipatipaccayopi sahajātādhipatiārammaṇādhipativasena duvidho. Tattha sahajātādhipati sahajātānaṃyeva adhipatipaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Ārammaṇādhipati ārammaṇūpanissayo hotiyevāti ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissayapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo sahajātapurejātapacchājātabhedato tividho. Tattha sahajātavippayutto sahajātānaññeva vippayuttapaccayabhāvato sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Purejātavippayutto pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejāte saṅgahito. Pacchājātavippayutto pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Atthipaccayaavigatapaccayā sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyānañceva atthiavigatesu ca ekekassa vasena chahi bhedehi ṭhitā. Tattha sahajātaatthiavigatā sahajātānaññeva atthiavigatapaccayabhāvato. Sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Purejātā pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ paccayabhāvato purejātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Pacchājātā pacchā uppajjitvā pure uppannānaṃ upatthambhanavasena paccayabhāvato pacchājātapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Āhārabhūtā kabaḷīkārāhārapaccaye saṅgahaṃ gacchanti. Indriyabhūtā rūpajīvitindriyapaccaye saṅgahaṃ gacchantīti evaṃ ime soḷasa paccayā imesu aṭṭhasu paccayesu saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā.
主导缘起亦分双种：一为因主，二为缘主。由此主导因群体亦归属本自缘起，构成缘起整体。由缘起根基中也得以主导条件归入次依止及缘生归属；此即缘起缘中条件分类法。分离缘起条件，依本自缘起、先生缘起、后生缘起、食缘、根缘等归类。营养食缘包含已定之营养，根缘涵摄外色内根，在缘起界中显现。此八缘之条件互相连接，构成缘起法系统。
Imesampi pana aṭṭhannaṃ paccayānaṃ aññamaññaṃ saṅgaho atthiyeva. Ādito niddiṭṭho hi ārammaṇapaccayo adhipatianadhipatibhedena duvidho. Tattha adhipatibhūto ārammaṇūpanissayalakkhaṇena upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Anadhipatibhūto suddho ārammaṇapaccayova. Kammapaccayopi sahajātanānākkhaṇikavasena duvidho. Tattha sahajātakammaṃ attanā sahajātānaññeva kammapaccayabhāvato sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Nānākkhaṇikakammaṃ balavadubbalavasena duvidhaṃ. Tattha balavakammaṃ vipākadhammānaṃ upanissayova hutvā paccayo hotīti upanissaye saṅgahaṃ gacchati. Balavampi pana rūpānaṃ dubbalañca arūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayeneva paccayo. Āhārapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpāhāro attanā sahajātānaññeva paccayo hotīti sahajātapaccaye saṅgahaṃ gacchati. Rūpāhāro sahajātapurejātapacchājātānaṃ paccayo na hoti. Attano pana uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippatto āhārapaccayataṃ sādhetīti āhārapaccayova hoti. Indriyapaccayopi rūpārūpato duvidho. Tattha arūpindriyapaccayo attanā sahajātānaññeva indriyapaccayataṃ sādhetīti sahajāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Rūpindriyapaccayo pana ajjhattabahiddhābhedato duvidho. Tattha ajjhattaṃ indriyapaccayo pure uppajjitvā pacchā uppajjamānānaṃ sasampayuttadhammānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ indriyapaccayo hotīti purejāteyeva saṅgahaṃ gacchati. Bāhiro indriyapaccayo nāma rūpajīvitindriyaṃ, taṃ sahajātānaṃ paccayo hontampi anupālanamattavaseneva hoti, na janakavasenāti indriyapaccayova hoti. Evaṃ ime aṭṭha paccayā aññamaññampi saṅgahaṃ gacchantīti veditabbā. Ayaṃ tāva aṭṭhasu paccayesu avasesānaṃ soḷasannañceva tesaṃyeva ca aṭṭhannaṃ aññamaññavasena saṅgahanayo.
八类缘起条件之间存在各种彼此关系。举例来讲，主导缘起分两类：有主导属性者及无主导属性者，前者与缘起根基相合而归属次依止缘，后者单纯为根基缘。业缘起亦有两种：同类型业缘与不同类型业缘。前者自身为因，成为缘起缘，后者依其强弱，条件上或归属果报因缘，或归属依止缘。其中强业、弱业与色缘、无色缘等分别归类。食缘明分为色食与无色食，无色食自身为因系，同属本自缘起。色食则不归属此，因其一旦产生超过，它便趋于营养食缘。根缘事亦如是，色根与无色根分属两类，无色根因自身条件足满足缘起需求，故归于本自缘起。色根又分为内外根，内根缘于先生而起，外根乃生于外。此为根缘分类原理。如此八种缘起条件相互结合，乃形成缘起之整体。八类缘起诸条件中余有十六种附庸条件，仍属上述归类。
Idāni imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ catuvīsatiyāpi paccayesu ye ye saṅgahaṃ gacchanti, te te veditabbā. Tattha aṭṭhannaṃ tāva sabbapaṭhame ārammaṇapaccaye ārammaṇapaccayova saṅgahaṃ gacchati, na sesā tevīsati. Dutiye sahajātapaccaye hetupaccayo sahajātādhipatipaccayo sahajātapaccayo aññamaññapaccayo sahajātanissayapaccayo sahajātakammapaccayo vipākapaccayo sahajātaāhārapaccayo sahajātaindriyapaccayo jhānapaccayo maggapaccayo sampayuttapaccayo sahajātavippayuttapaccayo sahajātatthipaccayo sahajātāvigatapaccayoti ime pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Tatiye upanissayapaccaye adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto adhipatipaccayo anantarasamanantaraupanissayaāsevanapaccayā nānākkhaṇiko balavakammapaccayo natthipaccayo vigatapaccayoti ime nava paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Catutthe purejātapaccaye purejātanissayapaccayo purejātapaccayo purejātindriyapaccayo purejātavippayuttapaccayo purejātatthipaccayo purejātāvigatapaccayoti ime cha paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Pañcame pacchājātapaccaye pacchājātapaccayo pacchājātavippayuttapaccayo pacchājātatthipaccayo pacchājātāvigatapaccayoti ime cattāro paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Chaṭṭhe kammapaccaye nānākkhaṇikakammapaccayova saṅgahito. Sattame āhārapaccaye kabaḷīkārāhāravaseneva āhārapaccayo āhāratthipaccayo āhārāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahitā. Aṭṭhame indriyapaccaye rūpajīvitindriyapaccayo indriyatthipaccayo indriyāvigatapaccayoti ime tayo paccayā saṅgahaṃ gacchanti. Evaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ ekekasmiṃ ime cime ca paccayā saṅgahaṃ gatāti ñatvā ye yattha saṅgahaṃ gatā, te tassa gaṇanena gahitāva hontīti veditabbā.
现在说八类缘起条件中，每一类缘起又包含二十四种各自相合的缘起法。须分别细究。诸缘中，首先以根基缘为基础，该缘起条件间彼此相合，不存在余下二十三种缘于此而别。其次以本自缘起条件中，因缘起条件、主导缘起条件、相互缘起条件、次依止缘起条件、业缘起条件、果报缘、食缘、根缘、禅那缘、道缘、从受缘、分离缘、所缘缘起等十四种条件结合为一组。其三在次依止缘中，有主导性缘起、缘起根基性缘起、次依止缘起、从受缘缘起、各种业缘、无缘起，共有九种结成一组。其四在先生缘起条件，有先生缘起依止、先生缘起本身、先生根缘、先生分离缘起、先生所缘缘起、先生无缘起等六种互结一组。其五后生缘起，有后生缘起、后生分离缘起、后生所缘缘起、后生无缘起等四类组成一体。其六各种业缘依不同业摄相互连结。其七食缘拥有同等营养食缘、食缘本身、食缘无所缘起三类结合。其八根缘分为色根与无色根以及根所缘缘起三类集合。诸如此类，可知诸缘起法共有十五组诸种条件相互结合。故知各类缘起法中，其内条件相承相系，形成紧密结合体，且依止其起点条件，汇聚成整体体系。
Evaṃ sabbapaccayasaṅgāhakānaṃ imesaṃ aṭṭhannaṃ paccayānaṃ vasena ekūnapaññāsāya pañhesu imasmiṃ paccanīye ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo’’tiādayo ime pannarasa pañhā uddharitvā vissajjitā. Tattha kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, kusalo abyākatassa, kusalo kusalābyākatassāti kusalādikā cattāro pañhā; tathā akusalādikā; abyākato pana abyākatassa, abyākato kusalassa, abyākato akusalassāti abyākatādikā tayo; kusalo ca abyākato ca kusalassa; tathā abyākatassa; akusalo ca abyākato ca akusalassa; tathā abyākatassāti dumūlakekāvasānā cattāro honti. Tesu paṭhame pañhe yehi bhavitabbaṃ, te sabbe saṅgahetvā tayo paccayā vuttā. Dutiye dve, tatiye pañca, catutthe ekova pañcame tayo, chaṭṭhe dve, sattame pañca, aṭṭhame ekova navame satta, dasame tayo, ekādasame tayo, dvādasame dve, terasame cattāro, cuddasame dve, pannarasamepi cattārova. Te ‘‘sahajātapaccayenā’’ti avatvā ‘‘sahajātaṃ pacchājāta’’nti vuttā. Tattha kāraṇaṃ parato vakkhāma.
