7-1. Sappaccayaduka-kusalattikaṃ · 7-1. 有缘二法-善三法义注
Paccayaniddeso缘之说明
1. Hetupaccayaniddesavaṇṇanā
一、因缘分别释义
§1
1. Idāni sabbepi te paccaye uddiṭṭhapaṭipāṭiyā niddisitvā dassetuṃ hetupaccayoti hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayotiādimāha. Tattha hetupaccayoti catuvīsatiyā paccayesu nikkhittapaṭipāṭiyā sabbapaṭhamaṃ bhājetabbassa paduddhāro. Sesapaccayesupi imināva nayena paṭhamaṃ bhājetabbapadaṃ uddharitvā vissajjanaṃ katanti veditabbaṃ. Ayaṃ panettha sambandho – yo paccayuddese hetupaccayoti uddiṭṭho, so niddesato ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti evaṃ veditabbo . Iminā upāyena sabbapaccayesu bhājetabbassa padassa vissajjanena saddhiṃ sambandho veditabbo.
现在诸缘皆依照所说之步骤予以说明，于是以“因缘”一词，谓因即诸因缘所依附之法及其所生起之相，皆由因缘而生起。此中“因缘”者，于二十四缘中列举的缘起顺序中，最初当拆分讲说之词根。余余缘亦当以此方法，先举该词根之后，再作详解。此处关系为：因缘一词，即如所说“因者，诸因缘所依附之法及其所生起之相，由因缘依赖而生”，此义当如此体认。由此方便，诸缘当拆分之词根及其详解之间之关系得以理解。
Idāni hetū hetusampayuttakānanti ettha ‘‘hetusampayuttakāna’’nti avatvā ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti kasmā vuttanti? Paccayassa ceva paccayuppannānañca vavatthāpanato. Hetusampayuttakānanti hi vutte hetunā sampayuttakānaṃ hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya. Evaṃ sante asuko nāma dhammo hetupaccayena paccayoti paccayavavatthānaṃ na paññāyeyya. Athāpi hetunā sampayuttakānaṃ hetusampayuttakānanti atthaṃ aggahetvāva yesaṃ kesañci sampayuttakānaṃ hetū hetupaccayena paccayoti attho bhaveyya, evaṃ sante hetunā vippayuttā cakkhuviññāṇādayopi sampayuttakāyeva, hetunā sampayuttā kusalādayopi. Tattha ayaṃ hetu asukassa nāma sampayuttakadhammassa paccayoti paccayuppannavavatthānaṃ na paññāyeyya. Tasmā paccayañceva paccayuppannañca vavatthāpento ‘‘hetū hetusampayuttakāna’’nti āha. Tassattho – hetusampayuttakānaṃ kusalādidhammānaṃ yo hetu sampayuttako, so hetupaccayena paccayoti. Tatrāpi ‘‘paccayo’’ti avatvā ‘‘hetupaccayenā’’ti vacanaṃ hetuno aññathā paccayabhāvapaṭisedhanatthaṃ. Ayañhi hetu hetupaccayenāpi paccayo hoti, sahajātādipaccayenāpi. Tatrāssa yvāyaṃ sahajātādipaccayavasena aññathāpi paccayabhāvo, tassa paṭisedhanatthaṃ hetupaccayenāti vuttaṃ. Evaṃ santepi ‘‘taṃsampayuttakāna’’nti avatvā kasmā ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttanti? Niddisitabbassa apākaṭattā. Taṃsampayuttakānanti hi vutte yena te taṃsampayuttakā nāma honti , ayaṃ nāma soti niddisitabbo apākaṭo. Tassa apākaṭattā yena sampayuttā te taṃsampayuttakāti vuccanti, taṃ sarūpatova dassetuṃ ‘‘hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ.
今云“诸因”及“诸因缘”，此处为何称“诸因缘”而不单言“诸因”？因缘二字，意在说明缘乃依因而生起。因缘有言，即缘依诸因而起之义。如此，则不善之法若作因，缘从因缘解释则难以明了。虽言为“因之诸因缘”，此义即从中已区分出一些因所能为缘之意，譬如眼识等为因，缘亦自成，善之诸因缘亦然。故不善因之缘，因缘之生无法被明白，故举缘及其生成名之义“诸因缘”。此义为：对善法诸缘之因，谓其为因之缘，即所谓因缘。此中言“缘”时又复用“因缘”语以反对“因”理之不同。此因缘既可谓因亦可谓缘，亦可谓与生俱等缘，故称因缘。因故又以缘之不同而反对之，故用“因缘”一词。如此既有“诸缘”，于是又为何而称“诸因缘”？盖此当说未彰显之义。所谓“诸缘”者，乃依于谓之“诸缘”名义之故。故作如此说，以使诸缘之同一义显明，故云“诸因缘”。
Taṃsamuṭṭhānānanti ettha pana niddisitabbassa pākaṭattā taṃ-gahaṇaṃ kataṃ. Ayañhettha attho – te hetū ceva hetusampayuttakā ca dhammā samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ, hetuto ceva hetusampayuttadhammehi ca nibbattānanti attho. Iminā cittasamuṭṭhānarūpaṃ gaṇhāti . Kiṃ pana taṃ cittato aññenapi samuṭṭhātīti? Āma, samuṭṭhāti. Sabbepi hi cittacetasikā ekato hutvā rūpaṃ samuṭṭhāpenti. Lokiyadhammadesanāyaṃ pana cittassa adhikabhāvato tathāvidhaṃ rūpaṃ cittasamuṭṭhānanti vuccati. Tenevāha cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ sahajātapaccayena paccayoti.
“所生起之相”一语，此处显示待明之义为根本缘起。“所生起相”者，此所说者乃诸因及诸因缘所成之相，谓此为所生起相。此言即心所生起相。然心所生起相又如何？诚然，诸心法独一而成相。世间说法因心之多故，称此相为心所生起者。亦即，心所缘之法，心所生起诸相，皆依其共生缘而起。
Yadi evaṃ idhāpi ‘‘taṃsamuṭṭhānāna’’nti avatvā cittasamuṭṭhānānanti kasmā na vuttanti? Acittasamuṭṭhānānampi saṅgaṇhanato. Pañhāvārasmiñhi ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā hetū sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ hetupaccayena paccayoti āgataṃ’’. Tassa saṅgaṇhanatthaṃ idha cittasamuṭṭhānānanti avatvā taṃsamuṭṭhānānanti vuttaṃ. Tassattho – cittajarūpaṃ ajanayamānāpi te hetū hetusampayuttakā dhammā sahajātādipaccayavasena samuṭṭhānaṃ etesanti taṃsamuṭṭhānāni. Tesaṃ taṃsamuṭṭhānānaṃ pavatte cittajānaṃ paṭisandhiyañca kaṭattārūpānampi hetū hetupaccayena paccayoti. Iminā upāyena aññesupi taṃsamuṭṭhānānanti āgataṭṭhānesu attho veditabbo.
云“若如此说所谓‘所生起之相’，未称为心所生起”，何故？仅因计数之便。依前答语，“依生之因果，及有生起之相，皆由因缘而生”，故此言“所生起之相”意味着达成心资质之所生起相。此为方便说法，故称“所生起之相”。且心所生起之相，在生起与续转时，诸因缘均属此“所生起相”，故能于诸处成此义。
Kasmā panāyaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ hetupaccayo hoti, na pavatteti? Paṭisandhiyaṃ kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhavuttitāya. Paṭisandhiyañhi kammajarūpānaṃ cittapaṭibaddhā pavatti, cittavasena uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmiñhi khaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkoti, tānipi vinā cittena uppajjituṃ vā ṭhātuṃ vā na sakkonti. Tenevāha – ‘‘viññāṇapaccayā nāmarūpaṃ, tasmiṃ patiṭṭhite viññāṇe nāmarūpassa avakkanti hotī’’ti (saṃ. ni. 2.39). Pavattiyaṃ pana tesaṃ citte vijjamānepi kammapaṭibaddhāva pavatti, na cittapaṭibaddhā. Avijjamāne cāpi citte nirodhasamāpannānaṃ uppajjantiyeva.
何故此因，本为续转诸所生起相之因，而不能为先导？续转中诸色行唯心所系，诸色行因心而续转。续转中，心不能生心及心所相非复其有，无心则诸相亦不成。故言：“识为因，名色依识成立”。续转时，所生起因亦即梵行心所生起，非义为非有心续转。
Kasmā pana paṭisandhikkhaṇe cittaṃ cittajarūpaṃ janetuṃ na sakkotīti? Kammavegakkhittatāya ceva appatiṭṭhitavatthutāya ca dubbalattā. Tañhi tadā kammavegakkhittaṃ apurejātavatthukattā ca appatiṭṭhitavatthukanti dubbalaṃ hoti. Tasmā papāte patitamatto puriso kiñci sippaṃ kātuṃ viya rūpaṃ janetuṃ na sakkoti; kammajarūpameva panassa cittasamuṭṭhānarūpaṭṭhāne tiṭṭhati. Tañca kammajarūpasseva bījaṭṭhāne tiṭṭhati. Kammaṃ panassa khettasadisaṃ, kilesā āpasadisā. Tasmā santepi khette āpe ca paṭhamuppattiyaṃ bījānubhāvena rukkhuppatti viya paṭisandhikkhaṇe cittānubhāvena rūpakāyassa uppatti. Bīje pana vigatepi pathavīāpānubhāvena rukkhassa uparūpari pavatti viya; vinā cittena kammatova kaṭattārūpānaṃ pavatti hotīti veditabbā. Vuttampi cetaṃ – ‘‘kammaṃ khettaṃ viññāṇaṃ bījaṃ taṇhā sneho’’ti (a. ni. 3.77).
复发时为何心识不能生起具足的心识形态？此因业力的断绝及存在对象的不稳固而软弱。故于此时，因业力断绝和无从再生的状态而软弱。譬如堕于恶道之人，不能如同技艺娴熟者造成人形，心识仅立于业所生的形态之中，且立于业力之根基。业如田地，烦恼如杂草。故虽有地，但因种子生感而树木生长，复发时心识如树木之形。种子若去除，因地理作用犹如树木叶片生长。若无心识则无业力成树叶般生长，故应知此理。经中亦言：“业为田地，识为种子，渴爱为甘露。”
Ayañca panattho okāsavaseneva gahetabbo. Tayo hi okāsā – nāmokāso, rūpokāso, nāmarūpokāsoti. Tattha arūpabhavo nāmokāso nāma. Tatra hi hadayavatthumattampi rūpapaccayaṃ vinā arūpadhammāva uppajjanti. Asaññabhavo rūpokāso nāma. Tatra hi paṭisandhicittamattampi arūpapaccayaṃ vinā rūpadhammāva uppajjanti. Pañcavokārabhavo nāmarūpokāso nāma. Tatra hi vatthurūpamattampi vinā paṭisandhiyaṃ arūpadhammā, paṭisandhicittañca vinā kammajāpi rūpadhammā nuppajjanti. Yuganaddhāva rūpārūpānaṃ uppatti. Yathā hi sassāmike sarājake gehe sadvārapālake rājāṇattiṃ vinā paṭhamappaveso nāma natthi, aparabhāge pana vināpi āṇattiṃ purimāṇattiānubhāveneva hoti, evameva pañcavokāre paṭisandhiviññāṇarājassa sahajātādipaccayataṃ vinā rūpassa paṭisandhivasena paṭhamuppatti nāma natthi. Aparabhāge pana vināpi paṭisandhiviññāṇassa sahajātādipaccayānubhāvaṃ purimānubhāvavasena laddhappavesassa kammato pavatti hoti. Asaññabhavo pana yasmā arūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva arūpapaccayā asaññokāsattā rūpaṃ pavattati, assāmike suññagehe attano gehe ca purisassa paveso viya. Arūpabhavopi yasmā rūpokāso na hoti, tasmā tattha vināva rūpapaccayā aññokāsattā arūpadhammā pavattanti. Pañcavokārabhavo pana rūpārūpokāsoti natthettha arūpapaccayaṃ vinā paṭisandhikkhaṇe rūpānaṃ uppattīti. Iti ayaṃ hetu paṭisandhiyameva kaṭattārūpānaṃ paccayo hoti, na pavatteti.
此法也应如断除烦恼般应当掌握。烦恼有三种：无欲烦恼、色界烦恼、名色烦恼。其中无色界为无欲。此界虽只有心识依止，没有色质，故唯产生无色法。无法识界为色界。此界则仅以断除再生之心识为依止，没有无色法，故唯产生色法。五支界为名色界，此界仅以物质为基础，且无识、无业亦不能生起色法。色界与无色界俱生起，如宫殿中护卫之无主入门，初时无管辖，但后因管辖者和前任管辖经验而成序列；如是名色界色法的初起，因无识之天生依止而无此初起。如无法识界，则无色界由非无色依止下生起，有如空室无主人之人入居。无欲界之色界与色界不同，因无无色依止故色法复发不起。因故此处色界无依止而不起色法。此即是复发生色法之原因，非由心识之生起。
Nanu ‘‘hetū sahajātānaṃ hetupaccayena paccayoti vutte sabbopi ayamattho gahito hoti, atha kasmā ‘‘hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpāna’’nti idaṃ gahitanti? Pavattiyaṃ kaṭattārūpādīnaṃ paccayabhāvapaṭibāhanato. Evañhi sati yāni pavattiyaṃ hetunā saha ekakkhaṇe kaṭattārūpāni ceva utuāhārasamuṭṭhānāni ca jāyanti, tesampi hetū hetupaccayoti āpajjeyya, na ca so tesaṃ paccayo. Tasmā tesaṃ paccayabhāvassa paṭibāhanatthametaṃ gahitanti veditabbaṃ.
难道“因缘共同出离之因缘”，是说一切因缘皆是此意，而为何却说“有因支配的法因生色法”？这是指初起的如色和心识等业果之因缘关系。此理中，当业果因缘与因同时生起时，即短暂生起色形及食物之果，故称这些因缘为因支配因，非这些因本身的因缘。故此处因支配因缘是指对复发原因的说明。
Idāni ‘‘nānappakārabhedato paccayuppannato’’ti imesaṃ padānaṃ vasenettha viññātabbo vinicchayo. Tesu nānappakārabhedatoti ayañhi hetu nāma jātito kusalākusalavipākakiriyabhedato catubbidho. Tattha kusalahetu bhūmantarato kāmāvacarādibhedena catubbidho, akusalahetu kāmāvacarova vipākahetu kāmāvacarādibhedena catubbidho, kiriyahetu kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho. Tattha kāmāvacarakusalahetu nāmato alobhādivasena tividho. Rūpāvacarādikusalahetūsupi eseva nayo. Akusalahetu lobhādivasena tividho. Vipākakiriyahetū pana alobhādivasena tayo tayo honti. Taṃtaṃcittasampayogavasena pana tesaṃ tesaṃ hetūnaṃ nānappakārabhedoyevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
现在应了解“因缘起于不同所依的缘起”这一语中因缘的教理。这里所说的不同因缘乃指生、善、恶及果报之四种因缘差别。诸谓善因是依四种纯净状态如欲界行为的差别而分别，恶因依欲界行为的差别果报因亦如是，行为因则依欲界、色界、无色界三种分别。欲界善因又分为贪、嗔等三种，色界善因同理。恶因依贪等三种分别，果报因则贪、无贪、无嗔三种。因其心识相续关系，故此四因逢依不同而异，故此处谓之因缘的不同。
Paccayuppannatoti iminā paccayena ime dhammā uppajjanti, imesaṃ nāma dhammānaṃ ayaṃ paccayoti evampi viññātabbo vinicchayoti attho. Tattha imasmiṃ tāva hetupaccaye kāmāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesu attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo hoti, arūpabhave sampayuttadhammānaṃyeva. Rūpāvacarakusalahetu kāmabhavarūpabhavesuyeva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Arūpāvacarakusalahetu kāmāvacarakusalahetusadisova. Tathā apariyāpannakusalahetu, tathā akusalahetu. Kāmāvacaravipākahetu pana kāmabhavasmiṃyeva attanā sampayuttadhammānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānaṃ, pavatte cittasamuṭṭhānarūpānañca hetupaccayo. Rūpāvacaravipākahetu rūpabhave vuttappakārānaññeva hetupaccayo. Arūpāvacaravipākahetu arūpabhave sampayuttakānaññeva hetupaccayo. Apariyāpannavipākahetu kāmabhavarūpabhavesu sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca arūpabhave arūpadhammānaññeva hetupaccayo. Kiriyahetūsu pana tebhūmakesupi kusalahetusadisova paccayoti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
因缘起者，谓因缘生起诸法，即此诸法生起的因缘理亦应如此了解。此处于如欲界行善因生欲界形态而与心识相续诸法之因缘，及无色界善因与其相续法，色界善因亦如是。无色界善因与欲界善因相似。又未圆满善因、恶因亦同。欲界果报因只与欲界之诸法相续。色界果报因则仅是色界法之因。无色界果报因仅是无色界法因。未圆满果报因则同时附属欲界、色界及心识相续法。行为因于三界均属上述善因类因缘。此外因缘起亦应如是了解。
Hetupaccayaniddesavaṇṇanā. · 因缘说明的注释。
2. Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā
二、境缘因的说明及释义
§2
2. Ārammaṇapaccayaniddese rūpāyatananti rūpasaṅkhātaṃ āyatanaṃ. Sesesupi eseva nayo. Cakkhuviññāṇadhātuyāti cakkhuviññāṇasaṅkhātāya dhātuyā. Sesapadesupi eseva nayo. Taṃsampayuttakānanti tāya cakkhuviññāṇadhātuyā sampayuttakānaṃ tiṇṇaṃ khandhānaṃ, sabbesampi cakkhupasādavatthukānaṃ catunnaṃ khandhānaṃ rūpāyatanaṃ ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Ito paresupi eseva nayo. Manodhātuyāti sasampayuttadhammāya tividhāyapi manodhātuyā rūpāyatanādīni pañca ārammaṇapaccayena paccayo, no ca kho ekakkhaṇe. Sabbe dhammāti etāni ca rūpāyatanādīni pañca avasesā ca sabbepi ñeyyadhammā imā cha dhātuyo ṭhapetvā sesāya sasampayuttadhammāya manoviññāṇadhātuyā ārammaṇapaccayena paccayoti attho. Yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbhāti iminā ye ete etāsaṃ sattannaṃ viññāṇadhātūnaṃ ārammaṇadhammā vuttā, te tāsaṃ dhātūnaṃ ārammaṇaṃ katvā uppajjanakkhaṇeyeva ārammaṇapaccayo hontīti dīpeti. Evaṃ hontāpi ca na ekato honti, yaṃ yaṃ ārabbha ye ye uppajjanti, tesaṃ tesaṃ te te visuṃ visuṃ ārammaṇapaccayo hontītipi dīpeti. Uppajjantīti idaṃ yathā najjo sandanti, pabbatā tiṭṭhantīti sabbakālasaṅgahavasena, evaṃ vuttanti veditabbaṃ. Tena yepi ārabbha ye uppajjiṃsu, yepi uppajjissanti, te sabbe ārammaṇapaccayeneva uppajjiṃsu ca uppajjissanti cāti siddhaṃ hoti. Cittacetasikā dhammāti idaṃ ‘‘ye ye dhammā’’ti vuttānaṃ sarūpato nidassanaṃ. Te te dhammāti te te ārammaṇadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ cittacetasikadhammānaṃ. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
第二、关于缘缘所依的说明。所谓色界缘处，乃是因缘所成的色缘处。余下诸处亦同此理。所谓眼识界之法，是指由眼识为缘的界。余处亦同理。所谓依附于此者，是指和此眼识界缘结相应的三蕴，全部皆眼所依赖的法之色界缘处。此义推及他界亦复如是。所谓心界，是指相应于心的三种法，心界等五者乃是由色界缘及其他界缘所依;但此依非一时一刻即成。所谓诸法，是指色界等五界及余下诸法，皆应当知悉这些界及余下的相应法，以五界为缘，余法则由相应心识界为缘。凡一切法初始于该界缘者，则是这些七识界缘所生；此等界缘一旦生起，缘比类皆是该缘缘所生。 "生起"，如溪流相接，山岳恒立相续，亦应如是解。故无论何界缘发生之处，未来诸界缘亦悉依此缘生起，此理成证。所谓心意法，是指『诸法』名下同类现象。所谓彼法，即彼境界，即诸界缘法。此即巴利语之注解。
Idaṃ pana ārammaṇaṃ nāma rūpārammaṇaṃ saddagandharasaphoṭṭhabbadhammārammaṇanti koṭṭhāsato chabbidhaṃ hoti. Tattha ṭhapetvā paññattiṃ avasesaṃ bhūmito kāmāvacaraṃ…pe… apariyāpannanti catubbidhaṃ hoti. Tattha kāmāvacaraṃ kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidhaṃ; rūpāvacaraṃ kusalavipākakiriyato tividhaṃ, tathā arūpāvacaraṃ, apariyāpannaṃ kusalavipākanibbānavasena tividhaṃ hoti. Sabbameva vā etaṃ kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānapaññattibhedato sattavidhaṃ hoti. Tattha kusalaṃ bhūmibhedato catubbidhaṃ hoti, akusalaṃ kāmāvacarameva, vipākaṃ catubhūmakaṃ, kiriyaṃ tibhūmakaṃ, rūpaṃ ekabhūmakaṃ kāmāvacarameva, nibbānampi ekabhūmakaṃ apariyāpannameva, paññatti bhūmivinimuttāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此处所谓缘，即色所缘，声香味触法所缘，构成总数六种。依此设例归结，可分十二种。由此设分，则欲界限（指欲界）等为四类，分别详述……未圆满（指阿拉汉果）的区分为四种。欲界限中，善、不善、果报、行为等五分；色界限善、果报、行三类；无色界限亦划三类，并合未圆满的善果报为三类。故悉以是善、不善、果报、行、涅槃为基础，分七类。善依地划为四，恶依欲界限，果报四地，行为三地，色界限一地，欲界涅槃一地，未圆满涅槃一地。设例由此多种区别而成相异归纳，这是应知的辨别结论。
Evaṃ bhinne panetasmiṃ ārammaṇe kāmāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalārammaṇaṃ tesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalārammaṇaṃ kāmāvacarakusalassa, rūpāvacarakusalassa, arūpāvacarakusalassa, akusalassa, arūpāvaracaravipākassa, kāmāvacarakiriyassa, rūpāvacarakiriyassa, arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ aṭṭhannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannakusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarato kusalakiriyānameva ārammaṇapaccayo hoti. Akusalārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti.
由此，在诸缘聚中，欲界善缘，含欲界、色界善、恶、欲界果报、欲界善行、色界善行等，合称为所覆众缘缘。色界善缘分为六类，含六类欲界果报界，合为五类缘。无色界善缘属包含五类：欲界善、色界善、无色善及恶、无色果报等，聚合共八类缘。未圆满善缘，乃欲界、色界善行总例，是所覆众缘缘。恶缘含欲界、色界善、恶、果报、善行，是所覆众缘聚。
Kāmāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacaravipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākārammaṇampi imesaṃyeva pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Apariyāpannavipākārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalakiriyānaññeva ārammaṇapaccayo hoti.
