8. Cittayamakaṃ · 8. 心双论义注
8. Cittayamakaṃ8. 心双论
Uddesavāravaṇṇanā举示分注释
§1-62
1-62. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesameva saṅgaṇhitvā anusayayamakānantaraṃ desitassa cittayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ. Imasmiñhi cittayamake mātikāṭhapanaṃ, ṭhapitamātikāya vissajjananti dve vārā honti. Tattha mātikāṭhapane puggalavāro, dhammavāro, puggaladhammavāroti āditova tayo suddhikamahāvārā honti.
如今，对于那些根本所说的善法，以其获得之数目，逐一集合起来，没有余漏，中间连缀而成的心法之解释成文。于此应了解巴利文义。此心法之纲要树立后，设有二个时期：摈弃时期与树立时期。所谓纲要树立时，依人群别、法别、人与法相别，初步成立三种纯净的大别。
Tattha ‘‘yassa cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ puggalavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggalavāro nāma. ‘‘Yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ dhammavaseneva cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato dhammavāro nāma. ‘‘Yassa yaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhatī’’ti evaṃ ubhayavasena cittassa uppajjananirujjhanādibhedaṃ dīpento gato puggaladhammavāro nāma. Tato ‘‘yassa sarāgaṃ citta’’nti soḷasannaṃ padānaṃ vasena apare sarāgādipadavisesitā soḷasa puggalavārā, soḷasa dhammavārā, soḷasa puggaladhammavārāti aṭṭhacattālīsaṃ missakavārā honti. Te sarāgādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Tato ‘‘yassa kusalaṃ citta’’ntiādinā nayena chasaṭṭhidvisatasaṅkhānaṃ abhidhammamātikāpadānaṃ vasena apare kusalādipadavisesitā chasaṭṭhidvisatapuggalavārā, chasaṭṭhidvisatadhammavārā chasaṭṭhidvisatapuggaladhammavārāti aṭṭhanavutisattasatā missakavārā honti. Tepi kusalādipadamattaṃ dassetvā saṅkhittāyeva. Yānipettha sanidassanādīni padāni cittena saddhiṃ na yujjanti, tāni moghapucchāvasena ṭhapitāni.
其中，“若心生起，非断灭”者，称为依人群别而说明心生起与止灭差别的“人群别”；“所生之心，非断灭”者，是依法别而说明心生起与止灭差别的“法别”；“其所生之心，非断灭”者，为人群与法别二者合一，说明心生起与止灭差别者，称人法合别。其次“有染之心”以十六种词语为基础，显现另外区别带有染污之词之十六人群别、十六法别、十六人法合别，共四十八混合类别。其对有染词义加以概述。再以“有善之心”等依次类推，从六十二之阿毗达摩纲要条目中，其后则出现带有善等之词的六十二人群别、六十二法别、六十二人法合别，共一百八十六混合类别。三者皆分别显示纯善词义。有疑问者，心法并不相合之词，乃以无义问题问句形式立定。
Tesu pana tīsu vāresu sabbapaṭhame suddhikapuggalamahāvāre uppādanirodhakālasambhedavāro, uppāduppannavāro, nirodhuppannavāro, uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāro uppajjamānanirodhavāro, uppajjamānuppannavāro, nirujjhamānuppannavāro, uppannuppādavāro, atītānāgatavāro, uppannuppajjamānavāro, niruddhanirujjhamānavāro, atikkantakālavāroti cuddasa antaravārā. Tesu uppādavāro, nirodhavāro, uppādanirodhavāroti imesu tīsu vāresu anulomapaṭilomavasena cha cha katvā aṭṭhārasa yamakāni. Uppannuppādavāre atītānāgatakālavasena anulomato dve, paṭilomato dveti cattāri yamakāni. Sesesu ādito niddiṭṭhesu tīsu, anantare niddiṭṭhesu tīsu; avasāne niddiṭṭhesu catūsūti dasasu vāresu anulomato ekaṃ, paṭilomato ekanti dve dve katvā vīsati yamakāni. Evaṃ sabbesupi cuddasasu antaravāresu dvācattālīsa yamakāni, caturāsīti pucchā aṭṭhasaṭṭhiatthasataṃ hoti. Yathā ca ekasmiṃ suddhikapuggalamahāvāre, tathā suddhikadhammavārepi suddhikapuggaladhammavārepīti tīsu mahāvāresu chabbīsatiyamakasataṃ, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Idaṃ pana vārattayaṃ sarāgādivasena soḷasaguṇaṃ, kusalādivasena chasaṭṭhidvisataguṇaṃ katvā imasmiṃ cittayamake anekāni yamakasahassāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca hontīti . Pāṭho pana saṃkhittoti. Evaṃ tāva imasmiṃ cittayamake pāḷivavatthānaṃ veditabbaṃ.
