7. Anusayayamakaṃ · 7. 随眠双论义注
7. Anusayayamakaṃ7. 随眠双论
Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā章节所摄问目之句释
§1
1. Idāni tesaññeva mūlayamake desitānaṃ kusalādidhammānaṃ labbhamānavasena ekadesaṃ saṅgaṇhitvā saṅkhārayamakānantaraṃ desitassa anusayayamakassa atthavaṇṇanā hoti. Tattha pāḷivavatthānaṃ tāva veditabbaṃ – imasmiñhi anusayayamake khandhayamakādīsu viya desanaṃ akatvā aññena nayena pāḷidesanā katā. Kathaṃ? Paṭhamaṃ tāva paricchedato, uddesato, uppattiṭṭhānatoti tīhākārehi anusaye gahāpetuṃ paricchedavāro, paricchinnuddesavāro, uppattiṭṭhānavāroti, tayo vārā desitā. Tato sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā. Tattha sattānusayāti ayaṃ ‘‘satteva, na tato uddhaṃ, na heṭṭhā’’ti gaṇanaparicchedena paricchinditvā anusayānaṃ desitattā paricchedavāro nāma. Kāmarāgānusayo…pe… avijjānusayoti ayaṃ paricchedavārena paricchinnānaṃ nāmamattaṃ uddisitvā ‘‘ime nāma te’’ti desitattā paricchinnuddesavāro nāma. Kattha kāmarāgānusayo anuseti…pe… ettha avijjānusayo anusetīti ayaṃ ‘‘imesu nāma ṭhānesu ime anusayā anusenti’’ti evaṃ tesaṃyeva uppattiṭṭhānassa desitattā uppattiṭṭhānavāro nāma.
现在针对那些以根本为基础所宣说的善法，按照获得之所，集中为一区，分别为行相（二重行相）的释义。其中文义当如此知解：在此教法中，所谓根本行相等诸处，起初并非借用直接宣说，而是借助别法指示而宣说。如何？初以区分边界、所指对象、生起与存在等三种形态，令行贮存，即所谓区分边界、区分所指对象、生起存在的三种范围宣说。然后以七种广大范围结合，为行相的比对宣说。其所说七相者，谓“正是存在，非高非低”等数量边界分割之义，即所谓区分边界；贪欲之根本行相至无明根本行相，皆由区分边界划分其名与义，名为区分边界；安立贪欲根本行相等所依者，依名而称之为区分所指；于此贪欲根本行相依处即称存在发生的生起与立地，名为生起存在范围。
Yesaṃ pana sattannaṃ mahāvārānaṃ vasena anusaye yojetvā yamakadesanā katā, tesaṃ imāni nāmāni – anusayavāro, sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāro dhātuvāroti. Tesu paṭhamo anusayavāro. So anulomapaṭilomanayavasena duvidho hoti.
以上七种广大范围结合为行相比对后，这些范围有诸名称，即行相范围、次行相范围、断除范围、觉知范围、舍弃范围、生起范围以及界限范围。其中首为行相范围，此范围有顺行逆行二种形式。
Tattha anulomanaye ‘‘yassa anuseti, yattha anuseti, yassa yattha anusetī’’ti puggalokāsatadubhayavasena tayo antaravārā honti. Tesu paṭhame puggalavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anuseti; yassa vā pana paṭighānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anuseti; yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa mānānusayo, diṭṭhānusayo, vicikicchānusayo, bhavarāgānusayo, avijjānusayo anuseti. Yassa vā pana avijjānusayo anuseti, tassa kāmarāgānusayo anusetī’’ti kāmarāgānusayamūlakāni cha yamakāni. Puna agahitaggahaṇavasena paṭighānusayamūlakāni pañca, mānānusayamūlakāni cattāri, diṭṭhānusayamūlakāni tīṇi, vicikicchānusayamūlakāni dve, bhavarāgānusayamūlakaṃ ekanti evaṃ sabbānipi ekamūlakāni ekavīsati. Puna ‘‘yassa kāmarāgānusayo ca paṭighānusayo ca anusentī’’ti evaṃ āgatāni dukamūlakāni pañca, tikamūlakāni cattāri, catukkamūlakāni tīṇi, pañcakamūlakāni dve, chakkamūlakaṃ ekanti aparānipi pannarasa honti. Tāni purimehi ekavīsatiyā saddhiṃ chattiṃsāti puggalavāre chattiṃsa yamakāni. Tathā okāsavāre, tathā puggalokāsavāreti sabbānipi anulomanaye aṭṭhasataṃ yamakāni. Tathā paṭilomanayeti anusayavāre soḷasādhikāni dve yamakasatāni, tato diguṇā pucchā, tato diguṇā atthā ca veditabbā. Yathā cettha, evaṃ sānusayavāro, pajahanavāro, pariññāvāro, pahīnavāro, uppajjanavāroti imesampi pañcannaṃ vārānaṃ, ekekasmiṃ yamakagaṇanā; yamakadiguṇā pucchā, pucchādiguṇā ca atthā veditabbā. Ayaṃ panettha purimesu tīsu vāresu viseso. Okāsavāre ‘‘yattha tatthā’’ti avatvā yato tatoti nissakkavacanena desanā katā. Sesaṃ tādisameva.
于顺行中谓“所依、所据、依缘所在”，于人世及世间皆有三种内边界。三者中首为人边，谓“贪欲根本行相关联的便有瞋恚根本行相；反之亦然；贪根存在则慢、见、疑、取有爱的根本行相俱存；反之亦然；若无明行相具，则贪根亦随起”。此为根于贪欲的六种配合；再以无刺拘束者瞋根为五，慢为四、见为三、疑为二、有爱为一，共二十一种根本。复有“贪与瞋俱起”等名为脏根者五、慢为三、见为四、疑为三、有爱为二、无明为一，共十五种。一切人世脏根合计三十六种配合。从而于烦恼根本亦然，诸人世配合共八百种。逆行中于行相范围有十六以上二百配对根本；如是次行各相范围亦如其数许多。详如此处初三种范围，均以倍数揭示；于烦恼行相中，则是从各对应之所依分別而教学，余亦复如是。
Yo panāyaṃ sabbapacchimo dhātuvāro nāma, so pucchāvāro, vissajjanāvāroti dvidhā ṭhito. Tassa pucchāvāre kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassāti vatvā ‘‘kāmadhātuṃ vā pana upapajjantassa kāmadhātuyā cutassā’’ti na vuttaṃ. Kiṃ kāraṇā? Atthavisesābhāvato. Dvepi hi etā pucchā ekatthāyeva, tasmā ekekasmā yamakā ekekameva pucchaṃ pucchitvā sabbapucchāvasāne pucchānukkameneva ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa kassaci satta anusayā anusentī’’tiādinā nayena vissajjanaṃ kataṃ.
