15. Pannarasamavaggo · 15. 第十五品义注
15. Pannarasamavaggo第十五品
1. Paccayatākathāvaṇṇanā缘性论注释
§711-717
711-717. Idāni paccayatākathā nāma hoti. Tattha yo dhammo hetupaccayena paccayo, so yesaṃ hetupaccayena paccayo, tesaññeva yasmā ārammaṇānantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, yo vā ārammaṇapaccayena paccayo, so yasmā tesaṃyeva anantarasamanantarapaccayena paccayo na hoti, tasmā paccayatā vavatthitāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
711-717节。此段称为缘起缘说。缘起之义者,是指某一法以因为缘,以缘为因。所谓此因之缘者,即所缘法所生之因;此因缘亦非即刻转续而起之缘。某些法以初发缘为缘,然此种缘亦非即刻连续之缘。由此缘起性方成立者,依此得知,如同大众部的说法,众人聚集时,彼此问答,答者不同。此处余论依旧在巴利正典的规定中传释。
Paccayatākathāvaṇṇanā. · 缘性论注释。
2. Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā互相缘论注释
§718-719
718-719. Idāni aññamaññapaccayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ samaye ‘‘avijjāpaccayā saṅkhārā’’ti ayameva tanti, ‘‘saṅkhārapaccayāpi avijjā’’ti ayaṃ natthi, tasmā avijjāva saṅkhārānaṃ paccayo, na pana saṅkhārā avijjāyāti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ; te sandhāya avijjāsaṅkhārādīnaṃ aññamaññapaccayatāpi atthīti dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa . Avijjā saṅkhārenāti ettha apuññābhisaṅkhārova gahito. Tasmā saṅkhārapaccayāpi avijjāti ettha sahajātaaññamaññaatthiavigatasampayuttavasena paccayatā veditabbā. Upādānapaccayāpi taṇhāti ettha ṭhapetvā kāmupādānaṃ sesāni tīṇi upādānāni avijjāya saṅkhārā viya taṇhāya paccayā hontīti veditabbāni. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyāti. Jarāmaraṇapaccayāti pucchā paravādissa, nāmarūpaṃ viññāṇapaccayāti sakavādissāti.
718-719节。此称为相互因缘说。此中,当某时说“无明为行所依”,此乃定论;而“行依无明”,则无此说法。因此认为,无明为行的缘起,而行非无明的缘起,具此义。此理可类比大大众派;他们在众问答中,应展示无明、行等相互缘起之理。此处无明所称者,暗含不善业的后续增长。故行缘无明者,此乃共生的相互缘起,无所附着应证之法。以取为缘者,是渴爱;于此渴爱中,除欲取之外,尚有他三取缔;无明生行,犹如渴爱生行。此余论依旧维持巴利正典的说法。关于老死因,由答者提问,名为色受想识的缘起,答者认可。
Aññamaññapaccayakathāvaṇṇanā. · 互相缘论注释。
3. Addhākathāvaṇṇanā时分论注释
§720-721
720-721. Idāni addhākathā nāma hoti. Tattha ‘‘tīṇimāni, bhikkhave, kathāvatthūnī’’ti (a. ni. 3.68) suttaṃ nissāya kālasaṅkhāto addhā nāma parinipphanno atthīti yesaṃ laddhi; tesaṃ ‘‘addhā nāma koci parinipphanno natthi aññatra kālapaññattimattā. Rūpādayo pana khandhāva parinipphannā’’ti vibhāgaṃ dassetuṃ addhā parinipphannoti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘sace so parinipphanno, rūpādīsu anena aññatarena bhavitabba’’nti codetuṃ rūpantiādimāha. Itaro paṭikkhipati. Sesaṃ yathāpāḷimeva niyyātīti.
720-721节。此称为三种原因说。此中引《四念处经》云:“比库们,有三种说法的主题”,依此经典,因时间次第而成三种说。对此余论解释云:所谓三种说法,无他,唯时间约定。色等五蕴因三说而成熟。问答中有人若说,若此说为真,则在色等中应有某种表现。另一方则反驳。此余论依然在巴利正典的规定之内。
Addhākathāvaṇṇanā. · 时段论释。
4. Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā4. 刹那、腊瓦、须臾论释
§722-723
722-723. Khaṇalayamuhuttakathāsupi eseva nayo. Sabbepi hete khaṇādayo addhāpariyāyā evāti.