欲界果报缘，涵盖欲界、色界善、恶与欲界果报及善行等，合为所覆众缘聚。色界果报缘，涵盖欲界、色界善、恶及善行，是五类所聚众缘。无色界果报缘亦同此五类众缘合聚。未圆满果报缘，则对欲界、色界善果报及善行独为所覆众缘聚。
Kāmāvacarakiriyārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, akusalassa, kāmāvacaravipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyārammaṇaṃ imesu chasu rāsīsu kāmāvacaravipākavajjānaṃ pañcannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyārammaṇaṃ tesaṃ pañcannaṃ arūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Catusamuṭṭhānaṃ rūpakkhandhasaṅkhātaṃ rūpārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa akusalassa kāmāvacaravipākassa kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Nibbānārammaṇaṃ kāmāvacararūpāvacarakusalassa, apariyāpannato kusalavipākassa, kāmāvacararūpāvacarakiriyassa cāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyānaṃ keci nicchanti, taṃ yuttito upadhāretabbaṃ. Nānappakārakaṃ pana paññattiārammaṇaṃ tebhūmakakusalassa, akusalassa, rūpāvacaravipākassa, arūpāvacaravipākassa, tebhūmakakiriyassa cāti imesaṃ navannaṃ rāsīnaṃ ārammaṇapaccayo hoti. Tattha yaṃ yaṃ ārammaṇaṃ yesaṃ yesaṃ paccayo, te te taṃtaṃpaccayuppannā nāma hontīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
欲界善行缘，含欲界、色界善、恶、果报及善行等，是所覆众缘聚。色界善行缘，于诸六类欲界果报界众缘聚中，是五类所成的缘聚。无色界善行缘亦是该五类众缘的所覆缘聚。四大聚合色蕴所成色缘，归于欲界、色界善、恶、果报与善行等众缘，是其所覆众缘聚。涅槃缘，于欲界、色界善果报及善行，是亦覆众缘聚。色界善行缘有余者尚存，当依其相应作出归类。异类所覆众缘，引申至善、恶、色界果报、无色界果报、三地行等九类众缘聚。由此，依各缘所依及所生，是名缘起缘所依缘生起，此则应当分别知悉以作结论。
Ārammaṇapaccayaniddesavaṇṇanā. · 所缘缘说明的注释。
3. Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā
第三、主缘所依之说明
§3
3. Adhipatipaccayaniddese chandādhipatīti chandasaṅkhāto adhipati. Chandaṃ dhuraṃ katvā chandaṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittuppattikāle uppannassa kattukamyatāchandassetaṃ nāmaṃ. Sesesupi eseva nayo. Kasmā pana yathā hetupaccayaniddese hetū hetusampayuttakāna’’nti vuttaṃ, evamidha ‘‘adhipatī adhipatisampayuttakānanti avatvā ‘‘chandādhipati chandasampayuttakāna’’ntiādinā nayena desanā katāti? Ekakkhaṇe abhāvato. Purimanayasmiñhi dve tayo hetū ekakkhaṇepi hetupaccayo honti mūlaṭṭhena. Upakārakabhāvassa avijahanato. Adhipati pana jeṭṭhakaṭṭhena upakārako, na ca ekakkhaṇe bahū jeṭṭhakā nāma honti. Tasmā ekato uppannānampi nesaṃ ekakkhaṇe adhipatipaccayabhāvo natthi. Tassa adhipatipaccayabhāvassa ekakkhaṇe abhāvato idha evaṃ desanā katāti.
3. 关于支配因的说明中，‘支配欲’一词由‘欲’及‘支配者’组成。割断、压伏欲望的心境，于心识发生时所呈现的控制欲，即称此为支配欲。余意亦同此理。既然在因缘缘起的说明中明言‘因者为与因相连之事’，那么这里却说‘支配者为与支配相连之事’，由此来指导说法，有何道理？这是因为瞬间的不存在。在早期观点中，两三种因有时刻的成因缘，在根本意义上，这表示助缘的因缘不被舍弃。而支配者因缘因其根本为最高者，是助缘者，而非在同一瞬间有众多最高者。因此，即使那些同时生起的因，也不可能在同一时刻具有支配因的性质。由此，说明此处支配因的性质为瞬时不存在，故传法时如此说明。
Evaṃ sahajātādhipatiṃ dassetvā idāni ārammaṇādhipatiṃ dassetuṃ yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ yaṃ dhammanti yaṃ yaṃ ārammaṇadhammaṃ. Garuṃ katvāti garukāracittīkāravasena vā assādavasena vā garuṃ bhāriyaṃ laddhabbaṃ avijahitabbaṃ anavaññātaṃ katvā. Te te dhammāti te te garukātabbadhammā. Tesaṃ tesanti tesaṃ tesaṃ garukārakadhammānaṃ. Adhipatipaccayenāti ārammaṇādhipatipaccayena paccayo hotīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
如此，既然已说明自然生起的支配者，现当以已现起的所执着支配法为例示现支配者。这里‘所执着的法’即所执着的对象法。所谓‘执着’者，是指内心或情绪的制造者或习因，通过执着带至重负的、不可放弃、无法被瞒蔽的状态。那些分别是各法，亦是各应被尊重的法。因支配因者，即执着支配因的缘起者，这便是巴利文所述。
Ayaṃ pana adhipati nāma sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha sahajāto chandādivasena catubbidho. Tesu ekeko kāmāvacarādivasena bhūmito catubbidho. Tattha kāmāvacaro kusalākusalakiriyavasena tividho. Akusalaṃ patvā panettha vīmaṃsādhipati na labbhati. Rūpārūpāvacaro kusalakiriyavasena duvidho, apariyāpanno kusalavipākavasena duvidho. Ārammaṇādhipati pana jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpanibbānānaṃ vasena chabbidhoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
这支配者称为两种自然生起的执着支配。其中特定自然生起的欲望执着分为四种，每一形态为，依欲望与非欲望所成的身处。其中特定欲望身处，依据善恶行为又分为三种。若失去恶行者，则此处不会得支配者。色欲与非色欲身处，依据善行为又分为两种，非完全禀受善之果报的善行为亦有两种。执着者乃因一切境界而建设形成的六种，此处须区别以彰显多种差别。
Evaṃ bhinne panettha sahajātādhipatimhi tāva kāmāvacarakusalakiriyasaṅkhāto adhipati duhetukatihetukesu cittuppādesu chandādīnaṃ aññataraṃ jeṭṭhakaṃ katvā uppattikāle attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca adhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarakusalakiriyasaṅkhātepi eseva nayo. Ayaṃ pana ekanteneva labbhati. Na hi te dhammā sahajātādhipatiṃ vinā uppajjanti. Arūpāvacarakusalakiriyasaṅkhāto pana pañcavokāre rūpāvacaraadhipatisadisova catuvokāre pana sampayuttadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Tathā tatthuppanno sabbopi kāmāvacarādhipati. Apariyāpanno kusalatopi vipākatopi pañcavokāre ekanteneva sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti, catuvokāre arūpadhammānaññeva. Akusalo kāmabhave micchattaniyatacittesu ekanteneva sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca adhipatipaccayo hoti. Aniyato kāmabhavarūpabhavesu attano adhipatikāle tesaññeva. Arūpabhave arūpadhammānaññeva adhipatipaccayo hoti. Ayaṃ tāva sahajātādhipatimhi nayo.
如此划分，然而在此自然生起的支配者中，拥有欲望身处善业的执着支配者，因以众多意念所选择为最高，故于生成之时，身意聚合即为其支配因。色身处善业所形成的支配者亦同。此为唯一性所成。无此等法，自然生起的支配者无以生起。在非色身处善业所形成者，五类色身处与之类似，支配因仅于四类意念聚合相关。故彼处生成者，所有皆为欲念身处支配者。未禀受善业与果报之者，五类中唯一相关的是四类意念聚合身与非色法身。恶业者生于欲界恶道，有错乱、限定意念者，亦唯一相关其意念聚合身。非限定欲界生及非色界生者，亦各相关其支配因。此即自然生起支配者的相关指导。
Ārammaṇādhipatimhi pana kāmāvacarakusalo ārammaṇādhipati kāmāvacarakusalassa lobhasahagatākusalassāti imesaṃ dvinnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Rūpāvacarārūpāvacarepi kusalārammaṇādhipatimhi eseva nayo. Apariyāpannakusalo pana ārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ceva ñāṇasampayuttakiriyassa ca ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Akusalo pana ārammaṇādhipati nāma lobhasahagatacittuppādo vuccati. So lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacaro pana vipākārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Tathā rūpāvacarārūpāvacaravipākārammaṇādhipati. Lokuttaro pana vipākārammaṇādhipati kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalakiriyānaññeva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Kāmāvacarādibhedato pana tividhopi kiriyārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Catusamuṭṭhānikarūpasaṅkhāto rūpakkhandho ārammaṇādhipati lobhasahagatākusalasseva ārammaṇādhipatipaccayo hoti. Nibbānaṃ kāmāvacarato ñāṇasampayuttakusalassa ñāṇasampayuttakiriyassa lokuttarakusalassa lokuttaravipākassa cāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ ārammaṇādhipatipaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
针对执着支配者中，欲界身处善业的执着支配者，为施行欲界善业与随贪恶业二身量之因缘。色界与无色界身处的善业执着支配者亦同。未圆满善业的执着支配者是欲界中有智慧善业与智慧善行的执着支配者。恶业执着支配者则名为随贪染染心的产生者。此者以随贪欲为恶业执着之因缘。欲界胜义执着支配者，是从欲界产生具智慧善业及善行之因缘。欲界身处之分别，行意执着支配者分三种。具四种意念聚合色蕴为执着支配者，此亦为随贪染染身量因缘。涅槃以欲界身处为智慧善业及善行之胜义善业与胜义果报，故此四身量成为执着支配因之缘。如此因缘生起，亦当明辨审察。
Adhipatipaccayaniddesavaṇṇanā. · 增上缘说明的注释。
4. Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā
4. 不断支配因说明
§4
4. Anantarapaccayaniddese manodhātuyāti vipākamanodhātuyā. Manoviññāṇadhātuyāti santīraṇakiccāya ahetukavipākamanoviññāṇadhātuyā. Tato paraṃ pana voṭṭhabbanajavanatadārammaṇabhavaṅgakiccā manoviññāṇadhātuyo vattabbā siyuṃ, tā avuttāpi imināva nayena veditabbāti nayaṃ dassetvā desanā saṅkhittā. ‘‘Purimā purimā kusalā dhammā’’tiādike ca chaṭṭhanaye tā saṅgahitātipi idha na vuttāti veditabbā. Tattha purimā purimāti chasu dvāresupi anantarātītā kusalajavanadhammā daṭṭhabbā. Pacchimānaṃ pacchimānanti anantarauppajjamānānaññeva. Kusalānanti sadisakusalānaṃ. Abyākatānanti idaṃ pana kusalānantaraṃ tadārammaṇabhavaṅgaphalasamāpattivasena vuttaṃ. Akusalamūlake abyākatānanti tadārammaṇabhavaṅgasaṅkhātānaññeva. Abyākatamūlake abyākatānanti āvajjanajavanavasena vā bhavaṅgavasena vā pavattānaṃ kiriyavipākābyākatānaṃ kiriyamanodhātuto paṭṭhāya pana yāva voṭṭhabbanakiccā manoviññāṇadhātu, tāva pavattesu vīthicittesupi ayaṃ nayo labbhateva. Kusalānanti pañcadvāre voṭṭhabbanānantarānaṃ manodvāre āvajjanāntarānaṃ paṭhamajavanakusalānaṃ. Akusalānanti padepi eseva nayo. Yesaṃ yesanti idaṃ sabbesampi anantarapaccayadhammānaṃ. Saṅkhepalakkhaṇanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
四、不间断缘之说明 意为「心所缘法」是指果报心所。「心识缘法」是指为渡脱之用，因无因果报缘之心识。接着，语当说「要说再次生成现前之心识缘」，即心识缘相应现行和心所缘相应现行亦当说，虽未言此，依此义应了知，此说要明示，由此言说汇总。说「昔昔先前善法」等，六种诸缘汇集之义，在此未言而应了知。此中「昔昔先前」是指六门中永不断续之善活泼法相，应当见取。「后后」指连续发生者，别也。善者为同类善者。未被说明者，指此处善不间断现前之心识缘果位实现之义。以不善为本，未说明者者，指所说现行（心所）分别为微细相续或分别作用之不善实践果现行之心识缘。基于未断现行，则现行之心识缘，包括心之微细相续果，现起时于相续心进行，此义法道理为本，此缘而说。所谓善者是指五门现前连续间断心中，第一现行间断善法。以此类推不善亦同。谓此诸者皆为不间断缘法。总标即此为巴利文注解。
Ayaṃ pana anantarapaccayo nāma ṭhapetvā nibbānaṃ catubhūmako arūpadhammarāsiyevāti veditabbo. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyato catudhā bhijjati. Tattha kusalo kāmāvacarādibhedato catubbidho hoti, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyānantarapaccayo pana te bhūmakoti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此不间断缘名为缘持，于此应知涅槃如四土无色法聚。生时为善不善果报行为，四种所生。其善者从欲界之行为分四类，不善者果报于欲界，行为续缘则为四土。此缘持余土，依其差别明知判别。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalo attanā sadisasseva kāmāvacarakusalassa anantarapaccayo hoti. Ñāṇasampayuttakāmāvacarakusalo pana rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Kāmāvacarakusalo ca kāmāvacaravipākassa, rūpāvacarārūpāvacaravipākassa, ñāṇasampayutto lokuttaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalo rūpāvacarakusalassa, ñāṇasampayuttakāmāvacaravipākassa, rūpāvacaravipākassāti imesaṃ tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakusalo tesaṃ dvinnaṃ vipākānaṃ attano kusalassa vipākassa cāti avisesena catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Visesena panettha nevasaññānāsaññāyatanakusalo anāgāmiphalasaṅkhātassa lokuttaravipākassapi anantarapaccayo hoti. Lokuttarakusalo lokuttaravipākasseva anantarapaccayo hoti. Akusalo avisesena akusalassa ceva kusalākusalavipākassa ca. Visesena panettha sukhamajjhattavedanāsampayutto akusalo rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.
如是分别，欲界行为善者，缘持此类欲界善法之不间断缘。依智慧相应欲界善者，缘持色界善及无色界善者，此三类聚之不间断缘。欲界善缘持于欲界果报，色界及无色界果报，不间断缘也。色界善缘持于色界果报及智慧相应欲界果，及色界果报，不间断缘也。无色善则缘持其二果报及自果报，为特别四类聚不间断缘。尤其此处还包括无色界非识断识处非识界、阿那含果报列于超世果报，其缘亦不间断。超世善缘持于超世果报，不善者特别于不善及善不善果中。特殊者为含乐中边受相应不善者，缘于色界及无色界果报，此四类聚不间断缘。
Kāmāvacaravipākassa ñāṇasampayutto vā ñāṇavippayutto vā vipāko kāmāvacarakiriyāvajjanassa, ñāṇasampayuttavipāko panettha paṭisandhivasena uppajjamānassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassāpīti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacaravipāko sahetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti imesaṃ catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa arūpāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyāvajjanassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Lokuttaravipāko tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassāti catunnaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti.
欲界果报伴随智慧或智慧变化果报，为欲界行为善业之行为感受果报。智慧相应果报则为续生时色界及无色界果报之不间断缘。色界果报为合因欲界果报及色界果报及欲界行为之行为感受之果，为此四类聚不间断缘。无色界果报为三因欲界果报、色界果报、无色界果报及欲界行为果报之行为感受果，为三类聚不间断缘。超世果报为三因欲界果报、色界果报及无色界超世果报，为四类聚不间断缘。
Kāmāvacarakiriyaṃ kāmāvacarakusalākusalassa catubhūmakavipākassa tebhūmakakiriyassāti navannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacaravipākassa rūpāvacarakiriyassāti tiṇṇaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hoti. Arūpāvacarakiriyaṃ tihetukakāmāvacaravipākassa rūpāvacarārūpāvacaralokuttaravipākassa arūpāvacarakiriyassāti pañcannaṃ rāsīnaṃ anantarapaccayo hotīti. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
欲界行为为欲界善不善之四土果报行为，为九类聚不间断缘。色界行为为三因欲界果报、色界果报及色界行为，为三类聚不间断缘。无色界行为为三因欲界果报、色界果报、无色界及超世果报之无色行为，为五类聚不间断缘。由此可知缘起所生亦应如此判别。
Anantarapaccayaniddesavaṇṇanā. · 无间缘说明的注释。
5. Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā
五、相续缘说明
§5
5. Samanantarapaccayaniddesopi iminā samānagatikova. Ime pana dve paccayā mahāvitthārā, tasmā sabbacittuppattivasena tesaṃ upaparikkhitvā vitthāro gahetabboti.
五、即便如是之同时因缘的说明，也相同于种种依止（共同成就）。但是这些因缘中有两种覆盖广大，因此应当根据心的生起整体考虑它们，即应接受覆盖广大的解释。
Samanantarapaccayaniddesavaṇṇanā. · 等无间缘说明的注释。
6. Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā
六、共同生起因缘的说明
§6
6. Sahajātapaccayaniddese aññamaññanti añño aññassa. Iminā etesaṃ dhammānaṃ ekakkhaṇe paccayabhāvañceva paccayuppannabhāvañca dīpeti. Okkantikkhaṇeti pañcavokārabhave paṭisandhikkhaṇe. Tasmiñhi khaṇe nāmarūpaṃ okkantaṃ viya pakkhandantaṃ viya paralokato imaṃ lokaṃ āgantvā pavisantaṃ viya uppajjati, tasmā so khaṇo ‘‘okkantikkhaṇo’’ti vuccati. Ettha ca rūpanti hadayavatthumattameva adhippetaṃ. Tañhi nāmassa, nāmañca tassa aññamaññaṃ sahajātapaccayaṭṭhaṃ pharati. Cittacetasikāti pavattiyaṃ cattāro khandhā. Sahajātapaccayenāti ettha cittasamuṭṭhānarūpā cittacetasikānaṃ paccayaṭṭhaṃ na pharanti, tasmā ‘‘aññamañña’’nti na vuttaṃ. Tathā upādārūpā bhūtānaṃ. Rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānanti hadayavatthu catunnaṃ khandhānaṃ. Kiñci kāleti kismiñci kāle. Sahajātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Na sahajātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ.
六、共同生起因缘的说明中，所说的彼此是不同的、彼此相异的。借此，显示了这些法中短暂的因缘状态和因缘生起的状态。“短暂瞬间”者，是指五种有界的根本顺序（五根的流转）和接续的瞬间。在此时刻中，名色如同进出的界限，犹如外方来到此世界又进入一般而生起，因此此时即称为“短暂瞬间”。这里的色仅限定于心脏之处大小。正因如此，名色之间互相依存成为共同生起因缘。同样，心与心所的四蕴也是彼此相依的。所谓共同生起因缘，是指心集起的形式与心所的因缘相依而不分开，所以不称作为不同的彼此。此理亦适用于取（执）类诸根本聚合法。所谓色法，是指四蕴中以心脏为所拘。色法为有色法，非色法为无色法，是心识所依对象的区分。不论什么时间、什么时相，所谓共同生起因缘，是说因缘的接续和相续。非共同生起因缘，是说法的生起。
Ayaṃ pana ‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo’ti evaṃ chahi koṭṭhāsehi ṭhito. Tattha tayo koṭṭhāsā aññamaññavasena vuttā, tayo na aññamaññavasena. Tattha paṭhamakoṭṭhāse arūpameva paccayo ceva paccayuppannañca, dutiye rūpameva, tatiye nāmarūpaṃ, catutthe paccayo arūpaṃ, paccayuppannaṃ rūpaṃ; pañcame paccayopi paccayuppannampi rūpameva; chaṭṭhe paccayo rūpaṃ, paccayuppannaṃ arūpanti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
这里所谓『四蕴中无色蕴与彼此互为共同生起因缘』，乃立于六个章节。其间三节明确说彼此不同，三节说非彼此不同。初节说无色法为因，且为果；第二节说色法为因，且为果；第三节说名色法为因，且为果；第四节说因是无色，果是色；第五节说因和果都是色法；第六节说因是色，果是无色。此处即是对巴利文的解释。
Ayaṃ pana sahajātapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidho hoti, akusalo ekavidhova vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
这一共同生起因缘从存在上说，涵盖善、不善、果报、业行四种功能。其间善由四种地位组成，不善则只有一种，但果报由四种组成，业行现象有三种类型。色法是一种，纯属欲界层次。如此多样变化，须在此处分别辨明最终结论。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokārabhave attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātapaccayo hoti, tathā akusalaṃ. Yaṃ panettha arūpe uppajjati, taṃ arūpadhammānaṃyeva sahajātapaccayo hoti.
如此分辨，在此也存在四种地基础，其中善法与五种有界的因缘状态自我相应，且是心集起和其形式之共同生起因缘，恶法亦然。生于无色者，则为无色法的共同生起因缘。
Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpassa ceva sampayuttadhammānañca sahajātapaccayo hoti. Yaṃ panettha rūpaṃ na samuṭṭhāpeti, taṃ sampayuttadhammānaññeva. Yaṃ paṭisandhiyaṃ uppajjati, taṃ kaṭattārūpānañcāpi sahajātapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre arūpānaññeva. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca sahajātapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekantena sahajātapaccayo hoti.
欲界现象与色界现象的果报，乃至心所现起的现象，彼此是同出同依的。在此处，若色界现象不生起，则唯有现起的诸相事物成为其同出生依。若产生再来，则往昔的种种色界现象仍为其同出生依。非色界果报亦同现起诸法成为同出生依。出世间果报中，五趣果报与现起的诸法及心所之色相，彼此是同出生依；而四趣果报则唯有非色界诸法同出生依。欲界和色界的现象作用，在五趣果报中与现起的诸法及心所色相互为同出生依；而在四趣果报中，则唯为非色界诸法同出生依。色界现象作用仅与现起法及心所色相独自同出同依。
Catusamuṭṭhānikassa rūpassa kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpassa sahajātapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ sahajātapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtāni aññamaññañceva upādārūpassa ca sahajātapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
心的四种现起现象中，因业而生起的现象为一大水、二大火、三大风，三者各为一，二则为二诸大元素，因缘于大元素及其生起之色体，互为同出生依。欲界和色界果报中，与业所生的果报色体彼此同出生依。于适当心摄取现起时，大元素与相异大元素及其生起色体亦互为同出生依。由此可知，已生起的因缘关系应当细致明辨分析。
Sahajātapaccayaniddesavaṇṇanā. · 俱生缘指示之解释。
7. Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā
八、互依关系解释述要
§7
7. Aññamaññapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ tiṇṇaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena pāḷi āgatā. Tassā tattha vuttasadisāva vaṇṇanāti puna na gahitā. Ayampi ca aññamaññapaccayo jātivasena kusalo akusalo vipāko kiriyaṃ rūpanti pañcadhā bhinno. Tattha kusalo bhūmito catubbidho. Sabbaṃ purimasadisamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
八、互依关系示例的讲述，原有三段讲解以旧巴利经文集为基础，其中文义和释义相同者未重复收录。此互依关系乃指生死轮回中，善恶、果报、作用等五种现象皆互为关系。善者依止四种境界。此处一切依旧与先前释义相同，但因表现不同而须细致辨析。
Evaṃ bhinne panettha sabbampi catubhūmakaṃ kusalaṃ attanā sampayuttadhammānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Tathā akusalaṃ. Vipāke pana kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ paṭisandhiyaṃ vatthurūpassa, pavatte sampayuttadhammānaññeva. Arūpāvacaralokuttaravipākaṃ attanā sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Sabbampi kiriyaṃ sampayuttadhammānaññeva aññamaññapaccayena paccayo. Catusamuṭṭhānikarūpassa kammasamuṭṭhāne ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarapaṭisandhiyaṃ vatthurūpaṃ vipākakkhandhānaṃ aññamaññapaccayena paccayo. Utucittāhārasamuṭṭhānesu mahābhūtāneva mahābhūtānaṃ aññamaññapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如上分别区分开来，此处所有皆为四地的善法，与自相应现起事物互为互依。恶法亦如是。果报方面，欲界、色界现象的结果与其起因及所生色体，彼此为同出生依的；非色界出世间果报中，与自相应现起之法同为互依。诸行缘及生起法亦互为彩依。心的四种现起现象中，因业生起的三大元素之一，或三之二，或二之一，彼此构成互依关系。欲界与色界果报中，与其起因色体及果报聚集相互为互依关系。在心的适当摄取现起中，大元素与另大元素互为互依。由此已生起因缘关系应当细致明了辨别。
Aññamaññapaccayaniddesavaṇṇanā. · 相互缘指示之解释。
8. Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā
九、依止关系示例讲述
§8
8. Nissayapaccayaniddese sahajātapaccayaniddesassa purimānaṃ pañcannaṃ koṭṭhāsānaṃ vasena sahajātanissayanayaṃ dassetvā puna chaṭṭhena koṭṭhāsena purejātanissayanayaṃ dassetuṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyātiādi āraddhaṃ. Tattha yaṃ rūpaṃ nissāyāti vatthurūpaṃ sandhāya vuttaṃ. Tañhi nissāya tividhā manodhātu, ṭhapetvā arūpavipākaṃ dvāsattatividhā manoviññāṇadhātūti imāni pañcasattati cittāni vattantīti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayampi nissayapaccayo jātivasena kusalādibhedato pañcadhāva bhijjati. Tattha kusalo bhūmito catubbidhova akusalo ekavidho vipāko catubbidho, kiriyasaṅkhāto tividho, rūpaṃ ekavidhamevāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
第八节 关于依止缘的说明 在依止缘之说明与先前的同类依止缘之说明中，先前以五个部分的坐具作为例，说明依止缘的同生关系；之后以第六个部分的坐具，又示现依止缘的先生关系，详细阐释眼识等眼根界的因缘。这里所说的依止的色，即是指被依止的实物色。以此依止，设立了三种心界，因而有无色果报，与七十二种心识法相应。这五十七种法所起运行，即此处的巴利注释。此依止缘从产生的角度，依照善法等不同，而分为五种。其间善法的根基如地法，分为四类，不善法属一类；果报有四种，行为构造三种。色法只有一类，依此，不同的分别加以认识与判别。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalaṃ pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayena paccayo hoti. Tathā akusalaṃ . Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ arūpadhammānaññeva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi nissayapaccayo hoti. Arūpāvacaravipākaṃ sampayuttakkhandhānaṃyeva hoti. Lokuttaravipākaṃ pañcavokāre; sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva nissayapaccayo hoti. Kāmāvacaraarūpāvacarakiriyā pañcavokāre sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca nissayapaccayo hoti, catuvokāre arūpānaññeva. Rūpāvacarakiriyā sampayuttakānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ekantena nissayapaccayo hoti.