至于最后一种界限范围者，即所谓所问边界与所舍弃边界，成立两种。此中所问边界谓：未能称为“贪根现起时其于欲界的存在”，故分别不能称。何故？因缘义之差别也。此有两问而仅一意，故于各边各比对应只问其一。末后复以所问问答而最终舍弃，与欲界贪根次生起之所问行相，彼此相照舍弃，故名舍弃边界。
Tattha ‘‘kāmadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa, rūpadhātuṃ, arūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ naarūpadhātuṃ , upapajjantassā’’ti cha suddhikapucchā; ‘‘nakāmadhātuṃ, naarūpadhātuṃ, narūpadhātuṃ; naarūpadhātuṃ, nakāmadhātuṃ, narūpadhātuṃ, upapajjantassā’’ti tisso missakā pucchā cāti kāmadhātumūlakā nava anulomapucchā honti. Tathā rūpadhātumūlakā nava, arūpadhātumūlakā navāti sattavīsati anulomapucchā honti. Tathā nakāmadhātunarūpadhātunaarūpadhātumūlakā sattavīsati paṭilomapucchā. Puna ‘‘nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā, narūpadhātuyā, naarūpadhātuyā, nakāmadhātuyā, naarūpadhātuyā’’ti sattavīsati dukamūlakā pucchāti sabbāpi sampiṇḍitā ekāsīti pucchā honti. Tāsaṃ vasenettha vissajjanaṃ katanti idaṃ dhātuvāre pāḷivavatthānaṃ. Evaṃ tāva sakalepi anusayayamake pāḷivavatthānametaṃ veditabbaṃ.
其中说：「欲界贪根现行相，色界根本，非欲界根本，三界根本，现起者」，为六明鉴所问；「非欲根本，色色根本，非色根本，色根本，非欲根本，三界根本，现起者」，为三错问。此欲界根本九问顺询。色界根本九问顺询，非色界根本二十九问顺询。非欲、色、非色三界根本逆顺问诸二十九问。又说：「非欲、非色、色、非色、非欲、非色」，共二十九问脏根问，皆合为一，即所谓问界。依此因缘，舍弃已成，此即为界限范围教义。如此则于所有根本及行相的教义皆于巴利文义中应知如斯。
Ādito paṭṭhāya panettha yaṃ yaṃ anuttānaṃ, tattha tattha ayaṃ vinicchayakathā – anusayāti kenaṭṭhena anusayā? Anusayanaṭṭhena. Ko esa anusayanaṭṭho nāmāti? Appahīnaṭṭho. Ete hi appahīnaṭṭhena tassa tassa santāne anusenti nāma, tasmā anusayāti vuccanti. Anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantīti attho. Athāpi siyā – anusayanaṭṭho nāma appahīnākāro. Appahīnākāro ca uppajjatīti vattuṃ na yujjati, tasmā na anusayā uppajjantīti . Tatridaṃ paṭivacanaṃ – appahīnākāro anusayo, anusayoti pana appahīnaṭṭhena thāmagatakileso vuccati. So cittasampayutto sārammaṇo sappaccayaṭṭhena sahetuko ekantākusalo atītopi hoti anāgatopi paccuppannopi, tasmā uppajjatīti vattuṃ yujjati.
最初所承者，是所有诸根本在彼彼处的决定阐释——所谓根本者，即“恒常未舍去之根本”。此乃未断除之根本，依此根本于各不同的世代相续中得以相续，故称为根本。所谓“相续”意指取因缘得生并发起存在。若言根本为已未断者，则不可谓根本会消失，因此不应谓根本生起。由此三种说法反观，根本未断故称为根本，但相续起则确存在。此类根本与心相连，为善法所依，由缘和条件俱足而恒转不已，无论过去、未来及现在皆成此义故可谓生起。
Tatridaṃ pamāṇaṃ – abhidhamme tāva kathāvatthusmiṃ (kathā. 554 ādayo) ‘‘anusayā abyākatā, anusayā ahetukā, anusayā cittavippayuttā’’ti sabbe vādā paṭisedhitā. Paṭisambhidāmagge (paṭi. ma. 3.21) ‘‘paccuppanne kilese pajahatī’’ti pucchaṃ katvā anusayānaṃ paccuppannabhāvassa atthitāya ‘‘thāmagatānusayaṃ pajahatī’’ti vuttaṃ. Dhammasaṅgahe pana mohassa padabhājane ‘‘avijjānusayo avijjāpariyuṭṭhānaṃ avijjālaṅgī moho akusalamūlaṃ, ayaṃ tasmiṃ samaye moho hotī’’ti (dha. sa. 390) akusalacittena saddhiṃ avijjānusayassa uppannabhāvo vutto. Imasmiṃyeva anusayayamake sattannaṃ mahāvārānaṃ aññatarasmiṃ uppajjanavāre ‘‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’’tiādi vuttaṃ. Tasmā ‘‘anusentīti anurūpaṃ kāraṇaṃ labhitvā uppajjantī’’ti yaṃ vuttaṃ, taṃ iminā tantippamāṇena suvuttanti veditabbaṃ. Yampi ‘‘cittasampayutto sārammaṇo’’tiādi vuttaṃ, tampi suvuttameva. Anusayo hi nāmesa parinipphanno cittasampayutto akusaladhammoti niṭṭhamettha gantabbaṃ. Kāmarāgānusayotiādīsu kāmarāgo ca so appahīnaṭṭhena anusayo cāti kāmarāgānusayo. Sesapadesupi eseva nayo.
关于此处的定义——在阿毗达摩中仅限于该讲述主题（讲述篇554开始）说道：“习气未显现，习气无因，习气已从心中断离”等诸种论断皆被否定。于辨别道经中（辨别篇第三章第二十一节）问及“现行烦恼”时，针对习气现行性有“断绝于尽头的习气则被摒弃”的说法。但法汇中论及愚痴之部分，称“无明之习气，无明的增盛，是无明的根本，此时无明即为愚痴”，即以不善心现行性说明无明习气的发生。在此习气群中，七条大习气中有某些特别被指出，“若有贪欲习气现起，必有瞋恚习气跟随生起”等等。因此“习气”是指“获得相应因缘而生起的事物”，此义以此规模说明应予知解。譬如“心所相应”之说亦应同理理解。习气名实，即为名相转变的、与心相应的、不善法。所谓贪欲习气等，即为贪欲，且己所未断之习气也。后文也同理处理其他词类。
Paricchedaparicchinnuddesavāravaṇṇanā. · 章节所摄问目之句释。
Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā生起住处之句释
§2
2. Idāni tesaṃ uppattiṭṭhānaṃ pakāsetuṃ kattha kāmarāgānusayo anusetītiādimāha. Tattha kāmadhātuyā dvīsu vedanāsūti kāmāvacarabhūmiyaṃ sukhāya ca upekkhāya cāti dvīsu vedanāsu. Ettha kāmarāgānusayo anusetīti imāsu dvīsu vedanāsu uppajjati. So panesa akusalavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Akusalāya sukhāya vedanāya ceva upekkhāya vedanāya ca sahajātopi hutvā uppajjati. Tā vedanā ārammaṇaṃ katvāpi uppajjatīti attho. Avasesā pana kāmāvacarakusalavipākakiriyavedanā ārammaṇameva katvā uppajjati. Kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi vedanāhi sampayuttesu saññāsaṅkhāraviññāṇesupi anusetiyeva. Na hi sakkā vedanāsu anusayamānena taṃsampayuttehi saññādīhi saddhiṃ asahajātena vā bhavituṃ, taṃsampayutte vā saññādayo ārammaṇaṃ akatvā uppajjituṃ. Evaṃ santepi pana yasmā imā dve vedanāva sātasantasukhattā assādaṭṭhena kāmarāgānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu padhānā, tasmā ‘‘dvīsu vedanāsu ettha kāmarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.