如是，在所有诸因缘的合摄中，针对这八十五种因缘，于四十九个问题中，在此必问的问题中，提出“善法因善法之所缘而为因”等十五种问题，皆已提出并了结。其中，“善者者为善法所缘之因”、“善者为不善法之因”、“善者为未分别法之因”、“善者为善不善未分别法之因”，此为“善”类四问；如是“不善”类问题；“未分别”类中分别为“未分别为未分别之因”、“未分别为善之因”、“未分别为不善之因”，此为“未分别”三问；“善与未分别为善之因”、“未分别与善为未分别之因”、“不善与未分别为不善之因”、“未分别为未分别之因”，根本而言共有四问。依序排列的第一问题应如何成立，诸问皆归纳综摄以三因缘论述；第二问题两因，第三五因，第四一因，第五三因，第六二因，第七五因，第八一因，第九七因，第十三因，第十一三因，第十二二因，第十三四因，第十四二因，第十五亦为四因。放出“三生因缘”说说成“先生后生缘”，此中因果自于外因讲述。
Samāsato panettha eko dve tayo cattāro pañca sattāti chaḷeva paccayaparicchedā honti. Ayaṃ pañhāvārassa paccanīye ukkaṭṭhavasena pañhāparicchedo ceva te te paccaye saṅgahetvā dassitapaccayaparicchedo ca. ‘‘Na hetupaccayo’’tiādīsu hi catuvīsatiyāpi paccayapaccanīyesu ekapaccanīyepi ito uddhaṃ pañhā vā paccayā vā na labbhanti, heṭṭhā labbhanti. Tasmā yesu pañhesu ‘‘kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca dhammassa sahajātapaccayena paccayo’’ti evaṃ ekova paccayo āgato, tasmiṃ paccaye paṭikkhitte te pañhā parihāyanti. Yasmiṃ pana pañhe ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa ārammaṇapaccayena paccayo upanissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ dve paccayā āgatā. Tattha nārammaṇapaccayāti evaṃ ekasmiṃ paccaye paṭikkhittepi itarassa paccayassa vasena so pañho labbhateva. Tesu pana dvīsupi paccayesu paṭikkhittesu so vāro pacchijjati. Evameva yesu pañhesu tayo cattāro pañca satta vā labbhanti, tesu ṭhapetvā paṭikkhitte paccaye avasesānaṃ vasena te pañhā labbhantiyeva. Sabbesu pana paccayesu paṭikkhittesu sabbepi te vārā pacchijjantīti idameva cettha lakkhaṇaṃ. Iminā lakkhaṇena ādito paṭṭhāya tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo ca tasmiṃ tasmiṃ paccanīye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihāni ca veditabbā.
总括而言，此处所有因缘划分为一、二、三、四、五、七六等共二十四种因缘类别。此十五问基于因缘严格划分，兼有问答的分类归纳，又出显示各因缘间的关系论述。以“非缘因”为例，在二十四个因缘类别中，无论单一问答还是往上检索的因果关系，问题或因缘均不可得，在下方则可得。故于诸问中如“善法因善法与未分别法共生因缘”等统一因缘出现时，相应问题便自消除。反之，如“善法为不善法因缘及缘依因缘”，此类两种因缘同时现出时，虽分开论述，然另一因缘的存在使该问成立。于两种相对的因缘被分开论述时，此种不调和之处随之显现。如此诸问中，三、四、五、七等数量问题皆可获得，置于设定的因缘之中，剩余问题则依因缘归纳而显出。于所有因缘被分辨时，问题的矛盾随之显现，故此为此处之特征。以此特征为始，问中各问题得已总结归纳，因缘分类与问题的解决方法于此等必问处均应了知。
Tatrāyaṃ vitthārakathā – paṭhamapañhe tāva tīhi paccayehi ekūnavīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi kusalassa purejātapacchājātavipākavippayutteheva paccayo na hoti , sesehi vīsatiyā hoti, tesu ārammaṇapaccayo ekova sahajāte pana sabbasaṅgāhikavasena pannarasa paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu hetupaccaye paṭikkhitte cuddasa honti. Kusalo pana kusalassa neva vipākapaccayo na, vippayuttapaccayoti te dve apanetvā sese dvādasa sandhāya sahajātapaccayena paccayoti vuttaṃ. Upanissayapaccayepi sabbasaṅgāhikavasena nava paccayā saṅgahaṃ gacchantīti vuttā. Tesu adhipatibhūto ārammaṇapaccayo ārammaṇabhūto ca adhipatipaccayo ārammaṇūpanissayavasena upanissayameva anupaviṭṭho. Kusalo pana kusalassa nānākkhaṇikakammapaccayo na hotīti taṃ apanetvā sese cha sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Evaṃ paṭhamapañhe tīhi paccayehi ekūnavīsatipaccayā dassitāti veditabbā. Tesu imasmiṃ hetupaccanīye ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayoti dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī’’ti evamādinā ārammaṇapaccayādīsu vuttanayeneva uddharitvā pāḷi dassetabbā.
此处释义——第一问题中明确说到共有二十一因缘依此显现。如何显现？因“善法”既不为善法中先生后生成果相离者之因缘，此剩余二十因缘成为因。于其中，所缘因缘在共生中为唯一同生之因缘，所有二十五种因缘共摄，指于此二十五因缘中有十三为分别之因。善法对善法而言，非有果相离之因，唯有分别因与后生因被排除后，余下十二依共生因缘归纳。对缘依因缘亦共摄九因。于这些众多因缘中，主导因缘为所缘之起缘者，所缘因缘支配依赖因缘，非外显因缘亦被排除。善法对善法不具有多时点建立业之因，当排除此因后余下六因依赖缘起因缘而定。故第一问题中所示共有二十一因缘。于此诸主因缘中，“善法缘于非因缘为因缘”的说法，举例明示：施赠布施、修习戒律、举行斋戒法事等，此诸起缘因缘之说明，皆现于巴利文中，须予以阐释。
Ārammaṇapaccaye pana paṭikkhitte tassa vitthāraṃ apanetvā hetupaccayavitthāraṃ pakkhipitvā sāyeva pāḷi dassetabbā, sesapaccayapaṭikkhepesupi eseva nayo. Tasmiṃ pana paccaye paṭikkhitte ye vārā parihāyanti, te parato vakkhāma.
于所缘因缘被排除者，应展开详细阐释，举列排除起缘因缘之后的主因详解，于此以巴利文简明表达，其余因缘的排除也依此准则进行。对于排除后的因缘所显现的矛盾，将由他处作出描述。
Dutiyapañhe pana dvīhi paccayehi tayo paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi akusalassa anantarādivasena paccayo na hoti. Tasmā te apanetvā ārammaṇūpanissayavasena saṅgahitaṃ ārammaṇādhipatiñceva pakatūpanissayañca sandhāya upanissayapaccayena paccayoti vuttaṃ. Tasmā suddho ārammaṇapaccayo ārammaṇādhipativasena adhipatipaccayo upanissayapaccayoti dutiyapañhe dvīhi paccayehi ime tayo paccayā dassitāti veditabbā.
第二问题中显示有二因缘。如何显现？善法对不善法，则不能即时生起为因缘。故二因被提出，为所缘依赖的所缘之集摄体为起缘依赖，亦为支配依赖。此依赖因缘纯净，属主导因缘，支配因缘，依赖因缘即在第二问题中，以二因缘说明诸因。
Tatiyapañhe pana pañcahi paccayehi aṭṭhārasa paccayā dassitā. Kathaṃ? Kusalo hi abyākatassa aññamaññapurejātāsevanavipākasampayuttehiyeva paccayo na hoti, sesehi ekūnavīsatiyā hoti. Tesu ārammaṇapaccayo eko. Yasmā pana kusalo abyākatassa aññamaññavipākasampayuttavasena paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto, kammapaccayo visuṃ gahito, tasmā ime pañca apanetvā sahajātena dasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttesu chasu ṭhapetvā āsevanaṃ sesā pañca. Pacchājāto ekova tathā sahajātanānākkhaṇikavasena duvidhopi kammapaccayoti evaṃ tatiyapañhe pañcahi paccayehi ime aṭṭhārasa paccayā dassitāti veditabbā.
