Paccayuddesavaṇṇanā · Paccayuddesa解释
Paccayuddesavaṇṇanā缘之列举的注释
Sammāsambuddhena hi anulomapaṭṭhāne dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ, sataṃ duke nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma niddiṭṭhaṃ. Tato paraṃ dvāvīsati tike gahetvā dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tato paraṃ dukasataṃ gahetvā dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Tike pana tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Duke ca dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāma dassitaṃ. Evaṃ –
正自觉者顺理而行，于二十一个三支的依止中，指出名为三依止；又于一百个二支的依止中，指出名为二依止。继而取二十一与一百二，抛出后，示名为一百二依止。继而取一百，抛于二十二个三之中，示名为一百三依止。又于三之中的三，抛出再三，称为三三依止。又于二之中的二，抛出再二，称为二二依止。正如是——
Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,
三者中领先者为二胜依止，
Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;
二即三而且三即二，
Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,
三即三且二即二，
Cha anulomamhi nayā sugambhīrāti.
在顺理道中法归于深远难解。
Paccanīyapaṭṭhānepi dvāvīsati tike nissāya tikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ nissāya dukapaṭṭhānaṃ nāma. Dvāvīsati tike dukasate pakkhipitvā dukatikapaṭṭhānaṃ nāma. Dukasataṃ dvāvīsatiyā tikesu pakkhipitvā tikadukapaṭṭhānaṃ nāma. Tike tikesuyeva pakkhipitvā tikatikapaṭṭhānaṃ nāma. Duke dukesuyeva pakkhipitvā dukadukapaṭṭhānaṃ nāmāti evaṃ paccanīyepi chahi nayehi paṭṭhānaṃ niddiṭṭhaṃ. Tena vuttaṃ –
于相应依止亦有二十一三支的依止，称为三依止；以一百为依止称为二依止；以二十一和一百二相加、抛出，称为一百二依止；以一百和二十二相加、抛于三之中，称为一百三依止；三中之三递出，称为三三依止；二中之二递出，称为二二依止，如此相应依止也以六种道次第显现。因此有言——
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,
『三』者，为出家第一之苦，
Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;
苦即三，三即苦，苦即三，三即苦，
Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,
三即三，苦即苦，苦与三相互涵盖，
Cha paccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.
此于六根之观察中，道理深广难解也。」
Tato paraṃ anulomapaccanīyepi etenevupāyena cha nayā dassitā. Tenāha –
其后，依此法亦示六种相续观察之道。由是言曰：
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,
『三』者，为出家第一之苦，
Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;
苦有三种，苦亦复三；
Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,
三者中各有苦，苦亦复三，
Cha anulomapaccanīyamhi nayā sugambhīrā’’ti.
这三种苦在顺次观察中，方法深奥难解。”
Tadanantaraṃ paccanīyānulomamhi eteheva chahi nayehi niddiṭṭhaṃ. Tenāha –
随后在逆向观察中，这六种苦亦同样明示。于是说：
‘‘Tikañca paṭṭhānavaraṃ dukuttamaṃ,
“三者是主要之苦，最为剧烈难忍，
Dukaṃ tikañceva tikaṃ dukañca;
苦有三种，苦亦复三；
Tikaṃ tikañceva dukaṃ dukañca,
「三」即三倍苦，「三苦」即三种苦。
Cha paccanīyānulomamhi nayā sugambhīrā’’ti.
六种顺逆依止的运作道理深广难行。
Evaṃ anulome cha paṭṭhānāni, paccanīye cha, anulomapaccanīye cha, paccanīyānulome cha paṭṭhānānīti idaṃ ‘‘catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānapaṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmā’’ti hi vuttaṃ.
如是，这六种顺行的支，逆顺的支，顺逆的支，逆行的支，称为「二十四种全面支援的总归支大利法门」。
Tattha yesaṃ catuvīsatiyā samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāmāti vuttaṃ, tesañceva imassa ca pakaraṇassa nāmattho tāva evaṃ veditabbo. Kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Nānappakārapaccayaṭṭhena. ‘Pa-kāro’ hi nānappakāratthaṃ dīpeti, ṭhānasaddo paccayatthaṃ. Ṭhānāṭṭhānakusalatātiādīsu hi paccayo ṭhānanti vutto. Iti nānappakārānaṃ paccayānaṃ vasena desitattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānanti veditabbaṃ.
此中所说的二十四种全面支援者，即被称为二十四全面支援支大利法门者，名称的意义应当如此了知。所谓支者，依多种条件而起。所谓“引导”即为显示种种条件，“所处之处”和“依止”意谓条件所在。因多种条件而起，故名为支。以这种多种条件的支配，故此二十四种支中，各自名为支。应如此了解这些支合而为一的整体称为“支”法门。
Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Vibhajanaṭṭhena. ‘‘Paññāpanā paṭṭhapanā vivaraṇā vibhajanā uttānīkamma’’nti (ma. ni. 1.371) āgataṭṭhānasmiñhi vibhajanaṭṭhena paṭṭhānaṃ paññāyati. Iti kusalādīnaṃ dhammānaṃ hetupaccayādivasena vibhattattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.