如此分明，在此处四种根基中，有善法依五种色蕴相应而生，以及与心所和心合起之色法相应，皆为依止缘。非善法也同理。那在无色界所生者，乃无色法相依止缘。欲界及色界果报之果报法、与与之相应的心及心所生起的色法，亦有依止缘。无色界果报相依止于界色蕴。如来世果报，五蕴皆相应，色界则仅依无色法。欲界及色界之行为，皆依止所相应的色及心所和心心法。色界行为则独依色法生起。
Catusamuṭṭhānikarūpassa ca kammasamuṭṭhānarūpe ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ mahābhūtānaṃ, mahābhūtā upādārūpānaṃ, vatthurūpaṃ pañcavokārabhave catubhūmakakusalassa, akusalassa, ṭhapetvā āruppavipākañceva dve pañcaviññāṇāni ca sesatebhūmakavipākassa, tebhūmakakiriyassāti imesaṃ catunnaṃ dhammarāsīnaṃ nissayapaccayo hoti. Cakkhāyatanādīni pañca sasampayuttānaṃ cakkhuviññāṇādīnaṃ nissayapaccayo hoti. Utucittāhārasamuṭṭhānesu pana mahābhūtā mahābhūtānañceva upādārūpassa ca nissayapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
依止缘之色法及行为色法中，有一大元素，三为一体；二为二体元素，俱为大元素。大元素依止的事理色，其为五色蕴中四类善恶之根基，并设立无色果报二种及五种识法，属于根基果报及行为果报，属于这四种法总依止之缘。眼根界等五根相当于五种色、心所、心的结合，也为依止缘。于生起的心法聚合中，大元素及其所依止的实相色，亦为依止缘。依止缘所生的法，亦应该把此依止缘判别明了。
Nissayapaccayaniddesavaṇṇanā. · 依止缘指示之解释。
9. Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā
第九节 关于伴随依止缘之说明
§9
9. Upanissayapaccayaniddese purimā purimāti anantarūpanissaye samanantarātītā labbhanti, ārammaṇūpanissayapakatūpanissayesu nānāvīthivasena purimatarā. Te tayopi rāsayo kusalavasena kusalapade labbhanti, kusalena pana akusale samanantarātītā na labbhanti. Teneva vuttaṃ – ‘‘akusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti . Idañhi – ‘‘kusalo dhammo akusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo; ārammaṇūpanissayo pakatūpanissayo. Ārammaṇūpanissayo – dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati, diṭṭhi uppajjati. Jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā assādeti abhinandati, taṃ garuṃ katvā rāgo uppajjati diṭṭhi uppajjati. Pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Sīlaṃ sutaṃ cāgaṃ paññaṃ upanissāya mānaṃ jappeti, diṭṭhiṃ gaṇhāti. Saddhā sīlaṃ sutaṃ cāgo paññā rāgassa dosassa mohassa mānassa diṭṭhiyā patthanāya upanissayapaccayena paccayo’’ti imaṃ nayaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalena abyākate tayopi labbhanti, tathā akusalena akusale.
第九节 关于伴随依止缘的说明 在本节依止缘的说明中，先前诸前依止缘得以比现其先，有多种情况。其也分为善法的根本依止缘，善法之间得以生起；然善法不依止于非善法先处。经言「不善诸法亦依某伴随缘」。此处意谓：「善法以不善法为伴随依止而生；此伴随缘分为起始伴随缘与显现伴随缘。所谓起始伴随缘者：布施、持戒、入五戒，并行供养，尊敬，安慰，欢喜，产生贪爱，产生见解，先前所奉敬供养之物，安慰欢喜，随之生贪爱、见解，入禅起禅而欢喜，如是尊敬所致。显现伴随缘者：依信仰，念诵自我，取见。依戒闻、布施、慧，念诵自我，取见。依信、戒、闻、布施、慧对贪、嗔、痴、慢、见之反对而产生依止缘。」以此理据而立规。同时，模糊之根本处亦得以生起，非善法亦然。
Akusalena pana kusale samanantarātītā na labbhanti. Tena vuttaṃ – ‘‘kusalānaṃ dhammānaṃ kesañci upanissayapaccayena paccayo’’ti. Idampi hi – ‘‘akusalo dhammo kusalassa dhammassa upanissayapaccayena paccayo. Pakatūpanissayo – rāgaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti; dosaṃ mohaṃ mānaṃ diṭṭhiṃ patthanaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Rāgo doso moho māno diṭṭhi patthanā saddhāya sīlassa sutassa cāgassa paññāya upanissayapaccayena paccayo. Pāṇaṃ hantvā tassa paṭighātatthāya dānaṃ detī’’tiādinā nayena pañhāvāre āgataṃ pakatūpanissayameva sandhāya vuttaṃ. Akusalaṃ pana kusalassa ārammaṇūpanissayo na hoti. Kasmā? Taṃ garuṃ katvā tassa appavattanatoti yathā anantarūpanissayo, evaṃ ārammaṇūpanissayopettha na labbhatīti veditabbo. Akusalena abyākatapade ārammaṇūpanissayova na labbhati. Na hi abyākatā dhammā akusalaṃ garuṃ karonti . Yasmā pana anantaratā labbhati, tasmā ettha ‘‘kesañcī’’ti na vuttaṃ. Abyākatena pana abyākate kusale akusaleti tīsu nayesu tayopi upanissayā labbhanteva. Puggalopi senāsanampīti idaṃ dvayaṃ pakatūpanissayavasena vuttaṃ. Idañhi dvayaṃ kusalākusalapavattiyā balavapaccayo hoti. Paccayabhāvo cassa panettha pariyāyavasena veditabboti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
非善法不依善法之先护缘而生。意即，依伴随缘亦不可得。经言「善法亦依某伴随缘」。此即「不善法依善法所伴随之缘。显现伴随缘者：贪依止布施，持戒，入五戒，禅定，观察，正道，神通，三明，定相，生起；嗔恚痴慢见等依止布施、持戒、发禅、发观、发道、发三明、发定。贪嗔痴慢见之依止缘，即信戒闻布施慧皆为依止缘。杀生则因被激怒而布施。」依此理据而议问显现依止缘。非善法不依善法起始伴随缘而生。何以故？因其无能使其增加，其非善缘起始伴随缘不及其所生。故不生起。非善法不依模糊伴随缘而生，因无名之法不可生善。由此伴随缘虽有，却不及于非善法生起。这即是说「某种缘」不必昭然若揭。由模糊至显现之善非两立性，伴随缘亦得以分别生起。圣者亦称此理为领席，谓之伴随依止缘。本节不了解者，当以此为参考之注释。
Ayaṃ pana upanissayapaccayo nāma saddhiṃ ekaccāya paññattiyā sabbepi catubhūmakadhammā. Vibhāgato pana ārammaṇūpanissayādivasena tividho hoti. Tattha ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatinā ninnānākaraṇoti heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato gahetabbo. Anantarūpanissayo anantarapaccayena ninnānākaraṇo, sopi heṭṭhā vuttanayeneva nānappakārabhedato veditabbo. Paccayuppannatopi nesaṃ tattha vuttanayeneva vinicchayo veditabbo. Pakatūpanissayo pana jātivasena kusalākusalavipākakiriyarūpabhedato pañcavidho hoti, kusalādīnaṃ pana bhūmibhedato anekavidhoti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
这里所说的“依止缘起因”是指同时由某一特定的境界而产生的事理，涵盖全部的四种基础现象。但如果分门别类，从缘和缘的对象等方面观察，则分为三种。其中，“缘对象因”是指从缘所主导而生的，依次取或造的情况，如下所述，应当根据种种不同的状况分别加以承认。“直接缘因”则是指由直接因缘产生的同样依序取或造的情况，也应根据不同种类分别辨别。“缘起因”则是指依赖其他前提而生起的，这里亦应依前述方式加以辨别。至于显现缘因，如同出生那样，分为五种类型，因各种善恶与果报、作用的表现不同而异；而依善等境地不同，类型亦多样。因此，这里所说的各种差别应当明确辨识，从而加以判断。
Evaṃ bhinne panettha tebhūmakakusalo catubhūmakassāpi kusalassa akusalassa vipākakiriyassāti catunnaṃ rāsīnaṃ pakatūpanissayo hoti. Lokuttaro akusalasseva na hoti. Amhākaṃ ācariyena ‘‘lokuttaradhammo nibbattito’’ti iminā pana nayena aññesaṃ akusalassāpi hoti. Yassa vā uppajjissati, tassāpi anuttaresu vimokkhesu pihaṃ upaṭṭhāpayato iminā nayena hotiyeva. Akusalo sabbesampi catubhūmakānaṃ khandhānaṃ pakatūpanissayo hoti, tathā tebhūmakavipāko. Lokuttaravipāke heṭṭhimāni tīṇi phalāni akusalasseva na honti, upariṭṭhimaṃ kusalassāpi. Purimanayena pana aññesaṃ vā yassa vā uppajjissati, tassa santāne sabbopi lokuttaravipāko sabbesaṃ kusalādīnaṃ arūpakkhandhānaṃ pakatūpanissayo hoti. Kiriyasaṅkhātopi pakatūpanissayo catubhūmakānaṃ akusalādikhandhānaṃ hotiyeva, tathā rūpasaṅkhāto. Sayaṃ pana rūpaṃ imasmiṃ paṭṭhānamahāpakaraṇe āgatanayena upanissayapaccayaṃ na labhati, suttantikapariyāyena pana labhatīti vattuṃ vaṭṭati. Evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如此区别下来，其中对这三种境地具有善巧的，乃是显现缘因；这显现缘因分为四种众多的类别。世间之外的并无恶的显现缘因。但我们师教中所说“世间以外法已发生”，此理据此说法，亦有他种恶的显现缘因存在。因为若有其生起，亦会在无上解脱中得到相应的摄持。恶的显现缘因即是由四种基础蕴组成之种种恶的现象，亦是这三种境地的果报。世间之外的果报中，劣者三种的结果皆非恶，甚至善的境地中亦有。按照前述观点，其他生起中，无论什么生起均有世间之外诸处无色界善的显现缘因。作用的聚合体中，也是这四种境地的恶及其根本的显现缘因，同此理法亦为色聚合体的。至于此身身色，由于此根本大背景所致，无所依止之缘起因不存在，但根据经文通说，至少是有的。故此亦当如此明辨，这就是依赖缘起因的判断原理。
Upanissayapaccayaniddesavaṇṇanā. · 亲依止缘指示之解释。
10. Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā
第十章 先生缘喻解说
§10
10. Purejātapaccayaniddese purejātapaccayena paccayoti ettha purejātaṃ nāma yassa paccayo hoti, tato purimataraṃ jātaṃ jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitikkhaṇappattaṃ. Cakkhāyatanantiādi vatthupurejātavasena vuttaṃ. Rūpāyatanantiādi ārammaṇapurejātavasena. Kiñcikāle purejātapaccayenāti pavattiṃ sandhāya vuttaṃ. Kiñcikāle na purejātapaccayenāti paṭisandhiṃ sandhāya vuttaṃ. Evaṃ sabbathāpi pañcadvāre vatthārammaṇavasena, manodvāre vatthuvasenevāyaṃ pāḷi āgatā, pañhāvāre pana ‘‘ārammaṇapurejātaṃ – sekkhā vā puthujjanā vā cakkhuṃ aniccato dukkhato anattato vipassantī’’ti āgatattā manodvārepi ārammaṇapurejātaṃ labbhateva. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
第十章先生缘喻解说中，所谓先生缘是指其缘所依而生者，从那个生起时刻起越过过去的生起，达到现在之生起界。所谓眼根等，是指依对象而先生成立的因缘。所谓色根眼界则是以境界作为先生缘的表达。有时说由先生缘而生起，是指接续发生；有时说非先生缘，是指中断再生。如此，一切场所皆由五处门依缘所生，且心所依缘亦属此类，此为巴利所载；而于询问处有言“先生缘乃依对象生起——修习者与外行人均以无常苦不我而观察”，故于心门也得此先生缘缘起。现附略说，此即巴利文注解之所在。
Ayaṃ pana purejātapaccayo suddharūpameva hoti. Tañca kho uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattaṃ aṭṭhārasavidhaṃ rūparūpameva. Taṃ sabbampi vatthupurejātaṃ ārammaṇapurejātanti dvidhā ṭhitaṃ. Tattha cakkhāyatanaṃ…pe… kāyāyatanaṃ vatthurūpanti idaṃ vatthupurejātaṃ nāma. Sesaṃ imāya pāḷiyā āgatañca anāgatañca vaṇṇo saddo gandho raso catasso dhātuyo tīṇi indriyāni kabaḷīkāro āhāroti dvādasavidhaṃ rūpaṃ ārammaṇapurejātapaccayo nāmāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
这里所说的先生缘是指清净现象。它超越了生起当时，已达到稳定的阶段，共十八种色法。均可分为依对象而先生成立与依缘而先生成立两种，其中，眼根眼界到身体根界视为依境属先生缘。其余包括以此三界体验之色、声、香、味、触四种境界界根，及三种根，即眼、耳、鼻等十二种色法，更有对色根相应的食法，共计十八种，皆属此依缘法，称为先生缘。由此略识其差别，应当如是辨别与判断。
Evaṃ bhinne panettha cakkhāyatanaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ purejātapaccayena paccayo, tathā itarāni cattāri sotaviññāṇādīnaṃ. Vatthurūpaṃ pana ṭhapetvā dvipañcaviññāṇāni cattāro ca āruppavipāke sesānaṃ sabbesampi catubhūmakānaṃ kusalākusalābyākatānaṃ cittacetasikānaṃ purejātapaccayo hoti. Rūpādīni pana pañcārammaṇāni dvipañcaviññāṇānañceva manodhātūnañca ekanteneva purejātapaccayā honti. Aṭṭhārasavidhampi panetaṃ rūparūpaṃ kāmāvacarakusalassa rūpāvacarato abhiññākusalassa akusalassa tadārammaṇabhāvino kāmāvacaravipākassa kāmāvacarakiriyassa rūpāvacarato abhiññākiriyassāti imesaṃ channaṃ rāsīnaṃ purejātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如此细分，这里眼根属有两种眼识生起的先生缘，诸如其他四种声根等亦同。设定对象界后，由两个五识和四无色果报中余余诸处，构成全部四种基础的善恶及其无记的心意识及心所的先生缘。而色等五种对象界则是两个五识及心意识单纯依对象的先生缘。该十八种色法则是欲界中善法色法的体现，具足超越智慧者的善法色法，及对境界和作用的相应显现，由此便是这层色法的先生缘。因而依缘缘起的判断亦应如此。
Purejātapaccayaniddesavaṇṇanā. · 前生缘指示之解释。
11. Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā
11. 后生缘指示说解
§11
11. Pacchājātapaccayaniddese pacchājātāti yassa kāyassa paccayā honti, tasmiṃ uppajjitvā ṭhite jātā. Purejātassāti tesaṃ uppādato paṭhamataraṃ jātassa jātikkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa. Imassa kāyassāti imassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikabhūtaupādārūpasaṅkhātassa kāyassa. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Ayamettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana pacchājātapaccayo nāma saṅkhepato ṭhapetvā āruppavipāke avasesā catubhūmakā arūpakkhandhā. So jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
11. 关于后生缘（pacchājāta-paccayo）的指示中，所谓后生是指某一身因缘而生，在此身上生起、站立。所谓先生者，是指该身从前生起时，最初生成那一刹那超越的先生成就。此身是由四个聚集体所构成，亦即由四种因缘而成的聚集体。这里所说三聚集体的身者，因食物摄取而成的身不可认知，故该身应指除去食物所成身的、由梵行及诸法等成的身。这是此处的巴利解说。后生缘名为：简约而言，以无色四境界为最终境界的色界余余无色界堆积四蕴，这是后生缘。此缘由生具善恶报业之差别而生四种，可见此处应分别辨别种种差别，方可理解判断。
Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakakusalañca akusalañca uppādakkhaṇaṃ atikkamitvā ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātapaccayo hoti. Vipākepi ṭhapetvā paṭisandhivipākaṃ avaseso kāmāvacararūpāvacaravipāko tasseva ekantena pacchājātapaccayo hoti. Lokuttaropi pañcavokāre uppannavipāko tasseva pacchājātapaccayo hoti. Tebhūmakakiriyāpi pañcavokāre uppannāva vuttappakārassa kāyassa pacchājātapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
但如上所说，若在五取蕴分的四界中，善恶俱足之四界于生起刹那超越先前的身，成为四种因缘集合而成的身，此身即为后生缘。即使是果报，也设定为续命果报的存在，欲界及色界及无色界果报，单纯视为后生缘。天上出离世界中的五取蕴生起的果报，即是此后生缘。三界行持中五取蕴生成的果报相关作用身，亦应视为后生缘。由此知，亦应明白缘起之生起，方得是后生缘的断定。
Pacchājātapaccayaniddesavaṇṇanā. · 后生缘指示之解释。
12. Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā
12. 习气缘指示说解
§12
12. Āsevanapaccayaniddese purimā purimāti sabbanayesu samanantarātītāva daṭṭhabbā. Kasmā panettha anantarapaccaye viya ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ abyākatānaṃ dhammāna’’ntiādinā nayena bhinnajātikehi saddhiṃ niddeso na katoti? Attano gatiṃ gāhāpetuṃ asamatthatāya. Bhinnajātikā hi bhinnajātikānaṃ arūpadhammānaṃ āsevanaguṇena paguṇabalavabhāvaṃ sādhayamānā attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ na sakkonti. Tasmā tehi saddhiṃ niddesaṃ akatvā ye yesaṃ vāsanāsaṅkhātena āsevanena paguṇatarabalavatarabhāvavisiṭṭhaṃ attano kusalādibhāvasaṅkhātaṃ gatiṃ gāhāpetuṃ sakkonti, tesaṃ tehi samānajātikeheva saddhiṃ niddeso katoti veditabbo. Atha vipākābyākataṃ kasmā na gahitanti? Āsevanābhāvena. Vipākañhi kammavasena vipākabhāvappattaṃ kammapariṇāmitaṃ hutvā vattati nirussāhaṃ dubbalanti taṃ āsevanaguṇena attano sabhāvaṃ gāhāpetvā paribhāvetvā neva aññaṃ vipākaṃ uppādetuṃ sakkoti, na purimavipākānubhāvaṃ gahetvā uppajjitunti. Kammavegakkhittaṃ pana patitaṃ viya hutvā uppajjatīti sabbathāpi vipāke āsevanaṃ natthīti āsevanābhāvena vipākaṃ na gahitaṃ. Kusalākusalakiriyānantaraṃ uppajjamānampi cetaṃ kammapaṭibaddhavuttitāya āsevanaguṇaṃ na gaṇhātīti kusalādayopissa āsevanapaccayā na honti. Apica nānājātikattāpete na hontiyeva. Bhūmito pana ārammaṇato vā nānājātikattaṃ nāma natthi. Tasmā kāmāvacarakusalakiriyāmahaggatakusalakiriyānampi, saṅkhārārammaṇañca anulomakusalaṃ nibbānārammaṇassa gotrabhukusalassa āsevanapaccayo hotiyevāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana āsevanapaccayo jātito tāva kusalo akusalo kiriyābyākatoti tidhā ṭhito. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividho hoti, akusalo kāmāvacarova kiriyābyākato kāmāvacaro rūpāvacaro arūpāvacaroti tividhova, lokuttaro āsevanapaccayo nāma natthīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
12. 关于习气缘的指示，众前世之身应视为连续不断而非间断。为何此不作连续因缘，而以“过去之善法对后者未明”之言分开？是因各异种类的无色法以其远离习气之性，不能维系自身的善法状态。故不能摄受自身以往善法状态。以此理，虽不与异种类法相续，却可以同种类的法建立相续。那未明的果报为何不摄受？是因习气缺失。果报虽由业力所成，但由于习气缺失而表现为虚弱低劣，其自身性质虽表现其本性，却不能生起异果报，也不能由过往果报体验而生起。果报如同落体般下坠又生起，在所有果报中并无习气，因此因习气缺失而果报不被摄受。善恶业持续生起于心者，因业之转变而不为习气所摄，同时善等业没有与其相应的习气缘故不成立。且无多种类别发动原因，且无地等缘起之因。故即使是欲界及色界善业，因着依止习气及世间一定根基之善缘故，亦成立习气缘，此为此处巴利解说。此习气缘，即始于生善生恶业，成立三重。其善业地分为欲行、色行、无色行三类；恶业仅指欲行三类；出世间习气缘不存在。此处应以各种差异为辨论依据。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacarakusalaṃ attano anantarassa kāmāvacarakusalasseva. Yaṃ panettha ñāṇasampayuttaṃ, taṃ attanā sadisavedanassa rūpāvacarakusalassa arūpāvacarakusalassa lokuttarakusalassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakusalaṃ pana rūpāvacarakusalasseva. Arūpāvacarakusalaṃ arūpāvacarakusalasseva. Akusalaṃ pana akusalasseva āsevanapaccayo hoti. Kiriyato pana kāmāvacarakiriyasaṅkhāto tāva kāmāvacarakiriyasseva. Yo panettha ñāṇasampayutto, so attanā sadisavedanassa rūpāvacarakiriyassa arūpāvacarakiriyassāti imesaṃ rāsīnaṃ āsevanapaccayo hoti. Rūpāvacarakiriyasaṅkhāto pana rūpāvacarakiriyasseva, arūpāvacarakiriyasaṅkhāto arūpāvacarakiriyasseva āsevanapaccayo hoti. Vipāko pana ekadhammassāpi ekadhammopi vā koci vipākassa āsevanapaccayo natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
按此说，欲界色界善业者为其自身续命的欲界色界善业，具相似的知觉感觉之色界、无色界及出世间善业的总和即为习气缘。色界善业亦为相似色界善业，出世间无色善业亦是出世间无色善业。恶业则为恶业本身习气缘。行为亦如欲界行为总和的欲界行为。知觉者具相似知觉感觉的色界行为及无色行为的总和即为习气缘。色界行为亦为色界行为，无色界行为亦为无色界行为之习气缘。果报即使为一法或一法之一，也无习气缘。由此可知，应当如是辨别缘起之生成。
Āsevanapaccayaniddesavaṇṇanā. · 习行缘之说示解释。
13. Kammapaccayaniddesavaṇṇanā
13. 有关业缘现起的说明与解说
§13
13. Kammapaccayaniddese kammanti cetanākammameva. Kaṭattā ca rūpānanti kammassa kaṭattā uppannarūpānaṃ. Kammapaccayenāti anekānampi kappakoṭīnaṃ matthake attano phalaṃ uppādetuṃ samatthena nānākkhaṇikakammapaccayenāti attho. Kusalākusalañhi kammaṃ attano pavattikkhaṇe phalaṃ na deti. Yadi dadeyya, yaṃ manusso devalokūpagaṃ kusalakammaṃ karoti, tassānubhāvena tasmiṃyeva khaṇe devo bhaveyya. Yasmiṃ pana khaṇe taṃ kataṃ, tato aññasmiṃ khaṇe avijjamānampi kevalaṃ kaṭattāyeva diṭṭheva dhamme upapajje vā apare vā pariyāye avasesapaccayasamāyoge sati phalaṃ uppādeti niruddhāpi purimasippādikiriyā viya kālantare pacchimasippādikiriyāya. Tasmā nānākkhaṇikakammapaccayoti vuccati. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānanti yā kāci cetanā attanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti iminā paṭisandhikkhaṇe kaṭattārūpampi gaṇhāti. Kammapaccayenāti idaṃ sahajātacetanaṃ sandhāya vuttaṃ. Kusalādīsu hi yā kāci sahajātacetanā sesadhammānaṃ cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārikā hoti. Tasmā sahajātakammapaccayoti vuccati. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
13. 关于业缘现起的说明，说到业者，指的正是意业行。所谓造作，乃指业的造作；所谓生起的色，乃由业造作而生起的形色。业缘现起，意指多个业力串联为因，能够在各种时间相继，产生自身果报的含义。善恶业在现前并不会立即显现果报。若有所现，应知若人行善业，能够往生天道，因其善业感应，瞬间即现天人之果；而在某一瞬间所造作业，虽现于眼前，然而即便未来某一刻无明仍存在，其果亦须在因缘具足时方显现，如同先行果业止息后，继后行果业随之显现。因此称为各种时间相续的业缘现起。所谓意业所连者，即为与心意相应之法。所谓此业所生起者，谓在再生相续时，连结各种造作色等的因缘。业缘现起者，乃指此与先天心意相应所说。诸善等现行业，乃为余法中天心所依缘，借由心之作用而生起功德所缘故。故称为先天业缘现起。以上即此巴利语段落解说。
Ayaṃ pana kammapaccayo atthato catubhūmikacetanāmattameva. So hi jātibhedato kusalo akusalo vipāko kiriyāti catudhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā bhijjati. Akusalo ekadhāva vipāko catudhā, kiriyā tidhāvāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此处业缘实指四种地位之心所分量。此因轮诞生之别，善恶果报行为各有四种分别。其善的地位，因行如欲界、色界等，四种分别现起。恶的果报在一处，行为则有三种，因不同分别，必须详加辨别判定。
Evaṃ bhinne panettha sahajātā kāmāvacarakusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayo hoti. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo hoti. Sā ca kho pañcavokāreyeva, na aññattha. Sahajātā rūpāvacarakusalacetanā attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca ekanteneva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana attano vipākānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Arūpāvacarā pana lokuttarā ca sahajātā kusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā panesā duvidhāpi attano attano vipākakkhandhānaññeva nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo. Sahajātā akusalacetanā pañcavokāre attanā sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpānañca catuvokāre arūpakkhandhānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Uppajjitvā niruddhā pana vipākakkhandhānañceva kaṭattārūpānañca nānākkhaṇikakammapaccayena paccayo.