第三问题中于五因缘中显现十八因缘。如何显现？善法对未分别法，其在先他相乘果及不同时点之因缘被排除后，余下二十一因缘成因。于其中只有一个所缘因缘。因善法对于未分别法无相互果报之因，起缘因缘被排除，业因缘维持有序。故在五因缘中以共生依赖等十因缘说明各缘。依赖因缘于下方有六，余的五缘为所缘缘。后生缘唯一，所缘共生及不同时点因缘异同，二种业因缘。如此第三问题中于五因缘中以十八因缘详述，此即当知。
Catutthapañhe pana ekena paccayena dasa. Kathaṃ? Kusalo hi kusalābyākatassa sahajāte vuttesu pannarasasu aññamaññavipākasampayuttavippayuttehi paccayo na hoti, hetupaccayo paṭikkhitto. Iti ime pañca apanetvā sesā dasa paccayā ettha ekena paccayena dassitāti veditabbā.
第四个问题中，十种关系有且只有一种条件。怎么说？善法之所以不相互为因缘，为因缘的断缘 —— 这是因为善者与善法之间，在本质上生起而存在的十五种相互作用果报关系，有些联合有些不联合，因缘关系不成立，因缘被否定。因此，以上五种关系都不存在，余下十种因缘中显示只有一种因缘。这必须理解为：这十种因缘仅以一个条件相应而现前。
§528
528. Yathā ca imesu kusalādikesu catūsu, tathā akusalādikesupi catūsu pañhesu tehi tehi paccayehi te teyeva paccayā dassitāti veditabbā.
528。正如这四种善根及诸如此类，亦当理解为这四种不善根及其中的十个问题，依各自原因支配，其因缘仍是同样的四种条件。
§529
529. Tato parānaṃ abyākatādīnaṃ tiṇṇaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe sattahi paccayehi tevīsati paccayā dassitā. Kathaṃ? Abyākato hi abyākatassa catuvīsatiyāpi paccayehi paccayo hoti. Hetupaccaye pana paṭikkhitte tevīsati honti. Tesu ārammaṇapaccayo ekova. Yasmā panettha asahajātānampi saṅgahaṇatthaṃ āhārindriyapaccayā visuṃ gahitā. Tasmā ime tayo apanetvā sahajātena dvādasa paccayā dassitā. Upanissayena heṭṭhā vuttā cha, purejāto ekova tathā pacchājātaāhārindriyapaccayāti evamettha sattahi paccayehi ime tevīsati paccayā dassitāti veditabbā. Dutiye tīhi paccayehi dvādasa dassitā. Kathaṃ? Ārammaṇapaccayo eko, upanissayena pana ārammaṇūpanissayavasena ārammaṇādhipatianantarasamanantaranatthivigataupanissayapaccayoti cha dassitā. Purejātena purejātanissayavippayuttaatthiavigatā pañcāti evamettha tīhi paccayehi ime dvādasa paccayā dassitāti veditabbā. Tatiyepi eseva nayo.
529。其次，前面未说的三种不起作用者问题中，在首个问题，以七种因缘显现三十七种因缘。怎么说？不使用者之因缘条件有二十四种因缘；而因为因缘被否定，有三十七种。其间的依止因缘只有一个。因为这里，为了调和非本质生起的种种关系，特以食根作为依止因缘详细说明。因此，舍弃上述三种，结合本质生起者，有十二种因缘显示。又以第二部分的三种因缘显现十二种。怎么说？依止因缘只有一个，而依止的依止考察因缘形式复杂，被称作依止之上的诸依止因缘，即依止的依止、对治等等条件依止因缘。由于本质生起者与本质生起者相别，脱离干扰，有五个。因此，这三种因缘显现十二种因缘。第三部分亦同此方法。
§530
530. Tato parānaṃ dukamūlakānaṃ catunnaṃ pañhānaṃ paṭhamapañhe ‘‘sahajātapaccayena purejātapaccayenā’’ti avatvā ‘‘sahajātaṃ purejāta’’nti vuttehi dvīhi nissayaatthiavigatavasena tayo paccayā dassitā. Kusalā hi khandhā vatthunā saddhiṃ ekato kusalassa paccayabhāvaṃ sādhayamānā kiñcāpi sahajātā, sahajātapaccayā pana na honti vatthumissakattā . Tasmā tesaṃ sahajātānaṃ nissayaatthiavigatānaṃ vasena sahajātanti vuttaṃ. Vatthumhipi eseva nayo. Tampi hi kiñcāpi purejātaṃ, khandhamissakattā pana purejātapaccayo na hoti. Kevalaṃ purejātānaṃ nissayādīnaṃ vasena purejātanti vuttaṃ.
530。再说前三种痛苦根本问题，在第一个问题中说「因本质生起因缘与先生因缘」等，以及「本质生起即为先生」等话，说明了三种没有依止相关的因缘条件。善蕴与色法合一时，建立善的因缘存在，而无本质生起条件，因为是色法质料。故说它们中无依止性故称本质生起。色法亦如是。即便某些东西是先生的，且作为色法质料，也无先生因缘条件，仅凭纯粹先生依止因缘而称为先生。
Dutiyapañhe ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya’’nti vuttehi catūhipi sahajātanissayaatthiavigatavasena cattāro paccayā dassitā. Imasmiñhi vāre sahajātapaccayo labbhati, pacchājātapaccayādayo na labbhanti. Pacchājātānaṃ pana āhārindriyasaṅkhātānañca atthiavigatānaṃ vasenetaṃ vuttaṃ. Kusalā hi khandhā abyākatā ca mahābhūtā upādārūpānaṃ sahajātapaccayena nissayapaccayena atthiavigatapaccayehīti catudhā paccayā honti. Pacchājātā pana kusalā tehiyeva bhūtehi saddhiṃ tesaññeva upādārūpānaṃ atthiavigatavasena paccayo. Kabaḷīkārāhāropi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ purejātassa kāyassa atthiavigatavaseneva paccayo. Rūpajīvitindriyampi pacchājātehi kusalehi saddhiṃ kaṭattārūpānaṃ atthiavigatapaccayeneva paccayo. Iti imaṃ catudhā paccayabhāvaṃ sandhāya ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ, āhāraṃ indriya’’nti idaṃ vuttaṃ. Pacchājātāhārindriyapaccayā panettha na labbhantiyeva. Parato akusalamissakapañhādvayepi eseva nayoti. Evamettha tesu tesu pañhesu saṅkhipitvā vuttapaccayānaṃ pabhedo veditabbo. Tasmiṃ tasmiṃ pana paccaye tesaṃ tesaṃ pañhānaṃ parihānāparihāniṃ parato āvikarissāmāti.
在第二个问题中，言「本质生起、后生食、根」等，显示四种因缘无本质生起依止关联。这期间，本质生起依止是可以得到的，而后生依止等则不可获得。因为后生蕴皆是无因缘的。善蕴及不起作用者，是由色、界、四大及烦恼根生起的本质生起依止因缘而成四因缘。后生者依旧为善蕴，与前生的色法具相依关系。加害提升因缘亦是如此，依止于前生善色法身。色身生住根亦是如此，依止于前生善法。如此考虑这四种因缘状态后，综议称此为本质生起、后生、食、根因缘。但后生食根相关关联因缘此处无可得。又另谈不善根相关问题依此类推。这样可于各问题中简略说明因缘差别。于各因缘中，问题的产生与消失将从后面加以详细阐释。
Paccanīyuddhārassa atthavaṇṇanā. · 逆向摘举的义释。
Paccanīyagaṇanavaṇṇanā逆计数解释。
§532
532. Idāni ete ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassā’’tiādayo anulomavasena pannarasa vārā dassitā. Yasmā paccanīyepi eteyeva, na ito uddhaṃ; heṭṭhā pana honti, tasmā yassa yassa paccayassa paccanīye ye ye vārā labbhanti, te te ādito paṭṭhāya gaṇanavasena dassetuṃ nahetuyā pannarasātiādi āraddhaṃ.
532。至此，「善法者，为善法之因」等，已依顺序示现十五种关系。既然这些关系都是应知者，不是凭空发出，而是有次第的，因此对于各各因缘应依次掌握所有关系，故而开始于十五等说明。
Tattha nahetuyā sabbesampi yathādassitānaṃ paccayānaṃ vasena pannarasa labbhanti. Nārammaṇe sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiṃ vāre suddho ārammaṇapaccayo parihāyati, sesapaccayavasena te vārā vissajjanaṃ labhanti. Yathā ca nārammaṇe, evaṃ sesesupi. Sahajāte hetupaccayo pavisati. Tasmiṃ tasmiñca vāre naupanissaye naanantareti evaṃ paccanīyato ṭhitā paccayā parihāyanti, avasesapaccayavasena te te vārā vissajjanaṃ labhanti. Nasahajāte pana ‘‘kusalo dhammo kusalassa ca abyākatassa ca, akusalo dhammo akusalassa ca abyākatassa ca, kusalo ca abyākato ca dhammā kusalassa, akusalo ca abyākato ca dhammā akusalassāti ime cattāro vārā parihāyanti. Etesañhi catunnaṃ purimesu dvīsu sahajātapaccayena paccayoti ekādasannaṃ paccayānaṃ vasena ekova paccayasaṅgaho vutto. Te tasmiṃ paṭikkhitte aññenākārena vissajjanaṃ na labhanti. Pacchimesu dvīsu nissayaatthiavigatapaccaye sandhāya ‘‘sahajātaṃ purejāta’’nti vuttaṃ. Te sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnañca purejātānañceva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā ime cattāropi vārā parihāyanti. Avasesānaṃ vasena ‘‘ekādasā’’ti vuttaṃ.