于三时期中，纯净人群大别依生起与止灭之时间差别，细分为十五种间隔：生起与止灭，生起已然与现起，止灭已然与现灭，生起止灭，现生起灭，现生起已然，已然止灭，过去未来，现止灭现生起，现死灭现起生起，已然现生起，已然现止灭，超越时间等差别。生起、止灭、生止灭三者，依顺逆流分作六十八对。现起现生起依过去未来时间，顺二逆二，共四对。其余诸先前示例之三组，在中间十五种间隔中，顺序一、逆序一、二二，对应共二十对。如此全面十五种间隔内，共有四十八对，四十八条，六十三字。如此纯净人群大别同样适用纯净法别与纯净人法合别三大别，共一百二十六对，倍数倍数成三种，人法合三种。此为心法纲要中以染污词为十六倍，善等词为六十二倍，展现为多达千百对组合类别，由此倍数多，及问句和义句。此即巴利心法纲要中应了解之义。
Mātikāṭhapanavaṇṇanā. · 论母安立注释。
Niddeso
解说
1. Puggalavāravaṇṇanā
一、人群别说明
§63
63. Idāni ṭhapitānukkamena mātikaṃ vissajjetuṃ yassa cittaṃ uppajjati na nirujjhatītiādi āraddhaṃ. Tattha uppajjatīti uppādakkhaṇasamaṅgitāya uppajjati na nirujjhatīti nirodhakkhaṇaṃ appattatāya na nirujjhati. Tassa cittanti tassa puggalassa tato paṭṭhāya cittaṃ nirujjhissati nuppajjissatīti pucchati. Tesaṃ cittanti yesaṃ paricchinnavaṭṭadukkhānaṃ khīṇāsavānaṃ sabbapacchimassa cuticittassa uppādakkhaṇo vattati, etesaṃ tadeva cuticittaṃ uppādappattatāya uppajjati nāma, bhaṅgaṃ appattatāya na nirujjhati. Idāni pana bhaṅgaṃ patvā taṃ tesaṃ cittaṃ nirujjhissati, tato appaṭisandhikattā aññaṃ nuppajjissati. Itaresanti pacchimacittasamaṅgiṃ khīṇāsavaṃ ṭhapetvā avasesānaṃ sekkhāsekkhaputhujjanānaṃ nirujjhissati ceva uppajjissati cāti yaṃ taṃ uppādakkhaṇappattaṃ taṃ nirujjhissateva. Aññaṃ pana tasmiṃ vā aññasmiṃ vā attabhāve uppajjissati ceva nirujjhissati ca. Dutiyapucchāvissajjanepi tathārūpasseva khīṇāsavassa cittaṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Nuppajjati nirujjhatīti bhaṅgakkhaṇe arahato pacchimacittampi sesānaṃ bhijjamānacittampi. Tato paṭṭhāya pana arahato cittaṃ na nirujjhissatīti sakkā vattuṃ uppajjissatīti pana na sakkā. Sesānaṃ uppajjissatīti sakkā vattuṃ, na nirujjhissatīti na sakkā. Tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Dutiyapañhe yassa cittaṃ na nirujjhissati, uppajjissatīti so puggaloyeva natthi, tasmā natthīti paṭikkhepo kato.