如此，现前于此，先天善业色界心，及五处所缘心行色，俱与四处及色五蕴相应，皆为先天业缘之因。现起与止息时，彼果蕴所缘之色，皆因各种时相的业缘所感召。此种唯于此五处，没有他处。先天善业与色界心，及相应心行色，唯一依止先天业缘。现起与止息时，其果蕴所缘之色及造作，皆因各种时相的业缘所生。非色界者，诸无色界天上善业心，以及五处所缘心行色，与四处所缘蕴相应，亦依止先天业缘。现起与止息时，其果蕴及造作，亦因各种时相业缘而感召。先天恶业之心，五处所缘心行色，以及四处无色界蕴，亦依止先天业缘。现起与止息时，其果蕴及造作，亦因各种时相业缘而感召。
Kāmāvacararūpāvacarato vipākacetanā attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca sahajātakammapaccayena paccayo. Arūpāvacaravipākacetanā attanā sampayuttadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayo. Lokuttaravipākacetanā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre arūpasseva sahajātakammapaccayena paccayo. Tebhūmikā kiriyacetanā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātakammapaccayena paccayo. Yā panettha āruppe uppajjati, sā arūpadhammānaññeva sahajātakammapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
欲界及色界果报意业，及所缘心行色，现处生起时，及继力之造作色，皆依止先天业缘。无色界果报意业及所缘法，亦依先天业缘。天上无色界果报意业，及所依五处意业法，及四处无色界心所缘色，俱依先天业缘。三界的三层意业，及所缘心行色，亦依先天业缘。现此处若有无色界法生起，即指亦依先天业缘。由此可知，现起之果，皆依先天业缘而生起，此理应明了判别。
Kammapaccayaniddesavaṇṇanā. · 业缘之说示解释。
14. Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā
14. 有关果报缘现起的说明与解说
§14
14. Vipākapaccayaniddese vipākā cattāro khandhāti yasmā kammasamuṭṭhānāpi rūpā vipākā na honti, tasmā ‘‘vipākā’’ti vatvā ‘‘cattāro khandhā’’ti vuttaṃ. Evaṃ ayaṃ pāḷi arūpadhammānaññeva vipākapaccayavasena āgatā. Pañhāvāre pana ‘‘vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho tiṇṇannaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo’’ti āgatattā cittasamuṭṭhānakammasamuṭṭhānarūpānampi vipākapaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana vipākapaccayo vipākabhāvena jātito ekavidho, bhūmibhedato kāmāvacarādivasena catudhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
14. 关于果报缘起的说解中，果报有四种蕴，因为即使业的聚集产生，色法果报却不存在，所以这里称之为「果报」，而说有「四蕴」。如此，此处巴利文仅指无色法果报的缘起。可是释疑处却说：「果报所显者是一蕴，依三蕴及心所行色的果报缘起为因。以续出时，果报所显者是一蕴，是三蕴及色的断除依因。」据此，即使心所行及业行色，亦得果报因。此处依正教义而详加说明，这即是巴利文的阐明。这种果报缘起从果报性质上分为一类，其因从四种根本业处之差别，以欲行等为例分别有四种，故须依此多样性加以分别说明与判断。
Evaṃ bhinne panettha kāmāvacararūpāvacaravipāko attanā sampayuttadhammānaṃ pavatte cittasamuṭṭhānarūpānaṃ paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpānañca vipākapaccayo hoti. Arūpāvacaravipāko sampayuttadhammānaññeva. Lokuttaravipāko pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva vipākapaccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如此分别，则此处有关欲行色行果报，是依止自身相应法的心所行色续出与续起断除，是果报缘起。无色行果报，是依止相应法的唯一果报。出世间果报，分五种界限，是依行相应法及心所色，于四界限亦有果报缘起。由此可知，缘起所生之果报，即使事理异同，亦须辨识与判定。
Vipākapaccayaniddesavaṇṇanā. · 果报缘之说示解释。
15. Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā
15. 关于食缘起的说解
§15
15. Āhārapaccayaniddese kabaḷīkāro āhāroti catusantatisamuṭṭhāne rūpe ojā āhāro nāma. So pana yasmā kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitova āhārakiccaṃ karoti, na bahi ṭhito, tasmā āhāroti avatvā ‘‘kabaḷīkāro āhāro’’ti vuttaṃ. Kabaḷaṃ karitvā ajjhoharitabbavatthukattā vā kabaḷīkāroti nāmametaṃ tassa. Arūpino āhārāti phassacetanāviññāṇāhārā . Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kammasamuṭṭhānāni gahitāneva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
15. 论食缘起时，食者为使力者，乃指由四大聚合而生的色身之力。因其施行摄取食物的机能，非外在存在，故名为食。谓之“使力食”，谓其作用如使力地一样。此名因着施行摄取，与外应物相应之因缘。无色食者，是触受意识之食，此等聚合中亦包括业聚。释疑处云：续出时，果报所显的食，是相应法聚合中三蕴及色蕴果报缘起所依。这是巴利文的释义。
Ayaṃ pana āhārapaccayo saṅkhepato kabaḷīkāro āhāro, phasso, cetanā, viññāṇanti cattārova dhammā honti. Tattha ṭhapetvā kabaḷīkārāhāraṃ sesā tayo arūpāhārā jātivasena kusalākusalavipākakiriyabhedato catudhā bhijjanti. Puna bhūmibhedena kusalo catudhā, akusalo ekadhā, vipāko catudhā, kiriyā tidhāti evaṃ anekadhā bhijjanti. Kabaḷīkārāhāro pana jātito abyākato, bhūmito kāmāvacarovāti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此食缘起简言之，即使力食、触、意、识四法。以此基础上，使力食与三种无色食者因其差别，依其出生时的善恶果报及业种类而生四种。且以地性别状，善者四种，恶者一种，果报四种，业三种，故有多种不同之生起。使力食生时未显，起于地性及欲行色等，故须依此分别判别。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakāpi tayo kusalāhārā pañcavokāre attanā sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca āhārapaccayena paccayo, ṭhapetvā pana rūpāvacaraṃ avasesā āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo. Akusalāhāresupi eseva nayo. Catubhūmakavipākāhārā pana sabbattha sampayuttakānaṃ āhārapaccayā honti. Kāmāvacararūpāvacaravipākā panettha pañcavokāre uppajjamānā pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi āhārapaccayā honti. Lokuttarā pana cittasamuṭṭhānarūpasseva, āruppe uppannā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakāpi tayo kiriyāhārā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva āhārapaccayena paccayo . Catusantatisamuṭṭhāno kabaḷīkārāhāro kiñcāpi ‘‘imassa kāyassā’’ti avisesato vutto, visesato panāyamettha āhārasamuṭṭhānarūpassa janako ceva anupālako ca hutvā āhārapaccayena paccayo hoti, sesatisantatisamuṭṭhānassa anupālakova hutvā āhārapaccayena paccayo hotīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如此分别，可知四地中三种善食，依五界限相应法及心所行色，悉有食缘起为因，唯有色行尽处与无色相应法有食缘起。恶食亦同理。四地中果报食，普遍为相应法的食缘因。欲行色及无色果报食，在此五界限中生起，且心所行色等续出及断除亦依食缘起。出世果报仅于相应法之心所色有食缘起，非于色行尽处。三地中三种业食，五界限相应法及心所行色亦有食缘起。欲行色及无色果报食于色行尽处无相应法果报食缘起。四大聚合的使力食特别指出为此身要素，且既是生养者及非生养者，依此有食缘起，亦作为续生成因存在，此等缘起亦须辨明分析。
Āhārapaccayaniddesavaṇṇanā. · 食缘之说示解释。
16. Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā
第十六章 根尘缘起说明
§16
16. Indriyapaccayaniddese cakkhundriyanti cakkhusaṅkhātaṃ indriyaṃ. Indriyapaccayenāti sayaṃ purejāto hutvā arūpadhammānaṃ uppādato paṭṭhāya yāva bhaṅgā indriyapaccayena paccayo hoti. Sotindriyādīsupi eseva nayo. Arūpino indriyāti ettha arūpajīvitindriyampi saṅgahitaṃ. Taṃsamuṭṭhānānanti ettha heṭṭhā vuttanayeneva kaṭattārūpampi saṅgahitaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.
第十六章 根尘缘起中所指的「眼根」者，是众根中名为眼的根。所谓根缘者，指自身由过去生存以来，于无色法生起、增长、住持直到消亡时，以根缘相续的因缘而生起。耳根等也是如此。所谓无色根，指的是无色界的生命根也包含其中。所谓根的起现，是此处所说的包括色界以及无色界的根。经中曾说，『在再生相续以及果报显现的期间，根缘相续、蕴存在、色界相续』，此理句应这样理解。
Ayaṃ pana indriyapaccayo itthindriyapurisindriyavajjānaṃ samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhito. Itthindriyapurisindriyāni hi kiñcāpi itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ bījabhūtāni, kalalādikāle pana vijjamānesupi tesu itthiliṅgapurisaliṅgādīnaṃ abhāvā tāni neva tesaṃ, na aññesaṃ indriyapaccayataṃ pharanti. Indriyapaccayo hi attano vijjamānakkhaṇe avinibbhuttadhammānaṃ indriyapaccayataṃ apharanto nāma natthi, tasmā tāni indriyapaccayā na honti. Yesaṃ panetāni bījabhūtāni, tesaṃ tāni suttantikapariyāyena pakatūpanissayabhāvaṃ bhajanti. Iti indriyapaccayo samavīsatiyā indriyānaṃ vasena ṭhitoti veditabbo. So jātito kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati. Tattha kusalo bhūmivasena catudhā, akusalo kāmāvacarova vipāko catudhāva kiriyāsaṅkhāto tidhā, rūpaṃ kāmāvacaramevāti evaṃ anekadhā bhijjatīti evaṃ tāvettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此根缘，是指女人根和男人根，及感知根的发生与存在。女人根和男人根，虽然是某种性别之根的种子，但当这根种子尚未成熟时，在胎孕初期并不具备性别差异，故它们本身并无根缘功能。因为根缘的成立，必须当它们现前时为非湮灭的因缘，此时才有根缘功能，故那些尚为种子的根，在经文释义中被视为特定缘起的外在条件。故此根缘是指由众根构成的根缘之实，立此观察。此根缘之生成，根据善恶、果报及行为之种类，以五种形态产生。善之根好似基础分四种，恶根果报好比欲界活动果报四种以及行为三种，形态具体如欲界行相。由此可见，此处应因种种不同次第妥善辨析总结。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakopi kusalindriyapaccayo pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca indriyapaccayena paccayo, tathā akusalo. Ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avasesā kusalākusalā āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayena paccayo. Catubhūmako vipākindriyapaccayo ekanteneva sampayuttakānaṃ indriyapaccayena paccayo. Kāmāvacararūpāvacarā panettha pañcavokāre uppajjanato pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassāpi indriyapaccayena paccayā honti. Lokuttarā cittasamuṭṭhānarūpasseva. Āruppe uppannā lokuttaravipākā indriyā rūpassa paccayā na honti. Tebhūmakā kiriyindriyā pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, kāmāvacarārūpāvacarā pana āruppe sampayuttadhammānaññeva indriyapaccayataṃ pharanti. Cakkhundriyādivasena chabbidhe rūpindriye cakkhundriyaṃ kusalākusalavipākato sampayuttadhammānaṃ dvinnaṃ cakkhuviññāṇānaṃ, sotindriyādīni tathāvidhānaññeva sotaviññāṇādīnaṃ, rūpajīvitindriyaṃ attanā sahajātarūpānaṃ ṭhitikkhaṇe indriyapaccayena paccayo. Sahajātapaccayatā pana tassa natthīti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
虽因差异，但此处所说四地之中，善根缘亦依五种根分别生起，且与心生相应；恶根亦然。将善生于色界相的境地，其余善恶俱生于无色所摄之境界，与带无色宝相的法相相依。色界生之善根与五种根在此五处起，而于心所生之法与色相生起的缘故，则在续接中与无色法亦相依。出世间无色界之心法果报所生无色根，不能为色根缘。三种境界的功能根及萌芽根，皆与五处根所成的心法相应，且其对应安立无误。眼根等六根，因彼所依的色根具善恶果报，有善恶果报相应的二种眼识心法；耳根等同理。生于色根者，是生来具有先天色相之眼根。先天生根没有依缘条件。此明了后，即使有根缘缘起，亦不得不辨析根之依缘相续。
Indriyapaccayaniddesavaṇṇanā. · 根缘之说示解释。
17. Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā
第十七章 禅那缘起说明
§17
17. Jhānapaccayaniddese jhānaṅgānīti dvipañcaviññāṇavajjesu sesacittesu uppannāni vitakkavicārapītisomanassadomanassupekkhācittekaggatāsaṅkhātāni satta aṅgāni. Pañcannaṃ pana viññāṇakāyānaṃ abhinipātamattattā tesu vijjamānānipi upekkhāsukhadukkhāni upanijjhānākārassa abhāvato jhānaṅgānīti na uddhaṭāni. Tattha pacchinnattā pana sesāhetukesupi jhānaṅgaṃ na uddhaṭameva. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitanti veditabbaṃ. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā. Ayaṃ pana jhānapaccayo sattannaṃ jhānaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhijjati, puna bhūmivasena catudhā; ekadhā, catudhā, tidhāti dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
第十七章 禅那缘起中，所谓禅那支者，是指在十五识中余识所生起的，七支心相包括初禅等所具的正念、初步思维、欢喜、喜悦、忧愁、平等心及专注。五识作为识体性质，即便于现识中亦含有欢喜、拂除烦恼的平静喜乐及苦乐等，但不称为禅那支。禅那支若暂时断绝，不可视同禅那。在现成条件中，此处的禅那支亦须集合性质如同根尘缘起中说的色相。经中指出，『在相续生起及果报显现时，禅那支与法蕴及色相同属相续，缘于禅那缘而生。』此是巴利文注疏的解释。此处禅那缘者，依禅那支七支之蕴众，以生起之种类与善恶果报、行为之性质，分为四类，复依地分四地，合计十二种差别出现。此亦应由不同差别适当辨别而知。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayo. Akusalepi eseva nayo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pavatte sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, paṭisandhiyaṃ sampayuttadhammānañceva kaṭattārūpassa ca, āruppavipākaṃ sampayuttadhammānaññeva, yañca āruppe lokuttaravipākaṃ uppajjati, tañca. Pañcavokāre pana taṃ cittasamuṭṭhānarūpassapi jhānapaccayena paccayo hoti. Tebhūmakampi kiriyajhānaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca. Yaṃ panettha āruppe uppajjati, taṃ sampayuttadhammānaññeva jhānapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
这里分别说到，在此处四种地分中，善行禅支与五根相应的法，还有心所从生相也，将具足色界情的余留非色界，依禅定之因成为因缘。不善亦是同样的领会。欲界及色界的色与非色果报发生时，相应五根的法与心所从生相，以及复集法中的根同起，非色界果报亦是如此，世间超越果也生于非色界。五根之中，连心理所从生相也依禅定因缘而生。三界地中的动禅支，依然与五根相应的法及心理所从生相为因。非色界生出的，则依连体法的禅定因缘起。如此，对于已说的因缘生起现象，应作此了了识别与辨析。
Jhānapaccayaniddesavaṇṇanā. · 禅那缘之说示解释。
18. Maggapaccayaniddesavaṇṇanā
18. 路因（缘）说明梵释
§18
18. Maggapaccayaniddese maggaṅgānīti ahetukacittuppādavajjesu sesacittesu uppannāni paññā, vitakko, sammāvācākammantājīvā, vīriyaṃ, sati, samādhi, micchādiṭṭhi, micchāvācākammantājīvāti imāni dvādasaṅgāni. Maggassa pana hetupacchimakattā ahetukacittesu maggaṅgāni na uddhaṭāni. Taṃsamuṭṭhānānanti idhāpi kaṭattārūpaṃ saṅgahitameva. Vuttañhetaṃ pañhāvāre – ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
对第十八项“路因说明”解释，“路的行”指的是无因心所起止之后余留的心，及其生起的十二法，即：智慧、思惟、正语、职业、精进、念、定、邪见、邪语、邪业、邪命。这些路因中，作为因的无因心所并不起显著作用。这里即指于根本动非色法之即聚。经典中谓：‘在再生时，果相未现之路行，于聚合群、色法之悉具，乃相缘故’。此即为巴利语解释。
Ayaṃ pana maggapaccayo dvādasannaṃ maggaṅgānaṃ vasena ṭhitopi jātibhedato kusalādivasena catudhā, kusalādīnañca kāmāvacarādibhūmibhedato dvādasadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo . Evaṃ bhinne panettha catubhūmakampi kusalamaggaṅgaṃ pañcavokāre sampayuttadhammānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, ṭhapetvā rūpāvacaraṃ avasesaṃ āruppe sampayuttadhammānaññeva maggapaccayena paccayoti sabbaṃ jhānapaccaye viya vitthāretabbanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
而此路因，即由十二路行的现存而立，亦有出生种别上，善法等更分四种；欲界行等亦依地分别成十二，基于多样差别而应当辨识分析。如此，区别四种地分中，善路行与五根相应的法及心所从生相，设立色界行余留非行体，即依禅定路因而生，所有由禅定缘起的事情皆应广为阐释，如此于已起因缘亦应了知分辨。
Maggapaccayaniddesavaṇṇanā. · 道缘说明的注解。
19. Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā
19. 连体因说明梵释
§19
19. Sampayuttapaccayaniddese pāḷi uttānatthā eva. Ayaṃ pana sampayuttapaccayo nāma saṅkhepato sabbepi arūpino khandhā. Pabhedato panesa jātito kusalādīnaṃ, bhūmito ca kāmāvacarādīnaṃ vasena anekadhā bhijjatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo. Evaṃ bhinne panettha catubhūmakesupi kusalakkhandhesu eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, tayo ekassa, dve dvinnanti evaṃ sabbepi aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo. Akusalavipākakiriyakkhandhesupi eseva nayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
对第十九项“连体因说明”的巴利原意，与十八项相同。此连体因，简言之即全是非色界群法。种类则有出生差异，善等依地分，欲界等依范围有多种区别，故应依此多样性分析了知。如此，区别不同四种地中，善法群之一法，乃三群之一；三合住法、两法也；皆相互因缘相连。于不善果报及行动行聚法也同理认知，此理于起已因缘亦应辨明分辨。
Sampayuttapaccayaniddesavaṇṇanā. · 相应缘说明的注解。
20. Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā
二十、分离缘起之义相分别论释
§20
20. Vippayuttapaccayaniddese rūpino dhammā arūpīnanti idaṃ tāva hadayavatthuno ceva cakkhundriyādīnañca vasena veditabbaṃ. Rūpadhammesu hi eteyeva cha koṭṭhāsā arūpakkhandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayā honti. Rūpāyatanādayo pana ārammaṇadhammā kiñcāpi vippayuttadhammā, vippayuttapaccayā pana na honti. Kiṃ kāraṇā? Sampayogāsaṅkāya abhāvato. Arūpino hi khandhā cakkhādīnaṃ vatthūnaṃ abbhantarato nikkhamantā viya uppajjanti. Tattha āsaṅkā hoti – ‘‘kiṃ nu kho ete etehi sampayuttā, udāhu vippayuttā’’ti. Ārammaṇadhammā pana vatthunissayena uppajjamānānaṃ ārammaṇamattā hontīti natthi tesu sampayogāsaṅkā. Iti sampayogāsaṅkāya abhāvato na te vippayuttapaccayā. Hadayavatthuādīsu eva panāyaṃ vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.
二十、分离缘起的说明。具形法者谓为色法，无色法者谓为非色法，此义当于心所、眼根等诸处中洞察。色法中，此六类色块，缘分离而成立无色块。至于色界六入等所缘法，虽属分离法，却不由分离缘产生。何以故？因无结合相续。非色蕴则似内向出离之物缘眼根等，于其中生起，故有疑惑：“这些法可否说是结合或分离？”而所缘外境虽随其所缘之法而生，唯缘境故，无结合相续故，非由分离缘。唯在心所等处，方显由分离缘成立。又经中问及：“境界乃善蕴色蕴之分离缘分，境界非善蕴色蕴之分离缘分，眼界为眼识之分离缘分，耳、鼻、舌、身界为身识之分离缘分，境界为分别果感果行为蕴之分离缘分。”
Arūpinodhammā rūpīnanti idaṃ pana catunnaṃ khandhānaṃ vasena veditabbaṃ. Arūpadhammesu hi cattāro khandhāva sahajātapurejātānaṃ rūpadhammānaṃ vippayuttapaccayā honti, nibbānaṃ pana arūpampi samānaṃ rūpassa vippayuttapaccayo na hoti. ‘‘Catūhi sampayogo catūhi vippayogo’’ti hi vuttaṃ. Iti catunnaṃ arūpakkhandhānaṃyeva vippayuttapaccayatā veditabbā. Vuttampi cetaṃ pañhāvāre – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayo. Paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo, khandhā vatthussāti. Evaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā veditabbā.