在此，因缘恒常不变者，其作用于所有诸缘，依现证之缘而获十五者。固有自生之因缘，不能入于缘起。在各期间，清净的缘起随缘断灭，其余诸缘亦随断灭，诸期间因之而断灭。如同固有自生，余者亦如是。固有自生之因缘虽起，任意期间不得中断，因其依止不移，故诸期间随之断灭。固有自生者乃「善法既是善亦非显现，恶法既是恶亦非显现，善而非显现法为善，恶而非显现法为恶」四期间断灭。此四期间中前二者，以固有自生因缘为因，称为十一缘集。其于这里断灭者，不能因他由缘而生。后二者以无依止无缘生为因，称为「固有自生昔所生」。其于这里断灭者，亦不能生于他因，故此四期间亦得断灭。断灭亦因余缘故，称为「十一」。
Tattha siyā – yathā hetumhi paṭikkhitte sesānaṃ adhipatiādīnaṃ vasena te vārā laddhā, evaṃ sahajāte paṭikkhitte avasesānaṃ hetuādīnaṃ vasena kasmā na labbhantīti? Nippadesattā. Hetuādayo hi sahajātānaṃ ekadesamattato sappadesā, tasmā tesu paṭikkhittesu aññesaṃ vasena te vārā labbhanti. Sahajāto pana nippadeso sabbepi hetuādayo gaṇhāti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te paṭikkhittā honti. Na hi asahajātā hetupaccayādayo nāma atthi . Iti sahajātassa nippadesattā tasmiṃ paṭikkhitte sabbepi te ubhopi vārā na labbhanti. ‘‘Sahajātaṃ purejāta’’nti vissajjitavāresu pana kiñcāpi sahajātapaccayoyeva natthi, yasmā panettha sahajātāva arūpakkhandhā nissayaatthiavigatavasena paccayā, sahajāte ca paṭikkhitte ekantena sahajātanissayaatthiavigatā paṭikkhittā honti, tasmā tassa paṭikkhittattā tepi vārā na labbhantīti evaṃ sabbathāpettha ime cattāro vārā parihāyanti. Avasesānaññeva vasena ekādasāti vuttaṃ.
此事当观——因其以固有自生以外诸断灭余缘等为主导，所得诸期间，然为何以固有自生以外之断灭余缘何不至得？答案是：因果诸缘固有自生自有其领域，故于无依止之余缘得诸间断。固有自生无依止（结合）乃断灭诸因皆受摄，故其断灭皆为断灭，然无固有自生以外之因缘。故以固有自生为无依止而得断者，彼与断而后余缘非断，非固有自生无因缘存在。故以固有自生之断灭，彼诸期间断灭。于诸断灭余缘以外，称为「十一」。
Naaññamaññananissayanasampayuttepi teyeva vārā parihāyanti. Kasmā? Sahajātagatikattā. Yatheva hi arūpadhammabhūto sahajātapaccayo nippadesena cattāro arūpakkhandhe gaṇhāti, tathā aññamaññanissayasampayuttāpīti sahajātagatikattā etesupi paṭikkhittesu te vārā na labbhantīti veditabbā. Tena vuttaṃ naaññamaññe ekādasa, nanissaye ekādasa, nasampayutte ekādasāti.
即使无彼此相应依止，即彼等期间亦得断灭。何以故？因其乃固有生行之类别。譬如由无色法成立之固有生因缘以对四无色界计算，如是无彼此依存相应者，故于彼等断灭中不生效。由此得知无彼此依存、无依止、非相应断灭，三者皆于断灭中为十一。
Tattha siyā – kiñcāpi ime avisesena kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ saṅgāhakattā sahajātagatikā, kusalo pana kusalābyākatassa ṭhapetvā sahajātapaccayaṃ aññathā paccayova na hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyatu. Kusalo pana kusalābyākatānaṃ neva aññamaññapaccayo hoti, tasmiṃ paṭikkhitte so vāro kasmā parihāyatīti? Aññamaññapaccayadhammavasena pavattisabbhāvato. Yatheva hi kusalābyākatā kusalassa sahajātapaccayova na honti. Sahajātadhammavasena pana nissayapaccayādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati, evamidhāpi aññamaññapaccayadhammavasena sahajātādīhi pavattisabbhāvato tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Naaññamaññapaccayena paccayoti padassa hi ayamattho – ye dhammā aññamaññapaccayasaṅgahaṃ gatā, na tehi paccayo. Kusalo ca kusalābyākatānaṃ sahajātādivasena paccayo honto aññamaññapaccayadhammeheva paccayo hoti, tasmā tasmiṃ paṭikkhitte so vāro parihāyati. Yathā ca so vāro, tathā sesāpi tayoti cattāropi te vārā parihāyanti.
此中亦有——关于四种类别中各种功德分别之固有生行，善法以具显示为基立，故与固有生因缘不同义。因此若因断灭（断）推翻此期间，即应成立断灭。由功德显示之间不彼此依止，何以应断灭？盖因其如实起于彼此相依之法故。譬如善有含有显现者与善法无固有生因相应；然因缘相应内，以依止诸缘故，此断灭中应除即是此理。以彼断应然，余断亦如是，故诸断灭应断灭如此。所谓无彼此依止者，意即：诸法因彼此依止而成立，非相应间不成因缘。善法与显示兼有固有因缘，一旦以非彼此依赁差别，断灭之理应成立。余断亦然，故彼期间断灭。
Nanissayeekādasāti etthāpi yasmā tesaṃ vārānaṃ ekentena sahajātapaccayadhammāva nissayabhūtā, tasmā nissaye paṭikkhitte parihāyanti. Napurejāte terasāti sahajātaṃ purejātanti vuttavissajjane dvimūlake dve apanetvā terasa. Yathā hi te sahajāte paṭikkhitte purejātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tathā purejātepi paṭikkhitte sahajātānaññeva nissayaatthiavigatānaṃ vasena vissajjanaṃ na labhanti, tasmā te apanetvā terasāti veditabbā.
所谓无依「十一」，此时因其诸断灭期间专赖固有自生之因缘依止，故于依止断灭时期而断灭。所谓非昔所生「十三」乃依「固有自生昔所生」断灭二根，因其固有自生断灭尚未成，不生余生故终不生灭。尔时若固有自生断灭得生，彼所谓昔所生断灭亦不生。此可证。
Napacchājāte pannarasāti ettha ‘‘pacchājātapaccayena paccayo’’ti vā ‘‘sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriya’’nti vā āgataṭṭhānesu ṭhapetvā pacchājātaṃ avasesavasenapi te pañhā labbhanti, tasmā pannaraseva vuttā. Nakammetiādīsu yasmā kammavipākāhārindriyajhānamaggāpi kusalādibhedānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ ekadesova tasmā ṭhapetvā te dhamme avasesadhammavasena sahajātadhammā paccayā hontīti ekampi pañhāvissajjanaṃ na parihīnaṃ . Nasampayutte ekādasāti yasmā tesu catūsu vāresu sampayuttadhammā sahajātādipaccayena paccayā honti, tasmā sampayuttapaccayapaṭikkhepena teyeva vārā parihāyantīti veditabbā. Navippayutte navāti dumūlakaekāvasānā cattāro ekamūlakadukāvasānā dve cāti ime cha vārā ekantena vippayuttapaccayadhammehi yuttā. Tehi sahajātādivasena paccayā honti, tasmā vippayutte paṭikkhitte sabbepi te parihāyantīti naveva labbhanti. Tena vuttaṃ ‘‘navippayutte navā’’ti. Noatthinoavigatesupi teyeva veditabbā. Ekantena hi te vārā atthiavigatapaccayadhammayuttā, tasmā te tesaṃ paṭikkhepe parihāyanti. Yepi labbhanti, tesu ārammaṇavasena anantarādivasena vā vissajjanāni kātabbāni. Sahajātapurejātapacchājātaāhārindriyabhedato pañcannaṃ atthiavigatānaṃ vippayuttadhammānaṃ vā vasena na kātabbānīti.