第二条，现起之由所缘故，说明“于何处欲贪习气起用”的问题。此中欲界以二种受为业所感：快乐受及不净受。欲贪习气即在此二受中生起，但它又是由不善受心天然共同依止故而生起。具足快乐受与无记受(瑕疵无记之无分别心)亦同样生起于二受，此受即为所缘对象，故称之。余下的诸欲界善受、异熟果报乐受等均以该所缘对象作为依止而生起。因此“于二受中欲贪习气起用”，此语简明易解而应知。
Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ imāsu dvīsu vedanāsu ceva vedanāsampayuttadhammesu ca anuseti, iṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva. Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke piyarūpaṃ sātarūpaṃ, ettha sattānaṃ kāmarāgānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ. ‘‘Yattha kāmarāgānusayo nānuseti tattha diṭṭhānusayo nānusetīti dukkhāya vedanāya rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha kāmarāgānusayo nānuseti, no ca tattha diṭṭhānusayo nānuseti. Apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, diṭṭhānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dukkhavedanāya ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammaṃ dukkhavedanaṃ saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpasaddagandharasaphoṭṭhabbesu anusetīti vuttaṃ hoti. Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi vedanānaññeva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ, atthato pana labbhati. Tasmā etesupi kāmarāgānusayo anusetiyevāti veditabbo. Na hi satthā sabbaṃ sabbattha katheti. Bodhaneyyasattānaṃ pana vasena katthaci yaṃ labbhati, taṃ sabbaṃ katheti, katthaci na katheti. Tathā hi anena katthaci diṭṭhānusayo anusetīti pucchitvā ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anusetī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ kathitaṃ. Aparasmiṃ ṭhāne vissajjantena ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha vicikicchānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha vicikicchānusayo ca kāmarāgānusayo ca mānānusayo ca diṭṭhānusayo ca anusenti, dukkhāya vedanāya ettha vicikicchānusayo ca paṭighānusayo ca diṭṭhānusayo ca avijjānusayo ca anusentī’’ti yaṃ labbhati taṃ sabbaṃ akathetvā rūpadhātuarūpadhātūhi saddhiṃ tisso vedanāva kathitā. Vedanāsampayuttā pana arūpadhammā, sabbañca rūpaṃ na kathitaṃ. Kiñcāpi na kathitaṃ, diṭṭhānusayo panettha anusetiyeva. Evameva kiñcāpi idha rūpādiiṭṭhārammaṇaṃ na kathitaṃ, kāmarāgānusayo panettha anusetiyevāti. Evaṃ tāva kāmarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
然而，习气依止于该所缘对象时，不仅仅局限于二受，亦缘于所欲的色等诸内境界。此分说章节（分论816）云：“世间所嗜之美色为欲贪习气所缘”。若欲贪习气不缘此，则视为不缘见习气。苦受、色界及无色界中，亦有诸缘习气，且所在处乃见习气所在。未具足之处，欲贪习气不缘，见习气也不缘。此处之缘习气领域包含苦受、色界、无色界，并置于世间之中。何故不言缘苦受等诸色内境界为欲贪习气所缘？因其表达简约，已然足以启发理解。故以简述为妙。从师不一切处详述，惟随所得以说。故当知欲贪习气以此范围所缘。毕竟习气是名实，亦即心所相应之不善法，故谓操作如此。
Paṭighānusayassa pana ‘‘dukkhāya vedanāyā’’ti vacanato dve domanassavedanā kāyaviññāṇasampayuttā dukkhavedanāti tisso vedanā anusayanaṭṭhānaṃ. So panesa domanassavedanāsu sahajātavasena ārammaṇavasena cāti dvīhākārehi anuseti. Avasesadukkhavedanāya pana ārammaṇavaseneva anuseti. Tāsu vedanāsu anusayamāno cesa tāhi sampayuttesu saññākkhandhādīsupi anusetiyeva. Yāya hi vedanāya esa sahajāto, taṃsampayuttehi saññādīhipi sahajātova. Yā ca vedanā ārammaṇaṃ karoti, tāhi sampayutte saññādayopi karotiyeva. Evaṃ santepi pana yasmā dukkhavedanāva asātadukkhavedayitattā nirassādaṭṭhena paṭighānusayassa uppattiyā sesasampayuttadhammesu adhikā; tasmā ‘‘dukkhāya vedanāya ettha paṭighānusayo anusetī’’ti vuttaṃ, oḷārikavasena hi bodhaneyye sukhaṃ bodhetunti.
瞋恚习气中“苦受”的表述，指出于两种忧伤所感受的身体识相应苦受，因而苦受为第三苦果习气所缘。于不善忧伤苦受亦生起于两重依止故。体感苦受亦然滞重依止如是缘起。习气缘此受而生起，亦缘该诸受相应的识及心行也。因为依赖的苦受为先天生起，且同种生在相应的识及心行上。且当苦受作所缘时，相应识及心行亦同时作所缘。虽为如此，苦受之愁苦未满所起悲伤使瞋恚习气尤为增长，在其余相应法中则不如是。故说“缘苦受此处瞋恚习气显现”，此简要称义宜于理趣中深入理解。
Nanu cesa ārammaṇavasena anusayamāno na kevalaṃ dukkhavedanāya ceva taṃsampayuttadhammesu ca anuseti, aniṭṭhesu pana rūpādīsupi anusetiyeva? Vuttampi cetaṃ vibhaṅgappakaraṇe (vibha. 816) ‘‘yaṃ loke appiyarūpaṃ asātarūpaṃ, ettha sattānaṃ paṭighānusayo anusetī’’ti imasmimpi pakaraṇe anusayavārassa paṭilomanaye vuttaṃ – ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu ettha paṭighānusayo nānuseti, no ca tattha kāmarāgānusayo nānuseti. Rūpadhātuyā arūpadhātuyā apariyāpanne ettha paṭighānusayo ca nānuseti, kāmarāgānusayo ca nānusetī’’ti. Ettha hi dvīsu kāmāvacaravedanāsu ceva rūpadhātuādīsu ca nānusetīti vuttattā sasampayuttadhammā dve vedanā saokāse rūpārūpāvacaradhamme nava ca, lokuttaradhamme ṭhapetvā avasesesu rūpādīsu anusetīti vuttaṃ hoti . Taṃ idha kasmā na vuttanti? Anoḷārikattā. Heṭṭhā vuttanayena hi dukkhavedanāya eva oḷārikattā imesaṃ pana anoḷārikattā etesu rūpādīsu anusetīti na vuttaṃ. Atthato pana labbhati, tasmā etesupi paṭighānusayo anusetiyevāti veditabbo.