另一解释曰：支为何为支？是因划分之故。在《大毗婆沙论》等所载“宣说、立论、详说、划分、承上启下功用”等字中，以划分论处即为支。因此以善法等的因缘条件分割而成的二十四支中，各自名为支。合而为一称为支大利法门。
Aparo nayo – kenaṭṭhena paṭṭhānanti? Paṭṭhitatthena. Gamanaṭṭhenāti attho. ‘‘Goṭṭhā paṭṭhitagāvo’’ti (ma. ni. 1.156) āgataṭṭhānasmiñhi yena paṭṭhānena paṭṭhitagāvoti vutto, taṃ atthato gamanaṃ hoti. Iti nātivitthāritanayesu dhammasaṅgaṇīādīsu anissaṅgagamanassa sabbaññutaññāṇassa hetupaccayādibhedabhinnesu kusalādīsu vitthāritanayalābhato nissaṅgavasena pavattagamanattā imesu catuvīsatiyā paṭṭhānesu ekekaṃ paṭṭhānaṃ nāma. Imesaṃ pana paṭṭhānānaṃ samūhato sabbampetaṃ pakaraṇaṃ paṭṭhānaṃ nāmāti veditabbaṃ.
又一解释曰：支为何为支？因依止所依立也。所谓依止，即如《大毗婆沙论》所言“以群、以众、以依止的牛”，其所依之牛即为支，从义则为行进。因如《法集论》等未广释者中，不相应行持的无明、蕴等，因分别种种因缘类别而分别成善法等，因依止而起，故称为支。因此这二十四种支中，各自名为支。整体合为一即称支大利法门。
Tattha anulomamhi tāva paṭhamaṃ tikavasena desitattā tikapaṭṭhānaṃ nāma. Tassa padacchedo – tikānaṃ paṭṭhānaṃ ettha atthīti tikapaṭṭhānaṃ. Tikānaṃ nānappakārakā paccayā etissā desanāya atthīti attho. Dutiyavikappepi tikānaṃ paṭṭhānantveva tikapaṭṭhānaṃ. Hetupaccayādivasena tikānaṃ vibhajanāti attho. Tatiyavikappe hetupaccayādibhedabhinnatāya laddhavitthārā tikā eva paṭṭhānaṃ tikapaṭṭhānaṃ. Sabbaññutaññāṇassa nissaṅgagamanabhūmīti attho. Dukapaṭṭhānādīsupi eseva nayo. Evaṃ anulome chapaṭṭhānāni viditvā paccanīyādīsupi imināvupāyena veditabbāni.
此中，顺流而下的是最初作为三重（tika）主题所宣说的三重主题名，称为「三重主题」。其词义拆解为：三重者即三个主题，这里所指的主题意。此处教诲借助三种不同的条件来说明其意义，这即为此次教法的内容。再者，在第二次讲授时仍是以三重主题的分类来名之。谓此乃依缘分别而分门别类的义理。第三次则因缘分别之差异而获得详尽展开之意，此亦称为三重主题。其意义在于通达一切知见之终结。诸如两重主题等亦是此理。如此依次透彻理解三重主题后，亦应用此法于相应教诲等诸处加以辨识。
Yasmā panetāni anulome, paccanīye, anulomapaccanīye, paccanīyānulometi samantā cha cha hutvā catuvīsati honti; tasmā ‘‘catuvīsati samantapaṭṭhānānī’’ti vuccanti. Iti imesaṃ catuvīsatiyā khuddakapaṭṭhānasaṅkhātānaṃ samantapaṭṭhānānaṃ samodhānavasenetaṃ catuvīsatisamantapaṭṭhānasamodhānaṃ paṭṭhānamahāpakaraṇaṃ nāma.
因为上述诸主题顺序相承，且相互依存，构成顺序及相依之理，二者互为，对应分别，共计二十四种。因此称之为「二十四皆顺主题」。此「二十四皆顺」是对这些简称为小主题之合计二十四个相应主题的整体总结，故称为「二十四皆顺主题」之总纲章节。
Taṃ panetaṃ ye tikādayo nissāya niddiṭṭhattā ‘‘tikapaṭṭhānaṃ dukapaṭṭhānaṃ…pe… dukadukapaṭṭhāna’’nti vuttaṃ, te anāmasitvā yesaṃ paccayānaṃ vasena te tikādayo vibhattā te paccaye dassetuṃ ādito tāvassa mātikānikkhepavāro nāma vutto; paccayavibhaṅgavārotipi tasseva nāmaṃ. So uddesaniddesato duvidho. Tassa hetupaccayo…pe… avigatapaccayoti ayaṃ uddeso.
对于上述诸三重等主题，以依止所示者所诠为「三重主题、两重主题……恶缘恶两重主题」等言辞。对此未加命名之因缘分别，如上述三重等各自析分对应之条件，此即称为「《系表集》章节之章节启示」，亦名作「依缘分别章节」。而针对条件分别部分，此章节亦是指之。
Tattha hetu ca so paccayo cāti hetupaccayo. Hetu hutvā paccayo, hetubhāvena paccayoti vuttaṃ hoti. Ārammaṇapaccayādīsupi eseva nayo. Tattha hetūti vacanāvayavakāraṇamūlānametaṃ adhivacanaṃ. ‘‘Paṭiññā hetū’’tiādīsu hi loke vacanāvayavo hetūti, vuccati. Sāsane pana ‘‘ye dhammā hetuppabhavā’’tiādīsu (mahāva. 60) kāraṇaṃ. ‘‘Tayo kusalā hetū, tayo akusalā hetū’’tiādīsu (dha. sa. 1059) mūlaṃ hetūti vuccati. Taṃ idha adhippetaṃ. Paccayoti ettha pana ayaṃ vacanattho – paṭicca etasmā etīti paccayo, appaccakkhāya naṃ vattatīti attho. Yo hi dhammo yaṃ dhammaṃ appaccakkhāya tiṭṭhati vā uppajjati vā, so tassa paccayoti vuttaṃ hoti.