非色法谓为色法，此说当于四蕴中所依体中洞察。非色色法因是四蕴之色法，彼此缘分离而生起，涅槃虽属非色，却未与色相应成分离缘。所谓“四者结合，四者分离”此理已说。由此当知唯四非色蕴具分离缘。经中亦言：“本生善蕴色蕴为心所聚成，后生善蕴色蕴为先出生身体之分离缘。于连续变异间，善性显露色蕴作分离缘，名曰所依。”由此处当察此义。
Ayaṃ pana vippayuttapaccayo nāma saṅkhepato pañcavokārabhave vattamānā rūpārūpadhammā. Tesu rūpaṃ vatthuno cakkhādīnañca vasena chadhā bhinnaṃ, arūpaṃ pañcavokārabhave uppannakusalākusalavipākakiriyavasena catudhā bhinnaṃ. Tassa bhūmito kāmāvacarādivasena catudhā, ekadhā, tidhā, tidhāti ekadasadhā bhedo hoti. Āruppavipākañhi vippayuttapaccayo na hotīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
此分离缘，简称为五分相中现行色法与非色法。此中，色法分于所缘境缘诸眼等，非色法则于五分相中现行，为善恶果业分类为四。依其理地，有单处、双处、三处与十一处之别。非色果报无分离缘，故此理当据不同功能而断。
Evaṃ bhinne panettha pañcavokārabhave uppannaṃ catubhūmakampi kusalaṃ akusalañca attanā samuṭṭhāpitacittasamuṭṭhānarūpassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Uppādakkhaṇaṃ pana atikkamitvā ṭhitikkhaṇaṃ pattassa purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikarūpakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Ettha ca tisamuṭṭhānikakāyoti āhārasamuṭṭhānassa abhāvato brahmapārisajjādīnaṃ kāyo veditabbo. Kāmāvacararūpāvacaravipākaṃ pana pavatte cittasamuṭṭhānarūpassa, paṭisandhiyaṃ kaṭattārūpassa ca sahajātavippayuttapaccayena paccayo hoti. Lokuttaravipākaṃ cittasamuṭṭhānarūpasseva. Tividhampi panetaṃ purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Tebhūmakampi kiriyaṃ cittasamuṭṭhānassa sahajātavippayuttapaccayena paccayo, purejātassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātavippayuttapaccayena paccayo. Chadhā ṭhitesu pana rūpesu vatthurūpaṃ paṭisandhikkhaṇe kāmāvacararūpāvacaravipākānaṃ sahajātavippayuttapaccayena paccayo, pavatte uppajjamānānaṃ catubhūmakakusalānaṃ akusalānaṃ dvipañcaviññāṇavajjānaṃ tebhūmakavipākānaṃ tebhūmakakiriyānañca purejātavippayuttapaccayena paccayo. Cakkhāyatanādīni cakkhuviññāṇādīnaṃ purejātavippayuttapaccayena paccayoti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
如上所述，五分相中所显四地功用，其善恶由心意聚集，即本生分离缘成立。于生起以后，越于势成时，先出四合体身为后出生分离缘。此处说三合体身，乃饮食受生无故，于梵天身等当知。随欲界色界恶果，个别心所果身，由本生分离缘成立。超世间果身唯对心所果身。此三种，是先出四合体身，后出生分离缘而成立。其三界身善恶功用，皆有本生分离缘；先出生四合体身后生分离缘而成立。分离处色界主如所依处，于转续变异中，欲界、色界恶果乐果二十五意识身，三界功用及行为，全皆由先出生分离缘而成。眼界等由眼识等先出生分离缘为缘，虽属分离缘亦应知其理。
Vippayuttapaccayaniddesavaṇṇanā. · 不相应缘说明的注解。
21. Atthipaccayaniddesavaṇṇanā
二十一、因缘义相分别论释
§21
21. Atthipaccayaniddese cattāro khandhātiādīhi sahajātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Cakkhāyatanantiādīhi purejātavasena. Yaṃ rūpaṃ nissāyāti ettha sahajātapurejātavasena atthipaccayo niddiṭṭho. Evamayaṃ pāḷi sahajātapurejātānaññeva atthipaccayānaṃ vasena āgatā. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyanti imesaṃ vasena āgatattā pacchājātaāhārindriyavasenāpi atthipaccayo labbhati. Idha pana sāvasesavasena desanā katāti ayaṃ tāvettha pāḷivaṇṇanā.
21. 关于缘起的说明中，四蕴等诸法因缘是天生的，因此称为缘起。眼根等六入如同前生延续而来。依赖色法而生，这里缘起即是天生且前生延续的缘起。如是，这里巴利文中“天生”和“前生延续”缘起二者并存。问题在于，天生、前生和后生，以及食物和根等因缘虽不同缘起而来，后生的依食根等因缘亦能成缘。这里全面详说这点，即是此处巴利文注释的缘起说明。
Ayaṃ pana atthipaccayo nāma duvidho – aññamaññato, na aññamaññato. Tattha aññamaññaṃ tividhaṃ – arūpaṃ arūpena, rūpaṃ rūpena, rūpārūpaṃ rūpārūpena. ‘‘Cattāro khandhā arūpino’’ti ettha hi sabbacittuppattivasena arūpaṃ arūpena vuttaṃ. ‘‘Cattāro mahābhūtā’’ti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpena. ‘‘Okkantikkhaṇe nāmarūpa’’nti ettha paṭisandhikhandhānañceva vatthuno ca vasena rūpārūpaṃ rūpārūpena vuttaṃ. Na aññamaññampi tividhaṃ – ‘‘arūpaṃ rūpassa, rūpaṃ rūpassa, rūpaṃ arūpassa cittacetasikā dhammā’’ti ettha hi pañcavokāravasena arūpaṃ rūpassa vuttaṃ. ‘‘Mahābhūtā upādārūpāna’’nti ettha sabbasantativasena rūpaṃ rūpassa. ‘‘Cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’tiādīsu vatthārammaṇavasena rūpaṃ arūpassa atthipaccayoti vuttaṃ.
缘起有二种，即相互为缘和非相互为缘。相互为缘有三类：无色以无色为缘，色以色为缘，色与无色彼此为缘。所谓“四蕴无色”是指无色作为心识产生的缘起；“四大色法”是指色法依诸合成而生；“名色相续缘起”则是指五蕴接续及六入等依缘合成的色与无色此理。非相互为缘也分三类：无色为色的缘，色为色的缘，色为无色的缘，指的是五种心所作用下无色对色的缘起；诸色缘起于根、境、法等；眼根等色无色的缘起，如此而得名缘起。
Apicesa atthipaccayo nāma saṅkhepato khaṇattayappattaṃ nāmañceva rūpañca, vattamānā pañcakkhandhātipi vattuṃ vaṭṭati. So jātibhedato kusalākusalavipākakiriyarūpavasena pañcadhā bhijjati . Tattha kusalo sahajātapacchājātavasena duvidho hoti, tathā akusalo vipākakiriyasaṅkhāto ca. Tesu kusalo kāmāvacarādibhedena catudhā bhijjati, akusalo kāmāvacarova vipāko catubhūmako, kiriyāsaṅkhāto tibhūmako. Rūpasaṅkhāto atthipaccayo kāmāvacarova. So pana sahajātapurejātavasena duvidho. Tattha pañca vatthūni ārammaṇāni ca purejātāneva, hadayavatthu sahajātaṃ vā hoti purejātaṃ vā. Pañhāvāre pana āgato āhāro indriyañca sahajātādibhedaṃ na labhatīti evamettha nānappakārabhedato viññātabbo vinicchayo.
所谓特殊缘起，简言之一种名号，既指色法，也指五蕴连带的作用。就出世间诸法和现在运行的五蕴而言，缘起有五种。于此，善缘既为天生与后生的双重，恶缘是果报与行为所造的汇集。前者因欲界行为有四种，后者因欲界果报四处及行为汇流三处。色蕴携带缘起主要是欲界之色。此处天生与前生缘起有二种，五种缘起及缘生对象只论前生，天生与前生不得混为一谈，以差异辨别之。
Evaṃ bhinne panettha catubhūmakakusalopi sahajāto atthipaccayo pañcavokāre ‘‘eko khandho tiṇṇannaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena aññamaññaṃ khandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca ṭhapetvā pana rūpāvacarakusalaṃ avaseso āruppe sampayuttakkhandhānaññeva sahajātakusalo atthipaccayena paccayo hoti. Catubhūmako panesa pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājāto kusalo atthipaccayena paccayo hoti. Akusalepi eseva nayo. Sopi hi pañcavokāre sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca, catuvokāre sampayuttakkhandhānaññeva sahajātākusalo atthipaccayena paccayo. Pañcavokāre catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātākusalo atthipaccayena paccayo.
如此，即便在区分善缘四处及天生缘起时，五蕴中一蕴止于三处也成立，因而将诸蕴及心识所生色法视同一类。色蕴生的善缘对依相续缘起的依缘生色法是一类天生缘起；四处的依缘生的色法是后生善缘。恶缘亦复如是。在五处相续的诸蕴及认知生色法中，四处相续诸蕴是天生恶缘；四处的依缘色法是后生恶缘。后生依缘于色法。
Vipākato pana kāmāvacararūpāvacaro atthipaccayo niyameneva paṭisandhikkhaṇe khandhānañceva kaṭattārūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo. Pavatte pana sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, ṭhitippattassa catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Arūpāvacaravipāko pana āruppe uppannalokuttaravipāko ca attanā sampayuttakkhandhānaññeva sahajātatthipaccayena paccayo. Pañcavokāre lokuttaravipāko sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kiriyato rūpāvacaro atthipaccayo sampayuttakkhandhānañceva cittasamuṭṭhānarūpassa ca sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthipaccayena paccayo. Kāmāvacarārūpāvacaro pana āruppe sampayuttakkhandhānaññeva, pañcavokāre cittasamuṭṭhānarūpassāpi sahajātatthipaccayena paccayo, catusamuṭṭhānikatisamuṭṭhānikakāyassa pacchājātatthi paccayena paccayo.
果报类缘起，欲界行为及色法果报缘起，依天生缘起持续存在于再生时。运动状态中，依相续诸蕴及其心识所生色法之天生缘起，亦及四处身依赖后生缘起而生。无色果报果与非凡境界果报，依相续诸蕴之天生缘起而生。五处及超凡果报亦依相续诸蕴及其心识生生生。在行为缘起上，色法行为果报依相续诸蕴及其心识天生缘起而生，依四处身后生缘起而生。欲界行为及色法的无色果报，更是在无色界依相续诸蕴心识缘起，并由四处身后生缘起所依赖。
Rūpasaṅkhāto pana atthipaccayo sahajāto, purejāto, āhāro, indriyanti catubbidho. Tattha sahajātarūpatthipaccayo catusamuṭṭhānavasena catudhā ṭhito. Tattha kammasamuṭṭhāno ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Paṭisandhikkhaṇe vatthurūpaṃ kāmāvacararūpāvacaravipākakkhandhānaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Tesampi tisamuṭṭhānikarūpaṃ ekaṃ mahābhūtaṃ tiṇṇannaṃ mahābhūtānaṃ, tīṇi ekassa, dve dvinnaṃ, mahābhūtā upādārūpānanti evaṃ sahajātatthipaccayena paccayo hoti. Purejātatthipaccayo pana vatthupurejātaārammaṇapurejātavasena duvidho hoti. So duvidhopi heṭṭhā purejātapaccaye vuttanayeneva yojetvā gahetabbo. Āhāratthipaccayopi heṭṭhā kabaḷīkārāhārapaccaye yojitanayeneva yojetabbo. Idha panesa attano aniruddhakkhaṇe paccayabhāvena atthipaccayoti vutto. Rūpajīvitindriyampi heṭṭhā indriyapaccaye rūpajīvitindriyayojanāyaṃ vuttanayeneva yojetabbaṃ. Idha panetampi attano aniruddhakkhaṇeyeva paccayabhāvena atthipaccayoti vuttanti evamettha paccayuppannatopi viññātabbo vinicchayoti.
色蕴缘起包括天生、前生、食物、根共四种。天生色法缘起为内合共生，乃四类，一是三种大元素合成，二是三种之一，三是二种，四是元素赋形色法。如是，天生缘起而成。再生时物质色与欲界行为色法及果报蕴之缘起为天生色缘起。三合色亦如是，有一大元素包含三元素，三元素之一，二元素二，元素赋形色，是天生缘起。前生缘起缘于物质、其缘生之物质、及其所缘背景，皆二种，应由前生缘生理论统摄。食物缘起亦归于食物所引起之内在生理粮养之缘生。此中，色识根亦属根之缘起，辅以引导之理。如此缘起乃以自身不间断过程为缘起，视作缘起，须详究此有无断续。
Atthipaccayaniddesavaṇṇanā. · 有缘说明的注解。
22. Natthipaccayaniddesavaṇṇanā
22. 无因缘示说义注
§22
22. Natthipaccayaniddese samanantaraniruddhāti aññena cittuppādena anantarikā hutvā samanantaraniruddhā. Paṭuppannānanti paccuppannānaṃ. Iminā natthipaccayassa okāsadānaṭṭhena natthipaccayabhāvaṃ sādheti. Purimesu hi nirodhavasena pacchimānaṃ pavattanokāsaṃ adentesu tesaṃ paṭuppannabhāvo na siyāti ayamettha pāḷivaṇṇanā. Sesaṃ sabbaṃ anantarapaccaye vuttanayeneva veditabbaṃ. Paccayalakkhaṇameva hettha nānaṃ, paccayānaṃ pana paccayuppannānañca nānākaraṇaṃ natthi. Kevalaṃ pana tattha ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā’’tiādinā nayena paccayā ca paccayuppannā ca sarūpato dassitā. Idha pana ‘‘samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammāna’’nti sabbepi te nirodhuppādavasena sāmaññato dassitāti.
22. 关于无因缘示说者，谓即使心的起现无间断，亦即连续不绝而起，亦有称为同时断灭。所谓已现者，即已现起之义。借此对无因缘者，缘缺失之示说而成无因缘之义。古时以断灭般若之义，称西方经轮回之时未起者为未现境，此处即此巴利释义。余余一切诸法当以无间缘起之所说而知。于因缘之特征，所说无他，因缘既是，缘生无他因。惟于此处，以『眼识根与身心根』之相连理念，示现因缘及因缘所生者皆同相。此中谓「同时断灭之心意心法，为已起心意心法之法」，故悉皆因缘生灭而共彰显者。
Natthipaccayaniddesavaṇṇanā. · 无有缘说明的注解。
23. Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā
23. 无离因缘示说义注
§23
23. Vigatapaccayaniddese samanantaravigatāti samanantarameva vigatā. Iminā vigatapaccayassa vigacchamānabhāveneva paccayabhāvaṃ dasseti. Iti natthipaccayassa ca imassa ca byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.
23. 关于无离因缘示说者，谓即谓无间离即无离断。借此无离因缘，示显因缘体正是无分别不离之状态。故此无因缘与此因缘，仅在标记上略有差别，义理并无异同。
Vigatapaccayaniddesavaṇṇanā. · 离去缘说明的注解。
24. Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā
24. 有离因缘示说义注
§24
24. Avigatapaccayaniddese cattāro khandhātiādīnaṃ sabbākārena atthipaccayaniddese vuttanayeneva attho veditabbo. Imassapi hi paccayassa atthipaccayena saddhiṃ byañjanamatteyeva nānattaṃ, na attheti.
24. 关于有离因缘示说者，谓即四蕴等诸法，依整体意志，依前文因缘所说来知。此处因缘亦借助因缘义，标记上略有差别，义理则无异同。
Avigatapaccayaniddesavaṇṇanā. · 不离去缘说明的注释。
Paccayaniddesapakiṇṇakavinicchayakathā缘说明杂项抉择论
Idāni evaṃ uddesaniddesato dassitesu imesu catuvīsatiyā paccayesu ñāṇacārassa visadabhāvatthaṃ anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato, ekadhammassa anekapaccayabhāvato, ekapaccayassa anekapaccayabhāvato, paccayasabhāgato, paccayavisabhāgato, yugaḷakato, janakājanakato, sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikato, rūpaṃ rūpassātiādivikappato, bhavabhedatoti imesaṃ dasannaṃ padānaṃ vasena pakiṇṇakavinicchayo veditabbo. Tattha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvatoti etesu hi ṭhapetvā kammapaccayaṃ avasesesu tevīsatiyā paccayesu anekadhammā ekato paccayā honti. Kammapaccayo pana eko cetanādhammoyevāti evaṃ tāvettha anekadhammānaṃ ekapaccayabhāvato vinicchayo veditabbo.
现在就以这样详尽讲说的指示，在这些二十四种条件中，关于认识行的明晰现起，有多种事物单一条件的存在，一种事物多重条件的存在，一条件多重条件的存在，条件的组成，条件的分解，成对合成，生者及生者所生，普遍处所和各处所全备，色即色性等变化，存在差别，这些十个词的意义，应以全面详细的分析来认识。其中“多种事物单一条件的存在”者，就是这些已置设的业因条件中，于剩余二十三种条件中，多种事物归于一条件，作为条件。然业因条件实为意行法现行，故在此应认识多种事物单一条件的存在的理义。
Ekadhammassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccaye tāva amoho eko dhammo. So purejātakammāhārajhānapaccayova na hoti, sesānaṃ vīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Alobhādosā indriyamaggapaccayāpi na honti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Lobhamohā vipākapaccayāpi na honti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Doso adhipatipaccayopi na hoti, sesānaṃ soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Ārammaṇapaccaye rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā ārammaṇapurejātaatthiavigatavasena catudhā paccayo; tathā manodhātuyā ahetukamanoviññāṇadhātuyā ca. Sahetukāya pana ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayavasenāpi paccayo hoti. Iminā nayena sabbesaṃ ārammaṇapaccayadhammānaṃ anekapaccayabhāvo veditabbo.
“一种事物多重条件的存在”者，是因缘条件。如定生业因先随邪，非于他二十三种条件中为条件。无贪嗔痴时，感官根——道路条件亦非，唯凭余十八种条件作为条件。贪痴生时，果报条件亦非，唯凭余十七种条件作为条件。嗔主宰条件亦非，唯凭余十六种条件作为条件。于缘起条件中，色处以眼识界为缘，色净无生，有四种条件；心界无因无所生无识界之因亦同。然有因者，由缘起所主，且依缘故，为条件。由此法中之缘起理，诸色缘起法有多条件存在理，应了知。
Adhipatipaccaye ārammaṇādhipatino ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Sahajātādhipatīsu vīmaṃsā amohahetu viya vīsatidhā paccayo hoti. Chando hetupurejātakammaāhāraindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Cittaṃ hetupurejātakammajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā paccayānaṃ vasena paccayo hoti. Vīriyaṃ hetupurejātakammāhārajhānapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti.
于主宰条件，则色主宰缘中之色缘条件，按照前文所述，表现多条件存在。由自然生起主宰者，犹如无惑因，有二十种条件。欲爱、意志、先生业因、食业、根、定之道皆非条件，唯凭余十七种条件作为条件。心作因先随业定条件亦非，唯凭十八种条件为条件。精进作因先生定条件亦非，唯凭十八条件为条件。
Anantarapaccaye ‘‘cakkhuviññāṇadhātū’’tiādinā nayena vuttesu catūsu khandhesu vedanākkhandho hetupurejātakammāhāramaggapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Saññākkhandho indriyajhānapaccayopi na hoti, sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Saṅkhārakkhandhe hetū hetupaccaye vuttanayena, chandavīriyāni adhipatipaccaye vuttanayeneva paccayā honti. Phasso hetupurejātakammaindriyajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Cetanā hetupurejātaindriyajhānamaggapaccayo na hoti. Sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vitakko hetupurejātakammāhārindriyapaccayo na hoti, sesānaṃ ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Vicāro maggapaccayopi na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Pīti tesaññeva vasena paccayo hoti. Cittekaggatā hetupurejātakammāhārapaccayo na hoti, sesānaṃ vīsatiyā vasena paccayo hoti. Saddhā hetupurejātakammāhārajhānamaggapaccayo na hoti, sesānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Sati tehi ceva maggapaccayena cāti ekūnavīsatiyā vasena paccayo hoti. Jīvitindriyaṃ saddhāya vuttānaṃ aṭṭhārasannaṃ vasena paccayo hoti. Hirottappaṃ tato indriyapaccayaṃ apanetvā sesānaṃ sattarasannaṃ vasena paccayo hoti. Tathā kāyapassaddhādīni yugaḷakāni, yevāpanakesu adhimokkhamanasikāratatramajjhattatā karuṇāmuditā ca. Viratiyo pana tehi ceva maggapaccayena cāti aṭṭhārasadhā paccayā honti. Micchādiṭṭhi tato vipākapaccayaṃ apanetvā sattarasadhā, micchāvācākammantājīvā tehi ceva kammāhārapaccayehi cāti ekūnavīsatidhā. Ahirikaṃ anottappaṃ māno thinaṃ middhaṃ uddhaccanti ime hetupurejātakammavipākāhārindriyajhānamaggapaccayā na honti, sesānaṃ pana soḷasannaṃ paccayānaṃ vasena paccayā honti. Vicikicchāissāmacchariyakukkuccāni tato adhipatipaccayaṃ apanetvā pannarasadhā viññāṇakkhandhassa. Adhipatipaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo. Samanantarapaccayepi eseva nayo.
于相续条件，以“眼识界”等为喻，於四蕴中感觉蕴非因先随业、食、根、定因条件，唯凭十八条件为条件。受蕴亦非意根定条件，唯凭十七条件为条件。行蕴依因、因缘，如欲、精进等主宰条件，亦如前说为条件。触亦非因先随业意根定条件，唯凭余十八条件为条件。意亦非因先随意根定条件，唯凭十八条件为条件。思维亦非因先随业食根条件，唯凭十七条件为条件。思虑道条件非，唯凭余十八条件为条件。喜以受为条件。心之合摄非因先随业食根条件，唯凭二十条件为条件。信亦非业食根定条件，唯凭十七条件为条件。念以此及道具条件，唯凭十八条件为条件。生命根以信为条件，唯凭十七条件为条件。辱骂惭愧等意根条件罔及，唯凭余十七条件为条件。如此身净等成对，是彼等内于中心安住时，生起慈悲喜舍。戒禁亦与此同，唯凭十八条件为条件。邪见生果报条件罔及，唯凭十七条件为条件。邪语、行为、生计等作业及业食条件亦复如是，唯凭二十九条件为条件。无耻无愧、傲慢、昏沉、掉举、疑等因随行业果报食根定条件非，为条件者唯凭余十六条件。怀疑、嫉妒、怀恨等，因行主宰条件亦非，只凭十五条件为条件。主宰条件中亦如是，续及相续条件亦然，如是说。
Sahajātapaccaye catūsu tāva khandhesu ekekassa dhammassa anekapaccayabhāvo vuttanayeneva veditabbo. Cattāri mahābhūtāni ārammaṇaārammaṇādhipatisahajātaaññamaññanissayaupanissayapurejātaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Hadayavatthu tesañceva vippayuttassa ca vasena dasadhā paccayo hoti. Aññamaññapaccaye apubbaṃ natthi. Nissayapaccaye cakkhāyatanādīni ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātaindriyavippayuttaatthiavigatavasena navadhā paccayā honti. Upanissaye apubbaṃ natthi. Purejātapaccaye rūpasaddagandharasāyatanāni ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayapurejātaatthiavigatavasena chadhā paccayā honti. Ettakamevettha apubbaṃ. Pacchājātādīsu apubbaṃ natthi. Āhārapaccaye kabaḷīkārāhāro ārammaṇaārammaṇādhipatiupanissayaāhāraatthiavigatavasena chadhā paccayo hoti. Indriyādīsu apubbaṃ natthi. Evamettha ekadhammassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.