但习气之缘依止于该因缘，并非仅缘苦受及相应法，而缘于非所喜乐之色等也有。此分说章节（分论816）称：“世间所不喜之丑色为瞋恚习气所缘”。且于二欲受中不缘瞋恚习气，而缘欲贪习气不缘此二欲受，亦非如是。于色界及无色界不具足处，瞋恚习气缘之，欲贪习气则不缘是也。因二欲界苦乐受为苦受所遮蔽，故于苦受缘处特别显出瞋恚习气。何以不专称苦受乃因简省表达之故。故当知瞋恚习气亦缘此理。师应因启发而说所获，非必全而无所遗。对此分处又云，贪欲、瞋恚、傲慢、见习气等彼此现行区别描写，以此完整理趣说之。凡此皆为习气于所缘受法及色界无色界诸法之缘起情况之说明。
Kiṃ pana itarā dve vedanā iṭṭhārammaṇaṃ vā paṭighassa ārammaṇaṃ na hontīti? No na honti. Parihīnajjhānassa vippaṭisāravasena sasampayuttadhammā tā vedanā ārabbha domanassaṃ uppajjati. Iṭṭhārammaṇassa ca paṭiladdhassa vipariṇāmaṃ vā appaṭiladdhassa appaṭilābhaṃ vā samanussaratopi domanassaṃ uppajjati. Domanassamattameva pana taṃ hoti, na paṭighānusayo. Paṭighānusayo hi aniṭṭhārammaṇe paṭihaññanavasena uppanno thāmagato kileso, tasmā ettha domanassena saddhiṃ paṭigho uppannopi attano paṭighakiccaṃ akaraṇabhāvena eva paṭighānusayo na hoti abbohārikattaṃ gacchati. Yathā hi pāṇātipātacetanāya saddhiṃ uppannopi byāpādo manokammaṃ nāma na hoti abbohārikattaṃ gacchati, evaṃ paṭighānusayo na hoti, abbohārikattaṃ gacchati. Vuttampi cetaṃ ekaccaṃ iṭṭhārammaṇaṃ nekkhammasitampi vā domanassaṃ sandhāya ‘‘yaṃ evarūpaṃ domanassaṃ paṭighaṃ tena pajahati na tattha paṭighānusayo anusetī’’ti (ma. ni. 1.465). Evaṃ paṭighānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
那么，另外两种受法会缘起欢喜或瞋恚之因缘缘起与否？答案是否定。因放逸念住之乱故，缘于相应法，忧伤生起。喜受之因缘或缘起转变、减损亦缘忧伤生起。但忧伤本身虽生起，无瞋恚习气。瞋恚习气缘于不善因缘所起之内在烦恼，故忧伤即便生起而不伴瞋恚习气，反致徒然使心烦乱。犹如杀意生起而无恼怒，故不构成瞋恚习气，徒然其害。又有说法当忧伤聚集时，瞋恚习气不生，反生迷乱迷惑。故谓“不缘欢喜所缘，而缘忧伤所缘”，此乃瞋恚习气所缘之根基。依此理得瞋恚习气习气之现行处系如是。
Mānānusayassa pana ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsū’’tiādivacanato dve kāmāvacaravedanā rūpārūpadhātuyo cāti idaṃ tividhaṃ anusayanaṭṭhānaṃ. Tassa akusalāsu vedanāsu kāmarāgānusayassa viya sahajātānusayatā veditabbā. Sasampayuttadhammāsu pana sabbāsupi kāmāvacarāsu sukhaadukkhamasukhavedanāsu rūpārūpadhātūsu ca ārammaṇavaseneva anuseti. Anusayavārassa pana paṭilomanaye ‘‘dukkhāya vedanāya apariyāpanne ettha kāmarāgānusayo ca nānuseti, mānānusayo ca nānusetī’’ti vuttattā ṭhapetvā dukkhavedanañceva navavidhaṃ lokuttaradhammañca sesarūpārūpadhammesupi ayaṃ anusetiyevāti. Evaṃ mānānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
关于烦恼潜习其中“由欲界二种感受”等语，是指有两种以欲界为缘起的感受，即有形无形界两种。此处说潜习的场所共有三种。其在不善感受中，应以欲爱潜习如同与生俱来的潜习来看待。在相应法中，凡以欲界为缘起的快乐、苦乐感受及形无形界诸所缘起，均如同对所依止境的潜习一样。关于潜习次序的相反说法「对苦感受未成满时，此处不复习欲爱潜习，亦不复习我慢潜习」等说，已说明了此处对应苦感受的潜习，即包括九种世间外道最胜的所缘界诸类，此谓应知我慢潜习的潜习所在。
Diṭṭhānusayavicikicchānusayā pana kevalaṃ lokuttaradhammesveva nānusenti. Tebhūmakesu pana sabbesupi anusentiyeva. Tena vuttaṃ – ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha diṭṭhānusayo anuseti, ettha vicikicchānusayo anusetī’’ti. Tattha sabbasakkāyapariyāpannesūti saṃsāravaṭṭanissitaṭṭhena sakkāyapariyāpannesu sabbadhammesūti attho. Tattha panete pañcasu cittuppādesu sahajātānusayanavasena anusenti. Te vā pana pañca cittuppāde aññe vā tebhūmakadhamme ārabbha pavattikāle ārammaṇānusayanavasena anusentīti. Evaṃ diṭṭhānusayavicikicchānusayānaṃ anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
对于见潜习和疑潜习，则仅在世间外道最胜诸法中才复习。三界中一切皆复习。因而有云：“在一切有色法中，见潜习复习此；疑潜习也复习此。”此“一切有色法”意指因轮回而依附色身存在的所有诸法。且二潜习以五识根共生的天性潜习来复习。或者五识根中，有些识根自某界诸法起时，乘所缘相而复习。如此应知见潜习与疑潜习的烦恼潜习所在。
Bhavarāgānusayo pana kiñcāpi diṭṭhivippayuttesu catūsu cittesu uppajjanato sahajātānusayanavasena ‘‘kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetī’’ti vattabbo bhaveyya. Kāmadhātuyaṃ panesa dvīhi vedanāhi saddhiṃ uppajjamānopi rūpārūpāvacaradhammameva paṭilabhati. Kāmadhātuyā pariyāpannaṃ ekadhammampi ārammaṇaṃ na karoti, tasmā ārammaṇānusayanavasena niyamaṃ katvā ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha bhavarāgānusayo anusetī’’ti vuttaṃ. Apica rāgo nāmesa kāmarāgabhavarāgavasena duvidho. Tattha kāmarāgo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusetīti vutto. Sace pana bhavarāgopi kāmarāgo viya evaṃ vucceyya, kāmarāgena saddhiṃ desanā saṃkiṇṇā viya bhaveyyāti rāgakilesaṃ dvidhā bhinditvā kāmarāgato bhavarāgassa visesadassanatthampi evaṃ desanā katāti. Evaṃ bhavarāgānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
至于存在贪潜习，是因执着所缘见在四心所生起，依天性潜习而复习“由欲界二感受复习”法。所谓欲界即使在二感受同时生起，也唯得色无色所缘行法。欲界中，若有所缘法成满，则不生依赖。故而以所缘相复习法，立说“色界无色界在此复习存在贪潜习”。再者，贪即有两种：欲贪存在贪。此中说欲贪仅复习欲界二感受。若说存在贪亦如欲贪，则与欲贪一体论，于分别显现存在贪而言，只是分断了爱染污垢的复习，区分别复习欲贪与存在贪。如此能知存在贪潜习的烦恼潜习所在。
Avijjānusayo pana sabbesupi tebhūmakadhammesu anuseti. Tena vuttaṃ ‘‘sabbasakkāyapariyāpannesu dhammesu ettha avijjānusayo anusetī’’ti. Tassa dvādasasu cittuppādesu sahajātānusayatā veditabbā. Ārammaṇakaraṇavasena pana na kiñci tebhūmakadhammaṃ ārabbha na pavattatīti. Evaṃ avijjānusayassa anusayanaṭṭhānaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ tāva paricchedavāraparicchinnuddesavārauppattiṭṭhānavāresu vinicchayakathā.