其中谓因即缘，称为因缘。因既为缘，因缘又称以因之性作为缘。此理可见于依托缘起等。因之说法，是以言语结构中「因」作为本根。俗世常有如“承认为因”等言语，而在教法中则以“诸法因缘生”为典指。谓三善因、三不善因等，均以因为根本，此处即用此义。缘则意为依附，含义为依因而起。谓法依此因而生或住，即为缘也。
Lakkhaṇato pana upakārakalakkhaṇo paccayo, yo hi dhammo yassa dhammassa ṭhitiyā vā uppattiyā vā upakārako hoti, so tassa paccayoti vuccati. Paccayo, hetu; kāraṇaṃ nidānaṃ sambhavo, pabhavoti atthato ekaṃ, byañjanato nānaṃ. Iti mūlaṭṭhena hetu, upakārakaṭṭhena paccayoti saṅkhepato mūlaṭṭhena upakārako dhammo hetupaccayo. So hi sāliādīnaṃ sālibījādīni viya, maṇippabhādīnaṃ viya ca maṇivaṇṇādayo kusalādīnaṃ kusalādibhāvasādhakoti ācariyānaṃ adhippāyo. Evaṃ sante pana taṃsamuṭṭhānarūpesu hetupaccayatā na sampajjati. Na hi so tesaṃ kusalādibhāvaṃ sādheti, na ca paccayo na hotīti. Vuttañhetaṃ ‘‘hetū hetusampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ hetupaccayena paccayo’’ti. Ahetukacittānañca vinā etena abyākatabhāvo siddho.
若从标识上看，辅助特征者谓缘也。所谓法所依赖而发住者即缘。缘有原因、助缘、缘起含意。本质上从根本以因为主，从辅助而言以助缘为主，简言之，根本谓因，辅佐谓缘，即谓因缘。正如米种诸种一般，宝石诸色也以善等状态为依托，乃诸师教义所喻示。如是状况下，缘起中因缘之性不显。此因缘不成就善状态，亦非缘也。经云：「因者，诸因缔结诸法，并其所起形态因缘也」。无因境界者，亦依此得成。
Sahetukānampi ca yonisomanasikārādipaṭibaddho kusalādibhāvo na sampayuttahetupaṭibaddho. Yadi ca sampayuttahetūsu sabhāvatova kusalādibhāvo siyā, taṃsampayuttesu hetupaṭibaddho alobho kusalo vā siyā abyākato vā. Yasmā pana ubhayathāpi hoti, tasmā yathā sampayuttesu, evaṃ hetūsupi kusalāditā pariyesitabbā. Kusalādibhāvasādhanavasena pana hetūnaṃ mūlaṭṭhaṃ aggahetvā suppatiṭṭhitabhāvasādhanavasena gayhamāne na kiñci virujjhati. Laddhahetupaccayā hi dhammā viruḷhamūlā viya pādapā thirā honti suppatiṭṭhitā, ahetukā pana tilabījakādisevālā viya na suppatiṭṭhitā. Iti mūlaṭṭhena upakārakoti suppatiṭṭhitabhāvasādhanena upakārako dhammo hetupaccayoti veditabbo.
依因者亦须依正思惟与注意等，方起善法相随；若虽合缘故，未得依正观察，则无因起。若于相应合因中亦尚存善状态，则其相应之因或取欲或善或不定，仍当深入探究。如依善等境界修持而断开其根，善因及得安稳坚固之境界，则无所阻碍。得因缘之法，犹如根基牢固垂直之柱子，稳固而立，若无因则如使用破碎种籽者，无法稳立。故依根本、辅助也当知辅助法为依正安稳起用之因缘。
Tato paresu ārammaṇavasena upakārako dhammo ārammaṇapaccayo. So ‘‘rūpāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā’’ti ārabhitvāpi ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ ārabbha ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ ārammaṇapaccayena paccayo’’ti osāpitattā na koci dhammo na hoti. Yathā hi dubbalo puriso daṇḍaṃ vā rajjuṃ vā ālambitvāva uṭṭhahati ceva tiṭṭhati ca, evaṃ cittacetasikā dhammā rūpādiārammaṇaṃ ārabbheva uppajjanti ceva tiṭṭhanti ca. Tasmā sabbepi cittacetasikānaṃ dhammānaṃ ārammaṇabhūtā dhammā ārammaṇapaccayoti veditabbā.
其次，以他为起缘的辅助法称为缘起辅助法。此法虽从“色界乃由眼识、眼根为缘起”着手，终归于“由诸心法起始的诸法，皆因各自诸法之缘起为因，故无一法非缘起法。”譬如孱弱之人依杖或绳而起立、站立，亦复如是，诸心法亦于色等境相产生之时，生起并住立。故应知诸心法诸法皆为缘起法，缘起之因。
Jeṭṭhakaṭṭhena upakārako dhammo adhipatipaccayo. So sahajātārammaṇavasena duvidho. Tattha ‘‘chandādhipati chandasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’tiādivacanato chandavīriyacittavīmaṃsasaṅkhātā cattāro dhammā sahajātādhipatipaccayoti veditabbā, no ca kho ekato. Yadā hi chandaṃ dhuraṃ jeṭṭhakaṃ katvā cittaṃ pavattati, tadā chandova adhipati, na itare. Esa nayo sesesupi. Yaṃ pana dhammaṃ garuṃ katvā arūpadhammā pavattanti, so nesaṃ ārammaṇādhipati. Tena vuttaṃ – ‘‘yaṃ yaṃ dhammaṃ garuṃ katvā ye ye dhammā uppajjanti cittacetasikā dhammā, te te dhammā tesaṃ tesaṃ dhammānaṃ adhipatipaccayena paccayo’’ti.
