5. Saccayamakaṃ · 5. 谛双论义注
5. Saccayamakaṃ5. 谛之双论
1. Paṇṇattivāravaṇṇanā1. 施设品之释
§1-9
1-9. Idāni teyeva mūlayamake desite kusalādidhamme saccavasena saṅgaṇhitvā dhātuyamakānantaraṃ desitassa saccayamakassa vaṇṇanā hoti. Tatthāpi heṭṭhā vuttanayeneva paṇṇattivārādayo tayo mahāvārā antaravārādayo ca avasesappabhedā veditabbā. Paṇṇattivāre panettha catunnaṃ saccānaṃ vasena padasodhanavāro, padasodhanamūlacakkavāro, suddhasaccavāro, suddhasaccamūlacakkavāroti imesu catūsu vāresu yamakagaṇanā veditabbā.
第一至九节。现今诸种根本法已宣讲完毕,若将修习善法等诸真理自相联系,成对成对地加以说明,即成真理对偶的阐述。然而于此以下所言,须分辨所谓名称上分别的三大分别,即四种大分别及中间分别的差别。于名称分别者,当了知此处四个分别为:诸真理中语词纯净的分别、语词纯净的根本标准、真理纯净的分别、以及真理纯净的根本标准。此四分别须视为一对一对的对应关系。
§10-26
10-26. Paṇṇattivāraniddese pana avasesaṃ dukkhasaccanti dukkhavedanāya ceva taṇhāya ca vinimuttā tebhūmakadhammā veditabbā. Avaseso samudayoti saccavibhaṅge niddiṭṭhakāmāvacarakusalādibhedo dukkhasaccassa paccayo. Avaseso nirodhoti tadaṅgavikkhambhanasamucchedapaṭipassaddhinirodho ceva khaṇabhaṅganirodho ca. Avaseso maggoti ‘‘tasmiṃ kho pana samaye pañcaṅgiko maggo hoti, aṭṭhaṅgiko maggo, micchāmaggo, jaṅghamaggo, sakaṭamaggo’’ti evamādiko.
第十至二十六节。至于名称分别的标示,应知诸余者即余结真理,是由苦受及渴爱所脱离的三种根本法所显现。余者起因真理指的是依缘起说中诸因缘之分类,如身行等善因恶因,乃苦真理之条件。余者灭尽真理者,是指断尽烦恼和业力后所得的寂止及解脱,即片刻断灭与究竟灭除。余者道路真理者,如世尊教示五支道八正道、有惑之道、跛行之道及车轮之道等说,皆为此类道路的别名。
Paṇṇattivāravaṇṇanā. · 施设品之释。
2. Pavattivāravaṇṇanā2. 转起品之释
§27-164
27-164. Pavattivāre panettha paccuppannakāle puggalavārassa anulomanaye ‘‘yassa dukkhasaccaṃ uppajjati, tassa samudayasaccaṃ uppajjati; yassa vā pana samudayasaccaṃ uppajjati, tassa dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti dukkhasaccamūlakehi tīhi, samudayasaccamūlakehi dvīhi, nirodhasaccamūlakena ekenāti labbhamānañca alabbhamānañca gahetvā pāḷivasena chahi yamakehi bhavitabbaṃ. Tesu yasmā nirodhassa neva uppādo, na nirodho yujjati, tasmā dukkhasaccamūlakāni samudayasaccamaggasaccehi saddhiṃ dve, samudayasaccamūlakaṃ maggasaccena saddhiṃ ekanti tīṇi yamakāni āgatāni. Tassa paṭilomanayepi okāsavārādīsupi eseva nayo. Evamettha sabbavāresu tiṇṇaṃ tiṇṇaṃ yamakānaṃ vasena yamakagaṇanā veditabbā. Atthavinicchaye panettha idaṃ lakkhaṇaṃ – imassa hi saccayamakassa pavattivāre nirodhasaccaṃ tāva na labbhateva. Sesesu pana tīsu samudayasaccamaggasaccāni ekantena pavattiyaṃyeva labbhanti. Dukkhasaccaṃ cutipaṭisandhīsupi pavattepi labbhati. Paccuppannādayo pana tayo kālā cutipaṭisandhīnampi pavattiyāpi vasena labbhanti. Evamettha yaṃ yaṃ labbhati, tassa tassa vasena atthavinicchayo veditabbo.