无明潜习则复习一切三界诸法。因有云“在一切有色法中复习无明潜习”。该潜习为十二识根的天性潜习。作为所缘而不生近行、起初无任何识根起施为。如此应知无明潜习的潜习所在。这是章节障碍次第的断除说明。
Uppattiṭṭhānavāravaṇṇanā. · 生起住处之句释。
Mahāvāro
大品
1. Anusayavāravaṇṇanā1. 随眠之句释
§3
3. Sattannaṃ pana mahāvārānaṃ paṭhame anusayavāre yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetīti ettha yadetaṃ ‘‘āmantā’’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ, taṃ duddinnaṃ viya khāyati. Kasmā? Kāmarāgapaṭighānaṃ ekakkhaṇe anuppattito. Yathā hi ‘‘yassa manāyatanaṃ uppajjati, tassa dhammāyatanaṃ uppajjatīti ‘āmantā’, assāsapassāsānaṃ uppādakkhaṇe tesaṃ kāyasaṅkhāro ca uppajjati, vacīsaṅkhāro ca uppajjatī’’tiādīsu manāyatanadhammāyatanāni kāyasaṅkhāravacīsaṅkhārā ca ekakkhaṇe uppajjanti, na tathā kāmarāgapaṭighā. Kāmarāgo hi aṭṭhasu lobhasahagatacittuppādesu uppajjati. Paṭigho dvīsu domanassasahagatesūti, natthi nesaṃ ekakkhaṇe uppatti; tasmā ettha ‘no’ti paṭisedho kattabbo siyā. Taṃ akatvā pana ‘āmantā’ti paṭivacanassa dinnattā heṭṭhāyamakesu viya ettha khaṇapaccuppannavasena vattamānavohāraṃ aggahetvā aññathā gahetabbo.
关于三十七大障碍中的第一障碍：若欲贪潜习复习，则挑衅潜习亦复习。此中所谓“挑衅”为被动地受恶语侮辱，似乎像收到恶言一样。为何如此？欲贪潜习不会瞬间生起挑衅。譬如“由心所入生起，则相应法亦起”，说法可同时快速生起心所与法所，而欲贪潜习生于八种含贪染心的识根中。挑衅生于二种苦恼识根中，不可能一时刻同时生起。故此应否定一时刻同时生起。即便不如此承认“挑衅”说法，也须根据现实语境，区别对待不同的理解。
Kathaṃ? Appahīnavasena. Appahīnatañhi sandhāya ayaṃ ‘‘anusetī’’ti vattamānavohāro vutto, na khaṇapaccuppannataṃ. Yasmā ca appahīnataṃ sandhāya vutto, tasmā ‘‘yassa kāmarāgānusayo anuseti, tassa paṭighānusayo anusetī’’ti pucchāya yassa kāmarāgānusayo appahīno, na anuppattidhammataṃ āpādito, tassa paṭighānusayopi appahīnoti evamattho daṭṭhabbo. Yasmā ca tesu yasseko appahīno, tassa itaropi appahīnova hoti, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ. Yadi evaṃ, yaṃ upari uppajjanavāre ‘yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatī’ti pucchitvā ‘āmantā’ti vuttaṃ; tattha kathaṃ attho gahetabboti? Tatthāpi appahīnavaseneva uppattipaccaye sati uppattiyā anivāritavasena vā. Yathā hi cittakammādīni ārabhitvā apariniṭṭhitakammantā cittakārādayo tesaṃ kammantānaṃ akaraṇakkhaṇepi mittasuhajjādīhi diṭṭhadiṭṭhaṭṭhāne ‘‘imesu divasesu kiṃ karothā’’ti vuttā, ‘‘cittakammaṃ karoma, kaṭṭhakammaṃ karomā’’ti vadanti. Te kiñcāpi tasmiṃ khaṇe na karonti avicchinnakammantattā pana katakhaṇañca kattabbakhaṇañca upādāya karontiyeva nāma honti. Evameva yamhi santāne anusayā appahīnā, yamhi vā pana nesaṃ santāne uppattipaccaye sati uppatti anivāritā, tattha anuppajjanakkhaṇepi uppannapubbañceva kālantare uppajjanakañca upādāya yassa kāmarāgānusayo uppajjati, tassa paṭighānusayo uppajjatiyeva nāmāti evamattho veditabbo. Ito paresupi evarūpesu vissajjanesu eseva nayo. No ca tassāti idaṃ anāgāmissa kāmarāgabyāpādānaṃ anavasesato pahīnattā vuttaṃ. Tiṇṇaṃ puggalānanti puthujjanasotāpannasakadāgāmīnaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Paratopi evarūpesu ṭhānesu eseva nayo.
如何理解？此处谓『由除尽而得』。因本问话针对“除尽”，故语中称『忆念』，非指瞬间现起之现象。既已说是针对除尽，故在问答中说：“若忆念于欲贪习气，则亦忆念于瞋习气”为疑问，若欲贪习气已除尽，则不生起，此时瞋习气亦应除尽，含义即此。且在彼三者中，若有一者除尽，则他亦除尽，故称为『同劝』。若如此，既依生起次第问“若欲贪习气生起，则瞋习气随之生起”，又答“同劝”，如何理解？此处依旧以除尽观待生起因缘，如同心业起始，业果未成熟时，行为者即使未行任何行为，亦依持友之所在而生起意念，“这些日子何所为？”谓彼“我作此心业，我行彼行为”。其虽无暇中作行为，然依时间之续不断，兼取可作与已作之时间，即谓是。此理应观察于彼联中习气已除尽者，依生起因缘，既往未生起、于此时间际出现，则与欲贪生起者，同起瞋习气，故名也。此理当知，于彼他处亦有类此道理。然不可说此为阿那含者欲贪瞋恚之习气无遗除亦。所谓三人，即凡夫、初果、次果。二人谓初果、次果。于他处及此处亦同理。
§14
14. Okāsavārassa paṭhamadutiyapucchāsu yasmā kāmarāgānusayo kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti, paṭighānusayo dukkhavedanāya; tasmā ‘no’ti paṭisedho kato. Tatiyapucchāyaṃ ubhinnampi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anusayanato ‘āmantā’ti paṭivacanaṃ dinnaṃ. Rūpadhātuarūpadhātuyā pana mānānusayassa kāmarāgānusayena saddhiṃ asādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ. Tasmā no ca tattha kāmarāgānusayoti vuttaṃ. Iminā nayena sabbesaṃ uppattiṭṭhānavāraṃ oloketvā sādhāraṇāsādhāraṇaṃ uppattiṭṭhānaṃ veditabbaṃ.