以牵引力为辅助之法称主宰因。此因与生俱来，有二种。所谓“欲主为与欲相联诸法及诸色”的主宰因，乃由欲、精进、心、观四法共同组成，故谓之先天主宰因，而非单一。盖以欲力强烈牵引心起于行为为例，欲即为主宰，而非他法。此理可由余诸例推知。另有由重视某法而起无色法者，则无色法以此为主宰因。故有言“由重视诸法而起诸心法，皆因各自诸法主宰因而起”。
Anantarabhāvena upakārako dhammo anantarapaccayo. Samanantarabhāvena upakārako dhammo samanantarapaccayo. Idañca paccayadvayaṃ bahudhā papañcayanti. Ayaṃ panettha sāro – yo hi esa cakkhuviññāṇānantarā manodhātu, manodhātuanantarā manoviññāṇadhātūtiādi cittaniyamo, so yasmā purimacittavaseneva ijjhati, na aññathā. Tasmā attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa uppādanasamatthova dhammo anantarapaccayo. Tenevāha – ‘‘anantarapaccayoti cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādi.
以连续相继为辅助之法称为连续因。以紧接相续为辅助之法称为紧接因。此二因多方纷繁起作用。其义要系于此——如眼识乃心法之后，心法乃心识之后，乃至识法采用此前心法之规律动转，皆无他意。故自相应心法因心法之相续而生起，故名连续因。正如言：“连续因即眼识因其相连法，以及心法因其相连法生起者。”
Yo anantarapaccayo, sveva samanantarapaccayo. Byañjanamattameva hettha nānaṃ, upacayasantatiādīsu viya, adhivacananiruttidukādīsu viya ca, atthato pana nānaṃ natthi. Yampi ‘‘addhānantaratāya anantarapaccayo, kālānantaratāya samanantarapaccayo’’ti ācariyānaṃ mataṃ , taṃ ‘‘nirodhā vuṭṭhahantassa nevasaññānāsaññāyatanakusalaṃ phalasamāpattiyā samanantarapaccayena paccayo’’tiādīhi virujjhati. Yampi tattha vadanti – ‘‘dhammānaṃ samuṭṭhāpanasamatthatā na parihāyati, bhāvanābalena pana vāritattā dhammā samanantaraṃ nuppajjantī’’ti, tampi kālānantaratāya abhāvameva sādheti. Bhāvanābalena hi tattha kālānantaratā natthīti, mayampi etadeva vadāma. Yasmā ca kālānantaratā natthi, tasmā samanantarapaccayatā na yujjati. Kālānantaratāya hi tesaṃ samanantarapaccayo hotīti laddhi. Tasmā abhinivesaṃ akatvā byañjanamattatovettha nānākaraṇaṃ paccetabbaṃ, na atthato. Kathaṃ? Natthi etesaṃ antaranti hi anantarā. Saṇṭhānābhāvato suṭṭhu anantarāti samanantarā.
连续因即为紧接因。此处连续仅指对声色之外诸因果层面而言，如因果相续规言等。按老师所说，“介于断灭之间为连续因，介于时间之间为紧接因”，此说受后文“断灭者涌现时，念通断灭入趣能证功德，因紧接因故起”等语限制。又有人言“诸法生起之整体性不止损灭，唯修习力量令法不得生起”，此亦谓无时间层面相续。盖因无时间相续，则紧接因不成立，唯能成立连续因。因连续因乃时间相续即起故获，故断舍执着，仅作为形态，须依种种缘由而成，非实质性。何以故？因二者间无间隔，是为无间；缺乏断裂故称为紧接。
Uppajjamāno saha uppajjamānabhāvena upakārako dhammo sahajātapaccayo, pakāsassa padīpo viya. So arūpakkhandhādivasena chabbidho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sahajātapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ…pe… cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ…pe… mahābhūtā upādārūpānaṃ…pe… rūpino dhammā arūpīnaṃ dhammānaṃ kiñcikāle sahajātapaccayena paccayo; kiñci kāle na sahajātapaccayena paccayoti. Idaṃ hadayavatthumeva sandhāya vuttaṃ.
以共生共现状态为辅助法称作共生因，譬如灯光之明亮。此和无色蕴等法相应，分为六类。譬如四蕴无色相互为共生因，四大元素亦相互为共生因……及临瞬时名色亦相互为共生因……心法诸法等彼此因缘，色身元素相互为共生因。故色法与无色法在某些时刻以共生因得缘起；也有时刻则非共生因所缘。此义如同心识所在之心脉所论。
Aññamaññaṃ uppādanupatthambhanabhāvena upakārako dhammo aññamaññapaccayo. Aññamaññupatthambhakaṃ tidaṇḍaṃ viya. So arūpakkhandhādivasena tividho hoti. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññapaccayena paccayo. Cattāro mahābhūtā…pe… okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññapaccayena paccayoti.
以相互生起相互支撑为辅助法称为相互因，如三叉杈木相互托持。此因亦与无色蕴等有关，分为三类。譬如四蕴无色间以相互因缘起，四大元素……以及临瞬名色互相成为相互因。
Adhiṭṭhānākārena nissayākārena ca upakārako dhammo nissayapaccayo, tarucittakammādīnaṃ pathavīpaṭādayo viya. So ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ sahajāte vuttanayeneva veditabbo. Chaṭṭho panettha koṭṭhāso ‘‘cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sotaghānajivhākāyāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti , taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ nissayapaccayena paccayo’’ti evaṃ vibhatto.