第二十七至一百六十四节。于起用分别,则论及此际当今之人,只论苦真理之同生顺转定则,即「若苦真理生起,则集真理生起;若集真理生起,则苦真理生起」此生起互相关联之理。由苦真理之根本、集真理之根本,二者配合,以及由灭真理之根本独立运作与非运作之理,形成六对因果互为依存的配对,必须以巴利语正字表达此六对。因灭真理不与生起兼具,亦不为生起故障,因此由苦集二真理连结之路中,集真理根本与道真理相连结,共成三支配对。同时顺转根据也同样适用于所断除之染污等烦恼。如此一来,诸配对皆成三三之组,应依其分别而数之。意旨归纳为:于此真理配对之行起中,尚未得灭真理;而在余三者(集、道与灭三)中,皆能得到专一之证。苦真理于生起与灭尽之间,俱可得持。起用之时在生起与灭尽之间则能获证;而于现起时段亦得证此三配对。由此,能得何者,应依其对应相续顺转之理加以判别。
Tatridaṃ nayamukhaṃ – sabbesaṃ upapajjantānanti antamaso suddhāvāsānampi. Tepi hi dukkhasacceneva upapajjanti. Taṇhāvippayuttacittassāti idaṃ dukkhasaccasamudayasaccesu ekakoṭṭhāsassa uppattidassanatthaṃ vuttaṃ. Tasmā pañcavokāravaseneva gahetabbaṃ. Catuvokāre pana taṇhāvippayuttassa phalasamāpatticittassa uppādakkhaṇe ekampi saccaṃ nuppajjati. Idaṃ idha na gahetabbaṃ. Tesaṃ dukkhasaccañcāti tasmiñhi khaṇe taṇhaṃ ṭhapetvā sesaṃ dukkhasaccaṃ nāma hotīti sandhāyetaṃ vuttaṃ. Maggassa uppādakkhaṇepi eseva nayo. Tattha pana rūpameva dukkhasaccaṃ nāma. Sesā maggasampayuttakā dhammā saccavinimuttā. Teneva kāraṇena ‘‘arūpe maggassa uppādakkhaṇe tesaṃ maggasaccaṃ uppajjati, no ca tesaṃ dukkhasaccaṃ uppajjatī’’ti vuttaṃ. Sabbesaṃ upapajjantānaṃ pavatte taṇhāvippayuttacittassa uppādakkhaṇe tesaṃ tatthāti tesaṃ tasmiṃ upapattikkhaṇe taṇhāvippayuttacittuppattikkhaṇe cāti evamettha khaṇavasena okāso veditabbo. Aññesupi evarūpesu eseva nayo. Anabhisametāvīnanti catusaccapaṭivedhasaṅkhātaṃ abhisamayaṃ appattasattānaṃ. Abhisametāvīnanti abhisamitasaccānanti. Iminā nayamukhena sabbattha atthavinicchayo veditabbo.
就此,有一因理,即三者随分别生起,包含清净分别亦然。对苦真理则随此起用起,应知:于集滅真理处,脱离渴爱之心起见,已单独针对此心受以上诸苦集真理解释而生起。故需据此五种划分法加以考究。且对于四种类别的结果达成心于渴爱已灭时生起,却无一真理因生起,故此不可计入。有关苦真理之余支,于此时则在心中暂暂置渴爱,故名余苦真理。此理亦适用于道成立时。然于色法等构成苦真理者,于与道相应者除外。同样,于诸有分别时,三种真理于起止前后时段间亦皆成立。至于各得真理于何时,应逐一依其分别细察而辨别。
Pavattivāravaṇṇanā. · 转起品之释。
3. Pariññāvāravaṇṇanā3. 遍知品之释
§165-170
165-170. Pariññāvāre pana ñātapariññā, tīraṇapariññā, pahānapariññāti tissopettha pariññāyo labbhanti. Yasmā ca lokuttaradhammesu pariññā nāma natthi; tasmā idha dve saccāni gahitāni. Tattha dukkhasaccaṃ parijānātīti ñātatīraṇapariññāvaseneva vuttaṃ. Samudayasaccaṃ pajahatīti ñātapahānapariññāvasena. Iti imāsaṃ pariññānaṃ vasena sabbapadesu attho veditabboti.
第一百六十五至一百七十节。至于究竟智见,则有三种内现智慧:认识智慧、断除智慧、以及舍弃智慧。此三者合称智慧。因超世出世智慧非凡人所具,故此地仅收录两种真理。苦真理为知见智慧,即由认识及断除智慧而显现。集真理为舍弃智慧,即由舍弃而成。由此智见蕴藏之妙义,在此三对智慧基础上尽得体现。
Pariññāvāravaṇṇanā. · 遍知品释义。
Saccayamakavaṇṇanā niṭṭhitā. · 谛双论释义已毕。