关于第十四问、第一第二问，因欲贪习气依欲界身二苦受生起，瞋习气则依苦受生起，故答曰“不”，以此否定。第三问，二种习气虽共依欲界二苦受，却于色界心理习气中产生不共特殊生起场所。故不谓彼处有欲贪习气。依此法则，观察诸生起场所，应分别知共有生起场所与不共有生起场所。
§20
20. Dukamūlakapucchāyaṃ yasmā kāmarāgapaṭighānusayā nāpi ekasmiṃ ṭhāne uppajjanti, na ekaṃ dhammaṃ ārammaṇaṃ karonti, tasmā natthīti paṭikkhepo kato. Ayañhettha adhippāyo. Yasmiṃ ime dve anusayā anusayeyyuṃ, taṃ ṭhānameva natthi. Tasmā ‘‘kattha mānānusayo anusetī’’ti ayaṃ pucchā apucchāyevāti. Aññesupi evarūpesu eseva nayo.
关于第二十问，因欲贪及瞋习气不共生于一处，不依一法作缘，故答曰“不存”。此为总归。两者虽相依存，却无同所。故“何处忆念色界习气”此问应作无问，诸他处亦同理。
§27
27. Puggalokāsavāre catunnanti puthujjanasotāpannasakadāgāmianāgāmīnaṃ.
关于第二十七问，世人分为四类，即凡夫、初果、次果、阿那含。
§36
36. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo nānusetīti ayaṃ pucchā anāgāmiṃ gahetvā pucchati.
关于第三十六问，此问基于除逆见法，问阿那含者欲贪习气不忆念。
§56
56.Dvinnaṃpuggalānaṃ sabbattha kāmarāgānusayonānusetīti anāgāmiarahantānaṃ. Kāmadhātuyā tīsu vedanāsūti ca vedanāggahaṇena vedanāsampayuttakānampi tesaṃ vatthārammaṇānampīti sabbesampi kāmāvacaradhammānaṃ gahaṇaṃ veditabbaṃ. Ayaṃ anusayavāre vinicchayakathā.
关于第五十六问，二人世间皆于各处除尽欲贪习气，谓阿那含与阿拉汉。在欲界三种受苦之受及由受牵引之处诸现象，与诸欲界事物相关。此为习气分析之论述。
Anusayavāravaṇṇanā. · 随眠品释义。
2. Sānusayavāravaṇṇanā二、有随眠品释义
§66-131
66-131. Sānusayavāre pana yo kāmarāgānusayena sānusayoti yathā ekantarikajarādirogena ābādhiko yāva tamhā rogā na muccati, tāva tassa rogassa anuppattikkhaṇepi sarogoyeva nāma hoti. Evaṃ sasaṃkilesassa vaṭṭagāmisattassa yāva ariyamaggena anusayā samugghātaṃ na gacchanti, tāva tesaṃ anusayānaṃ anuppattikkhaṇepi sānusayoyeva nāma hoti. Evarūpaṃ sānusayataṃ sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Sesamettha anusayavārasadisameva.
66-131. 关于习气障碍，谓以贪欲之习气为障碍者，如同暂时患有脑中间膜炎等内疾的人，疾病未根除之前，病邪仍存。此时其疾病虽未现起，但亦名为有疾病。由此可知，尚未被圣道消除的习气，虽未生起，但其习气障碍名义仍然存在。因此，这样的习气障碍被称为“习气障”；关切此义而说“阿曼陀”（障碍、缠缚）。此处习气障碍之说，与前述习气障碍之论相同。
Okāsavāre pana ‘‘rūpadhātuyā arūpadhātuyā ettha mānānusayena sānusayo’’ti vutte tāsu dhātūsu puggalassa sānusayatā paññāyeyya, anusayassa uppattiṭṭhānaṃ na paññāyeyya. Anusayassa ca uppattiṭṭhānadassanatthaṃ ayaṃ vāro āraddho, tasmā tato mānānusayena sānusayoti vuttaṃ. Evañhi sati tato dhātudvayato uppannena mānānusayena sānusayoti anusayassa uppattiṭṭhānaṃ dassitaṃ hoti. Imassa pana pañhassa atthe avutte ādipañhassa attho pākaṭo na hotīti paṭhamaṃ na vutto, tasmā so evaṃ veditabbo. Yato kāmarāgānusayenāti yato uppannena kāmarāgānusayena sānusayo, kiṃ so tato uppannena paṭighānusayenapi sānusayoti? Yasmā panete dve ekasmā ṭhānā nuppajjanti; tasmā ‘‘no’’ti paṭisedho kato. Arahā sabbatthāti arahā sabbadhammesu uppajjanakena kenaci anusayena nirānusayoti. Iminā atthavasena nippadesaṭṭhānesu bhummavacanameva katanti. Iminā upāyena sabbattha atthavinicchayo veditabboti.
关于障碍，有云：“在色根界与无色根界中，此处由名所生的习气障碍。”这里仅是指出在这两根界中人的习气障碍之状态，但不表示习气障碍的起源或确立。为显示习气障碍的产生缘起，这一障碍作为断除障碍已被开示，后来缘于由两根界而生的名色产生的障碍，故称为习气障。此处虽未明说原始问题之意，即所谓初发之疑惑未明，故未直言，但理当如此了解。所谓“由贪欲习气障碍”为意，即断除已生之贪欲习气障碍，是否也断除由生起之嗔恚习气障碍？因二者不可在同一时同一地同时生起，故答曰“否”。阿拉汉在一切法中终断有因之习气障碍，故无习气障碍。由此意义，各论及断除习气障碍时，皆以所在之地为基点，以地方名言断除，须以此方法判断断除之理。
Sānusayavāravaṇṇanā. · 有随眠品释义。
3. Pajahanavāravaṇṇanā三、断除品释义
§132-197
132-197. Pajahanavāre pajahatīti tena tena maggena pahānapariññāvasena pajahati, āyatiṃ anuppattidhammataṃ āpādeti. Āmantāti anāgāmīmaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭivacanaṃ. Tadekaṭṭhaṃ pajahatīti pahānekaṭṭhataṃ sandhāya vuttaṃ. Noti arahattamaggaṭṭhaṃ sandhāya paṭisedho.