因果相依的法则，是以决定作为凭依，亦即依赖而成的法，如同地面支撑石头等物。其义应从本质上理解，谓“四蕴无色者彼此依止而因缘相生”。这里第六章说：“眼根以眼识所依为缘，耳根以耳识所依为缘，鼻根、舌根、身根、意根亦同，皆依彼所依之法相为缘起。依色而存有心及意识者，乃依色界、心界及心识界，同时相关之法相为缘。”此义分明阐释之。
Upanissayapaccayoti idha pana ayaṃ tāva vacanattho – tadadhīnavuttitāya attano phalena nissito, na paṭikkhittoti nissayo. Yathā pana bhuso āyāso upāyāso, evaṃ bhuso nissayo upanissayo. Balavakāraṇassetaṃ adhivacanaṃ. Tasmā balavakāraṇabhāvena upakārako dhammo upanissayapaccayoti veditabbo. So ārammaṇūpanissayo, anantarūpanissayo pakatūpanissayoti tividho hoti. Tattha ‘‘dānaṃ datvā sīlaṃ samādiyitvā uposathakammaṃ katvā taṃ garuṃ katvā paccavekkhati, pubbe suciṇṇāni garuṃ katvā paccavekkhati, jhānā vuṭṭhahitvā jhānaṃ garuṃ katvā paccavekkhati, sekkhā gotrabhuṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, vodānaṃ garuṃ katvā paccavekkhanti, sekkhā maggā vuṭṭhahitvā maggaṃ garuṃ katvā paccavekkhantī’’ti evamādinā nayena ārammaṇūpanissayo tāva ārammaṇādhipatinā saddhiṃ nānattaṃ akatvā vibhatto. Tattha yaṃ ārammaṇaṃ garuṃ katvā cittacetasikā uppajjanti, taṃ niyamato tesaṃ ārammaṇesu balavārammaṇaṃ hoti . Iti garukātabbamattaṭṭhena ārammaṇādhipati, balavakāraṇaṭṭhena ārammaṇūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.
谓依止因缘（Upanissaya-paccaya）者，意指依赖自身果报而不生相反。比如多种因缘引发诸果，依止果及依止因不可相反。以力因观而言，依止因、依止缘，也是名为依止因缘。依止因又分三：出发依止因、紧接依止因和明示依止因。例言：布施、守戒、行伍波萨他为其重视，前所尊重之物向其观照，禅定证得时，导师与行门也尊重其为依止。依止因随其所重视者，心意产生故，此为力因重依止因。故以重视为根据说依止因。
Anantarūpanissayopi ‘‘purimā purimā kusalā khandhā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ khandhānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarapaccayena saddhiṃ nānattaṃ akatvāva vibhatto. Mātikānikkhepe pana nesaṃ ‘‘cakkhuviññāṇadhātu taṃsampayuttakā ca dhammā manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ anantarapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anantarassa ca ‘‘purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena upanissayassa ca āgatattā nikkhepaviseso atthi, sopi atthato ekībhāvameva gacchati. Evaṃ santepi attano attano anantaraṃ anurūpassa cittuppādassa pavattanasamatthatāya anantaratā purimacittassa ca pacchimacittuppādane balavatāya anantarūpanissayatā veditabbā. Yathā hi hetupaccayādīsu kañci dhammaṃ vināpi cittaṃ uppajjati, na evaṃ anantaracittaṃ, vinā cittassa uppatti nāma atthi, tasmā balavapaccayo hoti. Iti attano attano anantaraṃ anurūpacittuppādavasena anantarapaccayo, balavakāraṇavasena anantarūpanissayoti evametesaṃ nānattaṃ veditabbaṃ.
紧接依止因（Anantara-upanissaya）言其前后善法蕴，依彼为缘。以例说如眼识及其缘，以及心界相连的法，是紧接依止因缘。此前后的善法蕴亦依此观念相连。其义在于前心起时，后心紧接而生，非无缘起。而因此紧接依止因乃是有力因缘。因缘生心，非无间断，故紧接依止亦是力因重依止因。
Pakatūpanissayo pana pakato upanissayo pakatūpanissayo. Pakato nāma attano santāne nipphādito vā saddhāsīlādi; upasevito vā utubhojanādi. Pakatiyāyeva vā upanissayo pakatūpanissayo, ārammaṇānantarehi asammissoti attho. Tassa ‘‘pakatūpanissayo – saddhaṃ upanissāya dānaṃ deti, sīlaṃ samādiyati, uposathakammaṃ karoti, jhānaṃ uppādeti, vipassanaṃ uppādeti, maggaṃ uppādeti, abhiññaṃ uppādeti, samāpattiṃ uppādeti, sīlaṃ… sutaṃ… cāgaṃ… paññaṃ upanissāya dānaṃ deti…pe… samāpattiṃ uppādeti. Saddhā… sīlaṃ… sutaṃ… cāgo… paññā saddhāya… sīlassa… sutassa… cāgassa… paññāya upanissayapaccayena paccayo’’tiādinā nayena anekappakārako pabhedo veditabbo. Iti ime saddhādayo pakatā ceva balavakāraṇaṭṭhena upanissayā cāti pakatūpanissayoti.
明示依止因（Pakata-upanissaya）言明了自身法门，如信心、戒行、禅定、慧解、布施等被明示为依止因。经文举例信施戒禅及证得法门等，以说明依止因之分类。此即依照其明显性质称为明示依止因。信等诸行及证果，皆因此而得名。
Paṭhamataraṃ uppajjitvā vattamānabhāvena upakārako dhammo purejātapaccayo. So pañcadvāre vatthārammaṇahadayavatthuvasena ekādasavidho hoti . Yathāha – cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Sota… ghāna… jivhā… kāyāyatanaṃ, rūpāyatanaṃ, sadda… gandha… rasa… phoṭṭhabbāyatanaṃ, kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ purejātapaccayena paccayo, manoviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ kiñci kāle purejātapaccayena paccayo, kiñci kāle na purejātapaccayena paccayoti.