于自然生起条件，亦于四蕴中各法，表现为多条件存在，如前所述。四大为根，色处及其主宰、依止、先生、无所生、存在无净，合为九种条件。心脏及其分别，亦以分别为基础，作为十种条件。相互条件中无先后。依止条件中，眼处等，色处、主宰、依止、先生、无所生、识根分别作为九种条件。依附条件也无先后。先生条件中，色、声、香、味、触识地，色处、主宰、依止、潜伏、无所生、存在无净，合为六十种条件。此处无先后。后生等亦无先后。食受条件中，粗杂饮食，色处、主宰、依止、潜伏、食处、无净，合为六十条件。根处等无先后。由此应了知一种事物虽有多条件存在。
Ekapaccayassa anekapaccayabhāvatoti hetupaccayādīsu yassa kassaci ekassa paccayassa yenākārena yenatthena yo paccayuppannānaṃ paccayo hoti, taṃ ākāraṃ taṃ atthaṃ avijahitvāva aññehipi yehākārehi yehi atthehi so tasmiññeva khaṇe tesaṃ dhammānaṃ anekapaccayabhāvaṃ gacchati, tato anekapaccayabhāvato tassa vinicchayo veditabboti attho. Seyyathidaṃ – amoho hetupaccayo, so hetupaccayattaṃ avijahantova adhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Alobhādosā tato adhipatiindriyamaggapaccaye tayo apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Idaṃ vipākahetūsuyeva labbhati, kusalakiriyesu pana vipākapaccayatā parihāyati. Lobhadosamohā te tayo vipākañcāti cattāro apanetvā sesānaṃ vasena anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.
“一条件多重条件的存在”者，是指因缘等中，若以何种条件中某条件，以何因、何益作为生起条件，则于彼刻该诸法即显现多重条件存在推理义。比如无明因缘条件，即便不以此因缘为主，而以主宰、自然生起、彼此依止、果报、根、道合诸条件结合，无明乃依此类多重条件充满而显现。无贪嗔痴果报引起主宰、根、道，余条件亦充满因缘。此理唯于果报因中得见。善业行为中果报条件特性则废除。贪嗔痴则合起来引起果报，显示有四种条件充满乃为因缘条件存在。
Ārammaṇapaccayo taṃ ārammaṇapaccayattaṃ avijahantaṃyeva ārammaṇādhipatinissayaupanissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi sattahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayamettha ukkaṭṭhaparicchedo, arūpadhammānaṃ pana atītānāgatānaṃ vā rūpadhammānaṃ ārammaṇapaccayabhāve sati ārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayamattaññeva uttari labbhati. Adhipatipaccaye vīmaṃsā amohasadisā. Chando adhipatipaccayo adhipatipaccayattaṃ avijahantova sahajātaaññamaññanissayavipākasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vīriyaṃ tesañceva indriyamaggapaccayānañcāti imesaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Cittaṃ tato maggapaccayaṃ apanetvā āhārapaccayaṃ pakkhipitvā imesaṃ vasena adhipatipaccayato uttari dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ārammaṇādhipatino pana heṭṭhā ārammaṇapaccaye vuttanayeneva anekapaccayabhāvo veditabbo.
缘起条件此处指该缘起之条件，而未违断者，乃缘起主人所依之先前条件而生起者。于已灭之存在状态居住者外，诸多条件种类众多，约为七十种以上。此为根本章节，而无色法中过去未来诸色法的缘起条件，唯有“缘起主人”与“缘起依附”的差别，得以更上一层。对于主人条件，则存着迷惑类似之问题。欲爱为主人条件，若不违断主人条件，则彼与同类生发相续、因缘果报俱全、已灭无无明等，居住者他处众多条件形态亦存。勇力及其余感官道之条件，此等以他处多达十种条件形态而现。意识继此至道条件，带食饮之缘投射，依主人条件之外，以上述十种条件形态进一步增多。至于缘起主者，其下于缘起条件上所说种种条件现象应了知。
Anantarasamanantarapaccayā anantarasamanantarapaccayattaṃ avijahantāva upanissayakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Sahajātapaccayo sahajātapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatiaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedo vatthusahajātādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ abhāvopi veditabbo. Aññamaññapaccayepi eseva nayo.
无间连续缘起，无间连续缘起之条件若不违断，则因依止缘习用行为目的而灭除者，依他处亦有五种以上多种条件音现。唯有圣道意志于此处得为行为条件，而非余法。自然生起缘起，若不违断，则原因主人及彼此依止、行为果报、饮食感官禅定及道理俱全、灭尽诸无明者，依他处亦呈现十三种条件形态。此亦根本章节，自然先天等因缘及其诸法不存在者，于此处以因缘诸法诸因果消灭不存也应见知。彼此互缘亦同理。
Nissayapaccayo nissayapaccayattaṃ avijahantova catuvīsatiyā paccayesu attano nissayapaccayattañceva anantarasamanantarapacchājātaāsevananatthivigatapaccaye ca cha apanetvā sesānaṃ vasena aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaparicchedova vatthunissayādīnaṃ pana vasenettha hetupaccayādīnaṃ ābhāvopi veditabbo.
依止缘起，若不违断，则依四十四种条件中自身依止之条件，及无间连续之后的顺次先得缘和灭除者内，之外余条件依他处则有七十余种多种条件现象。此亦根本章节，为了应知物体依止等于因缘等法的缺失也应观察。
Upanissayapaccaye ārammaṇūpanissayo ārammaṇādhipatisadiso. Anantarūpanissayo anantarūpanissayapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantarakammaāsevananatthivigatānaṃ vasena aparehipi chahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ariyamaggacetanāyeva cettha kammapaccayataṃ labhati, na sesadhammā. Pakatūpanissayo pakatūpanissayova. Purejātapaccayo attano purejātapaccayattaṃ avijahantova ārammaṇaārammaṇādhipatinissayaupanissayaindriyavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi aṭṭhahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Ayampi ukkaṭṭhaniddesova ārammaṇapurejāte panettha nissayaindriyavippayuttapaccayatā na labbhati. Ito uttaripi labbhamānālabbhamānaṃ veditabbaṃ. Pacchājātapaccayo attano pacchājātapaccayabhāvaṃ avijahantova vippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi tīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āsevanapaccayo āsevanapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraupanissayanatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.
依附缘起，缘起附属条件如同缘起主人。相续无形依附，若不违断，则因无间连续行为习用消灭等依止者，于他处亦呈现六种以上多样条件。唯有圣道意志与此处行为条件相续而得，非余法。明示依附缘起，亦如所说。过去先起缘起，若不违断，则缘起主人之缘起依止附属感官脱离烦恼无明，依他处呈现八种以上条件。此亦根本章节，于缘起先得之处，依止感官脱烦恼无明之条件不可得，有所得者应从此上下观察。后续缘起故，若不违断，则于他处有三种条件形态。习用缘起，若不违断，则无间连续依止附属无碍者，于他处亦现五种条件。
Kammapaccayo kammapaccayattaṃ avijahantova ekakkhaṇiko tāva sahajātaaññamaññanissayavipākaāhārasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi navahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Nānākkhaṇiko upanissayaanantarasamanantaranatthivigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vipākapaccayo vipākapaccayattaṃ avijahantova hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi cuddasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Āhārapaccaye kabaḷīkāro āhāro āhārapaccayattaṃ avijahantova atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Sesā tayo āhārapaccayattaṃ avijahantāva yathānurūpaṃ adhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaindriyasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi ekādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti.
业缘起，若不违断，则短暂时最初生相续共存行为果报饮食感官禅定道理俱全灭尽者，依他处有九种以上条件形态。多时段依附无间连续无碍者，依彼亦现五种。报缘起，若不违断，则因缘主人同生相续等行为饮食禅定道理俱全之灭尽者，依他处有十三种条件形态。饮食缘起，若不违断，则饮食条件是饮食缘起条件，已灭无明者，依他处仅二种条件。余三饮食缘起条件若不违断，则依其恰当之缘起主人同生共存行为果报感官禅定道理俱全灭除者，依他处现十一种条件。
Indriyapaccaye rūpino pañcindriyā indriyapaccayattaṃ avijahantāva nissayapurejātavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi pañcahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Rūpajīvitindriyampi indriyapaccayattaṃ avijahantaññeva atthiavigatānaṃ vasena aparehipi dvīhākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Arūpino indriyānipi yathānurūpaṃ indriyapaccayattaṃ avijahantāneva hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayavipākaāhārajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchanti. Jhānapaccayo jhānapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ sahajātaaññamaññanissayavipākaindriyamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi dasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Maggapaccayo maggapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ jhānapaccaye vuttānaṃ dasannaṃ hetuadhipatīnañcāti imesaṃ vasena aparehipi dvādasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati.
根缘起，对于色身中五根感官缘起，若不违断，则依与先前缘起灭尽者，彼处亦有五种条件形态。色根生活感官，若不违断，则依彼已灭无明者，彼处现二种条件。无色根感官，若不违断，其条件依次应合原因主人同生共存及行为饮食禅定道理俱全而灭者，于彼亦现十三种条件。禅那缘起，若不违断，依次应合原因主人同生共存的行为结集饮食感官禅定道理俱全灭除者，于彼亦现十种条件。道缘起，若不违断，依次应合禅那缘起所说十种以上原因主人等，依彼亦现十二种条件。
Sampayuttapaccayo sampayuttapaccayattaṃ avijahantova yathānurūpaṃ hetuadhipatisahajātaaññamaññanissayakammavipākaāhāraindriyajhānamaggaatthiavigatānaṃ vasena aparehipi terasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Vippayuttapaccayo vippayuttapaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatasaṅkhāte cha paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehipi sattarasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Tattha rūpassa ca arūpassa ca paccayavibhāgo veditabbo. Atthipaccayo atthipaccayattaṃ avijahantova anantarasamanantaraāsevananatthivigatasaṅkhāte pañca paccaye apanetvā sesānaṃ vasena yathānurūpaṃ aparehi aṭṭhārasahākārehi anekapaccayabhāvaṃ gacchati. Natthipaccayavigatapaccayā anantarapaccayasadisā . Avigatapaccayo atthipaccayasadisoyevāti evamettha ekapaccayassa anekapaccayabhāvatopi viññātabbo vinicchayo.
因缘相应是依于相应之因缘而成，仿佛不违背其理的因缘主宰自然发生多种相互依赖之业果、食用、根识、禅修、道理及现象的分解而成，这种现象的存在还依赖于其他十三种因素，因而呈现多种缘起状况。因缘不相应则依于不相应因缘而生，仿佛不违背次第的因缘主宰导致顺序无误、不可间断且已消减有漏之缘起条件入境，其余部分则依照相应性，在其他十七种条件的作用下呈现多种因缘状况。此中应分别认识色法与无色法的因缘划分。实有因缘虽依于实有因缘，却如无明因缘一般，无有不可切断的连续。无漏因缘与实有因缘正是同类。这说明此处多因缘现象的辨析也应被了解。
Paccayasabhāgatoti etesu hi catuvīsatiyā paccayesu anantarasamanantaraanantarūpanissayaāsevananatthivigatā sabhāgā, tathā ārammaṇaārammaṇādhipatiārammaṇūpanissayāti iminā upāyenettha paccayasabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓因缘组成，是指在这二十四种因缘中，皆含无间断连续起作用的因缘部分，且含有相续对象、对象主宰及对象依存等缘。借由此种方法，因缘组成的区别亦应获得认识和判别。
Paccayavisabhāgatoti purejātapaccayo panettha pacchājātapaccayena visabhāgo, tathā sampayuttapaccayo vippayuttapaccayena, atthipaccayo natthipaccayena, vigatapaccayo avigatapaccayenāti iminā upāyenettha paccayavisabhāgatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓因缘不组成，是指先起之因缘与后起因缘之间不相应，如相应因缘与不相应因缘、实有因缘与无实有因缘，漏因缘与无漏因缘之间的区别。依此法门，应当认识因缘不组成之分类和区分。
Yugaḷakatoti etesu ca atthasarikkhatāya, saddasarikkhatāya, kālapaṭipakkhatāya, hetuphalatāya, aññamaññapaṭipakkhatāyāti imehi kāraṇehi yugaḷakato viññātabbo vinicchayo. Anantarasamanantarā hi atthasarikkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma; nissayūpanissayā saddasarikkhatāya, purejātapacchājātā kālapaṭipakkhatāya, kammapaccayavipākapaccayā hetuphalatāya, sampayuttavippayuttapaccayā aññamaññapaṭipakkhatāya ekaṃ yugaḷakaṃ nāma, tathā atthinatthipaccayā, vigatāvigatapaccayā cāti evamettha yugaḷakatopi viññātabbo vinicchayo. Janakājanakatoti etesu ca anantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanapaccayā nānākkhaṇiko, kammapaccayo, natthivigatapaccayāti ime paccayā janakāyeva, na ajanakā. Pacchājātapaccayo kevalaṃ upatthambhakoyeva, na janako. Sesā janakā ca ajanakā ca upatthambhakā cāti attho. Evamettha janakājanakatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓因缘相对，是根据事理之相合、语义相合、时令相反、因果关系、以及相互对立等这些原因来分别两因缘之相对关系。无间断连续因缘以事理相合为一对，缘起及依止以语义相合为一对，初起因缘与后起因缘以时令相反为一对，业报因缘以因果关系为一对，相应不相应因缘以相互对立为一对，实有与无实有因缘以及无漏与漏因缘亦同样被看作对立。这种因缘对立关系亦应获得认识。所谓因缘生者，是指这些无间断、无间隔、无错失、因果明确和不同性质的因缘，称为生因缘，并非无因缘。后起因缘纯属支持之因缘，不是生因缘。剩余因缘既支持生因缘，也支持非生因缘，此即其义。这些生与非生因缘的辨别亦应获得辨析。
Sabbaṭṭhānikāsabbaṭṭhānikatoti etesu ca sahajātanissayaatthiavigatapaccayā sabbaṭṭhānikā nāma, sabbesaṃ saṅkhatānaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Etehi vinā uppajjamāno ekadhammopi natthīti. Ārammaṇaārammaṇādhipatianantarasamanantarānantarūpanissayapakatūpanissayāsevanasampayuttanatthivigatapaccayā asabbaṭṭhānikā nāma. Na sabbesaṃ rūpārūpadhammānaṃ ṭhānabhūtā, arūpakkhandhānaññeva pana ṭhānabhūtā kāraṇabhūtāti attho. Arūpadhammāyeva hi etehi uppajjanti, na rūpadhammā. Purejātapacchājātāpi asabbaṭṭhānikā arūparūpānaññeva yathākkamena paccayabhāvato. Vuttāvasesāpi ekaccānaṃ rūpārūpadhammānaṃ uppattihetuto na sabbaṭṭhānikāti evamettha sabbaṭṭhānikā sabbaṭṭhānikatopi viññātabbo vinicchayo.
所谓遍处因缘与非遍处因缘，是指诸多天然同生的依止根本因缘，即色与非色法界的根本条件，被称为遍处因缘。诸众生起彼此之法，若无这些因缘，则无一法能起。此中对象、对象主宰及无间断连续、无间隔、无错失之缘起因缘，称为非遍处因缘。其非遍处因缘不是诸色非色现象的根本，而仅是非色支派被视为根本条件和因缘。非色法却因这些非遍处因缘而产生，色法则不然。初生因缘与后生因缘亦属于非遍处因缘，因为它们或纯属支持因缘，或其彼此性质各异。此因缘遍处与非遍处之理亦应获得识别。
Rūpaṃ rūpassātiādivikappatoti etesu ca catuvīsatiyā paccayesu ekapaccayopi ekantena rūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāma natthi, ekantena pana rūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Purejātapaccayo. Purejātapaccayo hi ekantena rūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo nāmātipi natthi, ekantena pana arūpaṃ hutvā arūpasseva paccayo nāma atthi. Kataro panesoti? Anantarasamanantaraāsevanasampayuttanatthivigatavasena chabbidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena arūpameva hutvāpi ekantena rūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Pacchājātapaccayo. So hi ekantena arūpaṃ hutvā rūpasseva paccayo hoti; ekantena pana arūpadhammova hutvā rūpārūpānaṃ paccayopi atthi. Kataro panesoti? Hetukammavipākajhānamaggavasena pañcavidho. So hi sabbopi ekantena arūpameva hutvā rūpadhammānaṃ arūpadhammānampi paccayo hoti. Ekantena pana rūpārūpameva hutvā rūpasseva paccayo nāmātipi natthi, arūpasseva pana hoti. Kataro panesoti? Ārammaṇapaccayo ceva upanissayapaccayo ca. Idañhi dvayaṃ ekantena rūpārūpameva hutvā arūpasseva paccayo hoti. Ekantena rūpārūpameva hutvā pana rūpārūpasseva paccayo nāmātipi atthi. Kataro panesoti? Adhipatisahajātaaññamaññanissayaāhāraindriyavippayuttaatthiavigatavasena navavidho. So hi sabbopi ekantena rūpārūpameva hutvā rūpārūpasseva paccayo hotīti evamettha rūpaṃ rūpassātiādivikappatopi viññātabbo vinicchayo.
色即色等变化，指在二十四种因缘中，单一因缘若仅有色法而无其他法，则称为色所依，无单独因缘是单单色法之外而依于色法的。哪一个是后者呢？是初生因缘。初生因缘乃是单单色法同时又依于非色法。单单色法又无依于色非色共存因缘之名，唯独单单非色法有此名字。哪一个是后者呢？是不相应因缘。它乃是单单非色法而依于色法。单单非色法又依于非色法诸因缘。哪一个是后者呢？是因果业报禅修道五种。它乃是单单非色法而依于非色法诸因缘。单单色与色非色共存又无此名字，唯单单非色法有此名称。什么是后者？是对象因缘以及依止因缘。这两种单单色非色且依于非色因缘。与此同时，主宰、自然生、异法生、对象、食用、根、识等因缘不相应之境，合计九种。它们全部乃是单单色非色且依于色非色因缘。由此应认知色与色所依关系的变化现象。
Bhavabhedatoti imesu pana catuvīsatiyā paccayesu pañcavokārabhave tāva na koci paccayo na labbhati nāma. Catuvokārabhave pana tayo purejātapacchājātavippayuttapaccaye apanetvā sesā ekavīsatimeva labbhanti. Ekavokārabhave sahajātaaññamaññanissayakammaindriyaatthiavigatavasena satteva labbhanti. Bāhire pana anindriyabaddharūpe sahajātaaññamaññanissayaatthiavigatavasena pañceva labbhantīti evamettha bhavabhedatopi viññātabbo vinicchayoti.
所谓有差别的存在者，于这二十四种条件中，五种条件共具的场合，没有任何条件是不能得成立的。四种条件共具的情况，则于三种先后关联的条件之后，可得其余的二十一种条件。单一条件共具时，只得那些本性共生、相互依赖、无作用之根和境等状态。外在则是非根所束缚的、本性共生、相依无作用的五种条件。由此可知，有差别的存在者理当被了解并审定。
Paccayaniddesavāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 缘说明品的注释完毕。
Pucchāvāro
「Pucchāvāro」者，询问前的阶段也。指前置之问，即在开始正式问答之前，为了理清情况或引出主题而进行的询问阶段。
1. Paccayānulomavaṇṇanā
1. 条件相应的解说
Evaṃ anulomapaṭṭhānādīsu tikapaṭṭhānādivasena catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhāne paṭṭhānamahāpakaraṇe ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā, te paccaye eva tāva iminā mātikānikkhepapaccayavibhaṅgasaṅkhātena vārena uddesato ca niddesato ca dassetvā, idāni ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā etaṃ tikapaṭṭhānaṃ, dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhānanti vuttaṃ. Te tikādayo imesaṃ paccayānaṃ vasena vitthāretvā dassetuṃ ekekaṃ tikadukaṃ nissāya sattahi mahāvārehi desanā katā. Tesaṃ imāni nāmāni – paṭiccavāro, sahajātavāro, paccayavāro, nissayavāro, saṃsaṭṭhavāro, sampayuttavāro, pañhāvāroti.
依此条件的相应、行为及三种条件等诸相配合，在二十四种条件的齐备中，作整体归纳时，所依托并标示的即为此三种条件等，被称为三条件……二条件……一条件等。按此分门别类，指明这些条件所在及其旨意，现今这三条件等所依托标示者，即称为三条件……二条件……一条件。依此三条件等加以阐释示现时，针对每一三、二条件，运用七种宏大顺序宣说。其名称包括——依缘条件、共生条件、条件条件、所依条件、结合条件、相应条件及问难条件。
Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ paṭiccābhidhānavasena vutto paṭiccavāro nāma. Kusalaṃ dhammaṃ sahajāto kusalo dhammo’’ti evaṃ sahajātābhidhānavasena vutto sahajātavāro nāma. So purimena paṭiccavārena atthato ninnānākaraṇo. Paṭiccābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sahajātābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Dvīsupi cetesu rūpārūpadhammavasena paccayā ceva paccayuppannadhammā ca veditabbā. Te ca kho sahajātāva, na purejātapacchājātā labbhanti. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ paccayā kusalo dhammo’’ti evaṃ paccayābhidhānavasena vutto pana paccayavāro nāma. Sopi purimavāradvayaṃ viya rūpārūpadhammavaseneva veditabbo. Paccayo panettha purejātopi labbhati. Ayamassa purimavāradvayato viseso. Tadanantaro ‘‘kusalaṃ dhammaṃ nissāya kusalo dhammo’’ti evaṃ nissayābhidhānavasena vutto nissayavāro nāma. So purimena paccayavārena atthato ninnānākaraṇo. Paccayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, nissayābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena dutiyo. Tato paraṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ saṃsaṭṭho kusalo dhammo’’ti evaṃ saṃsaṭṭhābhidhānavasena vutto saṃsaṭṭhavāro nāma. ‘‘Kusalaṃ dhammaṃ sampayutto kusalo dhammo’’ti evaṃ sampayuttābhidhānavasena vutto sampayuttavāro nāma. So purimena saṃsaṭṭhavārena atthato ninnānākaraṇo. Saṃsaṭṭhābhidhānavasena bujjhanakānaṃ vasena pana paṭhamo vutto, sampayuttābhidhānavasena dutiyo. Dvīsupi cetesu arūpadhammavaseneva paccayā paccayuppannā ca veditabbā. Sattamavāre pana yasmā ‘‘kusalo dhammo kusalassa dhammassa hetupaccayena paccayo’’tiādinā nayena te te pañhe uddharitvā puna ‘‘kusalā hetū sampayuttakānaṃ khandhāna’’ntiādinā nayena sabbepi te pañhā nijjaṭā niggumbā ca katvā vibhattā, tasmā so vāro pañhānaṃ sādhukaṃ vibhattattā pañhāvārotveva saṅkhyaṃ gato. Rūpārūpadhammavaseneva panettha paccayāpi paccayuppannāpi veditabbā.
其中文献所言“善法因缘得成善法”，意即依名称“依缘条件”。“善法共生善法”，依名称“共生条件”。后者实为前者的意义解释。以名称理解者，前者为第一，后者为第二。倘若就理念而论，应分别认识这二者。且于二者中应认知有形无形法的条件和被条件生成的法。此谓共生条件，而非先后生成条件。又称为依缘条件，意谓前者和后者皆为形无形法。条件虽有先后，前后二者特殊不同。继而称为所依条件，意谓所依条件为依缘条件的意义解释。其为前者意义释。意谓就理念梵文名义，前者为第一，后者为第二。继之称结合条件，意即结合条件为所依条件之意义释。再有称为相应条件，意谓相应条件为结合条件的意义释。前者为第一，后者为第二。于二者中亦应认知无形法条件及受条件生成法。于第七顺序缘以下，因“善法缘善法之因条件”等，则导出之前问难，继而以“善因遍及合成之蕴”等，导出后一切问难，详尽拆分，故称问难之数相为合计数。于形无形法间，此处的条件及被条件生成法皆应认知。
Tattha yo tāva esa sabbapaṭhamo paṭiccavāro nāma, so uddesato niddesato ca duvidho hoti. Tattha uddesavāro paṭhamo, pucchāvārotipi vuccati. Paṇṇattivārotipi tasseva nāmaṃ. So hi kusalādayo paṭicca kusalādīnaṃ hetupaccayādīnaṃ vasena uddiṭṭhattā uddesavāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā pucchitattā pucchāvāro, kusalādayo paṭicca hetupaccayādivasena kusalādīnaṃ uppattiyā paññāpitattā paṇṇattivārotipi vutto.