132-197. 断除障碍者，是指通过种种方法和对断除之道理的了解而断除，使其不复生起。阿曼陀一词指的是非来世处的断除法门。这里断除障碍是指断除之道理所指的断除。阿拉汉道境不以断无为为断除障碍的标志而反对。
Yato kāmarāgānusayaṃ pajahatīti yato uppajjanakaṃ kāmarāgānusayaṃ pajahatīti attho. Aṭṭhamakoti arahattaphalaṭṭhato paṭṭhāya paccorohanagaṇanāya gaṇiyamāno sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamako nāma. Dakkhiṇeyyagaṇanāya hi arahā aggadakkhiṇeyyattā paṭhamo, arahattamaggaṭṭho dutiyo, anāgāmī tatiyo…pe… sotāpattimaggaṭṭho aṭṭhamo. So idha ‘‘aṭṭhamako’’ti vutto. Nāmasaññāyeva vā esā tassāti. Anāgāmimaggasamaṅgiñca aṭṭhamakañca ṭhapetvā avasesāti saddhiṃ puthujjanena sekkhāsekkhā. Tesu hi puthujjano pahānapariññāya abhāvena nappajahati. Sesā tesaṃ anusayānaṃ pahīnattā. Dvinnaṃ maggasamaṅgīnanti dve maggasamaṅgino ṭhapetvāti attho. Iminā nayena sabbattha vinicchayo veditabboti.
所谓断除由贪欲习气障碍，是指断除那生起的贪欲习气障碍的意。八者指阿拉汉果位的顺序，由后向前计算所称的八道编号。向南方计数中，阿拉汉道第一，无余涅槃道第二，非来世者第三……这就是“八者”的涵义。这个名称仅指称号而已。在非来世道、阿拉汉道等依序排列之后，普通人则未断除习气障碍。其余人习气障碍仍在。所谓二道同等，即设有两种道，同等地位下论断。由此方法，可行普遍判定。
Pajahanavāravaṇṇanā. · 断除品释义。
4. Pariññāvāravaṇṇanā四、遍知品释义
§198-263
198-263. Pariññāvāre parijānātīti tīhi pariññāhi parijānāti. Sesamettha heṭṭhā vuttanayameva. Ayampi hi vāro pajahanavāro viya maggaṭṭhānaññeva vasena vissajjitoti.
198-263. 关于圆满了解障碍者，即通过三种圆满了解而认识断除障碍。在此处，下文仅作阐释说明。此障碍圆满了解之义，似与断除障碍相似，仅以断除障碍为道境所在地标志即可消散。
Pariññāvāravaṇṇanā. · 遍知分解释。
5. Pahīnavāravaṇṇanā5. 已断分解释。
§264-274
264-274. Pahīnavāre phalaṭṭhavaseneva desanā āraddhā. Anāgāmissa hi ubhopete anusayā pahīnā, tasmā ‘‘āmantā’’ti vuttaṃ.
264-274. 关于已断障碍者，诸果位具足善果的说法已被倡导。非来世者由于两种习气障碍皆已断除，故称为“阿曼陀”（障碍断除者）。
§275-296
275-296. Okāsavāre yattha kāmarāgānusayo pahīno tattha paṭighānusayo pahīnoti pucchitvā na vattabbo pahīnoti vā appahīnoti vāti vuttaṃ taṃ kasmāti? Uppattiṭṭhānassa asādhāraṇattā. Aññaṃ hi kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, aññaṃ paṭighānusayassa. Abhāvitamaggassa ca yattha anusayo uppajjati, magge bhāvite tattheva so pahīno nāma hoti . Tattha yasmā neva kāmarāgānusayaṭṭhāne paṭighānusayo uppajjati, na paṭighānusayaṭṭhāne kāmarāgānusayo, tasmā tattha so pahīnoti vā appahīnoti vā na vattabbo. So hi yasmiṃ attano uppattiṭṭhāne kāmarāgānusayo pahīno, tasmiṃ appahīnattā tattha pahīnoti na vattabbo. Yaṃ kāmarāgānusayassa uppattiṭṭhānaṃ, tasmiṃ aṭṭhitattā tattha appahīnoti na vattabbo.
275-296。在烦恼断尽之处，即欲爱习气已断之地，彼时恼怒习气亦应断除。询问此说是否成立？答案为何？乃因其生起处非常。因欲爱习气之生起处不同，恼怒习气之生起处亦异。若于未修入正道之处习气生起，则正道成熟之处即为彼习气断尽之处。故此处因非欲爱习气之生起处故，不会出现恼怒习气；同理恼怒习气生起处亦无欲爱习气。故该处烦恼断尽者，恼怒习气亦不可言断或不断。若于自身所断处欲爱习气已灭，恼怒习气尚未断尽，彼时恼怒习气不能说已断除。欲爱习气生起处彼处安立，恼怒习气未断不可言断除。
Yattha kāmarāgānusayo pahīno, tattha mānānusayo pahīnoti ettha pana sādhāraṇaṭṭhānaṃ sandhāya āmantāti vuttaṃ. Kāmarāgānusayo hi kāmadhātuyā dvīsu vedanāsu anuseti. Mānānusayo tāsu ceva rūpārūpadhātūsu ca. So ṭhapetvā asādhāraṇaṭṭhānaṃ sādhāraṇaṭṭhāne tena saddhiṃ pahīno nāma hoti. Tasmā ‘āmantā’ti vuttaṃ. Iminā nayena sabbasmimpi okāsavāre pahīnatā ca navattabbatā ca veditabbā. ‘Natthī’ti āgataṭṭhānesu pana heṭṭhā vuttasadisova vinicchayo. Puggalokāsavāro, okāsavāragatikoyeva.
欲爱习气已断之地，皆随我慢习气断除；此处又称共灭处因共现也。欲爱习气专守于欲根中两种受（苦受与乐受），我慢习气则依于色根及非色根。以此立非常处于常处，共现时同断，故称为“共灭”。依此法理，诸烦恼断尽与不生死皆当得知。所谓“不生”处，为佛经中世俗立场的判别。此处即为众生烦恼断尽处，即烦恼生灭处转机之处。
§297-307
297-307. Paṭilomanaye yassa kāmarāgānusayo appahīnoti puthujjanasotāpannasakadāgāmivasena pucchati. Kiñcāpi hi ime dve anusayā puthujjanato paṭṭhāya yāva anāgāmimaggaṭṭhā channaṃ puggalānaṃ appahīnā. Idha pana parato ‘‘tiṇṇaṃ puggalānaṃ dvinnaṃ puggalāna’’ntiādivacanato maggaṭṭhā anadhippetā, tasmā puthujjanasotāpannasakadāgāminova sandhāya ‘āmantā’ti vuttaṃ. Dvinnaṃ puggalānanti sotāpannasakadāgāmīnaṃ. Iminā nayena puggalavāre vinicchayo veditabbo.