所谓无后生「十五」，谓此中依后生因缘断灭或如「后生依缘」、「固有自生与后生之食根」等设立时，于后生余断亦生起疑难解脱。因一切功德分种，如业果、六根、禅道等四种蕴唯立十一为根本，被称为因，故不是疑难现迹。所谓非联如联之十一，则是因四期间共有相应缘。纵使于连带的四期中有固有自生等之依止因缘，仍属有相应缘，故于断灭有此断灭，乃至新断灭皆得成立。彼断灭依赖故，应从此观其全貌。由此知「非联如联之十一」。本段再指三种相续根源之分类，即三根都属十一、二根属十一、两根属三等，是彼期间依固有自生等之缘故。故多断灭因应缘法皆属固有生类，前此断灭亦归入彼理。
§533
533. Evaṃ paccanīye laddhavāre gaṇanato dassetvā idāni dumūlakādivasena paccayagaṇanaṃ dassetuṃ nahetupaccayā nārammaṇe pannarasātiādi āraddhaṃ. Tattha nahetumūlakadukesu atirekagaṇano ūnataragaṇanena saddhiṃ yojito ūnataragaṇanova hoti.
533. 如此依次可数，在确定周期时，显示出依赖种类中如根本依等的条件计数。如今欲以根本依等的方式显现条件计数时，无因缘条件（非因缘条件）就不可用，因此已开始有十五种名为无因缘条件等的分类。在根本无因缘条件的少数情况中，附加的计数与较少计数结合，因此其表现非同一般较少计数。
Timūlake naupanissaye terasāti kusalo akusalassa, akusalo kusalassāti dve vārā parihāyanti. Kasmā? Nārammaṇena saddhiṃ naupanissayassa ghaṭitattā. Ārammaṇavasena hi upanissayavasena ca imesaṃ pavatti. Tañca ubhayaṃ paṭikkhittaṃ. Ārammaṇādhipati ca ārammaṇūpanissayaggahaṇena gahito hotiyeva.
关于三根本依的非依存，有十三种善和不善的情况，善者不善、不善者善者各有两种周期相除。原因为何？因根本依的非依存具有具体产生的性质。以起因为主导的依存和非依存现象中，二者皆为对立存在。并且因缘主导的依存与起因—非依存之间的结合，正是导致其成立的所在。
Chamūlakepi naupanissaye terasāti teyeva terasa. Sattamūlake pana naupanissaye sattāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā tattha parihīnehi catūhi saddhiṃ ‘‘kusalo kusalassa, kusalo akusalassa, akusalo akusalassa, akusalo kusalassā’’ti ime anantarūpanissayapakatūpanissayavasena pavattamānā cattāroti aṭṭha parihāyanti, tasmā avasesānaṃ vasena sattāti vuttaṃ. Napurejāte ekādasāti nasahajātena saddhiṃ ghaṭitattā ekādasa. Napacchājāte navāti tesu ekādasasu sahajātaṃ pacchājātaṃ āhāraṃ indriyanti laddhavissajjanesu dumūlake abyākatante dve vāre apanetvā. Te hi sahajāte paṭikkhittepi pacchājātavasena aparihīnā. Sahajātena pana saddhiṃ pacchājāte paṭikkhitte parihāyantīti sesānaṃ vasena navāti vuttaṃ. Aṭṭhamūlake nanissaye ekādasāti sabbaṃ heṭṭhā vuttasadisameva. Navamūlake naupanissaye pañcāti kusalādayo abyākatantā tayo dumūlakā abyākatantā dve cāti pañca. Tesu nānākkhaṇikakammakabaḷīkārāhārarūpajīvitindriyapacchājātadhammavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ.
关于四根本依的非依存，亦有十三种，其中三与前述三根本依相同。七根本依中的非依存计数七种，是由非自然生成的统一性质造成，其中因阻断者（对应四种）共同作用显现：“善与善、善与不善、不善与不善、不善与善”这四种相互否定的依存现象，即由相反的依赖和非依赖结合而成的四种，合计八种阻断状况，故以整体结论为七。非自然生成计数为十一，因其统一性质所致。非后生者九，后生者有十一，后生中自然生者与非自然生者共同成食粮根本依。实际中于善美出生者中，根本依的非定义末端，在两周期间达到两次。二者于自然生时虽为对立，但在后生依存中不被阻断。自然生中对后生成对立阻断，在后生依存中阻断，故剩余九被视为结论。第八根本依者非依存计数十一，与前述相似。第九根本依中的非依存计数为五，其中善等三种非定义终端根本依及二种非定义终端根本依共五。此中应当以不同时刻行果、食饮、生活力量、识等因缘的后生性质来理解净化。
Dasamūlake napurejāte pañcātiādīsupi teyeva. Napacchājāte tīṇīti pacchājātavasena labbhamāne dumūlake abyākatante dve apanetvā avasesā. Navippayuttepi teyeva tayo. Noatthiyā dveti nānākkhaṇikakammavasena kusalañca akusalañca kaṭattārūpassa. Vipākaṃ panettha naupanissayena saddhiṃ ghaṭitattā na labbhati. Ekādasamūlake heṭṭhā vuttasadisāva gaṇanā. Dvādasamūlake nakamme ekanti abyākatena abyākataṃ. Tattha ca āhārindriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Terasamūlakādīsupi sabbattha ekanti āgataṭṭhāne idameva gahetabbaṃ. Nāhāre pana indriyavasena vissajjanaṃ veditabbaṃ. Naindriye āhāravasena. Cuddasamūlakādīsu nakammena saddhiṃ ghaṭitattā noatthinoavigatā na labbhantīti na vuttā. Nāhārapaccayā najhānapaccayāti naindriyaṃ apanetvā vuttaṃ. Tasmā tattha indriyavasena ekaṃ veditabbaṃ. Navipākapaccayā naindriyapaccayāti nāhāraṃ apanetvā vuttaṃ, tasmā tattha āhāravasena ekaṃ veditabbaṃ. Imesu pana dvīsu paccanīyato ṭhitesu gaṇanā nāma natthi, tasmā ekato na dassitāti.
第十根本依的非后生有五种以上，如前述三种。后生中有三种，因后生依存而得，根本依非定义末端两种在二者间分配连接。未完成部分共有三种。此中无两种乃因不同瞬间行为所致，善恶皆有两类。结果依根本依计数合而为一。第十一根本依下方计数与之前类似。第十二根本依计数以单一否定性质为主。当中以食根力量清净性为依据判断净化。第十三根本依等处，均以单一根本到达处为准确计量。食以根为准测其净化，不以根外食物为据。于第十四根本依等处，依行为计数合而为一，未完成及净化结果均未获。以食依存及禅定依存判定非根本，故对根外食则无依存计数。因而该处以根力作为单独的判别标准。至于结果依存因食依存，则以食根力独立看待。此二依存计数皆无，因此合并计数不存在，故未显示出单独计数。
Nahetumūlakaṃ. · 以非因缘为根本者。
§534
534. Nārammaṇamūlakādīsupi pannarasaterasaekādasanavāti sabbadukesu cattārova mūlagaṇanaparicchedā. Tikādīsu pana bahupaccayasamāyoge itarānipi satta pañca tīṇi dve ekanti paricchinnagaṇanāni vissajjanāni labbhantiyeva. Tesu yesaṃ paccayānaṃ samāyoge yaṃ yaṃ labbhati, taṃ taṃ heṭṭhā vuttanayena sādhukaṃ sallakkhetvā uddharitabbaṃ. Sabbesu cetesu nārammaṇamūlakādīsu nārammaṇādīni padāni atikkantena hetupadena saddhiṃ paṭhamaṃ bandhitvāva cakkāni katāni. Yasmā pana tāni nahetumūlake vuttasadisāneva honti, tasmā vitthārena adassetvā saṅkhepaṃ katvā dassitāni. Tattha yathā nahetumūlake nārammaṇanaupanissayā visuṃ visuṃ pannarasa vāre labhantāpi samāyoge terasa labhiṃsu, evaṃ sabbattha teraseva labhanti. Yathā ca nārammaṇanasahajātehi saddhiṃ naupanissaye satta vārā honti, evaṃ naupanissayanārammaṇehi saddhiṃ nasahajātepi satta.
534. 于无因缘根本等中，十五、十三、一十一种共四种根本计数范围。三藏等中伴大量条件集合时，其他有七、五、三、二、一等多样割断计数，净化计数亦同。于此，以各条件集合所得皆应如下文标记，详尽显示。所有处所于无因缘根本等中，无因缘等词汇超过因缘词，先用相应因缘词联系所列计数。因这些计数与非因缘根本类似，故详细呈现时作简略。于无因缘根本、无因缘自然生中，每十五周期得三次相遇，诸处皆得三次。于无因缘自然生与非自然生合并处，有七周期相遇，如此于非依存无因缘处亦是七。
§538
538.Nanissayapaccayānaupanissayapaccayā napacchājāte tīṇīti kusalādīni abyākatantāni. Tesu kaṭattārūpañca āhārasamuṭṭhānañca paccayuppannaṃ.