其中此所有的第一类条件即称为依缘条件，有二种意涵：其一为愿望条件，亦称问难条件；其一为定义条件，亦称显示条件。此因以善法等为因缘，依据于善法等及因缘而被展示，即愿望条件。以善法等为因缘而被询问其生起者，谓之问难条件。以善法等为因缘而被明确说明者，谓之定义条件，即显示条件。
§25-34
25-34. Tattha siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti parikappapucchā. Ayañhettha attho – yo kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā, kiṃ so kusalaṃ dhammaṃ paṭicca siyāti atha vā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca yo kusalo dhammo uppajjeyya, so hetupaccayā siyāti ayamettha attho. Tattha paṭīti sadisatthe vattati. Sadisapuggalo hi paṭipuggalo, sadisabhāgo ca paṭibhāgoti vuccati. Iccāti gamanussukkavacanametaṃ. Ubhayaṃ ekato katvā paṭiccāti paṭigantvā sahuppattisaṅkhātena sadisabhāvena patvā, tena saddhiṃ ekato uppattibhāvaṃ upagantvāti vuttaṃ hoti. Kusalo dhammoti evaṃ sahuppattibhāvena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayāti pucchati. Atha vā paṭiccāti paccayaṃ katvā. Taṃ pana paccayakaraṇaṃ purejātepi paccaye labbhati sahajātepi. Idha sahajātaṃ adhippetaṃ. Siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalotiādīsupi eseva nayo. Tattha kiñcāpi sahajātavasena kusalaṃ dhammaṃ paṭicca akusalo natthi, imasmiṃ pana pucchāvāre yampi vissajjiyamānaṃ atthato labbhati, yampi na labbhati, taṃ sabbaṃ pucchāvasena uddhaṭaṃ. Parato pana vissajjane yaṃ na labbhati, taṃ pahāya yaṃ labbhati, tadeva vissajjitaṃ.
25-34. 这里所说的“依止善法而生善法之因缘”，是一种设问式探究。其意在于：若有善法因缘产生善法，何者是依止的善法？或者说，何者是依止之法而善法因缘得以生起？此即为此处问义。文中“paṭīti”谓“相似”，因有“相似者”即是行者，有“相应部分”即是相合之分，此即“双相相应”之义。此中“依”指将两者统一，谓依止、贯连、以等因统一起作用，故言“依止”，意涵是说两个因缘相互结合而成一体，故有共同生起之理。其问义为：何者谓善法因缘使善法产生？或者说，所生之善法以何为依止？又或者依止的善法如何是善的？皆为该问意。依此理，设问者诘之。依赖关系一旦确定，无论是前生因缘或天生本体，皆得成立。此中“天生”意指本原先天、依本性所生。此处也以“自然生”名之。问中若谓依止善法而生非善法等，则此在逻辑上无此，即依善法而生的必是善法无别。若以问义细查，自问自答，所获真理所在，俱全无遗，且悟证清晰。若舍弃依止而分离所生，则谓舍弃所获，彼即为舍弃所生，此谓舍弃。故弃舍者弃已得也。
Evamettha pucchānaṃ atthañceva pucchāgatiñca ñatvā idāni gaṇanavasena pucchāparicchedo veditabbo . Ettha hi ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭiccā’’ti kusalapadaṃ ādiṃ katvā kusalākusalābyākatantā tisso pucchā, puna tadevādiṃ katvā kusalābyākatādivasena dukappabhedantā tisso, puna tadevādiṃ katvā tikantā ca ekā, evaṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭiccāti kusalādikā satta pucchā, tathā akusalādikā, tathā abyākatādikā, tathā kusalābyākatādikā, akusalābyākatādikā, kusalākusalādikā, kusalākusalābyākatādikāti sabbāpi sattannaṃ sattakānaṃ vasena kusalattikaṃ nissāya hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ pucchā.
如是，既了然诸问意与问理，此时应以分类法将问题划分。此中“依止善法”起首分为善、非善、不定三类问别。继以其诸类以善、非善、不定为本，再细分有善、不定二重类之异，乃至合成各种形态。故依止善法问题共计七种出发点，依此分类细分问题五十九。此说彰显问体之全面周密。
Tattha ekamūlakāvasānā nava, ekamūladukāvasānā nava, ekamūlatikāvasānā tisso, dukamūlaekāvasānā nava, dukamūladukāvasānā nava, dukamūlatikāvasānā tisso, tikamūlaekāvasānā tisso, tikamūladukāvasānā tisso, tikamūlatikāvasānā ekāti evametā mūlavasenāpi veditabbā. Yathā ca hetupaccaye ekūnapaññāsaṃ, ārammaṇapaccayādīsupi tathevāti sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu –
其中单根肯定者有九种，单根否定者九种，单根不定者三种，双根肯定者九种，双根否定者九种，双根不定者三种，三根肯定者三种，三根否定者三种，三根不定者一种，诸根分别依此划分。如此可知依因缘而起问题诸分类法也。就因缘而言，五十九问题亦包括与缘起相关之基础、缘、生等诸类别。总共应知四十二种缘起种类——
Sahassamekañca sataṃ, chasattati punāparā;
一千，一百，七十，再而复加；
Pucchā sampiṇḍitā honti, nayamhi ekamūlake.
诸问合聚，同根中具足。
§35-36
35-36. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayāti dumūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇaduko…pe… hetuavigatadukoti hetupaccayena saddhiṃ tevīsati dukā honti. Tesu hetupaccaye viya hetārammaṇadukepi ekūnapaññāsaṃ pucchā, tāsu pāḷiyaṃ dveyeva dassitā. Yathā ca hetārammaṇaduke ekūnapaññāsaṃ tathā hetādhipatidukādīsupi. Tattha paṭhamapucchāvasena hetādhipatiduko, hetānantaraduko, hetusamanantaradukoti paṭipāṭiyā tayo duke dassetvā pariyosāne hetuavigataduko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Pucchāparicchedo panettha evaṃ veditabbo.
35-36. 其后，问法根基由“因”、“缘”二根起始。除“因缘二根”之外，亦有“无因缘根”三十六种。因缘三十六中，因缘非因生者三十七。对因缘类五十九问，因缘二问分示两种，其为文本中“二”之所指。因缘二问乃依序展示“因”、“近缘”、“同现近缘”，终至无因缘三问。故问类总归如此向下划分。
Sahassamekañca sataṃ, sattavīsatimeva ca;
「一千之一」者，一百之一也；其中「二十七分之一」亦然。
Dukesu tevīsatiyā, pucchā honti dumūlake.
于三十二分之一中之间，有苦受根本问项。
§37
37. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti timūlakanayo āraddho. Tattha hetārammaṇadukena saddhiṃ adhipatipaccayādīsu bāvīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena bāvīsati tikā honti. Tesu paṭhamapucchāvasena paṭhamattikañca dutiyattikañca dassetvā pariyosānatiko dassito, sesaṃ saṅkhittaṃ. Yathā pana dukesu, evaṃ tikesupi ekamekasmiṃ tike ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi bāvīsatiyā tikesu –
第三十七：继之则是缘起中因缘、接触缘与主导缘三根分项义起。于此，因缘及接触缘二十二项与主导缘等二十二缘中一项以长度单位如由旬计算，合成三十六项。诸项中第一问项表达初分，第二次及第三次表达中分、中末分，余者略述。苦受根本问项亦同，三项内单独提出四十九分之一，三项所有以三十六中三项整体计算。
Sahassamekaṃ pucchānaṃ, aṭṭhasattatimeva ca;
「一千一分之一问」者，即「七十八分之一」也；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi tikamūlake.
问项以合计计数，根本三项中即是此。
§38
38. Tato paraṃ hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā anantarapaccayāti catumūlakanayo āraddho. Tattha paṭhamattikena saddhiṃ anantarapaccayādīsu ekavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekavīsati catukkā honti. Tesu dve catukke dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Idhāpi ekamekasmiṃ catukke ekūnapaññāsaṃ katvā sabbesupi ekavīsatiyā catukkesu –
第三十八：继之为因缘、接触缘及主导缘之后，乃无间缘三根分项。于此，初分中的二十二个缘，以及无间缘二十二个缘中一以长度如由旬计，即二十二重合成四项。先举其中两类分项，余者略述。如此计算，无间缘四项中一项占四十九分之一，诸项以二十二的四项计算。
Sahassamekaṃ pucchānaṃ, ekūnatiṃsa punāparā;
第一千一次的疑问，然后又是三十二次；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi catumūlake.
疑问均按个数计算，在此为四根基础之内。
Tato paraṃ pañcamūlakaṃ ādiṃ katvā yāva sabbamūlakā desanā katā, taṃ sabbaṃ saṅkhipitvā heṭṭhā vuttañca upari vattabbañca ekato katvā pāḷiyaṃ ‘‘ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ, pañcamūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti nayo dassito. Tattha ekamūlakādīsu yaṃ vattabbaṃ, taṃ vuttameva. Pañcamūlake pana paṭhamacatukkena saddhiṃ samanantarapaccayādīsu samavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena samavīsati pañcakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
随后自五根基础起，直到所有基础教法宣说完毕，将所有内容简约归整，上下互相对应，统一而论，说道：「一根基础、两根基础、三根基础、四根基础、五根基础、全部基础不可颠倒分别而广释」的规则得以显现。此处自一根基础起须宣说者，即所述之内容。五根基础则以第一根和第三、第三根和第四根、以此类推互为条件共现的因缘中，各依连接关系名之为五。于其中一者有三十一项，逐项分别列举——
Satāni nava pucchānaṃ, asīti ca punāparā;
九十次的疑问，再一次三十八；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi pañcamūlake.
疑问均按个数计算，在此为五根基础范围之内。
Chamūlake paṭhamapañcakena saddhiṃ sahajātapaccayādīsu ekūnavīsatiyā paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekūnavīsati chakkā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
六根基础的第一根与第五根在同生因缘等二十一项条件中，于某一项连结关系中，共同出现二十一项，于其中一项有五十一项，分别列举——
Satāni nava pucchānaṃ, ekatiṃsa tatoparā;
九十个问题之外，又有三十一问；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi chakkamūlake.
这些问句被计算之时，以第六根（眼根）为基础。
Sattamūlake paṭhamachakkena saddhiṃ aññamaññapaccayādīsu aṭṭhārasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭhārasa sattakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
在第七根（眼根）上，与第一根（三根中的第一）共同，在相互依赖等十八种依缘中，各以一连绵道理连结起来，为十八分七种。这些中于每一处计算去五十九分，得出——
Satāni aṭṭha pucchānaṃ, dvāsīti ca tatoparā;
八十个问题之外，又有三十二问；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi sattamūlake.
这些问句被计算之时，以第七根（眼根）为基础。
Aṭṭhamūlake paṭhamasattakena saddhiṃ nissayapaccayādīsu sattarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena sattarasa aṭṭhakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
在第八根上，与第一根（七根中的第一）共同，在依赖缘起等二十七种依缘中，各以一连绵道理连结起来，为二十七分八种。这些中于每一处计算去五十九分，得出——
Satāni aṭṭha pucchānaṃ, tettiṃsā ca tatoparā;
有八十个疑节，其上又有三十三个疑节。
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi aṭṭhamūlake.
疑节是通过计算得出的，这里是根于第八根的位置。
Navamūlake paṭhamaaṭṭhakena saddhiṃ upanissayapaccayādīsu soḷasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena soḷasa navakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
第九根（Navamūla）之下，第一八段合于前行、依止、缘起等十六种缘起法中，每一法作为一个结合点，共有十六个和九个。对其中每一者，各自减去五十一之后──
Satāni satta pucchānaṃ, caturāsīti tatoparā;
有七十个疑节，其上又有四十八个疑节。
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi navamūlake.
疑节是通过计算得出的，这里是根于第九根的位置。
Dasamūlake paṭhamanavakena saddhiṃ purejātapaccayādīsu pannarasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pannarasa dasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
第十根（Dasamūla）之下，第一九段合于过去生之因等十五种缘起法中，每一法作为一个结合点，共有十五个及十个。对其中每一者，各自减去五十三之后──
Satāni satta pucchānaṃ, pañcatiṃsa tatoparā;
七百三十五个问句，其上还有三十五个；
Pucchā gaṇanato honti, nayamhi dasamūlake.
这些问句被计算在内，是在第十根本中。
Ekādasamūlake paṭhamadasakena saddhiṃ pacchājātapaccayādīsu cuddasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cuddasa ekādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
在第十一根本中，第一至第十根本同时结合，在十一种缘起等十三因缘中各相对应地按尺度连接，因此共有十七个十一根本。在其中的一个中，减去五十一，得出——
Cha satāni ca pucchānaṃ, chaḷāsīti tatoparā;
六百六十个问句，六十四个以上；
Nayamhi pucchā gaṇitā, ekādasakamūlake.
这些问句被计算在内，是在第十一根本中。
Dvādasamūlake paṭhamaekādasakena saddhiṃ āsevanapaccayādīsu terasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena terasa dvādasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
在第十二根本中，先与第一至第十一个根本同时结合，于皈依缘等十三因缘中各相对应地按尺度连接，因此共有十三个十二根本。在其中的一个中，减去五十一，得出——
Cha satāni ca pucchānaṃ, sattatiṃsa tatoparā;
六十个问题，以及三十七个以上的问题；
Pucchā gaṇanato honti, naye dvādasamūlake.
问题按类聚合，总数为十二类根基。
Terasamūlake paṭhamadvādasakena saddhiṃ kammapaccayādīsu dvādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dvādasa terasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以十三类根基为根基，第一类十二因缘及其他十二种因缘中，每一因缘按联系次第相联结，总计十二乘十三等。每一中减五十一，即——
Satāni pañca pucchānaṃ, aṭṭhāsīti punāparā;
百五个问题，八十八个以上；
Pucchā gaṇanato honti, naye terasamūlake.
问题按类聚合，总数为十三类根基。
Cuddasamūlake paṭhamaterasakena saddhiṃ vipākapaccayādīsu ekādasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena ekādasa cuddasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
十四类根基以第一十三根基为根基，在十一种果报因缘中，每一因缘按联系次第相联结，总计十一乘十四等。每一中减五十一，即——
Satāni pañca pucchānaṃ, tiṃsa cātha navāparā;
五百个是由五个组成，三百十个及其之后的也是如此；
Pucchā gaṇanato honti, naye cuddasamūlake.
这些尾数是通过加法计算而来的，依次进行逐项累加。
Pannarasamūlake paṭhamacuddasakena saddhiṃ āhārapaccayādīsu dasasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena dasa pannarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以十五为基数，与第一十项一同，在诸食缘等十种缘起因素中，每一项按十的倍数递增，共有十五个数列。每个数列内，数字依次相差二十九。将这些数字各自减少五十一后——
Satāni cattāri pucchānaṃ, navuti ca tatoparā;
五百个是由四个组成，九十及其以后的也是如此；
Pucchā gaṇanato honti, naye pannarasamūlake.
这些尾数也是通过加法计算得来，但以十五个数列为基数。
Soḷasamūlake paṭhamapannarasakena saddhiṃ indriyapaccayādīsu navasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena nava soḷasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
十六个数列，以第一十五个数列为基础，依赖于六根缘等九种缘起因素，按每项递增九的规则，共有十六个数列。将每个数列内的数字减少五十一后——
Satāni cattāri cattā-līsekā ceva punāparā;
百字分为四十与四十余两部分；
Pucchā gaṇanato honti, naye soḷasamūlake.
句尾计数时，是以十六为根基。
Sattarasamūlake paṭhamasoḷasakena saddhiṃ jhānapaccayādīsu aṭṭhasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena aṭṭha sattarasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以十七为根基时，第一十六与禅那因缘等八因缘合为一组，一组接一组，合共十八组，每组皆以一连接，因此共有十八十七（306）字。在其中每组中去一五十后，得出 ——
Satāni tīṇi pucchānaṃ, navuti dve punāparā;
百字分为三句，九十与二十余两部分；
Pucchā gaṇanato honti, naye sattarasamūlake.
句尾计数时，是以十七为根基。
Aṭṭhārasamūlake paṭhamasattarasakena saddhiṃ maggapaccayādīsu sattasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena satta aṭṭhārasakā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以十八为根基时，第一十七与正道因缘等七因缘合为一组，一组接一组，共有七十八组，每组皆以一连接，因此共有七十八十七（273）字。在其中每组中去一五十后，得出 ——
Satāni tīṇi pucchānaṃ, tecattārīsameva ca;
三百个疑问，正如四百个一样；
Pucchā gaṇanato honti, naye aṭṭhārasamūlake.
这些疑问是为了计数，属于十八个根本类别。
Ekūnavīsatimūlake paṭhamaaṭṭhārasakena saddhiṃ sampayuttapaccayādīsu chasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cha ekūnavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以十九为根本，第一根本为十八，与之相连的因缘等共六因缘，以一一连接，合计十九个。将其中某一项减去一，即得五十八。
Dve satā navuti ceva, catasso ca punāparā;
两百九十和四百再次出现；
Pucchā gaṇanato honti, naye ekūnavīsatike.
这些疑问是为了计数，属于十九个根本类别。
Vīsatimūlake paṭhamaekūnavīsatikena saddhiṃ vippayuttapaccayādīsu pañcasu paccayesu ekamekassa yojanāvasena pañcavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以二十为根本，第一二十九个与之相对的五个因缘，以一一连接，即得二十五。将其中某一项减去一，即得五十九。
Dve satā honti pucchānaṃ, cattālīsā ca pañca ca;
有两百为计数的末端,另有四十五与五。
Pucchā gaṇanato honti, naye vīsatimūlake.
计数以末端为据,其根基有二十。
Ekavīsatimūlake paṭhamavīsatikena saddhiṃ atthipaccayādīsu catūsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena cattāro ekavīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以二十一为根基,与第一二十相合,依止义因等四种因缘,各以一连结幅度,有四个二十一。其各中之一加减五十九时——
Sataṃ chanavuti ceva, pucchā honti sampiṇḍitā;
有一百六十九个末端,称为聚合。
Gaṇitā lakkhaṇaññūhi, ekavīsatike naye.
由通晓计数法者所计,以二十一为根基。
Dvāvīsatimūlake paṭhamaekavīsatikena saddhiṃ natthipaccayādīsu tīsu paccayesu ekamekassa yojanāvasena tayo dvāvīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以二十二为根基,与第一二十一相合,无义因缘者仅三因缘,各以一连结幅度,有三个二十二。其中之一加减五十九时——
Cattālīsādhikaṃ sataṃ, satta ceva punāparā;
超过四十一的数，有一百，另有七十；
Pucchā gaṇanato honti, naye dvāvīsatimūlake.
这些问句在计算时，作二十为根基；
Tevīsatimūlake paṭhamadvāvīsatikena saddhiṃ dvīsu vigatāvigatapaccayesu ekamekassa yojanāvasena dve tevīsatikā honti. Tesu ekamekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā –
以三十为根基时，第一以二十二相合，在两种有无条件中，一个步长单位相加，便有两组三十。于其中一处作五十九减一——
Aṭṭhanavutimevidha, pucchā gaṇanato matā;
八十八种问句计算被认为如此；
Nayamhi tevīsatime, tevīsatikamūlake.
在三十的根基上，于三十的根基轨中；
Catuvīsatimūlako pana sabbapaccayānaṃ samodhānavasena veditabbo, teneva sabbamūlakoti vutto. Tattha ekūnapaññāsameva pucchā hontīti sabbāpetā hetupaccayapadameva gahetvā ekamūlakādīnaṃ sabbamūlakapariyosānānaṃ vasena satthārā devaparisati vitthārato vibhattā pucchā idha saṅkhepena dassitā.
以二十四为根基时，应知为诸所有条件的汇集，称为一切根本。此处作五十九减一的问句，就是以诸缘起句组，取一根本诸根本终结的缘故，诸师及天众展开详说，问句于此简要显现。
Tāsaṃ pana sabbāsampi ayaṃ gaṇanapiṇḍo – ekamūlakanayasmiñhi ekādasa satāni chasattati ca pucchā āgatā. Hetupaccayanaye teneva mūlakena ekūnapaññāsaṃ katvā imasmiṃ hetupaccayamūlake gahetabbā, sesā sesapaccayamūlakesu pakkhipitabbā. Dumūlake sattavīsāni ekādasa satāni, timūlake sahassaṃ aṭṭhasattati ca, catumūlake sahassaṃ ekūnatiṃsañca, pañcamūlake asītādhikāni nava satāni, chamūlake ekatiṃsāni nava satāni, sattamūlake dvāsītāni aṭṭha satāni, aṭṭhamūlake tettiṃsāni aṭṭha satāni, navamūlake caturāsītāni satta satāni, dasamūlake pañcatiṃsāni satta satāni, ekādasamūlake chāsītāni cha satāni, dvādasamūlake sattatiṃsāni cha satāni, terasamūlake aṭṭhāsītāni pañca satāni, cuddasamūlake ekūnacattālīsāni pañca satāni, pannarasamūlake navutāni cattāri satāni, soḷasamūlake ekacattālīsāni cattāri sattāni, sattarasamūlake dvānavutāni tīṇi satāni, aṭṭhārasamūlake tecattālīsāni tīṇi satāni, ekūnavīsatimūlake catunavutāni dve satāni, vīsatimūlake pañcacattālīsāni dve satāni, ekavīsatimūlake chanavutisataṃ, dvāvīsatimūlake sattacattālīsasataṃ, tevīsatimūlake aṭṭhanavuti, sabbamūlake ekūnapaññāsāti evaṃ hetupadaṃ ādiṃ katvā vibhattesu ekamūlakādīsu –
这些全部的基本分类，即根本类别中，共有十一种根，以及六十七种支分。因缘条件的根本类别，以此根本为本，扣减一十五，得出在此因缘条件根本类别中应取的数量，其余的应分别归于各条件类别。第一根有二十七个、十一种，第二根有一千七十六、第三根有一百三十三，第四根有一千三十三，五根有八十九百，六根有三十九百，七根有二十八百，八根有三十八百，九根有七十四百，十根有七十五百，十一根有六十八百，十二根有七十二百，十三根有八十五百，十四根有九十七百，十五根有九十四百，十六根有一百三十八，十七根有二十三百，十八根有三十九百，十九根有四十二百，二十根有四十五百，二十一根有二十六万，二十二根有四十八万，二十三根有十八万，这些根的总数减去一十五。这样，按根本类别依次分类，形成……
Cuddaseva sahassāni, puna satta satāni ca;
成千上万，以及七百种。
Pucchā hetupadasseva, ekamūlādibhedatoti.
支分即为根本类别的不同种类。
§39-40
39-40. Evaṃ hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlakato paṭṭhāya yāva sabbamūlakanayā pucchābhedaṃ dassetvā idāni ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya ārammaṇapaccayā hetupaccayātiādimāha. Tattha ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ettāvatā ārammaṇapaccayaṃ ādiṃ katvā hetupaccayapariyosāno ekamūlakanayo dassito. Tato paraṃ ārammaṇapaccayā adhipatipaccayāti dukamūlakaṃ āraddhaṃ. Tattha imaṃ paṭhamadukañceva ārammaṇāvigatadukañca dassetvā sesaṃ saṅkhittaṃ. Ārammaṇapaccayā hetupaccayāti ayaṃ osānadukopi na dassito. Sace pana katthaci vācanāmagge sandissati, sveva vācanāmaggo gahetabbo. Tato paraṃ ārammaṇapaccayavasena tikamūlakādayo adassetvāva adhipatipaccayaṃ ādiṃ katvā ekakādayo dassetuṃ adhipatipaccayā, anantarapaccayā, samanantarapaccayā, sahajātapaccayā, aññamaññapaccayāti ettakameva vuttaṃ, taṃ ekamūlakavasena vā sabbamūlakavasena vā veditabbaṃ.