297-307。若反过来问彼处欲爱习气尚未断尽，如何断定是须陀洹果后或斯陀含果后者？因两习气于凡夫时紧随其后，直至阿那含果阶段始断。此处经文以“三个人”和“两个人”为例，取经文语义，故称为“邀请”问法。该例中两个人代表须陀洹果与斯陀含果诸位。以此法理，应辨识烦恼断尽者属于谁。
§308-329
308-329. Okāsavārapuggalokāsavārā pana heṭṭhā vuttanayeneva veditabbāti.
308-329。以烦恼断尽果位而言，凡夫与断尽果位者之烦恼断尽，可依此下方经文所述之方法辨识。
Pahīnavāravaṇṇanā. · 已断分解释。
6. Uppajjanavāravaṇṇanā6. 生起分解释。
§330
330. Uppajjanavāro anusayavārasadisoyeva.
330。生起之烦恼习气断尽时机与习气断尽种类相同。
7. Dhātupucchāvāravaṇṇanā7. 界问分解释。
§332-340
332-340. Dhātuvārassa pucchāvāre tāva kati anusayā anusentīti kati anusayā santānaṃ anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā nānusentīti kati anusayā santānaṃ na anugatā hutvā sayanti. Kati anusayā bhaṅgāti kati anusayā anusenti nānusentīti evaṃ vibhajitabbāti attho. Sesamettha yaṃ vattabbaṃ siyā, taṃ heṭṭhā pāḷivavatthāne vuttameva.
332-340。对诸界范畴依疑问，可区分行为习气持续观照之状况：有些习气继续追随，有些则未继随；有些习气断灭，及有习气存在追随或未追随。此分法意味深长。关于此处集注所述内容，详见下方巴利文原注。
7. Dhātuvissajjanāvāravaṇṇanā7. 界答分解释。
§341-349
341-349. Niddesavāre panassa kassaci satta anusayā anusentīti puthujjanavasena vuttaṃ. Kassaci pañcāti sotāpannasakadāgāmivasena vuttaṃ. Tesañhi diṭṭhānusayo ca vicikicchānusayo ca pahīnāti pañceva anusenti. Tattha yathā anusayavāre ‘‘anusentī’’ti padassa uppajjantīti attho gahito, evamidha na gahetabbo. Kasmā? Tasmiṃ khaṇe anuppajjanato. Kāmadhātuṃ upapajjantassa hi vipākacittañceva kammasamuṭṭhānarūpañca uppajjati, akusalacittaṃ natthi. Anusayā ca akusalacittakkhaṇe uppajjanti, na vipākacittakkhaṇeti tasmiṃ khaṇe anuppajjanato tathā attho na gahetabbo. Kathaṃ pana gahetabboti? Yathā labbhati tathā gahetabbo. Kathañca labbhati? Appahīnaṭṭhena. Yathā hi rāgadosamohānaṃ appahīnattā. Kusalābyākatacittasamaṅgī puggalo ‘‘sarāgo sadoso samoho’’ti vuccati, evaṃ maggabhāvanāya appahīnattā paṭisandhikkhaṇepi tassa tassa puggalassa te te anusayā anusentīti vuccanti. Na kevalañca vuccanti, appahīnattā pana te anusentiyeva nāmāti veditabbā.
341-349. 关于“niddesavāre”（“例证说法中”）某些“sattha anusayā”被说为“anusentīti”（仍存着），这是以外行人的见解表述。又有某些人说有五种“anusentī”，犹如初果比库所说的“不回果”之类。于彼等，当“见习尚存”和“疑习尚存”的五种“anusenti”（习气）被断除。这里“anusentī”一词在“anusayavāre”（习气列举）中的含义，不能与此混同，为什么呢？因为那是一时“未现起”的意思。对于进入欲界的生命，因业所生的果报心及其相续现起，恶心不现。习气在恶心现起时才生起，从未现起的那一瞬间起，则此意不可据此理解。那应如何理解？须依所得法而受之。如何得？即未减退的状态。因嗔恚、贪欲、痴无减退，具善心的相伴者，谓“嗔、贪、痴无分别”，如是道之修学过程中，若修行者未减少，则其各各习气即被称为“anusentī”。这些称谓非单独使用，须知“未减退”的状态才称为“习气”。
Anusayā bhaṅgā natthīti yassa hi yo anuseti, so anusetiyeva; yo nānuseti, so nānusetiyeva. Ayaṃ anuseti ca nānuseti ca, ayaṃ siyā anuseti siyā nānusetīti, evaṃ vibhajitabbo anusayo nāma natthi. Rūpadhātuṃ upapajjantassa kassaci tayoti anāgāmivasena vuttaṃ. Tassa hi kāmarāgapaṭighadiṭṭhivicikicchānusayā cattāropi anavasesato pahīnā. Itare tayova appahīnā. Tena vuttaṃ – ‘‘kassaci tayo anusayā anusentī’’ti.
习气没有消灭之意。所谓“有所习气”，即有所习气；“无所习气”，即无所习气。即“有所习气”与“无所习气”，或者有习气，或者无习气，如此区分，谓之不应有“习气”这本体。进入色界者，据说某些色界有三种习气，如初果不还果。此人对欲界贪、嗔、痴、见、疑四种习气完全断除，其余三种习气则未断除。因此说“对某些人，习气是三种尚存”。
Nakāmadhātunti kāmadhātuyā paṭisiddhattā sesā dve dhātuyo upapajjantassāti attho. Sattevāti yasmā ariyasāvakassa rūpadhātuyā cutassa kāmadhātuyaṃ upapatti nāma natthi, puthujjanasseva hoti, tasmā sattevāti niyametvā vuttaṃ. ‘‘Arūpadhātuyā cutassa kāmadhātuṃ upapajjantassa sattevā’’ti etthāpi eseva nayo. Rūpadhātuyā upapatti natthīti kasmā natthi? Upapattinipphādakassa rūpāvacarajjhānassa abhāvā. So hi sabbaso rūpasaññānaṃ samatikkamā taṃ dhātuṃ upapannoti nāssa tattha rūpāvacarajjhānaṃ atthi. Tadabhāvā rūpadhātuyaṃ upapatti natthīti veditabbā. Arūpadhātuyā cutassa na kāmadhātunti ettha arūpadhātuyeva adhippetā. Iminā nayena sabbavissajjanesu attho veditabboti.
“无欲界”指的是由欲界已断除后，尚余的两界。所谓七界者，乃指有圣弟子进入色界之后，欲界不存在于彼，唯有外行人如此，故说为七界。另说“非色界已断者，有欲界生”，此处依理亦是如此。为什么色界不存在？因其缺少引起生成的色微细物质。色界入者完全超越色根界，此界无色微物质故无入色界的生成。故色界生成不生者必知。何为“非色界已断有欲界”？此中“非色界”即欲界所主管。依此理，自然知悉诸受灭者的含义。
Dhātuvāravaṇṇanā. · 界分解释。
Anusayayamakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 随眠双论解释已终。