538. 非依存条件中的非后生条件，具十三种善等非定义终端。其中文含两类阻断行为及食缘生起之依存皆具备明确原因。
§543-544
543-544. Nāhāranaindriyamūlakesu catukkesu nakammena saddhiṃ aghaṭitattā nahetumūlake viya ekentena labbhanti. Naindriyamūlake naupanissaye ca napurejāte ca ṭhapetvā nāhāre tīṇīti kātabbanti naindriyapaccayato paṭṭhāya ime dve paccaye ghaṭetvā naindriyapaccayā…pe… naupanissayapaccayā nāhāre tīṇī. Naindriyapaccayā…pe… napurejātapaccayā nāhāre tīṇīti evaṃ imehi paccayehi saddhiṃ nāhārapaccaye ca gaṇanā kātabbāti attho. Tattha tīṇīti kusalādīneva abyākatassa. Tattha kusalākusalā kaṭattārūpānaṃ purejātassa ca kāyassa pacchājātapaccayena, abyākatā pana cittacetasikā pacchājātapaccayenevāti imesaṃ vasena tīṇi vissajjanāni kātabbāni. Parato pana napacchājātena saddhiṃ ghaṭitattā nāhāre dveti vuttaṃ. Tattha kaṭattārūpavasena kusalaṃ abyākatassa, tathā akusalanti ettakameva labbhati. Āhārassa pana paṭikkhittattā kabaḷīkārāhāro atthiavigatavasenāpi paccayabhāvaṃ na labhati.
543-544. 在感官为根、本体为四者之中，若因行为而合一时，并非因无因果性而成，犹如一成而得。若未置于根本感官依止，无因缘、非根本感官依止者，亦不应作三时同食（即三种食的分类）。凭感官依止立基，这两种依止的条件成立后而成；由感官为缘……及非根本依止为缘，三时之食成。由感官缘……及非根本依止缘、非感官缘……及非根本依止缘、非感官缘……及非根本依止缘……依诸缘合和，及所谓食之缘亦可计数。此处三为指善等三种未分别之体。由善恶及未分别之相貌，及未出生之身体，后生依止因，即此三为三种食之来源。然由非后生等同时成一食，为二时食，言此二时。由相貌之类别善为未分别，恶亦如是，仅得此等分类。又食之断绝，虽有腐败食，亦不会成就真正的缘起条件。
§545
545. Navippayuttamūlakassa catumūlake naupanissaye pañcāti kusalo sahajātakusalassa, kusalo kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, akusalo sahajātaakusalassa, tathā kaṭattārūpasaṅkhātassa abyākatassa, abyākato sahajātaabyākatassāti evaṃ pañca. Navippayuttapaccayā…pe… naupanissaye tīṇīti heṭṭhā vuttanayeneva kusalādayo tayo abyākatassa.
545. 以新解系为根、本体为四者、非根本依止为九者中之五者，有善，生俱生善，有善及为相类别之未分别，恶生俱生恶，及为相类别之未分别，未分别生俱未分别，即此五者。依新解系……及非根本依止为三，其中善等三为未分别。
§546
546.Noatthipaccayā nahetuyā navāti nahetupaccayā noatthiyā vuttā naveva. Sabbepi hi te ekamūlakekāvasānā anantarapakatūpanissayavasena labbhanti. Nārammaṇe navātipi teyeva nārammaṇe ṭhatvā naupanissaye dve kātabbā. Yāva nissayampīti noatthimūlake naye ‘‘noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ cakkabandhagamanena nārammaṇapaccaye ṭhatvā imehi vā tīhi, ito paresu nādhipatiādīsu aññataraññatarena vā saddhiṃ yāva nissayapaccayaṃ pāpuṇāti, tāva gantvā naupanissaye dve vissajjanāni kātabbānīti attho.
546. 无缘依止谓非因无因依止谓无缘，九指非因依止非缘所依。盖诸缘皆从一根本起点，仅有非间断依止因由缘生。即使是非缘之食，亦有三者依止。至于缘止，指无缘依止、非因依止及缘境依止，依意循环，以缘境为根由，此三或一，以此为缘，至依止缘止为止，至缘住止之前，彼此以别法及等分而相依止，至依止根先后之止处，皆当结为依止因。故至此依止间止处，亦有二种食。而此二分，善未分别、恶未分别中，有种种瞬间之作用相续，于为相类之依止因。依非根本根基，若非此三者连属，则无凝聚之因。由非根本缘联结，不生场所生等处，普遍有两处。此处未摄之业因。其若业因摄，则三所成的两处则断绝；仅业断绝而无法成此二处。如此由各种合和而令彼此相依止，此为从缘而得；若所得则所舍，此皆应善计数，及应概论诸缘起也。
Evaṃ lakkhaṇaṃ ṭhapetvā puna nārammaṇato paṭṭhāya yāva nissayā satta paccaye gahetvā naupanissaye dveti āha. Tattha noatthipaccayā nahetupaccayā nārammaṇapaccayā naupanissaye dve, noatthipaccayā nahetunārammaṇanādhipatipaccayā naupanissaye dveti evaṃ nārammaṇato purimapacchimehi nissayapariyosānehi sabbapadehi saddhiṃ yojanā kātabbā. Dveti panettha kusalo abyākatassa, akusalo abyākatassāti nānākkhaṇikakammavasena kaṭattārūpassa paccayavasena veditabbāni. Naupanissayapadena saddhiṃ napurejātādīsu sabbattha dve. Kammapaccayo panettha na gahito. Tasmiñhi gahite tepi dve vārā chijjanti, vissajjanameva na labbhati. Evaṃ yena yena saddhiṃ yassa yassa saṃsandane. Yaṃ labbhati, yañca parihāyati, taṃ sabbaṃ sādhukaṃ sallakkhetvā sabbapaccanīyesu gaṇanā uddharitabbāti.
于是立定此标记，再从缘境观照，以七种缘取合于非根本依止，遂说依止当有二。是以无缘因缘、缘境因缘及依止缘为非根本依止有二；无缘因缘与无缘因缘及缘境及缘主等因之合为二。依止行为由此诸缘合止焉，应以前后依止终结处平等连缀。此处二为善未分别者、未分别与恶未分别者。依多时之不同因缘而得。由非根本依止，及本根本无生类等所成立之不变与异常，处处并无二。业因缘处不摄，此三处二因相断也。若摄业因，则此二一分二也，将破灭矣。由如是合和之缘份，三者普遍而合成依止缘；彼所失者，则全部是良善当观之义，且令于所有因缘中，皆令明白计算。
Paccanīyagaṇanavaṇṇanā. · 逆计数解释。
Anulomapaccanīyavaṇṇanā
缘顺统计品释
§550
550. Anulomapaccanīye ‘‘hetuyā satta, ārammaṇe navā’’ti evaṃ anulome ‘‘nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā’’ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccayo anulomato ṭhito, tassa anulome laddhavārehi saddhiṃ ye paccanīyato ṭhitassa paccanīye laddhavāresu sadisavārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Anulomasmiñhi hetupaccaye ‘‘hetuyā sattā’’ti satta vārā laddhā, paccanīye nārammaṇapaccaye ‘‘nārammaṇe pannarasā’’ti pannarasa laddhā. Tesu ye hetuyā satta vuttā, tehi saddhiṃ nārammaṇe vuttesu pannarasasu ‘‘kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa, akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa, abyākato abyākatassā’’ti ime satta sadisā. Te sandhāya hetupaccayā naārammaṇe sattāti vuttaṃ. Naadhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo.
550. 缘顺统计中，“因缘七，缘境九”如是，缘逆则“非因缘十五，非缘境十五”如是。若于统计所获缘中，缘以顺缘立，复于统计缘中相应鼓噪缘（即逆缘）亦有同数者，依此则应以统计缘之数为准。顺缘中因缘数为七，统计缘中缘境数为十五。于顺缘下所说之“因缘七”，与缘境中所说之“缘境十五”，二者在顺缘中互为对应。于此中所称之“因缘七”，对应于缘境十五中之“善与善、未分别及善未分别、恶与恶、未分别及恶未分别、未分别及未分别”，共七种相似。故为便于缘顺观察，谓因缘七。非缘境中对应为非因缘十五。缘主等数亦同于此。
Nasahajātassa pana hetupaccayassa abhāvā nasahajāte ekopi na labbhati, tasmā tena saddhiṃ yojanā na katā. Naaññamaññe kusalādayo tayo rūpābyākatassa labbhanti, te sandhāya tīṇīti vuttaṃ. Tathā nasampayutte. Navippayutte pana kusalaṃ kusalassa, akusalaṃ akusalassa, abyākataṃ abyākatassāti arūpadhammavasena tīṇi veditabbāni. Nanissayanoatthinoavigatā nasahajāto viya na labbhantiyevāti tehipi saddhiṃ yojanā na katā. Evamettha satta tīṇīti dveyeva gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassapi gaṇanaṃ parihāpetvā paccayaghaṭanesu gaṇanā veditabbā.