现在依层次按序解说纲要，始于“若心生起不灭”等例。生起者，与生起时刻相合，意谓心起时刻相应生起；“不灭”者，意指止灭时刻未至，暂未断灭。此所谓心，为彼人而言。于是发问：该心或退灭？或新生？所谓心者，谓断尽烦恼轮回苦者，至尽残余染污者，乃至彼前心立起之生起时刻。此生心，称为“生起不灭”，因未经历断灭之理。“断灭”之后，彼心即灭不生。若心断灭，则生心断灭；为免复生，则生起不再。又若彼前心与断灭心近似，却有间断，断绝之时将至，则彼心必定断灭。另有说法，诸残存染污，即未净者，虽起亦灭，彼心也同。第二问释，著世尊对净心说法，谓“阿拉汉除净前心，止灭之后不复生起”。此即生起不灭心无复起之义。其它心，或于此心或彼心生灭不息。第二问答释，谓心不灭必复生起者，彼心仅限于人类，故谓无彼心。故此，肯定否定两种答法成立。
§65-82
65-82.Uppannanti uppādasamaṅginopetaṃ nāmaṃ. Uppādaṃ patvā aniruddhassāpi. Tattha uppādasamaṅgitaṃ sandhāya ‘āmantā’ti, uppādaṃ patvā aniruddhabhāvaṃ sandhāya ‘‘tesaṃ cittaṃ uppanna’’nti vuttaṃ. Anuppannanti uppādaṃ appattaṃ. Tesaṃ cittaṃ uppajjitthāti etthāpi sabbesaṃ tāva cittaṃ khaṇapaccuppannameva hutvā uppādakkhaṇaṃ atītattā uppajjittha nāma, nirodhasamāpannānaṃ nirodhato pubbe uppannapubbattā, asaññasattānaṃ saññībhave uppannapubbattā. Uppajjittha ceva uppajjati cāti uppādaṃ pattattā uppajjittha, anatītattā uppajjati nāmāti attho.
65-82.「uppannanti」者，「起住起相」也，指伴随生起的起相。称为「uppāda」即起生，虽起生却无阻碍者，其名曰「uppādasaṅgīta」；由于起生时具有起相，故言『阿曼塔』（召唤者）。起生后虽无阻碍状态，依此观其心曰：『其心已产生』。未生起者称为「anuppanna」，即起生未得的意思。其心既起生，仍为刹那起现，此时的起生者谓之「已起」，前之未起为「已去」，诸有灭尽之境界之前已起（生）者，诸无分别之境界得受（识）时之前已起。基于此，即所谓「已起生者仍旧继续生起」，即为起生者已着手起生，非已去，而称为起生。此即起生之义。
Uppādakkhaṇeanāgatañcāti uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittanti attho.