39-40. 因此，从因缘条件的根本类别开始排列，直到将所有根本类别及其支分分类均完成之后，如今要开始论述缘起条件。从因缘条件开始，呈现善法依赖善法而生的教义。因缘条件之缘起，从此开始，终结于因缘条件根本类别。随后，从缘起条件开始，显示高等条件，即难根本。这里分别说明第一难根和缘起条件解除难根，并简略叙述其余。缘起条件与因缘条件的区别在于此书中未特别显示解除条件。如果在某处出现文字分类，应取该文字分类。此后，依缘起条件分别说明三根本……以及主导条件、无间条件、相续条件、同生条件、相互条件等一一论述，且述说须由根本类别或全根本类别认知。
§41
41. Tato paraṃ avigatapaccayaṃ ādiṃ katvā dumūlakameva dassetuṃ – avigatapaccayā hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha avigatahetuduko, avigatārammaṇaduko, avigatādhipatidukoti paṭipāṭiyā tayo duke vatvā pariyosāne ca avigatavigataduko eko duko dassito. Tato avigatapaccayavaseneva timūlakaṃ dassetuṃ – ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā anantarapaccayā’’ti evaṃ paṭipāṭiyā tayo tike vatvā ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā vigatapaccayā’’ti pariyosānattiko vutto. Tato avigatapaccayavaseneva catumūlakaṃ dassetuṃ ‘‘avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā adhipatipaccayā, avigatapaccayā hetupaccayā ārammaṇapaccayā anantarapaccayā’’ti dve catukke vatvā ‘‘vigatapaccayā’’ti padaṃ uddharitvā ṭhapitaṃ, sesaṃ sabbaṃ saṅkhittaṃ. Tassa saṅkhittabhāvaṃ dassetuṃ ‘‘ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, sabbamūlakaṃ asammuyhantena vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tasmā yathā hetupaccayaṃ ādiṃ katvā hetuādipadavasena ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsaṃ, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekamekassa padassa ekamūlake ekādasa pucchāsatāni chasattati ca pucchā…pe… sabbamūlake ekūnapaññāsāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede sattasatādhikāni cuddasa pucchā sahassāni honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –
41. 接着，起始于解除条件，示现以第一难根一例说明。解除条件包含解除之因、解除之缘起条件、解除之主导条件，依次排列，结束时则将解除与非解除条件合一展示。随后，解除条件如下所示，以第二难根为例：「解除条件是因缘条件、因缘条件是缘起条件、缘起条件是主导条件，解除条件是因缘条件、因缘条件是缘起条件、缘起条件是无间条件。」如此排列三次，最终引出解除与非解除条件之总说。再以第四难根论述：「解除条件是因缘条件、因缘条件是缘起条件、缘起条件是主导条件，解除条件是因缘条件、因缘条件是缘起条件、缘起条件是无间条件。」分为两组，标出「非解除条件」处，余下内容略述而已。此简略体现在每词一句当中,并可按根本、难根、本根、全根本分别详细展开。故从因缘条件开始，在因缘条件本根类别中，十一种、六十七种支分……至全根本类别中扣减十五为止，一词一句展开细述，其根本类别之分界有数十万个支分。因此，四十二种条件类别此为总分类。
Dvāpaññāsasahassāna-ṭṭhasatāni tīṇi satasahassāni;
共有二万五千六百、三十万及百分之几百万。
Kusalattikassa pucchā, anulomanayamhi suvibhattā.
有关善者之茎的询问，依顺序排列得以明晰。
Yathā ca kusalattikassa, evaṃ vedanāttikādīnampīti sabbesupi dvāvīsatiyā tikesu –
正如善者之茎，诸感受之类亦复如是，凡二十三种，分列三组，
Ekasaṭṭhisahassāni, cha satāni sattasattati;
分别有六万一千、六百与七十七个；
Satasahassāni pucchānaṃ, tikabhede pabhedato.
感受共有数以万计的细项，按照三种不同分类方式分别呈现。
Saṅkhittā vācanāmagge.
言辞简要而条理清晰地置于开头。
Dukesu pana ‘‘siyā hetuṃ dhammaṃ paṭicca hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ hetuṃ paṭicca hetu, hetuṃ paṭicca nahetu, hetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, nahetuṃ paṭicca nahetu, nahetuṃ paṭicca hetu, nahetuṃ paṭicca hetu ca nahetu ca, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu, hetuñca nahetuñca paṭicca nahetu, hetuñca nahetuñca paṭicca hetu ca nahetu cāti ekamekasmiṃ duke hetupaccayādīsu ekamekasmiṃ paccaye nava pucchā honti. Tāsu hetupaccayaṃ ādiṃ katvā ekamūlake dvesatāni soḷasa ca pucchā honti. Tāsu hetupaccayasseva aññena asammissā nava pucchā gahetabbā, sesā aṭṭha vārena gahitā.
关于苦处中说：“若有缘由，因缘法便生，依缘有因，因缘所依非因，有因缘因且非因，非因缘非因，以非因缘而生因，非因缘因且非因，因与非因缘生因，因与非因缘生非因，因与非因缘生因且非因”，诸因缘之苦，缘起种种不同情况，皆有九类疑问。起始于因缘，共有两百一十六问。于此因缘中取唯一根本，问有一百六十六。因缘中互不相违部分取九问，其余以八为数被取。
Tāsaṃ dukamūlakādīsu tevīsatiyā vāresu ekekaṃ navakaṃ apanetvā yāva sabbamūlakā ayaṃ gaṇanaparicchedo – dukamūlake tāva ekamūlake dassitesu dvīsu soḷasādhikesu pucchāsatesu nava apanetvā dvesatāni satta ca pucchā honti, tato nava apanetvā timūlake aṭṭhanavutisataṃ. Evaṃ purimapurimato nava nava apanetvā catumūlake ekūnanavutisataṃ, pañcamūlake asītisataṃ, chamūlake ekasattatisataṃ, sattamūlake dvāsaṭṭhisataṃ, aṭṭhamūlake tepaṇṇāsasataṃ, navamūlake catucattālīsasataṃ, dasamūlake pañcatiṃsasataṃ, ekādasamūlake chabbīsasataṃ, dvādasamūlake sattarasādhikasataṃ, terasamūlake aṭṭhādhikasataṃ, cuddasamūlake navanavuti, pannarasamūlake navuti, soḷasamūlake ekāsīti, sattarasamūlake dvāsattati, aṭṭhārasamūlake tesaṭṭhi, ekūnavīsatimūlake catupaññāsaṃ, vīsatimūlake pañcacattālīsaṃ, ekavīsatimūlake chattiṃsaṃ, dvāvīsatimūlake sattavīsa, tevīsatimūlake aṭṭhārasa, sabbamūlake navāti. Yathā panetāni hetupaccayavasena ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake nava, evaṃ ārammaṇapaccayādīsupi ekamekaṃ ādiṃ katvā ārammaṇādipadavasena ekekassa padassa ekamūlake soḷasādhikāni dve pucchāsatāni…pe… sabbamūlake navāti ekekassa padassa ekamūlakādibhede dve pucchā sahassāni sattasatāni ca pucchā honti. Tāsaṃ sabbesupi catuvīsatiyā paccayesu ayaṃ gaṇanaparicchedo –
在这三十二个根本中的重苦根等上，各自分别加到九，直到全部根本奉行此计算段落——在重苦根中，单一根显示时，在两个多于十六的问处中加至九的总数为二百零七，然后加九至三根中为八百九十七。如此前后分别加九后，在四根中为九百九十，一百加至五根达到九千，在六根为一万三千七百三十，在七根为一万二千六百，在八根有九千三百五十，在九根四千四百三十五，在十根五千三百十，在十一根六千二百六，在十二根七千七百六十，在十三根八千八百，在十四根九千九百，在十五根九千，在十六根一万一百三十，在十七根一万二千七百二十，在十八根一万七千六百，在十九根一万四百五十，在二十根一万五千四百一，在二十一根一万六千三百五，在二十二根一万八千，在二十三根九千共九十九。所记根本是依因缘条件分别，一根多于十六的问处……直至全部根本九，依缘起种种条件中，每个起头加上每个的词，于单一根中超过十六的问处……总数九。针对单一词根开始区分，有两千问处和七百问处的问数存在。如此，在全部二十四因缘条件中，此为计算段落——
Catusaṭṭhisahassāni, puna aṭṭhasatāni ca;
四万六千，又有八百。
Pucchā hetudukasseva, anulomanaye matā.
问处如同因缘问处，观点上为反向。
Yathā ca hetudukassa, evaṃ sahetukadukādīnampīti sabbasmimpi dukasate –
如同因缘问处，是以共因及别因等在全部三百场合中——
Saṭṭhi satasahassāni, cattāri ca tatoparaṃ;
六万一千，多于四者；
Asīti ca sahassāni, pucchā dukasate vidū.
三千多，问处增长是明了的。
Ayaṃ tāva suddhike tikapaṭṭhāne ceva dukapaṭṭhāne ca pucchānaṃ gaṇanaparicchedo.
此为刚才纯净范围与混杂范围中，关于问题的数量分类。
Yaṃ pana tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tattha ‘‘siyā hetuṃ kusalaṃ dhammaṃ paṭicca hetu kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ dukānaṃ satena satena saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
又取以前的二十个三种各取，加以分成两百，名为二百三十个事相。在那里，说『若有成次第善法为因，依此因则善法生起』，如是这二十个三种中，各取三为单位，以二百为整体，把应展示的问题，根据以下所说，以一切根本起始的品类收摄，应当知悉其分类。
Yampi tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ hetuṃ dhammaṃ paṭicca kusalo hetudhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ dvāvīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
又取以前两百中之二十个三种分别投置，名为一百三十个事相。其处亦复说『若有成次第善法因，依此因则善法生起』，如此一百中，每取一事为单位，二十个三种并摄，以应展示的问题，依下文说明的，以一切根本之类收摄，分类应当了知。
Yampi tato paraṃ tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā kusalaṃ sukhāya vedanāya sampayuttaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo sukhāya vedanāya sampayutto dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dvāvīsatiyā tikesu ekekaṃ tikaṃ sesehi ekavīsatiyā tikehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo.
又取以前三种中三种投置，名为三十个事相。其处亦说『若有善法与与乐受相应，依此善法，于乐受相应之法亦生起』。如此二十个三种中各取三，与三十个三种并摄，以应展示的问题，依下文所说，并以一切根本品之类为基准，分类应当被了解。
Yampi tato paraṃ duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma desitaṃ, tatthāpi ‘‘siyā hetuṃ sahetukaṃ dhammaṃ paṭicca hetu sahetuko dhammo uppajjeyya hetupaccayā’’ti evaṃ dukasate ekekaṃ dukaṃ sesehi navanavutiyā dukehi saddhiṃ yojetvā dassetabbānaṃ pucchānaṃ heṭṭhā vuttanayena sabbesaṃ ekamūlakādīnaṃ vasena gahetvā paricchedo veditabbo. Tathāgatena hi sabbampetaṃ pabhedaṃ dassetvāva devaparisāya dhammo desito, dhammasenāpatissa pana tena ‘‘ajja idañcidañca desita’’nti saṅkhipitvā nayadassanamatteneva desanā akkhātā. Therenāpi saṅkhipitvāva vācanāmaggo pavattito, so therena pavattitanayeneva saṅgītikāle saṅgahaṃ āropito.
又取先前的两种两种各置，称为六十个事相。其处又说『若有因缘共作法，依此因缘共作法则因缘共作法生起』。如此一百中，每取一事，与三十个九十个六十个并摄，以应展示的问题，依以下所说，且以全部根本类为基准，分类应当了解。实则如来已示现如是诸别，且于天众中说法，法军之长仅以“今日某事已说”而简略为引领示现开说。长老亦简略起言，宣说法路，且此由长老所启示者，即于集会之时集合成辑。
Taṃ panassa saṅkhepanayaṃ dassetuṃ tikañca paṭṭhānavaranti ayaṃ gāthā ṭhapitā. Tassattho – tikañca paṭṭhānavaranti pavaraṃ tikapaṭṭhānañca. Dukuttamanti uttamaṃ seṭṭhaṃ dukapaṭṭhānañca. Dukatikañcevāti dukatikapaṭṭhānañca. Tikadukañcāti tikadukapaṭṭhānañca. Tikatikañcevāti tikatikapaṭṭhānañca. Dukadukañcāti dukadukapaṭṭhānañca. Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti ete tikapaṭṭhānādayo suṭṭhu gambhīrā cha nayā anulomamhi veditabbāti. Tattha dve anulomāni – dhammānulomañca paccayānulomañca. Tattha ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ anulomadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomaṃ nāma.
为显示此简略及三之范围，立此颂言。此谓课文中三之范围即最贵之三大范围。复有优等者谓此混杂三大范围。所谓三种杂者即三十个等范围。所谓三种双者即一百三十个等范围。所谓三种三者即二百三十个等范围。所谓两两双者即六十个等范围。依次第而评判，且讲述扬深。此三类范围等应于顺理而深明。此中有两种顺理，一为法顺理，一为因缘顺理。诠释曰“善法因因法”即以阐述法相的词汇集合而成的法相顺理，名为法顺理。又说“因缘因缘受”等二十四种因缘的顺理，名为因缘顺理。
Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā tasmiṃ dhammānulome paccayānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse ‘‘hetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ pavatte paccayānulome ete dhammānulome tikapaṭṭhānādayo ‘‘cha nayā sugambhīrā’’ti evamattho veditabbo. Tesu anulome tikapaṭṭhāne kusalattikamattasseva vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
此处下文注疏中说：“三百余条设经范例……以及六条顺行法则深奥难解”这句偈颂，旨在论述法的顺行。这里此偈颂是就法之顺序及缘起之顺序而说。因此‘六条顺行法则深奥难解’这句注疏偈颂，须解作法依顺序的三种设经范例及其六种难行之法则，即应如此理解。文中稍后又以‘因缘条件’开头，讨论缘起之顺序，称其中此三种设经范例及六种法则，亦当以‘六条顺行法则深奥难解’之意领悟。在其中之一的顺行设经范例中，由于与善巧程度相关，也说明了此缘起章的注解节选，显示问法区别。其他两种及其设经，未显现有问法区别。又在他处，诸如同生章等，因与善巧程度相关，也提出问法，且示现教法上略有废除之状况。故‘六条顺行法则深奥难解’这句话，于此缘起之顺序中，亦应以设经法则的问法关系方式提出并说明。总结起来，说明注释师们描述设经法则时的负担与责任所在。
2. Paccayapaccanīyavaṇṇanā
第二节 因缘可说论述
§42-44
42-44. Idāni paccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya na hetupaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapucchāhi samappamāṇova pucchāparicchedo. Tenevettha ‘‘yathā anulome hetupaccayo vitthārito, evaṃ paccanīyepi nahetupaccayo vitthāretabbo’’ti vatvā puna pariyosāne ‘‘yathā anulome ekekassa padassa ekamūlakaṃ, dumūlakaṃ, timūlakaṃ, catumūlakaṃ yāva tevīsatimūlakaṃ, evaṃ paccanīyepi vitthāretabba’’nti vuttaṃ. Tevīsatimūlakanti idañcettha dumūlakaṃyeva sandhāya vuttaṃ. Pariyosāne pana sabbamūlakaṃ catuvīsatimūlakampi hotiyeva. Taṃ sabbaṃ saṅkhittamevāti.
四十二至四十四节 今这里说的是可说之因。欲说明此点，当有善法因缘的出现，非因非缘等项则不应起。这处问法就如同顺行中诸因法被详细展开说明，因言：“如顺行中各因项有不同根基、次序、层次乃至达到三十层次之法，应当如此说明因缘中可说之法。”这里三十层次，主要指二层即根基层。最终则整体依次达到四十二层次。所述皆为概要意涵。
Tikañcapaṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrāti etthāpi dve paccanīyāni – dhammapaccanīyañca paccayapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘na kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti paccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā nārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayānaṃ paccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse na hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
此“三百余条设经范例……六条可说法则深奥难解”偈颂亦指出，此处有两种因缘可说法——法之因缘可说与因之因缘可说。其中，“善法”指合论集成法门中所归的法，而“非善法因所生非善法”等义，是因之因缘可说。此中三百余条设经范例为法之因缘可说。这里偈中说的因之因缘可说是这些法之因缘设经范例中，除“因缘”外的六法则须以此义来理解。在此处并无“因缘”二项之名，而以“四十二因”名义体现的这些法之因缘设经范例，也应如同“六条可说法则深奥难解”的意义解释。
Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
这些设经范例中的顺行根基设经，以与善巧相应的程度为依据，节选说明此缘起章节，展现问法的区别。其他两种设经及其子集范例中，无问法区别显现。再后诸如同生章节等，此处以善巧适用程度为由提出问法，并显示问法被废止。文中谓“六条因缘可说法则深奥难解”，在这里即因缘设经范例中，亦当如解说设经法则问法般，以子设经范例的问法方式提出并说明。说明注释师描写设经法则时担负的重要责任。
3. Anulomapaccanīyavaṇṇanā
第三节 因缘顺行可说论述
§45-48
45-48. Idāni anulomapaccanīyaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya hetupaccayā naārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha ‘‘hetupaccayā naārammaṇapaccayā…pe… hetupaccayā naavigatapaccayā’’ti hetupadassa sesesu tevīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena hetupadādike ekamūlake tevīsati anulomapaccanīyāni. Tesu ekekasmiṃ ekūnapaññāsaṃ katvā sattavīsādhikāni ekādasa pucchāsatāni honti. Dumūlake pana hetārammaṇapadānaṃ sesesu dvāvīsatiyā paccayesu ekekena saddhiṃ yojanāvasena dvāvīsati anulomapaccanīyānīti evaṃ anulome vuttesu sabbesu ekamūlakādīsu ekekaṃ padaṃ parihāpetvā avasesānaṃ vasena pucchāgaṇanā veditabbā. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.
45-48。现在称之为顺序依缘。为了显示此义，而依赖于善法，善法得以产生，谓由因缘相续而无间断等已开始。此中“因缘缘起因缘……以及因缘分别相遇”诸因缘，皆为三十七种因缘之中，每一因缘由与因缘等相关联，故为顺序依缘。于其中各个，一减五十，并有二十七余及十一问法。根本因缘中，缘起缘属因之余者，于二十一种因缘中，彼此联合，故言二十一顺序依缘。此等谓“顺”者，于所有根本因缘等处，逐一舍弃一法，以余法为基础，须通达识数问。于根本因缘中，此问法有的于巴利经文中现出，有的未现，皆应依下文所述加以理解。
Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrāti ettha pana heṭṭhā vuttanayeneva dve anulomapaccanīyāni – dhammānulomapaccanīyaṃ paccayānulomapaccanīyañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘kusalaṃ dhammaṃ paṭicca na kusalo dhammo’’ti anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ dhammānulomapaccanīyaṃ nāma. ‘‘Hetupaccayā naārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ anulomapaccanīyadesanāvasena pavattaṃ paccayānulomapaccanīyaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayānulomapaccanīyaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāgāthāya dhammānulomapaccanīye tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse hetupaccayā nārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayānulomapaccanīye ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
如《关于三之超胜…》等。于此顺序依缘，有二种说法极为精妙，即法顺序依缘与缘顺序依缘。此中“善法”应依《律藏法目》诸集法，即由善法依赖非善法而非善法产生之说明，称为法顺序依缘。又“因缘缘起因缘”等于二十四种缘起之中所得词，依顺序依缘之说名为缘顺序依缘。于下文注疏云“如《关于三之超胜…》等，此诗所说即法顺序依缘之旨”，此处诗句乃针对法顺序依缘而言。故于此处注疏所云“六顺序依缘中此道最精妙”，指法顺序依缘中三超胜等六法，依此释义应知。于此时，此等因缘缘起因缘等，亦即法顺序依缘中三超胜等六法，应以此义理解。
Tesu anulome tikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassa vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassāpi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayānulomapaccanīye chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
于此顺序三超胜中，以善之程度为依，据此在本依缘阐述时简略说明，说是问法差别。余次三超胜及次超胜中，仅有一问未示。又别处自然而然地，根据善之程度，举问法示范，以所得语义为证。依注疏所说“六顺序依缘中此道最精妙”语，应于此顺序依缘内亦当引出经文中问法加以说明。介绍顺序法者，负担在师父。
4. Paccanīyānulomavaṇṇanā
四、依缘顺序评释
§49-52
49-52. Idāni paccanīyānulomaṃ hoti. Taṃ dassetuṃ siyā kusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo uppajjeyya nahetupaccayā ārammaṇapaccayātiādi āraddhaṃ. Tattha anulomapaccanīyapucchāhi samappamāṇo eva pucchāparicchedo. Ekamūlakādīsu cettha yā pucchā pāḷiyaṃ āgatā, yā ca na āgatā, tā sabbā heṭṭhā vuttanayānusāreneva veditabbā.
49-52。现在是依缘顺序。即为显示：以善法为条件，善法得以产生，为非因缘、缘起之初等已开始。此依缘顺序问法，自问法区分而言，是限定范围。根本依缘中，问法有于巴利现出与不现，俱应依下文所述进行理解。
Tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrāti etthāpi heṭṭhā vuttanayeneva dve paccayānulomāni – dhammapaccanīyānulomaṃ paccayapaccanīyānulomañca. Tattha ‘‘kusalā dhammā’’ti evaṃ abhidhammamātikāpadehi saṅgahitānaṃ dhammānaṃ ‘‘nakusalaṃ dhammaṃ paṭicca kusalo dhammo’’ti paccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ dhammapaccanīyānulomaṃ nāma. ‘‘Nahetupaccayā ārammaṇapaccayā’’ti evaṃ catuvīsatiyā paccayesu labbhamānapadānaṃ paccayapaccanīyānulomadesanāvasena pavattaṃ paccayapaccanīyānulomaṃ nāma. Tattha heṭṭhā aṭṭhakathāyaṃ ‘‘tikañca paṭṭhānavaraṃ…pe… cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti ayaṃ gāthā dhammapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Idha pana ayaṃ gāthā dhammānulomeyeva paccayapaccanīyānulomaṃ sandhāya vuttā. Tasmā ‘‘cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti aṭṭhakathāya dhammapaccanīyānulome tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo. Imasmiṃ panokāse nahetupaccayā ārammaṇapaccayāti evaṃ pavatte paccayapaccanīyānulome ete dhammānulomeyeva tikapaṭṭhānādayo cha nayā sugambhīrāti evamattho veditabbo.
如《关于三之超胜…》等。于此依缘顺序内，同样于下文所说有二依缘顺序，即法依缘顺序及缘依缘顺序。因《律藏法目》诸集互集之“善法”，从“非善法条件下生善法”之顺序说明起始，名为法依缘顺序。又“非因缘依缘因缘”等二十四因缘语句，称为缘依缘顺序。注疏下书云“如《关于三之超胜…》等，此诗是说明法依缘顺序”，而在此诗即是阐述依缘顺序。故言“六依缘顺序中此道最精妙”，于注疏诗中，法依缘顺序三超胜等六法此道极其精妙，当以此义理解。于此处非因缘依缘因缘等所述语句，应明为法依缘顺序中三超胜等六法之义，故言“六依缘顺序中此道最精妙”之旨。
Tesu anulomatikapaṭṭhāneyeva kusalattikamattassapi vasena ayaṃ imasmiṃ paṭiccavārassa paṇṇattivāre saṅkhipitvā pucchāpabhedo dassito. Sesesu pana tikesu sesapaṭṭhānesu ca ekāpi pucchā na dassitā. Tato paresu pana sahajātavārādīsu kusalattikassapi vasena pucchaṃ anuddharitvā labbhamānakavasena vissajjanameva dassitaṃ. ‘‘Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti vacanato pana imasmiṃ paccayapaccanīyānulome chapi ete paṭṭhānanayā pucchāvasena uddharitvā dassetabbā. Paṭṭhānaṃ vaṇṇayantānañhi ācariyānaṃ bhāro esoti.
谓于此依止之支流中，虽不过及善法之微而已，然于此因缘网中，在第五轮次节略陈述，而显问之别。然于余后三处及后续支流中，一问亦未现。然后于他处诸先天支流等中，虽依善法之微而兴问，然以得问形显遂示消散。以言『于六种正循之行持，章法深奥』之语，于此因缘之相互中，亦应以支流行持问形示释。述支流者，乃是师长们所担负之责也。
Pucchāvāravaṇṇanā niṭṭhitā. · 问品的注释完毕。