722-723节。关于瞬息无常说亦有此类思路。万事皆因缘,瞬息如因缘流转的短暂时间。
Khaṇalayamuhuttakathāvaṇṇanā. · 刹那、腊瓦、须臾论释。
5. Āsavakathāvaṇṇanā5. 漏论释
§724-725
724-725. Idāni āsavakathā nāma hoti. Tattha yasmā catūhi āsavehi uttari añño āsavo nāma natthi, yena cattāro āsavā sāsavā siyuṃ, tasmā cattāro āsavā anāsavāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi te āsavā anāsavā, evaṃ sante tehi maggādilakkhaṇappattehi bhavitabba’’nti codetuṃ maggotiādimāha. Sesamettha uttānatthamevāti.
724-725节。此为污毒说。谓四种污浊中并无更高级污浊。因四种污浊而有有染污浊之别。对本论云:四种污浊则为无染污浊。此理如因论中所说一般。众问答时,若问若此污毒皆无,则应当有相应证果。对此余论持正面意义。
Āsavakathāvaṇṇanā. · 漏论释。
6. Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā6. 老死论释
§726-727
726-727. Idāni jarāmaraṇakathā nāma hoti. Tattha jarāmaraṇaṃ nāma aparinipphannattā lokiyanti vā lokuttaranti vā na vattabbaṃ. ‘‘Lokiyā dhammā lokuttarā dhammā’’ti hi duke jarāmaraṇaṃ neva lokiyapade, na lokuttarapade niddiṭṭhaṃ. Tattha yesaṃ imaṃ lakkhaṇaṃ anādiyitvā lokuttarānaṃ dhammānaṃ jarāmaraṇaṃ lokuttaranti laddhi, seyyathāpi mahāsaṅghikānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
726-727节。此称老死说。谓老死不应视为未成熟之法,非世俗亦非超世俗法。所谓世俗法、超世俗法,老死既非属于世俗范畴,也非超世俗法的表现。若有人不能认识此相,则会误以为超世俗法的老死为世俗现象,此见如大大众部之类。众问答时,答之不同。此余论依旧在巴利正典的框架内宣说。
Jarāmaraṇakathāvaṇṇanā. · 老死论之解释。
7. Saññāvedayitakathāvaṇṇanā7. 想受论之解释
§728-729
728-729. Idāni saññāvedayitakathā nāma hoti. Tattha saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma na koci dhammo, catunnaṃ pana khandhānaṃ nirodho. Iti sā neva lokiyā na lokuttarā. Yasmā pana lokiyā na hoti, tasmā lokuttarāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃyeva; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimakathāsadisamevāti.
728-729. 这称为「色受想灭」的说法。在这里,「色受想灭」并不是某种法,只是指四蕴的灭灭罢了。因此,它既不是世俗法,也不是出世间法。既然不属于世俗法,那么它便属于出世间法;所谓出世间法,是指那些能够带来成就的存在,如同因缘所生法那样;这些事理因此便是彼此问答、互相应答的义理。这一切都和先前的说法完全一致。
Saññāvedayitakathāvaṇṇanā. · 想受论之解释。
8. Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā8. 第二想受论之解释
§730-731
730-731. Idāni yasmā sā lokuttarā na hoti, tasmā lokiyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ, te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Sesaṃ purimasadisamevāti.
730-731. 现在因为这不是出世间法,所以被说为世俗法。所谓「世俗法」是指能给人利益、好处的东西,如同因缘道理,这些是彼此问答、互相应答的义理。这和先前的说法完全一样。
Dutiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā. · 第二想受论之解释。
9. Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā9. 第三想受论之解释
§732
732. Idāni yasmā ‘‘asuko maraṇadhammo, asuko na maraṇadhammo’’ti sattānaṃ maraṇadhammatāya niyāmo natthīti saññāvedayitanirodhaṃ samāpannopi kālaṃ kareyyāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi rājagirikānaṃ; tesaṃ samāpannāyapi maraṇadhammatāya maraṇasamayañca amaraṇasamayañca dassetuṃ pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā kālaṃ karontassa nāma maraṇantikehi phassādīhi bhavitabbaṃ, tasmā tenākārena codetuṃ atthītiādimāha.