初生起时的助缘，谓先已现起之因缘，名为本生起依止因。此依止因共有十一种，涵盖眼、耳、鼻、舌、身、意所依及相关法和界。举例：眼界依眼识及相关法起，为本生起依止因。其他根及对应识法、境界亦然。本生起依止因又有时段差异，有的全时为本生起，有的非全时。
Purejātānaṃ rūpadhammānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārako arūpadhammo pacchājātapaccayo, gijjhapotakasarīrānaṃ āhārāsācetanā viya. Tena vuttaṃ – ‘‘pacchājātā cittacetasikā dhammā purejātassa imassa kāyassa pacchājātapaccayena paccayo’’ti.
继后生起对应的辅助法为后生起依止因，如青蛙幼体与水及其食物的关系。即后生起心意法为本生起心意法及其色体的后生起依止因。
Āsevanaṭṭhena anantarānaṃ paguṇabalavabhāvāya upakārako dhammo āsevanapaccayo, ganthādīsu purimāpurimābhiyogo viya. So kusalākusalakiriyajavanavasena tividho hoti. Yathāha – purimā purimā kusalā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kusalānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayo . Purimā purimā akusalā…pe… kiriyābyākatā dhammā pacchimānaṃ pacchimānaṃ kiriyābyākatānaṃ dhammānaṃ āsevanapaccayena paccayoti.
依止相续之故，能促进善法力量增长的善法，称为依止善法，犹如结点等处存在前后不断相连。此法因其与善恶行为的活跃密切相关，故分为三种。譬如说：先前先前的善法，是后来后来之善法的依止；先前先前的恶法，也是后来后来恶行为表现的依止。
Cittapayogasaṅkhātena kiriyābhāvena upakārako dhammo kammapaccayo. So nānākkhaṇikāya ceva kusalākusalacetanāya sahajātāya ca sabbāyapi cetanāya vasena duvidho hoti. Yathāha – kusalākusalaṃ kammaṃ vipākānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ kammapaccayena paccayo. Cetanā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃ samuṭṭhānānañca rūpānaṃ kammapaccayena paccayoti.
由于心的作用表现而生起的行为状态，是行为的依止。这种依止依心所现行使，因善恶意所生，且与所有心的本质相同，故分二种。譬如说：善恶行为是诸受蕴等身心法的成因，是色的业所依；带有意念连接的法则是色的业因以及它们的缘起。
Nirussāhasantabhāvena nirussāhasantabhāvāya upakārako vipākadhammo vipākapaccayo. So pavatte cittasamuṭṭhānānaṃ, paṭisandhiyaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ, sabbattha ca sampayuttadhammānaṃ vipākapaccayo hoti. Yathāha – vipākābyākato eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ, cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ, vipākapaccayena paccayo…pe… paṭisandhikkhaṇe vipākābyākato eko khandho…pe… dve khandhā dvinnaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ vipākapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa vipākapaccayena paccayoti.
无放逸愁苦之因缘所成的善果法，是果报的依止。此种依止包括心所构成的诸法、续世接引，以及色法，且适用于一切相应之法。譬如说：单一界说的果为三界之果，其因缘包括心所及色法，即果报的依止。续世时，亦有单一界说的果、二界说的果，以及二界说所缘之色，均作果报依止。界即是果之依止。
Rūpārūpānaṃ upatthambhakaṭṭhena upakārakā cattāro āhārā āhārapaccayo. Yathāha – kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa āhārapaccayena paccayo. Arūpino āhārā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā āhārā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ āhārapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
四种食物作为色与非色对持力量，称为食物的依止。譬如说：谷物等物为此身之食物依止。非色之食为与相应法及其诸聚合色法的食物依止。又于疑处，有言续世时果报现前的食物，乃依与色相应之蕴法而为食物之依止。
Adhipatiyaṭṭhena upakārakā itthindriyapurisindriyavajjā vīsatindriyā indriyapaccayo. Tattha cakkhundriyādayo pañca arūpadhammānaṃyeva, sesā rūpārūpānaṃ paccayā honti. Yathāha – cakkhundriyaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā, sota… ghāna… jivhā… kāyindriyaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ indriyapaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ indriyapaccayena paccayo. Arūpino indriyā sampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā indriyā sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ indriyapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
由主导者所依止的三十六根，乃属依止六根之一种，即根的依止。其内眼根等五根，仅依非色法而成，其余诸根则依色与非色。譬如说：眼根依眼识界，耳鼻舌身根依各自识界，及与之相应的诸法，为根的依止。颜色感知根依色根，为色根的依止。非色根亦依相应的法与色蕴，是根的依止。又疑处有言续世果报现时，其所依止之根乃依色相应的蕴及非色法而为根的依止。
Upanijjhāyanaṭṭhena upakārakāni ṭhapetvā dvipañcaviññāṇesu kāyikasukhadukkhavedanādvayaṃ sabbānipi kusalādibhedāni satta jhānaṅgāni jhānapaccayo. Yathāha – jhānaṅgāni jhānasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni jhānaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ jhānapaccayena paccayo’’tipi vuttaṃ.