“Uppādakkhaṇe anāgatañca”者，即“生成的瞬间”和“未来的”意谓。此处“生成的瞬间”指心之现起，“未来的”指心尚未现起，即未到来之心，此即其义。
§83
83. Atikkantakālavāre uppajjamānaṃ khaṇanti uppādakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi uppādakkhaṇo uppajjamāno nāma na hoti, uppajjamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti na ciraṃ vītikkantaṃ tameva pana uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālanti saṅkhaṃ gacchati. Nirujjhamānaṃ khaṇanti nirodhakkhaṇaṃ. Tattha kiñcāpi nirodhakkhaṇo nirujjhamāno nāma na hoti, nirujjhamānassa pana khaṇattā evaṃ vutto. Khaṇaṃ vītikkantaṃ atikkantakālanti kiṃ tassa cittaṃ evaṃ nirodhakkhaṇampi vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hotīti pucchati. Tattha yasmā bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ hoti, nirodhakkhaṇaṃ khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti. Atītaṃ pana cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma, tasmā ‘‘bhaṅgakkhaṇe cittaṃ uppādakkhaṇaṃ vītikkantaṃ, bhaṅgakkhaṇaṃ avītikkantaṃ, atītaṃ cittaṃ uppādakkhaṇañca vītikkantaṃ bhaṅgakkhaṇañca vītikkantanti vissajjanamāha. Dutiyapañhassa vissajjane yasmā atītaṃ cittaṃ ubhopi khaṇe vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma hoti, tasmā atītaṃ cittanti vuttaṃ. Paṭilomapañhassa vissajjane yasmā uppādakkhaṇe ca cittaṃ anāgatañca cittaṃ ubhopi khaṇe khaṇaṃ vītikkantaṃ hutvā atikkantakālaṃ nāma na hoti, tesaṃ khaṇānaṃ avītikkantattā. Tasmā ‘‘uppādakkhaṇe cittaṃ anāgataṃ citta’’nti vuttaṃ. Dutiyavissajjanaṃ pākaṭameva.
83.「atikkantakālavāre」者，意谓超越时间者，谓起时之刹那即为起生刹那。然偶有称在该刹那，尚无起生之心，此谓曰起生者以刹那而言。刹那如超越时，即称超越时间。超乎一刹那，则谓为起生刹那已超越，随而逝去。灭时之刹那谓为灭止刹那，亦无灭止之心者。灭止者以刹那而言。疑问说：“为何心于此灭止刹那亦已逝？”答曰因断裂刹那处，心以起生刹那断故肇为超越时刹那。断裂时之心于生灭刹那二者均超越则为超越时。心于起生刹那断后生灭刹那不成超越时。于是止灭刹那非为超越时。过去心虽于二刹那断，然可谓为超越时。故彼谓：“生灭刹那中，心在起生刹那已断，生灭刹那尚未断，而过往心已于二刹那断。”此说为正信。第二问其缘起谓过去心于任何刹那均断故称为过去心。反问则起生刹那之心及未来心在任刹那均未断故说其非超越时，故称二者为未断之刹那。由此故称起生刹那心乃未来心也。第二问答尤为明了。
§84-113
84-113. Dhammavārepi imināvupāyena sabbavissajjanesu attho veditabbo. Puggaladhammavāro dhammavāragatikoyeva.
第八十四至一百一十三。有关法轮(法转轮)部分，亦当以此辩法方法(此种法义释明方法)观察诸现象之全部灭除。所谓“诸行法轮”即是法轮之转移变化也。
§114-116
114-116. Sabbepi missakavārā yassa sarāgaṃ cittantiādinā nayena mukhamattaṃ dassetvā saṅkhittā. Vitthāro pana nesaṃ heṭṭhā vuttanayeneva veditabbo. Tesu pana ‘‘yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatī’’ti evaṃ vitthāretabbatāya pucchāva sadisā hoti. Yasmā pana sarāgaṃ cittaṃ pacchimacittaṃ na hoti, tasmā ‘‘yassa sarāgaṃ cittaṃ uppajjati, na nirujjhati; tassa cittaṃ nirujjhissati, nuppajjissatīti no’’ti evaṃ vissajjitabbattā vissajjanaṃ asadisaṃ hoti. Taṃ taṃ tassā tassā pucchāya anurūpavasena veditabbanti.
114-116.诸漏之流，依其所染之心色等，略示其大略。详说则依下文所述之说法辨知。复有疑问问：「彼染心生起而不灭者，其心必将灭，否则必不生起，如何？」答曰：「彼染心不为彼后心之所废弃，故说此言不适用」，此失实，因否认彼事实，故所说断灭当明了。依此疑问答者有所差别。对此应随问应答，谨慎辨别而知。
Cittayamakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 心双论注释终了。