732. 现在所谓「不是死的法,与死无关的法」这样说者,因为没有关于生死规律的约束,虽然被称为色受想灭的灭,一旦完成,也需要时间;正如为国王举行丧礼一般;即使已成灭亦须以生死定时为准,亦须显示生死时刻与不死时刻,与会者相互问答说明。再者,因为施行时必须依照生死临近时的触感,因此也以此为缘由提出要求。
Aphassakassa kālakiriyātiādīni puṭṭho sesasatte sandhāya paṭikkhipati visaṃ kameyyātiādīni puṭṭho samāpattiānubhāvaṃ sandhāya paṭikkhipati. Dutiyavāre sarīrapakatiṃ sandhāya paṭijānāti. Evaṃ sante pana samāpattiānubhāvo nāma na hoti, teneva na nirodhasamāpannoti anuyuñjati.
询问未触及时的时限行为等问题,剩余七问则因互相盘问而被驳回,如询问灭已体验之感则被否定。第二次则因为观察尸体的上尸,故知灭已如实存在。然而即便这样,灭的体验仍不实存,因此不能说是完成灭的状态。
§733-734
733-734.Na kālaṃ kareyyāti pucchā paravādissa. Atthi so niyāmoti paravādissa pañhe pana yasmā evarūpo niyāmo nāma natthi, tasmā paṭikkhipati. Cakkhuviññāṇasamaṅgītiādi sakavādinā ‘‘niyāme asantepi maraṇasamayeneva marati, nāsamayenā’’ti dassetuṃ vuttaṃ. Tatrāyamadhippāyo – yadi niyāmābhāvena kālakiriyā bhaveyya, cakkhuviññāṇasamaṅginopi bhaveyya. Tato ‘‘pañcahi viññāṇehi na cavati, na upapajjatī’’ti suttavirodho siyā. Yathā pana cakkhuviññāṇasamaṅgissa kālakiriyā na hoti, tathā nirodhasamāpannassāpīti.
733-734. 他人请求是否需要时间的事情,他说明存在规律,但对此他人问难说没有此规律,因此驳回此问。辩论者还以眼识等众识为例,指出即便无规律,生死之时亦不由规律决定。这里有三种主要观点:若有规律则时间行为必然存在;若眼识等众识必然有时间行为;则有经论抵触,即说五识间未有时限行为。不像眼识之类,灭成就后无时间行为。
Tatiyasaññāvedayitakathāvaṇṇanā. · 第三想受论释。
10. Asaññasattupikākathāvaṇṇanā10. 无想有情品论释
§735
735. Idāni asaññasattupikākathā nāma hoti. Tattha saññāvirāgavasena pavattabhāvanā asaññasamāpattipi nirodhasamāpattipi saññāvedayitanirodhasamāpatti nāma. Iti dve saññāvedayitanirodhasamāpattiyo lokiyā ca lokuttarā ca. Tattha lokiyā puthujjanassa asaññasattupikā hoti, lokuttarā ariyānaṃ, sā ca nāsaññasattupikā. Imaṃ pana vibhāgaṃ akatvā avisesena saññāvedayitanirodhasamāpatti asaññasattupikāti yesaṃ laddhi, seyyathāpi hetuvādānaṃ; te sandhāya pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ yasmā asaññasamāpattiṃ samāpannassa alobhādayo atthi, na nirodhasamāpattiṃ, tasmā tesaṃ vasena codetuṃ atthītiādimāha.
735. 这说法称为「非色受想生起失生」之说。这里所谓色受想断离,乃是以断除色受想执持为前提,方能称为色受想灭;因此,有两种色受想灭,一种是世俗的,一种是出世间的。其中世俗色受想灭,是指凡夫的非色受想生起,而出世间则为圣者的,此为非色受想生起之灭。若不区分此二则称为无分别的色受想灭为非色受想生起。譬如因缘所生道理,此类说法是彼此问答、互相答复的义理。由于成就非色受想灭者具有无贪等德,而成就色受想断灭不具此德,为此通过他们的性质加以引导说明。
§736
736.Idhāpi asaññīti pañhe idha saññāvirāgavasena samāpannattā asaññitā anuññātā, tatrāpi asaññasatteneva. Tasmā imaṃ paṭiññaṃ gahetvā laddhiṃ patiṭṭhapentena chalena patiṭṭhāpitā hoti. Idha vā nirodhasamāpattiṃ sandhāya asaññitā anuññātā. Tatrāpi ito cutassa anāgāmino nirodhasamāpattimeva tasmāpi imāya paṭiññāya patiṭṭhāpitā laddhi appatiṭṭhitāyevāti.