且说，先天因缘不具足时，先天决不会得之一切；因此，这种关系不曾同时结合。诸善法诸相虽分三种，但彼此间不互得，是因彼此之间被称为三合。无此结合亦如是。对未结合者，则善者属善之，非善者属非善之，未显者属未显之，依无形法则应分为三。这三个因为无前设，因此彼此不共得，故这些亦不同时结合。如此，则所谓的七成三说，实为只计算两类，而由此则要去掉较低一类，同时还应除去额外计数，方可于因缘处得数。
§551
551. Tattha hetusahajātanissayaatthiavigatanti nārammaṇe sattāti kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayo. Kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ hetupaccayena paccayo, sahajātanissayaatthiavigatapaccayena paccayo, nārammaṇapaccayena paccayoti iminā nayena satta vārā uddharitabbā. Nādhipatiyā sattātiādīsupi eseva nayo. Dutiye ghaṭane aññamaññassa paviṭṭhattā ṭhapetvā nasampayuttaṃ sesesu tīṇīti vuttaṃ. Nasampayutte pana aññamaññavippayuttaṃ paṭisandhināmarūpaṃ sandhāya ekanti vuttaṃ. Aññamaññapaccayo cettha anulomaghaṭane paviṭṭhattā paccanīyato na labbhati, tasmā ‘‘naaññamaññe’’ti na vuttaṃ. Yathā cettha, evaṃ sesaghaṭanesupi paviṭṭhapaccayā paccanīyato na labbhantīti na vuttā. Tatiyaghaṭane sampayuttassa paviṭṭhattā sabbattha tīṇiyeva. Catutthaghaṭane vippayuttassa paviṭṭhattā tīṇi kusalādīni cittasamuṭṭhānarūpassa. Pañcame vipākassa paviṭṭhattā sabbattha ekaṃ abyākatena abyākataṃ. Ito paresupi vipākasampayuttesu eseva nayo.
551. 此中“因无先天缘故不具”谓七，意为善法有善法的因缘，善法无先天因缘缘由，非形缘因缘。如是法中，善因属于因缘诸蕴，既无先天因缘又有非形因缘。凭此所说理，七种情况应当升举说明。此理适用于【统御】七等类似情形。第二种，因彼此开显而成无结合，即余三属三。无结合时，彼此非结合因缘以名色交合，故说一合。彼此因缘虽在此处顺序连接，却无相应因缘可发，故无“彼此何相得”之说。以此类推，余后种类对相似未显因缘亦无相应，故无言也。第三种则是结合者相应，也即三法全在。第四非结合者如前三相；第五因果显现都在一未显中。据此，他方果报中亦有类似理。
§552
552.Hetusahajātanissayaindriyamaggaatthiavigatanti nārammaṇe cattārīti kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; abyākato abyākatassāti imesaṃ vasena veditabbāni. Sesesupi eseva nayo. Naaññamaññe dveti kusalo abyākatassa, tathā abyākato. Paratopi dvīsu eseva nayo. Iminā upāyena sabbaghaṭanesu labbhamānavasena gaṇanā veditabbā. Sabbānipi cetāni imasmiṃ anulomapaccanīye sahajātavasena ceva pakiṇṇakavasena ca pannarasādhikāni cattāri ghaṭanasatāni vuttāni. Tesu tasmiṃ tasmiṃ ghaṭane ye anulomato ṭhitā paccayā, tesaṃ ekopi paccanīyato na labbhati. Hetumūlake cettha paṭhame ghaṭane anulomato pañcannaṃ paccayānaṃ ṭhitattā paccanīyato ekūnavīsati paccayā āgatā. Evaṃ sesesupi anulomato ṭhitāvasesā paccanīyato āgatā. Anulomato cettha bahūsupi ṭhitesu paccanīyato ekekova āgatoti veditabbo. Yathā ca hetumūlake, evaṃ ārammaṇādimūlakesupi sabbametaṃ vidhānaṃ yathānurūpato veditabbanti.
552. 【因无先天缘缘与根路缘不具】谓四，即善、善非显、非显、非显非显。此理同上适用于余余诸种。彼此非相得义仅为二——善与未显，非显亦然。又分别二类此法。以此法演习，各处因缘计算虽不同，但总数般被划分为十五种中四种因果过程。于各因缘中顺序成立者，有一不成因而不能随缘成。以因根部始之第六种因果，顺次五因缘成共十九种因缘。余余因随同理明。此处亦如因果之始与根源，按规则应如此析出。
Anulomapaccanīyavaṇṇanā. · 顺逆解释。
Paccanīyānulomavaṇṇanā逆顺解释。
§631
631. Paccanīyānulomepi ‘‘hetuyā satta, ārammaṇe navā’’ti evaṃ anulome ‘‘nahetuyā pannarasa, nārammaṇe pannarasā’’ti evaṃ paccanīye ca laddhagaṇanesu paccayesu yo paccanīyato ṭhito, tassa paccanīyato laddhavāresu ye anulomato ṭhitassa anulomato laddhavārehi sadisā vārā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Paccanīyasmiñhi nahetupaccaye ‘‘nahetuyā pannarasā’’ti pannarasa vārā laddhā, anulome ārammaṇapaccaye ‘‘ārammaṇe navā’’ti nava vārā laddhā. Tattha ye nahetuyā pannarasa vuttā, tesu ye vārā ārammaṇe vuttehi navahi sadisā, tesaṃ vasena gaṇanā veditabbā. Tattha ye ārammaṇe nava vuttā, te nahetuyā vuttesu pannarasasu kusalo ‘‘kusalākusalābyākatānaṃ, akusalo akusalakusalābyākatānaṃ, abyākato abyākatakusalākusalāna’’nti imehi navahi sadisā, te sandhāya nahetuyā ārammaṇe navāti vuttaṃ. Adhipatiyā dasātiādīsupi eseva nayo. Ārammaṇādīnañhi anulomagaṇanāya ye vārā vuttā nahetupaccayena saddhiṃ saṃsandanepi te sabbe labbhantīti veditabbā. ‘‘Kusalo dhammo kusalassa dhammassa nahetupaccayena paccayo ārammaṇapaccayena paccayo, dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni paccavekkhatī’’ti iminā upāyena tesaṃ pāḷi uddharitabbā.
631. 于随缘次第来说，因缘有七，根缘有九。随缘中因缘定于七异数，根缘异于九。凡于诸非因缘言十七，悉依此理。次因缘互入相成，结成无结合三，为众所知。无结合时，彼此非结合相依身色所表述，分类为一。彼此因缘相接处顺序不可得变，故无“彼此否相得”，如是言未见。第三组结成皆遍及三法。第四组不结成，生于善类心所。如第五组果报亦然，均按此理。此理亦适用他处果报结合之事理。
Nahetupaccayā adhipatiyā dasāti ettha ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipativasena anulomavibhaṅge āgatavārā uddharitabbā. Evamettha nava dasasattatīṇiterasaekanti cha gaṇanaparicchedā, tesaṃ vasena ūnataragaṇanena saddhiṃ atirekagaṇanassāpi gaṇanaṃ parihāpetvā nahetumūlakādīnaṃ nayānaṃ timūlakādīsu sabbasaṃsandanesu gaṇanā veditabbā. Idaṃ tāva sādhāraṇalakkhaṇaṃ . Na panetaṃ sabbasaṃsandanesu gacchati, yehi pana paccayehi saddhiṃ yesaṃ paccayānaṃ saṃsandane ye vārā virujjhanti, te apanetvā avasesānaṃ vasenapettha gaṇanā veditabbā.
无结合因缘根基依五十七加十三及一及六十三种数法编。依此分类法，舍弃较低类而只取上类，亦舍弃额外计数，依因果根基及诸因索引计数，悉皆得之。大体此为普通例法。然不适合于所有因缘，因部分因缘互不相合，越界计数不可兼取，故舍此余类，依剩余者分类计数。
Nahetupaccayā naārammaṇapaccayā adhipatiyā sattāti ettha hi kusalo akusalassa; abyākato kusalassa, akusalassāti ime ārammaṇādhipativasena labbhamānā tayo vārā virujjhanti. Kasmā? Naārammaṇapaccayāti vuttattā. Tasmā te apanetvā sahajātādhipatinayenevettha ‘‘kusalo kusalassa, abyākatassa, kusalābyākatassa; akusalo akusalassa, abyākatassa, akusalābyākatassa; abyākato abyākatassā’’ti satta vārā veditabbā. Tepi nahetupaccayāti vacanato ṭhapetvā vīmaṃsādhipatiṃ sesādhipatīnaṃ vasena. Evaṃ sabbattha ūnataragaṇanapaccayavasena avirujjhamānagaṇanavasena ca gaṇanā veditabbā.