通过五根上起保持心念之力，使诸根健全而成的四禅种善属，称为禅依止。譬如说：禅之支缘、与禅相应诸法及其色法，皆作禅的依止。又于疑处，有言续世果报现时善禅聚合，乃依色及根所摄的五蕴而作禅依止之说。
Yato tato vā niyyānaṭṭhena upakārakāni kusalādibhedāni dvādasa maggaṅgāni maggapaccayo. Yathāha – ‘‘maggaṅgāni maggasampayuttakānaṃ dhammānaṃ taṃsamuṭṭhānānañca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti. Pañhāvāre pana ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatāni maggaṅgāni sampayuttakānaṃ khandhānaṃ kaṭattā ca rūpānaṃ maggapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Na ete pana dvepi jhānamaggapaccayā yathāsaṅkhyaṃ dvipañcaviññāṇāhetukacittesu labbhantīti veditabbā.
缘起息灭之因缘，有十二支助缘俱足，即诸善法等不同助缘助行之十二种道支为助缘。譬如——「道支者，为与相应诸法及其显现形态依道支因缘而生起」是也。又在问题集里说——「在续续相还依过程中，显有果报之道支，依道支而生起五蕴及具杀之色」亦言。然此中两法非二，禅定道支缘生数目，唯应在二、五识及缘起识中得见是知。
Ekavatthukaekārammaṇaekuppādekanirodhasaṅkhātena sampayuttabhāvena upakārakā arūpadhammā sampayuttapaccayo. Yathāha – ‘‘cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ sampayuttapaccayena paccayo’’ti.
单一所缘、单一所缘境、单起灭集断并合之所缘，有相应无色法为助缘。譬如——「四蕴无色者，因彼相应而互为助缘」是也。
Ekavatthukādibhāvānupagamena upakārakā rūpino dhammā arūpīnaṃ, arūpino dhammā rūpīnaṃ vippayuttapaccayena paccayo. So sahajātapacchājātapurejātavasena tividho hoti. Vuttañhetaṃ – sahajātā kusalā khandhā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Pacchājātā kusalā khandhā purejātassa imassa kāyassa vippayuttapaccayena paccayoti. Abyākatapadassa pana sahajātavibhaṅge ‘‘paṭisandhikkhaṇe vipākābyākatā khandhā kaṭattārūpānaṃ vippayuttapaccayena paccayo. Khandhā vatthussa, vatthu khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayo’’ti vuttaṃ. Purejātaṃ pana cakkhundriyādivatthuvaseneva veditabbaṃ. Yathāha – purejātaṃ cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇassa…pe… kāyāyatanaṃ kāyaviññāṇassa vippayuttapaccayena paccayo. Vatthu vipākābyākatānaṃ kiriyābyākatānaṃ khandhānaṃ vatthu kusalānaṃ khandhānaṃ, vatthu akusalānaṃ khandhānaṃ vippayuttapaccayena paccayoti.
因单一所缘等相随，色法为无色法助缘，无色法为色法助缘，互为相离之因缘。此依同出后出与先出之别有三类。已说者——同出善蕴，为心所集群之色法为相离因缘。后出善蕴，乃此身之先出为相离因缘。未定语中同出生法：「续续相还依中，显果报而有杀色者，因相离而为助缘。蕴为境界，境界为蕴之相离因缘」言。先出法，应依眼根等六处缘知。譬如——先出眼根缘眼识等，身根缘身识等，为相离之助缘。境界为显果报、为显业之法及为显善法蕴、境界为不善蕴，亦为相离因缘。
Paccuppannalakkhaṇena atthibhāvena tādisasseva dhammassa upatthambhakaṭṭhena upakārako dhammo atthipaccayo. Tassa arūpakkhandhamahābhūtanāmarūpacittacetasikamahābhūtāyatanavatthuvasena sattadhā mātikā nikkhittā. Yathāha – cattāro khandhā arūpino aññamaññaṃ atthipaccayena paccayo; cattāro mahābhūtā aññamaññaṃ, okkantikkhaṇe nāmarūpaṃ aññamaññaṃ, cittacetasikā dhammā cittasamuṭṭhānānaṃ rūpānaṃ mahābhūtā upādārūpānaṃ, cakkhāyatanaṃ cakkhuviññāṇadhātuyā…pe… kāyāyatanaṃ…pe… rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ kāyaviññāṇadhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Rūpāyatanaṃ…pe… phoṭṭhabbāyatanaṃ manodhātuyā taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayo. Yaṃ rūpaṃ nissāya manodhātu ca manoviññāṇadhātu ca vattanti, taṃ rūpaṃ manodhātuyā ca manoviññāṇadhātuyā ca taṃsampayuttakānañca dhammānaṃ atthipaccayena paccayoti. Pañhāvāre pana sahajātaṃ, purejātaṃ, pacchājātaṃ, āhāraṃ, indriyantipi nikkhipitvā sahajāte tāva ‘‘eko khandho tiṇṇaṃ khandhānaṃ cittasamuṭṭhānānañca rūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’tiādinā nayena niddeso kato. Purejāte purejātānaṃ cakkhādīnaṃ vasena niddeso kato. Pacchājāte purejātassa imassa kāyassa pacchājātānaṃ cittacetasikānaṃ paccayavasena niddeso kato. Āhārindriyesu pana ‘‘kabaḷīkāro āhāro imassa kāyassa atthipaccayena paccayo. Rūpajīvitindriyaṃ kaṭattārūpānaṃ atthipaccayena paccayo’’ti evaṃ niddeso katoti.