尽管无分别,若此处的分别已因无分别的断除而成就,则依然属于无分别境地。由此,持此断除之谓,能借着承受而获得,于六根中安立而稳固。在此,若寻求灭尽的集会,则由无分别持有并知之。至于继此而来的不退转者灭尽的集会,亦由此断除之觉,安立、获得,绝不失稳固。
Asaññasattupikākathāvaṇṇanā. · 无想有情品论释。
11. Kammūpacayakathāvaṇṇanā11. 业积集论释
§737
737. Idāni kammūpacayakathā nāma hoti. Tattha yesaṃ kammūpacayo nāma kammato añño cittavippayutto abyākato anārammaṇoti laddhi, seyyathāpi andhakānañceva sammitiyānañca; te sandhāya aññaṃ kammanti pucchā sakavādissa, paṭiññā itarassa. Atha naṃ ‘‘yadi kammato añño kammūpacayo, phassāditopi aññena phassūpacayādinā bhavitabba’’nti codetuṃ añño phassotiādimāha. Itaro laddhiyā abhāvena paṭikkhipati.
现在称此为业因缘义。其间,业的因缘是指从业中无别心、未分别、无障碍者,譬如黑暗与烟云。为此,业因缘欲询问他业时便作回答,承认此业不为他业所等。又若欲询问‘若业为他业之因,则受他触因之果耶?’时,便有他触这一说法。另一者即因所得而反驳否定之。
§738-739
738-739.Kammenasahajātoti pañhesu cittavippayuttaṃ sandhāya paṭikkhipati, cittasampayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Kusaloti pañhesupi cittavippayuttaṃ sandhāya paṭijānāti. Parato akusalotipañhesupi eseva nayo.
所谓因业自生,即以无别心为理据否定,于有别心为理据承认。所谓善业,乃以心无别为理据承认。相反,对于他者业障有分别,该理亦同。
§740
740.Sārammaṇoti puṭṭho pana ekantaṃ anārammaṇameva icchati, tasmā paṭikkhipati. Cittaṃ bhijjamānanti yadā cittaṃ bhijjamānaṃ hoti, tadā kammaṃ bhijjatīti attho. Bhummatthe vā paccattaṃ, citte bhijjamāneti attho. Ayameva vā pāṭho. Tattha yasmā sampayutto bhijjati, vippayutto na bhijjati, tasmā paṭijānāti ceva paṭikkhipati ca.
所谓执着者,唯愿所执着者无障碍,故而否定。所谓心之染着,是谓当心染着时即业亦染着。或指基础处,或指分别心染着。此处为此句。由于有依附则生,若无依附则不生,因此既承认又否定。
§741
741.Kammamhi kammūpacayoti kamme sati kammūpacayo, kamme vā patiṭṭhite kammūpacayo, kammūpacayatova vipāko nibbattati. Tasmiṃ pana kamme niruddhe yāva aṃkuruppādā bījaṃ viya yāva vipākuppādā kammūpacayo tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā paṭijānāti. Taññeva kammaṃ, so kammūpacayo, so kammavipākoti yasmā kammamhi kammūpacayo, so ca yāva vipākuppādā tiṭṭhatītissa laddhi, tasmā naṃ tesaṃ tiṇṇampi ekattaṃ pucchati vipāko sārammaṇoti idaṃ vipāko viya vipākadhammadhammopi ārammaṇapaṭibaddhoyevāti codanatthaṃ pucchati. Itaro pana laddhivasenekaṃ paṭijānāti, ekaṃ paṭikkhipati. Paṭilomepi eseva nayo. Sesamettha yathāpāḷimeva niyyātīti.
业时有业因缘,即业存时有因缘;业立时亦有因缘;业因缘果报随业而生。若业被障碍,直至萌芽生起,如同种子,至果报萌芽生起,因此业因缘生于守护此故,承认此业,称此业及此果报为因缘业及因缘果报。谓因缘业即业,因缘果报即果报。既因缘业由业生且至果报萌起而生,故不问三者合一否。果报者被执为无障碍,故说如是为果报。询问之用。而另一者,从所得反驳,承认一边,否定另一边。交替亦如是。其余部分依正本而颂述。
Kammūpacayakathāvaṇṇanā. · 业积集论释。
Pannarasamo vaggo. · 第十五品。
Tatiyapaṇṇāsako samatto. · 第三五十篇已完结。