无结合因缘与根缘综合依七计，意在区分善、非善及未显法与其间关系。部分原因先天无形未具，部分因果相属，此理悉能说明“三分法”七数。因无根之说注而考究此计。由此，任处均以较低类不含地计数，而整合计数不含交互纠缠，合于法理。
Yesu ca paccayesu paccanīyato ṭhitesu ye anulomato na tiṭṭhanti, tepi veditabbā. Seyyathidaṃ – anantare paccanīyato ṭhite samanantarāsevananatthivigatā anulomato na tiṭṭhanti, sahajāte paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti, nissaye paccanīyato ṭhite vatthupurejāto anulomato na tiṭṭhati. Āhāre vā indriye vā paccanīyato ṭhite hetuaññamaññavipākajhānamaggasampayuttā anulomato na tiṭṭhanti. Ārammaṇe pana paccanīyato ṭhite adhipatiupanissayā anulomato na tiṭṭhanti, ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayā pana na labbhanti. Iminā upāyena sabbattha yaṃ labbhati, yañca na labbhati, taṃ jānitvā labbhamānavasena vārā uddharitabbā.
若于缘起保持依止之处，顺理而行却未能立定者，亦当了知。比如说——间隔依止之处，立即依从而无挂碍者，顺理而行却未能立定；与生俱来的依止之处，内涵因缘及果报的分别觉照及道理相应，顺理而行亦未能立定；依赖的依止之处，虽从实相境界生起，顺理而行却无法安立。又或者于饮食或根境依止处，内涵因缘及果报等觉照与道理相应，顺理而行均未能立定。至于缘起所依止的对象处，统摄者依赖的缘起，顺理而行同样未能立定；且由对象主导的对象伴缘，则不可得。有此法门，应于一切处所所获，及所不获者皆应知晓，依此智慧如法精进提摄。
Tattha sabbesupi timūlakādīsu anantare sattātiādayo dumūlake laddhavārāyeva sattamūlakādīsu pana nasahajātapaccayā nissaye tīṇīti purejātavasena vatthunissaye tīṇi. Kamme dve nānākkhaṇikavaseneva. Āhāreekaṃ kabaḷīkārāhāravasena. Indriye ekaṃ rūpindriyavasena. Kamena gantvā vippayutte tīṇīti kusalādīnaṃ abyākatantāni pacchājātavasena. Atthiavigatesu pañcāti tāni ceva tīṇi, kusalābyākatā abyākatassa, akusalābyākatā abyākatassāti imāni ca dve pacchājātāhārindriyavasenāti. Pacchājātapaccayassa paccanīkabhāvato paṭṭhāya pana atthiavigatesu ekanti abyākato abyākatassa āhārindriyavasena. Nāhāre gahite naindriyapaccayāti na gahetabbaṃ. Tathā naindriye gahite nāhārapaccayāti. Kasmā? Dvīsu ekato gahitesu gaṇetabbavārassa abhāvato. Jhānamaggādīsupi paccanīkato ṭhitesu āhārato vā indriyato vā ekaṃ anulomaṃ akatvāva avasāne indriye ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekaṃ, āhāre ekaṃ, atthiyā ekaṃ, avigate ekanti vuttaṃ. Sesamettha uttānatthamevāti.
于此诸处——三根本缘起当中，亦即本根本等，乃有七缘止，犹如七根本所依止之处。业业因果，各有不同时间性。饮食缘为混杂饮食。根缘为色根。业行所及境缘分为三类：善、未表、非善，皆含后生之相。在离诸存在处共五者，其中三类缘起：善及未表者，恶及未表者。此又有二类后生饮食根缘。后生缘起，有归于起之因果性质者及在离诸存在处，有一类未表者，属于未表饮食根缘。若饮食未取，则不应依赖根缘，若根缘不取则饮食亦不应依赖。何以故？因两者若同时取则无计。于禅定道等保持前缘止处者，是饮食或根缘，只持一缘顺理不共矛盾，于终结处有一根领有、一器领有、一非可得、一饮食所感、一器所感及一非可得，合共六者。此义已被广明。
Nahetumūlakaṃ. · 以非因缘为根本者。
§636
636. Nārammaṇamūlakādīsu naaññamaññamūlake naaññamaññapaccayā hetuyā tīṇīti kusalādīni cittasamuṭṭhānānaṃ. Adhipatiyā aṭṭhāti adhipatiyā vuttesu dasasu ‘‘kusalo kusalābyākatassa, akusalo akusalābyākatassā’’ti dve apanetvā sesāni aṭṭha. Sahajāte pañcāti hetuyā vuttehi tīhi saddhiṃ ‘‘kusalo ca abyākato ca abyākatassa, akusalo ca abyākato ca abyākatassā’’ti ime dve. Nissaye sattāti tehi pañcahi saddhiṃ ‘‘abyākato kusalassa, abyākato akusalassā’’ti ime dve vatthuvasena. Kamme tīṇīti hetuyā vuttāneva. Sesatikesupi eseva nayo. Adhipatiyā tīṇīti heṭṭhā vuttāneva.
636. 于无对象根本诸处，及彼处无他缘之因，谓根因三，即为心之善起。统摄缘有八，所论者有十：谓“善者，为未表善；非善者，为未表非善。”此分两个，余八。与生处五因，在所说的三因合而为一：“善且未表，非善且未表。”此二。依止处七，分为五因合而成二，谓“未表善，未表非善。”此二，正如业所说三因。余数目则同。统摄缘有三亦如是。缘持有八，亦同所说之中。
§644
644. Nāhāramūlake aññamaññe tīṇīti ṭhapetvā āhāre sesacetasikavasena veditabbāni. Yathā ca heṭṭhā, tathā idhāpi nāhāranaindriyesu ekekameva gahitaṃ, na dve ekato.
644. 于无饮食根基者互别之处三者，淡定立说时应当观知，余取以有色念。正如下文，同样于无饮饮根处分别，单独取一而勿同时取二。
§648
648.Nasampayuttapaccayāhetuyā tīṇīti heṭṭhā naaññamaññe vuttāneva. Adhipatiyā aṭṭhāti vuttāneva. Navippayuttamūlake kamme pañcāti kusalādicetanā sahajātakusalādīnaṃ, nānākkhaṇikā kusalākusalacetanā kammasamuṭṭhānarūpassāti evaṃ pañca. Āhārindriyesu tīṇi sahajātasadisāni. Jhānamaggādīsu tīṇi hetusadisāni.
648. 无共随缘之因三，亦如下文所说。因摄缘八亦同。如新业所生有五，即善起等同生之意，异时善不善起业生者，故为五。饮食根处有三同生色之道，禅定道处有三缘道。
§650
650. Noatthimūlake yasmā hetu noatthi nāma na hoti, niyamato atthiyeva, tasmā taṃ aggahetvā nārammaṇe navāti vuttaṃ. Yathā ca hetu, tathā aññepi atthipaccayalakkhaṇayuttā ettha anulomato na tiṭṭhanti. Kamme dveti idaṃ pana nānākkhaṇikakammavasena vuttaṃ. Paccanīyato sabbe labbhanti. Yaṃ pana anulomato labbhamānampi aggahetvā tato puretarā paccayā paccanīyato gayhanti, so pacchā yojanaṃ labhati. Tenevettha ‘‘noatthipaccayā nahetupaccayā…pe… noavigatapaccayā kamme dve’’ti vuttaṃ. Kasmā panesa sakaṭṭhāneyeva na gahitoti ? Yasmā avasesesupi paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati. Idañhi imasmiṃ paccayānulome lakkhaṇaṃ – yo sabbesu paccanīyato ṭhitesu ekova anulomato labbhati, so pacchā vuccatīti. Noatthipaccayā nohetupaccayā…pe… noavigatapaccayā upanissaye navāti etthāpi eseva nayo. Idaṃ pana pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Iminā upāyena sabbattha labbhamānaṃ alabbhamānaṃ purevuttaṃ pacchāvuttañca veditabbanti.
650. 无缘起之因者，因无因故不可得，是即固定存在，此故不取为最终因，无饮食因所说九种。犹如因缘般，其它亦依因缘性质所不立，顺理而行故不立。业仅二，此为异时业。各种依止处均可得。于顺理所得，若取作首因，则其前缘依止亦必须取，此为后缘。于是说：“无缘因非因缘，无离缘故二业止。”因何此处不取于此定数？缘由是余者依止处中，仅一得顺理亦为缘，就此得顺理为缘者，就是后说缘。无缘非因缘、无离缘作依止故，此处亦同一理。由此法门，遍知一切处所得所不得，前后皆能明理。
Pañhāvārassa paccanīyānulomavaṇṇanā. · 问分之逆顺的注释。
Niṭṭhitā ca kusalattikapaṭṭhānassa vaṇṇanāti. · 善三法发趣的注释终了。