缘现起相、得利义谛者，具此相应助缘者，谓色蕴中无色法为助缘。已说者——「四蕴无色互为得利因缘；四大互为因缘；入出交错间名色互为因缘；一切心所法、心所集群色、色中大力等及六处境界，和合修行名色色互为得利因缘。色界诸境及现出之触界，及彼觸界心根等同合相应之法，亦互为得利因缘。心所法及心集群之色，为色法得利因缘。色法为不善及善法心所之相离因缘」是也。问题集释曰：先生、后生、续续相还依、食法及根性皆列入其中。续续相还依中：“乃一蕴，三蕴及心所集群色为得利因缘”等说。先出法以眼等诸根为缘。后出以此身之后出心意及心所为缘。食根业依为此身基础之助缘。此为教诠。
Attano anantaraṃ uppajjamānānaṃ arūpadhammānaṃ pavattiokāsassa dānena upakārakā samanantaraniruddhā arūpadhammā natthipaccayo. Yathāha – samanantaraniruddhā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ natthipaccayena paccayoti.
自身连续生起之无色法，随现无间断者，不得缘生。譬如——隨现无间断心所法，现有心所法因之，不得缘生也。
Te eva vigatabhāvena upakārakattā vigatapaccayo. Yathāha – samanantaravigatā cittacetasikā dhammā paṭuppannānaṃ cittacetasikānaṃ dhammānaṃ vigatapaccayena paccayoti.
此情境亦为无助缘，即无助缘因缘。譬如——随现无助缘心所法，为现有心所因缘亦复无助缘。
Atthipaccayadhammā eva avigatabhāvena upakārakattā avigatapaccayoti veditabbā. Desanāvilāsena pana tathā vinetabbaveneyyavasena vā ayaṃ duko vutto; sahetukadukaṃ vatvāpi hetusampayuttaduko viyāti.
因缘法应当理解为因缘未被破坏之性质而能成助缘者，故名未破缘。至于说法的华美，因果关系的调伏等，应当断除，否则是所谓苦难。即使说成缘苦，也因缘缘起，故谓依因之苦扩展而言。
Imesu pana catuvīsatiyā paccayesu asammohatthaṃ –
在这二十四种因缘当中，为破除惑乱，作如下说明——
Dhammato kālato ceva, nānappakārabhedato;
因缘自法而言及时间而言，及种种差别而言，
Paccayuppannato ceva, viññātabbo vinicchayo.
以及作为因的起现者，须知其辨别。
Tattha dhammatoti – imesu hi paccayesu hetupaccayo tāva nāmarūpadhammesu nāmadhammekadeso. Ārammaṇapaccayo saddhiṃ paññattiyā ca abhāvena sabbepi nāmarūpadhammā. Adhipatipaccaye sahajātādhipati nāmadhammekadeso, tathā kammajhānamaggapaccayā. Ārammaṇādhipati sabbepi garukātabbā ārammaṇadhammā. Anantarasamanantarapacchājātaāsevanavipākasampayuttanatthivigatapaccayā nāmadhammāva. Nibbānassa asaṅgahitattā nāmadhammekadesotipi vattuṃ vaṭṭati. Purejātapaccayo rūpekadeso. Sesā yathālābhavasena nāmarūpadhammāti evaṃ tāvettha dhammato viññātabbo vinicchayo.
其中所谓法，即于这些因缘中，因缘为名色法中单一之因缘。缘起缘（如境缘）乃共同对象及无属性之缘起名色法。于主缘之因，天然生于主者，为名称统一之因，如业、禅与道之因缘。境缘之主导者，诸缘均当尊重境缘法。紧接随之，先后相继生起、顺承享用和果报之关系，属无间断因缘未受破坏之缘，如同名色法。又涅槃之无缚着，亦说为名称统一之因。过去生之缘属于色法类。余者如同所有所得名色法，因缘有此区分，理应如此辨别。
Kālatoti –
所谓时间者——
Paccuppannāva hontettha, paccayā dasa pañca ca;
在此，有所谓现行因缘，谓十种与五种。
Atītā eva pañceko, te kāle dvepi nissito;
过去者仅有五种，其中两种依时间而说。
Tayo tikālikā ceva, vimuttā cāpi kālatoti.
又有三种称为同时，现在者亦称时间。
Etesu hi hetupaccayo sahajātaaññamaññanissayapurejātapacchājātavipākaāhāraindriyajhānamaggasampayuttavippayuttaatthiavigatapaccayoti ime pannarasa paccayā paccuppannadhammāva honti. Anantarapaccayo samanantaraāsevananatthivigatapaccayoti ime pañca atītāyeva honti. Eko pana kammapaccayo, so paccuppannātīte dvepi kāle nissito hoti. Sesā ārammaṇapaccayo adhipatipaccayo upanissayapaccayoti ime tayo paccayā tekālikāpi honti, paññattiyā saddhiṃ nibbānassa saṅgahitattā kālavimuttāpīti. Evamettha kālatopi viññātabbo vinicchayo.
于此，因缘者乃天生、相互依赖、先在先后、果报、摄入、根缘、禅、道相应及不相应、非因缘共存等为因；此十种因缘即为现行法。紧接因缘者，是指后续因缘、连续相承及无因缘等，此五种为过去因缘。其一为业因缘，其乃现行与过去二时相依。其余为根缘、主宰因缘、助缘等，此三种因缘称同时因缘，彼由于相依，连系涅槃，故称解脱随缘。由此，即须知时间亦当如此决断。
Nānappakārabhedato paccayuppannatoti imesaṃ pana dvinnaṃ padānaṃ attho niddesavāre āvibhavissatīti.
因缘生起因其多种差异，故此二词于指示中应解为不同含义。
Paccayuddesavaṇṇanā. · 缘之列举的注释。